Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes un Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumam Padomes sanāksmē par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (COM(2006)0145 – C6-0333/2007 – 2006/0048(CNS))

P6_TA(2007)0600 A6-0416/2007

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2006)0145),

–   ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju (2006. gada 4. decembris) Lēmumu 2006/959/EK, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses,(1)

–   ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses,(2)

–   ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu un 300. panta 2. punkta 1. daļas pirmo teikumu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta 1. daļu, saskaņā ar kuru tas ir apspriedies ar Padomi (C6-0333/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6–0416/2007),

1.   apstiprina nolīguma slēgšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Marokas Karalistes valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 386, 29.12.2006, 55. lpp. (2) OV L 386, 29.12.2006, 57. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam noslēgt protokolu, ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (COM(2007)0495 – C6-0330/2007 – 2007/0181(CNS))

P6_TA(2007)0601 A6-0458/2007

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2007)0495),

–   ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu, 300. panta 2. punktu un 300. panta 4. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo apakšpunktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0330/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0458/2007),

1.   apstiprina protokola noslēgšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Marokas Karalistes valdībām un parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu (COM(2007)0600 – C6-0343/2007 – 2007/2226(ACI))

P6_TA(2007)0602 A6-0485/2007

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0600 – C6-0343/2007),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) un jo īpaši tā 28. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(2),

–   ņemot vērā 2007. gada 6. jūlija trialoga un 2007. gada 13. jūlija budžeta saskaņošanas sanāksmes rezultātus,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A6-0485/2007),

A.   tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus juridiskus un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu atlaistiem darbiniekiem, kas palikuši bez darba būtisku pasaules tirgus strukturālo pārmaiņu dēļ, un palīdzētu viņiem atkal iekļauties darba tirgū;

B.   tā kā finansiālajam atbalstam, ko Eiropas Savienība sniedz štatu samazināšanas dēļ atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskam un tas jāsniedz iespējami īsā laikā un iespējami efektīvi;

C.   tā kā Vācija un Somija 2007. gada 27. jūnija un 17. jūlija vēstulē(3) ir lūgušas sniegt atbalstu attiecībā uz diviem darba ņēmēju atlaišanas gadījumiem mobilo tālruņu ražošanas nozarē, t.i., BenQ uzņēmumos Vācijā un Perlos Oyj uzņēmumos Somijā,

1.   aicina iesaistītās institūcijas veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu fonda līdzekļu izmantošanu;

2.   apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nodrošināt šā lēmuma publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

4.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 18. decembris)

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(4) un jo īpaši tā 28. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(5),

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā 2007. gada 13. jūlija budžeta saskaņošanas sanāksmes rezultātus,

tā kā

1)  Eiropas Savienība ir izveidojusi Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (turpmāk ‐ "fondu"), lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kas palikuši bez darba būtisku pasaules tirgus strukturālo pārmaiņu dēļ, un palīdzētu viņiem atkal iekļauties darba tirgū;

2)   saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu fonda līdzekļus var izmantot, nepārsniedzot EUR 500 miljonu maksimālo gada summu;

3)  Regulā (EK) Nr. 1927/2006 ir paredzēta kārtība fonda līdzekļu izmantošanai;

4)  Vācija un Somija ir iesniegušas divus pieteikumus fonda līdzekļu izmantošanai attiecībā uz diviem darba ņēmēju atlaišanas gadījumiem mobilo tālruņu ražošanas nozarē, t.i., BenQ uzņēmumos Vācijā un Perlos Oyj uzņēmumos Somijā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Attiecībā uz Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējo budžetu mobilizē Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļus EUR 14 794 688 apmērā.

2. pants

Šo lēmumu publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".

Briselē, 2007. gada 18. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (2) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp. (3) Pieteikumi EGF/2007/003/DE/BenQ un EGF/2007/004/FI/Perlos. (4) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (5) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par elastības fonda mobilizēšanu (COM(2007)0786 – C6-0450/2007 – 2007/2273(ACI))

P6_TA(2007)0603 A6-0499/2007

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0786 – C6-0450/2007),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) un jo īpaši tā 27. punktu,

–   ņemot vērā 2007. gada 20. jūnija rezolūciju par Eiropas satelītu radionavigācijas programmas (Galileo) finansēšanu atbilstoši 2006. gada 17. maijā noslēgtam Iestāžu nolīgumam un daudzgadu finanšu shēmai laika posmam no 2007. gada līdz 2013. gadam(2),

–   ņemot vērā 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izskatīšanu pirmajā lasījumā,

–   ņemot vērā 2007. gada 23. novembra saskaņošanas sanāksmes rezultātus,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0499/2007),

A.   tā kā budžeta lēmējinstitūcija uzskata, ka ir obligāti jānodrošina atbilstīgs finansējums Eiropas globālās satelītu navigācijas sistēmas (GNSS) programmām;

B.   tā kā, gatavojot Eiropas Savienības 2008. finanšu gada budžetu, nopietnas bažas radīja tas, ka aizvien vairāk līdzekļu ir vajadzīgs kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību mobilizēt ES misijai Kosovā vajadzīgos līdzekļus;

C.   tā kā abas budžeta lēmējiestādes 2007. gada 23. novembra saskaņošanas sanāksmē nolēma mobilizēt elastības fondu, lai 2008. finanšu gada budžetā nodrošinātu papildu finansējumu

1.   atzīmē, ka, ņemot vērā attiecīgos maksimālos apjomus, kas noteikti 1.a un 4. izdevumu kategorijā, nav iespējams nodrošināt visus Galileo un KĀDP 2008. gadā vajadzīgos līdzekļus;

2.   atgādina, ka, īstenojot iepriekšējo finanšu shēmu 2000.–2006. gadam, sešas reizes tika pieprasīta elastības fonda mobilizēšana;

3.   atzinīgi vērtē saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos par elastības fonda izmantošanu GNSS programmu un KĀDP vajadzībām;

4.   uzsver kopīgos centienus, kas ļāvuši nodrošināt pietiekamus resursus jaunām un esošām KĀDP/EDAP misijām, jo īpaši plānotajai ES misijai Kosovā;

5.   tomēr vēlreiz uzsver, ka, salīdzinot ar tagad apzinātajām vajadzībām, ārējām darbībām kopumā un jo īpaši KĀDP ilgtermiņā nav nodrošināts pietiekami daudz līdzekļu; ir pārliecināts, ka šī strukturālā problēma ir raksturīga KĀDP finansējumam un ka ir vajadzīgs daudzgadu risinājums turpmākajiem gadiem (par ko liecina tas, ka gan 2007., gan 2008. gadā vajadzības krietni pārsniedz gada prognozes, kas sagatavotas, pieņemot finanšu shēmu); tāpēc atzinīgi vērtētu Komisijas un Padomes priekšlikumus par iespējamiem turpmākiem risinājumiem;

6.   apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

7.   uzdod priekšsēdētājam nodrošināt šā lēmuma publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

8.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 18. decembris)

par elastības fonda mobilizēšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 27. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžetā (turpmāk ‐ "2008. gada budžets") izmanto elastības fondu, lai nodrošinātu EUR 270 miljonus saistību apropriācijās.

2. pants

Lēmumu publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" vienlaicīgi ar 2008. gada budžetu.

Briselē, 2007. gada 18. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0272. (3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmas pārskatu (COM(2007)0783 – C6-0321/2007 – 2007/2213(ACI))

P6_TA(2007)0604 A6-0500/2007

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0783 – C6-0321/2007),

–   ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) un jo īpaši tā 21., 22. un 23. punktu,

–   ņemot vērā 2007. gada 20. jūnija rezolūciju par Eiropas satelītu radionavigācijas programmas (Galileo) finansēšanu atbilstoši 2006. gada 17. maijā noslēgtam Iestāžu nolīgumam un daudzgadu finanšu shēmai laika posmam no 2007. gada līdz 2013. gadam(2),

–   ņemot vērā 2007. gada 23. novembra saskaņošanas sanāksmes secinājumus,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0500/2007),

1.   apstiprina 2007. gada 23. novembra samierināšanas sanāksmes secinājumus;

2.   uzsver, ka panāktā vienošanās par daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšanu ir ļoti veiksmīgas iestāžu sadarbības rezultāts un politiski nozīmīgs solis Eiropas satelītu radionavigācijas programmas izveides virzienā;

3.   atgādina, ka pēc tam, kad bija panākta vienošanās par DFS 2007.–2013. gadam un saistīto 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu, sarunu rezultātā vairāki trūkumi tomēr netika novērsti;

4.   atzinīgi vērtē 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 21., 22. un 23. punktā noteikto instrumentu izmantošanu saistībā ar finanšu shēmas pārskatu, ko veic pirmo reizi kopš 1994. gada;

5.   apstiprina pievienoto lēmumu;

6.   uzdod priekšsēdētājam kopā ar Padomes priekšsēdētāju parakstīt šo tiesību aktu;

7.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

(2007. gada 18. decembris)

ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmas pārskatu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 21. punktu, 22. punkta pirmo un otro daļu un 23. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā

(1)  Abas budžeta lēmējiestādes 2007. gada 23. novembra saskaņošanas sanāksmē vienojās piešķirt daļu Eiropas globālās satelītu navigācijas sistēmas (GNSS) programmām (EGNOS – GALILEO) vajadzīgā finansējuma, atbilstīgi Iestāžu nolīguma 21., 22. un 23. punktam pārskatot daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam, lai par EUR 1600 miljoniem (pašreizējās cenās) palielinātu saistību apropriāciju maksimālo apjomu 2008.–2013. gadam 1.a izdevumu kategorijā. Līdzekļus šim palielinājumam nodrošinās, par tādu pašu summu samazinot saistību apropriāciju maksimālo apjomu 2007. gadam 2. izdevumu kategorijā.

(2)  Maksājumu apropriāciju gada maksimālo apjomu pielāgos, lai saglabātu pareizas saistību un maksājumu savstarpējās attiecības. Pielāgojums būs neitrāls.

(3)  Attiecīgi ir jāgroza Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību I pielikums(4),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību I pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

Briselē, 2007. gada 18. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0272. (3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (4) Šim nolūkam summas, par kurām ir panākta iepriekšminētā vienošanās, ir pārrēķinātas 2004. gada cenās.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (COM(2007)0268 – C6-0203/2007 – 2007/0095(CNS))

P6_TA(2007)0605 A6-0461/2007

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0268),

–   ņemot vērā EK līguma 36. un 37. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6-0203/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0461/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 2. apsvērums (2)  Ņemot vērā gūto pieredzi, Kopienas iekšējā un ārējā tirgus attīstības perspektīvas, kā arī starptautiskās tirdzniecības jaunos apstākļus, ir jāizstrādā visaptveroša un saskaņota informācijas un veicināšanas politika attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un to ražošanas veidu, kā arī uz pārtikas produktiem uz lauksaimniecības produktu bāzes iekšējā tirgū un trešo valstu tirgū, tomēr neveicinot produkta patēriņu tā konkrētās izcelsmes dēļ. Skaidrības labad ir jāatceļ Regula (EK) Nr. 2702/1999 un (EK) Nr. 2826/2000, un tās jāaizstāj ar vienu regulu, saglabājot pasākumu specifiku atkarībā no to īstenošanas vietas. (2)  Ņemot vērā gūto pieredzi, Kopienas iekšējā un ārējā tirgus attīstības perspektīvas, kā arī starptautiskās tirdzniecības jaunos apstākļus, ir jāizstrādā visaptveroša un saskaņota informācijas un veicināšanas politika attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un to ražošanas veidu, kā arī uz pārtikas produktiem uz lauksaimniecības produktu bāzes iekšējā tirgū un trešo valstu tirgū, tomēr neveicinot produkta patēriņu tā konkrētās izcelsmes dēļ. Skaidrības labad ir jāatceļ Regula (EK) Nr. 2702/1999 un (EK) Nr. 2826/2000, un tās jāaizstāj ar vienu regulu, kuras noteikumus pēc tam varēs iekļaut Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulā (EK) Nr.  1234/2007, ar ko izveido kopīgo lauksaimniecības tirgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus atsevišķiem lauksaimniecības produktiem1, saglabājot pasākumu specifiku atkarībā no to īstenošanas vietas. _______________________ 1 OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Grozījums Nr. 2 4. apsvērums (4)  Jāparedz produktu, nozaru, tematu un tirgu izvēles kritēriji, uz kuriem attiecas Kopienas programmas. (4)  Jāparedz tematu, tirgu un potenciālo eksporta iespēju izvēles kritēriji, uz kuriem attiecas Kopienas programmas, jo īpaši ņemot vērā tādus, kas īstenojami trešās valstīs. Grozījums Nr. 3 5.a apsvērums (jauns) (5a)  Informācijas un veicināšanas programmās jāiekļauj un tām iespējami labākajā veidā jāatspoguļo Eiropas ražošanas modeļa iezīmes ‐ Kopienas lauksaimniecības pārtikas produktu kultūras bagātība, daudzveidība un tradīcijas. Grozījums Nr. 4 6. apsvērums (6)  Pasākumu īstenošanai jānotiek informācijas un veicināšanas pasākumu programmas ietvaros. Lai nodrošinātu iekšējā tirgū īstenojamo programmu konsekvenci un efektivitāti, katram produktam vai nozarei jānosaka pamatnostādnes, kurās ietver programmu pamatelementus. (6)  Pasākumu īstenošanai jānotiek informācijas un veicināšanas pasākumu programmas ietvaros. Lai nodrošinātu iekšējā tirgū īstenojamo programmu konsekvenci un efektivitāti, katrai nozarei jānosaka pamatnostādnes, kurās ietver programmu pamatelementus. Grozījums Nr. 5 6.a apsvērums (jauns) (6a)  Šo programmu īstenošanai Kopienas līmenī jānozīmē, ka priekšroku dod tiem priekšlikumiem, kuros iesaistītas vairākas dalībvalstis un kurus īsteno trešo valstu tirgos. Tāpat īpaša uzmanība jāpievērš programmām, kuras attiecas uz vairākiem produktiem, jo šādās programmās ieguldīto sabiedrisko līdzekļu atdeve ir lielāka. Turklāt Komisijai jāveicina arī sadarbība ar dalībvalstīm attiecībā uz tiem pasākumiem, kurus tās uzsāk pašas pēc savas ierosmes, tādējādi palielinot Kopienas pievienoto vērtību. Grozījums Nr. 6 7.a apsvērums (jauns) (7a)  Būtu lietderīgi izstrādāt un programmās iekļaut informācijas un atbalsta pasākumus attiecībā uz tām profesionālajām organizācijām, kuras šajās programmās ir iesaistījušās. Grozījums Nr. 7 11.a apsvērums (jauns) (11a)  Ņemot vērā straujo internacionalizācijas procesu, kam pakļauta Kopienas lauksaimniecības pārtikas produktu nozare, būtu lietderīgi nodrošināt, ka veicināšanas un informācijas pasākumus var īstenot elastīgi, kā arī veikt tiesību aktu grozījumus, ievērojot kopš 1999. gada uzkrāto pieredzi. Grozījums Nr. 8 11.b apsvērums (jauns) (11b)  Ņemot vērā to, ka jo īpaši trešās valstīs īstenoto veicināšanas pasākumu mērķis ir patērētajiem atvieglot piekļuvi Eiropas produktiem, kā arī ņemot vērā to, ka organizācijas līdzfinansē ievērojamu programmu daļu, iesaistītajām piedāvātājām organizācijām jādod iespēja iepazīstināt ar saviem produktiem komerciālos pasākumos, piemēram, izstādēs un citos pasākumos, lai parādītu pieejamo Kopienas produktu bagātīgumu, kvalitāti un daudzveidību. Grozījums Nr. 9 2. panta 1. punkta da) apakšpunkts (jauns) da) informācijas un veicināšanas pasākumu aktivizēšana attiecībā uz augļu un dārzeņu produktiem. Grozījums Nr. 10 3. panta 1. punkta, ievaddaļa 1.  Nozares un produktus, uz kuriem var attiecināt 1. panta 1. punktā minētos pasākumus, kas īstenojami iekšējā tirgū, nosaka, ņemot vērā šādus kritērijus: 1.  Tos 1. panta 1. punktā minētos pasākumus, kas īstenojami iekšējā tirgū, jo īpaši attiecina uz šādiem kritērijiem: Grozījums Nr. 11 3. panta 1. punkta aa) apakšpunkts (jauns) aa) nepieciešamība uzsvērt reģionālo un vietējo produktu dažādās priekšrocības saistībā ar vides aizsardzību un darba tirgu; Grozījums Nr. 12 4. panta 1. punkts Saskaņā ar 16. panta 2. punktā noteikto procedūru Komisija izstrādā tematikas un produktu sarakstus atbilstoši 3. pantam, kā arī attiecīgo trešo valstu sarakstu. Šos sarakstus pārskata reizi divos gados. Tomēr vajadzības gadījumā tos var grozīt saskaņā ar minēto procedūru. Saskaņā ar 16. panta 2.a punktā noteikto procedūru Komisija izstrādā tematikas sarakstus atbilstoši 3. pantam, kā arī attiecīgo trešo valstu sarakstu. Attiecībā uz trešām valstīm Komisija saskaņā ar 16. panta 2.a punktā noteikto procedūru izstrādā Kopienas stratēģisko sarakstu par potenciālajām eksporta iespējām, ņemot vērā atbilstoši 10. pantam veikto pasākumu rezultātus, jo īpaši pētījumus par jauniem tirgiem un augsta līmeņa tirdzniecības vizītes. Šos sarakstus pārskata ik gadu. Tomēr vajadzības gadījumā tos var grozīt saskaņā ar minēto procedūru, jo īpaši ņemot vērā 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Grozījums Nr. 13 5. panta 1. punkta pirmā daļa 1.  Attiecībā uz veicināšanas pasākumiem iekšējā tirgū saistībā ar izvēlēto nozari vai produktiem Komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā paredzēto procedūru pieņem pamatnostādnes, kurās ietverts sīki izstrādāts stratēģijas apraksts, un kuras jāievēro informācijas un veicināšanas programmu priekšlikumos. 1.  Attiecībā uz veicināšanas pasākumiem iekšējā tirgū saistībā ar izvēlēto nozari Komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā paredzēto procedūru pieņem pamatnostādnes, kurās ietverts sīki izstrādāts stratēģijas apraksts, un kuras jāievēro informācijas un veicināšanas programmu priekšlikumos. Grozījums Nr. 14 5. panta 2. punkts 2.  Attiecībā uz veicināšanas pasākumiem trešās valstīs un saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija pieņem pamatnostādnes par dažiem vai visiem 3. panta 2. punktā minētajiem produktiem, un šīs pamatnostādnes jāievēro informācijas un veicināšanas programmu priekšlikumos. 2.  Attiecībā uz veicināšanas pasākumiem trešās valstīs un saskaņā ar 16. panta 2.a punktā minēto procedūru, Komisija pieņem pamatnostādnes par visiem 3. panta 2. punktā minētajiem produktiem, un šīs pamatnostādnes jāievēro informācijas un veicināšanas programmu priekšlikumos. Grozījums Nr. 15 7. panta 1. punkta pirmā daļa 1.  Dalībvalstis izstrādā aprakstus, kuros iekļauj noteikumus par informācijas un veicināšanas programmām un to vērtēšanas kritērijus. 1.  Komisija izstrādā aprakstus, kuros iekļauj noteikumus par informācijas un veicināšanas programmām un to vērtēšanas kritērijus. Grozījums Nr. 16 8. panta 1. punkts 1.  Saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem lēmumu gan par to, kuras programmas izvēlēties, gan par attiecīgajiem budžetiem. Priekšroka dodama programmām, ko iesniegušas vairākas dalībvalstis, vai programmām, kurās paredzēti pasākumi vairākās dalībvalstīs vai trešās valstīs. 1.  Saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem lēmumu gan par to, kuras programmas izvēlēties, gan par attiecīgajiem budžetiem. Priekšroka dodama tikai programmām, ko īsteno trešo valstu tirgos, un no šīm programmām jo īpaši tām, ko iesniegušas vairākas dalībvalstis, vai programmām, kurās paredzēti pasākumi vairākās dalībvalstīs. Grozījums Nr. 17 9. panta 1. punkts 1.  Ja attiecībā uz vienu vai vairākiem 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem informācijas pasākumiem saskaņā ar 6. panta 1. punkta noteikumiem netiek iesniegtas iekšējā tirgū īstenojamas programmas, tad ieinteresētā/-s dalībvalsts/-is, pamatojoties uz 5. panta 1. punktā minētajām pamatnostādnēm, izstrādā atbilstošu programmu un specifikāciju un atklātā konkursā izvēlas iestādi, kas ir atbildīga par programmas īstenošanu, ko tās apņemas daļēji finansēt. 1.  Ja attiecībā uz vienu vai vairākiem 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem informācijas pasākumiem saskaņā ar 6. panta 1. punkta noteikumiem netiek iesniegtas programmas, tad ieinteresētā/-s dalībvalsts/-is, pamatojoties uz 5. panta 1. punktā minētajām pamatnostādnēm, izstrādā atbilstošu programmu un specifikāciju un atklātā konkursā izvēlas iestādi, kas ir atbildīga par programmas īstenošanu, ko tās apņemas daļēji finansēt. Grozījums Nr. 18 12. panta 1. punkts 1.  Uzraudzības grupa, kuras sastāvā ir Komisijas, attiecīgo dalībvalstu un piedāvātāju organizāciju pārstāvji, nodrošina izvēlēto programmu, kas minētas 8. un 9. pantā, pareizu uzraudzību. 1.  Uzraudzības grupa, kuras sastāvā ir Komisijas, attiecīgo dalībvalstu un piedāvātāju organizāciju pārstāvji, nodrošina izvēlēto programmu, kas minētas 8. un 9. pantā, pareizu pārvaldību. Grozījums Nr. 19 13. panta 2. punkts 2.  Kopienas ieguldījums izvēlētajās programmās, kas minētas 8. un 9. punktā, nepārsniedz 50 % no programmu reālajām izmaksām. Attiecībā uz informācijas un veicināšanas programmām, kuru ilgums ir divi vai trīs gadi, ieguldījums katrā programmas īstenošanas gadā nepārsniedz šo maksimālo noteikto robežu. 2.  Kopienas ieguldījums izvēlētajās programmās, kas minētas 8. un 9. punktā, nepārsniedz 60 % no programmu reālajām izmaksām. Attiecībā uz informācijas un veicināšanas programmām, kuru ilgums ir divi vai trīs gadi, ieguldījums katrā programmas īstenošanas gadā nepārsniedz šo maksimālo noteikto robežu. Savukārt attiecībā uz programmām, kas saistītas ar bioloģisko lauksaimniecību un programmām, kas saistītas ar krīžu novēršanas pasākumiem, Kopienas finanšu ieguldījums nepārsniedz 70 %. Grozījums Nr. 20 13. panta 3. punkta pirmā daļa 3.  Piedāvātājas organizācijas finansē vismaz 20 % no to piedāvāto programmu reālajām izmaksām, finansējuma pārējo daļu uzņemas attiecīgās dalībvalstis, ņemot vērā 2. punktā minēto Kopienas līdzdalību. 3.  Piedāvātājas organizācijas finansē vismaz 10 % no to piedāvāto programmu reālajām izmaksām, finansējuma pārējo daļu uzņemas attiecīgās dalībvalstis, ņemot vērā 2. punktā minēto Kopienas līdzdalību. Grozījums Nr. 21 15. panta 1.a punkts (jauns) Šiem noteikumiem it īpaši jādod iespēja piedāvātājām organizācijām iesniegt savu programmu vismaz divas reizes gadā un dalībvalstīm iesniegt savu programmu priekšlikumus Komisijai, ievērojot tos pašus noteikumus. Grozījums Nr. 22 16. panta 2.a punkts (jauns) 2.a Ja izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais periods ir trīs mēneši. Grozījums Nr. 23 17. panta ievaddaļa Pirms 4. pantā minēto sarakstu izveides vai 5. pantā minēto pamatnostādņu noteikšanas, pirms 6. un 9. pantā minēto programmu apstiprināšanas vai lēmuma pieņemšanas par pasākumiem saskaņā ar 10. pantu, vai 15. pantā minēto īstenošanas noteikumu pieņemšanas Komisija var apspriesties ar: Pirms 4. pantā minēto sarakstu izveides vai 5. pantā minēto pamatnostādņu noteikšanas, pirms 6. un 9. pantā minēto programmu apstiprināšanas vai lēmuma pieņemšanas par pasākumiem saskaņā ar 10. pantu, vai 15. pantā minēto īstenošanas noteikumu pieņemšanas Komisija apspriežas ar: Grozījums Nr. 24 18. pants Līdz 2012. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu kopā ar jebkādiem atbilstīgiem priekšlikumiem. Līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu kopā ar jebkādiem atbilstīgiem priekšlikumiem.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra rezolūcija par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgu organizāciju (2007/2109(INI))

