Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums starp EK un Alžīriju ***
192k
33k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par protokola noslēgšanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai 8937/2007 – COM(2006)0765 – C6-0153/2007 – 2006/0254(AVC))
– ņemot vērā Padomes iesniegto tekstu (8937/2007),
– ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu saistībā ar EK līguma 310. pantu un 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu (C6-0153/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 75. pantu un 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A6-0274/2007),
1. sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republikas valdībām un parlamentiem.
Partnerības un sadarbības nolīgums starp EK un Moldovu (Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās ES)*
188k
33k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses, noslēgšanu, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (COM(2007)0009 – C6-0103/2007 – 2007/0003(CNS))
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam (COM(2007)0009)(1),
– ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu ar Moldovas Republiku (9221/2004),
– ņemot vērā EK līguma 44. panta 2. punktu, 47. panta 2. punkta pēdējo teikumu un 55. pantu, 57. panta 2. punktu, 71. pantu, 80. panta 2. punktu, 93., 94., 133. un 181.a pantu, kā arī 300. panta 2. punkta 3. apakšpunktu,
– ņemot vērā Euratom līguma 101. panta 2. punktu,
– ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0103/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0224/2007),
1. apstiprina protokola noslēgšanu;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Moldovas Republikas valdībām un parlamentiem.
Partnerības un sadarbības nolīgums starp EK un Ukrainu *
189k
33k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par protokola noslēgšanu Partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (COM(2007)0007 – C6-0102/2007 – 2007/0004(CNS))
Partnerības un sadarbības nolīgums starp EK un Armēniju *
188k
34k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, noslēgšanu, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (COM(2007)0113 – C6-0161/2007 – 2007/0041(CNS))
Partnerības un sadarbības nolīgums starp EK un Azerbaidžānu *
189k
34k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses, noslēgšanu, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (COM(2007)0114 – C6-0160/2007 – 2007/0040(CNS))
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam (COM(2007)0114)(1),
– ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu ar Azerbaidžānas Republiku (8924/2004),
– ņemot vērā EK līguma 44. panta 2. punktu, 47. panta 2. punkta pēdējo teikumu un 55. pantu, 57. panta 2. punktu, 71. pantu, 80. panta 2. punktu, 93., 94., 133. un 181.a pantu, kā arī 300. panta 2. punkta 3. apakšpunktu,
– ņemot vērā Euratom līguma 101. panta 2. punktu,
– ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0160/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0255/2007),
1. apstiprina protokola noslēgšanu;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Azerbaidžānas Republikas valdībām un parlamentiem.
Partnerības un sadarbības nolīgums starp EK un Gruziju *
189k
34k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, noslēgšanu, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (COM(2007)0098 – C6-0162/2007 – 2007/0046(CNS))
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam (COM(2007)0098)(1),
– ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu ar Gruziju (8916/2004),
– ņemot vērā EK līguma 44. panta 2. punktu, 47. panta 2. punkta pēdējo teikumu un 55. pantu, 57. panta 2. punktu, 71. pantu, 80. panta 2. punktu, 93., 94., 133. un 181.a pantu, kā arī 300. panta 2. punkta 3. apakšpunktu,
– ņemot vērā Euratom līguma 101. panta 2. punktu,
– ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0162/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0256/2007),
1. apstiprina protokola noslēgšanu;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Gruzijas valdībai un parlamentam.
Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās 1995. gada 26. jūlija Konvencijai par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas vajadzībām *
195k
33k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par ieteikumu Padomes lēmumam par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos 1995. gada 26. jūlija Konvencijai, kas izstrādāta, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitu vajadzībām (COM(2007)0211 – C6-0168/2007 – 2007/0079(CNS))
– ņemot vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas Republikas Pievienošanās akta 3. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Parlamentu (C6-0168/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0265/2007),
1. apstiprina Komisijas ieteikumu;
2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas ieteikumu;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Bulgārijas Republikas un Rumānijas Republikas valdībām.
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām (COM(2006)0924 – C6-0009/2007 – 2006/0289(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0924)(1),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 47. panta 2. punktu un 55. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0009/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0237/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 10. jūlija, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/.../EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām
Vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (Komisijai piešķirtās ieviešanas pilnvaras) ***I
188k
32k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām (COM(2006)0926 – C6-0010/2007 – 2006/0293(COD))
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2005/68/EK par pārapdrošināšanu saistībā ar Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām (COM(2006)0905 – C6-0017/2007 – 2006/0280(COD))
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido preču statistisko klasifikāciju atbilstoši saimniecības nozarēm (CPA) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3696/93 (COM(2006)0655 – C6-0376/2006 – 2006/0218(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0655)(1),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0376/2006),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0242/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 10. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2007, ar ko izveido preču statistisko klasifikāciju atbilstoši saimniecības nozarēm (CPA) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3696/93
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. .../2007.)
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (COM(2006)0565 – C6-0326/2006 – 2006/0180(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0565)(1),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0326/2006),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6-0181/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 10. jūlija, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2007, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 1372/2007.)
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (pārstrādāšana) (COM(2006)0576 – C6-0329/2006 – 2006/0187(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0576),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedz priekšlikumu (C6-0329/2006),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A6-0234/2007),
1. apstiprina Komisijas priekšlikumu ar grozījumiem;
2. lūdz Komisiju vēlreiz to iesniegt Parlamentā, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 10. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2007, par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (pārstrādāšana)
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. .../2007.)
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu (Padomes Regulas (EEK) Nr. 954/79 atcelšana) ***I
190k
37k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 954/79 par to, kā dalībvalstis ratificē Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu vai pievienojas tai (COM(2006)0869 – C6-0059/2007 – 2006/0308(COD))
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 601/2004, ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (COM(2006)0867 – C6-0054/2007 – 2007/0001(CNS))
– ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0054/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0213/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts
Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1. PANTA 2. A PUNKTS (jauns) 5.a pants (jauns) (Regula (EK) Nr. 601/2004)
2.a Iekļauj šādu 5.a pantu:
"5.a pants Paziņojumi par nodomu piedalīties krilu zvejā
Visas līgumslēdzējas puses, kuras ir nodomājušas zvejot krilu Konvencijas darbības zonā, CCAMLR sekretariātam ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms komisijas parastās gada sanāksmes tieši pirms sezonas paziņo par šo nodomu zvejot."
Grozījums Nr. 2 1. PANTA 2. B PUNKTS (jauns) 6. panta 3. punkts (Regula (EK) Nr. 601/2004)
2.b Ar šādu tekstu aizstāj 6. panta 3. punktu:
"3. Ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms CCAMLR gada sanāksmes karoga dalībvalsts tai ziņo par Kopienas zvejas kuģa nodomu sākt jaunu zvejas veidu Konvencijas darbības zonā. Dalībvalsts paziņojumam pievieno cik iespējams sīkāku šādu informāciju:
a) pieteiktās zvejas veids, tostarp zvejojamā suga, zvejas metodes, ierosinātais reģions un minimālais nozvejas līmenis, kāds nepieciešams, lai zveja būtu dzīvotspējīga;
b) bioloģiska informācija no vispārējiem pētniecības/pārskata reisiem, piemēram, par izplatību, sugas bagātību, populācijas datiem un par krājumu identitāti;
c) dati par atkarīgajām un saistītajām sugām un iespējamību, ka pieteiktā zveja var kādā veidā skart šīs sugas;
d) informācija no citiem zvejniecības uzņēmumiem reģionā vai līdzīgiem uzņēmumiem citur, kuri var palīdzēt potenciālās nozvejas novērtēšanā;
e) ja pieteiktajā zvejā izmantos grunts traļus, informācija par šo zvejas rīku zināmo un iespējamo ietekmi uz ievainojamo jūras ekosistēmu, tostarp grunts floru un faunu un bentiskajām populācijām.
Grozījums Nr. 3 1. PANTA 4. PUNKTS 7. bpanta a) punkts (Regula (EK) Nr. 601/2004)
a) iezīmē un atlaiž atpakaļ Dissostichus spp. īpatņus; iezīmēšanas biežums ir viens īpatnis uz vienu nozvejas dzīvsvara tonnu visas sezonas laikā saskaņā ar CCAMLR Iezīmēšanas protokolu. Kuģi pārtrauc iezīmēšanu tikai tad, ja tie ir iezīmējuši 500 īpatņus vai atstāj zonu, iezīmējuši vienu īpatni uz vienu nozvejas dzīvsvara tonnu;
a) iezīmē un atlaiž atpakaļ Dissostichus spp. īpatņus; iezīmēšanas biežums ir viens īpatnis uz vienu nozvejas dzīvsvara tonnu visas sezonas laikā saskaņā ar CCAMLR Iezīmēšanas protokolu. Kuģi pārtrauc iezīmēšanu tikai tad, ja tie ir iezīmējuši 500 īpatņus vai atstāj zonu, iezīmējuši Dissostichus spp. noteiktajā līmenī;
Grozījums Nr. 4 1. PANTA 4. PUNKTS 7. bpanta b) punkts (Regula (EK) Nr. 601/2004)
b) pildot prasību iezīmēt vienu īpatni uz vienu nozvejas dzīvsvara tonnu, iezīmē visu lielumu īpatņus. Visus atlaižamos īpatņus iezīmē divkārt, un atlaišanu veic pēc iespējas plašākā ģeogrāfiskajā apgabalā;
b) pildot prasību iezīmēt vienu īpatni uz vienu nozvejas dzīvsvara tonnu, iezīmē visu lielumu īpatņus. Visus atlaižamos īpatņus iezīmē divkārt, un atlaišanu veic pēc iespējas plašākā ģeogrāfiskajā apgabalā; apgabalos, kuros ir sastopamas abas Dissostichus sugas, iezīmēšanas līmenim jābūt cik iespējams proporcionālam nozvejotajā daudzumā esošajai Dissostichus spp. sugai un apmēram.
Grozījums Nr. 5 1. PANTA 4. PUNKTS 7. bpanta c) punkts (Regula (EK) Nr. 601/2004)
c) uz visiem iezīmējumiem jābūt skaidri uzspiestam unikālam sērijas numuram un nosūtīšanas adresei, lai varētu izsekot iezīmējuma izcelsmei, ja iezīmēto īpatni nozvejo atkārtoti;
c) uz visiem iezīmējumiem jābūt skaidri uzspiestam unikālam sērijas numuram un nosūtīšanas adresei, lai varētu izsekot iezīmējuma izcelsmei, ja iezīmēto īpatni nozvejo atkārtoti; no 2007. gada 1. septembra visus iezīmējumus, kurus izmanto izpētes zvejā, izdod CCAMLR sekretariāts;
Grozījums Nr. 6 1. panta 4. punkts 7. bpanta e) punkts (Regula (EK) Nr. 601/2004)
e) visiem atkārtoti nozvejotajiem īpatņiem veic bioloģisko analīzi (garums, svars, dzimums, gonādu attīstības stadija), tos digitāli nofotografē (ja iespējams), ievāc otolītus un noņem iezīmējumu;
e) visiem atkārtoti nozvejotajiem īpatņiem veic bioloģisko analīzi (garums, svars, dzimums, gonādu attīstības stadija), zivis digitāli nofotografē, reģistrējot laiku, ievāc otolītus un noņem iezīmējumu;
Grozījums Nr. 7 1. PANTA 4. PUNKTS 7. bpanta ga) punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 601/2004)
ga)Dissostichus spp. īpatņus, kuras iezīmē un atlaiž atpakaļ, neieskaita nozvejas ierobežojumos.
Grozījums Nr. 8 1. PANTA 12. A PUNKTS (JAUNS) 26. a pants (Regula (EK) Nr. 601/2004)
12.a Iekļauj šādu 26.a pantu:
"26.a pants Ziņojums par kuģu novērošanu
1.Ja licencēta zvejas kuģa kapteinis pamana zvejas kuģi Konvencijas darbības zonā, kapteinis pēc iespējas dokumentē visu informāciju par katru šāda kuģa novērošanu, tostarp:
a) kuģa nosaukumu un aprakstu;
b) kuģa izsaukuma signālu;
c) reģistrācijas numuru un kuģa Lloyds/IMO numuru;
d) kuģa karoga valsti;
e) kuģa fotogrāfijas ziņojuma papildināšanai;
f) jebkādu citu saistītu informāciju par pamanītā kuģa novērotajām darbībām.
2.Kapteinis cik iespējams drīz savai karoga valstij nosūta ziņojumu ar 1. punktā minēto informāciju. Kuģa karoga valsts visus šādus ziņojumus iesniedz CCAMLR sekretariātam, ja novērotais kuģis ir iesaistīts nelegālas, nereglamentētas un nepaziņotas (NNN) zvejas darbībās saskaņā ar CCAMLR standartiem."
Grozījums Nr. 9 1. PANTA 14. PUNKTS 30. panta 1. punkta d) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 601/2004)
d) NNN kuģu sarakstā iekļautajiem kuģiem brīvprātīgi ieejot dalībvalsts ostā, tos pakļauj pārbaudei ostā atbilstoši 27. pantam;
d) NNN kuģu sarakstā iekļautajiem kuģiem aizliedz ieiet ostās, izņemot izpildes darbību īstenošanas nolūkā, nepārvaramas varas gadījumā vai nolūkā sniegt palīdzību kuģiem vai personām uz šiem kuģiem, kuras atrodas grūtībās vai briesmās. Kuģus, kuriem atļauj ienākt ostā, pārbauda saskaņā ar 27. pantu;
da) ja šiem kuģiem atļauj ieiet ostā:
– pārbauda dokumentus un pārējo informāciju, tostarp nepieciešamības gadījumā Dissostichus nozvejas dokumentus, lai pārbaudītu apgabalu, kurā notikusi zveja; ja loma izcelsmi nevar pienācīgi pārbaudīt, to aiztur vai arī aizliedz nozvejoto zivju izkraušanu vai pārsūtīšanu; un
– ja atklāj, ka loms ir nozvejots pretrunā CCAMLR saglabāšanas pasākumiem, šādā gadījumā nozvejotās zivis konfiscē.
Ir aizliegts sniegt šiem kuģiem palīdzību, tostarp degvielas uzpildīšanu gadījumos, kas nav ārkārtēji, papildapgādi un remontus.
Grozījums Nr. 10 1. PANTA 15. PUNKTS 30. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 601/2004)
a) atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. panta, Kopienas zvejas kuģiem, apgādes kuģiem, bāzes kuģiem un kravas kuģiem aizliegts veikt pārkraušanu NNN kuģu sarakstā iekļautos kuģos, piedalīties kopīgās zvejas darbībās ar šādiem kuģiem, palīdzēt tiem un apgādāt tos;
a) atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. panta, Kopienas zvejas kuģiem, apgādes kuģiem, degvielas uzpildes kuģiem, bāzes kuģiem un kravas kuģiem aizliegts jebkādā veidā veikt pārkraušanu NNN kuģu sarakstā iekļautos kuģos, piedalīties kopīgās zvejas darbībās ar šādiem kuģiem, palīdzēt tiem un apgādāt tos;
b) tiem NNN kuģu sarakstā norādītajiem kuģiem, kas brīvprātīgi ieiet ostā, aizliegts veikt izkraušanu vai pārkraušanu ostā;
Grozījums Nr. 11 1. PANTA 15. A PUNKTS (JAUNS) 31. pants (Regula (EK) Nr. 601/2004)
15.a Regulas 31. pantu aizstāj ar šādu tekstu:
"31. pants Plāns, kā panākt, lai valstspiederīgie ievēro CCAMLR saglabāšanas pasākumus
1.Neierobežojot kuģa karoga valsts atbildības prioritāti, dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem:
a) pārbauda, vai kāda fiziska vai juridiska persona, kura atrodas to jurisdikcijā, ir iesaistīta NNN zvejas darbībās, kā izklāstīts 28. pantā;
b) ļaut kuģa karoga valstīm attiecīgi rīkoties, lai reaģētu uz a) punktā minētajām pārbaudītajām darbībām; un
c) ļaut kuģa karoga valstīm sadarboties, lai īstenotu a) punktā minētos pasākumus un darbības. Šajā sakarā attiecīgās dalībvalstu aģentūras sadarbojas, lai īstenotu CCAMLR saglabāšanas pasākumus un sekmētu to jurisdikcijā esošo zvejas uzņēmumu sadarbību.
2.Lai palīdzētu īstenot šo saglabāšanas pasākumu, dalībvalstis CCAMLR sekretariātam, līgumslēdzējām pusēm, un trešām pusēm, kas sadarbojas ar CCAMLR, nolūkā īstenot nozvejas dokumentu shēmu par Dissostichus spp. savlaicīgi iesniedz ziņojumu par darbībām un pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar 1. punktu, kā arī nosūta šī ziņojuma eksemplāru Komisijai."
Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās 1995. gada 26. jūlija Eiropola konvencijai *
191k
32k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par ieteikumu Padomes lēmumam par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos 1995. gada 26. jūlija Konvencijai par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants (Eiropola konvencija) (COM(2007)0215 – C6-0169/2007 – 2007/0076(CNS))
Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās 2000. gada 29. maija konvencijai *
192k
33k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par ieteikumu Padomes lēmumam par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos 2000. gada 29. maija Konvencijai par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu (COM(2007)0213 – C6-0158/2007 – 2007/0080(CNS))
– ņemot vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas Republikas Pievienošanās akta 3. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Parlamentu (C6-0158/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0261/2007),
1. apstiprina Komisijas ieteikumu;
2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas ieteikumu;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Bulgārijas Republikas un Rumānijas Republikas valdībām.
Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās 1998. gada 17. jūnija Konvencijai par vadītāja tiesību atņemšanu *
192k
33k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par ieteikumu Padomes lēmumam par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos 1998. gada 17. jūnija Konvencijai par vadītāja tiesību atņemšanu, kas sastādīta, pamatojoties uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (COM(2007)0214 – C6- 0155/2007 – 2007/0075(CNS))
– ņemot vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas Republikas Pievienošanās akta 3. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Parlamentu (C6-0155/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0269/2007),
1. apstiprina Komisijas ieteikumu;
2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas ieteikumu;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Bulgārijas Republikas un Rumānijas Republikas valdībām.
Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos 1997. gada 26. maija Konvencijai par cīņu pret korupciju, kurā iejauktas Eiropas Kopienu amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas *
192k
33k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par ieteikumu Padomes lēmumam par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos 1997. gada 26. maija Konvencijai, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. panta 2. punkta c) apakšpunktu par cīņu pret korupciju, kurā iejauktas Eiropas Kopienu amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas (COM(2007)0218 – C6-0156/2007 – 2007/0072(CNS))
– ņemot vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas Republikas Pievienošanās akta 3. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Parlamentu (C6-0156/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0272/2007),
1. apstiprina Komisijas ieteikumu;
2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas ieteikumu;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Bulgārijas Republikas un Rumānijas Republikas valdībām.
"Kļūdu labojumi" Reglamentā (Reglamenta jauns 204.a pants)
270k
40k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija lēmums par jauna "kļūdu labojumiem" veltīta 204.a panta iekļaušanu Eiropas Parlamenta Reglamentā (2005/2041 (REG))
– ņemot vērā tā priekšsēdētāja 2005. gada 10. marta vēstuli,
– ņemot vērā Reglamenta 201. un 202. pantu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6-0229/2007),
1. nolemj veikt Reglamentā turpmāk minēto grozījumu;
2. norāda, ka grozījums stāsies spēkā nākamās sesijas pirmajā dienā;
3. uzdod tā priekšsēdētājam informēšanas nolūkā nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.
Spēkā esošais teksts
Grozījumi
Grozījums Nr. 1 204.a pants (jauns)
204.a pants Kļūdu labojumi 1.Ja Parlamenta pieņemtajā tekstā ir atklāta kļūda, Parlamenta priekšsēdētājs attiecīgā gadījumā nosūta atbildīgajai komitejai kļūdas labojuma projektu.
2.Ja kļūda ir atklāta tekstā, ko pieņēmis Parlaments un par ko ir vienošanās ar citām iestādēm, Parlamenta priekšsēdētājs, pirms uzsākt pirmajā punktā minēto procedūru, cenšas vienoties ar šīm iestādēm par nepieciešamajiem labojumiem.
3.Atbildīgā komiteja pārbauda kļūdas labojuma projektu un iesniedz to Parlamentam, ja tā piekrīt, ka ir pieļauta kļūda, kuru var labot ieteiktajā veidā.
4.Šo kļūdas labojumu izsludina nākamajā sesijas sanāksmē. To uzskata par apstiprinātu, ja ne ilgāk kā četrdesmit astoņas stundas pēc tā izsludināšanas kāda no politiskajām grupām vai vismaz četrdesmit deputāti nav iesnieguši pieprasījumu balsot par to. Ja kļūdas labojums netiek apstiprināts, to nosūta atpakaļ atbildīgajai komitejai, kura var ieteikt grozītu kļūdas labojumu vai izbeigt šo procedūru.
5.Apstiprinātos kļūdas labojumus publicē tā pat kā tekstu, uz kuru tie attiecas. Ar attiecīgajām izmaiņām attiecas 66. panta 3. punktu, 67. un 68. pantu piemēro mutatis mutandis.
Reglamenta piemērošana vai interpretācija (Reglamenta 201. panta grozījums)
259k
39k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija lēmums par grozījumiem Eiropas Parlamenta Reglamenta 201. pantā attiecībā uz Reglamenta piemērošanu vai interpretāciju (2006/2192(REG))
– ņemot vērā Reglamenta grozījuma priekšlikumu (B6-0166/2006),
– ņemot vērā Reglamenta 201. un 202. pantu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6-0230/2007),
1. nolemj veikt Reglamentā turpmāk minēto grozījumu;
2. atgādina, ka šis grozījums stājas spēkā nākamās sesijas pirmajā dienā;
3. uzdod priekšsēdētājam informēšanas nolūkā nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.
Spēkā esošais teksts
Grozījumi
Grozījums Nr. 1 201. panta 1. punkts
1. Ja rodas šaubas par to, kā šo reglamentu piemērot vai interpretēt, Parlamenta priekšsēdētājs, neskarot iepriekš pieņemtos lēmumus šajā jomā, var nodot jautājumu izskatīšanai atbildīgajā komitejā.
1. Ja rodas šaubas par to, kā šo reglamentu piemērot vai interpretēt, Parlamenta priekšsēdētājs var nodot jautājumu izskatīšanai atbildīgajā komitejā.
Parlamenta priekšsēdētājs var nodot jautājumu atbildīgajai komitejai arī tad, ja saskaņā ar 166. pantu norāda uz Reglamenta neievērošanu.
Komiteju priekšsēdētāji var tā rīkoties, ja šādas šaubas rodas komitejas darba gaitā un ir ar to saistītas.
Pieprasījums sniegt konsultāciju attiecībā uz Alessandra Mussolini imunitāti un privilēģijām
187k
38k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija lēmums par pieprasījumu sniegt konsultāciju attiecībā uz Alessandra Mussolini imunitāti un privilēģijām (2006/2301(IMM))
– ņemot vērā tiesneses Anna Maria Pagliari, kura izskata lietu, 2006. gada 24. jūlija pieprasījumu Eiropas Parlamentam pieņemt lēmumu attiecībā uz to, vai parlamentārā imunitāte ir piemērojama Alessandra Mussolini apgalvojumiem par Giuseppe Pisanu, par kuriem minētais kungs ir iesniedzis civilprasību Romas Tiesā (Tribunale di Roma), pieprasot atlīdzību par goda aizskaršanu (lieta Nr. R. G. 54191/05), par ko paziņots Parlamenta 2006. gada 16. novembra plenārsēdē,
– pēc Alessandra Mussolini uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,
– ņemot vērā 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 9. un 10. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus(1),
– ņemot vērā Itālijas Republikas Konstitūcijas 68. pantu,
– ņemot vērā 3. pantu Itālijas Republikas 2003. gada 20. jūnija likumā Nr. 140,
– ņemot vērā Reglamenta 6. panta 1. punktu un 7. panta 13. punktu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0251/2007),
1. uzskata, ka parlamentārā imunitāte 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 9. un 10. panta nozīmē un Itālijas Konstitūcijas 68. panta nozīmē, ciktāl tas ir piemērojams, pilnībā attiecas uz Alessandra Mussolini izteiktajiem apgalvojumiem, un tāpēc nolemj aizstāvēt viņas imunitāti un privilēģijas;
2. uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu attiecīgajām Itālijas Republikas iestādēm.
– ņemot vērā Ashley Mote 2007. gada 4. maijā iesniegto imunitātes aizstāvēšanas pieprasījumu sakarā ar kriminālprocesu Apvienotās Karalistes tiesā, par ko paziņoja plenārsēdē 2007. gada 10. maijā,
– pēc Ashley Mote uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,
– ņemot vērā 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 10. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus(1),
– ņemot vērā Reglamenta 6. panta 3. punktu un 7. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0250/2007),
A. tā kā Protokola par privilēģijām un imunitāti 10. pants paredz, ka "Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir: a) savā valstī ‐ imunitāte, ko piešķir valsts parlamenta locekļiem..";
B. tā kā minētais kriminālprocess pret Ashley Mote uzsākts Apvienotās Karalistes teritorijā;
C. tā kā Apvienotās Karalistes parlamenta deputātiem nav imunitātes pret kriminālvajāšanu;
D. tā kā Ashley Mote tādēļ nav imunitātes, ko aizstāvēt;
E. tā kā šie apstākļi neizpaužas kā administratīvi vai cita veida ierobežojumi attiecībā uz deputāta pārvietošanās brīvību, ceļojot uz Parlamenta sēžu vietu vai no tās,
1. nolemj neaizstāvēt Ashley Mote imunitāti un privilēģijas;
2. uzdod tā priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu attiecīgajai Apvienotās Karalistes iestādei.
Lieta 101/63, Wagner/Fohrmann un Krier [1964] ECR 195, un lieta 149/85, Wybot/Faure un citi, [1986] ECR 2391.
Budžeta grozījuma Nr. 4/2007 projekts *
213k
37k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija rezolūcija par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4/2007 projektu, III Iedaļa - Komisija (10966/2007 – C6-0195/2007 – 2007/2072(BUD))
‐ ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu,
‐ ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(1), un it īpaši tās 37. un 38. pantu,
‐ ņemot vērā Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgā variantā pieņēma 2006. gada 14. decembrī(2),
‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3),
‐ ņemot vērā Eiropas Savienības 2007. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2007 provizorisko projektu, ko Komisija iesniedza 2007. gada 13. aprīlī (SEC(2007)0476),
‐ ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 4/2007 projektu, ko Padome sagatavoja 2007. gada 18. jūnijā (10966/2007 – C6-0195/2007),
‐ ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu,
‐ ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0268/2007),
A. tā kā ir nepieciešami pielāgojumi, lai budžeta struktūru un līdzekļus, kas nepieciešami Konkurētspējas un inovāciju izpildaģentūras finansēšanai, varētu ņemt vērā un iekļaut Eiropas Savienības 2007. gada budžetā;
B. tā kā budžeta grozījuma projektā paredzēti arī budžeta struktūras grozījumi saistībā ar Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras pilnvaru paplašināšanu un pilnvaru termiņa pagarināšanu, kā arī amatu saraksta izmaiņas trīs citās aģentūrās ‐ Eurojust, Eiropas Pamattiesību aģentūrā un Eiropas aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex);
C. tā kā budžeta grozījuma Nr. 4/2007 projekts ir paredzēts, lai šos līdzekļus oficiāli iekļautu 2007. gada budžetā,
1. pieņem zināšanai budžeta grozījuma Nr. 4/2007 projektu;
2. atgādina, ka izpildaģentūrām paredzētās apropriācijas izmaksā no attiecīgās programmas darbības budžeta;
3. apstiprina budžeta grozījuma Nr. 4/2007 projektu bez grozījumiem;
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 9/2006 par Komisijas, Parlamenta un Padomes rakstiskās tulkošanas izdevumiem
296k
56k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija rezolūcija par Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 9/2006 par Komisijas, Parlamenta un Padomes rakstiskās tulkošanas izdevumiem (2007/2077(INI))
‐ ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 9/2006 par Komisijas, Parlamenta un Padomes rakstiskās tulkošanas izdevumiem ar iestāžu atbildēm(1),
‐ ņemot vērā EK līguma 248. panta 4. punkta pirmo daļu, 276. panta 3. punktu un 280. panta 5. punktu,
‐ ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
‐ ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6-0215/2007),
Daudzvalodības ievērošana
1. uzskata, ka daudzvalodība ir ES svarīgākā iezīme, izceļot kultūras un lingvistisko daudzveidību un nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret ES pilsoņiem; uzskata, ka daudzvalodība garantē pilsoņu tiesības sazināties ar ES iestādēm jebkurā no tās oficiālajām valodām, tādējādi ļaujot viņiem izmantot savas demokrātiskās kontroles tiesības; atzīmē, ka vienlaikus ES iestāžu valodu dienesti veicina šo iestāžu atklātību un pārredzamību Eiropas pilsoņiem;
2. uzskata, ka "pārvaldītas pilnīgas daudzvalodības" koncepcija, kas iekļauta rīcības kodeksā attiecībā uz daudzvalodību(2), ir vienīgais veids, kā panākt to, lai daudzvalodības izmaksas nepārsniegtu pieņemamos budžeta apmērus, tajā pašā laikā saglabājot deputātu un pilsoņu līdztiesību;
3. pauž nožēlu, ka aizvien vairāk dokumentu un paziņojumu, it īpaši kompromisa grozījumi balsojumiem komitejās vai, piemēram, ziņojumu pielikumi, tiek iesniegti tikai vienā valodā;
Tulkojumu izmaksas
4. uzsver, ka visu ES iestāžu valodu dienestu ‐ gan tulkošanas, gan mutiskās tulkošanas ‐ kopējās izmaksas ir tikai 1 % no ES kopējā budžeta;
5. atzīmē, ka 2005. gadā Komisijā (1450 tulkotāju) iztulkoja 1 324 000 lappušu, Parlamentā (550 tulkotāju) ‐ 1 080 000 lappušu un Padomē (660 tulkotāju) ‐ 475 000 lappušu;
6. pauž izbrīnu par to, ka iestādes līdz šim nav veikušas aprēķinus ne par kopējām rakstiskās tulkošanas izmaksām(3), ne par izmaksām par vienu lappusi; turklāt atzīmē, ka Revīzijas palāta ir aprēķinājusi, ka 2003. gadā kopējās tulkošanas izmaksas bija EUR 414,2 miljoni (2005. gadā ‐ EUR 511 miljoni), tostarp Komisijai ‐ EUR 214,8 miljoni (2005. gadā ‐ EUR 257 miljoni), Parlamentam ‐ EUR 99 miljoni (2005. gadā ‐ EUR 128 miljoni) un Padomei ‐ EUR 100,4 miljoni (2005. gadā ‐ EUR 126 miljoni); minētajā gadā vienas lappuses vidējās izmaksas bija EUR 166,37 (2005. gadā ‐ EUR 196,3), t. i., Komisijā šīs izmaksas bija EUR 150,2 par vienu lappusi (2005. gadā ‐ EUR 194), Parlamentā ‐ EUR 149,7 (2005. gadā ‐ EUR 119) un Padomē ‐ EUR 251,8 (2005. gadā ‐ EUR 276);
7. šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka administrācijai, neskatoties uz paplašināšanos, ir izdevies samazināt vienas lappuses tulkošanas izmaksas;
8. pauž bažas par Revīzijas palātas apsvērumu, ka Padomes tulkošanas dienesta produktivitāte ir zema;
9. aicina iestādes veikt attiecīgus pasākumus, lai turpinātu uzlabot ES tulkošanas dienestu darba produktivitāti;
10. atzīmē, ka cenas, ko Parlaments maksāja ārštata tulkotājiem, vidēji bija par 12 % augstākas nekā Komisijas maksātās cenas; atzīmē administrācijas sniegto skaidrojumu, kurā norādīts, ka Parlamenta ārštata tulkotāji prot lielāku skaitu svešvalodu un ka viņiem jāievēro īsāki termiņi un ļoti augsti kvalitātes standarti;
11. atzinīgi vērtē to, ka Komisija un Padome pēc ES paplašināšanās 2004. gadā, iekļaujot desmit jaunas dalībvalstis, ir spējušas ierobežot tulkošanas apjoma pieaugumu, tādējādi ierobežojot izmaksu palielinājumu; atzīmē, ka Parlaments ieviesa "pārvaldītas pilnīgas daudzvalodības" koncepciju, kas tam ļauj saglabāt tulkošanas pakalpojumu kvalitāti, vienlaicīgi pārbaudot izmaksas;
12. aicina visas trīs iestādes noteikt skaidrus un salīdzināmus izmaksu rādītājus, lai noskaidrotu gan tulkošanas kopējās izmaksas, gan izmaksas par vienu lappusi; uzsver, ka aprēķinātās summas jāizmanto ne tikai budžeta nolūkā, bet arī lietotāju informēšanai par attiecīgajām izmaksām;
13. atbalsta principu(4), ka plenārsēžu stenogramma jāpublicē kā daudzvalodu dokuments, kurā runas iekļautas vienīgi uzstāšanās oriģinālvalodā, ar nosacījumu, ka debašu videomateriālam kopā ar mutisko tulkojumu visās oficiālajās valodās pēc pieprasījuma jābūt bez maksas pieejamam plašai sabiedrībai atbilstīgā tehniskā risinājumā un ka saistošs ir tikai oriģinālteksts, ņemot vērā, ka juridiski mutisko tulkojumu nevar pielīdzināt rakstiskam tulkojumam; uzskata, ka deputātiem jādod tiesības nekavējoties piekļūt debašu izvilkumu tulkojumiem viņu valodā, kā arī jānodrošina iespēja tos lejupielādēt; uzskata arī, ka jāiekļauj noteikums par digitāla arhīva uzturēšanu, kurā iespējams veikt meklēšanu; prasa, lai ģenerālsekretārs sagatavo oficiālu priekšlikumu šā principiālā lēmuma īstenošanai, tajā iekļaujot pret ļaunprātīgu izmantošanu vērstas klauzulas un vajadzības gadījumā nosakot izmaiņas, kas Reglamentā (piemēram, 173. pantā) vai citos iekšējos noteikumos var būt nepieciešamas ieteiktās jaunās pieejas īstenošanai praksē;
Tulkojumu kvalitāte
14. atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas veikto klientu apmierinātības pētījumu tulkojumu kvalitāte un termiņu ievērošana ES-15 valodās (15 dalībvalstu oficiālās valodas pirms 2004. un 2007. gada paplašināšanās) kopumā ir uzskatāma par apmierinošu, lai gan pastāv atsevišķas problēmas saistībā ar tehnisko un juridisko terminoloģiju;
15. tomēr pauž bažas par ievērojami zemāko kvalitāti ES-10 dalībvalstu tulkojumos (tulkojumi 10 dalībvalstu, kuras pievienojās 2004. gadā, oficiālajās valodās)dažās iestādēs 2004. gadā, kā galvenais iemesls bija kvalificētu tulkotāju trūkums; atzīmē, ka pa šo laiku Komisija ir pievērsusies šai problēmai un ka visās iestādēs ar dalībvalstu atbalstu ir uzlabojusies kvalificētu tulkotāju pieņemšana darbā;
16. aicina Komisiju kritiski izvērtēt, kāpēc Eiropas Personāla atlases birojam (EPSO) neizdevās pieņemt darbā nepieciešamos darbiniekus no desmit jaunajām dalībvalstīm;
17. kopumā uzskata, ka iestādēm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu augstu tulkojumu kvalitāti; tādēļ aicina tā administrāciju, Padomi un Komisiju ziņot par pasākumiem, kas līdz 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai veikti, lai pārraudzītu un uzlabotu tulkojumu kvalitāti;
18. aicina iestādes izveidot instrumentus klientu apmierinātības noteikšanai; turklāt aicina regulāri veikt izlases pārbaudes attiecībā uz kvalitāti un klientu apmierinātības aptaujas;
Tulkošanas pieprasījumu pārvaldības procedūras
19. atzīmē, ka Revīzijas palāta ir kritizējusi tulkošanas pieprasījumu nenoteiktās procedūras, kā arī neskaidrās vadlīnijas attiecībā uz to, kuri dokumenti ir jātulko un kuri ‐ nav;
20. tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas gatavību pievērsties pilnvarojuma procedūrām un 2006. gada tulkošanas pieprasījumu izvērtēšanai; atzinīgi vērtē arī to, ka 2003. gadā Padome izveidoja pamatdokumentu sarakstu, tādējādi ierobežojot citu tekstu tulkošanu;
21. iesaka vairāk izmantot ierobežota garuma dokumentus un rakstiskus kopsavilkumus;
22. aicina Parlamenta komitejas un delegācijas, ja vien iespējams, nodrošināt tekstus tikai tajās valodās, kurās runā komiteju un delegāciju locekļi un to aizstājēji; uzskata, ka papildu valodu versijas jānodrošina pēc pieprasījuma;
23. norāda uz komiteju, delegāciju un politisko grupu katru mēnesi sagatavoto tulkošanas prognožu(5) nozīmību; uzsver, ka, atbildot uz to, lietotāji ir jāinformē par tulkošanas pieprasījumu radītajām izmaksām;
Tulkošanas procesa efektivitāte
24. aicina iestādes izstrādāt kvalitatīvus un kvantitatīvus izpildes rādītājus, lai atvieglotu tulkošanas procesa pārraudzību pārvaldības nolūkā;
25. pauž nožēlu, ka Parlamenta tulkošanas dienests joprojām sistemātiski neizmanto tulkošanas rīkus; tādēļ aicina tā vadību veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šādu rīku, it īpaši tulkošanas atmiņu sistēmu (piemēram, Euramis), sistemātisku lietošanu, jo tas bieži ļauj atkārtoti izmantot tekstu, tādējādi uzlabojot kvalitāti;
26. aicina Parlamentu, Padomi un Komisiju efektīvi un lietderīgi izmantot tādus iekšējos un ārējos resursus kā datu bāzes, datorizēta tulkošana, tāldarbs un ārpakalpojumi;
27. atzinīgi vērtē dažādu iestāžu tulkošanas dienestu sadarbības uzlabošanu un it īpaši kopējas terminoloģijas datu bāzes izveidi, kopēju tulkošanas atmiņu veidošanu un resursu kopīgu izmantošanu, ko ietver darba slodzes izlīdzināšanas projekts;
o o o
28. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī Revīzijas palātai.
