Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā ANO Konvenciju par sieviešu visu veidu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), ko Saūda Arābija ratificēja 2000. gada 7. septembrī,

-   ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, ko Saūda Arābija ratificēja 1997. gada 23. septembrī,

-   ņemot vērā, ka Saūda Arābija kopš 1996. gada 26. janvāra ir Konvencijas par bērna tiesībām dalībniece,

-   ņemot vērā, ka 2006. gada maijā Saūda Arābiju ievēlēja par ANO jaunās Cilvēktiesību padomes locekli;

-   ņemot vērā iepriekšējās 1996. gada 18. janvāra(1) un 2005. gada 10. marta(2) rezolūcijas par Saūda Arābiju,

-   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā sievietes Saūda Arābijā joprojām ir pakļautas daudziem diskriminācijas veidiem privātajā un sabiedriskajā dzīvē, viņas bieži ir seksuālas vardarbības upuri un bieži sastopas ar milzīgiem kriminālās tiesvedības sistēmas šķēršļiem;

B.   tā kā 2006. gada oktobrī 19 gadus vecai sievietei, kura plašāk pazīstama kā "Katīfas meitene", pēc bandas uzbrukuma un izvarošanas piesprieda 90 pletnes sitienus, jo pirms uzbrukuma viņa automašīnā sarunājās ar vīrieti, kurš nebija tuvs radinieks;

C.   pauž nopietnas bažas par to, ka Katīfas (Saūda Arābija) Galvenā tiesa pārskatīja šo spriedumu 2007. gada novembrī un piesprieda viņai sešus mēnešus cietumā un 200 pletnes sitienus;

D.   tā kā Katīfas Galvenās tiesas ierēdnis ir paziņojis, ka tiesa sievietei piespriesto sodu palielināja saskaņā ar Augstākās tiesas norādījumiem, jo sieviete ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību mēģināja ietekmēt tiesvedību;

E.   tā kā cietušās advokātu Abdul Rahman Al-Lahem izraidīja no tiesas zāles un liedza uzņemties turpmāku klientes aizstāvību, jo advokāts mēģināja sākt tiesvedību pret Tieslietu ministriju, kad tā atteicās izsniegt lietas sprieduma kopiju, lai advokāts varētu sagatavot pārsūdzību; tā kā Tieslietu ministrija pret Abdul Rahman Al-Lahem pašreiz ir ierosinājusi disciplinārlietu, kuras sekas var būt aizliegums trīs gadus praktizēt un diskvalifikācija;

F.   tā kā Abdul Rahman Al-Lahem tiesā aizstāvēja arī laulātos un divu bērnu vecākus Fatimeh un Mansour Al-Taimani, kurus 2007. gada jūlijā piespiedu kārtā izšķīra, pamatojoties uz sievietes brāļa argumentu, ka Fatimeh radniecības līnija ir augstāka par viņas vīra radniecības līniju; tā kā abus vecākus kopā ar bērniem vairākus mēnešus turēja ieslodzījumā, jo viņi atteicās šķirties, un tā kā kopš tās dienas Fatimeh bija jāslēpjas, jo viņa nevēlējās atgriezties savā ģimenē;

G.   jo īpaši pauž bažas par to, ka jebkādus tuvus sakarus starp dažāda dzimuma neprecētām personām Saūda Arābijā atzīst par kriminālnoziegumu, tādējādi mazinot izvarošanas upuru iespējas vērsties tiesā, un ka tiesa sievietes sūdzību par izvarošanu var uztvert kā pierādījumu ārpuslaulību seksuālām attiecībām, ja vien sievietei nav pārliecinošu pierādījumu, ka šīs attiecības nav bijušas labprātīgas;

H.   tā kā Saūda Arābijā apmēram 2 miljoni migrējošo darba ņēmēju sieviešu ir nodarbinātas mājsaimniecībās un varas iestādes un privātā sektora darba devēji bieži vien pārkāpj šo sieviešu tiesības, pielietojot fizisku un psiholoģisku vardarbību un neizmaksājot algu, kā arī turot apcietinājumā bez apsūdzības uzrādīšanas vai tiesas sprieduma un pat piespriežot nāvessodu pēc pretlikumīgas tiesvedības;

I.   īpašu uzmanību vērš uz šrilankietes Rizana Nafeek, kādā mājsaimniecībā nodarbinātas tikai 17 gadus vecas sievietes lietu, kurai 2007. gada jūnijā piesprieda nāvessodu, vainojot viņu aprūpei uzticētā bērna nāvē, un indonēziešu Siti Tarwiyah Slamet un Susmiyati Abdul Fulan lietām, kuras 2007. gada augustā darba devēji piekāva līdz nāvei, savukārt divas citas sievietes smagi ievainoja;

J.   atzīmē, ka valstīm, kuras ir starptautisku cilvēktiesību konvenciju (piemēram, CEDAW) dalībnieces, ir jānodrošina sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzība,

1.   prasa Saūda Arābijas valdībai veikt turpmākus pasākumus, lai atceltu sieviešu tiesību ierobežojumus, tostarp viņu tiesības brīvi pārvietoties, vadīt automašīnu, strādāt algotu darbu, noteiktu juridiskas personas statusu un tiesības piedalīties tiesvedības procesos, kā arī izskaustu sieviešu visa veida diskrimināciju privātā un sabiedriskā dzīvē un veicinātu sieviešu līdzdalību ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā jomā;

2.   nosoda iepriekšminēto Katīfas Galvenās tiesas lēmumu sodīt izvarošanas upuri; aicina Saūda Arābijas varas iestādes atcelt sodu un anulēt visas apsūdzības pret izvarošanas upuri;

3.   atzīmē, ka 2007. gada 3. oktobrī karalis Abdullah ir izziņojis tieslietu sistēmas reformu, solot izveidot jaunas, specializētas tiesas un uzlabot tiesnešu un juristu sagatavotību; atgādina, ka 2007. gada maijā tika ziņots par karaļa Abdullah rīkojumu izveidot jaunu tiesu, kas izskatītu lietas saistībā ar vardarbību ģimenē;

4.   uzskata, ka Saūda Arābijā kā konstruktīva un neatliekama iniciatīva ir jārīko informācijas kampaņa saistībā ar vardarbību pret sievietēm un jo īpaši saistībā ar vardarbību ģimenē;

5.   mudina varas iestādes pārskatīt un īstenot valsts darba tiesības, lai mājsaimniecībās nodarbinātajiem nodrošinātu tādu pašu aizsardzību kā citu nozaru darbiniekiem un lai nodrošinātu to darba devēju kriminālvajāšanu, kuri pielieto seksuālu vai fizisku vardarbību un pārkāpj valsts tiesību aktos noteiktās darba tiesību normas;

6.   aicina Saūda Arābijas valdību pārskatīt visas lietas, kurās likumpārkāpēji ir bērni un kuriem ir piespriests nāvessods, kā arī atcelt nāvessoda piespriešanu bērniem un noteikt moratoriju nāvessoda izpildei;

7.   aicina Padomi un Komisiju šos jautājumus iekļaut nākamajā ES un Persijas līča Arābu valstu Sadarbības padomes apvienotajā Padomes un ministru sanāksmē;

8.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO Ģenerālsekretāram, Saūda Arābijas valdībai, Islāma konferences organizācijas ģenerālsekretāram un Persijas līča Arābu valstu Sadarbības padomes ģenerālsekretāram.

(1) OV C 32, 5.2.1996., 98. lpp. (2) OV C 320 E, 15.12.2005., 281. lpp.