Choisissez la langue de votre document :
- bg - български
- es - español
- cs - čeština
- da - dansk
- de - Deutsch
- et - eesti keel
- el - ελληνικά
- en - English
- fr - français
- ga - Gaeilge
- hr - hrvatski
- it - italiano
- lv - latviešu valoda
- lt - lietuvių kalba
- hu - magyar
- mt - Malti
- nl - Nederlands
- pl - polski
- pt - português
- ro - română
- sk - slovenčina
- sl - slovenščina
- fi - suomi
- sv - svenska
|
 Attiecīgu nolīgumu noslēgšana saskaņā ar VVPT XXI pantu * |
| ||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2007)0154), – ņemot vērā EK līguma 133. panta 1. un 5. punktu un 300. panta 2. punktu, – ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0239/2007), – ņemot vērā Reglamenta 43. panta 1. punktu, 51. pantu un 83. panta 7. punktu, – ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A6-0340/2007), 1. apstiprina nolīgumu noslēgšanu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un trešo valstu, ar kurām tiks slēgti iepriekšminētie attiecīgie nolīgumi, valdībām un parlamentiem. | |||||||
| Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Konvencijai par līgumsaistībām piemērojamiem tiesību aktiem, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980. gada 19. jūnijā * |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas ieteikumu Padomei (COM(2007)0217), – ņemot vērā EK līgumu, – ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgumu, – ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līguma(1) 3. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0157/2007), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0319/2007), 1. apstiprina Komisijas ieteikumu; 2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 3. prasa uzsākt saskaņošanas procedūru, kas paredzēta 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, ja Padome ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas ieteikumu; 5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Datu par kopējo zivsaimniecības politiku vākšana un pārvaldība * |
| ||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0369), – ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0235/2007), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0317/2007), 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. | |||||||
| Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana * |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0122), – ņemot vērā EK līguma 37. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0116/2007), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas atzinumus (A6-0321/2007), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu; 3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 4. aicina Padomi vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā nodomājusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| EK un ASV gaisa satiksmes nolīgums * |
| |||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, ‐ ņemot vērā priekšlikumu Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumam (COM(2006)0169), ‐ ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu par Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu, no vienas puses, un Amerikas Savienoto Valstu, no otras puses, gaisa satiksmes nolīguma parakstīšanu un pagaidu piemērošanu, kurā ietilpst nolīguma projekts, ko ES un ASV delegācija parakstījusi 2007. gada 30. aprīlī (8044/3/2007), ‐ ņemot vērā 2006. gada 17. janvāra rezolūciju par Kopienas aviācijas ārējās politikas programmas attīstīšanu(1), ‐ ņemot vērā 2007. gada 14. marta rezolūciju par Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu, no vienas puses, un Amerikas Savienoto Valstu, no otras puses, gaisa satiksmes nolīguma noslēgšanu(2), ‐ ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu, ‐ ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0210/2007), ‐ ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu, ‐ ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0320/2007), 1. apstiprina nolīguma slēgšanu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Amerikas Savienoto Valstu valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||||
| Eiropas Parlamenta sastāvs |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā 2007. gada 11. jūlija rezolūciju par Starpvaldību konferences sasaukšanu: Eiropas Parlamenta atzinums (Līguma par Eiropas Savienību 48. pants)(1), – ņemot vērā 2004. gada 29. oktobra Līguma par Konstitūciju Eiropai I–20. panta 2. punktu un 34. protokolu(2), – ņemot vērā Briseles 2007. gada 21. un 22. jūnija Eiropadomes prezidentūras secinājumus(3), – ņemot vērā 1. panta 15. punktu Līguma projektā, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (Reformu līgums)(4), – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6-0351/2007), A. tā kā 2007.gada 21. un 22. jūnijā Eiropadome aicināja Eiropas Parlamentu līdz 2007. gada oktobrim iesniegt projektu ierosmei saistībā ar lēmumu par turpmāko Eiropas Parlamenta sastāvu, kā paredzēts 34. protokolā, par ko panākta vienošanās 2004. gada starpvaldību konferencē, B. tā kā deputātu vietu sadalījums 2009.–2014. gada sasaukumam pašlaik ir noteikts 9. panta 2. punktā 2005. gada 25. aprīļa Aktā par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, C. tā kā Reformu līguma projektā ir ierosināts grozīt Līgumu par Eiropas Savienību (jauns 9.A pants) un radīt jaunu Eiropas Parlamenta sastāva noteikšanas procedūru, saskaņā ar kuru ir paredzēts deputātu vietu kopējo maksimālo skaitu ierobežot līdz 750 vietām, bet vienas dalībvalsts deputātu maksimālo skaitu līdz 96 un minimālo ‐ līdz 6 vietām, kā arī piemērot "degresīvas proporcionalitātes" principu, D. tā kā degresīvās proporcionalitātes princips līgumā nav definēts un tā kā šis princips ir skaidri un objektīvi jāprecizē, lai to varētu izmantot kā vadlīniju jebkurai jaunai Eiropas Parlamenta deputātu vietu sadalei, E. tā kā degresīvās proporcionalitātes princips kā princips, kas ir nostiprināts primārajos tiesību aktos un kas definēts šajā rezolūcijā, kalpos par parametru, lai novērtētu tā lēmuma atbilstību, kas kompetentajām iestādēm būs jāpieņem saistībā ar Eiropas Parlamenta sastāva noteikšanu; F. tā kā par šā principa pārkāpumiem Eiropas Kopienu tiesa varēs pat noteikt sankcijas; G. tā kā pašreizējos apstākļos ir jārūpējas par to, lai nevienai no dalībvalstīm netiktu uzspiests papildu deputātu vietu skaita samazinājums pēc tā, ko izraisīja beidzamā paplašināšanās; H. tā kā pašlaik nav jāņem vērā turpmākās paplašināšanās ietekme, jo to nav iespējams iepriekš aplēst un tās sekas varēs atbilstīgi ievērot attiecīgajos pievienošanās aktos, paredzot maksimālā 750 vietu skaita pagaidu pārsniegšanu, kā tas tika darīts saistībā ar pēdējo paplašināšanos; I. tā kā skaidrai, saprotamai un pārredzamai sistēmai ir jābūt piemērojamai arī turpmākajām dalībvalstu iedzīvotāju skaita izmaiņām bez jaunām padziļinātām sarunām; J. tā kā taisnīga, saprotama un ilgtspējīga Eiropas Parlamenta deputātu vietu sadalījuma sistēma ir nepieciešama, lai stiprinātu pilsoņu pārstāvības demokrātisko leģitimitāti un ir priekšnosacījums tam, lai Eiropas Parlaments apzinīgi pildītu savus pienākums un piedalītos Eiropas domas veidošanas un likumdošanas procesā; K. tā kā pašreizējais deputātu vietu skaits apliecina un pamato, ka 2009. gada Parlamenta vēlēšanām paredzamais vietu skaits iezīmēs pāreju no pašreizējās situācijas uz to, ko nodrošinās stabilāka sistēma, kuras pamatā ir degresīvās proporcionalitātes princips; 1. atbalsta Eiropadomes vēlmi jau tagad panākt politisku vienošanos, kas ļautu pielāgot Eiropas Parlamenta sastāvu atbilstīgi jaunā līguma noteikumiem un būtībai, kā arī šo vienošanos formalizēt tūlīt pēc jaunā līguma stāšanās spēkā laikus pirms Eiropas Parlamenta 2009. gada vēlēšanām; 2. uzskata, ka jauna Eiropas Parlamenta sastāva definīcija, kas labāk atbildīs patiesajam demogrāfiskajam stāvoklim un labāk atspoguļos Eiropas pilsonību, stiprinās Eiropas Parlamenta demokrātisko leģitimitāti, kad tam būs jāuzņemas lielāka atbildība, kas tiks uzticēta ar jauno līgumu; 3. konstatē, ka Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktā noteiktais Eiropas Parlamenta sastāvs jebkurā gadījumā būs jāmaina tūlīt pēc Reformu līguma stāšanās spēkā; 4. konstatē, ka Reformu līgumā iekļautajā Līguma par Eiropas Savienību 9.A pantā ir noteikta sistēma, ar kuru kopējais maksimālais deputātu skaits ir ierobežots līdz 750 vietām, maksimālais deputātu skaits dalībvalstij ar vislielāko iedzīvotāju skaitu ‐ līdz 96 vietām, bet minimālais vietu skaits valstij ar vismazāko iedzīvotāju skaitu ir 6 vietas un ka ar šo pantu ir noteikts, ka pilsoņi tiek pārstāvēti pēc degresīvas proporcionalitātes principa, taču tas nav sīkāk definēts; 5. atzīmē, ka minētajā 9.A pantā noteiktā sistēma ļauj ievērot gan efektivitātes principu, ierobežojot deputātu skaitu tādā līmenī, kas vēl ļauj pildīt likumdevējas asamblejas lomu, gan daudzveidības principu, paredzot pārstāvības iespēju katras dalībvalsts galvenajiem politiskiem virzieniem, bet īpaši vairākumam un opozīcijai, kā arī solidaritātes principu, saskaņā ar kuru dalībvalstis ar lielāko iedzīvotāju skaitu piekrīt mazākam pārstāvju skaitam, nodrošinot labākas pārstāvības iespējas dalībvalstīm ar mazāko iedzīvotāju skaitu. 6. uzskata, ka degresīvas proporcionalitātes princips nozīmē to, ka attiecībai starp iedzīvotāju skaitu un katras dalībvalsts deputātu vietu skaitu ir jāmainās atkarībā no patiesā iedzīvotāju skaita tā, lai katrs deputāts no dalībvalsts ar lielāku iedzīvotāju skaitu pārstāvētu vairāk pilsoņu nekā deputāts no dalībvalsts ar mazāku iedzīvotāju skaitu un otrādi, taču valstij ar mazāku iedzīvotāju skaitu nedrīkst būt vairāk deputātu kā valstij ar lielāku iedzīvotāju skaitu; 7. uzsver, ka pašlaik dalībvalstu starpā nav pietiekami harmonizēts pilsonības jēdziens un tāpēc, lai noteiktu katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu, ir jāizmanto Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) sniegtie dati, ko lēmumu pieņemšanai ar kvalificētu balsu vairākumu izmanto arī Eiropas Savienības Padome lai, pārbaudītu Savienības iedzīvotāju kopējā skaita procentuālo daudzumu; 8. uzskata, ka šajā Eiropas integrācijas posmā nav lietderīgi ierosināt samazināt kādai no dalībvalstīm ar Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu piešķirto deputātu vietu skaitu izņemot samazinājumu, kas paredzēts saistībā ar Reformu līgumu, attiecībā uz visvairāk apdzīvotās dalībvalsts Vācijas vietu skaitu ‐ no 99 līdz 96 vietām; 9. uzskata turklāt, ka pašreizējos apstākļos nav jāsamazina Eiropas Parlamenta deputātu vietu skaits un tātad arī nav jāierobežo Eiropas pilsoņu pārstāvība, plānojot nākotnē jaunu paplašināšanos, kuras datums vēl nav paredzams; 10. tāpēc ierosina par Eiropas Parlamenta deputātu skaita sadales pamatu ņemt 750 vietas un uzskata, ka tālākās pievienošanās gadījumā būs iespējams uz laiku līdz sasaukuma beigām pārsniegt šo maksimālo skaitu kā tas notika saistībā ar Bulgāriju un Rumāniju, bet pēc tam līdz pirmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām pēc paplašināšanās pilnībā pārskatīt vietu sadalījumu; 11. atgādina, ka šajā rezolūcijā definētā degresīvās proporcionalitātes principa neievērošanu varētu nākotnē sankcionēt Eiropas Kopienu Tiesa, kad akts, ar kuru nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu kļūs par likumpamatotu aktu, kurā ir jāievēro līgumā noteiktie ierobežojumi un principi; 12. prasa, lai Starpvaldību konference Nobeiguma akta deklarācijā par Reformu līgumā iekļautā Līguma par Eiropas Savienību 9.A panta 2. punktu iekļauj 1. pielikumā Eiropadomes lēmuma projektu par Eiropas Parlamenta sastāvu, ņemot vērā, ka tā oficiālā pieņemšana saskaņā ar minētajā 9.A panta 2. punktā paredzēto procedūru tiks uzsākta tūlīt pēc Reformu līguma stāšanās spēkā; apņemas, no savas puses, rīkoties nekavējoties pēc Reformu līguma stāšanās spēkā; aicina Eiropadomi īstenot minēto deklarāciju līdz ar Reformu līguma stāšanos spēkā un saskaņā ar tā noteikumiem, lai dalībvalstis varētu laikus veikt iekšējos pasākumus, kas nepieciešami Eiropas Parlamenta 2009.