Saskaņā ar Revīzijas palātas norādīto šādas kopējās izmaksas ietver izmaksas par tulkotāju, sekretāru, vadības un apkalpojošā personāla darbu, darba plānošanu, ēkām, IT un cilvēkresursu pārvaldību (t. i., apmācību).
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par labāku regulējumu izaugsmei un darbavietām Eiropas Savienībā (COM(2005)0097) un Komisijas paziņojumu par ES kopīgo metodiku tiesību aktos noteikto administratīvo izmaksu novērtēšanai (COM(2005)0518),
– ņemot vērā Komisijas darba dokumentu "Pielikums paziņojumam par ES kopīgo metodiku tiesību aktos noteikto administratīvo izmaksu novērtēšanai ‐ ES kopīgās metodikas izklāsts un ziņojums par izmēģinājuma posmu (2005. gada aprīlis–septembris)" (SEC(2005)1329),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropadomes pavasara sanāksmei "Laiks palielināt apgriezienus. Jauna izaugsmes un nodarbinātības partnerība" (COM(2006)0030),
– ņemot vērā tā 2004. gada 20. aprīļa rezolūciju par Kopienas tiesību aktu un saskaņošanas procedūru ietekmes novērtējumu(1),
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu "Tiesību aktu labāka izstrāde – 2004" (COM(2005)0098),
– ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2006. gada 13. marta secinājumus par MVU politiku izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai "Kopienas Lisabonas programmas īstenošana. Mūsdienīga MVU politika izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai" (COM(2005)0551),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Labāka regulējuma Eiropas Savienībā stratēģisks pārskats" (COM(2006)0689),
– ņemot vērā Komisijas darba dokumentu "Administratīvo izmaksu novērtēšana un administratīvā sloga samazināšana Eiropas Savienībā" (COM(2006)0691),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā" (COM(2007)0023),
– ņemot vērā Izmēģinājuma projektu "Administratīvā sloga mazināšana" (ES 2007. gada budžets, 26 01 08. pants),
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumu (A6–0275/2007),
A. tā kā jautājums par tiesību aktos noteikto administratīvo izmaksu samazināšanu ir viens no nozīmīgākajiem labāka tiesiskā regulējuma mērķa aspektiem;
B. tā kā ir svarīgi censties panākt elastīgu un saskaņotu sadarbību starp Parlamenta komitejām par tiem jautājumiem, kam var būt nozīmīga ietekme uz Eiropas Savienības budžeta īstenošanu;
C. tā kā Budžeta kontroles komitejas uzdevums ir garantēt Eiropas Savienības pilsoņiem, ka ES līdzekļus piesaista un izlieto efektīvi un lietderīgi un ka tos atbilstoši izmanto uzdevumiem, kurus ES ir lūgts paveikt; tā kā šā mērķa sasniegšanai komiteja cenšas izveidot modernu un efektīvu publisku ES pārskatatbildības sistēmu, ar kuras palīdzību var nodrošināt pareizu budžeta izpildi, labāku pārvaldību un skaidru pārskatatbildību;
D. tā kā izmaksas, kas izriet no reglamentējošiem noteikumiem, no kuriem administratīvās saistības ir tikai viena daļa, ir jāaplūko plašākā kontekstā, iekļaujot ekonomiskās, sociālās un vides izmaksas, kā arī ieguvumus no šādas reglamentācijas, un par galveno labāka tiesiskā regulējuma daļu ir jāuzskata šāda regulāra pārskatīšana un integrēta analīze;
E. tā kā atbilstības nodrošināšanas izmaksas ir visas izmaksas, kas saistītas ar atbilstību tiesiskajam regulējumam, izņemot tiešas finansiālas izmaksas un ilgtermiņa sekas, un tās saskaņā ar standarta izmaksu modeli var sadalīt patstāvīgās atbilstības nodrošināšanas izmaksās un administratīvās izmaksās;
F. tā kā administratīvās izmaksas definē kā izmaksas, kas rodas uzņēmumiem, brīvprātīgajam sektoram, valsts iestādēm un pilsoņiem, pildot juridiskās saistības sniegt informāciju par savām darbībām vai ražojumiem valsts iestādēm vai privātpersonām;
G. tā kā Eiropas Revīzijas palāta ir atkārtoti paudusi, ka tā, ņemot vērā veiktās revīzijas rezultātus, uzskata, ka viens no galvenajiem neatbilstību iemesliem ir pamatnoteikumi un normas, kas neļauj veikt atbilstošu riska pārvaldību un ievērojami traucē ES līdzekļu tiesisku un regulāru izmantošanu;
H. tā kā, īstenojot ierosināto rīcības programmu administratīvā sloga mazināšanai ES, administratīvo slogu līdz 2012. gadam varētu samazināt par 25 %, aptverot Kopienas tiesību aktus un dalībvalstu reglamentējošo aktu radīto slogu, kas savukārt varētu izraisīt ES IKP līmeņa paaugstināšanos vidējā termiņā par aptuveni 1,4 % vai EUR 150 miljardiem(2);
I. tā kā 2007. gada 8. un 9. marta Eiropadomē nolēma, ka tā, ņemot vērā Komisijas novērtējumu, 2008. gada pavasarī apsvērs, vai ir jāveic turpmāki pasākumi, izvērtējot dažādas iespējas, tostarp neatkarīgu ekspertu grupas sniegtos padomus institūcijām par to darbu, cenšoties panākt labāku tiesisko regulējumu;
J. tā kā 2007. gada 8. un 9. marta Eiropadome atbalstīja Komisijas nodomu kā izmēģinājuma projektu izveidot neatkarīgu ekspertu komiteju, lai tā palīdzētu Komisijai un dalībvalstīm īstenot iepriekšminēto rīcības programmu administratīvā sloga mazināšanai;
K. tā kā administratīvā sloga mazināšana ir svarīgs pasākums Eiropas ekonomikas efektivitātes palielināšanai, jo īpaši ņemot vērā tā ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);
L. tā kā, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un vides apsvērumus un vienādā mērā novērtējot to vērtību, tiesību sistēma ir pareizi funkcionējošu sabiedrību pamatā,
1. atzinīgi vērtē Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi(3) un aicina Padomi, Komisiju un Parlamentu īstenot šo nolīgumu;
2. atgādina, ka EK līgumam pievienotajā Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu ir paredzēts, ka Komisijai "attiecīgi jāņem vērā vajadzība samazināt un samērot ar sasniedzamo mērķi visus finansiālus vai administratīvus apgrūtinājumus, kas attiecas uz Kopienu, valstu valdībām, pašvaldības iestādēm, uzņēmējiem un pilsoņiem";
3. piekrīt, ka normatīvā vide, kurā darbojas uzņēmumi, nosaka to konkurētspēju, noturīgu izaugsmi un nodarbinātības iespējas tajos, un ka svarīgam ES politikas mērķim ir jābūt mērķim nodrošināt, lai pastāvošā un nākotnes normatīvā vide ir pārskatāma, skaidra, efektīva un visumā augstas kvalitātes;
4. uzsver, cik svarīgi Kopienas tiesību aktu pieņemšanas procesā ir pilnībā piemērot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu;
5. uzskata, ka pastāvīga apspriešanās ar ieinteresētajām personām ir svarīgs komponents tiesību aktu priekšlikumu izvērtēšanā; uzskata, ka apspriešanā jāiesaista visas attiecīgās grupas, īpašu uzmanību pievēršot tiem, kurus visvairāk skar apgrūtinājumi, kas izriet no tiesību aktiem, un ka uzklausāmo personu grupu atlasei jābūt pārredzamai un līdzsvarotai; turklāt norāda, ka apspriežu procedūrā pilnībā jāņem vērā Līguma noteikumi attiecībā uz sociālo partneru lomu, kā minēts 138. pantā, un Komisijas paziņojumā "Ceļā uz pastiprinātu apspriešanās un dialoga kultūru. Vispārējie principi un minimālie standarti Komisijas konsultācijām ar ieinteresētajām pusēm" COM(2002)0704, atbilstīgi kuriem Komisijai ir jānodrošina, ka attiecīgajām personām ir iespēja izteikt viedokli;
6. turklāt uzsver, ka īpaši aktīvi jāuzklausa mazākie ekonomikas dalībnieki, jo tie vienkārši nav spējīgi konkurēt ar starpvalstu un lielajām korporācijām un organizācijām, kurām ir līdzekļi, lai noalgotu dārgus lobistus un konsultantus, kas virza to intereses;
7. uzskata, ka, samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem un pilsoņiem, ir ļoti svarīgi, lai Komisija izveido ex post mērķgrupas, lai novērtētu, cik efektīvi tiek samazināts administratīvais slogs;
8. šajā sakarā uzsver nepieciešamību padarīt pašreizējos interneta portālus pieejamus ikvienam ES pilsonim, uzņēmumam un NVO visās ES oficiālajās valodās, lai nodrošinātu maksimālu attiecīgās informācijas pieejamību un ietekmi;
9. atzinīgi vērtē to, ka par būtiskām uzskata savlaicīgas apspriedes ar ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, MVU, likumdevējām iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām; uzsver, ka sociālais dialogs ir noderīgs instruments pārvaldības uzlabošanai Eiropā, nodrošinot labāku interešu līdzsvarošanu un iesaistot lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesā visus tā dalībniekus; uzsver, ka pie "visiem dalībniekiem" jāpieskaita arī tie, kas strādā MVU, kā noteikts MVU hartā un kā vienojās 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadomes sanāksmē Lisabonā; aicina Komisiju nākt klajā ar iniciatīvām, kā paplašināt un stiprināt sociālo dialogu Eiropas līmenī un, ņemot vērā tā rezultātus, turpmāk uzlabot sociālos standartus, neaizmirstot par nepieciešamību saglabāt darbavietas;
10. aicina Komisiju ziņot par tās veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu tiešu apspriešanos ar ieinteresētajām personām; uzskata, ka ir arī svarīgi, lai Komisija veic ex post novērtējumu, kas sniegtu pārskatu par sasniegtajiem rezultātiem;
11. aicina, lai Komisija, ierosinot jaunu tiesību aktu, sniedz norādes par tā īstenošanas un uzraudzības izmaksām; nepiekrīt, ka Komisijai par pamatu būtu jāņem kopējie izdevumi, kas izriet no attiecīgā tiesību akta;
12. uzsver, ka esošo tiesību aktu vienkāršošana un atjaunināšana nedrīkst novest pie ierobežojumu atcelšanas, veselības un nekaitīguma jomas tiesību aktu mīkstināšanas vai sociālo pamatstandartu likvidēšanas; aicina Komisiju pārliecināties, ka likumdošanas process turpina uzlabot sociālos standartus, vienlaikus nekaitējot uzņēmumu konkurētspējai; atzīst, ka viens no nozīmīgiem sociālo standartu uzlabošanas veidiem ir bezdarba samazināšana, sekmējot tādu normatīvo vidi, kas veicina jaunu uzņēmumu un darbavietu izveidi;
13. uzskata, ka ļoti būtiski ir cīnīties pret nevajadzīgu tiesību aktu precizēšanu vai papildināšanu no dalībvalstu puses; pieprasa, lai Komisija ņem to vērā, sagatavojot jaunas regulas un direktīvas; uzskata, ka Komisijai ir skaidri jānorāda, kādas ir obligātās prasības, kas izriet no regulām un direktīvām;
14. sagaida, ka tajos gadījumos, kad dalībvalstis paredz stingrākas prasības un kontroles rādītājus, kuri pārsniedz Kopienas tiesību aktos paredzēto obligāto prasību līmeni, tām par to jāziņo un tas jānorāda savos tiesību aktos vai to īstenošanas pasākumos; aicina Komisiju pārraudzīt situāciju dalībvalstīs attiecībā uz nevajadzīgu administratīvo slogu, kas izriet no īstenošanas pasākumiem un dalībvalstu tiesību aktiem;
15. aicina Komisiju, saskaņā ar iepriekšminēto Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, pieņemt mērķtiecīgus un rūpīgi pārdomātus tiesību aktus, kuriem ir paredzamas sekas un kuri palīdzēs veidot labvēlīgus nosacījumus, sniedzot uzņēmumiem atbilstošus stimulus, samazinot liekus izdevumus un procedūras, novēršot šķēršļus spējai pielāgoties un ieviest jauninājumus, kā arī sniedzot vispārēju juridisko noteiktību;
16. pieprasa, lai Komisija, ierosinot jaunus tiesību aktus, norāda to izraisīto administratīvo slogu dažādos ekonomikas, sociālos un vides sektoros salīdzinājumā ar līdzvērtīgiem sektoriem ārpus ES; ierosina tam pievērst īpašu uzmanību saistībā ar nesen ierosināto konkurētspējas testēšanu, kas šobrīd ir ietekmes novērtējumu neatņemama sastāvdaļa;
17. aicina Komisiju iesniegt Parlamentam pašreiz izstrādes posmā esošo "projektu par konkurētspējas testēšanu", lai pirms tā īstenošanas būtu iespēja apmainīties ar viedokļiem;
18. uzsver, ka Komisijai, dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam, lai stiprinātu partnerību izaugsmes un nodarbinātības jomā, ir jāsadarbojas un jāuzņemas saistības izstrādāt kopēju un visaptverošu stratēģiju labāka tiesiskā regulējuma sekmēšanai, izvērtējot dažādu dalībvalstu tiesību sistēmas un konstatēto labāko praksi iekļaujot minētajā stratēģijā; aicina Komisiju ievērot to, ka dalībvalstīs ir pieņemta atšķirīga prakse un stratēģija, neatkarīgi no tā, vai tās Eiropas direktīvas nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā īsteno, izmantojot koplīgumu vai arī reglamentējošus noteikumus un tiesību aktus;
19. uzsver, ka dalībvalstīs ir svarīgi labāk īstenot spēkā esošos tiesību aktus, un aicina nodrošināt, lai pārkāpumu tiesvedība noritētu ātri, kā rezultātā varētu nodrošinātu vienādus noteikumus visiem; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot mehānismus to tiesību aktu noteikšanai, kuri ir jāvienkāršo;
20. atbalsta Komisijas rīcības programmu administratīvā sloga samazināšanai ES, kuras mērķis ir izmērīt Eiropas uzņēmumu administratīvās izmaksas un līdz 2013. gadam samazināt administratīvos apgrūtinājumus par 25 %;
21. atzīmē, ka stratēģija panākt 25 % samazinājumu attiecas uz administratīvu slogu uzņēmumiem un it īpaši uz nevajadzīgiem apgrūtinājumiem, un to nevar, kā Komisija pati norāda, uzskatīt par reglamentējošo noteikumu atcelšanu;
22. pilnībā atbalsta Komisijas iniciatīvu, bet vienlaikus uzraudzīs procesu nolūkā nodrošināt, lai minētā pieeja negatīvi neietekmē tiesību aktu mērķi;
23. uzsver, ka nolūkā līdz 2012. gadam efektīvi samazināt administratīvo slogu par 25 % ir jāievieš operatīvas procedūras; uzsver, ka Parlamentam un Padomei ir jāsniedz atbalsts, lai īstenotu šo vienkāršošanas procesu;
24. tādēļ atbalsta Komisijas priekšlikumu par "operatīvām darbībām" attiecībā uz Komisijas pasākumiem, kolektīviem priekšlikumiem un neatkarīgiem priekšlikumiem; aicina Komisiju vairāk izmantot to dalībvalstu pieredzi, kuras jau ir veikušas sākotnējos administratīvo izmaksu novērtējumus, lai izstrādātu turpmākas "operatīvas darbības";
25. norāda, ka iepriekšminētajā Komisijas rīcības programmā ir noteiktas 13 prioritārās jomas, ņemot vērā, ka 80 % no kopējā administratīvā sloga ir rodami tieši šajās jomās; uzsver, ka šāda novērtējuma pamatā ir valstu pieredze un aprēķini(4); piekrīt Komisijai, ka šī pieeja ir pragmatiska, taču norāda, ka tā jāuzskata par pirmo posmu;
26. tāpēc atbalsta Komisijas nodomu paplašināt rīcības programmas jomu, ietverot tajā arī citas jomas, uz kurām tā pašreiz neattiecas; sagaida, ka Komisija visus citus iespējamus administratīvā sloga samazinājumus iekļaus savā stratēģijā, saskaņā ar kuru noteiktus aprēķinus uztic veikt ārējiem konsultantiem;
27. uzskata, ka Kopienas rīcības programmas administratīvā sloga mazināšanai ieviešana nozīmē, ka Komisijai ir jāpiešķir šim mērķim līdzekļi un apropriācijas pietiekamā apmērā; tāpēc atbalsta faktu, ka Komisijas dienestiem minētajam mērķim ir piešķirti aptuveni EURO 19,6 miljoni bez PVN; tomēr aicina Komisiju ziņot Budžeta kontroles komitejai par to, no kurām budžeta pozīcijām ir ņemtas attiecīgās apropriācijas, kādā mērā tas ietekmē citas politikas jomas, kādā veidā un kad minētos līdzekļus izlietos un kāds ir juridiskais pamatojums šādam līdzekļu izlietojumam;
28. uzsver, ka gadījumā, ja Komisija apzinās, ka tā nespēs piešķirt pietiekamus līdzekļus un apropriācijas saskaņā ar pašreizējo administratīvo sistēmu, tai ir jārod šo problēmu iespējamie risinājumi un tie jāpaziņo budžeta lēmējinstitūcijai;
29. atzīmē, ka 25 % samazinājumam ir jāizpaužas kā šāda apmēra administratīvā sloga neto samazinājumam; tāpēc uzsver vajadzību izvērtēt arī administratīvo slogu, kas izriet no jaunajiem 2008. gada reglamentējošiem noteikumiem, un ņemt to vērā 2012. gada galīgajā novērtējumā; uzsver, ka 25 % samazinājumu 13 prioritārajās jomās var uzskatīt tikai par bruto samazinājuma mērķi; atzīmē, ka tāpēc pašreizējā pieeja nevar garantēt uzņēmumiem faktisku 25 % samazinājumu;
30. aicina Komisiju publicēt un iesniegt Parlamenta attiecīgajām komitejām detalizētu plānu, kurā norādīti precīzi sasniedzamie mērķi saskaņā ar precīzu to pasākumu īstenošanas grafiku, kas noteikti kā nepieciešami 25 % samazinājuma mērķa sasniegšanai līdz 2012. gadam, un ik gadus ziņot kompetentajām komitejām par minēto pasākumu izpildes gaitu;
31. uzsver, ka Padomei, Parlamentam un Komisijai ir pilnā mērā jāiesaistās administratīvā sloga samazināšanā un jāuzņemas par to politiskā atbildība; ir pārliecināts, ka bez politiskā līmeņa dalībnieku iesaistīšanās ES nespēs gūt panākumus tās likumdošanas kultūras izmainīšanā;
32. plāno pilnībā piemērot ietekmes novērtējuma procedūras, lai noteiktu priekšlikumu grozījumu ietekmi, un aicina Padomi rīkoties tāpat; aicina Komisiju sniegt vajadzīgo atbalstu un speciālās zināšanas;
33. aicina Komisiju nodrošināt, lai, īstenojot ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, saimniecisko darbību izvērtējums palīdz uzlabot faktiskās ietekmes novērtējuma kvalitāti; uzstāj, ka noteikti ir jāveic rūpīgi, pārskatāmi un līdzsvaroti ietekmes novērtējumi, vienlīdz lielu uzmanību pievēršot sociālajiem, ekonomiskajiem un vides aspektiem;
34. uzsver, ka politiskā līmeņa darbības ir jāpapildina ar uzlabotām praktiskām darbībām pārvaldības un īstenošanas jomā; tāpēc uzsver, ka visi ģenerāldirektorāti ir jāinformē par nevajadzīgiem administratīviem apgrūtinājumiem to politikas jomās, šim nolūkam veicot sākotnēju administratīvo izmaksu novērtējumu, un turklāt ierosina ieviest tādu sistēmu kā, piemēram, iekšējā revīzija katrā Komisijas ģenerāldirektorātā, ar kuras palīdzību ģenerāldirektori var veidot un īstenot administratīvā sloga samazināšanas politiku un konkrētus katra ģenerāldirektorāta mērķus;
35. aicina Komisiju ziņot par savu iekšējo administratīvā sloga mazināšanas politikas organizāciju; aicina salīdzināt šo organizāciju ar dažādās dalībvalstīs izmantoto attiecīgo pieeju, kurās jau darbojas administratīvā sloga mazināšanas politika;
36. aicina Komisiju līdz 2008. gadam novērtēt Ietekmes novērtējuma padomes pievienoto vērtību ietekmes izvērtēšanas procedūrās; aicina Komisiju ziņot jo īpaši par Ietekmes novērtējuma padomes darbības efektivitāti salīdzinājumā ar dažādu dalībvalstu neatkarīgām konsultatīvām padomēm un novērtēt patiešām neatkarīgas pārbaudes maksimālo iespējamo pievienoto vērtību Eiropas mērogā;
37. ierosina apropriācijas, kas ES budžeta 26 01 08 pozīcijā ir rezervētas izmēģinājuma projektam administratīvā sloga mazināšanai, izmantot, lai izveidotu neatkarīgu ekspertu komiteju, kurā darbotos visu ieinteresēto personu grupu pārstāvji un kura pilnībā uzraudzītu, kā tiek īstenota Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai ES; norāda, ka tas nozīmē arī to, ka šī neatkarīgo ekspertu komiteja var pievērsties visām ietekmes procedūrām, administratīvo izmaksu novērtējumiem un tiesību aktu priekšlikumiem, kas neskar 13 prioritārās jomas;
38. uzsver, ka šīs neatkarīgās ekspertu komitejas iecelšanai un darbam jābūt pilnībā pārredzamam un ka komitejas locekļiem jāaizpilda deklarācija par interešu konflikta neesamību;
39. pauž gandarījumu, ka Padome un Komisija jau ir paudušas atbalstu šai pieejai, kā minēts Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. martā prezidentūras secinājumu 25. punktā; uzsver, ka tas ir saskaņā arī ar ieteikumiem, ko Federālā tiesisko normu kontroles padome (Vācija), Labāka regulējuma komisija (Apvienotā Karaliste) un Nīderlandes konsultatīvā padome attiecībā uz administratīvo slogu (Nīderlande) ir sniegušas dokumentā par nostāju attiecībā uz Komisijas rīcības programmu(5);
40. ierosina arī, lai iepriekšminētā neatkarīgo ekspertu komiteja papildus Eiropas rīcības programmas īstenošanas pilnīgai uzraudzībai novērtē arī internetā un vietējā līmenī rīkoto konsultāciju secinājumus un rezultātus; ierosina piešķirt šādai ekspertu komitejai piekļuvi administratīvā sloga samazināšanas priekšlikumu ietekmes novērtējumam, pirms Komisija pieņem šos priekšlikumus;
41. aicina Komisiju par iepriekšminētās neatkarīgo ekspertu komitejas priekšsēdētāju iecelt neatkarīgu un brīvdomīgu pārstāvi un nodrošināt, ka šāda komiteja var pilnībā uzsākt darbu 2007. gada septembrī; turklāt izsaka vēlmi, lai pārējie komitejas locekļi pārstāvētu ārējās likumdošanas procesā iesaistītās personas un to vidū būtu arī neatkarīgi eksperti un teorētiķi administratīvā sloga mazināšanas jomā;
42. aicina Komisiju ļaut neatkarīgajai ekspertu komitejai sniegt komentārus arī par pasākumiem, kas jau ir veikti 2006. un 2007. gadā, lai izveidotu administratīvā sloga mazināšanas politiku;
43. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
"Position paper on the European Commission's 'Action Programme for Reducing Administrative Burdens in the European Union'" [Dokuments par nostāju attiecībā uz Komisijas rīcības programmu administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā], 2007. gada 1. marts.
Tiesību akti, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām ("ROMA II") ***III
262k
41k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopējo projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ārpuslīgumiskām saistībām piemērojamiem tiesību aktiem ("Roma II") (PE-CONS 3619/2007 – C6-0142/2007 – 2003/0168(COD))
– ņemot vērā tā nostāju otrajā lasījumā(4) attiecībā uz Padomes kopējo nostāju(5),
– ņemot vērā Komisijas atzinumu par Parlamenta grozījumiem kopējā nostājā (COM(2007)0126)(6),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 5. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 65. pantu,
– ņemot vērā ziņojumu, ko sagatavojusi tā delegācija Samierināšanas komitejā (A6-0257/2007),
1. apstiprina kopīgo projektu un pievērš uzmanību Padomes un Komisijas paziņojumiem šajā sakarā;
2. uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;
3. uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt, lai to publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";
4. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo normatīvo rezolūciju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) (16369/2/2006 – C6-0100/2007 – 2005/0042A(COD))
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0184/2007),
– ņemot vērā Parlamenta, Padomes un Komisijas trīspusējo paziņojumu un Komisijas paziņojumi, kas šeit pievienoti,
1. apstiprina grozīto kopējo nostāju;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta otrajā lasījumā 2007. gada 10. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2006/EK, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības jomā no 2008. līdz 2013. gadam
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam 1350/2007/EK.)
TRĪSPUSĒJAIS PAZIŅOJUMS
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija
–
ir vienisprātis par to, ka otrajai Kopienas rīcības programmai veselības jomā (2008-2013) jāpiešķir tādi finanšu līdzekļi, kas ļautu to pilnībā īstenot;
–
atsaucas uz Iestāžu nolīguma 37. pantu par budžeta jomu un nevainojamu finanšu vadību(4), kas nosaka, ka budžeta iestāde un Komisija apņemas nepārsniegt budžetu par vairāk nekā 5%, ja vien nerodas jauni objektīvi ilgtermiņa apstākļi, kam ir norādīti īpaši iemesli. Budžeta palielinājums, kas rodas šādu izmaiņu dēļ, nedrīkst pārsniegt attiecīgajai budžeta pozīcijai noteikto maksimālo līdzekļu apjomu;
–
apstiprina savu vēlmi ikgadējās budžeta procedūras laikā pienācīgi izvērtēt veselības programmas īpašās vajadzības un apstākļus.
KOMISIJAS DEKLARĀCIJA
1. Komisija 2006. gada 24. maijā izdeva grozītu priekšlikumu par otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2007.–2013.)(5). Tās 7. pantā tika ierosināts programmas finansējumu 2007. ‐2013. gadam noteikt EUR 365,5 miljonu apmērā.
2. Likumdošanas procedūras kavējumu dēļ Komisija 2007. gada 23. martā informēja budžeta lēmējinstitūciju, ka jaunās sabiedrības veselības programmas piemērošana būs jāatliek uz 2008. finanšu gadu(6). Tādējādi jaunās sabiedrības veselības programmas (2008.–2013.) finansējums ir jāpielāgo 321,5 miljonu EUR apjomam.
3. Lai pasākumiem sabiedrības veselības jomā nodrošinātu maksimālu nepārtrauktību, 2007. finanšu gadā izmantos pašreizējās sabiedrības veselības programmas(7) līdzekļus 441,1 miljonu EUR apmērā. Tādējādi kopējais finansējums sabiedrības veselības pasākumiem, kurus finansē ar 2007.–2013. gada programmām, sasniedz 365,6 miljonus EUR.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmums Nr. 1786/2002/EK par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008) (OV L 271, 9.10.2002., 1.lpp.).
Dzīvsudrabu saturošas mērierīces ***II
193k
33k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK attiecībā uz noteiktu dzīvsudrabu saturošu mērierīču tirdzniecības ierobežojumiem (5665/1/2007 – C6-0114/2007 – 2006/0018(COD))
– ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (5665/1/2007 – C6-0114/2007),
– ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0069)(2),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0218/2007),
1. apstiprina kopējo nostāju;
2. konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;
3. uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;
4. uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (COM(2006)0423 – C6-0258/2006 – 2006/0143(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0423),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0258/2006),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0153/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. prasa Komisijai vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 10. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu║,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(2),
tā kā:
(1) Nekaitīgas un veselīgas pārtikas brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts, un tā ievērojami uzlabo iedzīvotāju veselību un labklājību, kā arī nostiprina viņu sociālās un ekonomiskās intereses.
(2) Īstenojot Kopienas politiku, jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības, kā arī vides aizsardzības līmenis.
(3) Lai aizsargātu cilvēku veselību, lietojot pārtikā piedevas, fermentus un aromatizētājus, pirms to laišanas Kopienas tirgū jānovērtē to nekaitīgums.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula (EK) Nr. XXX/2007, [par pārtikas piedevām](3), Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula (EK) Nr. YYY/2007 [par pārtikas fermentiem](4) un Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula (EK) Nr. ZZZ/2007 [par pārtikas aromatizētājiem un pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētājām īpašībām](5) nosaka █kritērijus un vienotas prasības attiecībā uz šo vielu vērtēšanu un atļauju piešķiršanu to lietošanai.
(5) Īpaši ir paredzēts, ka pārtikas piedevas, pārtikas fermentus un pārtikas aromatizētājus, ja pēdējo drošums jānovērtē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. ZZZ/2007, var laist tirgū un lietot cilvēku pārtikā atbilstīgi katras pārtikas nozares tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem tikai tad, ja tie ir iekļauti Kopienas atļauto vielu sarakstā.
(6)Pārredzamība pārtikas ražošanā un manipulācijās ar to ir absolūti svarīga, lai panāktu patērētāju uzticēšanos.
(7) Tādēļ par šīm trijām vielu kategorijām ir jānosaka vienota Kopienas vērtēšanas un atļauju piešķiršanas procedūra, kas būtu efektīva, laika ziņā ierobežota un pārredzama, lai veicinātu šo vielu brīvu apriti Kopienas tirgū.
(8) Šīs vienotās procedūras pamatā jābūt labas pārvaldības un juridiskas noteiktības principiem, un tā jāīsteno, ievērojot šos principus.
(9)Kritēriji atļauju saņemšanai, kas noteikti Regulās (EK) Nr. XXX/2007, (EK) Nr. YYY/2007, (EK) Nr. ZZZ/2007, ir jāizpilda arī, lai saņemtu atļaujas saskaņā ar šo regulu.
(10) Tādējādi šī regula papildina pārtikas vielu atļauju reglamentējošos noteikumus, nosakot dažādus procedūras posmus, tiem atbilstīgos termiņus, iesaistīto personu pienākumus un piemērojamos principus. Tomēr attiecībā uz atsevišķiem procedūras aspektiem jāņem vērā katras pārtikas nozares tiesību aktu īpatnības.
(11) Saskaņā ar riska novērtēšanas sistēmu pārtikas nekaitīguma jomā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu(6), pārtikas vielu laišanu tirgū var atļaut tikai pēc to risku neatkarīgas zinātniskas novērtēšanas iespējami augstākā līmenī, kurus minētās vielas rada, apdraudot cilvēka veselību. Pēc šīs novērtēšanas, kas jāveic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (še turpmāk ‐ "Iestāde") pārraudzībā, Komisijai ir jāpieņem lēmums par risku pārvaldību saskaņā ar regulatīvu procedūru, ar kuru nodrošina ciešu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm.
(12) Ir pierādīts, ka █zinātniskais risku novērtējums vien nevar nodrošināt visu informāciju, ar kuru jāpamato risku pārvaldības lēmums, un ka jāņem vērā citi pamatoti faktori, kas attiecas uz aplūkojamo jautājumu.
(13) Lai attiecīgo nozaru uzņēmēji un sabiedrība būtu lietas kursā par spēkā esošajām atļaujām, atļautās vielas jāiekļauj Kopienas sarakstā, ko nosaka, uztur un publicē Komisija.
(14) Vienota tīkla izveide starp Iestādi un dalībvalstu institūcijām, kas darbojas Iestādes kompetencē ietilpstošajās jomās, ir viens no tās darbības pamatprincipiem. Tādējādi, lai Iestāde sagatavotu atzinumu, tā var izmantot tīklu, kas ir tās rīcībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 36. pantu un Komisijas 2004. gada 23. decembra Regulu (EK) Nr. 2230/2004 par Regulas (EK) Nr. 178/2002 izpildes kārtību attiecībā uz organizāciju tīklu, kas darbojas jomās, kuras ietilpst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kompetencē(7).
(15) Vienotai pārtikas vielu lietošanas atļauju piešķiršanas procedūrai jāatbilst pārredzamības un sabiedrības informēšanas prasībām, vienlaikus nodrošinot pieteicējam tiesības ievērot atsevišķu ziņu konfidencialitāti, attiecīgi pamatotos gadījumos un ja ir pamatoti iemesli.
(16) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 41. panta noteikumiem Iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(8).
(17) Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. un 54. pantā noteiktas ārkārtas pasākumu veikšanas procedūras attiecībā uz pārtikas produktiem, kas ražoti Kopienā vai ievesti no trešās valsts. Saskaņā ar tām Komisija var pieņemt šādus pasākumus situācijās, kad pārtikas produkti varētu nopietni apdraudēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un kad šo apdraudējumu nevar apmierinoši novērst ar attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu veiktajiem pasākumiem.
(18) Tiesību aktu efektivitātes un vienkāršošanas labad vidēji īsā laikposmā jānoskaidro, tai skaitā konsultējoties ar ieinteresētajām personām, vai vienotās procedūras piemērošanas joma jāattiecina uz citiem pārtikas ražošanas nozarē esošajiem noteikumiem.
(19) Tā kā pastāvošie tiesību akti un noteikumi starp dalībvalstīm atšķiras, dalībvalstis pašas vien nevar pietiekami sekmīgi sasniegt šīs direktīvas mērķus, un tādēļ tos labāk var sasniegt Kopienas līmenī, tad Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar EK Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šajā regulā nav paredzēts nekas tāds, kas nav tieši saistīts ar šo mērķu sasniegšanu.
(20) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(9). Komisijai pēc vajadzības jākonsultējas ar ieinteresētajām personām, sagatavojot pasākumus, kas iesniedzami šajā lēmumā noteiktajai Komitejai.
(21)Jo īpaši Komisijai jābūt pilnvarotai atjaunināt un grozīt ar šo regulu noteikto pārtikas piedevu, pārtikas fermentu un pārtikas aromatizētāju Kopienas sarakstu. Tā kā šie pasākumi ir vispārēji un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I nodaļa
VISPĀRĪGI PRINCIPI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šajā regulā attiecībā uz pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem, pārtikas aromatizētājiem un pārtikas aromatizētāju izejvielām, kurus lieto vai kuri paredzēti lietošanai pārtikas produktu sastāvā vai uz tiem (še turpmāk ‐ "vielas"), ir noteikta vienota novērtēšanas un atļauju piešķiršanas procedūra (še turpmāk ‐"vienotā procedūra"), kas veicina patērētāju labāku aizsardzību un sabiedrības veselību, kā arī pārtikas brīvu apriti Kopienā.
Šī regula neattiecas uz produktiem, kas atļauti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 10. novembra Regulu (EK) Nr. 2065/2003 par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem(10).
2. Vienotā procedūra nosaka reglamentētu kārtību, kādā atjaunina to vielu sarakstu, kuru laišana tirgū Kopienā ir atļauta saskaņā ar Regulām (EK) Nr. XXX/2007, (EK) Nr. YYY/2007 un (EK) Nr ZZZ/2007 (še turpmāk "pārtikas ražošanas nozaru tiesību akti").
3. Kritēriji, saskaņā ar kuriem vielas var iekļaut 2. pantā paredzētajā Kopienas sarakstā, 7. pantā minētās regulas saturs un, ja vajadzīgs, pagaidu noteikumi attiecībā uz iesāktajām procedūrām noteikti katras attiecīgās pārtikas ražošanas nozares tiesību aktos.
2. pants
Kopienas pārtikas vielu saraksts
1. Katras pārtikas ražošanas nozares tiesību aktos vielas, kuru laišana Kopienas tirgū ir atļauta, ir iekļautas sarakstā, kura saturs noteikts minētajos tiesību aktos (še turpmāk "Kopienas saraksts"). Kopienas sarakstu atjaunina Komisija saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Kopienas sarakstā iekļautās vielas drīkst izmantot visi pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki atbilstīgi tām piemērojamiem nosacījumiem, ja vien minēto vielu izmantošana nav ierobežota saskaņā ar 12. panta 7. punktu.
2. Ar Kopienas saraksta atjaunināšanu jāsaprot:
a)
vielas iekļaušana Kopienas sarakstā;
b)
vielas svītrošana no Kopienas saraksta;
c)
to nosacījumu, specifikāciju vai ierobežojumu papildināšana vai grozīšana, kuri saistīti ar to, ka viela ir Kopienas sarakstā.
II NODAĻA
VIENOTĀ PROCEDŪRA
3. pants
Vienotās procedūras galvenie posmi
1. Vienoto procedūru, ar ko panāk Kopienas saraksta atjaunināšanu, var sākt pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc pieteikuma saņemšanas. Šo pieteikumu var iesniegt dalībvalsts vai ieinteresēta persona; šī persona var pārstāvēt vairākas ieinteresētās personas saskaņā ar noteikumiem kas paredzēti 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos īstenošanas pasākumos (še turpmāk "pieteikuma iesniedzējs").
2. Komisija iepriekš saņem Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (še turpmāk "Iestāde") atzinumu saskaņā ar 5. panta noteikumiem.
Tomēr atjauninot sarakstu tā, kā minēts 2. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, Komisija prasa Iestādes atzinumu tikai tad, ja šie atjauninājumi var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību.