P6_TA(2007)0606 A6-0467/2007

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju(1),

-   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 29. septembra ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Regulas (EK) Nr. 104/2000 īstenošanu (COM(2006)0558),

-   ņemot vērā 1998. gada 19. jūnija rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Eiropas Savienības zivsaimniecības produktu tirgus nākotne ‐ atbildība, partnerība un konkurētspēja"(2),

-   ņemot vērā 1998. gada 19. jūnija rezolūciju par zivju produktu konservu ražošanu un akvakultūru Eiropas Savienībā(3),

-   ņemot vērā 1999. gada 2. decembra nostāju par priekšlikumu Padomes Regulai par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju(4),

-   ņemot vērā 2002. gada 14. marta rezolūciju par zivju pārstrādes nozari(5),

-   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 9. marta paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Zvejniecības nozares ekonomiskās situācijas uzlabošana" (COM(2006)0103),

-   ņemot vērā 2006. gada 28. septembra rezolūciju par zivsaimniecības nozares ekonomiskās situācijas uzlabošanu(6),

-   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas 2007. gada 5. jūnija darba dokumentu(7) par to, kā tiek īstenota Regula (EK) Nr. 104/2000,

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0467/2007),

A.   no jauna apstiprinot zivsaimniecības nozares stratēģisko nozīmi attiecībā uz sociālekonomisko stāvokli, zivju regulāru piegādi un pārtikas līdzsvaru daudzās dalībvalstīs un arī ES kopumā; atgādinot zivsaimniecības nozares būtisko ieguldījumu ekonomikas un sociālajā kohēzijā, veicinot strauju attīstību piekrastes iedzīvotāju kopienās, saglabājot un izveidojot jaunu saimniecisko darbību un darba vietas gan iepriekšējā, gan nākamā posma tirgū, īpaši mazāk labvēlīgos reģionos un kopienās, kā arī vietējo kultūras tradīciju saglabāšanā;

B.   tā kā zivsaimniecības produktu tirgus kopīga organizācija (TKO) bija kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pirmais elements, kurš bija jāizveido 1970. gadā, un kopš tā laika ir viens no KZP četriem pīlāriem, kuros ietilpst arī struktūrpolitika, zivsaimniecības resursu saglabāšana un attiecības ar trešajām valstīm;

C.   tā kā zivsaimniecības produktu TKO notika divas ievērojamas reformas ‐ pirmā par izmetumu samazināšanu un pārejošo uzkrājumu atbalsta ieviešanu 1981. gadā un otrā par izmetumu ievērojamu samazināšanu un ražotāju organizāciju lomas nostiprināšanu ražošanas vadībā un tirgus intervencē 2000. gadā;

D.   tā kā zivsaimniecības un akvakultūras produktu TKO galvenie mērķi, kuri aizvien nav sasniegti, ir nodrošināt stabilu zivsaimniecības produktu tirgu un taisnīgu ienākumu ražotājiem;

E.   tā kā zivsaimniecības produktu TKO ir jāreaģē uz tirgu, kuram ir raksturīgas tirdzniecības, piegādes un pārstrādes, cenu un patērētāju ieradumu ievērojamas strukturālas atšķirības;

F.   tā kā ar esošo sistēmu zivju pirmajai pārdošanai partijās, kuru izmanto vairumā dalībvalstu, īpaši tiek sodīti ražotāji, kuri var gūt tikai vienu desmito daļu no peļņas, kādu gūst gala izplatītājs;

G.   tā kā zivsaimniecības produktu TKO ir noteikti vairāki tirgus intervences mehānismi, lai atbalstītu cenas un regulētu zivju piegādi, un tā kā mērķis bija veicināt piegāžu koncentrēšanu, izmantojot atbalstu ražotāju organizācijām, kuru loma tirgus intervencē ir nostiprināta, lai gan šo pasākumu nepapildināja vajadzīgais finansiālais atbalsts;

H.   tā kā divpusējie tirdzniecības nolīgumi un tas, ka ieviesta sistēma tirdzniecībai ar trešām valstīm, lai apgādātu Eiropas Savienības zivju pārstrādātājus, radījuši stāvokli, kad tiek apšaubītas Kopienas priekšrocības un ir pieaudzis konkurences spiediens uz Kopienas produktiem, tieši ietekmējot ienākumus šajā nozarē;

I.   tā kā zivsaimniecības produktu TKO instrumenti aizvien tika grozīti, un to nozīme samazinājās, salīdzinot ar citiem KZP pīlāru un prioritāšu instrumentiem, kuri ir kļuvuši par KZP galvenajiem mērķiem, piemēram, zivju resursu saglabāšanu un zvejas intensitātes samazināšanu;

J.   tā kā zivsaimniecības produktu TKO nav devusi pietiekamu ieguldījumu, lai celtu cenas pirmajā tirdzniecības posmā vai uzlabotu pievienotās vērtības sadalījumu zivsaimniecības nozares vērtības radīšanas ķēdē, kurā papildus lielajiem reģistrētajiem tirdzniecības starpniekiem aizvien nopietnāka nozīme ir arī lielveikaliem, kuri tirgo zivis;

K.   tā kā cenu veidošanas procesā pirmajā tirdzniecības posmā var novērst to, ka ražošanas izmaksu faktoru svārstības ietekmē zivju cenas;

L.   tā kā pirmā tirdzniecības posma vidējās cenas kopš 2000. gada ir vai nu palikušas nemainīgas vai samazinājušās, taču šīs tendences neietekmē cenas, par kādām galapatērētāji pērk svaigas zivis, un šīs cenas drīzāk ir pastāvīgi pieaugušas;

M.   tā kā saskaņā ar informāciju ELVGF īstenošanas ziņojumā faktiskie izdevumi no 1974. līdz 2005. gadam veidoja mazliet mazāk nekā EUR 550 000 000, vidēji EUR 17 000 000 gadā, citiem vārdiem sakot, šis ir ļoti pieticīgs budžets, lai īstenotu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 33. pantā noteiktos mērķus;

N.   tā kā Komisija iepriekš minētā 2006. gada 29. septembra ziņojuma 5. secinājumā atzīst, ka ir sarežģīti saskaņot zivsaimniecības produktu TKO jaunās prioritātes ar tās mērķiem, piemēram, Līguma 33. pantā minēto ienākumu nodrošināšanu, jo īpaši uzsverot, ka "tirgus cenas nav sekojušas ražošanas izmaksu tendencēm";

O.   tā kā iepriekš minētajā 2006. gada 28. septembra rezolūcijā Parlaments secināja, ka līdzšinējās zivsaimniecības produktu TKO iespējas nav pietiekami izmantotas, lai uzlabotu konkurētspēju;

P.   tā kā iepriekš minētajā 1999. gada 2. decembra nostājā Parlaments ierosināja labvēlīgākus tirgus intervences mehānismu īstenošanas nosacījumus, īpaši par izmetumiem un finansiālo atbalstu ražotāju organizācijām, bet šos ierosinājumus neatbalstīja Padome;

Q.   tā kā nozarē šobrīd aizvien vairāk paļaujas uz importu, apdraudot iekšēju ražošanu;

R.   ņemot vērā pastāvošo zivju proteīnu pārtikas deficītu un pašreizējo atkarību no importa patērētāju vajadzībām laikā, kad Kopienas ražošanas līmenis pastāvīgi krītas, bet ražošana pasaulē turpina pieaugt;

S.   tā kā Komisija jau ir atļāvusi Kopienas tirgū pārdot produktus, kuri neatbilst Eiropas Savienības noteiktajam obligātajam izmēram, īpaši tādēļ, ka netika īstenoti saldēto produktu tirdzniecības noteikumi;

T.   tā kā iepriekš minētajā 2006. gada 9. marta paziņojumā Komisija uzsver, ka ir jāpārskata Regula (EK) Nr. 104/2000;

U.   tā kā iepriekš minētajā 2006. gada 28. septembra rezolūcijā Parlaments atbalsta zivsaimniecības produktu TKO steidzamu pārstrādāšanu, lai strauji uzlabotu tās ieguldījumu augstāku cenu nodrošināšanā pirmajā tirdzniecības posmā un uzlabotu pievienotās vērtības sadalījumu nozarē;

1.   atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu sākt pašreizējās zivsaimniecības un akvakultūras produktu TKO padziļinātu izvērtēšanu, bet pauž nožēlu, ka novērtējuma ziņojuma iesniegšana kavējās gandrīz gadu, neskatoties uz Regulas (EK) Nr. 104/2000 21. panta noteikumiem;

2.   uzskata, ka ir steidzami jāveic zivsaimniecības produktu TKO tālejoša pārstrādāšana, lai strauji sekmētu tās ieguldījumu nozares ienākumu nodrošināšanā, veicinot tirgus stabilitāti, uzlabojot zivsaimniecības produktu tirdzniecību un palielinot radīto pievienoto vērtību;

3.   aicina Komisiju cik iespējams drīz iesniegt paziņojumu par pamatnostādnēm un priekšlikumu par zivsaimniecības produktu TKO pārstrādāšanu, ievērojot šajā rezolūcijā izklāstītos priekšlikumus;

4.   uzsver, ka zivsaimniecības produktu TKO pārstrādāšanas procesā, īpaši pašreizējā izvērtēšanas posmā, ir jāiesaista galvenie nozarē strādājošie, īpaši zvejnieki un viņu organizācijas;

5.   uzsver, ka zivsaimniecības produktu TKO ieguldījums nozarē ir samazinājies īpaši pēc 2000. gada reformas; uzskata, ka šīs tendences novēršanai, īpaši ievērojami palielinot finanšu līdzekļus, ir jābūt vienam no galvenajiem zivsaimniecības produktu TKO turpmākās pārstrādāšanas mērķiem, ļaujot pietiekamā līmenī nodrošināt Kopienas finansējumu zivsaimniecības nozares vajadzībām, lai īstenotu Līgumā noteiktos mērķus;

6.   atzīmē, ka līdzšinējie intervences mehānismi ir augstākā mērā koncentrēti, un aicina Komisiju nolūkā uzlabot zivju tirdzniecību un nodrošināt taisnīgus ienākumus ražotājiem noteikt, vai šie mehānismi ir vispiemērotākie un vai tie ir pietiekami elastīgi, lai nodrošinātu pastāvošo ražošanas/tirdzniecības struktūru vajadzības dalībvalstīs;

7.   šajā sakarā prasa Komisijai noteikt, vai Regulas (EK) Nr. 104/2000 dažādajos pielikumos iekļautie produkti, īpaši attiecībā uz pārejošiem uzkrājumiem un individuāliem izmetumiem, ir visatbilstīgākie, un vai šis saraksts nav jāmaina un jāpaplašina;

8.   uzskata, ka kompensācijas maksājumi par tunzivīm ir jāpagarina, un atgādina priekšlikumus, kuri ir šajā sakarā pausti iepriekš minētajā 1998. gada 19. jūnija rezolūcijā par zivju produktu konservu ražošanu un akvakultūru Eiropas Savienībā; aicina Komisiju ieviest kompensācijas maksājumus par sardīnēm, ņemot vērā priekšlikumu minētās rezolūcijas 14. punkta b) apakšpunktā;

9.   uzsver, ka marķējums un pareiza informācija patērētājam ir nozīmīgi, lai strauji paaugstinātu zivsaimniecības produktu kvalitāti un pievienoto vērtību; uzskata, ka ir rūpīgi jāpārbauda un jākontrolē tirdzniecības apzīmējumi, īpaši ievestajiem produktiem, lai nodrošinātu, ka patērētājs netiek maldināts;

10.   aicina Komisiju paātrināt zivsaimniecības produktu ekosertifikācijas procesu, jo tas ir būtisks nosacījums, lai konkurence uzņēmēju vidū Eiropas Savienībā un ārpus tās būtu stabila un taisnīga;

11.   uzsver, ka no struktūrfondiem jādod ieguldījums ražotājiem paredzētas atbalsta infrastruktūras modernizēšanai un izveidei, proti, ražošanai/tirdzniecībai, saldēšanas iekārtām, apstrādei, transportam un tirdzniecībai/piegādei;

12.   uzsver, ka intervences mehānismos jāņem vērā tas, ka zivsaimniecības produkti ātri bojājas;

13.   prasa lielāku atbalstu, lai uzlabotu zivju apstrādi uz kuģiem, īpaši ieguldījumus saldēšanas un iepakošanas sistēmās, kā arī veselības un drošības veicināšanai uz kuģiem;

14.   uzsver nepieciešamību saglabāt un nostiprināt atbalsta, īpaši finansiālā, mehānismus un līdzekļus, lai veicinātu piegādes koncentrēšanu, īpaši ar reālu atbalstu, jo īpaši piekrastes sīkzvejai un tradicionālai zvejai un ražotāju organizāciju izveidei un finansēšanai, pamatojoties uz atzīšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 104/2000;

15.   uzskata, ka darbības programmām ar pienācīgu finansiālu atbalstu jānodrošina iespēja, ka ražotāju organizācijas var pārdot savu produkciju tieši, lai sekmētu tās vērtību un strauji palielinātu zivsaimniecības produktu pievienoto vērtību; tāpēc prasa grozīt Regulas (EK) Nr. 104/2000 5. pantu saskaņā ar iepriekš minētajā 1999. gada 2. decembra nostājā pausto priekšlikumu;

16.   atkārto, ka Kopienas budžetā ir jāsaglabā atbalsta tieša saikne ar ražotāju organizācijām, vienlaicīgi arī dodot iespēju no dalībvalstīm saņemt papildu līdzekļus darbības programmu atbalstam saskaņā ar priekšlikumu iepriekš minētajā 1999. gada 2. decembra nostājā; šajā sakarā prasa grozīt Regulas (EK) Nr. 104/2000 10. pantu;

17.   uzskata, ka ir jāveic pētījums par to, kāpēc ar zivsaimniecības produktu TKO 2000. gada reformu noteiktā iespēja dibināt starpnozaru organizācijas cieta neveiksmi, kā minēts iepriekš minētā Komisijas 2006. gada 29. septembra ziņojuma 4. secinājumā;

18.   atbalsta iniciatīvu ieviest tādu rīcības kodeksu tirdzniecībai ar zivsaimniecības produktiem Eiropas Savienībā, kurš attiektos uz visiem nozares dalībniekiem, lai paredzētu brīvprātīgus noteikumus un nodrošinātu pievienotās vērtības un tirdzniecības noteikumu taisnīgu sadalījumu vērtību ķēdē;

19.   uzsver, ka ir svarīgi izveidot izcelsmes marķējumus un īpašas kvalitātes tradicionālo produktu marķējumus, kuru pamatā būtu gadatirgi, mazie uzņēmumi un ēdināšanas nozare, lai strauji palielinātu vietējo produktu pievienoto vērtību un veicinātu vietējo attīstību;

20.   iesaka Komisijai izvērtēt, kādas sekas varētu izraisīt attiecības ar trešām valstīm, jo īpaši importa ietekmi uz cenām pirmajā tirdzniecības posmā; aicina Komisiju stingrāk izvērtēt ārējās tirdzniecības attiecības, lai neapdraudētu Līguma 33. panta mērķus, īpaši īstenojot Regulas (EK) Nr. 104/2000 30. pantā minētos PTO aizsardzības mehānismus;

21.   uzskata, ka ir būtiski ievestajiem zivsaimniecības produktiem, kurus pārdod iekšējā tirgū, piemērot tos pašus noteikumus un prasības, kurus piemēro Kopienas zivsaimniecības produktiem, piemēram, par marķējumu, higiēnas un veselības noteikumus vai aizliegumu Kopienas tirgū pārdot zivsaimniecības produktus, kuri ir mazāki par Kopienā atļautajiem izmēriem;

22.   uzskata, ka turpmākajā pārskatīšanā ir būtiski nodrošināt lielāku finansējumu zivsaimniecības produktu TKO;

23.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī valstu parlamentiem.