–2014. gada sasaukuma vēlēšanu rīkošanai; 13. uzstāj, ka Eiropadomes lēmuma projekta 3. pantā paredzētā pārskatīšana ir jāizmanto, lai izvērtētu tehniskās un politiskās iespējas ņemt vērā nevis iedzīvotāju, bet pilsoņu skaitu, ko katru gadu nosaka Eiropas Kopienu Statistikas birojs; šajā sakarā aicina savus pārstāvjus Starpvaldību konferencē nodot konferencei deklarācijas projektu par 10. protokola par pārejas noteikumiem 2. pantu (I sadaļa "Noteikumi par Eiropas Parlamentu"), kā norādīts 2. pielikumā, un aicina konferenci pievienot šo deklarāciju Nobeiguma aktam; 14. vērš uzmanību uz politisko saikni, kas pastāv starp jauno vietu sadalījumu, kuru ir ierosināts balstīt uz degresīvās proporcionalitātes principu un visu ar Eiropas Savienības iestādēm saistīto reformu virkni, īpaši dubultā vairākuma principu vairākuma noteikšanai Padomē (Līguma par Eiropas Savienību [9.C] panta 4. punkts, kas ir iekļauts Reformu līguma projektā) un Komisijas sastāvu (iepriekšminētā Līguma [9.D] panta 5. punkts) un uzsver, ka ir ļoti svarīga šo reformu savstarpējā saskaņa, jo vienlaikus ir jāievēro arī katras iestādes īpašais juridiskais raksturs; piekrīt, ka reformai, kura attiecas uz balsošanu pēc balsu vairākuma Padomē un uz Komisijas sastāvu, ir jāstājas spēkā tikai 2014. gadā, bet jaunajam Eiropas Parlamenta vietu sadalījumam ‐ no 2009. gada; tomēr patur tiesības izskatīt Padomes lēmuma apstiprināšanu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību [9.A] pantam saistībā ar Eiropas Parlamenta vietu jauno sadalījumu tikai saskaņā ar Eiropas Savienības iestāžu reformām, kuru galīgais formulējums tiks dots Reformu līgumā; 15. apzinās, ka piedāvātais Eiropas Parlamenta sastāvs ir objektīvs Reformu līguma projektā paredzēto noteikumu piemērojuma gadījums, taču nākotnē būs nepieciešami pielāgojumi, lai risinātu problēmas, kas ilgākā laika posmā radīsies no jauna, īpaši saistībā ar citu valstu pievienošanos; uzskata, ka šīs gaidāmās reformas kontekstā noteikti būs jānovērš jebkurš nevienlīdzīgas attieksmes gadījums, kurš ir skaidrojams ar vēsturiskiem apstākļiem; 16. ierosina, lai Eiropadome laikus pirms katrām jaunām Eiropas Parlamenta vēlēšanām kopīgi ar Eiropas Parlamentu izskata iedzīvotāju skaita rādītājus, lai noteiktu aprēķinu bāzi; 17. tāpēc prasa meklēt iespēju daļu no Eiropas deputātu skaita ievēlēt no transnacionāliem sarakstiem; uzskata, ka tas vēlēšanu debatēm piešķirtu Eiropas dimensiju īpaši, ja galvenā loma tiktu uzticēta Eiropas politiskajām partijām; 18. atkārtoti apliecina, ka šis priekšlikums ir cieši saistīts ar Reformu līguma stāšanos spēkā; ja šā līguma ratifikāciju nebūtu iespējams pabeigt līdz 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, būtu jāturpina piemērot spēkā esošajos tiesību aktos paredzētais vietu sadalījums; 19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un minēto Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu starpvaldību konferencei, Eiropadomei, Padomei un Komisijai, kā arī kandidātvalstu valdībām un parlamentiem. 1.PIELIKUMS Eiropadomes lēmuma projekts, ar kuru nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu EIROPADOME, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību [9.A] panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta iniciatīvu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu, tā kā: 1) ir laikus jāpieņem Līguma par Eiropas Savienību [9.A] panta 2. punkta 2. daļā paredzētais lēmums, lai dalībvalstis varētu veikt nepieciešamos iekšējos pasākumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu rīkošanai 2009.–2014. gada sasaukumam; 2) šajā lēmumā ir jāievēro tā paša panta 2. punkta 2.daļā noteiktie kritēriji, t.i. kopējais Eiropas Savienības pilsoņu pārstāvju skaits nedrīkst pārsniegt septiņi simti piecdesmit deputātus un šo pārstāvniecību īsteno pēc degresīvas proporcionalitātes principa, ievērojot, ka katrai dalībvalstij ir vismaz seši deputāti, bet neviena no dalībvalstīm neiegūst vairāk par deviņdesmit sešām deputātu vietām; 3) pašlaik nav jāņem vērā turpmākas paplašināšanās ietekme, ko varēs ievērot attiecīgajos pievienošanās aktos, atļaujot maksimālā septiņi simti piecdesmit vietu skaita pagaidu pārsniegšanu kā tas tika darīts saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, NOLEMJ: 1. pants
2. pants Saskaņā ar 1. pantu dalībvalstīs ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu skaits ir šāds un tas ir spēkā sākot ar 2009. –2014. gada sasaukumu:
3. pants Šo lēmumu pārskata pietiekami savlaicīgi pirms 2014.–2019. gada sasaukuma sākuma ar mērķi radīt iespēju nākotnē pirms katrām jaunām Eiropas Parlamenta vēlēšanām objektīvi no jauna sadalīt deputātu vietas dalībvalstu starpā, balstoties uz 1. pantā definēto degresīvās proporcionalitātes principu, kā arī ņemot vērā iespējamo dalībvalstu skaita palielināšanos un atbilstīgi konstatētas demogrāfiskās izmaiņas. 4. pants Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". Briselē, Eiropadomes vārdā priekšsēdētājs 2.PIELIKUMS Projekts deklarācijai, ko pievieno 10. Protokola 2. punktam par pārejas noteikumiem (I sadaļa "Noteikumi par Eiropas Parlamentu") Neskarot Eiropadomes lēmumu, kas nosaka Eiropas Parlamenta sasaukuma sastāvu no 2009. līdz 2014. gadam, konference aicina Parlamentu iesniegt priekšlikumu par tā deputātu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 190. panta 1. punktu, kas precīzāk definē terminu "pilsoņi", kurš paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 9.a panta 2. punktā. Šis priekšlikums jāsagatavo pietiekamu laiku pirms nākamajām vēlēšanām 2014. gadā.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Humanitārais stāvoklis Gazā |
| |||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, ‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Tuvajos Austrumos, un jo īpaši 2006. gada 2. februāra rezolūciju par Palestīnas vēlēšanu rezultātiem un situāciju Austrumjeruzalemē(1), 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par humāno krīzi palestīniešu teritorijās un ES lomu(2), 2006. gada 7. septembra rezolūciju par situāciju Tuvajos Austrumos(3), 2006. gada 16. novembra rezolūciju par situāciju Gazas sektorā(4), 2007. gada 21. jūnija rezolūciju par MEDA programmu un finansiālu atbalstu Palestīnai ‐ novērtējums, īstenošana un pārbaude(5) ‐ un 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par Tuvajiem un Vidējiem Austrumiem(6), ‐ ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 242 (1967) un Rezolūciju Nr. 338 (1973), ‐ ņemot vērā Tuvo Austrumu miera kvarteta (Kvarteta) 2007. gada 23. septembra paziņojumu, ‐ ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2007. gada 23. un 24. jūlija sanāksmes secinājumus, ‐ ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra 2007. gada 21. septembra paziņojumu par Tuvajiem Austrumiem, ‐ ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu, A. tā kā humanitārā krīze Gazas joslā, ko izraisījusi cilvēku pārvietošanās un preču aprites embargo, masveida sabiedrisko iestāžu un dzīvojamo māju izpostīšana un slimnīcu, klīniku un skolu sagraušana, nepietiekama piekļuve tīram dzeramam ūdenim, pienācīgai pārtikai un elektrībai, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes iznīcināšana, sasniegusi katastrofālus apmērus; B. tā kā Karni un Rafas robežkontroles punkti mēnešiem ilgi ir slēgti un tā kā cilvēku un preču kustības embargo ir vēl vairāk paralizējusi ekonomiku un spēcīgi ietekmējusi ārkārtīgi augsto bezdarba līmeni Gazas joslā; C. tā kā ūdens apgādes un notekūdeņu joma ir kritiskā situācijā un tā kā ūdens trūkuma un iespējamās notekūdeņu applūšanas dēļ šī situācija varētu vēl vairāk pastiprināt ekoloģisko un humanitāro krīzi; D. tā kā veselības aprūpes sistēmai jāiztur smaga slodze un tā kā ievērojama iedzīvotāju daļa nesaņem neatliekamo medicīnisko ārstēšanu un medikamentus; E. tā kā izglītības sistēmā ir nopietni trūkumi, jo trūkst pašu nepieciešamāko materiālu tās darbībai, un izglītības kvalitāte krītas; tā kā šī situācija atstās nopietnas sekas uz Gazas joslā dzīvojošo palestīniešu jaunās paaudzes nākotni; F. tā kā pēdējos gados Eiropas Savienība palestīniešiem ir sniegusi ievērojamu finansiālu atbalstu; tā kā ES Pagaidu starptautiskajam mehānismam (TIM) un projektu finansējumam ir bijusi svarīga loma, lai kopš 2006. gada izvairītos no humanitārās katastrofas Gazas joslā un Jordānas Rietumkrastā; G. tā kā cilvēku un preču kustības embargo un iekšzemes nedrošība Gazas joslā ievērojami traucē darbu, ko veic Komisijas Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts, ANO aģentūras, Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness, kā arī citas humanitāras organizācijas, sniedzot atbalstu un palīdzību Gazas joslā dzīvojošajiem iedzīvotājiem; tā kā Komisija, ANO Attīstības programma (UNDP), ANO Palīdzības un darba aģentūra Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) un Pasaules Banka ir pārtraukušas vairāku ar infrastruktūru saistītu projektu darbību, jo nebija iespējams izejmateriālu imports; tā kā šie humānās palīdzības biroji, aģentūras un organizācijas turpina darbību, lai gan pastāv visi minētie šķēršļi; uzsverot nepieciešamību izpildīt finansiālās saistības, ko apņēmušās Eiropas Savienība un dalībvalstis attiecībā uz šiem pasākumiem; H. tā kā Kvarteta 2007. gada 23. septembra paziņojumā tika paustas dziļas bažas par apstākļiem Gazas joslā, kopējs viedoklis par svarīgumu, kāds ir neatliekamās un humānās palīdzības sniegšanas turpināšanai bez šķēršļiem, un prasība turpināt nodrošināt pamatpakalpojumus; I. tā kā Gazas joslā un Jordānas Rietumkrastā dzīvojošo palestīniešu dzīves apstākļu uzlabošana vienlaikus ar miera procesa atjaunošanu un Palestīniešu iestāžu darbības uzsākšanu ir galvenie aspekti centienos, kas vērsti uz taisnīga un ilgstoša miera nodibināšanu starp izraēliešiem un palestīniešiem, 1. izsaka dziļas bažas par humanitāro krīzi Gazas joslā un iespējamajām smagajām sekām; uzskata, ka cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības ir pilnībā jāievēro šajā teritorijā; atkārtoti aicina visām pusēm pārtraukt vardarbību; 2. prasa Izraēlu pildīt starptautiskās saistības saskaņā ar Ženēvas konvencijām, lai Gazas joslā garantētu humānās un humanitārās palīdzības plūsmu un pamatpakalpojumus, tādus kā elektrības un kurināmā piegāde; prasa atcelt blokādi Gazas joslā; aicina Izraēlu nodrošināt cilvēku pārvietošanās brīvību un preču apriti Rafā atbilstīgi nolīgumam par pārvietošanos un piekļuvi un ES Robežu palīdzības misijai, kā arī preču kustību Karni; prasa Padomi, Augsto pārstāvi kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos un Komisiju uzņemties pilnu atbildību par šā nolīguma īstenošanu; aicina Izraēlu garantēt Gazas joslā finanšu aktīvu plūsmu, kura apturēta kopš 2007. gada 25. septembra, un uzskata, ka finanšu aktīvu nepieejamībai ir nopietna ietekme uz ekonomiku, sociālo jomu un palestīniešu ikdienas dzīvi; 3. aicina Palestīniešu pašpārvaldi un "Hamas", neraugoties uz politisko strupceļu, sekmēt varas iestāžu darbu, lai nodrošinātu nepieciešamākos pakalpojumus un starptautisko humānās palīdzības biroju, aģentūru un organizāciju operācijas, ar kurām cenšas uzlabot visu šajā teritorijā dzīvojošo palestīniešu dzīves apstākļus; 4. aicina Padomi un Komisiju kopā ar starptautisko sabiedrību arī turpmāk nodrošināt palestīniešiem nepieciešamo humāno palīdzību, sevišķu uzmanību pievēršot vismazāk aizsargātu iedzīvotāju grupu īpašajām vajadzībām; mudina Padomi un Komisiju atbilstīgi Eiropas un Vidusjūras asociācijas nolīgumiem ar Izraēlas valsti(7) un Eiropas pagaidu asociācijas nolīgums ar Palestīnas pašpārvaldi(8) nodrošināt, ka starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības tiek pilnībā ievērotas šajā teritorijā, tostarp to attiecinot arī uz nevalstiskiem dalībniekiem, lai saglabātu nepieciešamo humanitāro telpu; 5. izsaka vēlmi, lai centieni sasaukt starptautisku miera konferenci vainagotos ar vienošanos par taisnīgu un ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem, un kas pamatotos uz attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām, Izraēlas valsts tiesībām dzīvot valstī ar drošām un atzītām robežām un palestīniešu tiesībām uz savu dzīvotspējīgu valsti; 6. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Augstajam pārstāvim kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, ANO ģenerālsekretāram, Kvarteta īpašajam sūtnim Tuvajos Austrumos, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam, Palestīniešu likumdošanas padomei, Izraēlas valdībai un Knesetam un Ēģiptes valdībai un parlamentam.