3. Vienotā procedūra beidzas, kad Komisija saskaņā ar 7. panta noteikumiem pieņem regulu, ar kuru uzsāk atjaunināšanu.
4. Atkāpjoties no 3. punkta noteikumiem, Komisija jebkurā procedūras posmā var izbeigt vienoto procedūru un atteikties uzsākt plānoto atjaunināšanu, ja tā uzskata, ka šāda atjaunināšana nav pamatota. Vajadzības gadījumā Komisija ņem vērā Iestādes atzinumu, visus attiecīgos Kopienas tiesību aktu noteikumus un citus derīgus likumīgus faktorus izskatāmā jautājuma risināšanai.
Šādā gadījumā Komisija savu lēmumu dara zināmu atklātībai un saskaņā ar 12. panta noteikumiem tieši informē pieteikuma iesniedzēju, savā vēstulē norādot iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka atjaunināšana nav pamatota.
4. pants
Procedūras uzsākšana
1. Kad Komisija saņem pieteikumu ar lūgumu atjaunināt Kopienas sarakstu, tā:
a)
četrpadsmit dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas rakstiski apliecina pieteikuma iesniedzējam, ka ir saņēmusi pieteikumu;
b)
█paziņo pieteikumu Iestādei un prasa no tās atzinumu.
Komisija dara pieteikumu pieejamu Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.
2. Ja Komisija sāk procedūru pēc savas iniciatīvas, tā informē par to dalībvalstis, kā arī šo faktu dara zināmu atklātībai, un vajadzības gadījumā prasa no Iestādes atzinumu.
5. pants
Iestādes atzinums
1. Iestāde sniedz savu atzinumu deviņu mēnešu laikā pēc derīga pieteikuma saņemšanas.
2. Iestāde nodod savu atzinumu Komisijai, dalībvalstīm un █pieteikuma iesniedzējam. Turklāt saskaņā ar 12. panta noteikumiem minēto atzinumu dara zināmu atklātībai.
6. pants
Papildu ziņas par risku novērtēšanu
1. Ja Iestāde prasa no pieteikuma iesniedzēja papildu ziņas, 5. panta 1. punktā minēto termiņu var pagarināt. Pēc apspriešanās ar pieteikuma iesniedzēju Iestāde nosaka termiņu, kurā šo informāciju var iesniegt, un informē Komisiju par nepieciešamo papildu termiņu. Ja astoņu darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas no Iestādes Komisija pret to neiebilst, 5. panta 1. punktā minēto termiņu automātiski pagarina par attiecīgo papildu termiņu.
2. Ja papildu ziņas neiesniedz 1. punktā minētajā papildu termiņā, Iestāde noformē savu atzinumu, pamatojoties uz jau saņemto informāciju.
3. Ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz papildu ziņas pēc savas iniciatīvas, tas nosūta tās gan Iestādei, gan Komisijai. Šādā gadījumā Iestāde sniedz savu atzinumu sākotnējā termiņā, ja vien nav īpašu iemeslu šo termiņu pagarināt.
4. Iestāde dara papildu informāciju pieejamu dalībvalstīm.
7. pants
Kopienas saraksta atjaunināšana
Sešu mēnešu laikā pēc Iestādes atzinuma saņemšanas Komisija, ņemot vērā Iestādes atzinumu, visus attiecīgos Kopienas tiesību aktu noteikumus un citus derīgus likumīgus faktorus izskatāmā jautājuma risināšanai, iesniedz 14. panta 1. punktā minētajai komitejai regulas projektu, ar kuru atjaunina Kopienas sarakstu.
Komisija pamato regulas projektu un izklāsta apsvērumus, uz kuriem priekšlikums balstīts.
Ja regulas projekts nav saskaņā ar Iestādes atzinumu, Komisija sniedz sava lēmuma pamatojumu.
Regulu pieņem saskaņā 14. panta 3. punktāminētoregulatīvo kontroles procedūru.
8. pants
Papildu ziņas par risku pārvaldību
1. Ja Komisija prasa no pieteikuma iesniedzēja papildu ziņas par jautājumiem attiecībā uz risku pārvaldību, tā, vienojoties ar pieteikuma iesniedzēju, nosaka termiņu, kurā šīs ziņas jāiesniedz. Šādā gadījumā Komisija var pagarināt 7. pantā minēto termiņu, par to informējot dalībvalstis.
2. Ja papildu ziņas neiesniedz 1. punktā minētā termiņa pagarinājuma laikā, Komisija rīkojas, pamatojoties uz jau saņemto informāciju.
III nodaļa
DAŽĀDI NOTEIKUMI
9. pants
Piemērošanas noteikumi
1. Saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru vēlākais divdesmit četru mēnešu laikā pēc katras pārtikas ražošanas nozares tiesību aktu pieņemšanas tiek pieņemti šīs regulas piemērošanas noteikumi, konkrēti attiecībā uz:
a)
tā pieteikuma saturu, sagatavošanu un iesniegšanu, kurš minēts 4. panta 1. punktā,
b)
pieteikuma derīguma pārbaudes kārtību,
c)
tās informācijas raksturu, kura jāiekļauj 5. pantā minētajā Iestādes atzinumā.
2. Lai pieņemtu 1. punkta a) apakšpunktā minētos piemērošanas noteikumus, Komisija apspriežas ar Iestādi, kura sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniedz tai priekšlikumu attiecībā uz datiem, kas nepieciešami attiecīgo vielu riska novērtēšanai.
10. pants
Termiņa pagarinājums
Termiņus, kas minēti 5. panta 1. punktā un 7. pantā, Komisija var pagarināt pēc pašas iniciatīvas vai, ja vajadzīgs, pēc Iestādes lūguma, ja vien to pietiekami pamato jautājuma būtība, neskarot 6. panta 1. punktu un 8. panta 1. punktu. Šādā gadījumā Komisija █ informē pieteicēju un dalībvalstis par šo pagarinājumu, kā arī par tā iemesliem║.
11. pants
Pārredzamība
Iestāde nodrošina savas darbības pārredzamību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. pantu. Tā publicē savu atzinumu nekavējoties. Turklāt tā publicē atzinuma pieprasījumus, kā arī 6. panta 1. punktā minētos termiņu pagarinājumus.
12. pants
Konfidencialitāte
1. █Pieteikuma iesniedzēja iesniegtās ziņas var izskatīt konfidenciāli vienīgi tad, ja šo ziņu publicēšana var jūtami kaitēt iesniedzēja stāvoklim konkurences ziņā.
Nekādā gadījumā par konfidenciālu nedrīkst uzskatīt šādu informāciju:
a)
pieteikuma iesniedzēja vārds vai nosaukums un adrese, produkta nosaukums;
b)
skaidrs vielas apraksts un nosacījumi tās lietošanai īpašu pārtikas produktu vai to kategoriju sastāvā vai uz šiem produktiem;
c)
informācija, kas tieši saistīta ar vielu drošības novērtējumu;
d)
ja vajadzīgs, analīzes metodi vai metodes.
2. Piemērojot 1. punktu, pieteikuma iesniedzējs no paziņotās informācijas norāda to, attiecībā uz kuru viņš vēlas, lai to izskatītu konfidenciāli. Šādos gadījumos jāsniedz pārbaudāms pamatojums.
3. Komisija nosaka, kādas ir tās ziņas, attiecībā uz kurām jāievēro konfidencialitāte, un par to attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju un dalībvalstis.
4. Pēc iepazīšanās ar Komisijas nostāju pieteikuma iesniedzējam ir trīs nedēļas laika, lai atsauktu savu pieteikumu sniegto ziņu konfidencialitātes saglabāšanas nolūkā. Konfidencialitāti saglabā līdz šā termiņa beigām.
5. Komisija, Iestāde un dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu saskaņā ar šo regulu saņemtās informācijas atbilstīgu konfidencialitāti, izņemot informāciju, kas zināmos apstākļos jāpublisko, lai aizsargātu cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi.
6. Ja pieteikuma iesniedzējs atsauc vai ir atsaucis pieteikumu, Iestāde, Komisija un dalībvalstis ievēro komercinformācijas un ražošanas informācijas, tai skaitā pētniecības un attīstības informācijas konfidencialitāti, kā arī tās informācijas konfidencialitāti, par kuru Komisijai un pieteikuma iesniedzējam ir domstarpības jautājumā par to, vai tā maz ir konfidenciāla.
7.Zinātniskos datus un citu pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju nedrīkst izmantot turpmākā pieteikuma iesniedzēja labā piecus gadus pēc atļaujas izsniegšanas dienas, ja vien turpmākais pieteikuma iesniedzējs nav vienojies ar iepriekšējo pieteikuma iesniedzēju, ka šādus datus un informāciju drīkst izmantot un ka attiecīgi tiek segtas izmaksas, šādos gadījumos:
a)
iepriekšējais pieteikuma iesniedzējs iepriekšējā pieteikuma iesniegšanas laikā ir norādījis, ka uz zinātniskajiem datiem un citu informāciju attiecas īpašumtiesības; un
b)
iepriekšējam pieteikuma iesniedzējam iepriekšējā pieteikuma iesniegšanas laikā bijušas ekskluzīvas tiesības atsaukties uz datiem, uz kuriem attiecas īpašumtiesības; un
c)
vielu izmantošanai nebūtu bijis iespējams saņemt atļauju, ja iepriekšējais pieteikuma iesniedzējs nebūtu iesniedzis datus, uz kuriem attiecas īpašumtiesības.
8. Šā panta 1. līdz 6. punkta piemērošana nekaitē informācijas apritei starp Komisiju, dalībvalstīm un Iestādi.
13. pants
Ārkārtas situācijas
Ja saistībā ar vielu, kas ir Kopienas sarakstā, rodas ārkārtas situācija, it īpaši Iestādes atzinuma vērtējumā, veic pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. un 54. panta noteikumiem.
14. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. pantu.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā lēmuma 8. panta noteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši.
3. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ║ ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.
15. pants
Dalībvalstu atbildīgās iestādes
Vēlākais sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis saskaņā ar katras pārtikas ražošanas nozares tiesību aktiem nosūta Komisijai un Iestādei tās valsts iestādes nosaukumu, adresi un kontaktpersonas datus, kura ir atbildīga par vienoto procedūru.
IV nodaļa
NOBEIGUMA NOTEIKUMS
16. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Katras pārtikas ražošanas nozares tiesību aktiem to piemēro no dienas, kad piemēro 9. panta 1. punktā minētos pasākumus.
Šīs regulas 9. pantu piemēro no tās spēkā stāšanās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas piedevām (COM(2006)0428 – C6-0260/2006 – 2006/0145(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0428)(1),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedz priekšlikumu (C6-0260/2006),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0154/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 10. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008, par pārtikas piedevām
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu║,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),
saskaņā ar Līguma 251 pantā noteikto procedūru(3),
tā kā:
(1) Nekaitīgas un veselīgas pārtikas brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts, kas ievērojami ietekmē gan iedzīvotāju veselību un labklājību, gan sociālās un saimnieciskās intereses.
(2) Īstenojot Kopienas politiku, ir jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmenis.
(3) Šī regula aizstāj agrākās direktīvas un lēmumus par pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot pārtikas produktos, ar mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību un cilvēku veselības, vides kā arī patērētāju, tostarp to patērētāju, kas nepanes noteiktas vielas, interešu augstu aizsardzības līmeni, piemērojot visaptverošas un vienkāršotas procedūras.
(4) Ar šo regulu Kopienas līmenī saskaņo pārtikas piedevu lietojumu pārtikas produktos. Šeit ietilpst pārtikas piedevu lietojums pārtikas produktos, ko aptver Padomes 1989. gada 3. maija Direktīva 89/398/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem,(4) un atsevišķu pārtikas krāsvielu lietojums gaļas izstrādājumu veselīguma marķēšanai un olu dekorēšanai un olu marķēšanai. Ar šo regulu saskaņo arī pārtikas piedevu lietojumu pārtikas piedevās un pārtikas fermentos, tādējādi nodrošinot to nekaitīgumu un kvalitāti un atvieglojot to uzglabāšanu un izmantošanu. Pēdējai no minētajām kategorijām līdz šim nav Kopienas līmeņa regulējuma.
(5) Pārtikas piedevas ir vielas, ko pašas par sevi uzturā parasti nelieto, bet ko tehnoloģisku apsvērumu dēļ ar nolūku pievieno pārtikai, piemēram, lai to saglabātu. Tomēr vielas nav uzskatāmas par pārtikas piedevām, ja tās lieto, lai piešķirtu aromātu un/vai garšu. Turklāt no šīs regulas darbības jomas ir izslēdzamas arī vielas, kuras uzskata par pārtikas produktiem, bet var izmantot tehnoloģiskos nolūkos, piemēram, nātrija hlorīds vai safrāns, ko lieto kā krāsvielu, kā arī pārtikas fermenti. Visbeidzot, uz pārtikas fermentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula (EK) Nr. .../2007 [par pārtikas fermentiem](5), kas izslēdz šīs regulas piemērošanu.
(6) No šīs regulas darbības jomas ir izslēdzamas vielas, ko pašas par sevi uzturā nelieto, bet ko apzināti izmanto pārtikas pārstrādē un kas gatavos pārtikas produktos paliek tikai atlieku veidā, un gatavos produktus tehnoloģiski neietekmē (pārstrādes palīglīdzekļi).
(7) Pārtikas piedevas jāatļauj un jālieto tikai, ja tās atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Lietojot pārtikas piedevas, tām jābūt nekaitīgām, to lietojuma pamatā jābūt tehnoloģiskai vajadzībai, to lietojums nedrīkst maldināt patērētājus un patērētājiem jāgūst labums no to lietojuma. Patērētāju maldināšana iekļauj gadījumus (bet neaprobežojas ar tiem) saistībā ar izmantoto sastāvdaļu kvalitāti, produkta vai ražošanas procesa dabīgumu, produkta uzturrādītājiem, kā arī ar tā augļu un dārzeņu sastāvu.
(8) Pārtikas piedevām vienmēr jāatbilst apstiprinātajām specifikācijām. Specifikācijās jāiekļauj informācija, kas pienācīgi identificē attiecīgo pārtikas piedevu, tostarp tās izcelsmi, un apraksta pieņemamos tīrības kritērijus. Agrāk izstrādātās pārtikas piedevu specifikācijas, kas ir iekļautas Komisijas 1995. gada 5. jūlija Direktīvā 95/31/EK par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem(6), Komisijas 1995. gada 26. jūlija Direktīvā 95/45/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos(7) un Komisijas 1996. gada 2. decembra Direktīvā 96/77/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus,(8) jāpatur spēkā līdz attiecīgo piedevu iekļaušanai šīs regulas pielikumos. Tad specifikācijas, kas attiecas uz šīm piedevām, jāizklāsta regulā. Šīm specifikācijām tieši jāattiecas uz šīs regulas pielikumu Kopienas sarakstos iekļautajām piedevām. Tomēr ņemot vērā šādu specifikāciju sarežģītību un saturu, skaidrības labad tās nav pašas par sevi jāiekļauj Kopienas sarakstos, bet jāizklāsta vienā vai vairākās atsevišķās regulās.
(9) Ir atļauts dažu pārtikas piedevu īpašs lietojums atsevišķās atļautās ar vīndarību saistītās darbībās un procesos. Šīs pārtikas piedevas jālieto saskaņā ar šo regulu un konkrētajiem attiecīgo Kopienas tiesību aktu noteikumiem.
(10) Lai nodrošinātu viendabīgumu, pārtikas piedevu risku novērtējums un atļauju piešķiršana jāveic saskaņā ar piesardzības principu un kārtību, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula (EK) Nr. .../2007 [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem](9).
(11) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu,(10) par jautājumiem, kas varētu ietekmēt sabiedrības veselību, jāapspriežas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk tekstā "Iestāde").
(12)█Pārtikas piedevām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību(11), atļaujas jāpiešķir saskaņā ar minēto regulu, kā arī saskaņā ar šo regulu.
(13) Gadījumos, kad pārtikas piedevas, kas jau ir atļautas saskaņā ar šo regulu, ražo pēc metodēm vai no izejmateriāliem, kuri ievērojami atšķiras no tiem, kas ir iekļauti Iestādes risku novērtējumā, vai atšķiras no tiem, kas ir minēti izstrādātajās specifikācijās, šīs pārtikas piedevas jādod pārbaudīt Iestādei, kas veic novērtēšanu, galveno vērību veltot specifikācijām. Ievērojami atšķirīgas ražošanas metodes vai izejmateriāli var būt ražošanas metodes maiņa, augu ekstraktu vietā izmantojot fermentāciju kāda mikroorganisma vai ģenētiski modificēta mikroorganisma iedarbībā.
(14) Pārtikas piedevas nepārtraukti jāpārrauga un vajadzības gadījumā jānovērtē atkārtoti, ņemot vērā lietojuma nosacījumu izmaiņas un jaunāko zinātnisko informāciju. Lai pārskatītu piešķirtās atļaujas, ir jāpieņem īpašas novērtēšanas programmas.
(15) Dalībvalstīm, kas ir saglabājušas aizliegumus lietot atsevišķas piedevas dažos īpašos, par tradicionāliem uzskatāmos pārtikas produktos, ko ražo to teritorijā, jāļauj paturēt spēkā šos aizliegumus. Turklāt attiecībā uz tādiem produktiem kā, piemēram, "Feta"" vai "Salame cacciatore" šī regula neierobežo stingrākos ar atsevišķu kategoriju lietojumu saistītos noteikumus, kas paredzēti Padomes 2006. gada 20. marta Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību(12) un Padomes 2006. gada 20. marta Regulā (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām(13).
(16) Pārtikas piedevas jāturpina marķēt saskaņā ar vispārējiem marķēšanas noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu(14), un Regulā (EK) Nr. 1829/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulā (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību(15). Turklāt šajā Regulā jāparedz īpaši marķēšanas noteikumi pārtikas piedevām, ko ražotājiem vai gala patērētājiem pārdod kā pārtikas piedevas.
(17) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(16).
(18)Jo īpaši Komisijai jābūt tiesīgai atjaunot un grozīt ar šo regulu noteikto Kopienas pārtikas piedevu sarakstu. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt, svītrot nebūtiskus šīs regulas elementus, vai papildināt regulu ar jauniem nebūtiskiem elementiem, tie ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.
(19) Lai proporcionāli un efektīvi izstrādātu un atjauninātu ar pārtikas piedevām saistītos tiesību aktus, dalībvalstīm ir jāapkopo dati, jāapmainās ar informāciju un jāsaskaņo rīcība. Šajā nolūkā var noderēt pētījumi, kas atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu, palīdzot risināt konkrētus jautājumus. Šādus pētījumus saskaņā ar budžeta procedūru ieteicams finansēt Kopienai. Šādu pasākumu finansēšana ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem(17), un tāpēc juridiskais pamats iepriekšminēto pasākumu finansēšanai būs Regula (EK) Nr. 882/2004.
(20) Dalībvalstīm jāveic oficiāla kontrole, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004.
(21) Veicamo pasākumu mērķi, proti, Kopienas pārtikas piedevu noteikumu izstrādi dalībvalstis nevar pietiekami nodrošināt, tāpēc tirgus vienotības un augsta līmeņa patērētāju aizsardzības nodrošināšanai to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā tas paredzēts minētajā pantā, šī regula attiecas tikai šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo.
(22) Pēc šīs regulas pieņemšanas Komisijai ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas līdzdalību jāveic visu pastāvošo atļauju pārbaude, pamatojoties uz šajā regulā sniegtajiem atļaujas piešķiršanas noteikumiem. Visas pārtikas piedevas, kas Kopienā arī turpmāk būs atļautas, jāiekļauj šīs regulas II un III pielikuma Kopienas sarakstos. Jāpapildina šīs regulas III pielikums, tajā iekļaujot pārējās pārtikas piedevas, kuras lieto pārtikas piedevās un fermentos, un to izmantošanas nosacījumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. .../2007 [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem]. Nodrošinot piemērotu pārejas periodu, III pielikuma noteikumus, izņemot noteikumus, kas attiecas uz pārtikas piedevu nesējiem, nepiemēro līdz [2011. gada 1. janvārim].
(23) Neskarot minētās pārbaudes iznākumu, viena gada laikā pēc šīs regulas pieņemšanas Komisijai jāizstrādā un Iestādei jānosaka novērtēšanas programma Kopienā iepriekš atļauto pārtikas piedevu nekaitīguma atkārtotai novērtēšanai. Programmā jānosaka vajadzības un prioritāšu secība, kas jāievēro, pārbaudot atļautās pārtikas piedevas.
(24) Ar šo regulu atceļ un aizstāj šādus tiesību aktus: Padomes Direktīvu 62/2645/EEK par dalībvalstu noteikumu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktos cilvēku uzturam atļautajām krāsvielām(18), ║ Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvu 78/663/EEK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus emulgatoriem, stabilizatoriem, biezinātājiem un recinātājiem, kas paredzēti izmantošanai pārtikas produktos(19), Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvu 78/664/EEK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus antioksidantiem, kurus ir atļauts izmantot pārtikas produktos cilvēku uzturam(20), Komisijas 1981. gada 28. jūlija Pirmo direktīvu 81/712/EEK, ar ko nosaka Kopienas analīzes metodes, lai pārbaudītu, vai pārtikas produktos izmantotās piedevas atbilst tīrības kritērijiem(21), Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā(22), Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, ko lieto pārtikas produktos(23), Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvu 94/36/EK par krāsvielām, ko lieto pārtikas produktos(24), Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 20. februāra Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji,(25)kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Lēmumu Nr. 292/97/EK par to valsts tiesību aktu paturēšanu spēkā, ar ko aizliedz konkrētu piedevu izmantošanu dažu īpašu pārtikas produktu ražošanā,(26) un Komisijas 2002. gada 27. marta Lēmumu 2002/247/EK, ar ko tiek apturēta tādu želejveida konditorejas izstrādājumu laišana tirgū un imports, kas satur pārtikas piedevu E 425 konjac(27). Tomēr ir vēlams, ka atsevišķi šo tiesību aktu noteikumi paliek spēkā pārejas periodā, lai dotu laiku sagatavot šīs regulas pielikumu Kopienas sarakstus,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:
I NODAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu paredz noteikumus par pārtikas piedevām, kuras lieto pārtikas produktos, ar mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību un cilvēku veselības, patērētāju un videsaugstu aizsardzības līmeni.
Minētajā nolūkā ar šo regulu nosaka:
a)
Kopienas atļauto pārtikas piedevu sarakstus,
b)
pārtikas piedevu lietojuma nosacījumus pārtikā, tostarp pārtikas piedevās un pārtikas fermentos, kā minēts Regulā (EK) Nr. …/2007 [par pārtikas fermentiem], kā arī pārtikas aromatizētājos, kā minēts Regulā (EK) Nr. …/2007 [par aromatizētājiem un dažām pārtikas produktu sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām],
c)
marķēšanas noteikumus pārtikas piedevām, ko pārdod kā pārtikas piedevas.
2. pants
Darbības joma
1. Šī regula attiecas uz pārtikas piedevām.
2. Šī regula neattiecas uz šādām vielām, izņemot gadījumus, kad tās lieto kā pārtikas piedevas:
a)
pārstrādes palīglīdzekļiem,
b)
vielām, ko izmanto augu un augu valsts produktu aizsardzībai saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kas attiecas uz augu aizsardzību, izņemot augu aizsardzības produktus, ko lieto pēc ražas novākšanas kā konservantus,
c)
vielām, ko pievieno pārtikas produktiem kā barības vielas,
d)
dzeramā ūdens attīrīšanai izmantojamajām vielām, uz ko attiecas Padomes Direktīva 98/83/EK(28),
e)
mikrobu kultūrām, kuras izmanto pārtikas ražošanā un kuras pašas spēj producēt pārtikas piedevas, bet kuras speciāli neizmanto to ražošanai.
3. Šī regula neattiecas uz pārtikas fermentiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. .../2007 [par pārtikas fermentiem].
4. Šo regulu piemēro, neskarot konkrētus Kopienas noteikumus, kas attiecas uz pārtikas piedevu lietojumu:
a)
īpašos pārtikas produktos,
b)
mērķiem, uz ko neattiecas šīs regulas darbības joma.
5. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 28. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var lemt par konkrētu vielu atbilstību vai neatbilstību šīs regulas darbības jomai.
6.Pārtikas piedevas un/vai pārtikas produkti, kuru sastāvā ir šādas piedevas, kas neatbilst šīs regulas prasībām, netiek laisti tirgū un/vai apgrozībā.
3. pants
Definīcijas
1. Šajā regulā izmanto Regulā (EK) Nr. 178/2002 un Nr. 1829/2003 noteiktās definīcijas.
2. Izmanto arī šādas definīcijas:
a)
"pārtikas piedeva" ir jebkura viela, ko pašu par sevi uzturā parasti nelieto un ko parasti neizmanto kā raksturīgu pārtikas sastāvdaļu neatkarīgi no tā, vai tai ir uzturvērtība vai tās nav, bet kura pati par sevi vai tās blakusprodukti tieši vai netieši kļūst vai ir pamatoti domājams, ka var kļūt par pārtikas produktu sastāvdaļu vai citādi ietekmēt to īpašības pēc tam, kad šī viela tehnoloģisku apsvērumu dēļ ir ar nolūku pievienota pārtikas produktiem šo pārtikas produktu ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas, apstrādes, iepakošanas, pārvadāšanas vai glabāšanas posmā;
█par pārtikas piedevām neuzskata:
i)
█monosaharīdus, disaharīdus vai oligosaharīdus un pārtikas produktus, kas tos satur, un kurus lieto to saldinātāju īpašību dēļ,
ii)
pārtikas produktus žāvētā vai koncentrētā veidā, ieskaitot aromatizētājus, kas pievienoti saliktiem pārtikas produktiem to ražošanas laikā aromātisko, garšas īpašību vai barības vielu satura dēļ un kuriem ir papildu tehnoloģiska iedarbība un sekundāra nozīme kā krāsvielām,
iii)
vielas, ko izmanto apvalka vai pārklājuma materiālos, kas nav pārtikas produktu daļa un ko nav paredzēts lietot uzturā kopā ar šiem pārtikas produktiem,
iv)
izstrādājumus, kas satur pektīnu un ir iegūti no žāvētām ābolu izspaidām vai citrusaugļu mizām, vai no to maisījuma, iedarbojoties ar atšķaidītu skābi, kas pēc tam daļēji neitralizēta ar nātrija vai kālija sāļiem ("šķidrais pektīns"),
v)
košļājamās gumijas pamatmasu,
vi)
balto vai dzelteno dekstrīnu, izkarsētu vai dekstrinētu cieti, cieti, kas modificēta, apstrādājot ar skābi vai sārmu, balināto cieti, fizikāli modificētu cieti un cieti, kas apstrādāta ar amilolītiskiem fermentiem,
vii)
amonija hlorīdu,
viii)
asins plazmu,asins olbaltumus, pārtikas želatīnu, proteīnu hidrolizātus un to sāļus, piena proteīnu un glutēnu,
ix)
aminoskābes un to sāļus, izņemot glutamīnskābi, glicīnu, cisteīnu un cistīnu un to sāļus, kam nav tehnoloģisku funkciju,
x)
kazeinātus un kazeīnu,
xi)
inulīnu;
b)
"pārstrādes palīglīdzeklis" ir jebkura viela:
i)
ko pašu par sevi uzturā nelieto,
ii)
ko ar konkrētu nolūku izmanto izejvielu, pārtikas produktu un to sastāvdaļu pārstrādē, lai apstrādē vai pārstrādē panāktu noteiktu tehnoloģisku mērķi, un
iii)
kuras pašas vai kuras atvasinājumu atliekas bez īpaša nolūka, taču tehniski nenovēršami rodas gatavajā produktā, ja atliekas nav veselībai kaitīgas un tehnoloģiski neiedarbojas uz gatavajiem produktiem;
c)
"funkcionālā grupa" ir viena no I pielikumā noteiktajām kategorijām, kuru pamatā ir attiecīgo pārtikas piedevu tehnoloģiskās funkcijas pārtikas produktos;
d)
"neapstrādāts pārtikas produkts" ir pārtikas produkts, kas nav bijis pakļauts pārstrādei, kuras rezultātā ir būtiski mainījies tā sākotnējais sastāvs; šajā nozīmē pie darbībām, ko jo īpaši uzskata par tādām, kuru rezultātā nenotiek būtiskas pārmaiņas, pieder dalīšana, atkaulošana, kapāšana, ādas atdalīšana, mizošana, malšana, griešana, tīrīšana, dziļa sasaldēšana, sasaldēšana, atdzesēšana, drupināšana, lobīšana, iepakošana vai izpakošana;
e)
"pārtikas produkti, kas nesatur pievienotus cukurus" ir pārtikas produkti, kuram nav:
i)
pievienoti monosaharīdi vai disaharīdi █, vai
ii)
pievienoti pārtikas produkti, kas satur monosaharīdus vai disaharīdus █, un kurus lieto par saldinātājiem;
f)
"pārtikas produkts ar pazeminātu enerģētisko vērtību" ir pārtikas produkts ar enerģētisko vērtību, kas samazināta vismaz par 30 % salīdzinājumā ar sākotnējo pārtikas produktu vai līdzīgu produktu;
g)
"galda saldinātāji" ir atļauto saldinātāju izstrādājumi, kuros var būt citas pārtikas piedevas un/vai pārtikas sastāvdaļas un ko ir paredzēts pārdot gala patērētājiem kā cukuru aizstājējus;
h)
"pārtikas produkts ar nelielu cukuru daudzumu" ir pārtikas produkts, kurā monosaharīdu un disaharīdu kopējais samazinājums sastāvā ir vismaz par 30 % salīdzinājumā ar līdzīgu produktu;
i)
"quantum satis" nozīmē, ka maksimālā deva nav norādīta. Tomēr saldinātājus lieto saskaņā ar labas ražošanas praksi tādās devās, kas nav lielākas kā nepieciešams, lai sasniegtu paredzētos nolūkus, ar noteikumu, ka netiek maldināts patērētājs.
II NODAĻA
KOPIENAS ATĻAUTO PĀRTIKAS PIEDEVU SARAKSTI
4. pants
Kopienas pārtikas piedevu saraksti
1. Laist tirgū kā pārtikas piedevas un lietot pārtikas produktos, tostarp īpašas diētas pārtikas produktos, uz ko attiecas Direktīva 89/398/EEK, var tikai Kopienas sarakstā II pielikumā iekļautās pārtikas piedevas.
2. Pārtikas piedevās un pārtikas fermentos var lietot tikai Kopienas sarakstā III pielikumā iekļautās pārtikas piedevas.
3. Šīs regulas II pielikuma pārtikas piedevu sarakstu veido, par pamatu ņemot to pārtikas produktu kategorijas, kam šīs pārtikas piedevas var pievienot.
4. Šīs regulas III pielikuma pārtikas piedevu sarakstu veido, par pamatu ņemot tās pārtikas piedevas vai pārtikas fermentus, vai to kategorijas, kam šīs pārtikas piedevas var pievienot.
5. Pārtikas piedevām jāatbilst 12. pantā minētajām specifikācijām.
5. pants
Vispārīgi noteikumi par pārtikas piedevu un to lietojuma iekļaušanu Kopienas sarakstos
1. Pārtikas piedevas var iekļaut Kopienas sarakstos II un III pielikumā tikai, ja tās atbilst šādiem noteikumiem:
a)
pamatojoties uz pieejamo zinātnisko informāciju, ieteiktajās devās tās nerada bažas par kaitīgumu patērētāju veselībai,
b)
tehnoloģiski pamatoti mērķi saistībā ar labumu, ko gūst patērētāji, un ko nevar sasniegt ar citiem ekonomiski un tehnoloģiski realizējamiem līdzekļiem,
c)
to lietojums nemaldina patērētājus,
d)
pamatojoties uz pieejamo zinātnisko informāciju, tās nevienā dzīves cikla posmā neizraisa negatīvu ietekmi uz vidi.
2. Lai pārtikas piedevas iekļautu Kopienas sarakstos II un III pielikumā, patērētājiem no tām jāgūst priekšrocības un labums, tādēļ tās jāizmanto vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:
a)
saglabāt pārtikas uzturvērtību,
b)
nodrošināt ar vajadzīgajām sastāvdaļām vai komponentiem pārtikas produktus, ko ražo patērētāju grupām ar īpašām uztura vajadzībām,
c)
uzlabot pārtikas produktu glabāšanos vai stabilitāti, vai uzlabot to organoleptiskās īpašības ar noteikumu, ka šādu pārtikas produktu īpašības, sastāvs vai kvalitāte nemainās tā, ka tiek maldināti patērētāji. Patērētāju maldināšana iekļauj gadījumus (bet neaprobežojas ar tiem), kas attiecas, uz izmantoto sastāvdaļu svaigumu un kvalitāti, produkta dabīgumu, augļu un dārzeņu sastāvu,
d)
sekmēt pārtikas ražošanu, pārstrādi, sagatavošanu, apstrādi, iepakošanu, pārvadāšanu vai glabāšanu ar noteikumu, ka attiecīgo pārtikas piedevu neizmanto, lai slēptu sekas, kas radušās sakarā ar bojātu izejvielu lietošanu vai nevēlamas rīcības vai metožu, tostarp higiēnas prasību neievērošanu vai nehigiēnisku metožu izmantošanu kādā no šīm darbībām.
3. Atkāpjoties no 2. punkta a) apakšpunkta, Kopienas sarakstā II pielikumā var iekļaut pārtikas piedevas, kas mazina kāda pārtikas produkta uzturvērtību, ar noteikumu, ka:
a)
attiecīgais pārtikas produkts nav parastā uztura svarīga sastāvdaļa, vai
b)
šīs pārtikas piedevas ir vajadzīgas, lai ražotu pārtikas produktus patērētāju grupām ar īpašām uztura vajadzībām.
4.Izņemot ar īpašumtiesībām aizsargātu informāciju un datus, kuri atbilstīgi uzskatāmi par konfidenciāliem, piešķirot atļauju pārtikas piedevām, skaidri un pārredzami apsver to atbilstību kritērijiem, kuri minēti 1. līdz 3. punktā, un izskaidro pamatojumu galīgajam lēmumam.
6. pants
Īpaši noteikumi par saldinātājiem
Pārtikas piedevas var iekļaut Kopienas sarakstā II pielikumā saldinātāju funkcionālajā grupā tikai gadījumos, kad papildus 5. panta 2. punktā minētajam vienam vai vairākiem mērķiem tās izmanto arī vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:
a)
cukuru aizstāšanai, ražojot pārtikas produktus ar pazeminātu enerģētisko vērtību, kariozi neizraisošus pārtikas produktus, pārtikas produktus ar nelielu cukuru daudzumu vai pārtikas produktus bez pievienotiem cukuriem,
█
b)
lai ražotu īpašas diētas produktus saskaņā ar Direktīvas 89/398/EEK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu.
7. pants
Īpaši noteikumi par krāsvielām
Pārtikas piedevas var iekļaut Kopienas sarakstā II pielikumā krāsvielu funkcionālajā grupā tikai gadījumos, kad papildus vienam vai vairākiem mērķiem, kas minēti 5. panta 2. punktā, tās izmanto arī vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:
a)
sākotnējā izskata atjaunošana tādiem pārtikas produktiem, kuru krāsu ir nevēlami ietekmējusi pārstrāde, glabāšana, iepakojums un izplatīšana, pasliktinot šo pārtikas produktu ārējo izskatu,
b)
lai darītu pārtikas produktus ārēji pievilcīgākus,
c)
lai piekrāsotu pārtikas produktus, kas citādi būtu bezkrāsas.
Turklāt nedrīkst izraisīt risku, ka piedeva varētu maldināt patērētājus, radot iespaidu, ka pārtikas produkts satur citas sastāvdaļas nekā īstenībā izmantotās.
8. pants
Pārtikas piedevu funkcionālās grupas
1. Pārtikas piedevas var iekļaut vienā no I pielikuma funkcionālajām grupām, pamatojoties uz attiecīgās pārtikas piedevas galveno tehnoloģisko funkciju.
Pārtikas piedevas iekļaušana vienā funkcionālajā grupā nenozīmē, ka tās lietojumam nevar būt vairākas tehnoloģiskas funkcijas.
2. Zinātnes sasniegumu vai tehnoloģiju attīstības rezultātā vajadzības gadījumā saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto kārtību I pielikumā var iekļaut papildu funkcionālās grupas.
9. pants
Kopienas pārtikas piedevu sarakstu saturs
1. Pārtikas piedevas, kas atbilst 5., 6. un 7. pantā paredzētajiem noteikumiem, saskaņā ar Regulā (EK) Nr. .../2007, [ar ko izveido vienotu atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem] noteikto kārtību var iekļaut:
a)
Kopienas sarakstā šīs regulas II pielikumā un/vai
b)
Kopienas sarakstā šīs regulas III pielikumā.
2. Kopienas sarakstos šīs regulas II un III pielikumā iekļauto pārtikas piedevu aprakstā norāda:
a)
pārtikas piedevas nosaukumu, piedevas grupu un E numuru, ja tas ir piešķirts,
b)
pārtikas produktus un/vai pārtikas piedevas, un/vai pārtikas fermentus, un/vai pārtikas aromatizētājus, kuriem attiecīgo pārtikas piedevu var pievienot,
c)
pārtikas piedevas lietošanas noteikumus,
d)
ierobežojumus, kas attiecas uz pārtikas piedevas pārdošanu tieši patērētājiem, ja tādi pastāv,
e)
citas pārtikas piedevas, kuras nedrīkst lietot apvienojumā ar kādu pārtikas piedevu.