(1) OV L 17, 21.1.2000, 22. lpp. (2) OV C 210, 6.7.1998., 292. lpp. (3) OV C 210, 6.7.1998., 295. lpp. (4) OV C 194, 11.7.2000., 87. lpp. (5) OV C 47 E, 27.2.2003., 601. lpp. (6) OV C 306 E, 15.12.2006., 417. lpp. (7) http://www.europarl.europa.eu/meetdocs/2004_2009/organes/pech/pech_20070627_0900.htm

Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr.1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (10537/3/2007 – C6-0353/2007 – 2005/0228(COD))

P6_TA(2007)0607 A6-0482/2007

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (10537/3/2007 – C6-0353/2007)(1),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0579),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā pievienoto Komisijas paziņojumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0482/2007),

1.   apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta otrajā lasījumā 2007. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr.1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta otrā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 216/2008.)

Komisijas paziņojumi

RE: 64. pants

Attiecībā uz 64. pantu Komisija skaidro, ka, grozot Komisijas Regulu (EK) Nr. 593/2007 par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām un atlīdzību, Komisija pienācīgu uzmanību veltīs īpašajam MVU stāvoklim un jo īpaši tam, kā šo maksu un atlīdzības apjoms var ietekmēt minēto uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju, vienlaikus turpinot nodrošināt gan atbilstību nediskriminācijas principam, gan to, lai arī turpmāk aģentūras ienākumi no sertificēšanas darbībām būtu pietiekami sniegto pakalpojumu izmaksu segšanai pilnā apjomā.

RE: 3. panta j) punkta i) apakšpunkta ceturtais ievilkums

"Attiecībā uz definīciju, kas sniegta sarežģītam ar dzinēju darbināmam gaisa kuģim, Komisija izvērtēs, kā ekonomiski tiek ietekmēts tirgus, ja šajā definīcijā iekļauj lidmašīnas ar turbodzinēju(-iem) vai vairāk par vienu turbopropelleru dzinēju, un lūgs Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai pārraudzīt to drošību."

RE: II pielikuma e) punkts (īpaši viegli gaisa kuģi)

"Komisija lūgs Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai risināt oficiālas apspriedes ar visām iesaistītajām personām un iesniegt pamatotu atzinumu izmaiņām II pielikuma e) punktā, kuru nolūks ir vajadzības gadījumā tajā iekļaut īpaši vieglos gaisa kuģus, kuru masa ir mazāka par 600 kg."

(1) OV C 277 E, 20.11.2007., 8. lpp. (2) Pieņemtie teksti, 14.3.2007., P6_TA(2007)0067.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (COM(2007)0368 – C6-0200/2007 – 2007/0128(COD))

P6_TA(2007)0608 A6-0464/2007

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0368),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza Parlamentam priekšlikumu (C6-0200/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0464/2007),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā gatavojas būtiski grozīt šo priekšlikumu vai aizstāt to ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 98/71/EK par dizainparaugu tiesisko aizsardzību (COM(2004)0582 – C6-0119/2004 – 2004/0203(COD))

P6_TA(2007)0609 A6-0453/2007

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2004)0582),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, ar kuriem saskaņā Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0119/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A6-0453/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/.../EK, ar ko groza Direktīvu 98/71/EK par dizainparaugu tiesisko aizsardzību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru(2),

tā kā:

1)   ║Dizainparauga aizsardzības vienīgais nolūks ir piešķirt ekskluzīvas tiesības produkta izskatam, bet nevis monopoltiesības uz produktu kā tādu;║dizainparaugu, kuriem nav īstas alternatīvas, aizsardzība faktiski novestu pie produkta monopola; ║šāda aizsardzība sāktu līdzināties dizainparauga režīma pārkāpšanai; ║ja trešām pusēm ļauj ražot un izplatīt rezerves daļas, tiek saglabāta konkurence; ║ja dizainparauga aizsardzība tiek paplašināta attiecībā uz rezerves daļām, šīs trešās puses pārkāpj šīs tiesības, tiek likvidēta konkurence un dizainparauga tiesību turētājam faktiski tiek piešķirtas produkta monopoltiesības.

2)   ║Atšķirības dalībvalstu likumos par aizsargāto dizainparaugu izmantošanu kompleksa ražojuma remontam, lai atjaunotu tā sākotnējo izskatu, ja produkts, kas ietver šo dizainparaugu vai kuram šis dizainparaugs tiek piemērots, veido kompleksa ražojuma, no kura izskata aizsargātais dizainparaugs ir atkarīgs, sastāvdaļas, tieši ietekmē iekšējā tirgus struktūru un funkcionēšanu attiecībā uz precēm, kas ietver šos dizainparaugus;║šādas atšķirības var izkropļot konkurenci iekšējā tirgū.

3)   ║Lai iekšējais tirgus funkcionētu raiti, ir nepieciešams tuvināt dalībvalstu dizainparauga aizsardzības likumus attiecībā uz aizsargāto dizainparaugu izmantošanu kompleksa ražojuma remontam, lai atjaunotu tā sākotnējo izskatu.

4)   ║Lai papildinātu Komisijas 2002. gada 31. jūlija Regulas (EK) Nr. 1400/2002 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē(3) noteikumus attiecībā uz ražotāja spēju redzamā un efektīvā veidā marķēt sastāvdaļas vai rezerves daļas ar savu preču zīmi vai logo, ir jānodrošina, ka patērētāji tiek pienācīgi informēti par rezerves daļu izcelsmi, piemēram, sniedzot informāciju par preču zīmēm vai logo, ar ko marķētas attiecīgās daļas.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai(4) ir iekļauti noteikumi par neatkarīgu ražotāju izgatavotu rezerves daļu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka tās atbilst drošības un vides kritērijiem; jaunās procedūras, ko tā nosaka, nodrošinās stingrākus patērētāju aizsardzības pasākumus tirgū, kurā pilnībā atcelti ierobežojumi.

(6)  Direktīva 98/71/EK(5) ir jāgroza attiecīgi,

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 98/71/EK 14. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

"14. pants.

Remonta nolūkiem izmantoto sastāvdaļu dizainparaugi

1.  Dizainparauga aizsardzība neattiecas uz kādā ražojumā iemontētu vai izmantotu dizainparaugu, kas ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa un kuru║12. panta 1. punkta izpratnē izmanto vienīgi šā kompleksā ražojuma remontam, lai atjaunotu tā sākotnējo izskatu. Šis noteikums nav spēkā, ja minēto sastāvdaļu laiž tirgū nevis tādēļ, lai to izmantotu kompleksa ražojuma remontam, bet gan ar citu primāro mērķi.

2.   1. punktu piemēro tad, ja patērētāji ir pienācīgi informēti par remonta nolūkā izmantotā ražojuma izcelsmi, piemēram, marķējot ražojumu ar preču zīmi vai firmas nosaukumu vai izmantojot citas piemērotas iespējas, lai, pārzinot situāciju, varētu izvēlēties starp savstarpēji konkurējošiem ražojumiem, kas izmantojami remonta veikšanai.

3.   1. punktu piemēro attiecībā uz redzamajām daļām sekundārajā tirgū tikai, ja kompleksā ražojuma dizainparauga īpašnieks vai cita persona ar tā piekrišanu laiž to apgrozībā primārajā tirgū."

2. pants

Ja kādā dalībvalstī spēkā esošie tiesību akti paredz piemērot dizainparaugu aizsardzību tādam dizainparaugam, kas iemontēts vai izmantots produktā, ko izmanto kā kompleksa ražojuma sastāvdaļu Direktīvas 98/71/EK 12. panta 1. punkta izpratnē, lai nodrošinātu iespēju veikt kompleksā ražojuma remontu ar mērķi atjaunot tā sākotnējo izskatu, tad šī dalībvalsts drīkst īstenot minētā dizainparauga aizsardzību ...(6).

3. pants

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības...(7). Dalībvalstis tūlīt informē Komisiju par šo tiesību aktu tekstu un par šo tiesību aktu un direktīvas korelācijas tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

║,

Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā -

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 286, 17.11.2005., 8. lpp. (2) Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra Nostāja. (3) OV L 203, 1.8.2002., 30. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Pievienošanās aktu. (4) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp. (5) OV L 289, 28.10.1998., 28. lpp. (6) * Piecus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (7) * Vēlākais divu gadu laikā no šīs direktīvas pieņemšanas dienas.

Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par vīna tirgus kopīgo organizāciju un dažu regulu grozījumiem (COM(2007)0372 – C6-0254/2007 – 2007/0138(CNS))