| ||||||||||||||||||||||||
| Sieviešu slepkavības Meksikā un Centrālamerikā |
| |||||||||||||
Eiropas Parlaments, ‐ ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ‐ ņemot vērā 1966. gada Starptautiskos paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ‐ ņemot vērā Protokolu par cilvēku tirdzniecības, īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (Palermo protokols), ‐ ņemot vērā 1994. gada Amerikas Konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu, sodīšanu un izskaušanu (Belenas konvencija), ‐ ņemot vērā ANO 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un tās 2002. gada fakultatīvo protokolu, kā arī iespēju īstenot vislabākajā veidā, ‐ ņemot vērā 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un tās 1999. gada fakultatīvo protokolu, ‐ ņemot vērā 1948.gada Amerikas Deklarāciju par cilvēka tiesībām un pienākumiem un Amerikas Cilvēktiesību komisijas ieteikumus, kuri iekļauti 2003. gada 7.marta ziņojumā "Sieviešu tiesības Meksikas pilsētā Huaresā ‐ tiesības uz dzīvi bez vardarbības un diskriminācijas", ‐ ņemot vērā trešo pārskata ziņojumu, ko sniegusi Meksikas Federālā komisija, kura izveidota laikposmam no 2005.gada maija līdz 2006. gada septembrim pret sievietēm Huaresā vērstās vardarbības novēršanai un izskaušanai, ‐ ņemot vērā ieteikumus, kas pausti Eiropas Padomes Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju komitejas 2005. gada 12. maija ziņojumā par daudzu sieviešu un meiteņu pazušanu un nogalināšanu Meksikā, un ieteikumus, kas iekļauti Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezulūcijā 1454 (2005) par šo tēmu, kā arī ieteikumus, ko 2005.gada 28. septembra Eiropas Padomes Ministru komitejas pieņēmušas savā atbildē, ‐ ņemot vērā ieteikumus, kas iekļauti 2006. gada 13. janvāra ziņojumā "Sieviešu pamattiesību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ‐ vardarbība pret sievietēm", kurš pauž atklājumus no Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašās referentes vardarbības pret sievietēm, tās cēloņu un seku jautājumos Yakin Ertürk misijas Meksikā, ‐ ņemot vērā ieteikumus, kas iekļauti 2005.gada 10. februāra ziņojumā "Sieviešu pamattiesību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ‐ vardarbība pret sievietēm", kurš pauž atklājumus no Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašās referentes vardarbības pret sievietēm, tās cēloņu un seku jautājumos Yakin Ertürk misijas Gvatemalā, ‐ ņemot vērā kopīgo publisko uzklausīšanu par sieviešu slepkavībām: Meksikas un Gvatemalas lieta, kuru 2006. gada 19. aprīlī Eiropas Parlamentā organizēja EP Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja kopā ar Cilvēktiesību apakškomiteju un kurā apsprieda sieviešu slepkavības, ‐ ņemot vērā Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Meksikas Savienotajām Valstīm, no otras puses(1), 2003. gadā parakstīto Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kostarikas Republiku, Salvadoras Republiku, Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Nikaragvas Republiku un Panamas Republiku, no otras puses, kā arī Sadarbības pamatnolīgumu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Kostarikas Republiku, Salvadoras Republiku, Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Nikaragvas Republiku un Panamas Republiku(2), ‐ ņemot vērā attiecīgi Komisijas reģionālo stratēģiju attiecībā uz Centrālamerikas valstīm un Meksiku 2001.–2006. gadam un 2007.–2013. gadam, ‐ ņemot vērā trešo Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), kas saistīts ar dzimumu līdztiesību un sieviešu neatkarības palielināšanu, ‐ ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, ‐ ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A6-0338/2007), A. tā kā Meksika un arī visas Centrālamerikas valstis ir parakstījušas un ratificējušas Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju; B. tā kā Meksika ir bijusi ievēlēta arī par ANO Cilvēktiesību padomes prezidējošo valsti; C. tā kā kopš 1999. gada Meksikai Eiropas Padomē ir novērotājas statuss un tā saskaņā ar šo statusu piedalās Ministru un vēstnieku komitejas sanāksmēs; tā kā Meksika ir arī ratificējusi Eiropas Padomes parakstīto Palermo protokolu par cilvēku tirdzniecības apkarošanu; D. tā kā Meksika ir ratificējusi Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtus; E. tā kā termina "sieviešu slepkavības" pamatā ir Belenas konvencijas 1. pantā noteiktā juridiskā definīcija vardarbībai pret sievieti ‐ "vardarbība pret sievieti ir jebkura rīcība vai uzvedība uz dzimuma pamata, kura izraisa sievietes nāvi, kaitējumu viņai vai sievietes fiziskas, seksuālas vai psiholoģiskas ciešanas publiskā vai privātā sfērā' ‐ un tā kā katrai tiesiskai valstij ir ne tikai pienākums par to saukt pie atbildības un to izskaust, bet arī jānosaka šīs darbības par prioritāti ; F. tā kā šajā rezolūcijā pausts aicinājums valstīs būtiski uzlabot neapmierinošo situāciju un tāpēc šajā rezolūcijā minētie fakti un ierosinājumi nekādā gadījumā nav apsūdzība vai uzstājīga prasība, kas adresēta tādu valstu valdībām, kuras ir pilnībā neatkarīgas un starptautiskajā politikā ir atzītas par līdzvērtīgiem partneriem; G. tā kā vardarbība pret sievietēm ir pasaules mēroga, ne tikai reģionāla parādība un tā attiecas arī uz Eiropas valstīm; tā kā šī rezolūcija attiecas uz visaptverošu stratēģiju, kuras mērķis ir precizēt darbības un centienus, lai Eiropas Savienība un partnervalstis kopīgi izskaustu un novērstu sieviešu vardarbīgas nāves gadījumus neatkarīgi no vietas, kur tie notiktu; tā kā ir arī jāveicina dialogs, sadarbība un savstarpēja labas prakses apmaiņa starp Latīņamerikas un Eiropas valstīm; H. tā kā sieviešu slepkavībām Huaresā, Meksikā un Gvatemalā ir raksturīga ārkārtīga nežēlība un tā kā daudzi upuri ir pārcietuši seksuālu vardarbību, kas ir cietsirdīga, necilvēcīga un pazemojoša rīcība; tā kā Huaresā vienlaikus ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un lielām migrācijas plūsmām pastāv organizētā noziedzība un tā kā liela daļa šo slepkavību ir notikušas tā saukto maquiladoras (Meksikas ražošanas uzņēmumi) darbības zonās, kur trūkst drošības līdzekļu sieviešu aizsardzībai; tā kā liela daļa šo slepkavību ir notikušas maquiladoras darbības zonās, un, kā norādīts iepriekš minētajā ziņojumā par Meksiku, kuru sagatavojusi Yakin Ertürk, Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā referente vardarbības pret sievietēm, tās cēloņu un seku jautājumos, šajās zonās ir jārada nepieciešamās infrastruktūras, lai darba ņēmēji tur varētu droši pārvietoties; I. tā kā šajā rezolūcijā minetās sieviešu slepkavības nevar izskaidrot tikai ar "vispārējas vardarbības atmosfēru", bet jāņem vērā arī sieviešu diskriminācija un viņām nelabvēlīgie vietējie sociāli ekonomiskie apstākļi, jo īpaši, pamatiedzīvotāju gadījumā, kā arī augstais nabadzības līmenis, sieviešu ekonomiskā atkarība, noziedzīgās bandu darbība un tas, ka netiek pārtraukta nelikumīgo drošības spēku un slepeno drošības organizāciju darbība; J. tā kā Eiropas Padomes Parlamentārā Asamblejas Rezolūcijā Nr. 1454 (2005) teikts, ka patlaban Meksikas iestādes daudz dara visos līmeņos, lai uzlabotu šo pilsētu sociālo struktūru un novērstu vardarbību pret sievietēm, kā arī lai izmeklētu sieviešu slepkavības un pazušanuun sauktu pie tiesiskas atbildības gan šo noziegumu īstenotājus, gan ierēdņus, kas lietas sākotnēji izmeklēja pavirši un traucēja tiesvedību; K. ņemot vērā šajā sakarā konstatētos atsevišķus nesodāmības gadījumus, proti, minētajās darbībās vainīgo personu faktisko vai juridisko bezatbildību krimināltiesiskajā, administratīvajā, disciplinārajā vai civiltiesiskajā ziņā, ņemot vērā izmeklēšanas nepabeigšanu vai notiesājoša sprieduma nepieņemšanu, budžeta līdzekļu trūkumu un cietušajām personām vai viņu ģimenes locekļiem bieži radītos šķēršļus tiesas pieejamībā; L. tā kā tiesiskas valsts pienākums ir veicināt tādu politiku, kas nodrošina visām sievietēm, it īpaši sievietēm ar ierobežotām iespējām, pienācīgu aizsardzību pret diskrimināciju, vardarbību un, visbeidzot, slepkavībām, un tā kā ir jāsāk vispirms ar visu līmeņu iestāžu un visas sabiedrības izpratnes palielināšanu par šīs problēmas nopietnību; M. tā kā cīņā pret sieviešu slepkavībām un nesodāmību ir jāparedz profilakses pasākumu pastiprināšana, jebkādas diskriminācijas novēršana likumdošanas līmenī, vienkāršākas sūdzību iesniegšanas procedūras un pieejamāki sūdzību iesniedzēju aizsardzības pasākumi, kā arī tiesībaizsardzības sistēmas un tiesvedības nostiprināšana, it īpaši cīņai pret organizēto noziedzību, ‐ no tiesas izmeklēšanas līdz spriedumu piemērošanai; N. tā kā pret sievietēm vērstas varmācības efektīvai novēršanai atsevišķos gadījumos būtiski ir reformēt vai nostiprināt iestādes, un tā kā jebkurā gadījumā ir nepieciešami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi; O. tā kā 1995. gadā Pekinā notikušās Pasaules ceturtās sieviešu konferences Deklaracijas un rīcības platformas 9. punktā ir teikts: "Šīs rīcības programmas īstenošanai, tostarp ieviešot dažādu valstu likumdošanas sistēmās, kā arī izstrādājot stratēģijas, politikas virzienus, programmas un attīstības prioritātes, ir katras valsts suverēna atbildība saskaņā ar visām cilvēktiesību un pamatbrīvību normām; un dažādu reliģisku un ētisku vērtību, kultūras mantojuma, kā arī personu un viņu kopienu filozofiskās pārliecības ņemšana vērā un stingra ievērošana varētu palīdzēt sievietēm pilnībā izmantot savas pamattiesības, lai panāktu vienlīdzību, attīstību un mieru" un tas ir arī pamatprincips, ko ir apstiprinājušas visas iepriekšējās desmitgades starptautiskās konferences; P. tā kā nav pieņemams tas, ka tiek izmantota spīdzināšana, lai panāktu atzīšanos no personām, uz kurām krīt aizdomas par sieviešu slepkavībām; Q. tā kā sieviešu slepkavību upures ir divas Nīderlandes valstspiederīgās ‐ Hester Van Nierop (nogalināta 1998. gadā) un Brenda Susana Margaret Searle (nogalināta 2001. gadā, spriedums pasludināts 2007. gada 26. februārī(3), piespriežot diviem vainīgajiem 33 un 39 gadus cietumā, bet spriedums nav galīgs, jo ir iesniegta apelācija); R. tā kā sieviešu slepkavības un krimināli sodāmu, pret sievietēm vērstu nodarījumu izdarītājiem nesodāmība (atsevišķos gadījumos) ir atkal aktuāli jautājumi; S. tā kā valstīs, kur sociālie stereotipi padara sievietes par dažādu vardarbības veidu pirmajiem upuriem, vardarbība ir sistemātiska; T. atzinīgi vērtē likumdošanas pasākumus, kurus pieņēma Meksikā, it īpaši 2007. gada februāra vispārējo likumu par sieviešu tiesībām uz dzīvi bez vardarbības, kā arī specializētu federālo un vietējo institūciju izveidi, piemēram, inter alia, 2006. gadā nodibināto specializēto prokuratūru, kuras pārziņā ir noziegumi, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm, Huaresas noziegumu komisiju un Nacionālo sieviešu institūtu; U. atzinīgi vērtējot Centrālamerikas valstu padarīto likumdošanas jomā, lai juridiski atzītu sieviešu tiesības, tomēr paužot bažas par šo tiesību aktu piemērošanas grūtībām un kavēšanos; V. tā kā pastāv Parlamentārā dialoga un sadarbības alianse, kas apvieno Spānijas, Meksikas un Gvatemalas deputātus un paredz veicināt tādu tiesību aktu pieņemšanu, kuru mērķis ir izskaust vardarbību pret sievietēm; W. tā kā demokrātijas un tiesiskuma attīstībai un konsolidācijai, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai jākļūst par Eiropas Savienības ārpolitikas pasākumu būtisku sastāvdaļu; X. tā kā klauzula par cilvēktiesībām un demokrātiju EK un Meksikas nolīgumā par ekonomikas partnerattiecībām, politikas koordināciju un sadarbību ir juridiski saistoša un savstarpīga; Y. tā kā Eiropas Savienībai un tās partnervalstīm, ar trešām valstīm