3. Kopienas sarakstus šīs regulas II un III pielikumā groza saskaņā ar kārtību, kas minēta Regulā (EK) Nr. .../2007 [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem].
norāda vēlamā rezultāta panākšanai vajadzīgo mazāko lietojamo devu;
b)
šo devu nosakot, ņem vērā:
i)
pieļaujamo diennakts devu vai līdzīgu attiecīgās pārtikas piedevas novērtējumu, un tās varbūtējo no visiem uztura avotiem kopīgo dienas devu uzturā,
ii)
ja pārtikas piedevu ir paredzēts izmantot pārtikas produktos, ko lieto īpašas patērētāju grupas, ņem vērā šīs pārtikas piedevas iespējamo dienas devu minēto grupu patērētājiem.
2.Ja tiek atļauts izmantot nanotehnoloģiju, šim nolūkam nosaka atsevišķas robežvērtības saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu.
3. Attiecīgos gadījumos pārtikas piedevu maksimālās devas nenorāda (lieto pēc vajadzības). Šādos gadījumos pārtikas piedevas lieto saskaņā ar definīciju, kas noteikta 3. panta 2. punkta i) apakšpunktā.
4. Ja nav noteikts citādi, II pielikumā norādītās maksimālās lietošanas devas attiecas uz ēšanai gataviem pārtikas produktiem, tostarp tādiem, kas, ja vajadzīgs, ir atšķaidīti, un kas sagatavoti pēc lietošanas instrukcijas.
5. Ja nav noteikts citādi, II pielikumā norādītās maksimālās krāsvielu devas attiecas uz krāsvielu daudzumu, ko satur krāsvielu preparāti.
11. pants
Pārtikas piedevas, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003
Pārtikas piedevas, kuras iegūtas no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), kurās tie izmantoti vai kuras ir ĢMO radītas, vai uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003, un kuras nav vēl iekļautas Kopienas sarakstos šīs regulas II un III pielikumā, var iekļaut šajos sarakstos saskaņā ar šo regulu tikai tad, ja atļaujas piešķiršana notiek saskaņā ar Regulas (EK) Nr.1829/2003 7. pantu. Tās ir skaidri jāmarķē ar norādēm "ĢMO radītas" vai "ražotas no ĢMO" līdzās to nosaukumam un E numuram.
12. pants
Pārtikas piedevu specifikācijas
Pārtikas piedevu specifikācijas, kurās jo īpaši ir norādīta informācija par izcelsmi, tīrības kritērijiem un cita vajadzīga informācija, apstiprina, attiecīgo pārtikas piedevu pirmo reizi iekļaujot Kopienas sarakstos II un III pielikumā saskaņā ar Regulā (EK) Nr. .../2007 [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem] paredzēto kārtību.
III NODAĻA
PĀRTIKAS PIEDEVU LIETOJUMS PĀRTIKAS PRODUKTOS
13. pants
Pārtikas piedevu lietojums neapstrādātos pārtikas produktos
Neapstrādātos pārtikas produktos pārtikas piedevas nelieto, izņemot gadījumus, kad to lietojums ir īpaši paredzēts II pielikumā.
14. pants
Krāsvielu un saldinātāju izmantošana pārtikas produktos zīdaiņiem un maziem bērniem
Zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas produktos, kas minēti Direktīvā 89/398/EEK, tostarp īpašos medicīniskos nolūkos lietojamos diētiskos zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas produktos krāsvielas un saldinātājus nelieto, izņemot gadījumus, kad to izmantošana ir īpaši paredzēta šīs regulas II pielikumā.
15. pants
Krāsvielu lietojums marķējumam
Tikai šīs regulas II pielikumā uzskaitītās krāsvielas var lietot veselīguma marķēšanai, kā noteikts Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvā 91/497/EEK, ar ko groza un konsolidē Direktīvu 64/433/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas tirdzniecību ar svaigu gaļu, lai to attiecinātu uz svaigas gaļas ražošanu un tirdzniecību(29), citam gaļas izstrādājumiem vajadzīgajam marķējumam, olu dekoratīvai krāsošanai un olu marķēšanai, kā paredzēts Komisijas 2007. gada 23. maija Regulā (EK) Nr. 557/2007, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1028/2006 par olu tirdzniecības standartiem(30).
16. pants
Pārneses princips
1. Pārtikas piedevu klātbūtne ir pieļaujama:
a)
salikta sastāva pārtikas produktos, kas nav minēti II pielikumā, ja attiecīgo pārtikas piedevu ir atļauts lietot kādā no šāda salikta sastāva pārtikas produkta sastāvdaļām;
b)
pārtikas produktos, kam pievienoti pārtikas fermenti, pārtikas piedevas vai aromatizētāji, ja attiecīgā pārtikas piedeva:
i)
saskaņā ar šo regulu ir atļauta lietot pārtikas piedevās, pārtikas fermentos vai aromatizētājos,
ii)
ja tā ar pārtikas piedevu, pārtikas fermentu vai aromatizētāju ir pārnesta attiecīgajā pārtikas produktā,
iii)
gatavajā pārtikas produktā tai nav tehnoloģisku funkciju;
c)
pārtikas produktos, ko paredzēts izmantot tikai salikta sastāva pārtikas produktu sagatavošanā, ievērojot nosacījumu, ka salikta sastāva pārtikas produkti atbilst šīs regulas noteikumiem.
2. Izņemot īpaši paredzētus gadījumus, šā panta 1. punkts neattiecas uz piena maisījumiem piebarošanas maisījumiem zīdaiņiem, pārstrādātiem pārtikas produktiem uz graudaugu bāzes un bērnu pārtiku, kā arī uz īpašos medicīniskos nolūkos lietojamiem diētiskiem zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas produktiem, kas minēti Direktīvā 89/398/EEK.
3. Gadījumos, kad pārtikas produktiem pievieno pārtikas piedevas, ko satur aromatizētāji, pārtikas piedevas vai pārtikas fermenti, un tām attiecīgajā pārtikas produktā ir tehnoloģiskas funkcijas, šīs pārtikas piedevas uzskata par attiecīgā pārtikas produkta pārtikas piedevām, nevis par pārtikas piedevām tiem pievienotajiem aromatizētājiem, pārtikas piedevām vai pārtikas fermentiem.
4. Neskarot 1. punktu, koncentrētu saldinātāju klātbūtne ir pieļaujama salikta sastāva pārtikas produktos bez pievienota cukura, salikta sastāva pārtikas produktos ar pazeminātu enerģētisko vērtību, salikta sastāva diētiskos pārtikas produktos, kas paredzēti mazkaloriju diētām, un salikta sastāva pārtikas produktos ar ilgu glabāšanās laiku ievērojot nosacījumu, ka koncentrētais saldinātājs ir atļauts vienā no salikta sastāva pārtikas produkta sastāvdaļām.
17. pants
Interpretācijas lēmumi
Vajadzības gadījumā saskaņā ar 28. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var pieņemt lēmumu:
a)
par to, vai konkrēti pārtikas produkti pieder vai nepieder kādai no II pielikumā minētajām pārtikas produktu kategorijām, vai
b)
par to, vai II un III pielikumā uzskaitītās pārtikas piedevas, kuras atļauts izmantot pēc vajadzības, lieto vai nelieto atbilstoši 10. panta 3. punktā minētajiem kritērijiem.
18. pants
Tradicionālie pārtikas produkti
Šīs regulas IV pielikumā uzskaitītajām dalībvalstīm ir atļauts paturēt spēkā atsevišķu minētajā pielikumā uzskaitītu pārtikas piedevu kategoriju lietojuma aizliegumu tradicionālos pārtikas produktos, kurus ražo to teritorijā.
IV NODAĻA
MARĶĒJUMS
1. sadaļa
Tādu pārtikas piedevu marķējums, ko nav paredzēti pārdošanai gala patērētājiem
19. pants
Tādu pārtikas piedevu marķējums, ko nav paredzēts pārdot gala patērētājiem
Pārtikas piedevas, ko nav paredzēts pārdot gala patērētājiem, pārdodot atsevišķi vai maisījumos ar citām pārtikas piedevām un/vai sastāvdaļām, saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 6. panta 4. punktu var laist tirgū, ja uz to iepakojuma vai taras ir skaidri redzama, labi salasāma un neizdzēšama informācija, kas paredzēta šīs regulas 20. līdz 23. pantā.
20. pants
Ar pārtikas piedevu identifikāciju saistītā informācija
1. Ja pārtikas piedevas, ko nav paredzēts pārdot gala patērētājiem, pārdod atsevišķi vai maisījumos ar citām pārtikas piedevām, uz to iepakojuma vai taras par katru pārtikas piedevu ir šāda informācija:
a)
šajā regulā minētais nosaukums un/vai E numurs, vai
b)
ja a) apakšpunktā minētā nosaukuma un/vai E numura nav, pārtikas piedevas apraksts, kas ir pietiekami precīzs, lai dotu iespējas attiecīgo pārtikas piedevu atšķirt no produktiem, ar kuriem to varētu sajaukt.
2. Ja pārtikas piedevas pārdod maisījumos ar citām pārtikas piedevām, par katru pārtikas piedevu sniedz 1. punktā minēto informāciju dilstošā secībā pēc to masas daļas kopējā masā.
21. pants
Informācija, kas jāsniedz gadījumos, kad pārtikas piedevas satur citas vielas, materiālus vai pārtikas sastāvdaļas
Gadījumos, kad pārtikas piedevas, ko nav paredzēts pārdot gala patērētājiem, nolūkā atvieglot šo pārtikas piedevu glabāšanu, pārdošanu, standartizāciju, atšķaidīšanu vai šķīdināšanu satur citas vielas, materiālus vai pārtikas sastāvdaļas, izņemot pārtikas piedevas, uz pārtikas piedevu iepakojuma, taras vai pavaddokumentiem ir 20. pantā minētā informācija un visu sastāvdaļu saraksts dilstošā secībā pēc to masas daļas kopējā masā.
22. pants
Informācija, kas jāsniedz gadījumos, kad pārtikas piedevas ir maisījumos ar citām pārtikas sastāvdaļām
Gadījumos, kad pārtikas piedevas, ko nav paredzēts pārdot gala patērētājiem, ir maisījumos ar citām pārtikas sastāvdaļām, uz pārtikas piedevu iepakojuma vai taras ir visu sastāvdaļu saraksts dilstošā secībā pēc to masas daļas kopējā masā.
23. pants
Vispārīga informācija, kas jāsniedz par pārtikas piedevām
1. Ja pārtikas piedevas nav paredzēts pārdot gala patērētājiem, uz to iepakojuma vai taras ir šāda informācija:
a)
norāde "lietošanai pārtikā" vai norāde "ierobežotai lietošanai pārtikā", vai konkrētāka norāde par attiecīgās pārtikas piedevas paredzēto lietojumu pārtikā,
b)
vajadzības gadījumā īpaši glabāšanas un lietošanas nosacījumi,
c)
lietošanas instrukcija gadījumos, kad tās neievērošanas dēļ, pārtikas piedevas pienācīgs lietojums nav iespējams,
d)
marķējums, ar ko identificē partiju vai sēriju,
e)
ražotāja, fasētāja vai pārdevēja vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese,
f)
procentuālā daudzuma norāde pārtikas piedevu sastāvdaļām, kam pārtikā ir noteikti kvantitatīvi ierobežojumi, vai pietiekama informācija par attiecīgās pārtikas piedevas sastāvu, lai pircēji varētu nodrošināt kvantitatīvo ierobežojumu ievērošanu pārtikā; ja tādi paši kvantitatīvi ierobežojumi attiecas uz kādu sastāvdaļu grupu, ko izmanto atsevišķi vai kopā, šo sastāvdaļu saturu var norādīt ar vienu skaitli; kvantitatīvos ierobežojumus izsaka vai nu skaitliski vai piemērojot principu "pēc vajadzības",
g)
neto masa,
h)
atbilstīgos gadījumos informācija par pārtikas piedevām vai citām vielām, kas ir minētas šīs regulas 20., 21. un 22. pantā un uzskaitītas Direktīvas 2000/13/EK IIIa pielikumā saistībā ar norādēm uz pārtikas produktu sastāvdaļām,
i)
minimālā derīguma termiņa datums.
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta noteikumiem, šajā punktā no c) līdz f) apakšpunktam un h), un i) apakšpunktā noteikto informāciju var norādīt tikai uz tiem sūtījuma pavaddokumentiem, kas jāiesniedz kopā ar sūtījumu vai pirms tā piegādes, ja uz attiecīgā produkta iepakojuma vai taras skaidri redzamā vietā ir norāde "paredzēts pārtikas produktu ražošanai, nevis mazumtirdzniecībai".
3.Atkāpjoties no marķējuma un informācijas sniegšanas prasībām saskaņā ar 19. un 22. pantu un šā panta 1. punktu, attiecībā uz beztaras piegādēm visu informāciju var norādīt pavaddokumentos, kuri jāiesniedz kopā ar sūtījumu vai pirms tā piegādes.
2. sadaļa
Tādu pārtikas piedevu marķējums, kas paredzēti pārdošanai gala patērētājiem
24. pants
Tādu pārtikas piedevu marķēšana, kas paredzēti pārdošanai gala patērētājiem
1. Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, pārtikas piedevas, ko ir paredzēti pārdošanai gala patērētājiem, var laist tirgū, ja uz to iepakojuma ir šāda skaidri redzama, labi salasāma un neizdzēšama informācija:
a)
pārtikas piedevas komercnosaukums; šajā nosaukumā jābūt nosaukumam, kas noteikts saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kuri attiecas uz šo pārtikas piedevu, un tās E numuram,
b)
informācija, kas jānorāda saskaņā ar 20., 21. un 22. pantu un 23. panta 1. punkta a) līdz e), g) un h) apakšpunktu.
2. Galda saldinātāju tirdzniecības aprakstā iekļauj norādi "galda saldinātājs uz .. bāzes", lietojot šā saldinātāja sastāvā izmantotās(-o) saldinātājvielas(-u) nosaukumu(-s).
4.To pārtikas piedevu marķējumā, kuri satur azokrāsvielas, ir jābūt brīdinājuma uzrakstam "azokrāsvielas var izraisīt alerģisku reakciju".
3. sadaļa
Citas marķēšanas prasības
25. pants
Citas marķēšanas prasības
1. Šīs regulas 19. līdz 24. pants neskar sīkāk izstrādātus vai plašākus normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz bīstamu vielu un preparātu saturu un mērvienībām, vai noformējumu, klasifikāciju, iepakojumu un marķējumu, vai attiecībā uz šādu vielu pārvadāšanu.
2. Šīs regulas 19. līdz 24. pantā minētajai informācijai jābūt pircējiem viegli saprotamā veidā.
Dalībvalstis savā teritorijā, kurā produktu pārdod, saskaņā ar Līgumu var noteikt, ka šai informācijai jābūt vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās, kuras izvēlas attiecīgā dalībvalsts. Šā punkta pirmās un otrās daļas noteikumi neparedz aizliegumu šādu informāciju sniegt vairākās valodās.
V NODAĻA
PROCEDŪRAS NOTEIKUMI UN ĪSTENOŠANA
26. pants
Pienākums sniegt informāciju
1. Pārtikas piedevu ražotāji vai lietotāji nekavējoties Komisijai dara zināmu jebkuru jaunu zinātnisku vai tehnisku informāciju, kas varētu ietekmēt attiecīgās pārtikas piedevas nekaitīguma novērtējumu.
2. Pārtikas piedevu ražotāji vai lietotāji pēc Komisijas pieprasījuma informē Komisiju par attiecīgās pārtikas piedevas faktisko lietojumu.
27. pants
Pārtikas piedevu devu pārraudzība
1. Dalībvalstis uztur sistēmas, lai pārraudzītu pārtikas piedevu patēriņu un lietojumu, izmantojot pieeju, kas ņem vērā risku, un par saviem atzinumiem katru gadu informē Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk tekstā "Iestāde").
2. Pēc apspriedēm ar Iestādi saskaņā ar 28. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem kopēju metodiku, ko dalībvalstis izmanto, lai vāktu informāciju par pārtikas piedevu devām Kopienas iedzīvotāju uzturā.
28. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja (turpmāk tekstā "Komiteja").
2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais periods ir trīs mēneši.
3.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.
║
29. pants
Kopienas saskaņoto politiku finansēšana
Juridiskais pamats no minētās regulas izrietošo pasākumu finansēšanai ir Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunkts.
VI NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
30. pants
Kopienas pārtikas piedevu sarakstu izveide
1. Pārtikas piedevas, ko pirms šīs regulas spēkā stāšanās ir bijis atļauts lietot pārtikas produktos saskaņā ar Direktīvu 94/35/EK, 94/36/EK un 95/2/EK, un šo pārtikas piedevu lietojuma nosacījumus iekļauj šīs regulas II pielikumā, kad saskaņā ar 28. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru ir pārbaudīta to atbilstība šīs regulas 5., 6. un 7. panta noteikumiem. Minētā pārbaude neattiecas uz Iestādes veiktu jaunu risku novērtējumu. Pārbaudi veic līdz [..].
2. Pārtikas piedevas, ko saskaņā ar Direktīvas 95/2/EC V pielikumu ir bijis atļauts lietot pārtikas piedevās kā atļautas nesējvielas, un šo pārtikas piedevu lietojuma nosacījumus iekļauj šīs regulas III pielikuma 1. daļā, kad saskaņā ar 28. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru ir pārbaudīta to atbilstība šīs regulas 5. pantam. Minētā pārbaude neattiecas uz Iestādes veiktu jaunu risku novērtējumu. Pārbaudi veic līdz [..].
3. To pārtikas piedevu specifikācijas, ko aptver šā panta 1. un 2. punkts, apstiprina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. .../2007 [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem] līdz ar šo pārtikas piedevu iekļaušanu pielikumos saskaņā ar minētajiem punktiem.
4. Saskaņā ar 28. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var tikt pieņemti vajadzīgie pārejas pasākumi.
31. pants
Atļautu pārtikas piedevu atkārtots novērtējums
1. Iestāde veic jaunu risku novērtējumu pārtikas piedevām, kas ir bijušas tirgū šīs regulas spēkā stāšanās dienā, bet kuras nav pārbaudītas un par kurām nav saņemts Pārtikas zinātniskās komitejas vai Iestādes pozitīvs atzinums. Šādas pārtikas piedevas tirgū būs atļautas, kamēr Iestāde nav veikusi jaunu riska novērtējumu.
2. Iestādes veiktā riska novērtēšana ir daļa no pārbaudes, ko Komisija, kurai palīdz komiteja, veic attiecībā uz visām pārtikas piedevām, kuras bija apstiprinātas pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Šo pārbaudi veic, pamatojoties uz šajā regulā noteiktajiem atļaušanas kritērijiem un pamatojoties uz devu novērtējumu un riska pārvaldību.
Visas pārtikas piedevas, kas Kopienā arī turpmāk būs atļautas, iekļauj II un III pielikuma Kopienas sarakstos. III pielikumu papildina, iekļaujot pārējās pārtikas piedevas, kuras lieto pārtikas piedevās un fermentos, un to izmantošanas nosacījumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. .../2007 [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem]. Nodrošinot piemērotu pārejas periodu, III pielikuma noteikumus, izņemot noteikumus, kas attiecas uz pārtikas piedevu nesējiem, nepiemēro līdz [2011. gada 1. janvārim].
Pārbaudi veic, pamatojoties uz novērtēšanas programmu, kuru pēc apspriedēm ar Iestādi pieņem līdz ...(31) saskaņā ar 28. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Novērtēšanas programmu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3.Pēc 2. punktā minētās novērtēšanas programmas pabeigšanas un pēc apspriešanās ar Iestādi pieņem jaunu novērtēšanas programmu atļauju piešķiršanai saskaņā ar šo regulu. Jauno novērtēšanas programmu pieņem saskaņā ar 28. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru un publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".
4.Pārbaudot atļaujas, no pielikumiem svītro pārtikas piedevas un lietojumu, kas vairs nav aktuāls.
32. pants
Atcelšana
1. Atceļ šādus tiesību aktus:
a)
Direktīva 62/2645/EEK;
║;
b)
Direktīva 78/663/EEK;
c)
Direktīva 78/664/EEK;
d)
Direktīva 81/712/EEK;
e)
Direktīva 89/107/EEK;
f)
Direktīva 94/35/EK;
g)
Direktīva 94/36/EK;
h)
Direktīva 95/2/EK;
i)
Lēmums Nr. 292/97/EK;
j)
Lēmums 2002/247/EK.
2. Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
33. pants
Pārejas noteikumi
Atkāpjoties no 32. panta, līdz [..] turpina piemērot šādus noteikumus:
a)
Direktīvas 94/35/EK 2. panta 1., 2. un 4. punktu un pielikumu,
b)
Direktīvas 94/36/EK 2. panta 1. līdz 6. punktu, 8., 9. un 10. punktu, un I līdz V pielikumu,
c)
Direktīvas 95/2/EK 2. un 4. pantu, un I līdz VI pielikumu.
Neskarot šā panta c)apakšpunktu, sākot ar Kopienas pārtikas fermentu saraksta piemērošanas dienu saskaņā ar 18. pantu Regulā (EK) Nr. .../2007 [par pārtikas fermentiem], atceļ ar Direktīvu 95/2/EK piešķirtās E 1103 invertāzes un E 1105 lizocīma atļaujas.
34. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tomēr 4.panta 2. punkta noteikumus III pielikuma 2. un 3. daļai sāk piemērot no [2011. gada 1. janvāra].
Pārtikas piedevas, kuras neatbilst šīs regulas prasībām, bet kuras ir ražotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, var turpināt realizēt atbilstoši to glabāšanas laikam.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
║,
Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā -
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
I PIELIKUMS
Funkcionālās grupas, kas attiecas uz pārtikas piedevām, ko lieto pārtikas produktos, un uz pārtikas piedevām, ko lieto pārtikas piedevās un pārtikas fermentos
1. "saldinātāji" ir vielas (berami saldinātāji un koncentrēti saldinātāji), ko lieto, lai piešķirtu pārtikas produktiem saldu garšu, vai kā galda saldinātājus;
2. "krāsvielas" ir vielas, kas papildina vai atjauno pārtikas produktu krāsu, tostarp dabīgi pārtikas produktu komponenti un dabīgas izejvielas, ko pašas par sevi parasti uzturā nelieto un neizmanto kā raksturīgas pārtikas sastāvdaļas. No pārtikas produktiem iegūti preparāti un citādi dabīgu izejvielu materiāli, kas ir uzturvielām vai aromātiskajām sastāvdaļām radniecīgi pigmenti, ko iegūst selektīvā fizikālā un/vai ķīmiskā ekstrakcijā, ir krāsvielas šīs regulas nozīmē;
3. "konservanti" ir vielas, kas pagarina pārtikas produktu glabāšanās laiku, aizsargājot tos no mikroorganismu izraisītas bojāšanās;
4. "antioksidanti" ir vielas, kas pagarina pārtikas produktu glabāšanās laiku, aizsargājot tos no oksidēšanas procesu izraisītas bojāšanās, piemēram, no tauku sasmakšanas vai krāsas maiņas;
5. "nesējvielas" ir vielas, ko izmanto pārtikas piedevu vai aromatizētāju, pārtikas fermentu, uzturvielu un/vai citu vielu, kas uztura vai fizioloģiskā nolūkā pievienotas pārtikas produktiem (vai pārtikai un /vai uztura bagātinātājiem), šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai modificēšanai, nemainot to funkcijas (un kurām pašām nav nekādu tehnoloģisko funkciju), lai atvieglotu to apstrādi vai lietošanu;
6. "skābes" ir vielas, kas palielina pārtikas produktu skābumu un/vai piešķir tiem skābu garšu;
7. "skābuma regulētāji" ir vielas, kas maina vai regulē pārtikas produktu skābumu vai bāziskumu;
8. "pretsalipes vielas" ir vielas, kas mazina pārtikas produktu daļiņu salipšanu;
9. "putu dzēsēji" ir vielas, kas novērš vai samazina putošanu;
10. "apjoma palielinātāji" ir vielas, kas sekmē pārtikas produktu tilpuma palielināšanos, ievērojami nepalielinot to enerģētisko vērtību;
11. "emulgatori" ir vielas, kas pārtikas produktos ļauj izveidot vai saglabāt homogēnu maisījumu, kas sastāv no divām vai vairākām fāzēm, kas savstarpēji nesajaucas, piemēram, eļļas un ūdens;
12. "emulģējošie sāļi" ir vielas, kas pārveido siera proteīnus disperģējamā veidā, tādējādi veicinot tauku un citu sastāvdaļu vienmērīgu sadalīšanos produkta masā;
13. "cietinātāji" ir vielas, kas padara vai saglabā stingrus vai kraukšķīgus augļu vai dārzeņu audus, vai iedarbojoties ar recinātājiem, veido vai stiprina želeju;
14. "garšas pastiprinātāji" ir vielas, kas pastiprina pārtikas produktiem piemītošo garšu un/vai smaržu;
15. "putu veidotāji" ir vielas, kas nodrošina gāzveida fāzes homogēnu izkliedi šķidros vai cietos pārtikas produktos;
16. "recinātāji" ir vielas, kas, veidojot želeju, rada pārtikas produkta struktūru;
17. "glazētājvielas" (tostarp smērvielas) ir vielas, ko izmanto pārtikas produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgu vai lai izveidotu aizsargslāni;
18. "mitrumuzturētāji" ir vielas, kas pasargā pārtikas produktus no izžūšanas, pretdarbojoties sausa gaisa ietekmei, vai veicina pulveru šķīšanu ūdeni saturošā vidē;
19. "modificētās cietes" ir vielas, kas iegūtas, ar ķīmiskiem reaģentiem vienu vai vairākas reizes iedarbojoties uz pārtikas cieti, kura pirms tam var būt apstrādāta ar fizikālām vai fermentatīvām metodēm, hidrolizēta ar skābi vai sārmu vai balināta;
20. "aizsarggāzes" ir gāzes, izņemot gaisu, ko iepilda iepakojumā pirms vai pēc pārtikas produktu iepakošanas vai pārtikas produktu iepakošanas laikā;
21. "propelenti" ir gāzes, izņemot gaisu, kas izspiež pārtikas produktus no iepakojuma;
22. "irdinātāji" ir vielas vai to maisījumi, kas, izdalot gāzes, palielina mīklas apjomu;
23. "kompleksveidotāji" ir vielas, kas veido ķīmiskus kompleksus ar metālu joniem;
24. "stabilizētāji" ir vielas, kas ļauj saglabāt pārtikas produktu fizikāli ķīmisko stāvokli; pie stabilizētājiem pieder vielas, kas ļauj saglabāt divu vai vairāku nesajaucošos vielu vienmērīgu izkliedi pārtikas produktos, vielas, kas stabilizē, saglabā vai pastiprina pārtikas produktiem piemītošo krāsu, un vielas, kas palielina pārtikas produktu saistīšanas spēju, tostarp šķērssaišu veidošanos starp olbaltumvielām, kura dod iespēju pārtikas produktus sasaistīt no jauna izveidotos pārtikas produktos;
25. "biezinātāji" ir vielas, kas palielina pārtikas produktu viskozitāti;
26. "miltu apstrādes līdzekļi" ir vielas, izņemot emulgatorus, ko pievieno miltiem vai mīklai, lai uzlabotu to cepamīpašības.
II PIELIKUMS
Lietošanai pārtikas produktos atļauto pārtikas piedevu Kopienas saraksts, un šo pārtikas piedevu lietošanas noteikumi
III PIELIKUMS
Lietošanai pārtikas piedevās, pārtikas fermentos un pārtikas aromatizētājos atļauto pārtikas piedevu Kopienas saraksts, un šo pārtikas piedevu lietošanas noteikumi
1. daļa. Pārtikas piedevu, pārtikas fermentu un pārtikas aromatizētāju nesējvielas
2. daļa. Piedevas, kas nav pārtikas piedevu, pārtikas fermentu un pārtikas aromatizētāju nesējvielas
3. daļa Pārtikas piedevas pārtikas aromatizētājos
4. daļa Nesējvielas uzturvielās
IV PIELIKUMS
Tradicionālie pārtikas produkti, attiecībā uz kuriem dažas dalībvalstis var paturēt spēkā atsevišķu pārtikas piedevu kategoriju lietojuma aizliegumu
Dalībvalstis
Pārtikas produkti
Piedevu kategorijas, attiecībā uz kurām aizliegums var palikt spēkā
Vācija
Tradicionālais vācu alus ("Bier nach deutschem Reinheitsgebot gebraut")
Visas gāzes, izņemot propelentus
Francija
Tradicionālā franču maize
Visas
Francija
Tradicionālās konservētās franču trifeles
Visas
Francija
Tradicionālie konservētie franču gliemeži
Visas
Francija
Tradicionālie franču zosu un pīļu gaļas konservi ("confit")
Visas
Austrija
Tradicionālais austriešu "Bergkäse"
Visas, izņemot konservantus
Somija
Tradicionālais somu "Mämmi"
Visas, izņemot konservantus
Zviedrija
Somija
Tradicionālie zviedru un somu augļu konservi
Krāsvielas
Dānija
Tradicionālais dāņu "Kødboller"
Konservanti un krāsvielas
Dānija
Tradicionālais dāņu "Leverpostej"
Konservanti (izņemot sorbīnskābi) un krāsvielas
Spānija
Tradicionālais spāņu "Lomo embuchado"
Visas, izņemot konservantus un antioksidantus
Itālija
Tradicionālā itāļu "Mortadella"
Visas, izņemot konservantus, antioksidantus, skābuma regulētājus, garšas pastiprinātājus, stabilizatorus un aizsarggāzi
Itālija
Tradicionālā itāļu "Cotechino e zampone"
Visas, izņemot konservantus, antioksidantus, skābuma regulētājus, garšas pastiprinātājus, stabilizatorus un aizsarggāzi
OV L 186, 30.6.1989., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
OV L 237, 10.9.1994., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/52/EK (OV L 204, 26.7.2006., 10. lpp.).
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas fermentiem un par Padomes Direktīvas 83/417/EEK, Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvas 2000/13/EK un Padomes Direktīvas 2001/112/EK grozījumiem (COM(2006)0425 – C6-0257/2006 – 2006/0144(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0425)(1),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 37. pantu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0257/2006),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0177/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 10. jūlija, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008, par pārtikas fermentiem un par Padomes Direktīvas 83/417/EEK, Regulas (EK) Nr. 258/97, Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999, Direktīvas 2000/13/EK un Padomes Direktīvas 2001/112/EK grozījumiem
Ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā █95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ║,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),
tā kā:
(1) Nekaitīgas un veselīgas pārtikas brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts, kas ievērojami ietekmē gan iedzīvotāju veselību un labklājību, gan sociālās un saimnieciskās intereses.
(2) Īstenojot Kopienas politiku, ir jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmenis.
(3) Uz fermentiem, izņemot fermentus, ko lieto kā pārtikas piedevas, pašlaik vai nu neattiecas nekādi noteikumi, vai arī saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem attiecas pārstrādes palīglīdzekļu regulējums. Valsts normatīvo un administratīvo aktu atšķirības attiecībā uz pārtikas fermentu novērtēšanu un atļauju piešķiršanu kavē to brīvu apriti, radot nevienlīdzīgas un negodīgas konkurences apstākļus. Tādēļ jāpieņem Kopienas noteikumi, saskaņojot valsts noteikumus, kas attiecas uz fermentu lietojumu pārtikas produktos.
(4) Šai regulai jāaptver tikai fermenti, ko tehnoloģisku apsvērumu dēļ pievieno pārtikai tās ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas, apstrādes, iepakošanas, pārvadāšanas vai uzglabāšanas posmā, tostarp fermenti, ko lieto kā pārstrādes palīglīdzekļus ("pārtikas fermenti"). Tāpēc šīs regulas darbības jomā nav jāiekļauj fermenti, ko nevis pievieno pārtikai tehnoloģiskos nolūkos, bet kas ir paredzēti lietošanai cilvēku uzturā, piemēram, fermenti ar uzturvielu vai gremošanas veicināšanas funkcijām. Mikrobu kultūras, ko tradicionāli lieto pārtikas, piemēram, siera un vīna ražošanā, un kas var saturēt fermentus, bet ko speciāli neizmanto fermentu ražošanai, nav uzskatāmas par pārtikas fermentiem.
(5) No šīs regulas darbības jomas jāizslēdz pārtikas fermenti, ko izmanto vienīgi pārtikas piedevu ražošanā, un ko aptver Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (EK) Nr. ... [par pārtikas piedevām](4)darbības joma, aromatizētāji, ko aptver Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (EK) Nr. ... [par pārtikas produktos un uz tiem izmantojamiem aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām](5)║, un jauni pārtikas produkti, ko aptver Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regula (EK) Nr. 258/97 par jauniem pārtikas produktiem un jaunu pārtikas produktu sastāvdaļām(6), jo šo pārtikas produktu nekaitīgums jau ir novērtēts un tam jau ir tiesiskais regulējums. Tomēr šī regula attiecas uz minētajiem pārtikas fermentiem gadījumos, kad tos lieto pārtikas produktos kā pārtikas fermentus. Tādēļ Regula (EK) Nr. 258/97 attiecīgi jāgroza.
(6) Pārtikas fermenti ir jāatļauj un jālieto tikai, ja tie atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Lietojot pārtikas fermentus, tiem jābūt nekaitīgiem, to lietojumam jābūt pamatotam ar tehnoloģiskām vajadzībām, un to lietojumam jāsniedz labums patērētājiem. Patērētāju maldināšana attiecas uz jautājumiem, bet neaprobežojas ar tiem, saistībā ar izmantoto sastāvdaļu veidu, svaigumu un kvalitāti, produkta vai ražošanas procesa dabīgumu vai produkta uzturrādītājiem.
(7) Dažus pārtikas fermentus ir atļauts lietot īpašiem nolūkiem, piemēram, augļu sulās un dažos līdzīgos produktos un dažos pārtikai paredzētos laktoproteīnos, kā arī atsevišķās atļautās ar vīndarību saistītās darbībās un procesos. Šie pārtikas fermenti jālieto saskaņā ar šo regulu un konkrētajiem noteikumiem, ko nosaka attiecīgie Kopienas tiesību akti. Tāpēc attiecīgi jāgroza Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīva 2001/112/EK, kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem(7), Padomes 1983. gada 25. jūlija Direktīva 83/417/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažiem laktoproteīniem (kazeīnu un kazeinātiem), kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā(8), un Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju(9).
(8) Kopienā atļautie pārtikas fermenti jāiekļauj Kopienas sarakstā, tos precīzi aprakstot, norādot to lietojuma nosacījumus un pievienojot specifikācijas, kurās jo īpaši jānorāda to izcelsme un tīrības kritēriji. Gadījumos, kad pārtikas fermenti ir ražoti vai iegūti no ģenētiski modificētiem organismiem ("ĢMO") Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK(10), nozīmē, specifikācijās jānorāda arī unikālais identifikators, kas saskaņā ar šo regulu ir piešķirts attiecīgajam ĢMO.
(9) Lai nodrošinātu saskaņotību, pārtikas fermentu riska novērtēšana un atļauju piešķiršana jāveic saskaņā ar piesardzības principu un kārtību, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. [..] par [...] vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem(11).
(10) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu(12), par jautājumiem, kas varētu ietekmēt sabiedrības veselību, jāapspriežas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi ("Iestāde").
(11) Pirms vai vienlaikus ar atļaujas piešķiršanu saskaņā ar šo regulu pārtikas fermentiem, kas iegūti no organismaun kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību(13) darbības jomā, atļaujas jāpiešķir saskaņā ar minēto regulu.
(12) Gadījumos, kad pārtikas fermentus, kas jau ir iekļauti Kopienas sarakstā saskaņā ar šo regulu, iegūst ar ražošanas metodēm vai no izejmateriāliem, kuri ievērojami atšķiras no Iestādes risku novērtējumā iekļautajiem, vai atšķiras no specifikācijās norādītajiem, kuras jāiesniedz saskaņā ar šo regulu, šie pārtikas fermenti jānodod pārbaudei Iestādei, kura veic novērtēšanu ar uzsvaru uz specifikācijām. Ievērojami atšķirīgas ražošanas metodes vai izejmateriāli var būt ražošanas metodes maiņa, pārejot no augu ekstraktu ieguves vai izmantojot ģenētiski modificēta mikroorganisma izraisītu fermentāciju.
(13) Daudzi pārtikas fermenti jau ir Kopienas tirgū, tādēļ jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz Kopienas pārtikas fermentu sarakstu un netraucētu pastāvošā pārtikas fermentu tirgus darbību. Pieteikumu iesniedzējiem jādod pietiekams laiks sagādāt šo produktu risku novērtēšanai vajadzīgo informāciju. Tāpēc pēc īstenošanas pasākumu piemērošanas dienas saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. [..] [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem] jāparedz divu gadu sākuma periods, lai pieteikumu iesniedzējiem dotu pietiekamu laiku iesniegt informāciju par esošajiem fermentiem, kurus varētu iekļaut saskaņā ar šo regulu sastādāmajā Kopienas sarakstā. Divu gadu sākuma periodā jādod arī iespēja iesniegt atļauju piešķiršanas pieteikumus jauniem fermentiem. Iestādei bez kavēšanās jānovērtē visi pieteikumi, kas attiecas uz pārtikas fermentiem, par kuriem minētajā periodā ir iesniegta pietiekama informācija.
(14) Lai visiem pieteikuma iesniedzējiem nodrošinātu taisnīgus un vienlīdzīgus nosacījumus, Kopienas saraksts jāsastāda vienā paņēmienā. Saraksts jāizveido, kad ir pabeigta visu to pārtikas fermentu risku novērtēšana, par kuriem divu gadu sākuma periodā ir iesniegta pietiekama informācija. Tomēr Iestādes atzinums ir jāpublicē tiklīdz ir pabeigta zinātniskais novērtējums.