P6_TA(2007)0610 A6-0477/2007

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0372),

–   ņemot vērā EK līguma 36. un 37. pantus, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6-0254/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0477/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 1.A APSVĒRUMS (jauns) (1a)  Eiropas Savienībā ir vairāk nekā pusotrs miljons vīna darītavu, un tā ir pasaulē lielākā vīna ražotāja, eksportētāja un patērētāja. Grozījums Nr. 2 2. APSVĒRUMS (2)  Vīna patēriņš Kopienā nepārtraukti samazinājies un vīna daudzums, kas kopš 1996. gada izvests no Kopienas, palielinājies daudz lēnāk nekā attiecīgie ievedumi. Tas izraisījis pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara pasliktināšanos, kas savukārt ietekmējis ražotāju cenas un ienākumus. (2)  Neskatoties uz to, ka ir palielinājies kvalitatīvā vīna pārdošanas apjoms un Kopienas vīna eksports, kopējais vīna patēriņš Kopienā ir nepārtraukti un ievērojami samazinājies, un noteiktu vīnu daudzums, kas kopš 1996. gada izvests no Kopienas, palielinājies daudz lēnāk nekā šā veida vīnu attiecīgie ievedumi. Tas izraisījis noteiktu vīnu pieprasījuma un piedāvājuma vispārējā līdzsvara pasliktināšanos, kas savukārt ietekmējis ražotāju cenas un ienākumus. Grozījums Nr. 3 3. APSVĒRUMS (3)  Ne visi instrumenti, kas pašlaik iekļauti Regulā (EK) Nr. 1493/1999, ir izrādījušies efektīvi, lai veicinātu nozares konkurētspējīgu un ilgtspējīgu attīstību. Tirgus mehānismu pasākumi, piemēram, krīzes destilācija, ir izrādījušies tādā mērā neefektīvi izmaksu ziņā, ka tie ir stimulējuši strukturālus pārpalikumus, neveicot uzlabojumus attiecīgajās konkurences struktūrās. Turklāt daži pašreizējošie reglamentējošie pasākumi ir nevajadzīgi ierobežojuši konkurētspējīgo ražotāju darbības. (3)  Ne visi instrumenti, kas pašlaik iekļauti Regulā (EK) Nr. 1493/1999, ir izrādījušies efektīvi, lai veicinātu nozares konkurētspējīgu un ilgtspējīgu attīstību. Noteikti tirgus mehānismu pasākumi ir izrādījušies tādā mērā neefektīvi izmaksu ziņā, ka tie ir stimulējuši strukturālus pārpalikumus, neveicot uzlabojumus attiecīgajās konkurences struktūrās. Turklāt daži pašreizējie reglamentējošie pasākumi ir nevajadzīgi ierobežojuši konkurētspējīgo ražotāju darbības. Grozījums Nr. 4 3.A APSVĒRUMS (jauns) (3a)  Līdzekļu atlikums, kas pārsniedz 14 % no Kopienas produkcijas, ir apmēram EUR 5 200 000 000. To var iegūt, mērķtiecīgi palielinot jauno patērētāju skaitu līdz 75 miljoniem vai veicinot vīna eksportu uz trešām valstīm, kurās ir pieprasījums un simtiem miljonu maksātspējīgu patērētāju, kas varētu ievērojami palielināt nozares ieņēmumus. Grozījums Nr. 5 3.B APSVĒRUMS (jauns) (3b)  Pašreizējās tirgus kopīgās organizācijas (TKO) pasākumu tūlītēja atcelšana nozari ietekmēs ļoti negatīvi, tādēļ ir jānosaka pārejas periods, kura laikā pašreizējo TKO nomainīs jaunā TKO. Grozījums Nr. 6 5. APSVĒRUMS (5)  Tādēļ, ņemot vērā gūto pieredzi, ir lietderīgi būtiski mainīt Kopienas režīmu, ko piemēro vīna nozarei, lai sasniegtu šādus mērķus: paaugstināt ES vīna ražotāju konkurētspēju; panākt, lai ES kvalitatīvo vīnu uzskata par vislabāko vīnu pasaulē; atgūt vecos tirgus un iegūt jaunus tirgus Kopienā un pasaulē; izveidot vīna nozares režīmu, ko reglamentē skaidri un vienkārši, taču efektīvi noteikumi, ar kuriem līdzsvaro piedāvājumu un pieprasījumu; izveidot vīna nozares režīmu, kas sargā Kopienas vīna ražošanas labākās tradīcijas, nostiprināt daudzu lauku reģionu sociālo struktūru un nodrošināt, ka ražojot tiek saudzēta vide. Tādēļ ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 1493/1999 un aizstāt to ar šo jauno regulu. (5)  Tādēļ, ņemot vērā gūto pieredzi, ir lietderīgi būtiski mainīt Kopienas režīmu, ko piemēro vīna nozarei, lai sasniegtu šādus mērķus: paaugstināt ES vīna ražotāju konkurētspēju; panākt, lai ES kvalitatīvo vīnu uzskata par vislabāko vīnu pasaulē; atgūt vecos tirgus un iegūt jaunus tirgus Kopienā un pasaulē, jo īpaši ņemot vērā pastāvīgi augošo pieprasījumu Āzijas tirgū, kas Eiropas vīna ražotājiem rada konkurenci un iespējas; izveidot vīna nozares režīmu, ko reglamentē skaidri un vienkārši, taču efektīvi noteikumi, ar kuriem līdzsvaro piedāvājumu un pieprasījumu; izveidot vīna nozares režīmu, kas sargā Kopienas vīna ražošanas labākās tradīcijas, uzlabo lauksaimnieku dzīves līmeni, nostiprina daudzu lauku reģionu sociālo struktūru un nodrošina, ka ražojot tiek saudzēta vide. Tādēļ ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 1493/1999 un aizstāt to ar šo jauno regulu. Grozījums Nr. 7 5.A APSVĒRUMS (jauns) (5a)  Vīna TKO ir jārada visi priekšnosacījumi, lai vīna ražošanas nozare varētu neatkarīgi pielāgoties tirgus prasībām, ņemot vērā patērētāju intereses, vienlīdzīgas iespējas visiem vīna ražošanas uzņēmumiem, tostarp kas attiecas uz pārstrādi dalībvalstīs un pārstrādi, kas notiek dalībvalstī no citā dalībvalstī audzētām vīnogām, kā arī vides aizsardzības apsvērumus. Grozījums Nr. 8 9. APSVĒRUMS (9)  Ir svarīgi paredzēt atbalsta pasākumus, lai stiprinātu konkurences struktūras. Šie pasākumi ir jāfinansē un jānosaka Kopienai, bet dalībvalstis var izvēlēties to, kas visvairāk atbilst to apgabalu vajadzībām, vajadzības gadījumā ņemot vērā reģionālās īpatnības, un integrētās valsts atbalsta programmās. Dalībvalstis ir atbildīgas par šo programmu īstenošanu. (9)  Ir svarīgi paredzēt atbalsta pasākumus, lai stiprinātu konkurences struktūras. Daži no šiem pasākumiem ir jāfinansē un jānosaka Kopienai, bet dalībvalstis var izvēlēties to, kas visvairāk atbilst to apgabalu vajadzībām, vajadzības gadījumā ņemot vērā reģionālās īpatnības, un integrētās valsts atbalsta programmās. Dalībvalstis ir atbildīgas par šo programmu īstenošanu. Grozījums Nr. 9 9.A APSVĒRUMS (jauns) (9a)  Reformas ikgadējās izmaksas ir novērtētas aptuveni EUR 1 300 000 000 apjomā, kas ir līdzvērtīgs pašreizējo vīna nozares izdevumu apjomam. Šie līdzekļi ir jāsadala dalībvalstu pasākumiem un Kopienas mēroga pasākumiem. Valstu programmām paredzētā budžeta sadalīšana pa dalībvalstīm ir jāveic, ņemot vērā vēsturisko sadalījumu, stādījumu platības un ražošanas vēsturi. Grozījums Nr. 10 10. APSVĒRUMS (10)  Piešķirot līdzekļus valsts atbalsta programmām dalībvalstīs, kā galvenais kritērijs jāņem vērā līdzšinējā vīna nozares daļa budžetā, kā arī vīnogulāju platības un līdzšinējais ražošanas apjoms. svītrots Grozījums Nr. 11 10.A APSVĒRUMS (jauns) (10a)  Dalībvalstij paredzētie valsts atbalsta programmu līdzekļi ‐ neiekļaujot noieta veicināšanas pasākumus ‐ nedrīkst būt mazāki par kopējo līdzekļu apjomu, kas 2008. gadā šai valstij piešķirts pārstrukturēšanas atbalstam. Grozījums Nr. 12 11. APSVĒRUMS (11) svarīgs šo programmu pasākums ir Kopienas vīnu noieta veicināšana un tirdzniecība trešās valstīs, un šim pasākumam jārezervē noteikta budžeta līdzekļu daļa. Pārstrukturēšanas un pārveidošanas darbības jāturpina, ņemot vērā to pozitīvo strukturālo ietekmi uz nozari. Preventīvie instrumenti, piemēram, ražas apdrošināšana, kopējie fondi un priekšlaicīga ražas novākšana, ir pasākumi, par kuriem var pretendēt uz atbalstu atbilstīgi atbalsta programmām, lai veicinātu atbildīgu pieeju krīzes situācijām. (11) svarīgs šo programmu pasākums ir Kopienas vīnu noieta veicināšana, patērētāju informēšana par mērenas vīna lietošanas labvēlīgo ietekmi un bezatbildīgas alkohola lietošanas nelabvēlīgajām sekām, tirgus izpēte un tirdzniecība, un šim pasākumam jārezervē noteikta budžeta līdzekļu daļa. Pārstrukturēšanas un pārveidošanas darbības jāturpina, ņemot vērā to pozitīvo strukturālo ietekmi uz nozari. Gan preventīvie instrumenti, gan nozares attīstības instrumenti ražojumu kvalitātes uzlabošanai un noieta tirgus un noieta alternatīvu palielināšanai ir pasākumi, par kuriem var pretendēt uz atbalstu atbilstīgi atbalsta programmām, lai veicinātu atbildīgu pieeju krīzes situācijām. Grozījums Nr. 13 12. APSVĒRUMS (12)  Kopiena finansē atbilstīgos pasākumus, ja vien iespējams, ņemot vērā, vai attiecīgie ražotāji ievēro konkrētus spēkā esošus vides noteikumus. Ja konstatē neatbilstību, attiecīgi samazina maksājumu. svītrots Grozījums Nr. 14 13. APSVĒRUMS (13)  Atbalsts nozarei jāsaņem arī no strukturāliem pasākumiem saskaņā ar Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). svītrots Grozījums Nr. 15 14. APSVĒRUMS (14)  Šādi Regulā (EK) Nr. 1698/2005 iekļauti pasākumi varētu ieinteresēt vīna nozares pārstāvjus: atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un ieguldījumi tehniskajās iekārtās un tirgvedības uzlabojumos, arodmācības, informācijas un reklāmas atbalsts ražotāju organizācijām, ja tās pievienojušās kvalitātes shēmām, atbalsts agrovides pasākumiem, to lauksaimnieku priekšlaicīga pensionēšanās, kas nolēmuši pilnīgi pārtraukt jebkuru komerciālu lauksaimniecisko darbību, lai nodotu savu saimniecību citiem lauksaimniekiem. (14)  Valsts finansējumu vajadzētu piešķirt pasākumiem, kas ir saistīti ar atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem un ieguldījumiem tehniskajās iekārtās un tirgvedības uzlabojumos, arodmācības, informācijas un reklāmas atbalstu ražotāju organizācijām, ja tās pievienojušās kvalitātes shēmām, atbalstu agrovides pasākumiem, kā arī to lauksaimnieku priekšlaicīgu pensionēšanos, kas nolēmuši pilnīgi pārtraukt jebkuru komerciālu lauksaimniecisko darbību, lai nodotu savu saimniecību citiem lauksaimniekiem. Grozījums Nr. 16 15. APSVĒRUMS (15)  Lai palielinātu finansiālos līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, līdzekļi pakāpeniski būtu jāpārved uz budžetu, kas pieejams saskaņā ar minēto regulu. svītrots Grozījums Nr. 17 16.A APSVĒRUMS (jauns) (16a)  Noteicošais vīna pārdošanas faktors Eiropas Savienībā un trešās valstīs ir patērētāju uzticēšanās Eiropas vīna kvalitātei. Lai šo uzticēšanos nodrošinātu, regulatīvajos pasākumos ir jākoncentrējas uz kvalitātes pārvaldību un patērētāju informēšanu. Grozījums Nr. 18 16.B APSVĒRUMS (jauns) (16b)  Noieta veicināšanas pasākumos būtu jāņem vērā pētījumi par vīna sastāvu un vīna mērenas lietošanas ietekmi uz cilvēku veselību. Grozījums Nr. 19 19. APSVĒRUMS (19)  Produkti, uz kuriem attiecas šī regula, jāražo saskaņā ar konkrētiem noteikumiem par vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas nodrošina, ka ir ievērotas veselības prasības, kā arī patērētāju vēlmes attiecībā uz kvalitāti un ražošanas metodi. Elastīguma dēļ Komisijai jāuzņemas atbildība par minēto metožu atjaunināšanu un jaunu apstiprināšanu, izņemot politiski jutīgās bagātināšanas un paskābināšanas jomas, kuru izmaiņas joprojām ir Padomes kompetencē. (19)  Produkti, uz kuriem attiecas šī regula, jāražo saskaņā ar konkrētiem noteikumiem par vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas nodrošina, ka ir ievērotas veselības prasības, kā arī patērētāju vēlmes attiecībā uz kvalitāti un ražošanas metodi. Tādējādi ir jāizstrādā atļauto vīndarības metožu saraksts, un Padomei ir jābūt atbildīgai par minēto metožu atjaunināšanu un jaunu apstiprināšanu. Grozījums Nr. 20 21. APSVĒRUMS (21)  Ņemot vērā pārspiešanā iegūtā vīna slikto kvalitāti, šis paņēmiens ir aizliedzams. (21)  Ņemot vērā pārspiešanā iegūtā vīna slikto kvalitāti, šis paņēmiens ir jāaizliedz un jāizstrādā mehānismi šī aizlieguma piemērošanai. Grozījums Nr. 21 21.A APSVĒRUMS (jauns) (21a)  Vides aizsardzības apsvērumu dēļ ir jānosaka pienākums destilēt visus vīndarības blakusproduktus, pat ja ir atļauti zināmi izņēmumi. Grozījums Nr. 22 22. APSVĒRUMS (22)  Lai izpildītu starptautisko standartu prasības šajā jomā, Komisijai jāņem vērā vīndarības metodes, ko apstiprinājusi Starptautiskā vīnkopības un vīna organizācija. Šie standarti piemērojami arī eksportējamiem Kopienas vīniem, neņemot vērā vairāk ierobežojošus noteikumus, kas piemērojami Kopienā, lai Kopienas ražotājiem neradītu šķēršļus ārzemju tirgos. svītrots Grozījums Nr. 23 29. APSVĒRUMS (29)  Reģistrētiem cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm jānodrošina aizsardzība pret lietojumu, kas nepamatoti izmanto priekšrocības, ko dod atbilstīgo produktu labā slava. ai veicinātu godīgu konkurenci un lai nemaldinātu patērētājus, šī aizsardzība var skart arī produktus un pakalpojumus, uz ko neattiecas šī regula, tostarp produktus, kas nav minēti Līguma I pielikumā. (29)  Cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, arī tiem nosaukumiem, kas atbilst ģeogrāfiskām vienībām, kas ir mazākas par cilmes vietu nosaukumiem vai galvenajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, jānodrošina aizsardzība pret lietojumu, kas kaitē atbilstīgo produktu labajai slavai vai nepamatoti izmanto tās sniegtās priekšrocības. Lai veicinātu godīgu konkurenci un lai nemaldinātu patērētājus, šī aizsardzība var skart arī produktus un pakalpojumus, uz ko neattiecas šī regula, tostarp produktus, kas nav minēti Līguma I pielikumā. Grozījums Nr. 24 33. APSVĒRUMS (33)  Juridiskās noteiktības labad jaunās pārbaudes procedūras neattiecina uz pašreizējiem Kopienas cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Tomēr attiecīgajām dalībvalstīm jāsniedz Komisijai pamatinformācija un tiesību akti, saskaņā ar kuriem nosaukumi un norādes ir atzīti dalībvalsts līmenī, pretējā gadījumā tie zaudēs aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes statusu. Juridiskās noteiktības labad jāierobežo piemērošanas joma pašreizējo cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu dzēšanai. (33)  Juridiskās noteiktības labad jaunās pārbaudes procedūras neattiecina uz pašreizējiem Kopienas cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Tomēr attiecīgajām dalībvalstīm jāsniedz Komisijai pamatinformācija un tiesību akti, saskaņā ar kuriem nosaukumi un norādes ir atzīti dalībvalsts līmenī. Grozījums Nr. 25 34. APSVĒRUMS (34)  Jāatceļ iespēja valsts līmenī aizsargāt ģeogrāfisko nosaukumus kā cilmes vietu nosaukumus vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. svītrots Grozījums Nr. 26 37. APSVĒRUMS (37)  Šajos noteikumos jāparedz obligāta noteiktu terminu lietošana, lai produktu apzīmētu saskaņā ar tirdzniecības kategorijām un sniegtu patērētājiem noteiktu svarīgu informāciju. Konkrētu citu fakultatīvu informatīvu datu izmantošana arī jāregulē Kopienas līmenī. (37)  Šajos noteikumos jāparedz obligāta noteiktu terminu lietošana, lai produktu apzīmētu saskaņā ar tirdzniecības kategorijām un sniegtu patērētājiem noteiktu svarīgu informāciju, tostarp informāciju par pudeļu pildītāja kvalitāti. Konkrētu citu fakultatīvu informatīvu datu izmantošana arī jāregulē Kopienas līmenī. Grozījums Nr. 27 38. APSVĒRUMS (38)  Ja vien nav paredzēts citādi, marķēšanas noteikumi vīna nozarē paredzami papildus noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Paarlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā Nr. 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu, ko piemēro horizontāli. Pieredze liecina, ka diferenciācija saskaņā ar marķēšanas noteikumiem nav lietderīga, ņemot vērā vīna produkta kategoriju. Noteikumi jāpiemēro visām vīna kategorijām, tostarp ievestajiem ražojumiem. Jo īpaši tajos jāparedz norādīt vīna vīnogu šķirni un ražas gadu vīniem bez cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot prasības par marķējuma pareizību un attiecīgu uzraudzību. (38)  Ja vien nav paredzēts citādi, marķēšanas noteikumi vīna nozarē paredzami papildus noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā Nr. 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu, ko piemēro horizontāli. Pieredze liecina, ka diferenciācija saskaņā ar marķēšanas noteikumiem nav lietderīga, ņemot vērā vīna produkta kategoriju. Noteikumi jāpiemēro visām vīna kategorijām, tostarp ievestajiem ražojumiem. Grozījums Nr. 28 38.A APSVĒRUMS (jauns) (38a)  To produktu apraksts, nosaukums un noformējums, uz ko attiecas šī regula, var būtiski ietekmēt to pārdošanas iespējas. Ir jāsaglabā atšķirīgs marķējums dažādām vīna kategorijām un esošo tradicionālo norāžu aizsardzība, lai produktu identificētu un patērētājiem sniegtu noteiktu būtisku informāciju. Grozījums Nr. 29 39. APSVĒRUMS (39)  Pašreizējās ražotāju organizācijas un jaunu organizāciju dibināšana joprojām var veicināt Kopienas līmenī noteikto vīna nozares prasību izpildi. Šo organizāciju lietderība atkarīga no to pakalpojumu apjoma un efektivitātes, ko tās piedāvā saviem biedriem. Tas pats attiecas uz nozares organizācijām. Tādēļ dalībvalstīm jāatzīst organizācijas, kas ievēro noteiktas Kopienas līmenī noteiktas prasības. (39)  Pašreizējās ražotāju organizācijas un jaunu organizāciju dibināšana var veicināt Kopienas līmenī noteikto vīna nozares prasību izpildi. Šo organizāciju lietderība atkarīga no to pakalpojumu apjoma un efektivitātes, ko tās piedāvā saviem biedriem. Tas pats attiecas uz nozares organizācijām. Tādēļ dalībvalstīm jāatzīst organizācijas, kas ievēro noteiktas Kopienas līmenī noteiktas prasības. Tomēr ir jānodala šo abu organizāciju kompetences. Grozījums Nr. 30 42. APSVĒRUMS (42)  Tirdzniecības plūsmu uzraudzība jo īpaši ir pārvaldības joma, kurā jādarbojas elastīgi. Tādējādi lēmums par atļaujas prasību ieviešanu ir jāpieņem Komisijai, ņemot vērā to, vai ir vajadzīgas ievešanas un izvešanas atļaujas, lai pārvaldītu attiecīgos tirgus, un jo īpaši uzraudzītu attiecīgo ražojumu ievešanu. Vispārīgi noteikumi attiecībā uz šādām atļaujām tomēr jānosaka šajā regulā. (42)  Tirdzniecības plūsmu uzraudzība jo īpaši ir pārvaldības joma, kurā jādarbojas elastīgi, lai pārvaldītu attiecīgos tirgus, un jo īpaši uzraudzītu attiecīgo ražojumu ievešanu. Vispārīgi noteikumi attiecībā uz šādām ievešanas un izvešanas atļaujām tomēr jānosaka šajā regulā. Grozījums Nr. 31 43. APSVĒRUMS (43)  Ja paredzētas ievešanas un izvešanas atļaujas, jāiemaksā drošības nauda, lai nodrošinātu, ka darījumi, kuriem izdotas šīs atļaujas, patiešām tiek īstenoti. svītrots Grozījums Nr. 32 46. APSVĒRUMS (46)  Lai nodrošinātu pienācīgu vīna tirgus darbību un jo īpaši lai novērstu tirgus traucējumus, jāparedz iespēja aizliegt izmantot ievešanu un izvešanu pārstrādei. Lai šis tirgus pārvaldības instruments būtu iedarbīgs, tas parasti jāpiemēro bez lielas kavēšanās. Tādēļ Komisijai jāpiešķir attiecīgas pilnvaras. (46)  Lai nodrošinātu pienācīgu vīna tirgus darbību un jo īpaši lai novērstu tirgus traucējumus, jāparedz iespēja aizliegt izmantot ievešanu un izvešanu pārstrādei. Grozījums Nr. 33 55. APSVĒRUMS (55)  Tā kā joprojām nav rasts tirgus līdzsvars, un ir vajadzīgs laiks, lai varētu novērtēt papildpasākumu, piemēram, izaršanas shēmas, iedarbību, ir lietderīgi saglabāt jauno stādījumu aizliegumu līdz 2013. gada 31. decembrim, bet tad tas ir galīgi atceļams, lai konkurētspējīgiem ražotājiem ļautu brīvi piemēroties tirgus apstākļiem. (55)  Tā kā joprojām nav rasts tirgus līdzsvars, un ir vajadzīgs laiks, lai varētu novērtēt papildpasākumu, piemēram, izaršanas shēmas, iedarbību, ir lietderīgi parasti saglabāt jauno stādījumu aizliegumu līdz 2013. gada 31. decembrim. 