parakstot nolīgumus, kuros ir ietverta cilvēktiesību un demokrātijas klauzula, ir pienākums nodrošināt, ka attiecīgā trešā valsts ievēro starptautiskos cilvēktiesību standartus kopš nolīguma parakstīšanas brīža un ka šī klauzula ir savstarpīga; 1. prasa šā reģiona valstu valdībām un ES iestādēm rūpīgi piemērot ieteikumus, kuri sniegti dažādos ziņojumos un starptautiskajos dokumentos, kas saistīti ar cilvēktiesību aizsardzību, it īpaši iepriekš minētajos dokumentos, kuri īpaši attiecas uz sieviešu pamattiesībām; šajā ziņā atzīst, ka Meksikā ir panākts progress attiecībā uz sieviešu un vīriešu vienlīdzību; atzinīgi vērtē federālo likumu par diskriminācijas novēršanu un izskaušanu, kā arī mudina Meksiku turpināt iesākto; 2. neatlaidīgi aicina Meksikas un Centrālamerikas valstu valdības veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu ANO Tūkstošgades attīstības mērķus; 3. aicina dalībvalstu valdības, izmantojot to divpusējās attiecības ar Latīņamerikas valstīm, kā arī Eiropas Savienības iestādes, izmantojot stratēģiskās partnerattiecības ar šīm valstīm, ar sadarbības programmām, finanšu un tehniskiem līdzekļiem atbalstīt pret sievietēm vērstās vardarbības novēršanas un viņu aizsardzības politiku, piemēram, programmas izpratnes veicināšanai un izglītībai par šiem jautājumiem, palielināt to iestāžu budžetu, kuras ir atbildīgas par slepkavību izmeklēšanu, izveidot efektīvas liecinieku, upuru un viņu ģimenes locekļu aizsardzības sistēmas, stiprināt tiesu, tiesībaizsardzības iestāžu un ģenerālprokuratūru veiktspēju, lai sekmētu vainīgo personu kriminālvajāšanu un sodīšanu, kā arī cīnītos pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību; prasa arī veicināt iestāžu darbības labāku saskaņotību šajās jomās starp visiem administratīvajiem līmeņiem; 4. prasa, lai Eiropas Savienības iestādes sekmē sadarbību un dialogu starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm ar Meksiku un Centrālamerikas valstīm, atbalstot visos līmeņos izvirzītās iniciatīvas un paredzot vardarbības pret sievietēm izskaušanu, kā arī mudinot īstenot pienācīgus upuru un viņu ģimenes locekļu aizsardzības pasākumus; 5. prasa, lai Eiropas Savienība veicina iestāžu sadarbību ar Meksiku un Centrālamerikas valstīm, atbalstot apmaiņas un sadarbības programmas izstrādi attiecībā uz varmācību pret sievietēm, kā arī sekmējot dalībvalstu un to partnervalstu valsts pārvaldes iestādēm, lai īstenotu palīdzības un savstarpējas pieredzes apmaiņas projektus šajā sakarā; 6. pauž atzinību par apņemšanos izskaust nesodāmību, ko nepārprotami pauda Gvatemalas Kongresā pārstāvētās politiskās partijas un ko apliecina Gvatemalā izveidotā starptautiskā komisija nesodāmības izskaušanai; pauž stingru aicinājumu valdībai, kas tiks ievēlēta šajā valstī, turpināt centienus šajā jomā, nodrošinot nepieciešamos institucionālos nosacījumus, lai īstenotu šīs starptautiskās komisijas mandātu, un aicina starptautisko sabiedrību uzraudzīt, kā darbojas šī kopīgā institūcija cīņai pret nesodāmību; 7. aicina Centrālamerikas valstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi apkarotu vardarbību pret sievietēm; prasa, lai šie pasākumi garantē Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Amerikas Deklarācijā par cilvēka tiesībām un pienākumiem noteikto cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu, piemēram, advokāta bezmaksas palīdzības nodrošināšanu cietušajām sievietēm un viņu ģimenēm; aicina Meksikas federālo valdību turpināt enerģisko rīcību, ko šajā nolūkā veikušas iepriekšējās pārvaldes iestādes; 8. aicina Meksikas un Centrālamerikas valstu valdības atcelt jebkādu sievietes diskriminējošu formulējumu valstu tiesību aktos; atzīst, ka Meksikā šajā virzienā ir panākts progress, pieņemot federālo likumu diskriminācijas novēršanai un izskaušanai un vispārējo likumu par sieviešu un vīriešu vienlīdzību; aicina šīs valsts iestādes atbalstīt likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir vardarbību ģimenē un seksuālu uzmākšanos darba vietā un jebkurās sabiedriskās dzīves jomās kvalificēt kā smagus noziegumus, kā arī izstrādāt politikas virzienus un standartus nesodāmības izskaušanai un vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanai, pamatojoties uz secinājumiem un ieteikumiem, ko formulējuši pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas sieviešu slepkavību jautājumos un to upuru interesēs; 9. joprojām aicina Meksikas un Centrālamerikas valdības respektēt NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras sniedz palīdzību cietušajām sievietēm, un atbalstīt šo organizāciju darbību, atbalstīt sieviešu slepkavību upuru ģimenes locekļus un cilvēktiesību aizstāvjus, radot efektīvu sistēmu liecinieku aizsardzībai un veicinot upuru ģimeņu kompensācijas pasākumus, kas sniegtu ne tikai finansiālu pabalstu, bet arī psiholoģisku palīdzību un atvieglotu tiesas pieejamību, kā arī aicina veidot dialogu ar šīm organizācijām kā sarunu partneriem un atzīt to nozīmīgo lomu sabiedrībā; 10. aicina Meksikas un Centrālamerikas valstu valdības savos tiesību aktos un visās valsts pārvaldes iestādēs garantēt sieviešu darba tiesības un pārbaudīt, kā uzņēmumi tās ievēro saskaņā ar uzņēmumu sociālās atbildības principu un nodrošina savu darbinieču neaizskaramību, fizisko un garīgo labklājību un tiesības; 11. uzstājīgi aicina Belizas, Hondurasa un Nikaragvas valdības ratificēt Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) fakultatīvo protokolu; 12. aicina Komisiju saistībā ar spēkā esošiem nolīgumiem vai tiem, par kuriem notiek sarunas, veicināt, ka tiek iekļautas savstarpējas saistības radīt mehānismus cilvēktiesību un demokrātijas klauzulas īstenošanai, kuru formulējumā jāuzsver pamatā ir jābūt saistībām, kas izriet no starptautiskajos paktos, kurus ir parakstījušas Eiropas Savienības dalībvalstis, Meksika un Centrālamerikas valstis, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības ievērošanai, kā to paredz Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un tās fakultatīvais protokols, kā arī Amerikas Cilvēktiesību Deklarācija; 13. prasa, lai Eiropas Savienība, sadarbojoties ar Meksiku un Centrālamerikas valstīm, nosaka, ka prioritāte ir šā reģiona tiesu iestāžu sistēmas un soda izciešanas sistēmas reorganizēšana un pastiprināšana, veicinot labas prakses apmaiņu, izpratnes veicināšanas kampaņu organizēšanu un upuru, liecinieku un ģimenes locekļu aizsardzības mehānismu izveidi, it īpaši, ja iestādēm ir ziņots par sieviešu slepkavībām; uzskata, ka šādā sadarbībā varētu iesaistīt citas atbilstīgās puses, piemēram, Starptautisko nodarbinātības biroju un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai vajadzības gadījumā izstrādātu programmas, kas ļautu nodrošināt sievietēm drošību, piemērotus darba apstākļus un vienlīdzīgus darba apstākļus; 14. prasa, lai Komisija izstrādā metodisku priekšlikumu, kurš citstarp būtu apspriežams Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajā asamblejā un Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību valstu (LAC) augstākā līmeņa sanāksmē Limā 2008. gada maijā un kurā būtu paredzēts, kā saskaņot dažādas Eiropas iniciatīvas sieviešu slepkavību un nesodāmības izskaušanai sadarbībā ar vietējām iestādēm un organizācijām un kā īstenot pasākumus šo iestāžu un organizāciju darbinieku izpratnes veicināšanai par dzimumu vienlīdzību un vardarbību pret sievietēm; prasa arī ar šīm iniciatīvām regulāri iepazīstināt par jautājumu atbildīgo EP Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju, kā arī iniciatīvas tajā apspriest, iesaistot Delegāciju attiecībām ar Centrālamerikas valstīm un tā Delegāciju ES un Meksikas Apvienoto parlamentāro komitejā; 15. prasa Komisijas delegācijai attiecībām ar Meksiku iespējami drīz izstrādāt jaunu programmu par cilvēktiesībām, lai pēdējos gados paveikto turpinātu, nosakot trīs galvenos punktus: pirmkārt, Meksikas tiesību aktu saskaņošana ar tās starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā, otrkārt, pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušana un treškārt, tiesu iestāžu sistēmas reforma; 16. prasa Komisijai ar cilvēktiesībām Meksikā un Centrālamerikas valstīm saistītajām programmām izveidot pastāvīgu pozīciju divpusējai sadarbībai paredzētajā budžetā, lai šīs programmas neciestu tāpēc, ka tām atvēlēti niecīgi finanšu resursi; 17. neatlaidīgi aicina Komisiju un dalībvalstu valdības politiskajā dialogā ar Meksikas federālo valdību un Centrālamerikas valstu valdībām, kā arī dialogā ar pilsonisko sabiedrību iekļaut jautājumu par vardarbību pret sievietēm, it īpaši sieviešu slepkavībām, un par tiesu pieejamību upuru ģimenēm un atbalsta organizācijām; 18. ir gandarīts par darbu, kas veikts dzimumu vienlīdzības jomā, un joprojām aicina attiecīgās Kopienas iestādes atbalstīt pastāvīga dialoga un pozitīvās pieredzes apmaiņas rīkošanu, kā arī dot ieguldījumu šajā jomā; tomēr prasa, lai Komisija valstu stratēģiskajos dokumentos laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam lielāku uzmanību pievērš sieviešu slepkavībām, vardarbībai un sieviešu diskriminācijai, kā arī izstrādā priekšlikumu rīcības plānam; 19. aicina dalībvalstis atbalstīt veiktos pasākumus diskriminācijas novēršanai starp sievietēm un vīriešiem, kā arī sekmēt tāda strukturēta dialoga veidošanu, kurš paredz labas prakses apmaiņu šajā jomā; 20. prasa, lai Komisija veiktu, tiklīdz ir iespējams un saistībā ar sarunām par ES un Centrālamerikas asociācijas nolīguma nākotni, vērtējumu par ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību papildinātu ar vērtējumu par ietekmi uz dzimumu līdztiesību un lai šo vērtējumu rezultātus ņemtu vērā minētajās sarunās; 21. aicina, lai Komisija sniegtu informāciju par to, kas šajā sakarā ir sasniegts sarunu par ES un Centrālamerikas asociācijas nolīguma nākotni laikā, pirms šīs sarunas tiek pabeigtas vai jebkurā gadījumā pirms ES un Latīņamerikas un Karību jūras valstu augstākā līmeņa sanāksmes, kura notiks Limā 2008. gada maijā; 22. aicina dalībvalstu pastavīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā un to vēstniecības organizēt apaļā galda sarunas par dažādu veidu varmācību pret sievietēm, it īpaši par sieviešu slepkavībām un nesodāmību globālā kontekstā, aicinot sarunās piedalīties dažādu tīklu un parlamentāro iniciatīvu pārstāvjus, pētījumu centrus, cilvēktiesību aizsardzības un dzimumu līdztiesības apvienības un upuru ģimenes locekļus; 23. prasa tā Delegācijai attiecībām ar Centrālamerikas valstīm un ES un Meksikas Apvienoto parlamentāro komiteju un savās attiecīgajās parlamentāro misiju programmās, kā arī Meksikas un Centrālamerikas parlamentāro delegāciju vizīšu programmās Eiropā regulāri iekļaut punktu par dzimummotivētu vardarbību, sieviešu slepkavībām un nesodāmību Meksikā, Centrālamerikas valstīs un arī Eiropā, lai nodrošinātu regulāru cilvēktiesību situācijas pārraudzību, kā tas paredzēts Eiropas Parlamenta Delegāciju priekšsēdētāju konferences 2006. gadā pieņemtajos noteikumos; 24. ierosina atbildīgajai Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai, Cilvēktiesību apakškomitejai un kompetentajām delegācijām pirms ES un Latīņamerikas un Karību jūras valstu augstākā līmeņa sanāksmes Limā 2008. gadā rīkot kopīgu uzklausīšanu, lai novērtētu pieņemto pasākumu rezultātus, tostarp pieredzi, kādu varmācības pret sievietēm izskaušanā gan Eiropas Savienībā, gan Latīņamerikā ir guvušas šajā jomā izveidotās institūcijas; 25. prasa šajā pārskatā iekļaut visus gadījumus, kad upuri ir kādas ES dalībvalsts pilsoņi; 26. visu šajā rezolūcijā minēto iemeslu dēļ neatlaidīgi aicina Padomi un ES nākamās prezidentvalstis pieņemt pamatnostādnes par sieviešu tiesībām, kas dotu būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības cilvēktiesību politikas satura un saskaņotības stiprināšanā; 27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm, Eiropas Padomei, dalībvalstu un Meksikas Savienoto valstu, Belīzas un Gvatemalas, Kostarikas, Salvadoras, Hondurasas, Nikaragvas un Panamas republiku valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||||||