(15) Divu gadu sākuma periodā ir sagaidāms, ka tiks iesniegts ievērojams pieteikumu skaits. Tāpēc var būt vajadzīgs ilgs laiks, lai pabeigtu to risku novērtēšanu un sastādītu Kopienas sarakstu. Lai pēc divu gadu sākuma perioda jauniem pārtikas fermentiem nodrošinātu vienlīdzīgu tirgus pieejamību, jāparedz pārejas periods, kurā līdz Kopienas saraksta sastādīšanai pārtikas fermentus un pārtiku, kurā lieto pārtikas fermentus, ir atļauts laist tirgū un lietot saskaņā ar spēkā esošajiem dalībvalstu noteikumiem.
(16) Pārtikas fermenti E 1103 invertāze un E 1105 lizocīms, kas ir atļauti kā pārtikas piedevas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 20. februāra Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji(14), un to izmantošanas nosacījumi ir jāpārnes no Direktīvas 95/2/EK uz Kopienas sarakstu, kad tas ir sastādīts atbilstīgi šai regulai. Turklāt ar ║ Regulu (EK) Nr. 1493/1999 ir atļauts izmantot ureāzi, beta-glikanāzi un lizocīmu vīnā, ievērojot nosacījumus, ko paredz Komisijas 2000. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 1622/2000, kas nosaka konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ieviešanai un kas izveido Kopienas enoloģiskās prakses un procesu kodeksu(15). Minētās vielas ir pārtikas fermenti, un tie jāiekļauj šīs regulas darbības jomā. Tādēļ, sastādot Kopienas sarakstu, tajā jāiekļauj arī šie pārtikas fermenti lietošanai vīnā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999 un Regulu (EK) Nr. 1622/2000.
(17) Pārtikas fermentus jāturpina marķēt saskaņā ar vispārējiem marķēšanas noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1829/2003 un Regulā (EK) Nr. 1830/2003 - atkarībā no piemērojamības. Turklāt šajā regulā jāparedz īpaši marķēšanas noteikumi pārtikas fermentiem, ko ražotājiem vai gala patērētājiem pārdod kā pārtikas fermentus.
(18) Uz pārtikas fermentiem attiecas Regulas (EK) Nr. 178/2002 pārtikas definīcija, tāpēc gadījumos, kad tos lieto pārtikas produktos, tie pārtikas produktu marķējumā jānorāda kā sastāvdaļas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvu 2000/13/EK attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu(16). Marķējumā norāda attiecīgā pārtikas fermenta tehnoloģisko funkciju, kam seko konkrēts pārtikas fermenta nosaukums. Tomēr jāparedz atkāpe no marķēšanas noteikumiem gadījumos, kad fermentiem pārtikas pārstrādes galaproduktos nav tehnoloģisku funkciju, un tie ir nokļuvuši attiecīgajā pārtikas produktā tikai pārneses rezultātā no vienas vai vairākām šā pārtikas produkta sastāvdaļām vai tādēļ, ka ir lietoti kā pārstrādes palīglīdzekļi. Atbilstīgi jāgroza Direktīva 2000/13/EK.
(19) Pārtikas fermentiem jāveic pastāvīga uzraudzība, un pēc vajadzības jānovērtē atkārtoti, ņemot vērā lietošanas izmaiņas un jaunāko zinātnisko informāciju. Tomēr vismaz reizi 10 gados ir jāveic jauns zinātniskais novērtējums un klasificēšana.
(20) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(17).
(21)Jo īpaši svarīgi piešķirt Komisijai pilnvaras noteikt, vai pārtikas fermenti iekļaujas šīs regulas darbības jomā un pieņemt pārejas noteikumus attiecībā uz Kopienas saraksta par pārtikas enzīmu izveides. Tā kā šie noteikumi ir vispārīga un paredzēti grozīt, lai grozītu nebūtiskus elementus, tie jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kura noteikta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.
(22) Lai proporcionāli un efektīvi izstrādātu un atjauninātu ar pārtikas fermentiem saistītos tiesību aktus, dalībvalstīm ir jāapkopo dati, jāapmainās ar informāciju un jāsaskaņo rīcība. Šajā nolūkā var noderēt pētījumi, kas atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu, palīdzot risināt konkrētus jautājumus. Ieteicams, lai šādus pētījumus saskaņā ar budžeta procedūru finansētu Kopiena. Šādu pasākumu finansēšana ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības verifikāciju saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem(18), un tāpēc juridiskais pamats iepriekšminēto pasākumu finansēšanai būs Regula (EK) Nr. 882/2004.
(23) Dalībvalstīm jāveic oficiāla kontrole, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004.
(24) Veicamo pasākumu mērķi, proti, pārtikas fermentu Kopienas noteikumu izstrādi dalībvalstis nevar pietiekami nodrošināt, tāpēc tirgus vienotības un augsta patērētāju aizsardzības līmeņa dēļ to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā tas paredzēts minētajā pantā, šī regula attiecas tikai uz to, kas vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:
I nodaļa
Priekšmets, darbības joma un definīcijas
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu paredz noteikumus, kas attiecas uz pārtikas fermentiem, kurus lieto pārtikas produktos, tostarp uz šādiem fermentiem, ko lieto kā pārstrādes palīglīdzekļus, lai nodrošinātu iekšējā tirgus efektīvu darbību un augstu cilvēku veselības aizsardzības un patērētāju interešu aizsardzības līmeni.
Minētajā nolūkā ar šo regulu nosaka:
a)
Kopienas atļauto pārtikas fermentu sarakstu,
b)
pārtikas fermentu lietojuma nosacījumus pārtikas produktos,
c)
marķēšanas noteikumus pārtikas fermentiem, ko pārdod kā pārtikas fermentus.
2. pants
Darbības joma
1. Šī regula attiecas uz pārtikas fermentiem.
2. Šī regula neattiecas uz pārtikas fermentiem, ko lieto vienīgi, lai ražotu:
a)
pārtikas piedevas, ko aptver Regulas (EK) Nr. .. [par pārtikas piedevām] darbības joma,
b)
aromatizētājus, ko aptver Regulas (EK) Nr. .. [par aromatizētājiem] darbības joma,
c)
jaunus pārtikas produktus, ko aptver Regulas (EK) Nr. 258/97 darbības joma,
d)
līdzekļus gremošanas veicināšanai.
3. Šo regulu piemēro, neskarot konkrētus Kopienas noteikumus, kas attiecas uz pārtikas fermentu lietojumu:
a)
īpašos pārtikas produktos,
b)
nolūkos, ko neaptver šīs regulas darbības joma.
4. Šī regula neattiecas uz:
a)
mikrobu kultūrām, kuras █izmanto pārtikas ražošanā un kuraspašas spēj radīt pārtikas piedevas, bet kuras speciāli neizmanto to ražošanai,
b)
fermenti, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā, piemēram, fermenti ar uzturvielu funkcijām vai fermenti, kurus izmanto kā gremošanas veicināšanas līdzekļus.
5. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var lemt par konkrētu vielu atbilstību vai neatbilstību šīs regulas darbības jomai.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā izmanto Regulā (EK) Nr. 178/2002, Regulā (EK) Nr. 1829/2003 un Regulā (EK) Nr. [..] [║ par pārtikas piedevām] noteiktās definīcijas.
Piemēro arī šādas definīcijas:
1)
"ferments" ir ikviens augu, dzīvnieku vai mikrobioloģiskas izcelsmes proteīns, kas spēj paātrināt kādu konkrētu bioķīmisku reakciju, nemainot savu struktūru šajā procesā; šīs regulas nolūkā definīcijā ir iekļauti arī "profermenti", tas ir, tādi savienojumi, kuri ir neaktīvi vai gandrīz neaktīvi fermentu prekursori, un tos var pārvērst par aktīviem fermentiem, ja tos pakļauj īpašai katalītiskai reakcijai;
2)
"pārtikas ferments" ir produkts, ko iegūst ekstrakcijā no augiem vai dzīvniekiem, mikroorganismiem vai to produktiem, vai fermentācijas procesā, izmantojot mikroorganismus, un:
a)
satur vienu vai vairākus fermentus, kas spēj paātrināt kādu konkrētu bioķīmisku reakciju, un kuru
b)
tehnoloģisku apsvērumu dēļ pievieno pārtikai tās ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas, apstrādes, iepakošanas, pārvadāšanas vai uzglabāšanas posmā.
3)
"pārtikas fermenta preparāts" ir preparāts, kas sastāv no viena vai vairākiem pārtikas fermentiem, un tajā ir iekļautas tādas sastāvdaļas kā pārtikas piedevas un/vai citas pārtikas sastāvdaļas, lai atvieglotu to uzglabāšanu, pārdošanu, standartizēšanu, atšķaidīšanu vai šķīdināšanu;
4)
"ražoti no ĢMO" nozīmē iegūti, izmantojot ĢMO kā vienīgo dzīvo organismu ražošanas procesā, bet nesatur vai nesastāv no ĢMO un nav ražoti no ĢMO;
5)
"quantum satis" nozīmē, ka maksimālā pieļaujamā deva nav norādīta. Tomēr piedevas jāizmanto saskaņā ar labu ražošanas praksi tādās devās, kas nav lielākas kā nepieciešams, lai sasniegtu paredzētos nolūkus, ar noteikumu, ka netiek maldināts patērētājs.
II nodaļa
Kopienas atļauto pārtikas fermentu saraksts
4. pants
Kopienas pārtikas fermentu saraksts
Tikai Kopienas sarakstā iekļautos pārtikas fermentus ir atļauts laist tirgū kā pārtikas fermentus un lietot pārtikas produktos saskaņā ar specifikācijām un lietošanas nosacījumiem, kas paredzēti 6. panta 2. punktā.
Nedrīkst laist tirgū pārtikas fermentu vai pārtikas produktu, kurā ir šāds pārtikas ferments, ja pārtikas fermenta lietošana nav saskaņā ar šo regulu.
5. pants
Vispārīgi noteikumi par pārtikas fermentu un to lietojumu iekļaušanai Kopienas sarakstā
Pārtikas fermentus var iekļaut Kopienas sarakstā tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
a)
pamatojoties uz pieejamo zinātnisko informāciju un piesardzības principu, ieteiktajās devās tie nerada bažas par kaitīgumu patērētāju veselībai,
b)
pastāv pamatota tehnoloģiska vajadzība,
c)
to lietojums nemaldina patērētājus. Patērētāju maldināšana attiecas uz jautājumiem, bet neaprobežojas ar tiem, saistībā ar izmantoto sastāvdaļu veidu, svaigumu un kvalitāti, produkta vai ražošanas procesa dabīgumu vai produkta uzturrādītājiem vai augļu un dārzeņu sastāvu,
d)
to lietojumam jāsniedz praktisks labums patērētājiem.
6. pants
Kopienas pārtikas fermentu saraksta saturs
1. Pārtikas fermentus, kas atbilst 5. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, var iekļaut Kopienas sarakstā saskaņā ar kārtību, kas noteikta Regulā (EK) Nr. [..] [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem].
2. Kopienas sarakstā iekļauto pārtikas fermentu aprakstā norāda:
a)
pārtikas fermenta definīciju, ietverot tā vispārpieņemto nosaukumu vai ieteicamo nosaukumu, sistemātisko nosaukumu un sinonīmus, ja iespējams, saskaņā ar Starptautiskās bioķīmijas un molekulārās bioloģijas savienības nomenklatūru, un kompleksu fermentu gadījumā – nosaukumu, kas piešķirts atkarībā no fermenta aktivitātes, kas nosaka šī fermenta funkciju,
b)
pārtikas fermenta specifikācijas, ieskaitot pārtikas fermenta izcelsmi, tīrības kritērijus un citu vajadzīgu informāciju; gadījumos, kad pārtikas fermentsir iegūts no organisma uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 1830/2003, specifikācijās iekļauj atsauci uz unikālo identifikatoru, kas saskaņā ar minēto regulu piešķirts attiecīgajam ģenētiski modificētajam organismam,
c)
█pārtikas produktus, kam attiecīgo pārtikas fermentu ir atļauts pievienot,
d)
█pārtikas fermenta lietojuma nosacījumus,
e)
ierobežojumus, kas attiecas uz pārtikas fermenta pārdošanu tieši patērētājiem, ja tādi pastāv,
f)
█īpašās prasības par to, kā jāmarķē pārtikas produkti, kuros ir lietoti pārtikas fermenti, lai nodrošinātu, ka gala patērētāji ir informēti par attiecīgo pārtikas produktu fizisko stāvokli vai to īpašo apstrādi.
3. Kopienas sarakstu groza saskaņā ar kārtību, kas minēta Regulā (EK) Nr. [..] [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem].
7. pants
Pārtikas fermenti, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1829/2003 darbības joma
Pārtikas fermentus, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003 un kuri vēl nav iekļauti Kopienas sarakstā, var iekļaut šajā sarakstā saskaņā ar šo regulu tikai tad, ja tie ir apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003.
III nodaļa
Marķējums
1. sadaļa
Pārtikas fermentu un pārtikas fermentu preparātu marķējums, kas nav paredzēti pārdošanai gala patērētājiem
8. pants
Tādu pārtikas fermentu un pārtikas fermentu preparātu marķējums, kas nav paredzēti pārdošanai gala patērētājiem
1. Pārtikas fermentus un pārtikas fermentu preparātus, kas nav paredzēti pārdošanai gala patērētājiem, pārdodot atsevišķi vai maisījumos ar citiem pārtikas fermentiem█, var laist tirgū vienīgi tad, ja uz to iepakojuma vai taras ir skaidri redzama, labi salasāma un neizdzēšama informācija, kas noteikta šajā pantā.
2.Uz iepakojuma vai taras sniedz šādu informāciju:
a)
nosaukumu kā minēts šajā regulā un aprakstu saskaņā ar Starptautiskās bioķīmijas un molekulārās bioloģijas savienības nomenklatūru; un
b)
pārtikas fermenta aprakstu, kurš ir pietiekami precīzs, lai pārtikas fermentu atšķirtu no citiem produktiem, ar kuriem to varētu sajaukt.
Ja pārtikas fermentus pārdod maisījumos ar citiem pārtikas fermentiem, par katru pārtikas fermentu sniedz a) vai b) punktā minēto informāciju dilstošā secībā pēc fermenta svara procentuālās daļas maisījuma kopējā masā,
c)
neto daudzumu,
d)
derīguma termiņu, kuram beidzoties, pārtikas fermentu lietot nav ieteicams,
e)
norādi "izmantošanai pārtikā" vai "ierobežotai izmantošanai pārtikā", vai īpašu norādi par paredzēto izmantošanu pārtikā,
f)
vajadzības gadījumā īpašus transportēšanas, glabāšanas un lietošanas nosacījumus.
3.Turklāt uz produkta iepakojuma vai taras, vai produkta dokumentos, kurus iesniedz piegādes laikā vai pirms tam, sniedz papildu informāciju ar nosacījumu, ka uz produkta iesaiņojuma vai taras ir skaidri redzama norāde – "produkts paredzēts pārtikas ražošanai, bet nav paredzēts mazumtirdzniecībai":
a)
ražotāja, fasētāja vai pārdevēja vārds un uzvārds, vai uzņēmuma nosaukums un adrese, kas noteikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem,
b)
atzīmi, identificējot preču grupu vai partiju,
c)
lietošanas noteikumus, ja to nesniegšana ietekmētu pārtikas fermenta pienācīgu izmantošanu,
d)
attiecīgā gadījumā, pietiekamu informāciju par pārtikas fermenta vai pārtikas fermenta preparāta sastāvu, lai lietotājs varētu ievērot fermentu kvantitatīvos ierobežojumus pārtikā: kvantitatīvos ierobežojumus izsaka vai nu skaitliski, vai piemērojot principu "guantum satis" (pēc vajadzības); Ja pārtikas fermentus pievieno pārtikas produktiem, tos jāpievieno tikai tādā daudzumā, kas ir stingri nepieciešama, lai sasniegtu paredzēto mērķi. Tā samazinās patērēto fermentu daudzumu un panāks jutīgu iedzīvotāju grupu labāku aizsardzību,
e)
pietiekamu informāciju, lai lietotājs varētu ievērot Direktīvu 2000/13/EK, jo īpaši, noteikumus attiecībā uz alergēnu marķēšanu,
f)
blakus iedarbība, jo tos izmanto lielās devās.
4.Šis pants neietekmē sīkāk izstrādātus un visaptverošākus tiesību aktus, noteikumus vai administratīvos noteikumus attiecībā uz bīstamo vielu un līdzekļu svaru vai līmeni, vai attiecībā uz aprakstu, klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, vai attiecībā uz šādu vielu pārvadāšanu.
5.Šajā pantā paredzēto informāciju pircējiem sniedz viegli saprotamā veidā. Dalībvalsts, kuras teritorijā tiek realizēts produkts, drīkst saskaņā ar Līguma noteikumiem noteikt, ka šāda informācija pēc pieprasījuma ir pieejama vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās, kuras nosaka šī dalībvalsts. Tas nenozīmē, ka šādu informāciju nevar sniegt vairākās valodās.
█
█
9. pants
Informācija, kas jāsniedz gadījumos, kad pārtikas fermenti un pārtikas fermentu preparāti ir maisījumos ar citām pārtikas sastāvdaļām
Gadījumos, kad pārtikas fermenti vai pārtikas fermentu preparāti, kas nav paredzēti pārdošanai gala patērētājiem, ir maisījumos ar citām pārtikas sastāvdaļām, uz iegūtā produkta iepakojuma vai taras ir visu sastāvdaļu saraksts dilstošā secībā pēc to svara daļas maisījuma masā.
█
2. sadaļa
Pārdošanai gala patērētājiem paredzētu pārtikas fermentu un pārtikas fermentu preparātu marķējums
10. pants
Tādu pārtikas fermentu un pārtikas fermentu preparātu marķēšana, ko ir paredzēts pārdot galapatērētājiem
Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, pārtikas fermentus vai pārtikas fermentus saturošus pārtikas produktus, kas paredzēti pārdošanai gala patērētājiem, var laist tirgū vienīgi tad, ja uz to iepakojuma ir šāda skaidri redzama, labi salasāma un neizdzēšama informācija:
a)
pārtikas fermenta komercnosaukums vai abi – gan nosaukums, gan tehnoloģiskā funkcija pārtikas produktā; nosaukumā jābūt nosaukumam, kas noteikts saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kuri attiecas uz šo pārtikas fermentu,
b)
informācija, kas jānorāda saskaņā ar 9.║ pantu║,
c)
attiecīgā gadījumā norāde par to, ka pārtikas produkts satur ģenētiski modificētu organismu vai no šiem organismiem ražotas vielas.
Turklāt patērētājiem ir jābūt pieejamai informācijai par visiem ražošanas procesā izmantotajiem fermentiem, ja to nenorāda marķējumā, tad vismaz to norāda, izmantojot citus informēšanas pasākumus, piešķirot prioritāti informēšanas pasākumiem tirdzniecības vietā. Ir jābūt arī noteikumam par piekļuvi šādai informācijai no mājām, piemēram, internetā, vai izmantojot telefona uzziņu dienestus.
█
IV nodaļa
Procedūras noteikumi un īstenošana
11. pants
Pienākums sniegt informāciju
1. Pārtikas fermentu ražotāji vai lietotāji nekavējoties informē Komisiju par jebkuru jaunu zinātnisku vai tehnisku informāciju, kas varētu ietekmēt attiecīgā pārtikas fermenta nekaitīguma novērtējumu.
2. Pārtikas fermentu ražotāji vai lietotāji pēc Komisijas pieprasījuma informē Komisiju par attiecīgā pārtikas fermenta faktisko lietojumu.
12. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja (║ "Komiteja").
2. Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
║
13. pants
Kopienas saskaņoto politiku finansēšana
Juridiskais pamats no minētās regulas izrietošo pasākumu finasēšanai ir Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunkts.
V nodaļa
Pārejas un nobeiguma noteikumi
14. pants
Kopienas pārtikas fermentu saraksta izveide
1. Kopienas pārtikas fermentu sarakstu sastāda, pamatojoties uz pieteikumiem, ko iesniedz saskaņā ar 2. punktu.
2. Ieinteresētās puses var iesniegt pieteikumus par pārtikas fermentu iekļaušanu Kopienas sarakstā.
Šo pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 24 mēneši pēc īstenošanas pasākumu piemērošanas dienas saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. [..] [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem].
3. Komisija izveido visu to pārtikas fermentu reģistru, kuru iekļaušanu Kopienas sarakstā tā gatavojas apsvērt, ja saskaņā ar šā panta 2. punktu ir saņemts attiecīgs iesniegums, kas atbilst derīguma kritērijiem, ko nosaka saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. [..] [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem] ("Reģistrs"). Reģistrs ir publiski pieejams.
Komisija nodod pieteikumus Iestādei, kas sniedz savu atzinumu.
4. Kopienas sarakstu apstiprina Komisija saskaņā ar Regulā (EK) Nr. [..] [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem] noteikto kārtību, pēc tam, kad Iestāde ir sniegusi atzinumu par katru Reģistrā iekļauto pārtikas fermentu.
Tomēr, atkāpjoties no minētās procedūras:
a)
Regulas (EK) Nr. [..] [par vienotu atļauju piešķiršanas kārtību pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem] 5. panta 1. punkts neattiecas uz Iestādes atzinuma pieņemšanu,
b)
Iestādei jābūt tiesīgai lemt par ātrāku apstiprināšanas procedūru pārtikas fermentiem, kuri pašreiz ir tirgū, ja Iestāde ir pārliecināta, ka dalībvalsts līmenī vai Kopienas līmenī ES ir veikts pārtikas fermentu drošuma novērtējums, tā lai šādus pārtikas fermentus var tieši transponēt Kopienas pārtikas fermentu sarakstā,
c)
Komisija pirmo reizi apstiprina Kopienas sarakstu pēc tam, kad Iestāde ir sniegusi atzinumu par visiem Reģistrā uzskaitītajiem pārtikas fermentiem.
5. Attiecībā uz šo pantu vajadzības gadījumā saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var paredzēt jebkādus piemērotus pārejas pasākumus.
15. pants
Pārejas pasākumi attiecībā uz dažiem pārtikas fermentiem, uz kuriem jau attiecas Kopienas tiesību akti
Neskarot šīs regulas 6. un 14. pantu, sastādot Kopienas sarakstu, tajā iekļauj šādus pārtikas fermentus:
a) E 1103 invertāzi un E 1105 lizocīmu, norādot to izmantošanas nosacījumus saskaņā ar Direktīvas 95/2/EK I pielikumu un III pielikuma C daļu,
b)
ureāzi, beta-glikanāzi un lizocīmu lietošanai vīnā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999 un tās īstenošanas noteikumiem.
16. pants
Direktīvas 83/417/EEK grozījumi
Direktīvas 83/417/EEK I pielikuma III sadaļas d) punkta ievilkumus aizstāj ar šādiem:
"
– renīns, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas ║Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (EK) Nr. [../..] [par pārtikas fermentiem]*,
– citi piena recēšanas fermenti, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas ║Regulā (EK) Nr. [../..] [par pārtikas fermentiem].
______________________________
*OV L ...
"
17. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 258/97
Regulas (EK) Nr. 258/97 2. panta 1. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:
"
d)
pārtikas fermenti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (EK) Nr. .../... darbības jomu, [par pārtikas fermentiem]*.
________________________
*OV L ...
"
18. pants
Regulas (EK) Nr. 1493/1999 grozījums
Regulas (EK) Nr. 1493/1999 43. pantu papildina ar šādu 3. punktu:
"
3. Fermenti un fermentu preparāti, ko izmanto IV pielikumā uzskaitītajās atļautajās, ar vīndarību saistītajās darbībās un procesos, atbilst prasībām, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (EK) Nr. [../..] [par pārtikas fermentiem]*.
_________________
* OV L...
"
19. pants
Direktīvas 2000/13/EK grozījumi
Direktīvu 2000/13/EK groza šādi:
1. Šādi groza 6. panta 4. punktu:
a)
šādi aizstāj a) apakšpunktu:" a) "sastāvdaļa" ir jebkura viela, ieskaitot piedevas un fermentus, ko lieto pārtikas preču ražošanas vai sagatavošanas procesā un ko, tostarp arī izmainītā veidā, satur arī gatavais pārtikas produkts"
b)
ievadvārdu "piedevas" c) apakšpunkta ii) daļā aizstāj ar "piedevas un fermenti".
2. Ar šādu ievilkumu papildina 6. panta 6. punktu:
"
−
apzīmējot fermentus, kuri ir pārtikas produktos, jānorāda vienas II pielikumā uzskaitītās sastāvdaļu kategorijas nosaukums, kam seko attiecīgā fermenta konkrēts nosaukums un norāde, vai fermenti gala produktā ir aktīvi vai neaktīvi; fermentiem, kuri ražoti no ĢMO, marķējumā ir jānorāda "ražoti no ģenētiski modificētiem organismiem
"
20. pants
Direktīvas 2001/112/EK grozījumi
Direktīvas 2001/112/EK I pielikuma II sadaļas 2. punkta ceturto, piekto un sesto ievilkumu aizstāj ar šādiem:
"
–
Pektolītiskie fermenti, kas atbilst prasībām, ko nosaka ║Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (EK) Nr. [../..] [par pārtikas fermentiem]*.
–
Proteolītiskie fermenti, kas atbilst prasībām, ko nosaka ║Regulā (EK) Nr. [../..] [par pārtikas fermentiem].
–
Amilolītiskie fermenti, kas atbilst prasībām, ko nosaka ║Regulā (EK) Nr. [../..] [par pārtikas fermentiem].
________________
*OV L ...
"
21. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šīs regulas 4. pantu sāk piemērot no Kopienas saraksta piemērošanas dienas. Līdz minētajai dienai dalībvalstīs turpina piemērot spēkā esošos valsts noteikumus, kas attiecas uz pārtikas fermentu un ar pārtikas fermentiem ražotu pārtikas produktu laišanu tirgū un lietošanu.
Šīs regulas 8. līdz 10. pantu sāk piemērot ... (19).
Pārtikas fermentus, pārtikas fermentu preparātus un pārtikas produktus, kas satur pārtikas fermentus, kuri neatbilst 8. un 9. panta prasībām un kuri ir laisti tirgū vai marķēti pirms ...(20), var realizēt līdz to derīguma termiņa beigām.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aromatizētājiem un dažām pārtikas produktu sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikas produktos un uz tiem un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1576/89, Padomes Regulas (EEK) Nr. 1601/91, Regulas (EK) Nr. 2232/96 un Direktīvas 2000/13/EK grozījumiem (COM(2006)0427 – C6-0259/2006 – 2006/0147(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0427)(1),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 37. un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C6-0259/2006),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0185/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 10. jūlija, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2007, par aromatizētājiem un dažām pārtikas produktu sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikas produktos un uz tiem, un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1576/89, Padomes Regulas (EEK) Nr. 1601/91, Regulas (EK) Nr. 2232/96 un Direktīvas 2000/13/EK grozījumiem
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši 37. un 95. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,║
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,(2)
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,(3)
tā kā:
(1) Ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, jāaktualizē Padomes 1988. gada 22. jūnija Direktīva par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem izmantošanai pārtikas produktos un izejmateriāliem to ražošanai(4). Skaidrības un efektivitātes labad Direktīvu 88/388/EEK jāaizstāj ar šo regulu.
(2) Padomes 1988. gada 22. jūnija Lēmums 88/389/EEK par izejmateriālu un vielu, ko izmanto aromatizētāju gatavošanā, inventāru, kuru ievieš Komisija(5) paredz šī inventāra ieviešanu 24 mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas. Šobrīd šis lēmums ir novecojis un ir jāatceļ.
(3) Komisijas 1991. gada 16. janvāra Direktīva 91/71/EEK, ar kuru papildina Padomes Direktīvu 88/388/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz garšvielām, ko izmanto pārtikas produktos, un izejmateriāliem to ražošanai(6) paredzēti noteikumi par aromatizētāju marķējumu. Šos noteikumus aizvietos šī regula un šī direktīva ir jāatceļ.
(4) Drošu un veselīgu pārtikas produktu brīva aprite ir nozīmīgs iekšējā tirgus aspekts un kam ir būtiska ietekme uz pilsoņu veselību, labklājību, kā arī viņu sociālajām un ekonomiskajām interesēm.
(5) Lai aizsargātu cilvēku veselību, šī regula attiecas aromatizētājiem, aromatizētāju izejvielām un pārtikas produktiem, kas satur aromatizētājus. Tā attiecas arī uz dažām pārtikas produktu sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām, kas ir pievienotas pārtikas produktiem, galvenokārt aromāta piedošanai un kas ievērojami veicina noteiktu nevēlamu vielu klātbūtni, ko tie dabīgi satur ("pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām"), to izejmateriālos un pārtikas produktos, kas tos satur.
(6)Aromatizētājus un pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām var izmantot tikai tad, ja tās atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Izmantojot aromatizētājus, tiem ir jābūt drošiem, un tāpēc, pirms noteiktiem aromatizētājiem piešķirt atļauju izmantošanai pārtikas produktos, tiem jāveic riska novērtēšana. Cik vien iespējams, ir jāpievērš uzmanība tam, vai minētās vielas neizraisa negatīvas sekas neaizsargātām grupām, tostarp uz garšas izjūtas attīstību bērniem. Tie nedrīkst maldināt patērētājus, un tāpēc vienmēr ar atbilstošu marķējumu jānorāda, ka tie ir pievienoti pārtikas produktos. Patērētāju maldināšana attiecas uz jautājumiem (bet neaprobežojas ar tiem) saistībā ar izmantoto sastāvdaļu veidu, svaigumu, kvalitāti, produkta vai ražošanas procesa dabīgumu vai produkta uzturvērtību.
(7) No 1999. gada Pārtikas Zinātniskā komiteja un vēlāk Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir sniegusi atzinumus par daudzām vielām, ko dabīgi satur aromatizētāju izejmateriāli un pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām(7), kas saskaņā ar Eiropas Padomes Aromātvielu ekspertu komitejas atzinumu ir toksiskas. Vielas, kuras Pārtikas Zinātniskā komiteja atzinusi par toksiskām, tiek uzskatītas par nevēlamām un tās nedrīkst pievienot pārtikas produktiem.
(8) Tā kā augi var dabīgi saturēt nevēlamas vielas, tās var nokļūt aromatizējošos preparātos un pārtikas produktu sastāvdaļās ar aromatizētāju īpašībām. Parasti šos augus izmanto kā pārtikas produktus vai pārtikas produktu sastāvdaļas. Jānosaka nevēlamo vielu maksimāli pieļaujamais saturs tajos pārtikas produktos, ar kuriem cilvēki visvairāk uzņem šīs vielas, ņemot vērā gan cilvēku veselības aizsardzības nepieciešamību, gan arī to neizbēgamu klātesamību tradicionālajos pārtikas produktos.
(9) Noteikumi būtu jānosaka Kopienas līmenī, lai aizliegtu vai ierobežotu noteiktu augu vai dzīvnieku materiālu izmantošanu, kuri rada bažas cilvēku veselībai aromatizētāju un pārtikas produktu sastāvdaļu ar aromatizējošām īpašībām ražošanā un to piemērošanā pārtikas produktu ražošanā.
(10) Riska novērtējums jāveic tikai Eiropas Pārtikas Nekaitīguma iestādei, turpmāk tekstā "Iestāde", kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002 ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu(8).
(11) Saskaņotības nodrošināšanai riska novērtēšana, kā arī aromatizētāju un izejvielu apstiprināšana, kurām nepieciešams novērtējums, jāveic saskaņā ar piesardzības principu un saskaņā ar procedūru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (EK) Nr. .../2007, [ar kuru izveido kopēju apstiprinājuma procedūru pārtikas produktu piedevām, pārtikas produktu fermentiem un pārtikas produktu aromatizētājiem](9).
(12) Aromātvielas ir vielas ar noteiktu ķīmisku sastāvu un aromatizētāju īpašībām. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2232/96, ar ko nosaka Kopienas procedūru attiecībā uz garšvielām, kuras lieto vai kuras paredzētas lietošanai pārtikas produktu sastāvā vai to dekorēšanai, pašlaik tiek īstenota aromātvielu novērtēšanas programma(10). Piecu gadu laikā no šīs programmas pieņemšanas saskaņā ar šo regulu ir jāapstiprina aromātvielu saraksts. Šī saraksta pieņemšanai ir jānosaka jauns termiņš. Šo sarakstu paredzēts iekļaut sarakstā, kas minēts Regulas (EK) Nr. .../2007 [ar kuru izveido kopēju apstiprinājuma procedūru pārtikas produktu piedevām, pārtikas produktu fermentiem un pārtikas produktu aromatizētājiem](11)+ 2. panta 1. punktā.
(13) Aromatizējoši preparāti ir aromatizētāji, izņemot vielas ar noteiktu ķīmisku sastāvu, kuras iegūtas no augu, dzīvnieku vai minerālvielu izcelsmes materiāliem, izmantojot atbilstošus fizikālus, fermentatīvus vai mikrobioloģiskus procesus vai nu neapstrādātā veidā, vai pēc apstrādes patēriņam. No pārtikas produktiem ražotajiem aromatizējošiem preparātiem nav jāveic novērtēšana vai apstiprināšana izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem, ja nav šaubu par to drošumu. Tomēr no nepārtikas materiāliem ražotu aromatizējošu preparātu drošums ir jānovērtē pirms to apstiprināšanas.
(14) Regulā (EK) Nr. 178/2002 "pārtika" (jeb "pārtikas produkts") ir jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēkiem uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā. Augu, dzīvnieku vai mikrobioloģiskas izcelsmes materiālus, kurus līdz šim lielā mērā izmanto aromatizētāju ražošanai, uzskata par pārtikas produktu materiāliem minētajam mērķim, pat ja kādi no šiem izejmateriāliem, piemēram, rozes koksne, ozola koksnes skaidas vai zemeņu lapas, nevar tikt izmantoti kā pārtikas produkti. Tie nav jānovērtē.
(15) Līdzīgi termiskā procesa aromatizētājiem, kas iegūti no pārtikas produktiem apstiprinātos apstākļos, nav jāveic novērtēšana vai apstiprināšana izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem, ja nerodas bažas par to drošumu. Tomēr tādu termiskā procesa aromatizētāju drošums, kas iegūti no nepārtikas materiāliem vai ražoti neapstiprinātos apstākļos, ir jānovērtē pirms apstiprināšanas.
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 10. novembra Regula (EK) Nr. 2065/2003 par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem(12) nosaka drošības novērtējuma un kūpināšanas aromatizētāju apstiprinājuma procedūru un tiecas izveidot primāro dūmu kondensātu un primāro darvas daļu izsmeļošu sarakstu, kuru izmantošana ir atļauta.
(17) Aromāta prekursori piešķir aromātu pārtikas produktiem ar ķīmiskām reakcijām, kas notiek pārtikas produktu apstrādes laikā. No pārtikas produktiem ražotajiem aromātu prekursoriem nav jāveic novērtēšana vai apstiprināšana izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem, ja netiek apšaubīts to drošums. Tomēr no nepārtikas materiāliem ražotu aromātu prekursoru drošums ir jānovērtē pirms to apstiprināšanas.
(18) Citi aromatizētāji, kas netiek iekļauti iepriekšminēto aromatizētāju definīcijās, var izmantot pārtikas produktos vai uz tiem pēc novērtēšanas un apstiprināšanas.
(19) Augu, dzīvnieku, mikrobioloģiskas vai minerālvielu izcelsmes materiāls, kas nav pārtikas produkts, var tikai tikt apstiprināts aromatizētāju ražošanai pēc tam, kad zinātniski novērtēts tā drošums. Varētu būt nepieciešams apstiprināt tikai noteiktu materiāla daļu izmantošanu vai noteikt izmantošanas nosacījumus.
(20) Aromatizētāji vai izejmateriāli, kas tiek iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(13) piemērošanas jomā, jāapstiprina saskaņā ar minēto regulu, kā arī saskaņā ar šo regulu.
(21) Aromātvielas vai aromatizējošus preparātus marķē kā "dabīgus" tikai tad, ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem, kas nodrošina, ka patērētāji netiek maldināti.
(22) Īpašas informācijas prasības nodrošina, lai patērētāji netiek maldināti par dabīgu aromatizētāju ražošanai izmantotiem izejmateriāliem. █
(23)Attiecībā uz pārtikas aromatizētājiem jāsaglabā vispārējās marķēšanas prasības, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu(14) un attiecīgos gadījumos Regulā (EK) Nr. 1829/2003. Turklāt šajā regulā jāiekļauj īpaši marķēšanas noteikumi attiecībā uz aromatizētājiem, kurus kā tādus pārdod ražotājiem vai gala patērētājiem.
(24) Patērētājiem ir jābūt informētiem, vai noteiktu pārtikas produktu kūpinājuma garša ir tāpēc, ka tiem pievienoti kūpināšanas aromatizētāji. Saskaņā ar ║ Direktīvas 2000/13/EK ║5. pantu, nosaukums, ar kuru pārtikas produkts tiek pārdots, nevar maldināt patērētāju par to, vai pārtikas produkts ir tradicionāli kūpināts ar svaigiem dūmiem, vai apstrādāts ar kūpināšanas aromatizētājiem. Šī direktīva ir jāpiemēro aromatizētāju, kūpināšanas aromatizētāju un termina "dabīgs" definīcijai, lai raksturotu tos aromatizētājus, kas ir noteikti šajā regulā.
(25) Aromātvielu drošuma novērtēšanai attiecībā uz nekaitīgumu cilvēku veselībai ļoti būtiska ir informācija par patēriņu un aromātvielu izmantošanu. Tāpēc regulāri jāpārbauda pārtikas produktiem pievienoto aromatizētāju daudzums.
(26) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar kuru nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(15).