2012. gada laikā vajadzētu pārbaudīt 2007. gadā pieņemtos vīna tirgus reformas pasākumus un tad lemt par stādījumu aizlieguma saglabāšanu vai atcelšanu. Grozījums Nr. 34 55.A APSVĒRUMS (55a)  Tomēr ir jānodrošina lielāks elastīgums stādīšanas tiesību jomā, lai konkurētspējīgiem ražotājiem ļautu brīvi piemēroties tirgus apstākļiem. Grozījums Nr. 35 55.B APSVĒRUMS (jauns) (55b)  Tad, kad tirgus stāvoklis ievērojami uzlabosies, elastīguma klauzula ļaus uz ierobežotu laiku piešķirt papildu stādīšanas tiesības attiecīgo reģionu vīna dārziem tādas kvalitātes vīna ražošanai, kas varētu palielināt pārdošanas apjomu. Grozījums Nr. 36 58. APSVĒRUMS (58)  Turklāt jāparedz iespēja, ka dalībvalstis drīkst nodot atkārtotas stādīšanas tiesības citai saimniecībai, stingri to kontrolējot, un ar noteikumu, ka šāda nodošana notiek kvalitātes uzlabošanas nolūkā vai attiecas uz platībām, kas paredzētas potzaru audzētavām vai ir saistītas ar saimniecības daļas nodošanu. Šī nodošana atļauta tikai dalībvalsts teritorijā. (58)  Turklāt jāparedz iespēja, ka dalībvalstis drīkst nodot atkārtotas stādīšanas tiesības citai saimniecībai, stingri to kontrolējot, un ar noteikumu, ka šāda nodošana notiek kvalitātes uzlabošanas nolūkā vai attiecas uz platībām, kas paredzētas potzaru audzētavām vai ir saistītas ar saimniecības daļas nodošanu. Grozījums Nr. 37 62.A APSVĒRUMS (62.a)  Pirms priekšlikuma iesniegšanas par stādīšanas tiesību liberalizāciju platībām, uz kurām neattiecas specifikācijas par vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Komisijai ir jāizvērtē palīgpasākumu un tirgus reorganizācijas pasākumu ietekme. Grozījums Nr. 38 63. APSVĒRUMS (63)  Ražošana tajās dalībvalstīs, kurās ražo mazāk par 25000 hektolitriem gadā, ievērojami neietekmē tirgus līdzsvaru. Tādēļ šīm dalībvalstīm nepiemēro jaunu stādījumu pagaidu aizliegumu, bet tās arī nevar izmantot izaršanas shēmu. (63)  Ražošana tajās dalībvalstīs, kurās ražo mazāk par 25 000 hektolitriem gadā, ievērojami neietekmē tirgus līdzsvaru. Tādēļ šīm dalībvalstīm nepiemēro jaunu stādījumu pagaidu aizliegumu. Grozījums Nr. 39 un 322 67. APSVĒRUMS (67)  Lai nodrošinātu atbildīgu attieksmi pret izartajām platībām, tiesības uz piemaksu jāsaista ar to, kā attiecīgie ražotāji ievēro spēkā esošos vides aizsardzības noteikumus. Ja tiks konstatēta neatbilstība, proporcionāli samazinās piemaksu par izaršanu. svītrots Grozījums Nr. 40 4.PANTA 2. PUNKTS 2.  Dalībvalstis ir atbildīgas par atbalsta programmām un nodrošina, ka tās izstrādā un īsteno objektīvi, ņemot vērā attiecīgo ražotāju ekonomisko stāvokli un vajadzību novērst nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret ražotājiem. 2.  Dalībvalstis ir atbildīgas par atbalsta programmu īstenošanu un nodrošina, ka tās izstrādā un īsteno objektīvi, ņemot vērā attiecīgo ražotāju ekonomisko stāvokli un vajadzību novērst nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret ražotājiem. Grozījums Nr. 41 4.PANTA 3. PUNKTS 3.  Atbalstu nepiešķir: svītrots a) pētniecības projektiem un pasākumiem, kas paredzēti pētniecības projektu atbalstam, b) pasākumiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1698/2005. Grozījums Nr. 42 5. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻA 1.  Visas II pielikumā minētās dalībvalstis iesniedz Komisijai – pirmo reizi līdz 2008. gada 30. aprīlim – piecgadu atbalsta programmas projektu, kurā iekļauti pasākumi saskaņā ar šo nodaļu. 1.  Visas II pielikumā minētās dalībvalstis iesniedz Komisijai – līdz nākamā gada 15. februārim pēc šīs regulas stāšanās spēkā – piecgadu atbalsta programmas projektu, kurā iekļauti pasākumi saskaņā ar šo nodaļu. Grozījums Nr. 43 5. PANTA 1. PUNKTA 1.A DAĻA (jauna) Katra dalībvalsts viena gada laikā pēc sākotnējās programmas iesniegšanas var Komisijai iesniegt pārskatītu atbalsta programmu, ja šķiet, ka noteikti sākotnējās programmas pasākumi nav savietojami un tādējādi var traucēt to saskaņotu īstenošanu. Pārskatīto atbalsta programmu var sākt piemērot divus mēnešus pēc tās iesniegšanas. Grozījums Nr. 44 5. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻA Atbalsta programma jāizstrādā tādā ģeogrāfiskajā mērogā, kādu dalībvalstis uzskata par vispiemērotāko. Pirms iesniegšanas Komisijai atbalsta programmu apspriež ar kompetentām iestādēm un organizācijām attiecīgā teritoriālajā līmenī. Atbalsta programma jāizstrādā tādā ģeogrāfiskajā mērogā, kādu dalībvalstis sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm uzskata par vispiemērotāko. Pirms iesniegšanas Komisijai atbalsta programmu apspriež ar kompetentām iestādēm, organizācijām, ražotāju organizācijām, to komercuzņēmumiem un starpnozaru organizācijām reģionālajā un vietējā līmenī. Grozījums Nr. 45 5. PANTA 1. PUNKTA 3. DAĻA Katra dalībvalsts iesniedz vienu programmas projektu, kurā var ņemt vērā reģionālās īpatnības. Katra dalībvalsts iesniedz vienu programmas projektu, kurā var ņemt vērā reģionālās īpatnības, tomēr kurā galvenokārt ievēro to teritoriju vajadzības, kurās noteiktu vīnogulāju šķirņu audzēšana un vīna ražošana ir apgrūtināta (piemēram, kalnu teritorijas). Grozījums Nr. 46 5. PANTA 1.A PUNKTS (jauns) 1.a Atbalsta programmās dalībvalstis var noteikt un definēt šīs regulas 54. panta minēto ražotāju organizāciju lomu. Grozījums Nr. 47 5. PANTA 2. PUNKTA 1. DAĻA 2.  Trīs mēnešus pēc iesniegšanas Komisijai atbalsta programmas var sākt piemērot. 2.  Komisija apstiprina atbalsta programmas trīsdesmit dienu laikā pēc to iesniegšanas. Tās var sākt piemērot divus mēnešus pēc apstiprināšanas. Grozījums Nr. 48 5.PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻA Tomēr, ja iesniegtā programma neatbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem, Komisija par to informē dalībvalsti. Šajā gadījumā dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītu programmu. Pārskatīto programmu var sākt piemērot divus mēnešus pēc tam, kad par to ir paziņots, ja vien joprojām nepastāv neatbilstība; neatbilstības gadījumā jāpiemēro šis apakšpunkts. Tomēr, ja iesniegtā programma neatbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem, Komisija 30 dienu laikā par to informē dalībvalsti. Šajā gadījumā dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītu programmu. Pārskatīto programmu var sākt piemērot mēnesi pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Komisija, ja vien joprojām nepastāv neatbilstība; neatbilstības gadījumā jāpiemēro šis apakšpunkts. Grozījums Nr. 49 7. PANTA 1. DAĻA Atbalsta programmās ietver noieta veicināšanas pasākumus trešo valstu tirgos saskaņā ar 9. pantu. Atbalsta programmās ietver noieta veicināšanas pasākumus tirgus izpēti saskaņā ar 9. pantu. Grozījums Nr. 50 7. PANTA 2. DAĻAS AA) APAKŠPUNKTS (jauns) aa) nozares pārstrukturēšana, Grozījums Nr. 51 7. PANTA 2. DAĻAS AB) APAKŠPUNKTS (jauns) ab) krīžu novēršana, Grozījums Nr. 52 7. PANTA 2. DAĻAS DA) APAKŠPUNKTS (jauns) da) pētniecība un izstrāde, Grozījums Nr. 53 7. PANTA 2. DAĻAS DB) APAKŠPUNKTS (jauns) db) kultivēšanas prakse un vides aizsardzības normas, Grozījums Nr. 54 7. PANTA 2. DAĻAS DC) APAKŠPUNKTS (jauns) dc) vīnogu un vīna kvalitātes uzlabošana, Grozījums Nr. 55 7. PANTA 2. DAĻAS DD) APAKŠPUNKTS (jauns) dd) vīna, alkohola un vīnogu misas privāta uzglabāšana, Grozījums Nr. 56 7. PANTA 2.A  un 2.B DAĻA (jaunas) Ražotājs viena tirdzniecības gada laikā var izmantot vairākus pasākumus. Dalībvalstis ar Komisijas piekrišanu jaunos pasākumus var arī iekļaut atbalsta programmās. Grozījums Nr. 57 8. PANTA 1.A PUNKTS (jauns) 1.a Saskaņā ar 1. punktu noteiktais līdzekļu apjoms ‐ neiekļaujot veicināšanas pasākumus ‐ nevar būt zemāks par līdzekļu apjomu, ko dalībvalstij piešķīra 2008. gadā pārstrukturēšanas atbalstam. Grozījums Nr. 58 9. PANTA VIRSRAKSTS Noieta veicināšana trešo valstu tirgos Noieta veicināšana un tirgus izpēte. Grozījums Nr. 59 9. PANTA 1. PUNKTS 1.  Atbalsts saskaņā ar šo pantu attiecas uz Kopienas vīnu informācijas vai noieta veicināšanas pasākumiem trešās valstīs, līdz ar to uzlabojot to konkurētspēju minētajās valstīs. 1.  Atbalsts saskaņā ar šo pantu attiecas uz Kopienas vīnu informācijas vai noieta veicināšanas pasākumiem, līdz ar to uzlabojot to konkurētspēju: a) iekšējā tirgū, b) trešās valstīs. Grozījums Nr. 60 9. PANTA 2. PUNKTS 2.  Pasākumi, kas minēti 1. punktā, attiecas uz vīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai vīniem ar vīnogu šķirnes norādi. 2.  Pasākumi, kas minēti 1. punktā, attiecas uz vīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un vīniem ar aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Citiem pārtikā lietojamiem vīniem piemēro tikai 1. punkta a) apakšpunktu. Grozījums Nr. 61 9. PANTA 2.A PUNKTS (jauns) 2.a Regulas 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie pasākumi var būt: a) atbildīga vīna patēriņa veicināšana un informēšana par produktu un tā īpašībām, b) tirgus izpētes uzlabošanas pasākumi, lai nodrošinātu attīstību un uzņēmumiem sniegtu pilnīgāku informāciju. Šos pasākumus var īstenot starpnozaru organizācijas 55. panta nozīmē vai citas līdzvērtīgas iestādes. c) noieta veicināšanas un reklāmas pasākumi ar mērķi nodrošināt cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atpazīstamību, uzsverot to nozīmi kvalitātes, vides drošības un vides aizsardzības jomā. Grozījums Nr. 62 9. PANTA 3. PUNKTA IEVADDĻA 3.  Pasākumi, kas minēti 1. punktā, var būt: 3.  Pasākumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, var būt saistīti ar šīm jomām: Grozījums Nr. 63 9. PANTA 3. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS a) sabiedrisko attiecību, veicināšanas vai reklāmas pasākumi, jo īpaši uzsverot Kopienas produktu priekšrocības, īpaši attiecībā uz kvalitāti, pārtikas nekaitīgumu vai nekaitīgumu videi, a) sabiedrisko attiecību, veicināšanas vai reklāmas pasākumi, jo īpaši uzsverot Kopienas produktu priekšrocības, to cilmes vietas nosaukumus un zīmolus, īpaši attiecībā uz kvalitāti, labvēlīgu iedarbību uz veselību, pārtikas nekaitīgumu vai nekaitīgumu videi, Grozījums Nr. 64 9. PANTA 3. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS b) dalība starptautiski nozīmīgos pasākumos, gadatirgos vai izstādēs, b) individuāla vai kolektīva dalība starptautiski nozīmīgos pasākumos, gadatirgos vai izstādēs, Grozījums Nr. 65 9. PANTA 3. PUNKTA C) APAKŠPUNKTS) c) informatīvi pasākumi, jo īpaši par Kopienas sistēmām attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un bioloģisko ražošanu, c) informatīvi pasākumi, jo īpaši par Kopienas sistēmām attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, bioloģisko ražošanu un vīnu marķējumu, Grozījums Nr. 66 9. PANTA 3. PUNKTA CA) APAKŠPUNKTS) ca) atbalsta programmas vīnu ģeogrāfisko izcelsmes norāžu starptautiskai aizsardzībai un pasākumi vai pētījumi, lai apkarotu vīndarības produktu viltošanu trešās valstīs un tehniskus un fitosanitārus šķēršļus. Grozījums Nr. 67 9. PANTA 3. PUNKTA D APAKŠPUNKTS d) jaunu tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai, d) atgūstamo, attīstāmo un jauno tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai, Grozījums Nr. 68 9. PANTA 3. PUNKTA EA) APAKŠPUNKTS (jauns) ea) izglītojoši pasākumi, izmantojot zinātniskus pētījumus par mērenas vīna lietošanas labvēlīgo ietekmi, un noieta veicināšanas pasākumi, kas atbalsta saprātīgu vīna lietošanu, kā arī informatīvi pasākumi par šo produktu un tā īpatnībām, pamatojoties uz attiecīgiem pētījumiem, Grozījums Nr. 69 9. PANTA 3. PUNKTA EB) APAKŠPUNKTS (jauns) b) tirgus izpētes uzlabošanas pasākumi, lai sekmētu attīstību un uzņēmumiem nodrošinātu pilnīgāku informāciju, Grozījums Nr. 70 9. PANTA 3.A PUNKTS (jauns) 3.a Atbalstu galvenokārt piešķir Eiropas Savienības operatoru sadarbības pasākumiem. Grozījums Nr. 71 9. PANTA 4. PUNKTS 4.  Kopienas ieguldījums noieta veicināšanas pasākumos nepārsniedz 50 % no attaisnotajiem izdevumiem. 4.  Kopienas ieguldījums noieta veicināšanas pasākumos nepārsniedz 50 % no attaisnotajiem izdevumiem. Reģioniem, kurus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu1 klasificē kā konverģences reģionus, Kopienas ieguldījums noieta veicināšanas pasākumos nepārsniedz 75 %. Tomēr programmās, kas paredzētas, lai starptautiskā līmenī aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un veicinātu pasākumus vai pētījumus ar mērķi apkarot vīndarības produktu viltošanu trešās valstīs un tehniskus un fitosanitārus šķēršļus, ieguldījums var sasniegt 100 %. _________ OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1989/2006 (OV L 411, 30.12.2006., 6. lpp.). Grozījums Nr. 72 9. PANTA 5. PUNKTS 5.  Noieta veicināšanas pasākumiem trešo valstu tirgos dalībvalstis rezervē vismaz II pielikumā noteiktos Kopienas līdzekļus. Šie rezervētie līdzekļi nav pieejami citiem pasākumiem. 5.  Tirgus izpētes un noieta veicināšanas pasākumiem Eiropas Savienības un trešo valstu tirgos dalībvalstis rezervē vismaz II pielikumā noteiktos Kopienas līdzekļus. Šie rezervētie līdzekļi nav pieejami citiem pasākumiem. Grozījums Nr. 73 9. PANTA 5.A PUNKTS (jauns) 5.a Vīnam, kas ražots apgabalos, kuros vīnogu audzēšana un vīna ražošana ir apgrūtināta (piemēram, kalnu apgabalos), piemēro īpaši pielāgotus pasākumus, kurus nosaka kopā ar šo apgabalu reģionālajām un vietējām iestādēm. Grozījums Nr. 74 10. PANTA 3. PUNKTA 1. DAĻAS CA) APAKŠPUNKTS (jauns) ca)  Vīna dārzu parastu aizstāšana pēc to dabīgā dzīves cikla beigām apgabalos ar aizsargātiem cilmes vietu nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm var atbalstīt līdz 50 % no 6. punktā minētā apjoma. Grozījums Nr. 75 10. PANTA 3. PUNKTA 2. DAĻA Atbalstu nepiešķir to vīna dārzu parastai atjaunošanai, kuriem beidzies dabīgais dzīves cikls. svītrots Grozījums Nr. 76 10. PANTA 5. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS a) neatkarīgi no V sadaļas II nodaļas noteikumiem atļauta gan veco, gan jauno vīnogulāju līdzāspastāvēšana noteiktu laika posmu, kas nepārsniedz trīs gadus, līdz beidzas pārejas posms attiecībā uz stādīšanas tiesībām, t.i., vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim, a) neatkarīgi no V sadaļas II nodaļas noteikumiem atļauta gan veco, gan jauno vīnogulāju līdzāspastāvēšana noteiktu laika posmu, kas nepārsniedz trīs gadus, Grozījums Nr. 77 10.A PANTS (jauns) 10.a pants Nozares pārstrukturēšana 1.  Atbalsta pasākumi nozares pārstrukturēšanai paredz izveidot uzņēmumu sinerģiju, lai ar struktūru attīstību palielinātu vīna ražotāju konkurētspēju. 2.  Atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka attīstības projektus atbalsta programmai iesniedz par vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem: a) kompleksu un daudzreģionālu piedāvājuma sistēmu izstrāde, b) iespēja uzņēmumiem koplietot faktiskus operatīvos un stratēģiskos dienestus, c) iekārtu un ražošanas posmu pārvaldība, d) tirgus izpētes un vadības attīstība, e) jauninājumu izstrāde, f) piedāvājuma grupēšana un pakārtoto uzņēmumu pārstrukturēšana. 3.  Atbalstu pārstrukturēšanas pasākumiem sniedz, daļēji sedzot šo pasākumu īstenošanas izmaksas, un tas nepārsniedz 50 %. Reģioniem, kurus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006 klasificē kā konverģences reģionus, Kopienas ieguldījums noieta veicināšanas pasākumos nepārsniedz 75 %. Grozījums Nr. 78 10.B PANTS (jauns) 10.b pants Krīžu novēršana 1.  Krīžu novēršana ir visas kultivēšanas, lauksaimniecības un vīndarības metodes ar mērķi ierobežot vīnogu ražošanu vai samazināt vīnogu pārstrādi vīnā. 2.  Atbalstu krīžu novēršanas pasākumiem var sniegt, piešķirot kompensācijas atbilstīgi samazinātajam vīnogu vai vīna daudzumam, kas panākts pēc noteiktas metodes izmantošanas. 3.  Katra dalībvalsts atbilstīgi savai specifikai izvēlas noteiktas metodes šo mērķu sasniegšanai. Īstenošanas pasākumi, kurus pieņem saskaņā ar 104. pantā minēto procedūru, jo īpaši nosaka atbalsta maksimālo apjomu un atbilstīgās metodes. Grozījums Nr. 79 11. PANTA 1. PUNKTS 1.  Šajā pantā priekšlaicīga ražas novākšana nozīmē to, ka pilnībā iznīcina vai nolasa nenogatavojušos vīnogu ķekarus, tādējādi samazinot attiecīgā zemes gabala ražu līdz nullei. 1.  Šajā pantā priekšlaicīga ražas novākšana nozīmē to, ka pilnībā iznīcina vai nolasa nenogatavojušos vīnogu ķekarus, tādējādi samazinot attiecīgās platības ražu līdz nullei. Grozījums Nr. 80 11. PANTA 2. PUNKTS 2.  Atbalstam par ražas priekšlaicīgu novākšanu jāveicina piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara atjaunošana Kopienas vīna tirgū, lai novērstu tirgus krīzes. 2.  Atbalstam par ražas priekšlaicīgu novākšanu jāveicina piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara atjaunošana Kopienas vīna tirgū, lai novērstu tirgus krīzes un iegūtu kvalitatīvākus produktus. Grozījums Nr. 81 11. PANTA 3. PUNKTA 2. DAĻA Maksājums nedrīkst pārsniegt 50 % no summas, ko veido tiešās izmaksās par vīnogu ķekaru iznīcināšanu vai nolasīšanu, un zaudējumi, kas saistīti ar vīnogu ķekaru iznīcināšanu vai nolasīšanu. Maksājums nedrīkst pārsniegt 75 % no summas, ko veido tiešās izmaksās par vīnogu ķekaru iznīcināšanu vai nolasīšanu, un zaudējumi, kas saistīti ar vīnogu ķekaru iznīcināšanu vai nolasīšanu. Grozījums Nr. 82 11. PANTA 4.A PUNKTS (jauns) 4.a Attiecīgās dalībvalstis pieņem kontroles pasākumus, kurus piemēro 100 % pieprasījuma iesniedzēju. Grozījums Nr. 83 13.A PANTS (jauns) 13.a pants Pētniecība un izstrāde 1.  Atbalstu pētniecībai un izstrādei sniedz ar mērķi finansēt pētniecības pasākumus labākai tirgus pārzināšanai un produktu kvalitātes uzlabošanai, kas jo īpaši koncentrējas uz produkta izsekojamību, ražošanas ietekmi uz vidi, veselības drošību, tipisko raksturojumu un ģenētisko uzlabošanu. 