| Cigarešu kontrabandas apkarošana (EK-Philip Morris nolīgums) |
| |||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, ‐ ņemot vērā savus 1997. gada 13. marta(1) ieteikumus, apstiprinot Izmeklēšanas komitejas Kopienas tranzīta sistēmas lietā ziņojumu un tās 38 ieteikumus, ‐ ņemot vērā 2004. gada 9. jūlija kontrabandas un viltojumu apkarošanas nolīgumu starp Komisiju, 10 dalībvalstīm un Philip Morris International, ‐ ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 11/2006 par Kopienas tranzīta sistēmu un Komisijas atbildes uz to(2), ‐ ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, ‐ ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6- 0337/2007), A. tā kā Kopienas tranzīta sistēma atvieglo to Kopienas un ārpuskopienas valstu preču apriti, kuras importē no trešām valstīm un eksportē uz tām caur ES teritoriju, īslaicīgi nepiemērojot muitas nodevas un citus nodokļus, līdz preces sasniedz galamērķi; B. tā kā, uzzinot iepriekš minētās Izmeklēšanas komitejas iegūtos rezultātus, Parlaments ar Padomes un Revīzijas palātas atbalstu ieteica krāpšanas novēršanai datorizēt tranzīta procedūras, pārskatīt tiesisko regulējumu un gan Komisijai, gan dalībvalstīm pastiprināt preču pārbaudes, pamatojoties uz kopēju riska analīzi; C. tā kā iepriekš minētajai Izmeklēšanas komitejai, kura bija Parlamenta pirmā Izmeklēšanas komiteja, izdevās politikas uzmanību pievērst tranzīta jautājumam, ar ko iepriekš nodarbojās administratīvā joma, tā izraisīja iesaistīto pušu dažādu reakciju un pierādīja, ka izmeklēšanas komitejas politiskajā procesā var radīt ievērojamu pievienoto vērtību un dot labumu ES pilsoņiem; 1. atzinīgi vērtē iepriekš minētās Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 11/2006; norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta veica revīzijas pārbaudes 11 dalībvalstīs, kas veido 80 % no tranzīta aprites; atgādina, ka no tādām precēm kā cigaretes, kurām ir liela muitas nodeva un mazs svars, krāpnieki var ar minimāla tranzīta palīdzību gūt milzīgu peļņu; aicina Eiropas Revīzijas palātu pārbaudē iegūtos atzinumus izmantot ne tikai 11 apmeklētajās dalībvalstīs, bet arī pārējās dalībvalstīs; Tranzīta procedūru datorizācija 2. norāda, ka, neraugoties uz lielu aizkavēšanos, jaunā datorizētā tranzīta sistēma (JDTS) darbojas visās dalībvalstīs kopš 2006. gada janvāra, lai gan tās efektivitāte dažādās dalībvalstīs atšķiras; uzskata, ka šī sistēma ir liels panākums, salīdzinot ar veco, arhaisko, papīra formāta procedūru; norāda, ka no tehniskā viedokļa Komisija ir veiksmīgi koordinējusi JDTS ieviešanu dalībvalstīs; 3. norāda, ka atšķirībā no vecās papīra formāta procedūras JDTS novērš krāpšanu muitas pārskatos par tranzīta darbībām, izmantojot viltotus dokumentus un zīmogus; atgādina, ka JDTS jāpalīdz arī savlaicīgi atklāt gadījumus, kad preces tiek izņemtas no muitas uzraudzības, pirms tās sasniedz galamērķi, un nekavējoties sākt izmeklēšanu; norāda uz Revīzijas palātas izmeklēšanas rezultātiem un izsaka nožēlu, ka neviena no apmeklētajām 11 dalībvalstīm nav ievērojusi izmeklēšanas sākšanas termiņu; aicina Komisiju pievērst uzmanību tam, ka JDTS nevar novērst preču deklarāciju viltojumus un atbilstoši rīkoties, lai pienācīgi apstrādātu šīs viltotās preču deklarācijas; Nopietni trūkumi jauno tranzīta noteikumu piemērošanā dalībvalstīs 4. pauž bažas par daudzajiem trūkumiem, ko Eiropas Revīzijas palāta konstatēja dalībvalstīs attiecībā uz to, kā tās piemēro pārskatīto tiesisko regulējumu, jo īpaši attiecībā uz procedūru vienkāršošanas pārbaudi, izmeklēšanu un zaudējumu atgūšanu; norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta iesniedza detalizētu trūkumu un attiecīgo dalībvalstu sarakstu (sk. iepriekš minētās Eiropas Revīzijas palātas īpašā ziņojuma Nr. 11/2006 1. pielikumu); 5. atgādina, ka saskaņā ar regulu par pašu resursiem(3) dalībvalstīm ir pienākums A kontā iegrāmatot noteiktās nodevas un padarīt tās, atskaitot iekasēšanas izmaksas, pieejamas Komisijai otrajā mēnesī pēc prasījuma iesniegšanas; norāda, ka izņēmuma gadījumā dalībvalstis B kontā var iegrāmatot nesamaksātās, negarantētās vai pārsūdzētās nodevas; pauž bažas par to, ka pēc Revīzijas palātas ziņām Vācija, Spānija, Francija, Beļģija un Ungārija B kontā iegrāmato nodokļus par nepabeigtiem tranzītpārvadājumiem, lai gan uz tiem attiecas galvojums; norāda, ka dažās dalībvalstīs pārvaldes iestāžu prakse attiecībā uz B kontu ir apšaubāma; 6. aicina Komisiju sākt pārkāpumu tiesvedību pret dalībvalstīm ik reizi, kad B konta kļūdas nav vienreizīgas, bet gan sistemātiskas un strukturālas; ir apmierināts ar to, ka pēdējo divu gadu laikā Eiropas Kopienu Tiesa pieņēmusi vairākus svarīgus spriedumus saistībā ar pārkāpumu tiesvedību, ko ierosinājusi Komisija pret vairākām dalībvalstīm, tādējādi apstiprinot, ka Komisija interpretē likumus pareizi; uzskata, ka atbilstoša A un B kontu sistēmas darbība jāpārskata pēc 2009. gada; 7. konstatē, ka Lordu palāta(4) uzskata, ka aptuveni 4 % no AK potenciālajiem ienākumiem no PVN katru gadu tiek zaudēti tā sauktās "karuseļveida krāpšanas" dēļ; norāda, ka saskaņā ar Lordu palātas atzinumiem krāpšana ar PVN var notikt arī tirdzniecībā ar trešām valstīm, lai gan šķietami izdevīgāk būtu ar to nodarboties Kopienas iekšējā tirdzniecībā; ir dziļi nobažījies par Lordu palātas skaidrojumiem, ka tirdzniecībā ar trešām valstīm Kopienas tranzīta sistēmas ļaunprātīga izmantošana veido daļu no klasiskā "karuseļveida krāpšanas" modeļa; 8. pauž satraukumu par Lordu palātas savāktajiem pierādījumiem par to, ka katru nedēļu līgumreisu kravas lidmašīnas, īstenojot "karuseļveida krāpšanu", izved no ES elektroniskas preces; konstatē, ka, ņemdama vērā iepriekš minēto Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 11/2006, Lordu palāta secināja: "Šāda krāpšana var notikt, ja dalībvalstis slikti pārvalda un uzrauga Kopienas tranzīta sistēmu"; 9. ir pateicīgs par to, ka Lordu palāta ir vērsusi uzmanību uz Kopienas tranzīta sistēmas neaizsargātību pret krāpšanu, lai gan Eiropas Revīzijas palāta īpaši nepievērsās AK; ļoti atzinīgi vērtē Lordu palātas ieteikumu, ka "valdībai jāsadarbojas ar citām dalībvalstīm, lai nodrošinātu to, ka Eiropas Revīzijas palātas ierosinātās pārmaiņas Kopienas tranzīta sistēmā tiek uzskatītas par prioritāti, lai pasargātu apgādes tīklu no šī krāpšanas veida"; aicina citas dalībvalstis sadarboties ar AK valdību, lai beidzot padarītu Kopienas tranzīta sistēmu drošu pret krāpšanu; aicina Komisiju koordinēt šo sadarbību; 10. uzskata, ka jāizpēta jaunas iespējas, lai labāk koordinētu cīņu pret fiskālo krāpšanu ES līmenī; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas šajā sakarā, jo īpaši Komisijas 2006. gada 31. maija ziņojumu par nepieciešamību izveidot savstarpēji koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (COM(2006)0254); atzīmē, ka, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, 2007. gada 5. jūnija Ekonomikas un finanšu padome aicināja Komisiju ne tikai iesniegt likumdošanas priekšlikumus par parastajiem pasākumiem krāpšanas apkarošanai, bet arī lai detalizētāk izpētītu iedarbīgākus krāpšanas apkarošanas pasākumus, piemēram, nodokļu uzlikšanu maksājuma izcelsmes dalībvalstī, vai ieviestu papildu apgrieztās iekasēšanas mehānismu; atzīmē, ka, izmantojot apgrieztās iekasēšanas mehānismu, atbildība par maksājumu pāriet no maksātāja uzņēmuma saņēmējam uzņēmumam; 11. ir gandarīts par to, ka 2007. gada 5. jūnija Ekonomikas un finanšu padome aicināja Komisiju veikt pētījumu par apgrieztās iekasēšanas mehānismu un iesniegt tā rezultātus Padomei līdz 2007. gada beigām; īpaši atzīmē, ka Padome lūdza Komisijai izskatīt iespēju veikt izmēģinājuma projektu Austrijā; aicina Komisiju iepazīstināt Parlamentu ar pētījuma rezultātiem; 12. atzīmē, ka no 2007. gada jūnija Apvienotajai Karalistei tika piešķirts atbrīvojums no PVN noteikumu ievērošanas, atļaujot izmantot apgrieztās iekasēšanas mehānismu PVN maksājumiem par mobilajiem telefoniem un datoru mikroshēmām; aicina Komisiju iepazīstināt arī Parlamentu ar izvērtējumu par šā 2009. gadam plānotā pasākuma efektivitāti; 13. norāda, ka izņēmuma noteikumi, kas paredz atkāpi no Kopienas pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas kārtības, vienmēr ir saistīti ar risku, ka tādā veidā krāpšana netiek izskausta, bet gan novirzīta uz citām nozarēm vai valstīm; 14. uzsver, ka svarīgākajam mērķim arī turpmāk jābūt vienotas stratēģijas izveidei Kopienas līmenī, lai apkarotu krāpšanos ar nodokļiem; 15. jau pašreiz aicina Revīzijas palātu sagatavot atzinumu par Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem, kurus Padome sagaida 2007. gada beigās; 16. pauž sašutumu par Eiropas Revīzijas palātas atzinumu, ka Komisija nav veikusi nevienu resursu pārbaudi tranzīta jomā 2001.–2005. gadā, bet tikai 2006. gadā; prasa, lai Komisija informē Parlamentu par to, kā tā turpmāk novērsīs pārbaužu trūkumu; JDTS izmaksas un priekšrocības krāpšanas apkarošanas jomā 17. norāda, ka iepriekš minētā Izmeklēšanas komiteja uzskata ieguldījumus JDTS par salīdzinoši maziem; konstatē, ka tā paļaujas uz Komisijas aprēķiniem, ka JDTS ievērojami samazinās krāpšanu un piecu gadu laikā radīs 5 līdz 10 miljardu EUR lielu ieguvumu; norāda, ka 2006. gadā Komisijas pasūtīts ārējais pētījums novērtēja kopējās JDTS izmaksas 359 miljonu EUR apmērā; pauž nožēlu par to, ka bija pieejami ļoti ierobežoti dati, un nebija datu par summām, kas iegūtas, atklājot krāpšanu; 18. turklāt norāda uz šādiem Eiropas Revīzijas palātas atklājumiem(5): "Tranzīta sistēmas reformas efektivitātes novērtējums attiecībā uz tranzīta krāpšanas samazināšanu prasa ticamus un pietiekamus datus par krāpšanu ES līmenī. Taču Revīzija parādīja, ka galveno pieejamo datu avotu par krāpšanu un tranzīta pārkāpumiem ticamību un pietiekamību ES līmenī nevar nodrošināt"; nav gatavs par pozitīvu uzskatīt attiecību starp JDTS izmaksām un ieguvumiem, kamēr Komisija nav iesniegusi datus par to, kā JDTS samazina krāpšanu un novērš pašu resursu zaudējumus; Konkurējošu informācijas apmaiņas sistēmu un preču pārbaužu racionalizācija 19. norāda uz Eiropas Revīzijas palātas prasību piešķirt Komisija brīvu piekļuvi pašreizējām vai paredzamajām informācijas sistēmām par visa veida precēm – ne tikai paaugstināta riska precēm – operatīvās un stratēģiskās analīzes un riska pārvaldības vajadzībām, vienlaicīgi nodrošinot personas datu pienācīgu aizsardzību(6); norāda, ka Revīzijas palāta sniedz piemērus par JDTS, EKS (eksporta kontroles sistēma), AIS (automatizētā importa sistēma) un APPKS (akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma); 20. aicina Komisijas dienestus, kas ir atbildīgi par informācijas apmaiņas sistēmām par pārkāpumiem un krāpšanu, proti, Nodokļu un Muitas Savienības ģenerāldirektorātu (TAXUD), Budžeta ģenerāldirektorātu (BUDG) un Eiropas Komisijas krāpšanas apkarošanas biroju (OLAF), apvienot datu bāzes, lai sniegtu Kopienai uzticamu un pilnīgus statistikas datus par to, cik lielā mērā to darbība patiesībā novērš pārkāpumus un krāpšanu, veidot kopēju pieeju riska analīzei Kopienas un dalībvalstu līmenī un attiecīgi koordinēt preču pārbaudes; prasa, lai Komisija ziņo par iegūtajiem datiem Parlamentam un Budžeta kontroles komitejai līdz 2008. gada beigām; 21. pauž