(27)Konkrēti, Komisiju ir jābūt pilnvarotai, inter alia, pielāgot ║II līdz V pielikumu zinātnes un tehnikas attīstībai un izveidot metodoloģiju informācijas apkopošanai par aromātvielu patēriņu un izmantošanu. Tā kā tie ir vispārēji pasākumi ar nolūku grozīt nebūtiskus šās regulas elementus, svītrojot vai papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, tie būtu jānosaka saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK 5.a pantā regulatīvo kontroles procedūru.
(28) Lai proporcionāli un efektīvi izstrādātu un aktualizētu Kopienas tiesību aktus par aromatizētājiem, jāapkopo dati, jādalās ar informāciju un jākoordinē darbs dalībvalstu starpā. Lai aplūkotu īpašus jautājumus lēmumu pieņemšanas procesa sekmēšanai, šim mērķim varētu veikt pētījumu. Ieteicams, ka šādus pētījumus kā savas budžeta procedūras daļu finansē Komisija. .Šādu pasākumu finansēšana ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem(16), un tāpēc juridiskais pamats iepriekšminēto pasākumu finansēšanai būs Regula (EK) Nr. 882/2004.
(29) Līdz laikam, kamēr nosaka Kopienas sarakstu, ir jānosaka to aromātvielu novērtēšanas un apstiprināšanas kārtība, kas nav iekļautas Regulā (EK) Nr. 2232/96 paredzētajā novērtēšanas programmā. Tāpēc ir jānosaka pagaidu režīms. Saskaņā ar šo režīmu tādas aromātvielas novērtē un apstiprina, ņemot vērā Regulā (EK) Nr. .../2007 [ar kuru izveido kopēju apstiprinājuma procedūru pārtikas produktu piedevām, pārtikas produktu fermentiem un pārtikas produktu aromatizētājiem](17) noteikto procedūru. Tomēr šajā regulā nenosaka termiņu, kas paredzēts Iestādes atzinuma pieņemšanai, un Komisijai regulas, ar kuru aktualizē Kopienas sarakstu, priekšlikuma iesniegšanai Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejai, jo jādod priekšroka pašlaik īstenojamajai novērtēšanas programmai.
(30) Tā kā šīs rīcības mērķis – noteikt Kopienas noteikumus par aromatizētāju un konkrētu pārtikas produktu sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikas produktos un uz tiem – dalībvalstis nevar atbilstoši sasniegt un lai panāktu tirgus vienotību un augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, kas labāk sasniedzama Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas ir noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar tajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai tādus noteikumus, kas ir nepieciešami šī mērķa sasniegšanai.
(31) Padomes 1989. gada 29. maija Regulai (EEK) Nr. 1576/89, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, nosaukumu un noformējumu(18), un Padomes 1991. gada 10. jūnija Regulai (EEK) Nr. 1601/91, kas nosaka vispārīgus noteikumus attiecībā uz aromatizēto vīnu, uz vīna bāzes gatavoto aromātisko dzērienu un aromatizēto vīna kokteiļu definīciju, nosaukumu un noformējumu(19), ir jāpieņem noteiktas jaunas definīcijas, kas ir noteiktas šajā regulā.
(32) Atbilstoši Regula (EEK) Nr. 1576/89, (EEK) Nr. 1601/91 un (EK) Nr. 2232/96, un Direktīva 2000/13/EK ir jāgroza,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:
1.NODAĻA
PRIEKŠMETS, PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Temats
Šajā regulā paredzēti noteikumi par aromatizētājiem un pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikas produktos un uz tiem, lai nodrošinātu cilvēku veselības un patērētāju tiesību augsta līmeņa aizsardzību un efektīvu iekšējā tirgus funkcionēšanu █.
Šim mērķim regulā noteikti:
a)
aromatizētāju un izejvielu, kas ir apstiprinātas izmantošanai pārtikas produktos un uz tiem, Kopienas saraksts 1. pielikumā ("Kopienas saraksts");
b)
noteikumi par aromatizētāju un pārtikas produktu sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām izmantošanu pārtikas produktos un uz tiem;
c)
noteikumi par aromatizētāju marķējumu.
2. pants
Piemērošanas joma
1. Šī regula attiecas uz:
a)
aromatizētājiem, kurus izmanto vai kas paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem, neskarot sīkāk izstrādātus nosacījumus, kurus paredz Regula (EK) Nr. 2065/2003;
b)
pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām;
c)
pārtikas produktiem ar aromatizētājiem un/vai pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām;
d)
aromatizētāju un pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām izejmateriāliem.
2. Šī regula neattiecas uz:
a)
vielām, kurām ir tikai salda, skāba vai sāļa garša;
b)
pārtikas produktu izejvielām un pārtikas produktiem ar tikai vienu sastāvdaļu, tādiem kā ‐ bet ne tikai ‐ svaigiem, kaltētiem vai saldētiem garšaugiem un garšvielām vai tējas/zāļu uzlējumiem kā tādiem.
3. Nepieciešamības gadījumā saskaņā ar 18. panta 3 punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var pieņemt lēmumu par to, vai minētā viela, vielas maisījums, pārtikas produkta sastāvdaļa vai veids iekļaujams jomā, uz kuru attiecas šī regula.
3. pants
Definīcijas
1. Šajā regulā izmanto definīcijas, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 178/2002 un (EK) Nr. 1829/2003.
2. Izmanto arī šādas definīcijas:
a)
"aromatizētāji" ir produkti:
i)
kas nav paredzēti patēriņam tīrā veidā, bet tiek pievienoti pārtikas produktiem, lai tiem piešķirtu smaržu un/vai garšu;
ii)
izgatavoti vai sastāv no aromatizējošām vielām, aromatizējošiem preparātiem, termiskā procesa aromatizētājiem, kūpināšanas aromatizētājiem, aromātu prekursoriem, citiem aromatizētājiem vai to maisījumiem;
iii)
kuru sastāvā ir pārtika, tostarp pārtikas piedevas, kā atļauts Regulā (EK) Nr. .../2007 [par pārtikas piedevām](20);
b)
"aromātviela" ir viela ar noteiktu ķīmisku sastāvu ar aromatizējošām īpašībām, un kuru iegūst atbilstīgos dabīgos procesos vai ķīmiskās sintēzes ceļā;
c)
"dabīga aromātviela" ir tāda aromātviela, kas ir iegūtu atbilstošos fizikālos, fermentatīvos vai mikrobioloģiskos procesos no augu, dzīvnieku vai mikrobioloģiskas izcelsmes materiāla vai nu neapstrādātā veidā, vai pēc apstrādes cilvēka patēriņam, izmantojot vienu vai vairākus tradicionālus pārtikas produktu sagatavošanas procesus, kas ir minēti II pielikumā;
d)
"aromatizējoši preparāti" ir produkti, izņemot aromātvielas, kas iegūti no:
i)
pārtikas produkta atbilstošos fizikālos, fermentatīvos vai mikrobioloģiskos procesos neapstrādā veidā, vai pēc apstrādes cilvēka patēriņam, izmantojot vienu vai vairākus tradicionālus pārtikas produktu sagatavošanas procesus, kas ir minēti II pielikumā, un/vai atbilstošos fizikālos procesos;
un/vai
ii)
augu, dzīvnieku vai mikrobioloģiskas izcelsmes materiāla, izņemot pārtikas produktus, kas iegūti vienā vai vairākos tradicionālos pārtikas produktu sagatavošanas procesos, kas ir minēti II pielikumā, un/vai atbilstošos fizikālos, fermentatīvos vai mikrobioloģiskos procesos;
e)
"termiskās apstrādes aromatizētāji" ir produkti, kas ir iegūti termiskā apstrādē no tādu sastāvdaļu maisījuma, kurām nav noteikti jāpiemīt aromatizējošām īpašībām, no kurām vismaz viena satur slāpekli (amino-), bet otra ir reducējošais cukurs; termiskā procesa aromatizētāju ražošanas sastāvdaļas var būt:
i)
pārtikas produkti;
un/vai
ii)
izejmateriāli, kas nav pārtikas produkti;
f)
"kūpināšanas aromatizētāji" ir produkti, kas iegūti no dūmu kondensātiem frakcionētas destilācijas un attīrīšanas procesos, pie kuriem pieder primārie dūmu kondensāti, primārās darvas frakcijas, un/vai gatavi kūpināšanas aromatizētāji saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2065/2003 3. panta 1., 2. un 4. punktu;
g)
"aromatizētāju prekursori" ir produkti, kuriem var nebūt aromatizējošu īpašību, un ko pievieno pārtikas produktiem ar nolūku iegūt aromatizētāju pārtikas produktu pārstrādes laikā, sašķeļot citas sastāvdaļas vai reakcijās ar tām; tos var iegūt no:
i)
pārtikas produktiem;
un/vai
ii)
izejmateriāliem, kas nav pārtikas produkti;
h)
"citur neminēti aromatizētāji" ir aromatizētāji, kas pievienoti vai paredzēti pievienošanai pārtikas produktiem, lai tiem piedotu smaržu un/vai garšu, un kas nav iekļauti definīcijas b) līdz g) apakšpunktā;
i)
"pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām" ir pārtikas produktu tādas sastāvdaļas, kas nav aromatizētāji un kurus var pievienot pārtikas produktiem tikai tāpēc, lai piedotu tiem aromātu, vai to izmainītu, un kuru lietojums ievērojami ietekmē to vielu klātesamību salikta sastāva pārtikas produktos, kā norādīts III pielikuma B daļā;
j)
"izejmateriāli" ir augu, dzīvnieku, mikrobioloģiskas vai minerālvielu izcelsmes izejvielas, no kurām tiek ražoti aromatizētāji vai pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām; tie var būt:
i)
pārtikas produkti;
vai
ii)
izejmateriāli, kas nav pārtikas produkti;
k)
"ĢMO radīti" ir izejmateriāli, kuri iegūti, izmantojot ĢMO kā pēdējo dzīvo organismu ražošanas procesā, bet kuri nesatur ĢMO vai nesastāv no tiem un nav ražoti no ĢMO;
l)
"atbilstošs fizikāls process" ir tāds fizikāls process, kurā nenotiek aromatizētāju sastāvdaļu apzināta ķīmiskā sastāva pārveidošana, neskarot tos pārtikas produktu gatavošanas tradicionālos procesus II pielikuma sarakstā, kuros neizmanto skābekli (O2), ozonu, neorganisku vielu █katalizatorus, metālorganiskus reaģentus un/vai UV starojumu.
3. Definīcijās šā panta 2. punkta e), g) un j) apakšpunktā izejmateriāli, kurus līdz šim lielā mērā izmantoja aromatizētāju ražošanā, tiek uzskatīti par pārtikas produktiem.
█
II NODAĻA
AROMATIZĒTĀJU, PĀRTIKAS SASTĀVDAĻU AR AROMATIZĒTĀJU ĪPAŠĪBĀM UN IZEJMATERIĀLU IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI
4. pants
Aromatizētāju un pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām izmantošanas vispārīgi noteikumi
Pārtikas produktos vai uz tiem var izmantot tikai tādus aromatizētājus vai pārtikas produktus ar aromatizētāju īpašībām, kas atbilst šādām prasībām:
a)
pamatojoties uz esošiem zinātniskajiem pierādījumiem un piesardzības principu, tie ir patērētāju veselībai nekaitīgi;
b)
to izmantošana nemaldina patērētājus;
c)
patērētāji gūst priekšrocības un labumu no to lietojuma;
d)
ir radusies pamatota tehnoloģiska nepieciešamība.
5. pants
Noteiktu vielu klātesamība
1. Pārtikas produktiem nedrīkst pievienot III pielikuma A daļā minētās vielas.
2. Ja pastāv zinātniski pamatotas bažas, ka dažas tādas vielas, █kas ir aromatizētāju un pārtikas produktu ar aromatizētāju īpašībām dabīga sastāvdaļa, salikta sastāva pārtikas produktos var radīt risku patērētāju veselībai, Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju vai pēc savas ierosmes, saskaņā ar Iestādes atzinumu var noteikt šo vielu maksimālo saturu un iekļaut tās sarakstā III pielikuma B daļā.
Maksimāli pieļaujamo saturu nosaka salikta sastāva pārtikas produktiem, kurus piedāvā patēriņam gatavā veidā, vai saskaņā ar ražotāja norādījumiem sagatavotā veidā.
3.Atkāpjoties no 2. punkta, maksimālais saturs neattiecas uz salikta sastāva pārtikas produktiem, kuriem nav pievienoti aromatizētāji un kuros kā vienīgās pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām ir pievienoti svaigi, kaltēti vai saldēti garšaugi un garšvielas.
4. Sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 2. punkta īstenošanu var pieņemt saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
6. pants
Noteiktu izejmateriālu izmantošana
1. Izejmateriālus, kas ir minēti IV pielikuma A daļā, nedrīkst izmantot aromatizētāju un pārtikas produktu sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām ražošanai.
2. Aromatizētājus un pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, kas ražotas no IV pielikuma B daļā minētajiem izejmateriāliem, var izmantot, tikai ievērojot šajā pielikumā paredzētos noteikumus.
7. pants
Aromatizētāji, kuriem nav nepieciešama novērtēšana un apstiprināšana
1. Saskaņā ar šo regulu pārtikas produktos vai uz tiem bez apstiprinājuma var izmantot šādus aromatizētājus, ja tie atbilst 4. panta noteikumiem:
a)
aromatizējošus preparātus, kas ir minēti 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) iedaļā;
b)
termiskās apstrādes aromatizētājus, kas ir minēti 3. panta 2. punkta e) apakšpunkta i) iedaļā un kas atbilst termiskās apstrādes aromatizētāju ražošanas noteikumiem, un dažu V pielikumā noteikto vielu saturs termiskās apstrādes aromatizētājos nepārsniedz tajā norādītos līmeņus;
c)
aromatizētāju prekursorus, kas ir minēti 3. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) iedaļā;
d)
pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām.
2. Neskarot 1. punktu, ja Komisija, dalībvalstis vai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ("Iestāde") pauž bažas par 1. punktā minēto aromatizētāju vai pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām drošumu, Iestāde veic šādu aromatizētāju vai pārtikas produktu sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām riska novērtēšanu. Tad mutatis mutandis piemēro Regulas (EK) Nr. .../2007 [ar kuru izveido kopēju apstiprinājuma procedūru pārtikas produktu piedevām, pārtikas produktu fermentiem un pārtikas produktu aromatizētājiem](21) 4. līdz 6. pantu.
Nepieciešamības gadījumos pēc Iestādes atzinuma Komisija saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem atbilstošus pasākumus. Šādus pasākumus nosaka attiecīgi III, IV un/vai V pielikumā.
III NODAĻA
IZMANTOŠANAI PĀRTIKAS PRODUKTOS UN UZ TIEM APSTIPRINĀTO AROMATIZĒTĀJU UN IZEJMATERIĀLU KOPIENAS SARAKSTS
8. pants
Aromatizētāji un izejmateriāli, kuri ir jānovērtē un jāapstiprina
Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz:
a)
aromātvielām;
b)
aromatizējošiem preparātiem, kas ir minēti 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) iedaļā;
c)
termiskās apstrādes aromatizētājiem, kas iegūti, termiski apstrādājot sastāvdaļas, kuras daļēji vai pilnībā atbilst 3. panta 2. punkta e) apakšpunkta ii) iedaļas noteikumiem, vai attiecībā uz kuriem nav ievēroti termiskās apstrādes aromatizētāju ražošanas nosacījumi, vai arī V pielikumā noteikto nevēlamo vielu maksimāli pieļaujamais līmenis;
║citur neminēti aromatizētājiem, kas ir minēti 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā;
f)
izejmateriāliem, izņemot pārtikas produktus, kas minēti 3. panta 2. punkta j) apakšpunkta ii) iedaļā.
9. pants
Aromatizētāju un izejvielu Kopienas saraksts
Laist tirgū un izmantot pārtikas produktos vai uz tiem var tikai tos 8. pantā minētos aromatizētājus un izejmateriālus, kas ir iekļauti Kopienas sarakstā.
10. pants
Aromatizētāju un izejmateriālu iekļaušana Kopienas sarakstā
1. Saskaņā ar Regulā (EK) Nr. .../2007 [ar kuru izveido kopēju apstiprinājuma procedūru pārtikas produktu piedevām, pārtikas produktu fermentiem un pārtikas produktu aromatizētājiem](22) minēto procedūru aromatizētājus un izejmateriālus var iekļaut Kopienas sarakstā tikai tad, ja tie atbilst 4. panta noteikumiem.
2. Ierakstā Kopienas sarakstā par katru aromatizētāju vai izejmateriālu konkrēti norāda:
a)
apstiprinātā aromatizētāja vai izejmateriāla identifikāciju;
b)
nepieciešamības gadījumos aromatizētāju var izmantošanas noteikumus.
3. Kopienas sarakstu groza saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulā (EK) Nr. .../2007, [ar kuru izveido kopēju atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem]+.
11. pants
Aromatizētāji vai izejmateriāli, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003
Aromatizētājus un izejmateriālus, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003 un kuri vēl nav iekļauti Kopienas sarakstā šīs regulas I pielikumā , var iekļaut šajā sarakstā saskaņā ar šo regulu tikai tad, ja atļaujas piešķiršana notiek saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003█.
IV NODAĻA
MARĶĒJUMS
1.IEDAĻA
AROMATIZĒTĀJU MARĶĒJUMS, KAS NAV PAREDZĒTI PĀRDOŠANAI GALA PATĒRĒTĀJAM
12. pants
Aromatizētāju marķējums, kas nav paredzēti pārdošanai gala patērētājam
Aromatizētājus, kas nav paredzēti pārdošanai gala patērētājam, var tikt pārdot tikai tad, ja uz to iepakojuma, taras vai pavaddokumentos ir 13. un 14. pantā paredzētā informācija, kurai ir jābūt labi redzamai, salasāmai un neizdzēšamai.
13. pants
Vispārīgas prasības par informāciju aromatizētāju marķējumā
1. Uz aromatizētāju iepakojuma vai konteineriem, kas nav paredzēti pārdošanai gala patērētājam, jābūt šādai informācijai:
a)
preces apraksts: vārds "aromatizētājs" vai konkrētāks aromatizētāja nosaukums vai apraksts;
b)
Kopienā reģistrēta ražotāja, iepakotāja vai pārdevēja vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese;
c)
uzraksts – "izmantošanai pārtikas produktos", vai – "ierobežota izmantošana pārtikas produktos", vai konkrētāka norāde par tā paredzēto izmantošanas veidu pārtikai;
d)
dilstošā secībā pēc masas jānorāda:
i)
izmantoto aromatizētāju kategorijas un
ii)
visu pārējo vielu vai materiālu nosaukumi, kas ietilpst produktā, █ to E numurs un attiecīgos gadījumos norāde "ražoti no ĢMO";
e)
katras tādas sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas maksimālais daudzums, uz ko attiecas kvantitatīvi ierobežojumi pārtikas produktā, un/vai attiecīga informācija skaidrā un viegli saprotamā veidā, kas ļauj pircējam nodrošināt, lai netiktu pārkāpta šī regula vai kādi citi Kopienas tiesību akti, kas uz to attiecas, tostarp Regula (EK) Nr. 1829/2003;
f)
nepieciešamības gadījumos īpaši glabāšanas un izmantošanas noteikumi;
g)
minimālais derīguma termiņš;
h)
ražošanas partija vai sērija;
i)
neto masa.
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta noteikumiem, informāciju, kas noteikta tā c) līdz g) apakšpunktā, var norādīt tikai uz tiem preču sūtījuma pavaddokumentiem, ko saņem reizē ar sūtījumu vai pirms tā, ja uz attiecīgā produkta iepakojuma vai taras labi redzamā vietā ir norāde "paredzēts pārtikas produktu ražošanai, nevis mazumtirdzniecībai".
14. pants
Īpašas informācijas prasības attiecībā uz aromatizētāju preces aprakstu
1. Terminu "dabīgs" var izmantot tikai aromatizētāja raksturošanai preces aprakstā, kas minēts 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ievērojot šā panta 2. līdz 6. punkta noteikumus.
2. Aromatizētāja raksturošanai apzīmētāju "dabīgs" var izmantot tikai tad, ja aromatizējošā sastāvdaļa satur tikai aromatizējošus preparātus un/vai dabīgas aromātvielas.
3. Terminu "dabīgas aromātvielas" var izmantot tikai tiem aromatizētājiem, kuros aromatizējošās sastāvdaļa satur tikai dabīgas aromātvielas.
4. Terminu "dabīgs" var izmantot,tikai norādot pārtikas produktu, pārtikas produktu kategoriju, augu vai dzīvnieku izcelmes aromatizētāju izejmateriālu, ja vismaz 95 % (pēc masas) aromatizējošās sastāvdaļas iegūti no attiecīgi norādītā izejmateriāla.
Aromatizējoša sastāvdaļa var saturēt aromatizējošus preparātus un/vai dabīgas aromātvielas.
Aprakstam jābūt šādam: "Dabīgs <<pārtikas produkta, pārtikas produktu kategorijas, vai izejmateriālu avota nosaukums>> aromatizētājs".
5. Apraksts "Dabīgs <<pārtikas produkta, pārtikas produktu kategorijas, vai izejmateriālu avota nosaukums>> aromatizētājs ar citiem dabīgiem aromatizētājiem" izmantojams tikai tad, ja aromatizējošā sastāvdaļa ir daļēji iegūta no attiecīgi norādītā izejmateriāla un to var viegli atpazīt.
Aromatizējoša sastāvdaļa var saturēt aromatizējošus preparātus un dabīgas aromātvielas.
6. Terminu "dabīgs aromatizētājs" var izmantot tikai tad, ja aromatizētāja sastāvdaļa ir iegūta no dažādiem izejmateriāliem gadījumos, kad norādītie izejmateriāli neraksturo to smaržu vai garšu, kā arī 4. un 5. punktā minētajos nosacījumos.
Aromatizējoša sastāvdaļa var saturēt aromatizējošus preparātus un/vai dabīgas aromātvielas.
2.IEDAĻA
PĀRDOŠANAI GALA PATĒRĒTĀJIEM PAREDZĒTU AROMATIZĒTĀJU MARĶĒJUMS
15. pants
Pārdošanai gala patērētājiem paredzētu aromatizētāju marķējums
1. Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, Direktīvu 89/396/EEK(23) un attiecīgos gadījumos Regulu (EK) Nr. 1829/2003, aromatizētājus, kas paredzēti pārdošanai gala patērētājam, var laist tirgū, ja uz to iepakojuma ir labi redzams, salasāms un neizdzēšams uzraksts "izmantošanai pārtikas produktos" vai uzraksts "ierobežotai izmantošanai pārtikas produktos", vai konkrētāka norāde par paredzēto izmantošanas veidu pārtikā.
2. Terminu "dabīgs" izmanto aromatizētāja raksturošanai 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā preces aprakstā tikai kā paredzēts 14. pantā.
V NODAĻA
PROCEDŪRAS NOTEIKUMI UN ĪSTENOŠANA
16. pants
Pārtikas produktu ražotāju ziņojumi
1. Aromātvielu ražotāji vai lietotāji nekavējoties informē Komisiju par viņiem zināmu un pieejamu jebkādu zinātnisku vai tehnisku informāciju, kas varētu ietekmēt attiecīgās aromātvielas nekaitīguma novērtējumu.
2.Pārtikas produktu ražotāji, kuri izmanto aromatizētājus, kuri satur aromātvielas, sadarbībā ar aromatizētāju ražotājiem pēc Komisijas pieprasījuma to informē par aromātvielas faktisko lietojumu. Šajā sakarā sniegtā informācija ir uzskatāma par konfidenciālu.
3. Sīki izstrādāti noteikumi par 1. punkta īstenošanu jāpieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.
17. pants
Dalībvalstu veiktā uzraudzība un ziņojumi
1. Dalībvalstis izveido sistēmas, saskaņā ar kurām uzrauga Kopienas sarakstā iekļauto aromatizētāju patēriņu un lietojumu, III pielikumā minēto vielu patēriņu, un iegūtos rezultātus katru gadu paziņo Komisijai un Iestādei.
2. Pēc konsultācijām ar Iestādi saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem visām dalībvalstīm kopīgu informācijas apkopošanas metodoloģiju par Kopienas sarakstā minēto aromatizētāju un III pielikumā minēto vielu patēriņu un lietojumu.
18. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja ║.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.
3. Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
19. pants
II līdz V pielikuma grozījumi
Pielāgojoties zinātnes un tehnikas attīstībai, saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru jāizdara ║II līdz V pielikuma grozījumi.
20. pants
Kopienas finansējums saskaņotām politikām
Juridiskais pamats no minētās regulas izrietošo pasākumu finansēšanai ir Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunkts.
VI NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
21. pants
Atcelšana
1. Direktīvu 88/388/EEK, Lēmumu 88/389/EEK un Direktīvu 91/71/EEK atceļ.
Regulu (EK) Nr. 2232/96 atceļ no šīs regulas 2. panta 2. punktā minētā saraksta piemērošanas dienas.
2. Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
22. pants
Aromatizētāju un izejmateriālu Kopienas saraksta izveide un pārejas režīms
1. Kopienas sarakstu izveido, šīs regulas pieņemšanas laikā ievietojot Regulas (EK) Nr. 2232/96 2. panta 2. punktā minēto aromātvielu sarakstu šīs regulas I pielikumā.
2. Līdz Kopienas saraksta izveidei Regulu (EK) Nr. .../2007 [ar kuru izveido kopēju apstiprinājuma procedūru pārtikas produktu piedevām, pārtikas produktu fermentiem un pārtikas produktu aromatizētājiem](24) piemēro to aromātvielu novērtēšanai un apstiprināšanai, kuras nav iekļautas Regulas (EK) Nr. 2232/96 4. pantā paredzētajā novērtēšanas programmā un kopējā apstiprinājuma procedūrā.
Atkāpjoties no šīs procedūras, Regulas (EK) Nr. .../2007 [ar kuru izveido kopēju apstiprinājuma procedūru pārtikas produktu piedevām, pārtikas produktu fermentiem un pārtikas produktu aromatizētājiem](25) 5. panta 1. punktā un 7. pantā minēto sešu mēnešu un deviņu mēnešu laikposmu nepiemēro šāda veida novērtējumam un apstiprinājumam.
3. Saskaņā ar 18. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var tikt pieņemti vajadzīgie pārejas pasākumi.
23. pants
Regulas (EEK) Nr. 1576/89 grozījumi
Regulu (EEK) Nr. 1576/89 ar šo groza šādi:
1. 1. panta 4. punkta m) apakšpunkts ir grozīts šādi:
a) 1. punkta a) apakšpunkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:
"
Papildus var izmantot citas aromātvielas, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (EK) Nr. .../2007 [par pārtikas produktos un uz tiem izmantojamiem aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām]*(26)+ 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un/vai aromātiskus augus vai aromātisko augu daļas, bet kadiķa organoleptiskajām īpašībām jābūt jūtamām, pat ja dažreiz tās ir vāji izteiktas.
___________
* OV...
"
b) 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šo:
"
Dzērienu var saukt "džins", ja to ražo, organoleptiski piemērotam lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam pievienojot aromātvielas, kas definētas Regulas (EK) Nr. .../2007 [par pārtikas produktos un uz tiem izmantojamiem aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām](27)++ 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un/vai aromatizējošus preparātus, kas definēti šīs regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā, lai dominētu kadiķogu garša.
"
c) 2. punkta d) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:
"
Dzērienu var saukt "destilēts džins", ja to ražo, tikai atkārtoti destilējot organoleptiski piemērotu atbilstošas kvalitātes lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, kura sākotnējais alkohola saturs ir vismaz 96 % tilp., destilācijas aparātos, ko tradicionāli izmanto džinam, pievienojot kadiķogas un citas savvaļas augu daļas, ar nosacījumu, ka dominē kadiķogu garša. Terminu "destilēts džins" var attiecināt arī uz šādas destilācijas produkta un lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta maisījumu, kuram ir tāds pats sastāvs, tīrība un alkohola saturs. Destilētajam džinam var pievienot arī aromātvielas, kas ir definētas Regulas (EK) Nr. .../2007 [par pārtikas produktos un uz tiem izmantojamiem aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām](28) 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un/vai aromatizējošus preparātus, kā norādīts a) apakšpunktā. Destilētā džina veids ir "Londonas džins."
"
2. Regulas 1. panta 4. punkta n) apakšpunkta 1. daļas otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:
"
Papildus var izmantot citas aromātvielas, kas definētas Regulas (EK) Nr. .../2007 [par pārtikas produktos un uz tiem izmantojamiem aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām]+ 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un/vai aromatizējošus preparātus, kas definēti šīs regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā, bet ķimeņu garšai jābūt dominējošai.
"
3. Regulas 1. panta 4. punkta p) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:
"
Stiprie alkoholiskie dzērieni, kam dominē rūgta garša un ko ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu ar aromātvielām, kas definētas Regulas (EK) Nr. .../2007 [par pārtikas produktos un uz tiem izmantojamiem aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām]+ 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un/vai aromatizējošiem preparātiem, kas definēti šīs regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā.
"
4. Regulas 1. panta 4. punkta u) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:
"
Stiprie alkoholiskie dzērieni, ko ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu ar krustnagliņu un/vai kanēļa aromātu, izmantojot vienu no šādiem procesiem: macerāciju un/vai destilēšanu; spirta atkārtotu destilēšanu, pievienojot tam augu daļas, kas precizētas iepriekš; krustnagliņu vai kanēļa aromātvielu, kas definētas Regulas (EK) Nr. .../2007 [par pārtikas produktos un uz tiem izmantojamiem aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām](29) 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, pievienošanu vai šo metožu apvienojumu.
"
5. Regulas 4. panta 5. punktā pirmo un otro daļu, izņemot uzskaitījumu a) un b) apakšpunktā, aizstāj ar šādu tekstu:
"
To alkoholisko dzērienu gatavošanā, kuri definēti 1. panta 4. punktā, izņemot dzērienus, kas definēti 1. panta 4. punkta m), n) un p) apakšpunktā, var izmantot tikai dabīgās aromātvielas un aromatizējošus preparātus, kas definēti Regulas (EK) Nr. .../2007 [par pārtikas produktos un uz tiem izmantojamiem aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām](30) 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā un d) apakšpunktā.
Liķieros, izņemot liķierus, kas nosaukti turpmāk, tomēr atļauj izmantot aromātvielas, kas definētas Regulas (EK) Nr. .../2007 [par pārtikas produktos un uz tiem izmantojamiem aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām]+ 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un aromatizējošus preparātus, kas ir definēti šīs regulas 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā:
"
24. pants
Regulas (EEK) Nr. 1601/91 grozījumi
Regulas 2. panta 1. punkts ir grozīts šādi:
1. a) apakšpunkta trešā ievilkuma pirmo atkāpi aizvieto ar šādu tekstu:
"
−
ar aromātvielām un/vai aromatizējošiem preparātiem, kas definēti ... Regulas (EK) Nr. .../2007 [par pārtikas produktos un uz tiem izmantojamiem aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām]*++ 3. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktā, un/vai
___________
* OV...
"
2. b) punkta otrā ievilkuma pirmo atkāpi aizvieto ar šādu tekstu:
"
−
ar aromātvielām un/vai aromatizējošiem preparātiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. .../2007 [par pārtikas produktos un uz tiem izmantojamiem aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām](31) 3. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktā, un/vai
"
3. c) punkta otrā ievilkuma pirmo atkāpi aizvieto ar šādu tekstu:
"
−
ar aromātvielām un/vai aromatizējošiem preparātiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. .../2007 [par pārtikas produktos un uz tiem izmantojamiem aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām]+ 3. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktā, un/vai
"
25. pants
Regulas (EK) Nr. 2232/96 grozījumi
Regulas (EK) Nr. 2232/96 5. panta 1. punktu aizvieto ar šādu tekstu:
"
1. 2. panta 2. punktā minēto aromātvielu sarakstu pieņem saskaņā ar 7. pantā minēto procedūru līdz vēlākais 2008. gada 31. decembrim.
"
26. pants
Direktīvas 2000/13/EK grozījumi
Direktīvas 2000/13/EK III pielikumu aizvieto ar šādu tekstu:
"
III pielikums
AROMATIZĒTĀJU APZĪMĒŠANA SASTĀVDAĻU SARAKSTĀ
1. Neskarot 2. punktu, aromatizētājus apzīmē ar šādiem terminiem:
−
"aromatizētāji" vai konkrētāks aromatizētāja nosaukums vai apraksts, ja aromatizējoša sastāvdaļa satur aromatizētājus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (EK) Nr. .../2007 [par pārtikas produktos un uz tiem izmantojamiem aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām]* 3. panta 2. punkta b), c), d), e), f), g) un h) apakšpunktā;
−
"kūpināšanas aromatizētāji" vai konkrētāks kūpināšanas aromatizētāja nosaukums vai apraksts, ja aromatizējoša sastāvdaļa satur aromatizētājus, kas definēti Regulas (EK) Nr. .../2007 [par aromatizētājiem]+(32) 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā un piešķir dūmu aromātu pārtikas produktiem.
2. Aromatizētāju aprakstam terminu "dabīgs" izmanto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2007 [║par aromatizētājiem](33)+ 14. pantu.║
3.Aromatizētāji, kas ražoti no izejmateriāliem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003**, jāmarķē ar norādi "ražoti no ĢMO".
Aromatizētājiem, ko radījuši organismi, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003, nav vajadzīgs īpašs marķējums.
____________
* OV L ...
** OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1981/2006 (OV L 368, 23.12.2006, 99 lpp.)"
"
27. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no ...(34). Tomēr 9. pantu piemēro...(35)*.
Aromatizētājus un pārtikas produktus, kuri likumīgi laisti tirgū pirms iepriekšminētajiem datumiem, var turpināt izmantot, kamēr beidzas to krājumi.
Šī regula uzliek saistības un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
║,
Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
I PIELIKUMS
Pārtikas produktos un uz tiem izmantojamo aromatizētāju un izejmateriālu Kopienas saraksts
II PIELIKUMS
Pārtikas produktu gatavošanas tradicionālo procesu saraksts, kuros iegūst dabīgas aromātvielas un dabīgus aromatizēšanas preparātus
Kapāšana
Pārklāšana
Vārīšana, cepšana, cepšana eļļā (līdz 240°C)
Dzesēšana
Griešana
Destilēšana / rektifikācija
Žāvēšana
Emulgācija
Tvaicēšana
Ekstrakcija, t. sk. ekstrakcija ar šķīdinātājiem
Fermentēšana
Filtrēšana
Malšana
Karsēšana
Uzlējumu gatavošana
Macerācija
Mikrobioloģiski procesi
Sajaukšana
Mizošana
Perkolācija
Presēšana
Atvēsināšana/saldēšana
Grauzdēšana / grilēšana
Spiešana
Mērcēšana
III PIELIKUMS
Dažas vielas pārtikas produktu sastāvā
A daļa: Vielas, kuras var nebūt īpaši pievienotas pārtikas produktiem
agaricīnskābe
kapsaicīns
hipericīns
beta-asarons
1-alil-4-metoksibenzols
ciānūdeņražskābe
mentofurāns
4-alil-1,2-dimetoksibenzols
pulegons
kvasīns
1-alil-3,4-metilēndioksibenzols, safrols
teikrīns A
tujons (alfa un beta)
B daļa: Dažu vielu, ko dabīgi satur aromatizētāji un pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, maksimāli pieļaujamais saturs noteiktos salikta sastāva pārtikas produktos, kuriem pievienoti aromatizētāji un/vai pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām
Viela
Salikta sastāva pārtikas produkti, kuros vielas klātbūtne tiek ierobežota
Maksimālais saturs
[mg/kg]
█
IV PIELIKUMS
Izejmateriālu saraksts, kuriem noteikti ierobežojumi izmantošanai aromatizētāju un pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām ražošanā
A daļa: Izejmateriāli, kurus nedrīkst izmantot aromatizētāju un pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām ražošanā
Izejmateriāls
Nosaukums latīņu valodā
Ikdienas nosaukums
Acorus calamus tetraploīdā forma
Kalme, tetraploīdā forma
B daļa: No dažiem izejmateriāliem iegūtu aromatizētāju un pārtikas produktu sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām lietošanas noteikumi
Izejmateriāls
Lietošanas noteikumi
Nosaukums latīņu valodā
Ikdienas nosaukums
Quassia amara L. un
Picrasma excelsa (Sw)
kvasija
Aromatizētājus un pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, kas iegūti no šiem izejmateriāliem, var izmantot tikai dzērienu un maizes izstrādājumu ražošanai
Laricifomes officinalis (Vill.: Fr) Kotl. et Pouz
vai
Fomes officinalis
ārstniecības piepe
Aromatizētājus un pārtikas produktu sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, kas iegūti no šiem izejmateriāliem, var izmantot tikai alkoholisko dzērienu ražošanai
Hypericum perforatum
divšķautņu asinszāle
Teucrium chamaedrys
ozollapu embotiņš
V PIELIKUMS
Termiskās apstrādes aromatizētāju ražošanas noteikumi un dažu vielu maksimāli pieļaujamais saturs termiskās apstrādes aromatizētājos
A daļa: Ražošanas noteikumi:
a) Produktu temperatūra apstrādes laikā nedrīkst pārsniegt 180°C.
b) Termiskās apstrādes ilgums 180°C temperatūrā nedrīkst pārsniegt 15 min, vai attiecīgi ilgāk zemākās temperatūrās, t.i., pazeminot temperatūru par 10°C, apstrādes ilgumu var palielināt divas reizes, bet ne vairāk kā līdz 12 stundām.
OV L 184, 15.7.1988., 61. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003, 1. lpp.).
Padomes 1989. gada 14. jūnija Direktīva 89/396/EEK par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju (OV L 186, 30.6.1989., 21. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/11/EEK (OV L 65, 11.3.1992., 32. lpp.).
** 18 mēnešus pēc Kopienas saraksta stāšanās spēkā.
Spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju tuvināšana *
260k
32k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 92/84/EEK par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu (COM(2006)0486 – C6-0319/2006 – 2006/0165(CNS))
Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vajadzību novērtēšanu to aizsardzības uzlabošanai (COM(2006)0787 – C6-0053/2007 – 2006/0276(CNS))
– ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0053/2007),
– ņemot vērā 2005. gada 1. un 2. decembra Padomes secinājumus par Eiropas kritisko infrastruktūru programmas principiem,
– ņemot vērā tā 2005. gada 7. jūnija ieteikumu Eiropadomei un Padomei par kritisku infrastruktūru aizsardzību saistībā ar terorisma apkarošanu(2),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A6-0270/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā paredz nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa sākt saskaņošanas procedūru saskaņā ar 1975. gada 4. marta kopīgo deklarāciju, ja Padome paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
5. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
6. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts
Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 Virsraksts
Priekšlikums Padomes direktīvai par Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vajadzību novērtēšanu to aizsardzības uzlabošanai
Priekšlikums Padomes direktīvai par Eiropas kritiskās infrastruktūras prioritāro nozaru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vajadzību novērtēšanu to aizsardzības uzlabošanai
Grozījums Nr. 2 2. apsvērums
(2) Komisija 2005. gada 17. novembrī pieņēma Zaļo grāmatu par Eiropas programmu kritisku infrastruktūras objektu aizsardzībai, kurā ietverti politiski risinājumi attiecībā uz kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīkla (KIBIT) izveidi. Saņemtās atbildes uz Zaļo grāmatu skaidri norādīja uz nepieciešamību izveidot Kopienas programmu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Nepieciešamība paaugstināt kritiskās infrastruktūras aizsardzības spējas Eiropā un tika atzīta nepieciešamība samazināt kritisko infrastruktūru neaizsargātības līmeni. Tika uzsvērts subsidiaritātes princips un dialogs ar ieinteresētajām personām.
(2) Komisija 2005. gada 17. novembrī pieņēma Zaļo grāmatu par Eiropas programmu kritisku infrastruktūras objektu aizsardzībai, kurā ietverti politiski risinājumi attiecībā uz kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīkla (KIBIT) izveidi. Saņemtajās atbildēs uz Zaļo grāmatu bija uzsvērta Kopienas programmu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai iespējamā pievienotā vērtība. Nepieciešamība paaugstināt kritiskās infrastruktūras aizsardzības spējas Eiropā un tika atzīta nepieciešamība samazināt kritisko infrastruktūru neaizsargātības līmeni. Tika uzsvērta tādu pamatprincipu nozīme kā subsidiaritāte, proporcionalitāte, komplementaritāte un dialogs ar ieinteresētajām personām.
Grozījums Nr. 3 3. apsvērums
(3) Tieslietu un iekšlietu padome 2005. gada decembrī aicināja Komisiju sniegt priekšlikumu Eiropas programmai par kritisko infrastruktūru aizsardzību (EPKIA) un nolēma, ka tai jābalstās uz jebkāda veida apdraudējuma pieeju, uzsverot terorisma draudu novēršanu. Saskaņā ar šo pieeju kritisko infrastruktūru aizsardzības procesā jāņem vērā cilvēka radītās katastrofas, tehnoloģiskie draudi un dabas katastrofas, bet prioritāra uzmanība terorisma draudu novēršanai. Ja aizsardzības pasākumi attiecībā uz ļoti augsta līmeņa draudiem nav pietiekami kritiskās infrastruktūras nozarē, ieinteresētajām personām jāpievērš uzmanība citiem draudiem, pret kuriem tie joprojām ir neaizsargāti.
(3) Tieslietu un iekšlietu padome 2005. gada decembrī aicināja Komisiju sniegt priekšlikumu Eiropas programmai par kritisko infrastruktūru aizsardzību (EPKIA) un nolēma, ka tai jābalstās uz jebkāda veida apdraudējuma pieeju, uzsverot terorisma draudu novēršanu. Saskaņā ar šo pieeju kritisko infrastruktūru aizsardzības procesā jāņem vērā cilvēka radītās katastrofas, tehnoloģiskie draudi un dabas katastrofas, neatstājot bez ievērības arī ar struktūru saistītos draudus. Tomēr prioritāte ir jāpiešķir terorisma draudiem.
Grozījums Nr. 4 4. apsvērums
(4) Primāri atbildīgas par kritisko infrastruktūru aizsardzību ir dalībvalstis un kritisko infrastruktūru īpašnieki/ apsaimniekotāji. Šo kārtību nevajadzētu mainīt.
(4) Primāri un pilnībā atbildīgas par kritisko infrastruktūru aizsardzību ir dalībvalstis un kritisko infrastruktūru īpašnieki/ apsaimniekotāji. Ņemot vērā, ka dalībvalstu dienesti vislabāk zina, kas notiek valstī, Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai būtu jāizmanto augšupējā pieeja.
Grozījums Nr. 5 4.a apsvērums (jauns)
(4.a)Kritisko infrastruktūru aizsardzība ir ārkārtīgi svarīga Savienības iekšējai drošībai un iedzīvotāju labklājībai. Noteiktu infrastruktūru sagraušana vai tām nodarīts kaitējums neapšaubāmi var iznīcināt cilvēku dzīvības, vidi un materiālas vērtības, kā arī negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticību valsts aizsardzībai un rūpēm par Savienības iedzīvotājiem.
Grozījums Nr. 6 5. apsvērums
(5) Kopienā ir vairākas kritiskās infrastruktūras, kuru darbības pārtraukšana vai iznīcināšana var ietekmēt vienu vai vairākas dalībvalstis vai kādu konkrētu dalībvalsti, kurā neatrodas minētā kritiskā infrastruktūra. Tas var radīt pārrobežu daudznozaru ietekmi, jo pastāv saistītu infrastruktūru savstarpēja atkarība. Šādas Eiropas infrastruktūras būtu jāapzina un jānosaka ar vienotu procedūru. Vajadzība uzlabot šādu kritisko infrastruktūru jānovērtē vienotā programmā. Divpusējas dalībvalstu sadarbības shēmas kritisko infrastruktūru aizsardzības jomā veido labi izveidotus un efektīvus līdzekļus darbā ar pārrobežu kritisko infrastruktūru. EPKIA jāveido uz šādas sadarbības pamatiem.
(5) Kopienā ir vairākas kritiskās infrastruktūras, kuru darbības pārtraukšana vai iznīcināšana var ietekmēt trīs vai vairāk dalībvalstis vai vismaz divas dalībvalstis, kurās neatrodas minētā kritiskā infrastruktūra. Tas var radīt pārrobežu daudznozaru ietekmi, jo pastāv saistītu infrastruktūru savstarpēja atkarība. Šādas Eiropas infrastruktūras būtu jāapzina ar vienotu procedūru. Balstoties uz kopīgiem kritērijiem, jāizveido Eiropas kritiskās infrastruktūras prioritāro nozaru saraksts. Jāizstrādā kopēja sistēma šādas Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, kas dod dalībvalstīm iespēju savā teritorijā samazināt potenciālos draudus kritiskajai infrastruktūrai ar attiecīgu pasākumu palīdzību. Divpusējas dalībvalstu sadarbības shēmas kritisko infrastruktūru aizsardzības jomā veido labi izveidotus un efektīvus līdzekļus darbā ar pārrobežu kritisko infrastruktūru. EPKIA jāveido uz šādas sadarbības pamatiem.
Grozījums Nr. 7 5.a apsvērums (jauns)
(5a)Dažās nozarēs Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšana, noteikšana un aizsardzība jau tiek reglamentēta ar dažādiem pasākumiem. Nevajadzētu pieļaut, ka topošo Kopienas mēroga noteikumu rezultātā šajās nozarēs veidojas divkārša reglamentēšana, ja tā nesniedz paaugstinātu drošību.
Grozījums Nr. 8 6. apsvērums
(6) Tā kā dažādās nozarēs ir konkrēta pieredze, īpašas zināšanas un prasības attiecībā uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību, Kopienas pieeja kritiskās infrastruktūras aizsardzībai jāveido un jāīsteno, ņemot vērā nozaru īpatnības un esošos uz nozarēm balstītos pasākumus, tostarp tos, kas jau pastāv ES, valstu un reģionālajā līmenī, kā arī tos jau noslēgtos attiecīgos pārrobežu savstarpējās palīdzības līgumus starp kritiskās infrastruktūras īpašniekiem/ apsaimniekotājiem. Ņemot vērā svarīgo privātā sektora iesaistīšanos riska, uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānošanas un katastrofu seku novēršanas uzraudzībā un pārvaldībā, Kopienas pieejai jāveicina pilnīga privātā sektora iesaistīšanās. Vienota kritiskās infrastruktūras nozaru saraksta izveide ir nepieciešama, lai veicinātu katras nozares pieeju kritiskās infrastruktūras aizsardzībā.
(6) Tā kā dažādās nozarēs ir konkrēta pieredze, īpašas zināšanas un prasības attiecībā uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību, Kopienas pieeja kritiskās infrastruktūras aizsardzībai jāveido un jāīsteno, ņemot vērā nozaru īpatnības un esošos uz nozarēm balstītos pasākumus, tostarp tos, kas jau pastāv ES, valstu un reģionālajā līmenī, kā arī tos jau noslēgtos attiecīgos pārrobežu savstarpējās palīdzības līgumus starp kritiskās infrastruktūras īpašniekiem/ apsaimniekotājiem. Ņemot vērā svarīgo privātā sektora iesaistīšanos riska, uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānošanas un katastrofu seku novēršanas uzraudzībā un pārvaldībā, Kopienas pieejai būtu jānodrošina pilnīga privātā sektora iesaistīšanās. Vienota kritiskās infrastruktūras nozaru saraksta izveide ir nepieciešama, lai veicinātu katras nozares pieeju Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā.
Grozījums Nr. 9 6.a apsvērums (jauns)
(6a)Eiropas kritiskā infrastruktūra ir jāveido tā, lai līdz minimumam ierobežotu saikni ar trešām valstīm un izvietojumu šajās valstīs. Izvietojot Eiropas kritisko infrastruktūru elementus ārpus ES, palielinās teroristu uzbrukumu risks, kas var radīt pārmērīgas sekas visā infrastruktūrā, iespējas teroristiem piekļūt ārpus ES uzglabātiem datiem, kā arī iespējamā neatbilstība Kopienas tiesību aktiem, tādējādi viscaur palielinot infrastruktūras neaizsargātību.
Grozījums Nr. 10 7. apsvērums
(7) Katram Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam/apsaimniekotājam jāizveido operatora drošības plāns, kas apzina kritiskos objektus, nosakot atbilstīgus drošības risinājumus to aizsardzībai. Apsaimniekotāju drošības plānā jāņem vērā neaizsargātības, draudu un riska novērtējumi, kā arī cita būtiska informācija, ko sniedz dalībvalstu iestādes.
(7) Katram Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam/apsaimniekotājam jāizveido operatora drošības plāns, kas apzina kritiskos objektus, nosakot atbilstīgus drošības risinājumus to aizsardzībai. Apsaimniekotāju drošības plānā jāņem vērā neaizsargātības, draudu un riska novērtējumi, kā arī cita būtiska informācija, ko sniedz dalībvalstu iestādes. Šie apsaimniekotāju drošības plāni ir jāiesniedz dalībvalstu Eiropas kritiskās infrastruktūras kontaktpunktiem. Pastāvošo, ar nozarēm saistīto aizsardzības pasākumu ievērošana varētu palīdzēt izpildīt prasību par Apsaimniekotāja drošības plāna izstrādi un atjaunināšanu.
Grozījums Nr. 11 8. apsvērums
(8) Katram Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam/apsaimniekotājam jāieceļ drošības sakaru virsnieks, lai veicinātu sadarbību un darba koordināciju ar attiecīgajām valstu kritiskās infrastruktūras aizsardzības iestādēm.
(8) Katram Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam/apsaimniekotājam jāieceļ drošības sakaru virsnieks, lai veicinātu sadarbību un darba koordināciju ar attiecīgajām valstu kritiskās infrastruktūras aizsardzības iestādēm. Pastāvošo, ar nozarēm saistīto aizsardzības pasākumu ievērošana varētu palīdzēt izpildīt prasību par drošības sakaru virsnieka iecelšanu.
Grozījums Nr. 12 10. apsvērums
(10) Lai veicinātu Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzību, jāievieš vienota metodika, lai identificētu un klasificētu neaizsargātību, draudus un risku infrastruktūras objektiem.
(10) Lai veicinātu Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzību, jāizstrādā un jāievieš vienota metodika, lai identificētu un klasificētu draudus un risku, un struktūras neaizsargātību, kas ietekmē infrastruktūras objektus.
Grozījums Nr. 13 11. apsvērums
(11) Vienīgi kopējs satvars var sniegt vajadzīgo atbalstu saskaņotai pasākumu īstenošanai, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru un skaidri definētu visu ieinteresēto personu attiecīgo atbildību. Eiropas kritisko infrastruktūru īpašniekim/apsaimniekotājiem jāsniedz piekļuve paraugpraksei un metodikai attiecībā uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
(11) Nosakot visu iesaistīto pušu pienākumus, kopējs satvars var sniegt vajadzīgo atbalstu saskaņotai pasākumu īstenošanai, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru. Eiropas kritisko infrastruktūru dalībvalstīm unīpašniekiem/apsaimniekotājiem jāsniedz piekļuve paraugpraksei un metodikai attiecībā uz Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
Grozījums Nr. 14 12. apsvērums
(12) Lai kritisko infrastruktūru efektīvi aizsargātu, nepieciešama saziņa, darba koordinācija un sadarbība valsts un Kopienas līmenī. To vislabāk var panākt, katrā dalībvalstī izvjeidojotKIA kontaktpunktus, kuriem jākoordinē KIA jautājumi iekšēji kā arī ar citām dalībvalstīm un Komisiju.
(12) Lai Eiropas kritisko infrastruktūru efektīvi aizsargātu, nepieciešama saziņa, darba koordinācija un sadarbība valsts un Kopienas līmenī. To vislabāk var panākt, katrā dalībvalstī izveidojotEKIA kontaktpunktus, kuriem jākoordinē EKIA jautājumi iekšēji kā arī ar citām dalībvalstīm un Komisiju.
Grozījums Nr. 15 13. apsvērums
(13) Lai attīstītu kritiskās infrastruktūras aizsardzības darbības jomās, kurās nepieciešama konfidencialitāte, ir lietderīgi nodrošināt saskaņotu un drošu informācijas apmaiņu sakarā ar šo direktīvu. Noteikta kritiskās infrastruktūras aizsardzības informācija, ja tā tiek atklāta, var apdraudēt sabiedrības intereses saistībā ar tās drošību. Specifiski fakti par kritiskās informācijas objektu, kurus var izmantot, lai plānotu un rīkotos, ja rodas nepieņemamas sekas kritiskās infrastruktūras iekārtām, ir jāklasificē, un piekļuve jāpiešķir tikai pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī.
(13) Lai attīstītu Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības darbības jomās, kurās nepieciešama konfidencialitāte, ir lietderīgi nodrošināt saskaņotu un drošu informācijas apmaiņu sakarā ar šo direktīvu. Noteikta Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības informācija, ja tā tiek atklāta, var apdraudēt sabiedrības intereses saistībā ar tās drošību. Specifiski fakti par kritiskās informācijas objektu, kurus var izmantot, lai plānotu un rīkotos, ja rodas nepieņemamas sekas kritiskās infrastruktūras iekārtām, ir jāklasificē, un piekļuve jāpiešķir tikai pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī.
Grozījums Nr. 16 14. apsvērums
(14) Informācijas sniegšanai attiecībā uz kritisko informāciju jānotiek uzticības un drošības gaisotnē. Informācijas sniegšanai nepieciešama tādu uzņēmumu un organizāciju savstarpēja uzticēšanās, kas ir pārliecinātas, ka to konfidenciāli dati tiks pietiekami aizsargāti. Lai veicinātu informācijas apmaiņu, nozarē jābūt skaidrībai par to, ka ieguvums no informācijas sniegšanas attiecībā uz kritisko infrastruktūru būs lielāks par izdevumiem nozarei un sabiedrībai kopumā. Tādēļ ir jāveicina informācijas par kritisko infrastruktūru apmaiņa.
(14) Informācijas sniegšanai attiecībā uz Eiropas kritisko infrastruktūru jānotiek uzticības un drošības gaisotnē. Informācijas sniegšanai nepieciešama tādu uzņēmumu un organizāciju savstarpēja uzticēšanās, kas ir pārliecinātas, ka to konfidenciāli dati tiks pietiekami aizsargāti.
Grozījums Nr. 17 15. apsvērums
(15) Šī direktīva papildina esošos nozaru pasākumus Kopienas līmenī un dalībvalstīs. Ja Kopienas mehānismi jau ir ieviesti, ir jāturpina tos izmantot; to izmantošana nodrošinās direktīvas vispārēju īstenošanu.
(15) Šī direktīva papildina esošos nozaru pasākumus Kopienas līmenī un dalībvalstīs. Ja Kopienas mehānismi un tiesību akti jau ir ieviesti, tie jātransponē un jālieto tā, lai to izmantošana veicina sabiedrības drošības paaugstināšanu. Šajā procesā jānovērš pārklāšanās ar šo direktīvu un neatbilstība tai, kā arī papildu izdevumi, kas neveicina lielākus ieguvumus drošības jomā.
Grozījums Nr. 18 17. apsvērums
(17) Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūras un vienotas pieejas izveidi vajadzību novērtēšanai to aizsardzības uzlabošanai dalībvalstis nevar veiksmīgi sasniegt un tādēļ, ņemot vērā rīcības apjomu, to var labāk panākt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā tas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu direktīva nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu minētos mērķus.
(17) Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, Eiropas kritiskās infrastruktūras prioritāro nozaru apzināšanas un noteikšanas procedūras un vienotas pieejas izveidi vajadzību novērtēšanai to aizsardzības uzlabošanai dalībvalstis ne vienmēr var veiksmīgi sasniegt un tādēļ, ņemot vērā rīcības apjomu, to var labāk panākt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā tas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu direktīva nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu minētos mērķus, bet īpaša uzmanība jāpievērš tam, vai tas ir finansiāli pieņemami īpašniekiem vai apsaimniekotājiem un dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 19 1. pants
Ar šī direktīvu izveido Eiropas kritisko infrastruktūru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vienotu pieeju vajadzību novērtēšanai, lai uzlabotu minēto infrastruktūru aizsardzību.
Ar šo direktīvu izveido Eiropas kritisko infrastruktūru prioritāro nozaru apzināšanas un noteikšanas procedūru un vienotu pieeju vajadzību novērtēšanai, lai uzlabotu minēto infrastruktūru aizsardzību.
Grozījums Nr. 20 2. panta b) apakšpunkts
b) "Eiropas kritiskā infrastruktūra" nozīmē, ka kritisko infrastruktūru darbības pārtraukšanai vai iznīcināšanai būtu būtiska ietekme uz vienu vai vairākām dalībvalstīm vai uz vienu dalībvalsti, ja kritiskā infrastruktūra atrodas citā dalībvalstī. Tostarp ir daudznozaru atkarība no cita veida infrastruktūrām.
"Eiropas kritiskā infrastruktūra" nozīmē, ka kritisko infrastruktūru darbības pārtraukšanai vai iznīcināšanai būtu būtiska ietekme uz trim vai vairākām dalībvalstīm vai uz vismaz divām dalībvalstīm, ja kritiskā infrastruktūra atrodas citā dalībvalstī. Tostarp ir daudznozaru atkarība no cita veida infrastruktūrām.
Grozījums Nr. 21 2. panta d) apakšpunkts
d) "Neaizsargātība" nozīmē kritiskās infrastruktūras uzbūves, īstenošanas vai darbības elementa īpašības, kas to pakļauj infrastruktūras traucējumu vai iznīcināšanas draudiem, kuri ietver atkarības no cita veida infrastruktūras.
d) "struktūras neaizsargātība" nozīmē kritiskās infrastruktūras uzbūves, īstenošanas vai darbības elementa īpašības, kas to pakļauj infrastruktūras traucējumu vai iznīcināšanas draudiem, kuri ietver atkarības no cita veida infrastruktūras. (Šis grozījums attiecas uz visu normatīvo tekstu; pieņemot šo grozījumu, vajadzīgi tehniski pielāgojumi visā tekstā.)
Grozījums Nr. 22 3. panta 1. punkts
1. Daudzpusējos un nozaru kritērijus, kas jāizmanto, lai apzinātu Eiropas kritiskās infrastruktūras pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punkta procedūru. Tos groza saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru.
1. Daudzpusējos un nozaru kritērijus, kas jāizmanto, lai apzinātu Eiropas kritiskās infrastruktūras, veido, pamatojoties uz esošajiem aizsardzības kritērijiem, un pieņem saskaņā ar EK līguma 308. panta Euratom līguma 203. punktu procedūru.
Daudzpusējos kritērijus, ko piemēro horizontāli visām kritiskās infrastruktūras nozarēm, pieņem, ņemot vērā konkrētas infrastruktūras darba pārtraukšanas vai iznīcināšanas seku nopietnību. Tos pieņem vēlākais [gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].
Daudzpusējos kritērijus, ko piemēro horizontāli visām Eiropas kritiskās infrastruktūras nozarēm, pieņem, ņemot vērā konkrētas infrastruktūras darba pārtraukšanas vai iznīcināšanas seku nopietnību. Tos pieņem vēlākais [gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].
Nozaru kritērijus pieņem prioritārām nozarēm, ņemot vērā konkrēto infrastruktūras nozaru īpašības un, ja nepieciešams, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas. Tās apstiprina katru prioritāro nozari vismaz gadu pēc tās noteikšanas kā prioritāru nozari.
Nozaru kritērijus pieņem prioritārām nozarēm, un veido, pamatojoties uz esošajiem nozaru aizsardzības pasākumiem, ņemot vērā konkrēto infrastruktūras nozaru īpašības un iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, jo nozaru speciālistiem ir īpaša pieredze, zināšanas un prasības attiecībā uz konkrētās kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Tās apstiprina katru prioritāro nozari vismaz gadu pēc tās noteikšanas kā prioritāru nozari.
Ja jau pastāv Kopienas mehānismi, tos jāturpina izmantot. Par katru cenu jāizvairās no dažādu tiesību aktu vai noteikumu dubultošanās vai pretrunām to starpā.
Grozījums Nr. 23 3. panta 2. punkts
2.Prioritārās nozares, kas izmantojamas ar mērķi izstrādāt kritērijus, kas sniegti 1. pantā, Komisija apzina ik gadu no to nozaru vidus, kas iekļauti I pielikumā.
svītrots
I pielikumu var grozīta saskaņā ar 11. panta 3. punkta procedūru ar nosacījumu, ka netiek paplšināta direktīvas darbības joma.
Grozījums Nr. 24 3. panta 3. punkts
3. Katra dalībvalsts apzina kritiskās infrastruktūras, kas atrodas tās teritorijā, kā arī kritiskās infrastruktūras ārpus tās teritorijas, kurām var būt ietekme uz šo valsti un kuras atbilst 1. un 2. panta kritērijiam.
3. Katra dalībvalsts apzina iespējamās Eiropas kritiskās infrastruktūras, kas atrodas tās teritorijā, kā arī iespējamās Eiropas kritiskās infrastruktūras ārpus tās teritorijas, kurām var būt ietekme uz šo valsti un kuras atbilst 1. punkta kritērijiem.
Katra dalībvalsts informē Komisiju par kritiskajām infrastruktūrām, kas par tādām atzītas, vēlākais vienu gadu pēc atbilstošo kritēriju pieņemšanas un turpmāk pastāvīgi.
Grozījums Nr. 25 4. panta virsraksts
Eiropas kritiskās infrastruktūras noteikšana
Prioritāro nozaru apzināšana un noteikšana
Grozījums Nr. 26 4. panta -1. punkts (jauns)
-1.Katra dalībvalsts paziņo par prioritārajām nozarēm tās teritorijā un ārpus tās, kas var to ietekmēt un kas jāievēro, izstrādājot saskaņā ar 3. panta 1. punktu pieņemtos kritērijus.
Katra dalībvalsts, vēlākais, vienu gadu pēc attiecīgo kritēriju pieņemšanas un turpmāk regulāri informē Komisiju par šādā veidā apzinātajām prioritārajām nozarēm.
Grozījums Nr. 27 4. panta 1. punkts
1. Pamatojoties uz paziņojumiem saskaņā ar 3. panta 3. punkta otro daļu un citu tās rīcībā esošu informāciju, Komisija piedāvā kritisko infrastruktūru sarakstu, kas noteiktas kā Eiropas kritiskās infrastruktūras.
1. Pamatojoties uz paziņojumiem saskaņā ar - 1. punktu un citu tās rīcībā esošu informāciju, Komisija piedāvā Eiropas kritiskās infrastruktūras prioritāro nozaru sarakstu.
Grozījums Nr. 28 4. panta 1.a punkts (jauns)
1.a Eiropas Kritiskās infrastruktūras veido tā, lai līdz minimumam ierobežotu saikni ar trešām valstīm un infrastruktūru izvietojumu šajās valstīs.
Grozījums Nr. 29 4. panta 2. punkts
2. To infrastruktūru sarakstu, kas noteiktas kā Eiropas kritiskās infrastruktūras, pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktu.
2. Eiropas Kritiskās infrastruktūras prioritāro nozaru sarakstu pieņem un groza Padome.
Sarakstu var grozīt saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru.
Grozījums Nr. 30 4.a pants (jauns)
4.a pants Personas datu apstrāde 2.a Personas datu apstrāde, ko Eiropas kritiskās infrastruktūras veic tieši vai ar starpnieku palīdzību un kas ir nepieciešama šo Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, notiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti1un datu aizsardzībai piemērojamiem principiem. Datu apstrādi veic Savienībā, un drošības apsvērumu dēļ nav pieļaujama spoguļdatu izmantošana trešās valstīs. ___________________ 1 OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
Grozījums Nr. 31 5. panta 1. un 2. punkts
1. Katra dalībvalsts uzliek par pienākumu tās teritorijā esošu visu Eiropas kritisko infrastruktūru īpašniekiem/apsaimniekotājiem izstrādāt apsaimniekotāju drošības plānu un to pārskatīt vismaz reizi divos gados.
1. Katra dalībvalsts uzliek par pienākumu tās teritorijā esošu visu Eiropas kritisko infrastruktūru īpašniekiem/apsaimniekotājiem izstrādāt apsaimniekotāju drošības plānu un to pārskatīt vismaz reizi divos gados.
Komisija un Padome izveido pastāvošo aizsardzības pasākumu sarakstu, ko piemēro specifiskām I pielikumā uzskaitītām nozarēm. Piemērojot vienu vai vairākus no uzskaitītajiem aizsardzības pasākumiem, ir izpildīta prasība izveidot un papildināt apsaimniekotāju drošības plānu.
2. Apsaimniekotāju drošības plāns nosaka Eiropas kritisko infrastruktūru objektus un piedāvā attiecīgus drošības risinājumus to aizsardzībai saskaņā ar II pielikumu. Nozarei raksturīgas prasības attiecībā uz Apsaimniekotāju drošības plānu, ņemot vērā esošos Kopienas pasākumus, var pieņemt saskaņā ar 11. panta 3. punkta procedūru. Rīkojoties saskaņā ar 11. panta 2. punkta procedūru, Komisija var lemt par to, vai atbilstība piemērojamiem pasākumiem I pielikumā minētajām īpašajam nozarēm atbilst prasībai pieņemt un atjaunināt Apsaimniekotāju drošības plānu.
2. Apsaimniekotāju drošības plāns nosaka Eiropas kritisko infrastruktūru objektus un piedāvā attiecīgus drošības risinājumus to aizsardzībai saskaņā ar II pielikumu. Nozarei raksturīgas prasības attiecībā uz Apsaimniekotāju drošības plānu, ņemot vērā esošos Kopienas pasākumus, var pieņemt Padome.
Grozījums Nr. 32 5. panta 3. punkts
3. Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks/ apsaimniekotājs iesniedz dalībvalsts attiecīgajai iestādei Apsaimniekotāju drošības plānu gadu pēc kritiskās infrastruktūras atzīšanas par Eiropas kritisko infrastruktūru.
3. Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks/ apsaimniekotājs iesniedz attiecīgajam EKIA kontaktpunktam Apsaimniekotāju drošības plānu gadu pēc kritiskās infrastruktūras atzīšanas par Eiropas kritisko infrastruktūru.
Ja nozarei raksturīgas prasības attiecībā uz Apsaimniekotāju drošības plānu ir pieņemtas, saskaņā ar otro daļu, Apsaimniekotāju drošības plānu iesniedz attiecīgās dalībvalsts iestādei viena gada laikā pēc nozarei raksturīgu prasību pieņemšanas.
Ja nozarei raksturīgas prasības attiecībā uz Apsaimniekotāju drošības plānu ir pieņemtas, saskaņā ar otro daļu, Apsaimniekotāju drošības plānu iesniedz attiecīgajam EKIA kontaktpunktam viena gada laikā pēc nozarei raksturīgu prasību pieņemšanas.
Grozījums Nr. 33 5. panta 5. punkts
5.Atbilstība Eiropas Parlamenta un Pdomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvai 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu atbilst prasībai izstrādāt Apsaimniekotāju drošības plānu.
svītrots
Grozījums Nr. 34 6. panta 1. punkts
1. Katrai dalībvalstij jāuzliek par pienākumu Eiropas kritiskās ingfrastruktūras īpašniekiem/apsaimniekotājiem tās teritorijā iecelt drošības sakaru virsnieku kā kontaktpunktu drošības jautājumiem starp infrastruktūras īpašnieku/apsaimniekotāju un attiecīgās kritiskās infrastruktūras aizsardzības iestādēm dalībvalstī. Drošības sakaru virsnieku ieceļ vienu gadu pēc kritiskās infrastruktūras atzīšanas par Eiropas kritisko infrastruktūru.
1. Katrai dalībvalstij jāuzliek par pienākumu Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekiem/apsaimniekotājiem tās teritorijā iecelt drošības sakaru virsnieku kā kontaktpunktu drošības jautājumiem starp infrastruktūras īpašnieku/apsaimniekotāju un EKIA kontaktpunktu dalībvalstī. Drošības sakaru virsnieku ieceļ vienu gadu pēc kritiskās infrastruktūras atzīšanas par Eiropas kritisko infrastruktūru.
Piemērojot vienu vai vairākus no 5. panta 1. punktā uzskaitītajiem aizsardzības pasākumiem, ir izpildīta prasība iecelt drošības sakaru virsnieku.
Grozījums Nr. 35 6. panta 2. punkts
2. Katra dalībvalsts sniedz attiecīgu informāciju attiecībā uz apzinātajiem riskiem un draudiem attiecīgās kritiskās infrastruktūras drošības sakaru virsniekiem.
2. Katra dalībvalsts sniedz attiecīgu informāciju attiecībā uz apzinātajiem riskiem un draudiem attiecīgās kritiskās infrastruktūras drošības sakaru virsniekiem, izmantojot valsts EKIA kontaktpunktu.
Grozījums Nr. 36 7. panta 2. punkts
2. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai kopsavilkumu par konkrētu neaizsargātību, draudiem un riskiem katra no nozarēm, kas minētas I pielikumā, 18 mēnešus pēc 4. panta 2. punktā minētā saraksta pieņemšanas un pēc tam ik pēc diviem gadiem.
2. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai kopsavilkumu par konkrētu struktūru neaizsargātību un Eiropas kritiskās infrastruktūras draudiem un riskiem 12 mēnešus pēc 4. panta 2. punktā minētā saraksta pieņemšanas un pēc tam ik pēc diviem gadiem.
Vienotu ziņojumu formu pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru.
Vienotu ziņojumu formu pieņem Komisija un apstiprina Padome.
Grozījums Nr. 37 7. panta 3. punkts
3. Komisija novērtē pēc nozarēm, vai Eiropas kritiskajai infrastruktūrai ir vajadzīgi īpaši aizsardzības pasākumi.
3. Komisija un dalībvalstis novērtē pēc nozarēm, vai Eiropas kritiskajai infrastruktūrai ir vajadzīgi īpaši aizsardzības pasākumi. To darot, jāņem vērā esošā paraugprakse un metodoloģija.
Grozījums Nr. 38 7. panta 4. punkts
4. Vienotu metodiku neaizsargātības, riska un draudu novērtējumiem attiecībā uz Eiropas kritiskajām infrastruktūrām var izstrādāt pa nozarēm saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru.
4. Ja to uzskata par nepieciešamu, vienotu metodiku struktūru neaizsargātības, riska un draudu novērtējumiem attiecībā uz Eiropas kritiskajām infrastruktūrām var izstrādāt pa nozarēm. Vienotajā metodikā jāņem vērā pastāvošās metodikas.
Grozījums Nr. 39 8. pants
Komisija atbalsta noteikto Eiropas kritisko infrastruktūru īpašniekus/apsaimniekotājus, sniedzot piekļuvi piejamām paraugpraksēm un metodikai, kas attiecas uz kritisko infrastruktūru aizsardzību.
Komisija un dalībvalstis atbalsta noteikto Eiropas kritisko infrastruktūru īpašniekus/apsaimniekotājus, sniedzot piekļuvi pieejamām paraugpraksēm un metodikai, kas attiecas uz kritisko infrastruktūru aizsardzību.
Grozījums Nr. 40 10. panta 2. punkts
2. Jebkura persona, kuras rīcībā ir konfidenciāla informācija, saskaņā ar šo direktīvu dalībvalsts vardā veic attiecīgās dalībvalsts piemērota līmeņa drošības pārbaudi.
2. Jebkura persona, kuras rīcībā ir konfidenciāla informācija, saskaņā ar šo direktīvu dalībvalsts vārdā veic attiecīgās dalībvalsts optimāla līmeņa drošības pārbaudi.
Grozījums Nr. 41 10. panta 3. punkts
3. Dalībvalstis nodrošina, ka kritiskās infrastruktūras aizsardzības informācija, kas iesniegta dalībvalstīm vai Komisijai, tiek izmantota tikai kritiskās informācijas aizsardzības mērķiem.
3. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības informācija, kas tām iesniegta, tiek izmantota tikai Eiropas kritiskās informācijas aizsardzības mērķiem un ka pienācīgi tiek ņemts vērā proporcionalitātes princips attiecībā uz materiālo aspektu, kā arī pamattiesības un iestādes, kas ir jāaizsargā.
Grozījums Nr. 42 11. pants
11. pants Komiteja 1.Komisijai palīdz komiteja, kurā ir katra KIA kontaktpunkta pārstāvji.
svītrots
2.Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā Lēmuma 8. panta noteikumus.
3.Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā Lēmuma 8. panta noteikumus. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laika posms ir viens mēnesis.
4.Komiteja pieņem savu reglamentu.
Grozījums Nr. 43 12. panta 1. punkta 1. daļa
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2007. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu. Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu. Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.