nožēlu, ka, neraugoties uz iepriekš minētās Izmeklēšanas komitejas jau 1997. gadā pausto pamudinājumu Komisijai izveidot vienotu riska vadības politiku, kopējā riska pārvaldības sistēma attiecībā uz tranzītu un citām muitas procedūrām Kopienas tiesību aktos pirmo reizi tika iekļauta tikai (EK) Regulā Nr. 648/2005(7), kurā paredzēts ilgs pārejas periods, līdz dalībvalstīm būs reāli jāievieš datorizēta riska pārvaldība; 22. atzīmē, ka saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem tranzīta un citu muitas procedūru riska definīcijā īpaši ietverti tādi gadījumi, kas negatīvi ietekmē Kopienas un dalībvalstu finanšu intereses; atzīmē, ka saskaņā ar iepriekš minēto Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 11/2006 Komisijas dienesti arvien vēl nav pienācīgi risinājuši jautājumu par krāpšanas risku attiecībā uz tranzītu; 23. uzskata, ka steidzami jāveicina OLAF darbs, lai tas spētu turpmāk efektīvi aizsargāt Kopienas finanšu intereses; tādēļ aicina budžeta lēmējinstitūciju iesaldēt JDTS finansējumu, līdz OLAF praksē piešķirs neierobežotu piekļuvi JDTS datiem, kas nodrošina pārskatu par transportēto paaugstināta riska preču konsolidētajiem transporta ceļiem un ļauj veikt stratēģisku un funkcionālu analīzi par šīm precēm; atgādina, ka OLAF jānodrošina piekļuve datiem arī tad, kad spēkā stāsies Komisijas ierosinātais Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums par elektronisku vidi muitā un tirdzniecībā (COM(2005)0609); 24. atzinīgi vērtē OLAF, kurš 2007. gada februārī veiksmīgi koordinēja visu 27 dalībvalstu muitas iestādes operācijas "Diabolo" laikā, kas ļāva konfiscēt 135 miljonu viltotu cigarešu un citu viltotu izstrādājumu un novērst iespējamos zaudējumus Kopienas un dalībvalstu budžetam 220 000 000 EUR apmērā; 25. atzīmē, ka attiecībā uz riska pārvaldību dalībvalstīs iepriekšminētajā Eiropas Revīzijas palātas speciālajā ziņojumā Nr. 11/2006 secināts, ka "sistemātiska riska pārvaldība tranzīta jomā daudzās dalībvalstīs nav attīstīta vai nepastāv vispār, un tikai dažām no tām ir JDTS integrēti riska portfeļi"(8); pauž apmierinātību par to, ka dažas dalībvalstis jau ir reaģējušas uz Revīzijas palātas atzinumiem un ievieš riska analīzes rīkus valsts JDTS lietojumprogrammā; mudina Revīzijas palātu uzraudzīt tās atzinumu par riska pārvaldību īstenošanu katrā dalībvalstī; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka ievēro Kopienas tiesību aktus par riska pārvaldību tranzīta un citās muitas procedūrās; 26. atzīmē, ka dažās dalībvalstīs muitas iestādes lieto progresīvākas tehnoloģijas nekā citās, piemēram, iekārtas ES ostās ievesto konteineru skenēšanai; pauž bažas par to, ka krāpnieki varētu izvēlēties ostas, kurās izmanto ne tik progresīvas tehnoloģijas; aicina Komisiju uzraudzīt attīstību tehnoloģiju jomā un veicināt visprogresīvāko tehnoloģiju izmantošanu visā ES; Sadarbība ar trešām valstīm 27. atzīmē, ka pārrobežu informācijas apmaiņa var darboties tikai tad, ja muitas pārvaldēm ir augstvērtīgs tehniskais nodrošinājums un muitas darbinieki ir labi sagatavoti; tādēļ atbalsta Kopienas muitas rīcības programmas pagarināšanu līdz 2013. gadam; aicina Padomi paātrināt likumdošanas procedūru, lai paplašinātu Fiscalis programmu attiecībā uz nodokļu sistēmu darbības uzlabošanu iekšējā tirgū līdz 2013. gadam; norāda, ka īpaša vērība jāpievērš tam, ka programmās piedalās kandidātvalstis, kaimiņvalstis un citas trešās valstis, noteikti risinot jautājumu par nodokļu oāzēm; 28. aicina Komisiju parūpēties par to, lai turpmāk veicinātu sadarbību muitas jomā ar ES kaimiņvalstīm; uzskata, ka situācija pie Kaļiņingradas robežas ir uzlabojusies, taču tur arvien vēl ievērojamos apjomos notiek cigarešu un citu preču nelegālais imports; Jauna pieeja cigarešu kontrabandas un viltošanas apkarošanai: Philip Morris nolīgums un citi pasākumi 29. uzskata par satraucošiem Komisijas secinājumus(9) par to, ka, tāpat kā iepriekšējā gadā, tabakas izstrādājumi arvien vēl pieder pie precēm, ar kurām saistīts visvairāk krāpšanas un pārkāpumu; tādēļ aicina Komisiju rūpēties par to, lai paplašinātajā ES izlīdzinātu mazumtirdzniecības cenas, padarot cigarešu nelegālo tirdzniecību mazāk ienesīgu; turklāt aicina OLAF ne tikai paziņot par konfiscētajiem apjomiem, bet arī par attiecīgajiem zīmolvārdiem; 30. pauž sašutumu par Eiropas tirgū sastopamo viltoto cigarešu pieaugošo apjomu; uzskata, ka problēma ir saistīta ne tikai ar zaudētajiem nodokļu un nodevu ieņēmumiem, bet arī ar to, ka šo produktu ražošana un pārdošana ir plaukstošs kriminālo organizāciju ieņēmumu avots; aicina Komisiju ziņot Parlamentam par veiktajiem pasākumiem, lai novērstu jo īpaši šāda veida noziegumus; Nolīgums ar Philip Morris 31. atgādina, ka nolīgums ar Philip Morris, kas paredzēja izbeigt tiesāšanos starp pusēm, Philip Morris uzņemoties saistības 12 gadu laikā samaksāt 1,25 miljardus ASV dolāru, un kura mērķis bija apkarot krāpšanu un nelegālu cigarešu tirdzniecību, bija liels solis uz priekšu; norāda, ka saskaņā ar nolīgumu Philip Morris uzlabos savas produkcijas izsekojamību, lai palīdzētu tiesībsargājošām iestādēm apkarot nelegālo tirdzniecību; norāda, ka saskaņā ar nolīgumu Philip Morris jāmaksā kompensācija par nodokļu zaudējumu, ja tiek konfiscētas cigaretes ar Philip Morris zīmolu; aicina AK valdību pievienoties nolīgumam, jo tā to vēl nav parakstījusi; aicina Lordu palātu atbalstīt šo prasību, ņemot vērā tās darbu krāpšanas jomā Eiropas Savienībā; 32. pauž nožēlu par to, kā Komisija sadalīja maksājumus saistībā ar Philip Morris nolīgumu starp 10 dalībvalstīm un Kopienu, turklāt Kopiena saņēma tikai 9,7 % no summas, bet pārējā daļa bez attiecīga piešķīruma tiešā veidā nonāca dalībvalstu finanšu ministru rīcībā; uzskata, ka šis sadalījums ir pretrunā nolīguma būtībai un tā mērķiem, kas paredzēja, ka USD 1,25 miljardus izmantos cīņai pret krāpšanu; 33. uzskata, ka šāds nesaprātīgs Philip Morris nolīguma maksājumu sadalījums ir galvenais kavēklis, kāpēc citi ražotāji nevēlas noslēgt līdzīgus nolīgumus vai vienošanās, un aicina Komisiju un dalībvalstis pirms turpmāku nolīgumu noslēgšanas pārliecināties, ka visām pusēm ir skaidrs, ka šādus maksājumus nākotnē izmantos cīņai pret krāpšanu; Sarunas par turpmākajiem nolīgumiem 34. izsaka nožēlu, ka līdz šim neviens cits cigarešu ražotājs nav noslēdzis līdzīgu nolīgumu; aicina Komisiju turpināt sarunas ar visiem lielākajiem tirgus dalībniekiem, lai noslēgtu līgumus, pieņemot, ka Philip Morris nolīgums, izņemot galveno maksājumu, būs obligātais standarts; atbalsta Komisijas neseno aicinājumu Japānas Tobacco un Reynolds American parakstīt līdzīgus nolīgumus, no savas puses apsolot, ka izbeigs tiesas procesus pret šiem uzņēmumiem; 35. taču uzskata, ka Komisijai jāpieliek visas tiesiski pieļaujamās pūles, lai lielā mērā kompensētu zaudējumus, ko ES un dalībvalstīm rada uzņēmumi, kas tieši vai netieši ir iesaistīti cigarešu un citu tabakas izstrādājumu nelegālās tirdzniecības veicināšanā pašreiz vai nākotnē; 36. aicina Komisiju, jo īpaši OLAF, regulāri un ievērojot konfidencialitāti, informēt Parlamenta kompetento komiteju par panākto progresu, noslēdzot nolīgumus ar citiem tabakas izstrādājumu ražotājiem, tostarp, iespējams, ierosinot tiesas procesu pret šiem uzņēmumiem; 37. uzskata, ka Philip Morris nolīgumam ir jākalpo par piemēru, noslēdzot nolīgumus ar uzņēmumiem, kas ražo vai izplata augsta riska ražojumus, piemēram, alkoholu, tekstilizstrādājumus, minerāleļļas produktus vai arī citus lauksaimniecības ražojumus; tādēļ aicina Komisiju informēt Parlamentu par plānotajiem pasākumiem, kurus veiks, lai izstrādātu un apspriestu standarta nolīgumus ar citām nozarēm; 38. uzskata, ka šāda veida nolīgumu vajadzētu noslēgt arī ar jēltabakas ražotājiem un izplatītājiem, jo īpaši attiecībā uz izsekojamību un uzraudzību; uzskata, ka ar šādu nolīgumu palīdzību izdosies uzlabot pārredzamību un godīgi sadalīt finanšu riskus starp personām un uzņēmumiem, kuri ir finansiāli ieinteresēti cigarešu tirdzniecībā; 39. norāda, ka krāpšanas risks tranzīta jomā tādām paaugstināta riska precēm kā cigaretes vai alkohols izraisīja izmaiņas transporta un loģistikas tirgū; norāda uz novērojumu, ka daudzi pārvadājumu uzņēmumi atsakās pārvadāt šos izstrādājumus; ir novērojis, ka pārvadājumu uzņēmumi, kuri specializējas šo preču pārvadājumos, cenšas sevi pasargāt jo īpaši no krāpšanas, piemēram, vienojoties ar klientiem par to, ka finansiālo risku, kas saistīts ar šo preču pārvadāšanu, uzņemas klienti paši; 40. aicina loģistikas uzņēmumus un ražotājus, paaugstināta riska pakāpes preču eksportētājus un importētājus sadarbībā ar Komisiju un valsts muitas iestādēm veicināt krāpšanas apkarošanas pasākumus pat neatkarīgi no notiekošajām sarunām par līdzīgiem nolīgumiem kā ar Philip Morris; Turpmākie pasākumi cigarešu nelegālās tirdzniecības apkarošanai 41. mudina Komisiju, neraugoties uz likumdošanas procedūras kavēšanos, nodrošināt Hercule II programmas pilnīgu īstenošanu; norāda, ka finanšu paketes kopējā summa no 2007. līdz 2013. gadam ir 98 500 000 EUR un ka Komisija plāno izdot 44 000 000 EUR jaunajai prioritātei – nelegālās cigarešu tirdzniecības apkarošanai; 42. stingri atbalsta Komisijas centienus iestrādāt Philip Morris nolīguma principus 2005. gada Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli protokolā par nelegālo tirdzniecību; 43. aicina Komisiju izveidot laboratoriju, kurā tiesību aizsardzības dienestu darbinieki varētu konstatēt cigarešu viltojumus un veidot pārbaudēs iegūto datu bāzi par tabakas un citu cigaretēs izmantoto sastāvdaļu izcelsmi; uzskata, ka cigarešu ražotājus vajadzētu aicināt finansiāli atbalstīt šo projektu; 44. aicina Komisiju uzsākt pētījumu un iespējamu izmēģinājuma projektu, lai noteiktu tehniski labāko risinājumu cigarešu izcelsmes noteikšanai, tādā veidā patērētājiem garantējot drošību, ka iegādātās cigaretes ir īstas, un vienlaicīgi nodrošinot augstāko iespējamo aizsardzību pret krāpšanu; uzskata, ka, ja šādi tehniski risinājumi ir iespējami, Komisijai sadarbībā ar tabakas ražotājiem un dalībvalstīm ir jāierosina Eiropas līmeņa normu un standartu atbilstoša pieņemšana šajā jomā; 45. mudina Komisiju cigarešu viltošanas apkarošanai ierosināt tiesību aktus, lai ieviestu licencēšanas sistēmu cigarešu ražošanas iekārtu un citu ierīču iegādei un aizliegtu tirgot šādas iekārtas otrreizējā tirgū; 46. aicina Komisiju izveidot platformu visām ieinteresētajām pusēm, tostarp rūpniecības pārstāvjiem un pilsoniskajai sabiedrībai, lai rastu un koordinētu efektīvāku pieeju nelegālās tabakas izstrādājumu, tostarp viltoto cigarešu, tirdzniecības apkarošanai; 47. nobeigumā aicina Komisiju a) novērst pārbaužu trūkumu tranzītā; b) apvienot datu bāzes, nodrošināt ticamus datus par krāpšanu un pārkāpumiem un rast kopēju pieeju riska analīzei un preču pārbaudēm; un c) turpināt popularizēt Philip Morris nolīguma sasniegumus Eiropas un starptautiskā līmenī; 48. turklāt aicina dalībvalstis, a) ieviešot JDTS, saskaņot IT lietojumprogrammas, kā tas paredzēts Komisijas tiesību aktu priekšlikumā par muitas un tirdzniecības dokumentu vienkāršu un elektronisku vidi (lēmums par e-muitu); b) apturēt divdomīgo praksi attiecībā uz B kontiem; un c) steidzamības kārtā novērst trūkumus, kurus uzskaitījusi Eiropas Revīzijas palāta, jo īpaši procedūru vienkāršošanas, izmeklēšanas un zaudējumu atgūšanas pārbaudes; 49. aicina Komisiju līdz 2008. gada beigām iesniegt visaptverošu ziņojumu Parlamenta kompetentajai komitejai par tās un dalībvalstu turpmākajiem pasākumiem šīs rezolūcijas īstenošanā; 50. uzdod komitejas priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, un dalībvalstu valdībām, un parlamentiem.
| ||||||||||||||||||||||||||
| Efektīvāka politika attiecībā uz lidostu jaudu un apkalpošanu uz zemes |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, ‐ ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ‐ Rīcības plāns saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā (COM(2006)0819), ‐ ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīvas 96/67/EK piemērošanu (COM (2006)0821), ‐ ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, ‐ ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A6-0349/2007), A. tā kā globalizācijas un straujās ekonomiskās izaugsmes rezultātā Eiropas Savienībā pieaugs pieprasījums pēc lidojumiem (satiksme bez lidostu radītiem ierobežojumiem) vidēji par 4,3 % gadā un, ļoti iespējams, pat par 5,2 % gadā; B. tā kā minēto apstākļu dēļ 2025. gadā pieprasījums pēc lidojumiem būs 2,5 reizes lielāks nekā 2003. gadā; C. tā kā 2025. gadā, ņemot vērā visas jaunās investīcijas, vairāk nekā 60 lidostas nespēs apmierināt pieprasījumu parastajā darba laikā bez kavējumiem un ar pilnu pieprasījuma nodrošināšanu (tātad netiks apmierināts pieprasījums pēc 3,7 miljoniem lidojumu gadā); D. tā kā pašreizējās lidostas nespēj atbilstīgi paplašināties, tad viens no veidiem, kā atrisināt jautājumu ar lielo skaitu nenodrošināto lidojumu 2025. gadā, varētu būt papildu lidostu izveide pārslogoto galveno lidostu tuvumā; E. tā kā lidostu nepietiekamā jauda un arvien lielāks pieprasījums pēc lidojumiem, iespējams, radīs pieprasījumu pēc jaunām lielām lidostām (līdz pat 10 lidostām saskaņā ar Eurocontrol pētījuma datiem) un vidēja izmēra lidostām (līdz pat 15 lidostām saskaņā ar Eurocontrol datiem); F. tā kā šāda gaisa pārvadājumu nozares turpmākā attīstība Eiropā paredz steidzami veikt vajadzīgos pasākumi ES līmenī gan tās pilsoņu, gan visas ekonomikas labā; G. tā kā efektīvi lidlauka pakalpojumi arī ir jāņem vērā, lai uzlabotu pašreizējo lidostu jaudu, paaugstinot lidostu caurlaides spēju; H. tā kā Direktīvas 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās(1) pilnīga īstenošana un tās iespējamie grozījumi, lai uzlabotu šo pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, arī varētu uzlabot pastāvošo lidostu jaudas izmantošanu; I. tā kā tradicionālajām aviosabiedrībām, zemo cenu aviosabiedrībām, čarterreisu sabiedrībām, kravas pārvadājumu sabiedrībām un biznesa gaisa kuģiem ir atšķirīgas prasības attiecībā uz lidostu pakalpojumiem un laika nišu sadali; J. tā kā atbilstīga transporta infrastruktūra pakalpojumu nodrošināšanai braucieniem uz lidostām un no tām, jo īpaši integrēta sabiedriskā transporta sistēma, ir svarīga lidostu infrastruktūras daļa, 1. atzinīgi vērtē iepriekšminēto Komisijas paziņojumu kā pirmo soli, risinot jautājumu par lidostu jaudu, neskatoties uz to, ka jaunas infrastruktūras plānošana paliek katras dalībvalsts kompetencē; vienlaikus aicina Komisiju pievērst gaisa transportam pienācīgu uzmanību, jo tas ir galvenais preču un pasažieru pārvadājumu sistēmas elements Eiropā; turklāt aicina Komisiju pārraudzīt esošo stāvokli un sniegt precīzus statistikas datus, lai labāk risinātu pastāvošo lidostu jaudas problēmu; 2. atzīmē, ka ir jānodrošina pienācīga lidostu jauda un efektīva apkalpošana uz zemes, kā arī efektīva pastāvošās jaudas izmantošana, jo tam visam ir būtiska nozīme Eiropas ekonomikā; 3. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus tās paziņojumā un uzsver gaisa transporta nozīmi Eiropas Savienības teritoriālās, ekonomiskās un sociālās kohēzijas nodrošināšanā, jo īpaši attiecībā uz attāliem, nomaļiem un salu reģioniem; 4. uzskata, ka Komisijas paziņojuma pielikumā Komisijas ierosinātie 14 pasākumi liecina par vienotu pieeju, lai uzlabotu pašreizējās jaudas izmantošanu; tomēr aicina Komisiju noteikt konkrētus termiņus to ieviešanai un pieprasa šo termiņu ievērošanu; Jaudas palielināšana 5. tomēr uzskata, ka Komisija vēl nav pilnībā izpētījusi globālas ES pieejas iespējamību sakarā ar vajadzību pēc papildu jaudas, ierobežojumiem nākotnes investīciju piesaistīšanai, lai nodrošinātu papildu jaudu, un stratēģiskajiem pamatvirzieniem, kas ļautu ne tikai paredzēt jaudas lūzuma risku, bet arī izveidot ES vienotu un konkurētspējīgu pasaules mēroga gaisa transporta platformu; 6. iesaka ieviest pārskatu par faktisko pieprasījumu pēc infrastruktūras, kas nākotnē uzlabotu vispusīgu Eiropas lidostu jaudas plānu un varētu kļūt par vispārpieņemtu ES mēroga gaisa transporta prognožu mehānismu; uzsver, ka lidostas varētu izmantot šo mehānismu kā plānošanas shēmu jaudas palielināšanai, un ka uz pieprasījumu balstītai prognozei ir priekšrocība, jo tā sniedz reālu priekšstatu par gaisa transporta nozares attīstību nākotnē; 7. atzīmē, ka viens no galvenajiem šķēršļiem, kas neļauj liberalizēt apkalpošanu uz zemes un uzlabot tās efektivitāti, ir vietas trūkums, par ko sūdzas daudzi Kopienas lidostu pārstāvji, bet uzskata, ka šis arguments ir jāpārbauda un vajadzības gadījumā jāatrod risinājums; 8. uzsver vajadzību izstrādāt kopējas definīcijas un kopējus analītiskos instrumentus lidostu jaudas novērtēšanai, kā arī procedūras visu ieinteresēto pušu iesaistīšanai ES lidostu jaudas vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzību novērtēšanā; atzīmē, ka šo sadarbības pieeju var papildināt ar labas prakses apmaiņu tādos jautājumos kā ietekme uz vidi un rentabilitāte, jaunas infrastruktūras priekšfinansējums, zemes izmantojuma plānošana/pārvaldīšana, visu transporta veidu apvienošana, kā arī ar modelēšanas/imitēšanas instrumentiem, lai paātrinātu jaudas plānošanu un palielināšanu; uzsver, ka šīs iniciatīvas ļaus papildināt Vienotas Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas programmu (SESAR) un uz tām varētu attiecināt jaunus institucionālos instrumentus, kas ļaus kāpināt lidostu jaudu; 9. pieprasa Komisijai līdz 2009. gadam iesniegt Parlamentam ziņojumu par ģenerālplānu Eiropas lidostu jaudas palielināšanai; uzsver, ka šajā ziņojumā ir jāparedz vienota dalībvalstu pieeja, lai sekmētu un koordinētu jebkādu valsts vai pārrobežu iniciatīvu lidostu jaudas palielināšanai saistībā ar starptautiskiem pārvadājumiem un uzlabotu esošās jaudas izmantošanu, kā arī lai pārvaldītu mazāk svarīgu lidostu jaudu, neierobežojot dalībvalstu un Kopienas kompetenci lidostu jaudas sadalē; uzsver, ka satiksmes mezgli un reģionālās lidostas, izmantojot tiešos reisus un ievērojot konkrētus ierobežojumus, kas pastāv dažādās dalībvalstīs, spēj rast savu risinājumu vides problēmām, kā arī pārslogotības un pieejamības problēmām, un ka tikai atšķirīgu lidostas modeļu līdzāspastāvēšana, ņemot vērā katras valsts īpatnības, ļaus ES apmierināt vajadzības šajā jomā; atgādina šajā sakarā, ka lidostu pieejamībai ir ļoti liela nozīme un ka to veiksmīga iekļaušana transporta tīklā ir svarīgs komodalitātes priekšnosacījums; 10. aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās varas iestādes nodrošināt, ka neatkarīgi no pārvaldes lidostas iekļauj reģionu teritoriālās attīstības plānā vai ņem vērā reģionālās attīstības stratēģijā; uzsver, ka liela infrastruktūras objekta, piemēram lidostas, paplašināšanas un būvniecības gadījumā ir jāveic teritoriālās ietekmes novērtējums; 11. pauž atbalstu Komisijai par tās apņemšanos palielināt lidostu iekšējo loģistikas efektivitāti, tomēr ierosina to darīt tikai attiecībā uz bagāžas un kravas uzraudzību; 12. uzskata, ka infrastruktūras attīstības priekšfinansēšana ir iespējams risinājums, lai palielinātu lidostu jaudu; uzsver, ka šī finansēšanas shēma ir izdevīga gan aviosabiedrībām, gan lidostām, jo samazinās infrastruktūras finansēšanas kopējās izmaksas, aviosabiedrībām tiek nodrošinātas izdevīgākas cenas un samazinās lidostu risks, kad aviosabiedrības pirms laika sāk atmaksāt investīcijas; 13. uzsver lidostu ekonomisko nozīmi darba vietu izveidē, jo īpaši reģionālajā līmenī; norāda, ka Eiropas lidostu operatori, aviosabiedrības, apkopes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi var radīt ievērojamu darba vietu skaitu, tādējādi palīdzot sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus; 14. aicina dalībvalstis, reģionālās un vietējās varas iestādes, izvēloties lidostas izveidei paredzēto teritoriju, ņemt vērā vides faktorus, piemēram, trokšņus, vielu emisiju, autoceļu satiksmes blīvumu lidostas apkaimē, degvielas tvertņu tuvumu u. tml., kā arī meteoroloģiskos apstākļus; Videi draudzīgas izaugsmes veicināšana 15. atzīmē, ka aviodzinēju uzlabošanas rezultātā pēdējo 40 gadu laikā CO2 emisija ir samazinājusies par 70 % km un ka šī samazināšanās turpinās; uzsver, ka nozares mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt CO2 emisiju vēl par 50 %; 16. tomēr norāda, ka, neraugoties uz šo samazinājumu, gaisa satiksmes pieauguma dēļ, kas pēdējo gadu laikā ir ievērojami paātrinājies, strauji pieaudzis šīs nozares radītais kopējais siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms (+100 % salīdzinājumā ar 1990. gadu saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras aprēķiniem) un ka to īpaši veicina lidostu pārslogojums; 17. atgādina, ka gaisa transporta izaugsme būs jāpapildina ar tehniskām un regulatīvām shēmām, ierobežojot šā transporta veida ārējās izmaksas; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu iekļaut aviāciju Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēmā (ES ETS); norāda, ka to pasākumu efektivitāte, kas ir izstrādāti, lai samazinātu gaisa transporta ietekmi uz vidi, ir arī atkarīga no politikas, ko valstis piekopj pasaules līmenī, un, ņemot to vērā, uzsver, ka ir jāizveido kopējas programmas ar trešām valstīm; 18. tomēr uzskata, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas jautājums iespēju robežās aktīvāk jārisina Eiropas un starptautiskā līmenī, lai uzlabotu ES ilgtspējīgākas gaisa pārvadājumu nozares konkurētspēju, ko jau šobrīd apdraud lielu satiksmes mezglu straujā attīstība Eiropas kaimiņreģionos ārpus ES; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai starptautiskā līmenī panāktu vienošanos šajā jautājumā; 19. īpaši uzstāj, ka ir jāizstrādā regulatīvas un finanšu shēmas, lai mudinātu gaisa transporta parka modernizēšanu un atjaunošanu un veicinātu videi nekaitīgus dzinējus, kas darbojas klusāk, būtu energoefektīvāki un radītu mazāku piesārņojumu; Reglamentējošu noteikumu pareiza īstenošana un pielāgošana 20. uzskata, ka gaisa satiksmes pieauguma dēļ būs jāveic papildu pasākumi, ieviešot gaisa transportam