Grozījums Nr. 44 I pielikuma virsraksts
Kritiskās infrastruktūras nozaru saraksts
Kritiskās infrastruktūras iespējamo nozaru saraksts
Grozījums Nr. 45 I pielikuma III sektora 9. apakšsektors
‐ ņemot vērā Komisijas paziņojumu – Enerģētikas politika Eiropai (COM(2007)0001),
‐ ņemot vērā Komisijas paziņojumu – Iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus perspektīvas (COM(2006)0841),
‐ ņemot vērā Komisijas paziņojumu – Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu veiktais pētījums par Eiropas gāzes un elektroenerģijas nozari (COM(2006)0851), kā arī pavadošo Kopienas dienestu darba dokumentu - Konkurences Ģenerāldirektorāta ziņojumu (SEC(2006)1724),
‐ ņemot vērā Komisijas paziņojumu – Prioritāru savienojumu plāns (COM(2006)0846),
‐ ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu "Īstenošanas ziņojums par iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus perspektīvām (SEC(2006)1709)", kas ir pievienots Komisijas paziņojumam (COM(2006)0841),
‐ ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par ES enerģētikas politikas datiem (SEC(2007)0012),
‐ ņemot vērā tā 2006. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai – Zaļā grāmata(1),
‐ ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā(2),
‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem(3),
‐ ņemot vērā nostāju, kas 2007. gada 23. maijā pieņemta otrajā lasījumā, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā(4),
‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Direktīvu 2005/89/EK par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā(5),
‐ ņemot vērā ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra Regulu (EK) Nr. 1775/2005 par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem(6),
‐ ņemot vērā Padomes 2004. gada 26. aprīļa Direktīvu 2004/67/EK par pasākumiem, lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes drošību(7),
‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu(8),
‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu(9),
‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 1228/2003 par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā(10),
‐ ņemot vērā Eiropas enerģētikas regulatoru ikgadējo ziņojumu par periodu no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim visiem Eiropas Enerģijas regulatoru padomes (CEER) un Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupas (ERGEG) locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai, kurš izstrādāts saskaņā ar 3. panta 8. punktu Komisijas lēmumā 2003/796/EK (2003. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupu(11),
‐ ņemot vērā 2007. gada 8. un 9. marta Eiropadomes prezidentūras secinājumus attiecībā uz Eiropadomes atbalstu Eiropadomes rīcības plānam 2007.–2009. gadam – Enerģētikas politika Eiropai,
‐ ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
‐ ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0249/2007),
A. tā kā Eiropas Savienības enerģētikas politikai ilgtspējīgai, drošai un konkurētspējīgai enerģijai ir jābūt ambiciozai un vērstai uz ilgtermiņa ieguvumiem, galveno uzsvaru liekot uz klimata pārmaiņu apkarošanu, ES ārējās neaizsargātības ierobežošanu attiecībā uz importu un izaugsmes un darba vietu izveides veicināšanu;
B. tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu ir savlaicīgi jāizstrādā atbilstīgs likumīgs pamats, lai izmantotu šīs būtiskās un ilgtermiņa priekšrocības;
C. tā kā iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izveide un efektīvu solidaritātes mehānismu radīšana starp dalībvalstīm ir priekšnoteikumi, lai nodrošinātu apgādes drošību un ekonomisku efektivitāti,
D. tā kā liberalizācija un tirgus integrācija ir vienādi svarīgas pārrobežu tirdzniecības veicināšanā, lielākas ekonomiskās efektivitātes sasniegšanā un tirgus likviditātes palielināšanā, tādējādi veidojot iekšējo enerģijas tirgu;
E. tā kā lēmumiem par enerģijas veidu kopumu dalībvalstī ir ietekme uz visu Savienību attiecībā uz konkurenci, apgādes drošību un vides ilgstpējību;
F. tā kā principi par sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgām iespējām visiem nozīmē, ka ir būtiski, lai katram Savienības pilsonim būtu piekļuve enerģijai par pieejamām cenām;
G. tā kā 20 no 27 dalībvalstīm vēl pilnībā jātransponē Direktīvas 2003/54/EK un 2003/55/EK saskaņā ar to burtu un garu;
H. tā kā iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā par gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvām un Konkurences ģenerāldirektorāta ziņojumā par nozares apsekojumu enerģētikas jomā ir secināts, ka pašreizējie noteikumi un liberalizācijas pasākumi ir veicinājuši noteiktu efektivitātes paaugstināšanos energoapgādes jomā un nodrošinājuši ietaupījumus patērētājiem, taču ir arī secināts, ka tirgus vēl nav atvērts pilnībā un joprojām pastāv šķēršļi brīvai konkurencei;
I. tā kā valstu regulatoru ieviestie stingrie un saskaņotie noteikumi par piekļuvi tīkliem kopā ar efektīvu nošķiršanu ir priekšnosacījumi, lai tirgū ienāktu jauni dalībnieki;
J. tā kā dažās dalībvalstīs ilgtermiņa līgumi attiecas uz ievērojamu tirgus daļu, kas apdraud brīvas konkurences attīstību un līdz ar to arī pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi;
K. tā kā esošo ES nodalīšanas un reglamentējošo noteikumu īstenošana dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un tas būtiski ietekmē vienota iekšējā elektroenerģijas tirgus attīstību,
L. tā kā dalībvalstu darbību konverģence un saskaņošana attiecībā uz nošķiršanas noteikumiem ir vienīgais veids, kā pabeigt iekšējā Eiropas enerģijas tirgus izveidi;
M. tā kā vairumam gāzes uzņēmumu peļņu rada galvenokārt to tirdzniecības darbība, bet ne gāzes iegūšana;
N. tā kā tikai dažas Eiropas Savienības valstis ir atvērušas savu gāzes tirgu; tā kā zemākas piegādes cenas un kvalitatīvi piegādes pakalpojumi gāzes tirgū ir īpaši būtiski visai sistēmai gan patērētāju, gan uzņēmumu interesēs;
O. tā kā, lai samazinātu sastrēgumu elektrības pārvadē, vajadzīgi gan apjomīgi ieguldījumi paplašināšanā, gan elektrisko tīklu atjaunināšana un efektīvāki sastrēguma vadības mehānismi, kas pamatoti uz tirgus principiem;
P. tā kā visos ierosinātajos jaunajos tiesību aktos jārisina energoietilpīgās rūpniecības nozares problēmas, piemēram, augstas enerģijas cenas, kas rodas konkurences trūkuma dēļ;
Q. tā kā savienojumu līmenis starp vairākām dalībvalstīm joprojām ir nepietiekams un ir tālu no paredzētā nolīgumos, kas pieņemti Barselonas augstākā līmeņa sanāksmē 2002. gada 15. un 16. martā, un daudzos gadījumos šī sadarbība kavējas dažādu politisku un administratīvu šķēršļu dēļ,
R. tā kā Komisijai jāizstrādā izmaksu un ieguvumu pētījums, un detalizēts ietekmes novērtējums, pirms tā ierosina jebkādu tiesību aktu par gāzes krātuvju obligātu izveidi katrā dalībvalstī;
S. tā kā liberalizācija un tirgus integrācija ir vienādi svarīgas iekšējā enerģijas tirgus izveidē;
T. tā kā iepriekšminēto 2007. gada 8. un 9. marta Eiropadomes prezidentūras secinājumu 33. punkta pēdējā teikumā atzīmēta energoietilpīgās nozares lielā nozīme un uzsvērts, ka vajadzīgi rentabli pasākumi, lai uzlabotu gan konkurētspēju, gan šādu rūpniecības nozaru ietekmi uz vidi;
U. tā kā Komisija ir secinājusi, ka pārredzamības trūkums ir šķērslis konkurences veicināšanā iekšējā tirgū;
V. tā kā ilgtermiņa ieguldījumiem, kas vajadzīgi enerģijas nozarē, nepieciešama skaidra, stabila un paredzama reglamentējošā sistēma;
W. tā kā valsts enerģijas iestādes Eiropas Savienība varētu palīdzēt finansēt pētījumus par atjaunīgajām enerģijām un to attīstību, nodrošināt tarifu pielīdzināšanu, kā arī visiem pilsoņiem vienādu piekļuvi enerģijai;
X. tā kā pieejamā informācija liecina, ka dalībvalstis ir ierobežoti izmantojušas sabiedrisko pakalpojumu mērķa saistības, lai apmierinātu mazāk aizsargātu patērētāju intereses;
1. atgādina, ka Lisabonas stratēģija var būt veiksmīga, vienīgi turpmāk pieliekot pūles, lai izveidotu kopēju enerģētikas politiku, kuras pamatā būtu plašāks skatījums uz kopējām Eiropas interesēm enerģētikas jomā, ievērojot valstu specifiskās iezīmes un ļaujot dalībvalstīm saglabāt dažādus enerģijas veidus, lai pēc iespējas vairāk dažādotu enerģijas avotus un enerģijas ražotājus;
Pārvades nodalīšana
2. uzskata pārvades īpašumtiesību nodalīšanu par visefektīvāko līdzekli, lai nediskriminējoši veicinātu investīcijas infrastruktūrā, jaunu dalībnieku godīgu piekļuvi tīklam un pārredzamību tirgū; tomēr uzsver, ka šīs modelis varētu neatrisināt visus aktuālos jautājumus, piemēram, problēmas saistībā ar savienojumiem vai sastrēguma vietām;
3. atzīst, ka turpmāku nodalīšanas pasākumu piemērošana gāzes nozarē ir neskaidra; tādēļ prasa izstrādāt īpašus risinājumus, lai veicinātu iekšējā gāzes tirgus izveidi, ņemot vērā atšķirības starp nākamā un iepriekšējā posma tirgiem;
4. aicina Komisiju sagatavot analīzi, parādot īpašumtiesību nošķiršanas sagaidāmās izmaksas un Neatkarīgu sistēmu operatoru iestādes dalībvalstīm, sagaidāmo ietekmi uz ieguldījumiem tīklos, kā arī ieguvumus iekšējam tirgum un patērētājiem; norāda, ka šajā analīzē jāapskata jautājums, vai, ja dalībvalsts neveic īpašumtiesību nošķiršanu, radīsies problēmas un izmaksas, un, ja jā, tad kādas, kā arī, vai šīs negatīvās sekas atšķiras atkarībā no tā, vai runa ir par valsts vai privātām īpašumtiesībām; turklāt ierosina analīzē apsvērt, kādas būtu īpašumtiesību nošķiršanas priekšrocības salīdzinājumā ar neatkarīgu reģionālo tirgus operatoru pieeju attiecībā uz mērķu sasniegšanu;
5. prasa Komisijai ņemt vērā strukturālās atšķirības starp ES elektroenerģijas un gāzes nozari, tostarp faktu, ka dažas dalībvalstis neražo šos enerģijas veidus no uz vietas iegūtiem resursiem un ka nozīmīgos nākamā posma gāzes tirgos pašlaik nav iespējams garantēt pilnīgu ekonomisku abpusējību; tādēļ aicina Komisiju iesniegt līdzsvarotu priekšlikumu, kas ļautu ES gāzes uzņēmumiem izmantot jaunas cauruļvadu ražošanas investīcijas un ilgtermiņa līgumus, lai uzlabotu savu stāvokli sarunās ar trešām valstīm;
6. pieprasa, lai nevienam trešās valsts uzņēmumam neļauj iegādāties enerģijas infrastruktūru, ja vien ar šo valsti nav panākts savstarpīgums;
Regulatori
7. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu padziļināt sadarbību starp valstu regulatoriem ES līmenī ar ES struktūras starpniecību kā veidu, lai sekmētu vienotāku Eiropas pieeju pārrobežu jautājumu reglamentācijā; uzskata, ka valstu regulatoru kompetenču konverģences un saskaņošanas palielināšana ir īpaši būtiska, lai izlīdzinātu tehniskās un regulatīvās atšķirības, kas rada nopietnus šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai un savienojumiem; uzsver, ka Komisijai būtu jāspēlē izšķirīga loma, nemazinot valstu regulatoru neatkarību; uzskata, ka regulatoriem jāpieņem lēmumi par īpaši noteiktiem tehniskiem un tirdzniecības jautājumiem, ka šie lēmumi jāpieņem, balstoties uz informāciju un ņemot vērā, ja nepieciešams, pārvades sistēmu operatoru (PSO) un citu ieinteresēto pušu viedokļus, kā arī šiem lēmumiem jābūt juridiski saistošiem;
8. norāda, ka valstu regulatoriem jāpaliek vienīgajām iestādēm, kas ir atbildīgas par lēmumiem, kuri skar vienīgi šo valstu tirgu; atbalsta to kompetenču paplašināšanu, lai ietvertu nepieciešamo investīciju uzskaiti un aktīvi veicinātu šo investīciju īstenošanu;
9. uzskata, ka regulatoriem ir jānodrošina, lai visi uzņēmumi, kam pieder enerģētikas infrastruktūra un it īpaši pārvades tīkli vai caruļvadi, veiktu pasākumus, lai izpildītu skaidri noteiktus investīciju mērķus nolūkā nepieļaut spekulācijas šajā jomā;
10. uzskata, ka valstu regulatoriem jābūt neatkarīgiem, spēcīgiem un tiem jābūt pareizi noteiktām kompetencēm, lai nodrošinātu, ka tiesību akti tiek pilnībā īstenoti praksē un to, ka tirgus dalībnieki tos ievēro, kā arī garantētu nepieciešamās investīcijas un pārredzamības līmeni; turklāt uzskata, ka šīs kompetences ir jāsaskaņo ES līmenī, izveidojot kopējus noteikumus par pārredzamību, informāciju un atbildību, lai nodrošinātu, ka tie ir pilnīgi neatkarīgi no valsts iestādēm un nozares;
11. uzskata, ka valstu enerģijas regulatoriem ir jāpiešķir pilnvaras sodīt operatorus, kuri neievēro to lēmumus, vai pārvades operatorus, kuri nepilda savus tīkla uzturēšanas pienākumus, nodrošināt, lai enerģētikas uzņēmumi sniegtu padomus par enerģiju un energotaupību gala lietotājiem, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem(12), kā arī piemērot elektroenerģijas un gāzes izlaides programmas; turklāt uzskata, ka ir jāstiprina savstarpēja sadarbība starp regulējošām iestādēm un attiecīgajām konkurences iestādēm gan valstu, gan ES līmenī;
12. aicina Komisiju rast risinājumu problēmām, kas saistītas ar neatkarību/interešu konfliktu un pārredzamību attiecībā uz PSO; aicina Komisiju sagatavot priekšlikumus, kas PSO ļautu pildīt to tirgus koordinatoru atbildību un saskaņot starptautiskos noteikumus PSO, lai uzlabotu pārrobežu transportu;
13. atzinīgi vērtē priekšlikumu piešķirt esošajām PSO asociācijām oficiālu lomu ar oficiāli noteiktām saistībām un mērķiem (ETSO+\GTE+ risinājums);
14. pauž kritiku par dažu valdību pārmērīgu iejaukšanos lēmumos, ko pieņēmuši valstu regulatori, tā kaitējot šo iestāžu neatkarībai,
15. atzīmē dažu reģionālo tirgu attīstību; norāda, ka būs nepieciešami atbilstīgi pasākumi, lai nepieļautu lielāku "enerģijas salu" rašanos, un prasa, lai šīs reģionālās struktūras neapdraudētu iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanu;
Regulētie tarifi
16. prasa dalībvalstīm pakāpeniski pārtraukt vispārēji regulēt tarifus, izņemot galējas nepieciešamības tarifus, kā noteikts Direktīvā 2003/54/EK, nodrošinot atbilstīgus pasākumus, lai aizstāvētu mazāk aizsargātus patērētāju intereses, it īpaši attiecībā uz enerģijas nepietiekamību, tostarp mehānismiem, kas nav balstīti uz tirgu; pauž nožēlu par to, ka iepriekšminētajā Komisijas Paziņojumā nav atsauces uz enerģētikas politiku Eiropā par cenu mehānismiem; atgādina, ka cenu intervenci drīkstētu atļaut vienīgi tad, ja tā ir galēja nepieciešamība, kad valstu regulatori mēģina kontrolēt mākslīgi uzturētas augstas cenas, lai nepieļautu kaitējumu patērētājiem, uzņēmumiem un jauniem dalībniekiem, taču arī atgādina, ka cenām noteikti jāsedz reālās izmaksas;
17. uzskata, ka subsīdijas neatjaunīgiem enerģijas avotiem ir jāatceļ, lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, ka ārējie vides izdevumi būtu jāinternalizē enerģijas cenā un ka ir jāizmanto uz tirgu balstīti instrumenti, lai sasniegtu vides un enerģētikas politikas mērķus;
18. atzīmē, ka augsta standarta vispārējo pakalpojumu mērķa saistībām (VPS) un sabiedrisko pakalpojumu saistībām (SPS) ir jāatbilst valsts atbalsta noteikumiem un ka tiesību aktus konkurences jomā piemēro attiecībā uz cenu diskrimināciju un tālākpārdošanas ierobežojumiem; uzsver, ka ir īpaši būtiski izvērtēt atlikušo reglamentēto piegādes tarifu ietekmi uz brīvu konkurenci un atbrīvoties no tirgus izkropļojumiem.
Sociālā ietekme un patērētāju aizsardzība
19. prasa Komisijai iesniegt pilnīgus ietekmes novērtējumus, tostarp tās dažādo priekšlikumu sociālās ietekmes vērtējumus, un atbalstīt nozares, kuras attīsta mācību un pārkvalifikācijas mehānismus;
20. uzskata, ka ir nepieciešams piegādāt patērētājiem enerģiju, lai apmierinātu pamatvajadzības, un ka ar visiem pieejamiem līdzekļiem ir jāapkaro enerģijas nepietiekamība, it īpaši, veicinot enerģijas ietaupījumus un energoefektivitāti; turklāt aicina veikt atbilstīgi pamatotus un pārredzamus sociālos pasākumus, kuri, nekavējot godīgu konkurenci, ir vajadzīgi, lai aizsargātu mazāk aizsargātus un nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošus patērētājus;
21. prasa Komisijai līdz 2007. gada beigām iesniegt priekšlikumu Enerģijas patērētāju hartai;
Savienojumi
22. atzinīgi vērtē orientējošo mērķi panākt 10 % savienojumu līmeni dalībvalstīs;
23. aicina dalībvalstis pielikt lielākas pūles, tostarp stiprinot divpusējo sadarbību, lai novērstu tehniskus, administratīvus un politiskus šķēršļus esošo un nākotnes projektu pabeigšanai, it īpaši to četru projektu pabeigšanai, kurus Komisija noteikusi par Kopienas interešu objektiem; prasa dalībvalstīm vienkāršot atļauju sniegšanas procedūras savienojumu līniju izveidei un ierobežot procedūru ilgumu; tomēr uzskata, ka ir vienmēr jāņem vērā vispārēju interešu apsvērumi;
24. atkārto, ka pastāv vajadzība palielināt budžetu, ko piešķir Eiropas enerģijas tīkliem, jo īpaši, lai likvidētu vides šķēršļus;
25. aicina Komisiju paātrināt Eiropas koordinatoru iecelšanu Kopienas nozīmes projektiem, kurus īstenojot ir radušās grūtības;
26. uzsver, ka decentralizēta enerģijas infrastruktūra un ražošana var sekmēt lielāku energoapgādes drošību, un tā jāatbalsta, nosakot enerģētikas politikas stratēģiju;
Ilgtermiņa līgumi
27. atzīst, ka nākamā posma ilgtermiņa līgumi, it īpaši gāzes nozarē, ir nepieciešami, lai nodrošinātu labvēlīgu investīciju klimatu, un ka tie būtiski veicina apgādes drošību un nekaitētu iekšējā enerģijas tirgus integrācijai ar nosacījumu, ka netiek izslēgti jauni dalībnieki;
28. uzskata, ka jānodrošina līdzsvarota un efektīva "izmanto vai zaudē" principa piemērošana, lai jaunatnācēji var piekļūt tīkliem, kuros netiek izmantota jauda;
29. uzskata, ka iepriekšējā posma ilgtermiņa līgumi, kamēr tiem nav būtisks īpatsvars tirgū un tie nekavē patērētājus mainīt piegādātāju, ļauj energoietilpīgām nozarēm apspriest konkurētspējīgākas un stabilākas enerģijas cenas ar izvēlēto piegādātāju, un tādēļ tie ir jāatļauj, pieņemot, ka tos pienācīgi uzrauga attiecīgās iestādes un ciktāl tie nerada papildu izdevumus tīkliem, neslēdz tirgu jauniem dalībniekiem vai nekavē tirgus attīstību;
30. aicina Komisiju nākt klajā ar definīciju par to, kas ir liels enerģijas lietotājs un pievērst īpašu uzmanību lieliem enerģijas lietotājiem ES, kuri konkurē globālajā ekonomikā;
31. aicina Komisiju nodrošināt skaidras pamatnostādnes par šādiem lejupējiem ilgtermiņa līgumiem, lai samazinātu nenoteiktību tirgū un virzītos uz līgumu standartizāciju;
32. atgādina, ka enerģijas ražošanas, pārvades, uzglabāšanas un pārvades iekārtas ir izšķirošās infrastruktūras, kuru drošums un drošība pilnībā jāsaglabā un jānodrošina jebkuros apstākļos;
Elektrotīkls un gāzes tīkli
33. atkārtoti pauž bažas par investīcijām, kas nepieciešamas, lai atjauninātu elektrotīklu un gāzes tīklus ar mērķi nodrošināt piegādes drošību ES; pieprasa nodrošināt stabilu, saskaņotu un pārredzamu tiesisko regulējumu, lai radītu investīcijām labvēlīgu vidi, un tādēļ aicina izveidot šādu tiesisku regulējumu patērētāju un uzņēmumu interesēs ES;
34. pauž nožēlu, ka dalībvalstīs joprojām pastāv daudzi šķēršļi, kas rada nesamērīgas aizkavēšanās jaunas enerģijas importa infrastruktūras un jaunu ražošanas jaudu pieslēgšanai galvenajam elektrotīklam; tādēļ aicina valstu, reģionālās un vietējās iestādes veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka šīs aizkavēšanās tiek samazinātas līdz noteiktam minimumam, un lai katra apdzīvota attāla un nepieejama vieta (tostarp salas un kalnaini apvidi) būtu savienota ar galveno elektrotīklu;
35. prasa dalībvalstīm veicināt tīkla jaudas palielināšanu, lai varētu iekļaut jaunu un apjomīgu atjaunīgās enerģijas ražošanu uz sauszemes un jūrā; aicina Komisiju novērtēt pamatojumu radīt "inteliģentu" ES tīklu, pilnībā izmantojot jaunāko pieejamo informāciju un sakaru tehnoloģijas, kas būtu pielāgots dažādiem ražošanas veidiem, uzlabotu patērētāju situāciju, tam būtu jāspēj noteikt un analizēt traucējumus, kā arī reaģēt uz šiem traucējumiem un novērst to ietekmi; prasa dalībvalstīm atbalstīt ar to saistītas investīcijas un sniegt regulatoriem skaidras pilnvaras, lai veicinātu šo mērķu izpildi;
36. uzsver vajadzību tehniski saskaņot ES tīklus;
37. aicina Komisiju izstrādāt plānu vienota ES elektrības un gāzes tīkla izveidei;
38. atzinīgi vērtē neseno tehnoloģiju progresu, gāzes tīklā ievadot biogāzi; mudina Komisiju ierosināt konkrētus pasākumus, lai plašāk izmantotu šo potenciālu un sekmētu gāzes apgādes drošību, it īpaši, lai garantētu piekļuvi biogāzes tīklam;
Stratēģiskie krājumi
39. piekrīt Komisijas novērtējumam, ka attiecībā uz gāzi, izskatot pašreizējo tehnoloģiju, labāk ir diversificēt piegāžu maršrutus un tehnoloģijas, piemēram, attīstīt degazēšanas rūpnīcas un šķidrās dabasgāzes terminālus, nekā veidot lielas gāzes rezerves, jo šī alternatīva ir pārāk dārga, varētu tikt izmantota, lai ietekmētu tirgus cenas, un tās izmantošana nav tik elastīga kā naftas rezerves; aicina Komisiju iesniegt konkrētus priekšlikumus, lai labāk izmantotu pašreizējos gāzes krājumus, neizjaucot līdzsvaru starp apgādes drošību un tirgus jaunatnācēju priekšrocībām;
40. uzsver elektrības tīkla un gāzes tīkla komplementaritātes; šajā saistībā norāda, ka uzkrāšana ir gāzes tīkla neatņemam sastāvdaļa, kas jāpārvalda valstu un Savienības solidaritātes garā; arī uzskata, ka uzkrāšana varētu atbalstīt elektrības nodroses ģeneratorus un tādējādi atbalstīt apgādes drošību;
41. atzīmē, ka atsevišķas dalībvalstis var ierosināt un attīstīt stratēģiskus gāzes uzkrājumus saskaņā ar to ekonomiskām un tehniskām iespējām;
Pārredzamība
42. uzskata, ka pārredzamība ir priekšnoteikums, lai attīstītu konkurenci, un ka informācija vienmēr jāsniedz savlaicīgi, skaidri, viegli pieejamā un nediskriminējošā veidā;
43. atzīmē grūtības, ar kurām saskaras patērētāji, lai gūtu labumu no liberalizētiem tirgiem; prasa Komisijai iesniegt konkrētus priekšlikumus par to, kā uzlabot pārredzamību patērētāju interesēs; nodrošināt, lai patērētājiem paredzētā informācija būtu pilnīga un skaidra (tostarp dažādie pieejamie tarifi, uzņēmuma enerģijas veidi un cita noderīga informācija, piemēram, attiecībā uz marķēšanu, kā noteikts Direktīvā 2003/54/EK), un stiprināt patērētāju organizāciju lomu iekšējā enerģijas tirgū;
44. piekrīt Komisijai, ka ir jāievieš saistoši pārredzamības noteikumi gan elektroenerģijas, gan gāzes tirgū; uzskata, ka augsta un saskaņota līmeņa pārredzamība veicina efektīvu konkurenci un veicina jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū;
45. šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nodrošināt labāku pārredzamību tirgos;
Kopienas tiesību aktu īstenošana
46. pauž bažas par vairākām dalībvalstīm, kurām joprojām jātransponē Direktīvas 2003/54/EK un 2003/55/EK, un tām, kas nav tās īstenojušas pienācīgi; aicina dalībvalstis nekavējoties transponēt un pilnīgi īstenot šīs direktīvas;
47. Uzskata, ka Direktīvas 2003/54/EK un 2003/55/EK paredz pietiekamus noteikumus, kuri, ja tiek pienācīgi piemēroti, nodrošinātu konkurētspējīgu plānu un iekšējā enerģijas tirgus izveidi;
48. piekrīt Komisijai, ka nav alternatīvu liberalizācijas procesam, un aicina dalībvalstis nodrošināt, lai tiktu pilnīgi un efektīvi transponētas esošās direktīvas liberalizācijas jomā; turklāt atbalsta Komisijas priekšlikumu novērst tirgus darbības traucējumus, piemērojot gan uz konkurenci balstītus, gan reglamentējošus risinājumus;
49. aicina Komisiju publicēt visus ietekmes novērtējuma pētījuma rezultātus un saņemtās atbildes, kā arī informēt Parlamentu pirms jaunu normatīvu priekšlikumu iesniegšanas;
50. šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu uzsākt pārkāpumu tiesvedības procedūras pret tām dalībvalstīm, kuras nav transponējušas vai pareizi īstenojušas Direktīvu 2003/54/EK vai Direktīvu 2003/55/EK;
51. brīdina par pārmērīgu tirgus koncentrāciju un uzskata, ka šis jautājums vislabāk būtu risināms, turpmāk gūstot panākumus tirgus integrācijā, un ar reglamentējošiem pasākumiem, jo patērētājiem ir jabūt iespējai izvēlēties piegādātāju atvērtā un konkurētspējīgā tirgū; atkārtoti aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai novērstu koncentrāciju enerģijas tirgū gadījumā, ja dominēšana tirgū tiek ļaunprātīgi izmantota;
52. vērš uzmanību uz to, ka, lai gan attīstība pārrobežu jaudas apgādes saskaņošanā ir daudzsološa, zemais pārredzamības līmenis attiecībā uz NTC (neto pārvades jauda) aprēķināšanu, kas nepieciešama izsolēs, un uz ATC (pieejamā pārvades jauda) noteikšanu rada nopietnus šķēršļus konkurencei, kas jārisina, ieviešot stingrāku regulējumu attiecībā uz saskaņotām praksēm, kuras parādījušās izsolēs, un palielinot neuzticības uzraudzību;
53. mudina dalībvalstis cieši uzraudzīt koncentrācijas ietekmi uz konkurenci gan valsts, gan ES līmenī, ņemot arī vērā pašreizējo konsolidācijas procesu, kas sekmējis jaunu, lielu un daudznacionālu enerģijas uzņēmumu izveidošanos, kuri aktīvi darbojas ievērojamā skaitā dalībvalstu ar augstu vertikālo un gāzes-elektrības integrācijas pakāpi;
54. uzskata, ka valsts īpašumtiesības elektroenerģijas un gāzes tirgū ir viens no galvenajiem izkropļojumu iemesliem ES līmenī un ka tiek mazināti stimuli konkurencei šajos tirgos, ja pastāv valsts uzņēmumi, jo vairākumā gadījumu ar uzņēmuma statūtiem tiek nodrošināts zemāks pārredzamības līmenis, iespējamiem investoriem tiek sniegts mazāk informācijas un šie uzņēmumi ir atkarīgi no dalībvalstu valdību pieņemtiem politiskiem lēmumiem;
55. aicina Komisiju visās tās darbībās un priekšlikumos ņemt vērā mazo un vidējo enerģijas uzņēmumu lomas nozīmi konkurētspējīgu enerģijas tirgu funkcionēšanā;
56. aicina dalībvalstu valdības beigt stimulēt tā sauktos lieluzņēmumus un atturēties no protekcionistisku tiesību aktu pieņemšanas, kas neļauj attīstīties patiesi integrētam ES enerģijas tirgum; aicina izveidot aktīvas gāzes un elektrības izlaides programmas un likvīdākus līdzsvarojošus tirgus, lai atbalstītu jaunatnācējus tirgū;
57. uzskata, ka ir būtiski pilnībā integrēt nākotnes un grozītu emisiju tirdzniecības sistēmu liberalizētā enerģijas tirgū pārredzamā veidā un saglabājot valstu regulatoru kontroli, lai izvairītos no tirgus mehānismu izkropļošanas;
58. atkārtoti norāda uz to, ka sasniegt pilnība liberalizētu ES enerģijas tirgu pēc iespējas ātrāk ir svarīgi, un uzstāj, lai Komisija iesniedz tās papildu pasākumu kopu iekšējam tirgum 2007. gada septembra beigās, kā paziņots;
o o o
59. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
‐ ņemot vērā Eiropas Komisijas 2001. gada aizliegumu izmantot zivju miltus atgremotāju barošanai, piesardzības pasākumu, kuru ieviesa ar Padomes 2000. gada 4. decembra Lēmumu 2000/766/EK par konkrētiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām (TSE) un dzīvnieku olbaltumvielu izbarošanu(1) un vēlāk nostiprināja Komisijas 2003. gada 10. jūlija Regulā (EK) Nr. 1234/2003(2), ar ko groza I, IV un XI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, kurā izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var atļaut zivju miltu izbarošanu dzīvniekiem, kas nav atgremotāji (Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikums, kurā izdarīti grozījumi),
‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2004. gada Pētniecības Ģenerāldirektorāta darba dokumentu "Zivju miltu un zivju eļļas rūpniecība ‐ tās loma kopējā zivsaimniecības politikā,"
‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai(3), kurā grozījumi izdarīti jo īpaši ar 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1923/2006(4) un Komisijas 2005. gada 5. augusta Regulu (EK) Nr. 1292/2005, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumu attiecībā uz dzīvnieku barošanu(5), ko Komisija pieņēma pēc apstiprinātas metodes izstrādāšanas (skat. Komisijas 2003. gada 23. decembra Direktīvu 2003/126/EK par dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu noteikšanas analīzes metodi oficiālai lopbarības pārbaudei(6)), kas dod iespēju noteikt zīdītāju gaļas miltus un kaulu miltus dzīvnieku barībā pat tad, ja šajā barībā ir zivju milti, un tādējādi atzīstot, ka vairs nav pamata aizliegt zivju miltu izbarošanu atgremotājiem un ka šis aizliegums ir jāatceļ,
‐ ņemot vērā tā 2004. gada 28. oktobra rezolūciju par iepriekšminēto Komisijas Regulas projektu(7), aicinot tādēļ atcelt regulas projektu un uzskatot, ka atgremotāju barošana ar zivju miltiem nesaskan ar Kopienas pienākumu aizsargāt tās pilsoņu veselību,
‐ ņemot vērā maksimālo pieļaujamo nevēlamo vielu līmeni dzīvnieku barībā, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvā 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā(8), kuru grozīja 2003.gadā, iekļaujot tajā dioksīnus, ar Komisijas 2003. gada 17. jūnija Direktīvu 2003/57/EK(9) un vēlreiz grozīja ar Komisijas 2003. gada 31. oktobra Direktīvu 2003/100/EK(10),
‐ ņemot vērā Komisijas Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par rūpnieciskās zvejas uzraudzības uzlabošanu ES (COM(2004)0167), kura mērķis ir izveidot caurskatāmu un efektīvu rūpnieciskās izkraušanas uzraudzību visā Kopienā,
– ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 17. maijā pirmajā lasījumā pieņemto nostāju par konkrētu pārnēsājamu sūkļveida encefalopātiju profilakses, kontroles un izskaušanas noteikumiem(11),
– ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2005. gada 26. oktobra atbildes uz Eiropas Parlamenta iesniegtajiem jautājumiem,
‐ ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
‐ ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0155/2005),
A. tā kā zivju miltu un zivju eļļas rūpniecības stabilitātei ir nepieciešams saskanīgā veidā apsvērt jautājumus, kuri dažkārt rodas ētikas, ilgtspējības, toksīnu, smago metālu un piesārņotāju jomā;
B. tā kā nav zinātniski pierādīts, ka lietojot zivju produktus dzīvnieku barībā var pārnest govju sūkļveida encelopātiju vai TSE; tā kā stingra reglamentējoša kontrole kopā ar nozares ievērojamo ieguldījumu ir nodrošinājusi pārtikas ķēdes aizsardzību pret piesārņojumu ar dioksīniem un dioksīniem līdzīgiem polihlorbifeniliem (PCBs);
C. tā kā oficiālo metožu uzlabošanas rezultātā vairs nav riska sajaukt zīdītāju gaļas miltus un zīdītāju kaulu miltus ar zivju miltiem;
D. tā kā zivju milti ir bagāti ar svarīgām aminoskābēm un zivju eļļa un zivju milti ir bagāti ar taukskābēm, kuriem ir veselību un labklājību veicinošas īpašības un kas dod labumu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem;
E. tā kā, kaut gan pastāv atšķirīgi viedokļi par rūpnieciskās zvejas ietekmi un nedrīkst pārāk paļauties uz vienu informācijas avotu, 2004. gada ICES pētījums norādīja, ka rūpnieciskās zvejas ietekme uz jūras ekosistēmu ir samēra maza salīdzinot ar cilvēku patēriņam domātās zvejas ietekmi;
F. tā kā tomēr vajadzētu turpināt pētīt rūpnieciskās zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmu un vidi vispār;
G. tā kā visas valstis un reģioni, kas nodrošina ES ar zivju miltiem, atbalsta un īsteno FAO Tehniskās pamatnostādnes atbildīgai zvejniecībai;
H. tā kā 2004. gada Pētniecības Ģenerāldirektorāta darba dokumentā ir teikts, ka lielākā daļa no zvejojamām sugām, kuras dzīvo ES ūdeņos un par kurām ir pieejami dati, atrodas drošās bioloģiskās robežās;
I. tā kā zivju miltu un zivju eļļas rūpniecībai ir pasaules nozīme un Eiropā šajā nozarē tiešā veidā ir nodarbināti apmēram 2222 cilvēki, un netiešā ‐ 30 000, kā arī vairāk nekā 100 000 cilvēki ir nodarbināti Peru, lielākajā zivju miltu ražotājvalstī un eksportētājvalstī;
J. tā kā zivju milti un zivju eļļa ir izšķirīgi svarīga pamatbarības izejviela saimniecībā audzētām zivīm ES jaunajā akvakultūras nozarē;
1. atzīst, ka Komisija pašreiz piemēro principu noteikt kopējo pieļaujamo nozveju (TAC) un kvotas balstoties uz noteiktiem zinātniskiem kritērijiem un uzskata izkrauto zivju lietošanu par ekonomikas, bet ne konservācijas jautājumu;
2. atzinīgi vērtē iepriekšminēto Komisijas Paziņojumu par rūpnieciskās zvejas uzraudzības uzlabošanu ES;
3. uzsver, ka ir svarīgi nepārtraukt izpēti par rūpnieciskās zvejniecības ietekmi un tās iespaidu uz citiem zvejniecības veidiem un vispārējo jūras vidi, lai nodrošinātu visu zvejas darbību ilgtspējīga līmeņa saglabāšanu un apbalvotu zvejniekus, kuri lieto videi visdraudzīgākās metodes;
4. pieprasa, lai Komisija palielina zinātniskās izpētes apjomu par putasu, lai tuvā nākotnē gūtu labākus ieteikumus un uzlabotu pārvaldību;
5. uzsver brāķētā loma problēmu jūras zivsaimniecībā, ņemot vērā aplēses, ka Eiropas zivsaimniecībā brāķētais loms varētu būt līdz 1 miljonam tonnu gadā;
6. aicina Komisiju veikt pētījumus un/vai izmēģinājuma projektus, lai izpētītu pašreizējo situāciju attiecībā uz brāķēto lomu un tā izmantošanas iespējas rūpnieciskajā zvejniecības nozarē, lai tas nekādos apstākļos neradītu resursu pārmērīgu izmantošanu;
7. iesaka Komisijai ciešā sadarbībā ar Parlamenta Zivsaimniecības komiteju izpētīt brāķētā loma izlietošanu zivju miltu un zivju eļļas rūpniecībā, ņemot vērā ES akvakultūras sektora ātro attīstību;
8. uzsver spēkā esošo kontroli ES, kuras mērķis ir ierobežot nevēlamu vielu un piesārņotāju klātbūtni dzīvnieku barībā, nodrošinot to, ka zivju miltu un zivju eļļas līmenis noteikti nepārsniedz šīs robežas, kā arī atzinīgi vērtē EUR 25 miljonu ieguldījumu, ko veica zivju miltu un zivju eļļas rūpniecība Dānijā un Apvienotajā Karalistē, un kura mērķis ir dioksīnu un dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCBs) iznīcināšana un droša un veselīga produkta nodrošināšana; aicina Komisiju un dalībvalstis cieši uzraudzīt pašreizējās kontroles piemērošanu;
9. atzinīgi piezīmē, ka nozare labprātīgi veica šo ieguldījumu, lai gan nebija pieņemts ES princips "maksā piesārņotājs";
10. uzsver, ka nozarei nepieciešams piemērot minimālā saprātīgi sasniedzamā līmeņa (ALARA) principu vienmēr, kad ir darīšana ar dioksīniem un dioksīniem līdzīgiem polihlorbifeniliem (PCBs);
11. aicina veikt zinātnisku analīzi, lai noteiktu pieļaujamos dioksīna robežlielumus zivju miltos, ko lieto cūku un mājputnu barošanai;
12. uzsver, ka nav zinātnisku pierādījumu, kas atbalstītu zivju miltu pilnīgu aizliegumu, pamatojoties uz to, ka kas tie var pārnest govju sūkļveida encelopātiju vai TSE;
13. atzīmē, ka Regula (EK) Nr. 1923/2006 aizliedz barot atgremotājus ar dzīvnieku olbaltumvielām, taču ļauj Komisijai izdarīt atkāpes attiecībā uz zivju miltu došanu jauniem atgremotājiem, ja šāda atkāpe ir balstīta uz zinātnisku pētījumu par jauniem atgremotājiem nepieciešamajām barības vielām un ja pirms tam ir veikts kontroles aspektu novērtējums,
14. atgādina iepriekš minēto tā 2006. gada 17. maija nostāju saistībā ar minētās regulas 7. pantā paredzēto izņēmumu, saskaņā ar kuru noteiktos apstākļos atļauts atgremotāju sugu jaunos dzīvniekus barot ar proteīniem, kas iegūti no zivīm;
15. aicina Komisiju un Padomi atcelt aizliegumu izbarot zivju miltus un zivju eļļu atgremotājiem;
16. uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.