piemērojamo tiesisko regulējumu; 21. pieprasa Komisijai nodrošināt Padomes Regulas (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās pilnīgu īstenošanu(2), un sniegt vairāk ieteikumu un regulas teksta precizējumu; īpaši uzstāj, ka ir jānodrošina labāka koordinācija un saskaņošana starp gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību (GSPP) un sadalījums lidostu komerciālām laika nišām, proti, lielāku Laika nišu koordinācijas komiteju efektivitāti un izlidošanu un ielidošanu labāku koordināciju, un turklāt uzstāj, ka ir jāsaskaņo definīcijas, pielaides un veids, kādā lidosta un GSPP piešķir laika nišas; 22. atgādina, ka laika nišu piešķiršanas procesā ir jāievieš uz tirgu balstīts mehānisms, lai pēc iespējas labāk izmantotu ierobežoto lidostu jaudu; tomēr norāda, ka saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 95/93, kurā grozījumi izdarīti 2004. gadā, Komisijai vēlākais līdz 2007. gada aprīlim bija jāiesniedz Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs regulas darbību un ka uz tirgu balstīta mehānisma ieviešana jāizskata, tikai pamatojoties uz šo ziņojumu; 23. tomēr norāda, ka tādu tirgus mehānismu pielietošana kā laika nišu sadale, lai labāk izmantotu esošo lidostu jaudu, neatrisinās infrastruktūras trūkuma problēmu, jo šāds mehānisms neradīs nevienu papildu laika nišu; turklāt uzskata, ka lidostu laika nišu un GSPP laika nišu saskaņošanai ir visai maz priekšrocību, un tā neatrisinās jaudas problēmu, jo šī problēma pastāvēs vienmēr; 24. aicina Padomi noteikt grafiku un termiņus, lai veicinātu sadarbību starp kaimiņu dalībvalstu civilās aviācijas iestādēm, garantējot līdz 2008. gadam ievērojamu progresu attiecībā uz funkcionālu gaisa telpas bloku (FAB)izveidi; 25. uzsver, ka ir vajadzīgs precīzs grafiks funkcionālo gaisa telpas bloku ieviešanai un atzīmē pozitīvos soļus, kurus īstenojušas dažas dalībvalstis, jo īpaši Ziemeļeiropā un Viduseiropā, piemēram, Ziemeļu augšējās gaisa telpas gaisa satiksmes vadības (NUAC) programmu un jaunos Viduseiropas funkcionālo gaisa telpas bloku (FAB Europe Central) projektus; 26. mudina Komisiju, ja līdz 2008. gadam dalībvalstis nebūs veikušas nekādus nozīmīgus pasākumus šajā sakarā, īstenot lejupējo pieeju, lai garantētu būtiskus uzlabojumus; 27. uzsver Galileo projekta nozīmi, optimizējot pašreizējās un turpmākās gaisa transporta pārvaldības jaudas izmantošanu, un norāda, ka no pašreizējām finansiālām grūtībām ar Galileo projektu ir jāizdara pareizi secinājumi, lai varētu īstenot SESAR projektu; 28. pauž bažas, ka jauninājumu un jaunu tehnoloģiju attīstības temps var būt daudz lēnāks par gaisa satiksmes izaugsmes tempu; turklāt uzsver, ka būs vajadzīgi jauni starptautiski pieņemti stingri trokšņa standarti un jauna pieeja, lai ierobežotu to cilvēku skaitu, kurus ietekmē troksnis; Lidostu reģionu sadarbības stiprināšana attiecībā uz jaudu 29. uzskata, ka lidostu jaudas palielināšana nebūs iespējama bez efektīvas un ciešas sadarbības starp lidostu dienestiem un attiecīgajām reģionālajām un vietējām varas iestādēm, ar nosacījumu, ka šāda sadarbība nav pretrunā Kopienas konkurences noteikumiem; 30. atzinīgi vērtē jebkuras lidostu reģionu iniciatīvas, kas veicinātu Eiropas mēroga dialogu par jautājumiem, kuri saistīti ar papildu jaudas palielināšanu, jo īpaši ar jaudas saskaņošanu vai integrēšanu, ar vides problēmām, kas rodas kaimiņvalstu iedzīvotājiem, ar zemes lietojuma plānošanu, kā arī ar izaugsmi un nodarbinātību; 31. aicina Komisiju mudināt dalībvalstis uzlabot pilsētplānošanas un apbūves noteikumus, lai varētu novērst troksni un citu lidostu radīto piesārņojumu blakus esošajā teritorijā; 32. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt paraugprakses apmaiņu saistībā ar šo lidostu reģionu sabiedrisko pārvaldību un finansiāli atbalstīt pilotprojektus un pētniecības programmas, kas saistītas ar lidostu ietekmi uz blakus esošo teritoriju un iedzīvotājiem; 33. vēlas, lai "reģionālās attīstības" lidostas izolētos, attālos vai ļoti nomaļos reģionos turpinātu gūt labumu no valsts atbalsta proporcionāli vispārējas nozīmes uzdevumiem, ko tās veic; 34. uzskata, ka aviosabiedrībām ir jāsniedz atbilstīgas garantijas un jāuzņemas atbildība attiecībā uz nomaksu par lidostu aprīkojumu, kuru tās prasa sagādāt lidostu vadībai, lai pēdējai nerastos grūtības negaidītas darbības pārtraukšanas gadījumā pirms pilnīgas nomaksas; Lidlauka pakalpojumi 35. pieņem zināšanai iepriekšminēto Komisijas ziņojumu par Padomes Direktīvas 96/67/EK piemērošanu; 36. atzinīgi vērtē labvēlīgo ietekmi, ko, pēc Komisijas vārdiem, radījusi šī direktīva, bet atzīmē, ka pozitīvais novērtējums pamatojas uz 2002. gada pētījumu, kas neaptvēra visu Eiropas Savienību pēc paplašināšanās; turpretim tika norādīts, ka šīs direktīvas īstenošana rada īpašas bažas dalībvalstīs, kas pievienojušās Eiropas Savienībai vēlākā laikā; atzīmē, ka joprojām nav novērstas grūtības un neskaidrības sakarā ar tās īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz kritērijiem, kas ir jāievēro pakalpojumu sniedzējiem, kuri atsaucas uz konkursa uzaicinājumiem konkurences apstākļos; aicina Komisiju formulēt sīki izstrādātas vadlīnijas vai vajadzības gadījumā sniegt jaunus priekšlikumus, lai precizētu konkursa uzaicinājumu nosacījumus; 37. aicina Komisiju no jauna izpētīt, kādu ietekmi rada šīs direktīvas īstenošana, un galīgos ieguvumus un/vai trūkumus, ko tā rada lietotājiem, darbiniekiem un pasažieriem, pirms sniegt jebkādus priekšlikumus par turpmāku liberalizāciju; 38. uzskata, ka, pamatojoties uz jauno ietekmes novērtējumu, Komisija vajadzības gadījumā varētu formulēt papildu vadlīnijas par dažu tādu noteikumu skaidrošanu, kurus lidostas varētu pārāk brīvi interpretēt, tādējādi, iespējams, nevēlami ietekmējot lidlauka pakalpojumu sniedzēju spēju ienākt tirgū; 39. no otras puses, uzskata, ka daži noteikumi pēc iespējas drīzāk jāizskaidro, piemēram, tie, kas attiecas uz darbinieku aizsardzību, kad uzņēmumu pārceļ uz citu vietu, un uz piekļuves maksu; tāpēc mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk formulēt vadlīnijas, kā šie noteikumi jāskaidro; 40. iesaka jebkādus jaunus mēģinājumus grozīt šo direktīvu pirmām kārtām vērst uz to, lai uzlabotu lidlauka pakalpojumu kvalitāti un nodarbinātības kvalitāti lidlauku pakalpojumu nozarē; jo īpaši aicina Komisiju:
41. norāda, ka, izvēloties lidlauka pakalpojumu sniedzējus, kas nodrošina ierobežotus pakalpojumu, lidostas dažkārt nepietiekami ņem vērā aviosabiedrību viedokli, un atgādina, ka ir zināmi gadījumi, kad lidlauka pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina ierobežotus pakalpojumus, tiek izvēlēti pretēji lidostu lietotāju komitejas gandrīz vienprātīgam viedoklim; 42. uzstāj, ka ir vajadzīga lielāka pārredzamība un stingrāki uz lietotāju orientēti noteikumi attiecībā uz tādu lidlauka pakalpojumu sniedzēju izvēli, kas sniedz ierobežotus pakalpojumus; īpaši uzstāj, ka ir jāizskata iespēja ieviest papildu noteikumus par lidostas lietotāju komiteju, kas, piemēram, uzliktu pienākumu pamatot to, kāpēc lidostas izvēle neatbilst komitejas viedoklim; atzīmē, ka šāda lēmuma pieņemšanu šajā gadījumā varētu arī nodot iestādei, kas ir neatkarīga no attiecīgās lidostas vadības; visbeidzot ierosina Komisijai apsvērt jebkuros turpmākajos ieteikumos Direktīvas 96/67/EK grozījumiem, vai aviosabiedrībām, kas jau izmanto lidlauka pakalpojumus lidostā ar trešās personas palīdzību, būtu jāaizliedz balsot par jauna šādu pakalpojumu sniedzēja izvēli; 43. konstatē, ka pēc Direktīvas 96/67/EK pieņemšanas konkurence ir kļuvusi krietni asāka un lidlauka pakalpojumu cenas ir samazinājušās gandrīz visās "vecajās" ES dalībvalstīs; 44. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
| Stratēģijas nepieciešamību vēža apkarošanai |
| |||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Reglamenta 116. pantu, A. tā kā saskaņā ar līgumiem Kopienai ir jāīsteno aktīva darbība veselības aprūpes jomā, ievērojot subsidiaritātes principu, B. tā kā vēzis joprojām ir galvenais mirstības cēlonis Eiropā, C. tā kā ir zināms, ka mūsdienās viena trešdaļa visu vēža saslimšanas gadījumu ir novēršami, savukārt vēl vienu trešdaļu saslimšanas gadījumu var agrīni diagnosticēt, tādējādi pieļaujot sekmīgu ārstēšanu, 1. uzskata, ka, izmantojot visaptverošu stratēģiju cīņai pret vēzi, šī slimība tuvākajā laikā vairs nebūs galvenais mirstības cēlonis Eiropā; 2. aicina Padomi un Komisiju izstrādāt visaptverošu stratēģiju, kurā aplūkoti četri galvenie faktori, kas saistīti ar vēža apkarošanu:
3. aicina Komisiju pārskatīt attiecīgos Kopienas tiesību aktus un pasākumus, lai tos uzlabotu un veiktu tajos izmaiņas, ņemot vērā jaunākos zinātniskos atklājumus; 4. aicina Komisiju
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem Padomei un Komisijai:
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
| Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle Bukarestē, Rumānijā |
| |||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Reglamenta 116. pantu, A. tā kā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 151. pants nosaka pamatu Kopienas rīcībai kultūras jomā, lai glabātu un sargātu dalībvalstu kultūras mantojumu; B. tā kā saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem aizsargātā zonā tikai astoņus metrus no Bukarestes Svētā Jāzepa katedrāles tiek būvēts debesskrāpis ar četriem pazemes un divdesmit virszemes stāviem, kas apdraud minēto vēstures pieminekli; C. tā kā šajā gadījumā Rumānijas varasiestādes sistemātiski atsakās piemērot valsts tiesību normas par vēstures pieminekļu aizsardzību, kā arī Kopienas noteikumus par kultūras mantojuma un it īpaši arhitektūras saglabāšanu, 1. ļoti stingri nosoda minētās jaunbūves nelikumīgo būvniecību, kas apdraud divas Rumānijas Romas katoļu arhibīskapijas ēkas Bukarestē: Svētā Jāzepa katedrāli un Romas katoļu "Metropolīta pili", kuras abas ir Rumānijas vēstures pieminekļu sarakstā; 2. aicina Komisiju un Padomi stingri nosodīt Rumānijas varasiestāžu attieksmi un uzsākt atbilstošu tiesvedību, lai tām pieprasītu izpildīt Kopienas prasības par kultūras mantojuma un it īpaši arhitektūras glabāšanu un sargāšanu, kā noteikts EK līguma 151. pantā; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem Padomei un Komisijai, kā arī Rumānijas valdībai un iestādēm, kuru kompetencē ir glabāt Eiropas kultūras mantojumu:
| ||||||||
| Juridisks paziņojums - Privātuma politika |