2.  Kopienas ieguldījums pētniecības un izstrādes pasākumos nepārsniedz 50 % no izmaksām. Grozījums Nr. 84 13.B PANTS (jauns) 13.b pants Kultivēšanas prakse un vides aizsardzības normas 1.  Visu veidu vīniem nosaka specifisku lauksamniecības praksi, kā arī vides aizsardzības, fitosanitārās un citas normas. Šī prakse un normas palīdz aizsargāt vidi, kontrolēt sākotnējo ražošanu, ierobežot iespējamo ražu un uzlabot kvalitāti. 2.  Finansējumu maksājumu veidā par katru tās platības hektāru, kurai piemēro attiecīgās saistības, piešķir tiem vīna ražotājiem, kas ievēro iepriekšminēto praksi un normas. 3.  Iepriekšminēto praksi un normas nosaka Kopienas līmenī un detalizēti izskaidro atbilstīgi dalībvalstu un to reģionu īpašajiem apstākļiem. 4.  Programmu uzraudzību un pārvaldību attiecībā uz vīna ražotāju saistību izpildi saskaņā ar šo pantu pirmajā līmenī veic nozares organizācijas, ja dalībvalsts ir devusi piekrišanu. 5.  Šā panta 2. punktā minētā finansējuma apjomu un šā panta piemērošanas noteikumus nosaka saskaņā ar 104. pantā minēto procedūru. Grozījums Nr. 85 13.C PANTS (jauns) 13.c pants Vīnogu un vīna kvalitātes uzlabošana 1.  Vīnogu kvalitātes uzlabošana ir visas kultivēšanas un lauksaimniecības metodes, ar kurām uzlabo produkta kvalitāti, ko var noteikt pēc objektīviem kritērijiem. 2.  Vīna kvalitātes uzlabošana ir pasākumi pārdošanai paredzētā vīna kvalitātes uzlabošanai, nodrošinot alternatīvas noieta tirgus iespējas vīna produktiem, un jo īpaši apgādājot pārtikā izmantojamā alkohola nozari, kurā šos produktus tradicionāli izmanto savu produktu ražošanai. 3.  Atbalstu kvalitātes uzlabošanas pasākumiem var sniegt, piešķirot vienotas likmes kompensāciju. 4.  Atbalstu vīnogu kvalitātes uzlabošanas pasākumiem piešķir par vīnogulājiem, kas paredzēti, lai ražotu vīnu ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. 5.  Īstenošanas pasākumi, kurus pieņem saskaņā ar 104. pantā minēto procedūru, jo īpaši nosaka maksimālo apjomu, atbilstīgās metodes un alternatīvas noieta tirgus iespējas. 6.  Dalībvalstis atbilstīgi savai specifikai nosaka metodes šo mērķu sasniegšanai un maksājumu apjomu, izvērtējot metodes īstenošanas tiešās izmaksas. Grozījums Nr. 86 13.d pants Vīna, alkohola un vīnogu misas privāta uzglabāšana 1.  Īsteno vīna, alkohola un vīnogu misas privātas uzglabāšanas atbalsta shēmu. 2.  Lai saņemtu uzglabāšanas atbalstu, vīna, alkohola un vīnogu misas ražotājiem ir jānoslēdz līgums par uzglabāšanu ar attiecīgajām intervences aģentūrām. Līgumus noslēdz laikā no 16. decembra līdz nākamā gada 15. februārim par laika posmu, ilgākais, līdz 30. novembrim, un, mazākais,: – līdz 1. augustam vīnogu misai, – līdz 1. septembrim vīniem. 3.  Komisija iesniedz ziņojumu par privātas uzglabāšanas pasākuma piemērošanu un iespējamos priekšlikumus par tā pagarināšanu, pielāgošanu vai atcelšanu. Grozījums Nr. 87 14. PANTS 14. pants svītrots Savstarpējā atbilstība Lauksaimniekiem, par kuriem konstatē, ka tie savā saimniecībā piecu gadu laikā, kopš veikti maksājumi saskaņā ar atbalsta programmām par pārstrukturēšanu un pārveidošanu, vai gada laikā, kopš veikti maksājumi saskaņā ar atbalsta programmām par ražas priekšlaicīgu novākšanu, nav ievērojuši likumā noteiktās pārvaldības prasības un noteikumus par labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 3.-7. pantā, ja neatbilstību ir izraisījusi darbība vai nolaidība, kas tieši inkriminējamas lauksaimniekam, maksājuma apjomu daļēji vai pilnīgi samazina vai anulē atkarībā no pārkāpuma smaguma, apjoma, ilguma un biežuma, un lauksaimniekam attiecīgajā gadījumā var likt to atlīdzināt saskaņā ar minētajos noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem. Noteikumus par to, vai attiecīgās dalībvalsts atbalsta samazinājums vai atmaksa jāveic pilnībā vai daļēji, nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 144. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Grozījums Nr. 88 15. PANTA 1.A PUNKTS (jauns) 1.a Šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos vajadzības gadījumā iekļauj attiecīgi pamatotus priekšlikumus pielāgot atbalsta programmas, lai palielinātu to efektivitāti. Grozījums Nr. 89 17. PANTS 17. pants svītrots Finanšu pārvedums lauku attīstībai 1.  No 2009. budžeta gada summas, kas noteiktas 2. punktā, pamatojoties uz agrākajiem izdevumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999 intervencei, kura paredzēta, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, būs pieejami kā papildu Kopienas līdzekļi pasākumiem vīna ražošanas reģionos atbilstīgi lauku attīstības programmai, ko finansē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005. 2.  Attiecīgajos kalendārajos gados būs pieejamas šādas summas: –  2009: - 100 miljoni euro, –  2010: - 150 miljoni euro, –  2011: - 250 miljoni euro, –  2012: 300 miljoni euro, –  2013: - 350 miljoni euro, – no 2014. gada un turpmāk: 400 miljoni euro. 3.  Šā panta 2. punktā minētās summas jāsadala starp dalībvalstīm saskaņā ar III pielikumu. Grozījums Nr. 90 II A SADAĻAS (jauna) 17.A pants (jauns) II.  A SADAĻA TIRGUS MEHĀNISMI 17.a pants Atbalsts par noteiktiem vīndarības produktu izmantošanu Ar šo izveido atbalstu, lai to izmantotu: a) koncentrētai vīnogu misai, b) rektificētai koncentrētai vīnogu misai, ko ražo Kopienā, kad tās izmanto, lai palielinātu spirta saturu tādos vīna produktos, kam šādi palielinājumi ir atļauti šīs regulas nozīmē. Grozījums Nr. 91 19. PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻA Komisija var pieņemt lēmumu papildināt IV pielikumā minētās vīnkopības produktu kategorijas. svītrots Grozījums Nr. 92 20. PANTS Šajā nodaļā noteiktas atļautās vīndarības metodes un piemērojamie ierobežojumi, kā arī procedūra, saskaņā ar kuru Komisija var pieņemt lēmumu par metodēm un ierobežojumiem, ko piemēro to produktu ražošanai un tirdzniecībai, uz kuriem attiecas šī regula. Šajā nodaļā noteiktas atļautās vīndarības metodes un piemērojamie ierobežojumi to produktu izgatavošanai, uz kuriem attiecas šī regula. Grozījums Nr. 93 21. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻA 1.  Tikai tādas vīndarības metodes, kas atļautas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, izmanto to produktu ražošanai Kopienā, uz kuriem attiecas šī regula. 1.  Tikai tādas vīndarības metodes, procesus un ierobežojumus, kas noteikti IV.A, V un VI pielikumā, izmanto to produktu ražošanai Kopienā, uz kuriem attiecas šī regula. Grozījums Nr. 94 21. PANTA 2. PUNKTS 2.  Atļautās vīndarības metodes izmanto tikai tādēļ, lai nodrošinātu pareizu vīna ražošanu, saglabāšanu un attīrīšanu. 2.  Atļautās vīndarības metodes izmanto tikai tādēļ, lai nodrošinātu pareizu vīna ražošanu, saglabāšanu un attīrīšanu, ievērojot Eiropas tradicionālos ražošanas paņēmienus. Grozījums Nr. 95 21. PANTA 2.A PUNKTS (jauns) 2.a Ja vīna ražošanā izmanto ģenētiski modificētu raugu, patērētājs par to ir skaidri jāinformē, uz pārdošanas iepakojuma sniedzot norādi "ražots, izmantojot ģenētiski modificētus organismus". Grozījums Nr. 96 21. PANTA 5. PUNKTS 5.  Tomēr produktiem, uz kuriem attiecas šī regula un kas ražoti eksportam, piemēro Starptautiskās vīnkopības un vīna organizācijas atzītas vīndarības metodes un ierobežojumus, nevis Kopienā atļautas vīndarības metodes un ierobežojumus. svītrots Ražotājiem par šādu ražošanu jāziņo dalībvalstīm, kas pārbauda atbilstību eksporta prasībām. Grozījums Nr. 97 23. PANTA 1. PUNKTS 1.  Izņemot vīndarības metodes attiecībā uz bagātināšanu, paskābināšanu un atskābināšanu, kas minētas V pielikumā, un VI pielikumā minētos ierobežojumus, atļautajām vīndarības metodēm un ierobežojumiem to produktu ražošanai un saglabāšanai, uz kuriem attiecas šī regula, pieņem lēmumu saskaņā ar 104. panta 1. punktā izklāstīto procedūru. 1.  Atļautās vīndarības metodes un procesi attiecībā uz bagātināšanu, paskābināšanu un atskābināšanu noteikti V pielikumā. Grozījums Nr. 98 23. PANTA 1.A PUNKTS (jauns) 1.a Komisija saskaņā ar 45. pantā paredzēto procedūru pieņem noteikumus par sēra dioksīda saturu, maksimālo gaistošā skābuma saturu un atļautajām vīndarības metodēm un procesiem, kā arī noteikumus par desertvīniem, dzirkstošajiem vīniem un kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem Grozījums Nr. 99 23. PANTA 2. PUNKTS 2.  Dalībvalstis var atļaut eksperimentāli izmantot neatļautas vīndarības metodes saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka atbilstīgi 104. panta 1. punktā minētajai procedūrai. svītrots Grozījums Nr. 100 24. PANTS 24. pants svītrots Atļaujas piešķiršanas kritēriji Atļaujot vīndarības metodes saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru, Komisija a) pamatojas uz Starptautiskās vīnkopības un vīna organizācijas atzītām vīndarības metodēm, kā arī uz rezultātiem, kas gūti no pagaidām neatļautu vīndarības metožu eksperimentālas izmantošanas, b) ņem vērā cilvēku veselības aizsardzību, c) ņem vērā iespējamos draudus patērētājiem, kas, ņemot vērā viņu cerības un uztveri, var tikt maldināti, un pārliecinās, vai ir pieejami informācijas līdzekļi, un vai tie spēj novērst šādus draudus, d) ļauj saglabāt vīna dabiskās un būtiskās īpašības un raugās, lai nerastos būtiskas izmaiņas attiecīgā produkta sastāvā, e) nodrošina obligāto vides aizsardzības prasību ievērošanu, f) ievēro vispārīgos noteikumus par vīndarības metodēm un ierobežojumiem, kas attiecīgi noteikti III un IV pielikumā. Grozījums Nr. 101 26. PANTA 1. DAĻA Saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas un III un IV pielikuma piemērošanai. Saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas un IV.A, V un VI pielikuma piemērošanai. Grozījums Nr. 102 26. PANTA 2. DAĻAS A) APAKŠPUNKTS a) atļautās vīndarības metodes un ierobežojumus attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem, svītrots Grozījums Nr. 103 26. PANTA 2. DAĻAS B) APAKŠPUNKTS b) atļautās vīndarības metodes un ierobežojumus attiecībā uz desertvīniem, svītrots Grozījums Nr. 104 26. PANTA 2. DAĻAS D) APAKŠPUNKTS d) ja šai sakarā nav Kopienas noteikumu, vīndarības metodēs izmantoto vielu tīrības un identifikācijas specifikāciju, d) vīndarības metodēs izmantoto vielu tīrības un identifikācijas specifikācijas, IV.A un V pielikumā paredzēto vīndarības metožu un procesu ierobežojumus un noteiktus lietošanas nosacījumus, Grozījums Nr. 105 26. PANTA 2. DAĻAS E) APAKŠPUNKTS e) administratīvos noteikumus, lai izmantotu atļautās vīndarības metodes, e) administratīvos noteikumus, lai izmantotu vīndarības metodes, lēmumus, izņēmumus, atkāpes, nosacījumus un sarakstus, kas minēti IV.A un V pielikumā, Grozījums Nr. 106 26. PANTA 2. DAĻAS GA) APAKŠPUNKTS (jauns) ga) vīndarības metodes un procesi, kas atļauti vīniem, kuri ražoti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu1 īstenošanas noteikumiem.. _____________ 1 OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp. Grozījums Nr. 107 III SADAĻAS II A NODAĻA (jauna), 26.A PANTS (jauns) II a nodaļa Kvalitātes un dažādošanas pasākumi 26.a pants (jauns) Vīna blakusproduktu destilācija 1.  Izspiestu vai neizspiestu vīnogu pārspiešana un vīna nogulu presēšana ir aizliegta. Vīnogu čagu atkārtota fermentācija citiem mērķiem, nevis destilācijai, arī ir aizliegta. 2.  Fiziskām vai juridiskām personām, vai vīna darītāju asociācijām ir jādestilē visi iepriekšminētie vīndarības blakusprodukti. 3.  Spirta saturam tādos blakusproduktos jābūt vismaz vienādam ar 10 % attiecībā pret spirta saturu, kas ir izgatavotajā vīnā, ja vīns ražots tieši no vīnogām. Izņemot atkāpes tehniski attaisnojamos gadījumos, tas nedrīkst būt mazāks par 5 %, ja vīns ir ražots, fermentācijas procesā vinificējot vīnogu misu, daļēji fermentētu vīnogu misu vai jaunus vīnus. Ja attiecīgo procentuālo attiecību nesasniedz, tad tie, kam ir šādas saistības, piegādā zināmu vīna daudzumu no savas pašu produkcijas, tādējādi nodrošinot minēto procentuālo attiecību. Atkāpes no 2. punkta un šā punkta pirmās daļas drīkst izdarīt noteiktām ražotāju kategorijām un ražošanas apvidiem. Šīs atkāpes jo īpaši paredz atbilstīgā uzraudzībā un ar nosacījumiem, kas vēl jānosaka, atsaukt blakusproduktus, kas iegūti pārstrādes un vīna darīšanas ceļā, tos kompostēt vai apglabāt citā videi drošā veidā. 4.  Regulas 2. punktā paredzēto pienākumu par destilāciju var izpildīt, piegādājot 3. punktā minētos produktus un, vajadzības gadījumā, vīnu citām personām, kuras nav destilētāji un kuru saraksts ir izstrādāts saskaņā ar 104. pantā minēto procedūru. 5.  Personas vai asociācijas, kurām piemēro 2. punktā minētos pienākumus, var tos izpildīt, atbilstīgā uzraudzībā un ar nosacījumiem, kas vēl jānosaka, atsaucot vīndarības blakusproduktus. 6.  Destilētājs var saņemt atbalstu par blakusproduktu savākšanu un pārstrādi. Šā atbalsta piešķiršanas noteikumus precizēs piemērošanas noteikumos. 7.  Gadā, kurā ir bijuši ārkārtēji klimatiskie apstākļi, kad, neskatoties uz reglamentējošiem pasākumiem kultivēšanas jomā ar mērķi samazināt produkcijas pārpalikumus, ir radies pārāk liels produkcijas apjoms, kas var izraisīt ievērojamus tirgus darbības traucējumus, spirta saturu blakusproduktos var palielināt saskaņā ar 104. pantā paredzēto procedūru, lai tirgū nebūtu pārprodukcijas. Spirta saturu var palielināt noteiktās dalībvalstīs vai reģionos atkarībā no tirgus apstākļiem. Grozījums Nr. 108 III SADAĻAS II A NODAĻA (jauna), 26.B PANTS (jauns) 26.b pants Pārstrādes atbalsts 1.  Kopiena var paredzēt atbalstu vīna pārstrādei pārtikas produktos, lai atbalstītu vīna tirgu un līdz ar to arī dzeramā alkohola nozari, ja šādu pārstrādi tradicionāli izmanto un ja tiem ir noieta tirgus. 2.  Atbalstu piešķir, pamatojoties uz to līgumu sistēmu, kuri noslēgti starp vīna un pārtikas produktu ražotājiem. Nosaka minimālo cenu, kas pārtikas produktu ražotājiem ir jāmaksā vīna ražotājiem. 3.  Sīkākus noteikumus, kas reglamentē šo atbalstu, pieņem saskaņā ar 104. pantā noteikto procedūru. Grozījums Nr. 109 27. PANTS 1.  Šajā regulā izmanto šādas definīcijas: 1.  Šajā regulā izmanto šādas definīcijas: a) "cilmes vietas nosaukums" nozīmē reģiona, īpašas vietas vai izņēmuma gadījumos valsts nosaukumu, ko izmanto, lai aprakstītu vīnu, desertvīnu, dzirkstošo vīnu, gāzētu dzirkstošo vīnu, pusdzirkstošo vīnu, vīnu no pārgatavinātām vīnogām, kas atbilst šādām prasībām: a) "cilmes vietas nosaukums" nozīmē reģiona, īpašas vietas vai izņēmuma gadījumos ģeogrāfiski mazas dalībvalsts nosaukumu, ko izmanto, lai aprakstītu vīnu, desertvīnu, dzirkstošo vīnu, pusdzirkstošo vīnu, vīnu no žāvētām vīnogām vai vīnu no pārgatavinātām vīnogām, kura izcelsmes vieta ir šis reģions, īpaša vieta vai izņēmuma gadījumos dalībvalsts un kurš atbilst šādām prasībām: i) tā kvalitāti un īpašības galvenokārt vai vienīgi nosaka īpašā ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgo dabas un cilvēka faktoru, i) tā kvalitāti un īpašības galvenokārt vai vienīgi nosaka īpašā ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgo dabas un cilvēka faktoru, ii) vīnogas, no kurām tas ir ražots, ir augušas tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ii) vīnogas, no kurām tas ir ražots, ir augušas tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā, iii) tas ir iegūts no Vitis vinifera vīnogulāju šķirnēm; iii) tas ir iegūts no Vitis vinifera vīnogulāju šķirnēm; iiia) tā ražošana, tostarp pārstrāde un izgatavošana, kā arī ‐ vajadzības gadījumā ‐ nogatavināšana un pildīšana pudelēs notiek ierobežotā ģeogrāfiskajā apgabalā. b) "ģeogrāfiskās izcelsmes norāde" nozīmē norādi uz reģionu, īpašu vietu vai izņēmuma gadījumos valsti, ko izmanto, lai aprakstītu vīnu, desertvīnu, dzirkstošo vīnu, gāzētu dzirkstošo vīnu, pusdzirkstošo vīnu vai vīnu no pārgatavinātām vīnogām, kas atbilst šādām prasībām: b) "ģeogrāfiskās izcelsmes norāde" nozīmē norādi uz reģionu vai izņēmuma gadījumos ģeogrāfiski mazu dalībvalsti, ko izmanto, lai aprakstītu vīnu, desertvīnu, dzirkstošo vīnu, pusdzirkstošo vīnu, vīnu no žāvētām vīnogām vai vīnu no pārgatavinātām vīnogām, kura izcelsmes vieta ir šis reģions, īpaša vieta vai izņēmuma gadījumos dalībvalsts un kurš atbilst šādām prasībām: i) tā kvalitāte, īpašības vai reputācija būtiski ir saistīta ar tā ģeogrāfisko izcelsmi, i) tā kvalitāte, īpašības vai reputācija būtiski ir saistīta ar tā ģeogrāfisko izcelsmi, ii) vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas tā ražošanai, augušas tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ii) vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas tā ražošanai, augušas tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā, iii) tas iegūts no Vitis vinifera šķirnes vīnogulājiem vai Vitis vinifera krustojumiem ar citām Vitis ģints sugām. iii) tas ir iegūts no Vitis vinifera vīnogulāju šķirnēm; iiia) tā ražošana, tostarp pārstrāde un izstrādāšana, kā arī ‐ vajadzības gadījumā ‐ nogatavināšana un pildīšana pudelēs notiek ierobežotā ģeogrāfiskajā apgabalā. 1.a Atkāpjoties no 1. punkta a) iiia) un b) iiia) apakšpunkta, vīnu ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var iegūt vai izgatavot apgabalā, kas atrodas ierobežota ģeogrāfiskā apgabala tiešā tuvumā, ja attiecīgā dalībvalsts to ir īpaši atļāvusi un ja tas notiek, ievērojot noteiktos nosacījumus. 2.  Tradicionālos nosaukumus uzskata par cilmes vietas nosaukumiem, ja tie 2.  Tradicionālos nosaukumus uzskata par cilmes vietas nosaukumiem, ja tie a) apzīmē vīnu, a) apzīmē vīnu, b) norāda uz ģeogrāfisko nosaukumu, b) norāda uz ģeogrāfisko nosaukumu, c) atbilst 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) daļā minētajiem nosacījumiem. c) atbilst 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iiia) daļā minētajiem nosacījumiem. 3.  Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tostarp tās, kas attiecas uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem trešās valstīs, ir tiesīgas uz aizsardzību Kopienā saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem. 3.  Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tostarp tās, kas attiecas uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem trešās valstīs, ir tiesīgas uz aizsardzību Kopienā saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem. 3.a Ražotājas dalībvalstis, ņemot vērā godīgu un tradicionālu praksi, drīkst izstrādāt papildu vai stingrākus ražošanas, izgatavošanas un aprites īpašības un nosacījumus vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Grozījums Nr. 110 28. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS a) aizsargājamo nosaukumu, a) aizsargājamo nosaukumu, kā arī tradicionālo nosaukumu, kurā minētas ģeogrāfiskās apakšvienības, kas kopā norāda uz izcelsmi, Grozījums Nr. 111 28. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻAS IEVADDAĻA Tajā ir šāda informācija: Tajā ir vismaz šāda informācija: Grozījums Nr. 112 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻAS- A) APAKŠPUNKTS (jauns) -a) nosaukums, kuram ir pieprasīta aizsardzība, Grozījums Nr. 113 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻAS A) APAKŠPUNKTS a) vīna un tā galveno fizikālo, ķīmisko, mikrobioloģisko un organoleptisko īpašību apraksts, a) vīna vai vīnu un, attiecīgajā gadījumā, tā vai to galveno fizikālo, ķīmisko, mikrobioloģisko vai organoleptisko īpašību apraksts, Grozījums Nr. 114 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻAS AA) APAKŠPUNKTS (jauns) aa) kultivēšanas prakse, Grozījums Nr. 115 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻAS AB) APAKŠPUNKTS (jauns) ab) īpašās vīndarības metodes un paņēmienus, kas izmantoti vīna ražošanā, Grozījums Nr. 116 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻAS C) APAKŠPUNKTS c) attiecīgā ģeogrāfiskā reģiona robežu noteikšana, c) attiecīgā vīnogu audzēšanas un vīna ražošanas, izgatavošanas, nogatavināšanas un pildīšanas ģeogrāfiskā reģiona robežu noteikšana, Grozījums Nr. 117 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAĻAS E) APAKŠPUNKTS e) norāde uz vīnogu šķirni vai šķirnēm, no kā iegūts vīns, e) norāde uz vīnogu šķirni vai šķirnēm, no kā iegūti vīni, Grozījums Nr. 118 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAļAS F) APAKŠPUNKTS f) sīka informācija par saistību ar produkta kvalitāti, reputāciju vai īpašībām un ģeogrāfisko vidi vai ģeogrāfisko izcelsmi, f)  sīka informācija, kas pamato: i) vīna kvalitātes vai īpašību saistību ar ģeogrāfisko vidi, ko paredz 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai, attiecīgajā gadījumā, ii) noteiktas vīna kvalitātes, reputācijas vai citu īpašību saistību ar ģeogrāfisko izcelsmi, ko paredz 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā, Grozījums Nr. 119 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAļAS F A) APAKŠPUNKTS (jauns) fa) vajadzības gadījumā, iespējamie nosacījumi par ražošanu, aizvēršanu, kā arī par konteineru materiālu, ietilpību un tipoloģiju, Grozījums Nr. 120 28. PANTA 2. PUNKTA 2. DAļAS F B) APAKŠPUNKTS (jauns) fb) iespējamie logotipi, kurus obligāti vai brīvprātīgi iekļauj marķējumā, Grozījums Nr. 121 30. PANTA 1. PUNKTS 1.  Ieinteresēto ražotāju grupas vai izņēmuma gadījumā individuāls ražotājs var iesniegt pieteikumu cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai. Citas ieinteresētās personas var piedalīties pieteikumā. 1.  Ieinteresētos ražotājus pārstāvošās grupas vai izņēmuma gadījumā individuāls ražotājs var iesniegt pieteikumu cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai. Citas ieinteresētās personas var piedalīties pieteikumā. Grupas pārstāvniecības loma ir pilnībā jādokumentē. Grozījums Nr. 122 30. PANTA 1.A PUNKTS (jauns) 3.a Pieteikumus cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes pārrobežu norādes aizsardzībai iesniedz tai dalībvalstij, kurā atrodas lielākā daļa attiecīgās teritorijas. Grozījums Nr. 123 31. PANTA 3. PUNKTS 3.  Dalībvalsts pārbauda, vai aizsardzības pieteikums atbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem. 3.  Dalībvalsts ar attiecīgiem līdzekļiem pārbauda, vai aizsardzības pieteikums ir pamatots un atbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem. Dalībvalsts veic procedūru, nodrošinot atbilstīgu pieteikuma publikāciju un paredzot vismaz divu mēnešu laikposmu no publikācijas dienas, kurā fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses un kura veic reģistrētu uzņēmējdarbību vai dzīvo tās teritorijā, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot dalībvalstī pienācīgi pamatotu paziņojumu. Dalībvalsts veic procedūru, nodrošinot atbilstīgu pieteikuma publikāciju un paredzot saprātīgu laikposmu no publikācijas dienas, kurā fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses un kura veic reģistrētu uzņēmējdarbību vai dzīvo tās teritorijā, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot dalībvalstī pienācīgi pamatotu paziņojumu. Grozījums Nr. 124 32. PANTA 2. PUNKTS 2.  Komisija pārbauda, vai 31. panta 7. punktā minētie aizsardzības pieteikumi atbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem. 2.  Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem pārbauda, vai 31. panta 7. punktā minētie aizsardzības pieteikumi ir pamatoti un atbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem. Šī pārbaude ir jāveic divpadsmit mēnešu laikā. Grozījums Nr. 125 31. PANTA 1. DAĻA Divu mēnešu laikā no publikācijas dienas, kā paredzēts 32. panta 3. punkta pirmajā daļā, dalībvalsts vai trešā valsts, vai fiziska vai juridiska persona, kam ir likumīgas intereses un kuras uzņēmējdarbība ir reģistrēta vai kas dzīvo dalībvalstī, izņemot dalībvalsti, kas iesniegusi pieteikumu aizsardzībai, vai trešā valstī, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot Komisijā pienācīgi pamatotu paziņojumu. Sešu mēnešu laikā no publikācijas dienas, kā paredzēts 32. panta 3. punkta pirmajā daļā, dalībvalsts vai trešā valsts, vai fiziska vai juridiska persona, kam ir likumīgas intereses un kuras uzņēmējdarbība ir reģistrēta vai kas dzīvo dalībvalstī, izņemot dalībvalsti, kas iesniegusi pieteikumu aizsardzībai, vai trešā valstī, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot Komisijā pienācīgi pamatotu paziņojumu. Grozījums Nr. 126 31. PANTA 2. DAĻA Fiziskas vai juridiskas personas, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta trešā valstī vai kas dzīvo trešā valstī, šādu paziņojumu pirmajā punktā minētajā divu mēnešu laikā iesniedz vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību. Fiziskas vai juridiskas personas, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta trešā valstī vai kas dzīvo trešā valstī, šādu paziņojumu pirmajā punktā minētajā laikā iesniedz vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību. Grozījums Nr. 127 35. PANTA 1. PUNKTS 1.  Nosaukumam, kas ir aizsargātas cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes homonīms, ir tiesības pretendēt uz aizsargātas cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ar noteikumu, ka tas pietiekami atšķiras no aizsargātā nosaukuma, lai nodrošinātu, ka patērētājs netiek maldināts par attiecīgo vīnu patieso ģeogrāfisko izcelsmi. 1.  Nosaukumam, kas ir aizsargātas cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes homonīms, ir tiesības pretendēt uz aizsargātas cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ar noteikumu, ka saskaņā ar 45. pantā minēto procedūru tiek izstrādāti praktiski nosacījumi, ierosinot atbilstīgus atšķirīgus elementus, kuri ļauj ieinteresētajiem ražotājiem saņemt līdzvērtīgu attieksmi un nemaldināt patērētājus. Grozījums Nr. 128 37. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻA 1.  Ja cilmes vietas nosaukumi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir aizsargātas saskaņā ar šo regulu, tās preču zīmes reģistrācija, kas atbilst vienai no 38. panta 2. punktā minētajām situācijām un attiecas uz produktu, kas ietilpst vienā no IV pielikumā uzskaitītajām kategorijām, tiek atteikta, ja pieteikums preču zīmes reģistrācijai iesniegts pēc tam, kad Komisijai iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, un līdz ar to cilmes vietas nosaukums un ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta. 1.  Ja cilmes vietas nosaukumi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir aizsargātas saskaņā ar šo regulu, tās preču zīmes reģistrācija, kas atbilst vienai no 38. panta 2. punktā minētajām situācijām un attiecas uz produktu, kas ietilpst vienā no IV pielikumā uzskaitītajām kategorijām, tiek atteikta, ja pieteikums preču zīmes reģistrācijai iesniegts pēc tam, kad dalībvalstij iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, un līdz ar to cilmes vietas nosaukums un ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta. Grozījums Nr. 129 37. PANTA 2. PUNKTS 2.  Neskarot 36. panta 2. punktu, preču zīmi, kuras izmantošana atbilst kādai no 38. pantā minētajām situācijām, par kuru ir iesniegts pieteikums, un kas ir reģistrēta vai, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, lietojot iegūta Kopienas teritorijā pirms dienas, kad Komisijai tika iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, var turpināt lietot un atjaunot neatkarīgi no cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības, ja nav pamatojuma preču zīmes spēkā neesībai vai atsaukšanai, kā precizēts Padomes Direktīvā 89/104/EEK vai Padomes Regulā (EK) Nr. 40/94. svītrots Šādos gadījumos atļauts līdzās lietot cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgo preču zīmi. Grozījums Nr. 130 38. PANTA 1. PUNKTS 1.  Aizsargātus cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var lietot visi uzņēmēji, kas laiž tirgū vīnu, kurš ražots saskaņā ar atbilstīgu produkta specifikāciju. svītrots Grozījums Nr. 131 38. PANTA 2. PUNKTA A) APAKŠPUNKTA 2. IEVILKUMS – ja šādi tiek ļaunprātīgi izmantota cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija, – ja šādi tiek ietekmēta vai apdraudēta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija, Grozījums Nr. 132 38. PANTA 2.A PUNKTS (jauns) 2.a Atkāpjoties no 2. punkta, Kopienas noteikumos definētam stiprajam alkoholiskajam dzērienam, kas izgatavots no vīna vai vīnogu misas, var izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja šo nosaukumu piešķir dalībvalsts, kurā šis cilmes vietas nosaukums un ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāti. Grozījums Nr. 133 38. PANTA 3.A PUNKTS (jauns) 3.a Produktus, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, nedrīkst glabāt tirdzniecībai, laist Kopienas tirgū vai eksportēt. Grozījums Nr. 134 38. PANTA 4 PUNKTS 4.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, kā minēts 2. punktā. 4.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, kā minēts 2. punktā, un par šiem pasākumiem paziņo Komisijai. Komisija iesaistās, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību aizsargātam cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, tādā gadījumā, ja to pamatoti pieprasa tāda dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska vai juridiskas persona, kurai šajā jautājumā ir likumīga interese. Grozījums Nr. 135 38. PANTA 4.A PUNKTS (jauns) 4.a Ja netiek pieņemti atbilstīgi pasākumi, Komisija piemēro sankcijas. Grozījums Nr. 136 38. PANTA 4.B PUNKTS (jauns) 4.b Dalībvalstīm ir atļauts saglabāt vai pieņemt valsts normatīvos noteikumus, ar kuriem aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm nodrošina vēl lielāku aizsardzību. Grozījums Nr. 137 40. PANTA 1. PUNKTS 1.  Dalībvalstis izraugās kompetentu iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par šajā nodaļā noteikto saistību izpildi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004. Dalībvalstis minētajām kontrolēm var izraudzīties nozares organizācijas, ja tās garantē attiecīgu objektivitāti un neitralitāti. 1.  Dalībvalstis izraugās kompetentu iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par šajā nodaļā noteikto saistību izpildi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004. Dalībvalstis minētajām kontrolēm var arī izraudzīties nozares organizācijas, ja tās garantē attiecīgu objektivitāti, kompetenci un neitralitāti. Grozījums Nr. 138 41. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻAS IEVADDAĻA 1.  Saistībā ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu Kopienā, ik gadus pārbauda, kā vīna ražošanā un kondicionēšanā, kā arī pēc tās tiek ievērota produkta specifikācija, un pārbaudes nodrošina: 1.  Saistībā ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu Kopienā, pārbauda, kā vīna ražošanā un kondicionēšanā, kā arī pēc tās tiek ievērota produkta specifikācija, un pārbaudes nodrošina: Grozījums Nr. 139 41. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻA Šādas pārbaudes izdevumus sedz uzņēmēji, uz kuriem attiecas šī kontrole. Šādas pārbaudes izdevumus var segt uzņēmēji, uz kuriem attiecas šī kontrole. Grozījums Nr. 140 43. PANTA 1. DAĻA Saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru pēc Komisijas ierosmes vai pienācīgi pamatota dalībvalsts, trešās valsts vai fiziskas vai juridiskas personas, kam ir likumīgās intereses, pieprasījuma var pieņemt lēmumu anulēt aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja vairs netiek nodrošināta atbilstība attiecīgajai produkta specifikācijai. Saskaņā ar 45. panta 1. punktā minēto procedūru pēc Komisijas ierosmes vai pienācīgi pamatota dalībvalsts, trešās valsts vai fiziskas vai juridiskas personas, kam ir likumīgās intereses, pieprasījuma var pieņemt lēmumu anulēt aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja vairs netiek nodrošināta atbilstība attiecīgajai produkta specifikācijai. Grozījums Nr. 141 44. PANTA 2.PUNKTA A) APAKŠPUNKTS a) tehniskos dokumentus, kas paredzēti 28. panta 1. punktā, svītrots Grozījums Nr. 142 44. PANTA 2.PUNKTA B) APAKŠPUNKTS b) valstī pieņemto lēmumu, norādot tā spēkā esību. svītrots Grozījums Nr. 143 44. PANTA 3. PUNKTS 3.  Nosaukumi, kas minēti 1. punktā un par kuriem 2. punktā minētā informācija nebūs iesniegta līdz 2010. gada 31. decembrim, zaudēs aizsardzību saskaņā ar šo regulu. Komisija veic attiecīgo formālo pasākumu un svītro šos nosaukumus no 39. pantā paredzētā reģistra. svītrots Grozījums Nr. 144 44. PANTA 4. PUNKTS 4.  Atkāpjoties no 43. panta, saskaņā ar 104. panta 1. punktā izklāstīto procedūru līdz 2013. gada 31. decembrim pēc Komisijas ierosmes var pieņemt lēmumu anulēt aizsardzību šā panta 1. punktā minētajiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja tie neatbilst attiecīgajām aizsardzības prasībām. svītrots Grozījums Nr. 145 45. PANTA 1. DAĻA Sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas īstenošanai pieņem saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru. Sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas īstenošanai pieņem Komisija ar regulatīvās komitejas palīdzību. Gadījumos, kad ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ievērojot tā 8. panta nosacījumus. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 2. punktā minētais termiņš ir viens mēnesis. Grozījums Nr. 146 III SADAĻAS IV NODAĻAS VIRSRAKSTS Marķēšana Noteiktu produktu apraksts, apzīmējums, noformējums un aizsardzība Grozījums Nr. 147 47. PANTS Šajā regulā "marķēšana" nozīmē vārdus, datus, preču zīmes, zīmola nosaukumu, attēlu vai simbolu, kas izvietots uz iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, gredzena vai uzlikas, kas pievienotas attiecīgajam produktam vai norāda uz to. Šajā regulā "marķēšana" nozīmē vārdus, datus, preču zīmes, zīmola nosaukumu, attēlu vai simbolu, kas izvietoti uz iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, gredzena vai uzlikas, kas pievienotas attiecīgajam produktam vai norāda uz to, un kas paredzēti patērētājam. Grozījums Nr. 148 47. PANTA 1.A PUNKTS (jauns) Marķēšanas noteikumi nodrošina patērētāju likumīgās intereses, ražotāju likumīgo interešu aizsardzību, iekšējā tirgus sekmīgu darbību un kvalitatīvu produktu izstrādi. Grozījums Nr. 149 48.A PANTS (jauns) 48.a pants Saliktu nosaukumu izmantošana Neierobežojot noteikumus, kas attiecas uz likumu saskaņošanu, dalībvalstis kā saliktu nosaukumu var izmantot vārdu "vīns" kopā ar augļu nosaukumu, lai aprakstītu produktus, kas iegūti, fermentējot citus augļus, nevis vīnogas. Regulas 52. pants uz šādu iespēju neattiecas. Grozījums Nr. 150 49. PANTA 1. PUNKTA A DAĻAS AA) APAKŠPUNKTS (jauns) IV pielikuma 5. un 7. punktā minēto vīnkopības produktu kategorijas nevar izmantot to vīnu marķējumā, kuriem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, Grozījums Nr. 151 49. PANTA 1. PUNKTA B) APAKŠPUNKTA 1. IEVILKUMS – termins "aizsargāts cilmes vietas nosaukums" vai "aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde", – termins "aizsargāts cilmes vietas nosaukums" vai norāde "Vino dela tierra", "οίνος τοπικός", "zemské víno", "regional vin", "Landwein", "ονομασία κατά παράδοση", "regional wine", "vin de pays", "indicazione geografica tipica", "tájbor", "inbid ta" lokalità tradizzjonali", "landwijn", "vinho regional", "deželno vino PGO", "deželno vino s priznano geografsko oznako", "geograafilise tähistusega lauavein", "lantvin", Grozījums Nr. 152 49. PANTA 1. PUNKTA CA) APAKŠPUNKTS (jauns) ca) tilpums, Grozījums Nr. 153 49. PANTA 1. PUNKTA CB) APAKŠPUNKTS (jauns) cb)  IV pielikuma 4. punktā minētajā gadījumā jāsniedz norāde par produkta veidu, Grozījums Nr. 154 49. PANTA 1. PUNKTA CC) APAKŠPUNKTS (jauns) cc) produktu nosūtot uz citu dalībvalsti vai eksportējot, ir jānorāda tā izcelsmes dalībvalsts, Grozījums Nr. 155 49. PANTA 1. PUNKTA CD) APAKŠPUNKTS (jauns) cd) ražotāja vārds vai uzņēmuma nosaukums, vietējās administratīvās teritorijas nosaukums, kurā atrodas ražotājs, un dalībvalsts. Tos norāda ar tā paša izmēra burtiem, pirms tam minot standartfrāzi "Pudelēs iepildījis" vai citas frāzes, ko atļauj Kopienas vai dalībvalstu noteikumi. Ja pildīšana pudelēs vai nosūtīšana notiek citā administratīvajā teritorijā vai kaimiņu administratīvajā teritorijā, nevis tajā, kurā atrodas pudelēs pildītājs vai nosūtītājs, iepriekšējā daļā minētajām norādēm pievieno papildu norādi par administratīvo teritoriju, kur šī darbība veikta, un norādi par to, ja tā notikusi citā dalībvalstī. Grozījums Nr. 156 49. PANTA 1. PUNKTA D) APAKŠPUNKTS d) norāde uz vīna izcelsmi, d) norāde uz vīnogu, vīnogu misas un vīna izcelsmi, Grozījums Nr. 157 49. PANTA 1. PUNKTA FA) APAKŠPUNKTS (jauns) fa) attiecīgajā gadījumā ‐ obligāta norāde vai informācija sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā, kuras piemērošanas noteikumi pieņemti saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru. Grozījums Nr. 158 49. PANTA 1. PUNKTA FB) APAKŠPUNKTS (jauns) fb) sūtījuma numurs, Grozījums Nr. 159 49. PANTA 3. PUNKTA IEVADDAĻA 3.  Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, norādi uz terminiem "aizsargāts cilmes vietas nosaukums" vai "aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde" var neminēt šādos gadījumos: 3.  Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, norādi uz terminu"aizsargāts cilmes vietas nosaukums" var neminēt šādos gadījumos: Grozījums Nr. 160 49. PANTA 3. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS b) ja ārkārtas apstākļos, kas jānosaka saskaņā ar 104. panta 1. punktā izklāstīto procedūru, uz etiķetes ir minēts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. b) ja ārkārtas apstākļos, kas jānosaka saskaņā ar 104. panta 1. punktā izklāstīto procedūru, uz marķējuma ir minēts aizsargāts cilmes vietas nosaukums. Grozījums Nr. 161 49. PANTA 3.A PUNKTS (jauns) 3.a Šos obligātos datus uz produkta norāda vienā vizuālajā laukā skaidriem, salasāmiem un pietiekami lieliem burtiem, lai tie labi izceltos uz marķējuma fona un tos varētu viegli pamanīt. Grozījums Nr. 162 50. PANTA IEVADFRĀZE Regulas 49. panta 1. punktā minēto produktu marķējumā var jo īpaši iekļaut šādus fakultatīvus datus: Regulas 49. panta 1. punktā minēto produktu marķējumā, izņemot IV pielikuma 5. un 7. punktā minētos produktus, var arī iekļaut šādus fakultatīvus datus: Grozījums Nr. 163 50. PANTA A) APAKŠPUNKTS a) vīnogu novākšanas gadu, a) tikai vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi: – vīnogu novākšanas gadu, – vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumus, – citus tradicionālos apzīmējumus. "Citi tradicionālie apzīmējumi" ir papildapzīmējumi, kurus tradicionāli lieto ražotājā dalībvalstī, lai attiecībā uz šajā sadaļā minētajiem vīniem jo īpaši norādītu ražošanas, izgatavošanas, nogatavināšanas metodi vai kvalitāti, krāsu, vietas veidu vai konkrētu notikumu, kas saistīts ar attiecīgā vīna vēsturi, un kas dalībvalstu tiesību aktos paredzēti kā apzīmējumi attiecīgiem vīniem, kuru izcelsme ir šo valstu teritorijā. Tradicionālajam apzīmējumam ir jābūt: i) pietiekami atšķirīgam un/vai ar noteiktu reputāciju Kopienas tirgū; ii) tradicionāli lietotam vismaz 10 gadus attiecīgajā dalībvalstī; un iii) izmantotam viena vai vairāku Kopienas vīnu vai vīnu kategoriju apzīmēšanai. – ģeogrāfiskās vienības, kas ir lielākas vai mazākas par reģionu vai nelielu apdzīvotu vietu; –  Kopienas simbolu, kas norāda uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Grozījums Nr. 164 50. PANTA B) APAKŠPUNKTS b) vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumus, b) visiem vīniem: – apzīmējumus, kas norāda cukura saturu, – apzīmējumus, kas norāda uz noteiktiem ražošanas paņēmieniem, – produkta veidu saskaņā ar IV pielikumu, – īpašu krāsu saskaņā ar ražotājas dalībvalsts noteikumiem, – vienas vai vairāku tirdzniecībā iesaistītu personu vārdu (nosaukumu), adresi un darbības veidu. Ja pudelēs pilda saskaņā ar līgumu, norādi par pudelēs pildītāju papildina ar vārdiem "Pildīts pudelēs pēc ... pasūtījuma" vai "Pudelēs pildījis .… pēc ... pasūtījuma", ja ir norādīts tās personas vārds (nosaukums), adrese un darbības veids, kas pudelēs pildījusi trešās personas vārdā. – reģistrētu preču zīmi, – šajā regulā minēto produktu marķējumā var izmantot kodu, ar ko apzīmētu vietējo administratīvo teritoriju, kurā atrodas pudeļu pildītāja vai importētāja uzņēmums, un attiecīgi tā nosaukumu, ja to atļauj vai paredz dalībvalsts, kurā šie produkti tiek pildīti pudelēs. To var izmantot ar nosacījumu, ka uz marķējuma obligāti norāda arī personas vai personu grupas, kas iesaistītas produkta komerciālajā izplatīšanā, izņemot pudeļu pildītāju, vārdu vai uzņēmuma nosaukumu un vietējās administratīvās teritorijas vai tādas teritorijas daļas, kurā atrodas šādas personas vai personu grupas galvenais birojs. Grozījums Nr. 165 50. PANTA C) APAKŠPUNKTS c) apzīmējumus, kas norāda cukura saturu, c) attiecībā uz to teritorijā iegūtajiem vīniem ražošanas dalībvalstis noteiktus a) un b) apakšpunktos minētus apzīmējumus var noteikt par obligātiem, aizliegt vai ierobežot to lietošanu. Grozījums Nr. 166 50. PANTA CA) APAKŠPUNKTS (jauns) ca) apzīmējumus, kas norāda sēra dioksīda procentuālo daļu, Grozījums Nr. 167 50. PANTA D) APAKŠPUNKTS d) vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, citu tradicionālu apzīmējumu, kas nav cilmes vietas nosaukums un ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kurš apzīmē ražošanas vai nogatavināšanas paņēmienu vai attiecīgā vīna īpašības, krāsu, vietas veidu, svītrots Grozījums Nr. 168 50. PANTA E) APAKŠPUNKTS e)  Kopienas simbolu, kas norāda uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, svītrots Grozījums Nr. 169 50. PANTA F) APAKŠPUNKTS f) apzīmējumus, kas norāda uz noteiktiem ražošanas paņēmieniem. svītrots Grozījums Nr. 170 50. PANTA FA) APAKŠPUNKTS (jauns) fa) vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi jānorāda ģeogrāfiskā vienība, kas ir mazāka par ģeogrāfisko vienību cilmes vietas nosaukumā vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādē, ja tās nosaukums ir savādāks nekā šis cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Grozījums Nr. 171 51. PANTA 2. DAĻA Tomēr aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai valsts īpašs apzīmējums uz etiķetes jānorāda vīna izcelsmes valsts oficiālajā valodā vai oficiālajās valodās. Tomēr norādes, kas attiecas uz: – aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, – tradicionālajām norādēm, – vīna darītavas vai vīna darīšanas asociāciju nosaukumu, kā arī norādēm par pudeļu pildītāju, raksta un attēlo uz marķējuma tikai vienā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kas ir tās teritorijas oficiālā valoda, kurā produkts ir izgatavots. Attiecībā uz tiem produktiem, kas izgatavoti dalībvalstī, kuras valodā nelieto latīņu alfabētu, iepriekšminētās norādes var atkārtot vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās. Grozījums Nr. 172 51. PANTA -1. DAĻA (jauna) Kopienā ir aizliegta tādu produktu tirdzniecība, uz kuriem attiecas šī regula un kuri marķēti pretēji šīs nodaļas noteikumiem. Grozījums Nr. 173 52. PANTS Dalībvalstu kompetentās iestādes veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka vīnu, kas nav marķēts atbilstīgi šai nodaļai, nelaiž apgrozībā tirgū vai izņem no apgrozības tirgū. Dalībvalstu kompetentās iestādes veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka vīnu, kas nav marķēts atbilstīgi šai nodaļai un piemērošanas noteikumiem, nelaiž apgrozībā tirgū un neeksportē vai izņem no apgrozības. Grozījums Nr. 174 52. PANTA 1.A DAĻA (jauna) Ja netiek pildītas saistības par atbilstīgu pasākumu pieņemšanu, Komisija piemēro sankcijas. Grozījums Nr. 175 53. PANTA 2. DAĻAS A) APAKŠPUNKTS a) sīkāku informāciju par vīna izcelsmes norādi, a) sīkāku informāciju par vīnogu, vīnogu misas un vīna izcelsmes norādi, Grozījums Nr. 176 53. PANTA 2. DAĻAS DA) APAKŠPUNKTS (jauns) da) apzīmējumus, kas attiecas uz vīniem, kas ražoti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 834/2007 piemērošanas noteikumiem. Grozījums Nr. 177 54. PANTA C) PUNKTA VII A APAKŠPUNKTS (jauns) viia) nodrošināt, lai ražošanu plānotu un pielāgotu pieprasījumam gan kvalitātes un kvantitātes ziņā, gan attiecībā uz atbilstību pārtikas nekaitīguma standartiem, Grozījums Nr. 178 54. PANTA C) PUNKTA VII B APAKŠPUNKTS (jauns) viib) uzraudzīt un vadīt programmas, kas attiecas uz 13.b pantā minēto kultivēšanas praksi un vides aizsardzības normām, Grozījums Nr. 179 54. PANTA C) PUNKTA VII C APAKŠPUNKTS (jauns) viic) veicināt apkārtējai videi draudzīgas kultivēšanas prakses, ražošanas metožu un atkritumu apsaimniekošanas metožu izmantošanu, jo īpaši, lai aizsargātu ūdens, augsnes un ainavas kvalitāti un saglabātu un/vai veicinātu bioloģisko daudzveidību; meklēt jaunus risinājumus, kas ļautu ierobežot augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, Grozījums Nr. 180 54. PANTA C) PUNKTA VII D APAKŠPUNKTS (jauns) viid) īstenot iniciatīvas, kas attiecas uz loģistiku un tehnoloģisko pētniecību, Grozījums Nr. 181 54. PANTA C) PUNKTA VII E APAKŠPUNKTS (jauns) viie) informēt patērētājus, Grozījums Nr. 182 54. PANTA C) PUNKTA VII F APAKŠPUNKTS (jauns) viif) sekmēt piekļuvi jauniem tirgiem un veikt izpēti, kas vajadzīga, lai ražošanā orientētos uz tiem produktiem, kuri ir vairāk piemēroti tirgus prasībām un patērētāju gaumei, ar mērķi uzlabot nozares produktu apriti un tirdzniecību, Grozījums Nr. 183 54. PANTA 1. DAĻAS 1.A un 1.B punkts Šīs regulas piemērošanas nolūkos dalībvalstis nosaka ražotāju organizāciju lomu atbalsta programmu projektos. Dalībvalstis nevar atzīt tikai tās ražotāju organizācijas, kas veic īpašumtiesību nodošanu, t.i., kas iegādājas organizācijas biedru produkciju, lai to pārdotu tālāk. Grozījums Nr. 184 55. PANTA B) PUNKTS b) tā ir izveidota pēc visu vai dažu to organizāciju vai asociāciju iniciatīvas, kas to veido, b) tā ir izveidota pēc a) apakšpunktā minēto pārstāvju, kuri veic saimnieciskas darbības, iniciatīvas, Grozījums Nr. 185 55. PANTA C) PUNKTA VII A APAKŠPUNTS viiia) uzraudzīt un vadīt programmas, kas attiecas uz 13.b pantā minēto kultivēšanas praksi un vides aizsardzības normām, Grozījums Nr. 186 55. PANTA C) PUNKTA X) APAKŠPUNKTS x) īsteno vīna noieta veicināšanas pasākumus, jo īpaši trešās valstīs, x) īsteno vīna noieta veicināšanas pasākumus, Grozījums Nr. 187 55. PANTA C) PUNKTA XII A APAKŠPUNKTS (jauns) xiia) atbalsta pasākumi nozares pārstrukturēšanai, Grozījums Nr. 188 55. PANTA C) PUNKTA XII B APAKŠPUNKTS (jauns) xiib) visi pasākumi ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Grozījums Nr. 189 56. PANTA 2.A PUNKTS (jauns) 2.a Tām starpnozaru organizācijām, kas nav tikušas atzītas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, nepiemērot 1. un 2. punktā minēto procedūru. Grozījums Nr. 190 57. PANTA 1. PANTA 1. DAĻA 1.  Lai uzlabotu tirgus darbību attiecībā uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tostarp vīnogām, vīnogu misu un vīniem, no kuriem tie iegūti, ražotājas dalībvalstis, jo īpaši īstenojot lēmumus, ko pieņēmušas nozares organizācijas, var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu, ar nosacījumu, ka šie noteikumi attiecas uz produkta nodošanu rezervē un/vai pakāpenisku laišanu apritē. 1.  Lai uzlabotu tirgus darbību attiecībā uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tostarp vīnogām, vīnogu misu un vīniem, no kuriem tie iegūti, ražotājas dalībvalstis, jo īpaši īstenojot lēmumus, ko pieņēmušas nozares organizācijas, var noteikt tirdzniecības noteikumus, lai regulētu piedāvājumu. Grozījums Nr. 191 57. PANTA 1. PANTA 2. DAĻAS A) APAKŠPUNKTS a) attiekties uz darījumiem pēc attiecīgo produktu pirmās laišanas apgrozībā tirgū, a) attiekties uz darījumiem pēc gatavo vīnu pirmās laišanas apgrozībā patērētājiem paredzētajā tirgū, Grozījums Nr. 192 57.A PANTS (jauns) 57.a pants Integrētās darbības programmas vīna nozares atbalstam Valsts un/vai reģionālā līmenī atzītu ražotāju grupu, to nozares organizāciju, komercuzņēmumu un vīna nozares organizāciju veiktos pasākumus iekļauj integrētajās darbības programmās. Integrētās darbības programmas ļauj īstenot vismaz divus no 54. panta c) apakšpunktā un 55. panta c) apakšpunktā minētajiem mērķiem un pasākumiem. Grozījums Nr. 193 61.A PANTS (jauns) 61.a pants Starptautisko sarunu palīgpasākumi Saskaņā ar 104. pantā noteikto procedūru Komisija var pieņemt starptautisko sarunu palīgpasākumus, piemēram, īstenot Eiropas tehniskās sadarbības programmas, pētījumus ekonomikas jomā, konsultācijas juridiskos un/vai ekonomikas jautājumos vai citus šādā nolūkā izmantojamus pasākumus. Grozījums Nr. 194 62. PANTA 1. DAĻA 1.  Saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu, ka to produktu ievedumiem Kopienā vai izvedumiem no Kopienas, uz kuriem attiecas KN kodi 2009 61, 2009 69 un 2204, jāuzrāda ievešanas vai izvešanas atļauja. 1.  To produktu ievedumiem Kopienā vai izvedumiem no Kopienas, uz kuriem attiecas KN kodi 2009 61, 2009 69 un 2204, jāuzrāda ievešanas vai izvešanas atļauja. Grozījums Nr. 195 62. PANTA 2. DAĻA 2.  Piemērojot 1. punktu, jāņem vērā, ka atļaujas vajadzīgas, lai pārvaldītu attiecīgos tirgus un jo īpaši attiecībā uz ievešanas atļaujām – attiecīgo produktu ievedumu uzraudzībai. Svītrots Grozījums Nr. 196 64. PANTS Ievešanas un izvešanas atļaujas ir derīgas visā Kopienā. Ievešanas atļaujas ir derīgas visā Kopienā. Grozījums Nr. 197 65. PANTA 1. PUNKTS 1.  Ja vien saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru nav paredzēts citādi, atļaujas izsniedz pret nodrošinājuma iemaksu, kas garantē, ka produktus ieved un izved atļaujas derīguma termiņa laikā. 1.  Ja vien saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru nav paredzēts citādi, atļaujas izsniedz pret nodrošinājuma iemaksu, kas garantē, ka produktus ieved atļaujas derīguma termiņa laikā. Grozījums Nr. 198 65. PANTA 2. PUNKTS 2.  Izņemot force majeure gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji konfiscē, ja ievešanu vai izvešanu minētajā termiņā neveic vai veic tikai daļēji. 2.  Izņemot force majeure gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji konfiscē, ja ievešanu minētajā termiņā neveic vai veic tikai daļēji. Grozījums Nr. 199 66. PANTA 2. PUNKTS 2.  Ja ievestajiem produktiem piemēro Padomes noteiktās atkāpes, kas minētas VI pielikuma B punkta 5. apakšpunktā vai C punktā, ievedēji laikā, kad šādus produktus laiž brīvā apritē, par tiem iesniedz nodrošinājumu norādītajām muitas iestādēm. Nodrošinājumu atmaksā pēc tam, kad ievedējs tās dalībvalsts muitas iestādēm, kurā produktus laidīs brīvā apgrozībā, iesniedzis pierādījumu, ka vīnogu misa ir pārstrādāta vīnogu sulā, izmantota citos produktos ārpus vīna nozares vai, ja tā vinificēta, tad ir attiecīgi marķēta. 2.  Ja ievestajiem produktiem piemēro Padomes noteiktās atkāpes, kas minētas VI pielikuma B punkta 5. apakšpunktā vai C punktā, ievedēji laikā, kad šādus produktus laiž brīvā apritē, par tiem iesniedz nodrošinājumu norādītajām muitas iestādēm. Nodrošinājumu atmaksā pēc tam, kad ievedējs tās dalībvalsts muitas iestādēm, kurā produktus laidīs brīvā apgrozībā, iesniedzis pierādījumu, ka vīnogu misa ir pārstrādāta vīnogu sulā, izmantota citos produktos ārpus vīna nozares un ir attiecīgi marķēta. Grozījums Nr. 200 67. PANTA 2. DAĻAS D) PUNKTS (jauns) d) vajadzības gadījumā produktu sarakstu, attiecībā uz kuriem ir vajadzīgas ievešanas vai izvešanas atļaujas, d) vajadzības gadījumā produktu sarakstu, attiecībā uz kuriem ir vajadzīgas ievešanas atļaujas, Grozījums Nr. 201 69.A PANTS (jauns) 69.a pants Ierobežota piekļuve tirgum Importētajam vīnam uzliek ievedmuitas nodokļus, ja tā ražošanā un izgatavošanā nav ievērotas Kopienas vīna ražotājiem piemērotās minimālās vides aizsardzības normas. No šiem nodokļiem iegūtos līdzekļus pārskaita fondā, ko izveido, lai atbalstītu ilgspējīgu lauku attīstību un finansētu projektus, ar kuriem sekmē videi draudzīgāku kultivēšanas praksi trešās valstīs. Grozījums Nr. 202 70. PANTA VIRSRAKSTS Neattiecas uz tekstu latviešu valodā. Grozījums Nr. 203 70. PANTA 1. PUNKTS 1.  Ja Kopienas tirgū ir traucējumi vai iespējams, ka šādi traucējumi varētu rasties, piemērojot noteikumus par ievešanu vai izvešanu pārstrādei, pēc dalībvalstu pieprasījuma vai Komisijas iniciatīvas un saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu pilnībā vai daļēji pārtraukt noteikumu izmantošanu par ievešanu vai izvešanu pārstrādei attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas šī regula. Ja Komisija saņem dalībvalsts pieprasījumu, tā pieņem attiecīgu lēmumu piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. svītrots Dalībvalstīm paziņo par šādiem pasākumiem, un tie ir piemērojami nekavējoties. Pasākumus, par kuriem lēmumu pieņem saskaņā ar šā panta pirmo apakšpunktu, jebkura dalībvalsts var nodot izskatīšanai Padomē piecu darba dienu laikā pēc pasākumu paziņošanas dienas. Padome sanāk bez kavēšanās. Tā ar kvalificētu balsu vairākumu var attiecīgos pasākumus grozīt vai atcelt viena mēneša laikā pēc dienas, kad tie nodoti izskatīšanai Padomē. Grozījums Nr. 204 70. PANTA 2. PUNKTS 2.  Tiktāl, cik tas nepieciešams vīna tirgus kopīgās organizācijas pienācīgai darbībai, noteikumu izmantošanu par ievešanu vai izvešanu pārstrādei attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, Padome var daļēji vai pilnīgi aizliegt, rīkojoties saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru. Tiktāl, cik tas nepieciešams vīna tirgus kopīgās organizācijas pienācīgai darbībai un Eiropas vīnkopības nozares kvalitātes prasību ievērošanai, noteikumu izmantošanu par ievešanu vai izvešanu pārstrādei attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, Padome pēc ieinteresētās dalībvalsts pieprasījuma var daļēji vai pilnīgi aizliegt, rīkojoties saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru. Grozījums Nr. 205 72. PANTA 2. PUNKTS 2.  Ja nolīgumos, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam, nav noteikts citādi, produkti, kuri minēti šā panta 1. punktā, ir ražoti saskaņā ar vīndarības metodēm un ierobežojumiem, ko noteicis OIV (Starptautiskais vīnogulāju un vīna birojs) vai kas pieņemti Kopienā saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas noteikumiem. 2.  Ja nolīgumos, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam, nav noteikts citādi, produkti, kuri minēti šā panta 1. punktā, ir ražoti saskaņā ar vīndarības metodēm, kas paredzētas šajā regulā un kas atbilst I, IV.a, V un VI  pielikumā minētajiem nosacījumiem un to īstenošanas noteikumiem. Grozījums Nr. 206 72. PANTA 2. PUNKTA 1.A DAĻA (jauna) Iespējamās atkāpes no 2. punkta var pieļaut pēc trešās valsts pieprasījuma saskaņā ar 104. pantā minēto procedūru, ar nosacījumu, ka šie produkti ir iegūti, ievērojot vīndarības metodes un ierobežojumus, ko noteicis OIV (Starptautiskais vīnogulāju un vīna birojs). Grozījums Nr. 207 75. PANTA 5. PUNKTS 5.  Pārejas aizliegums veikt jaunus stādījumus, kura termiņš beidzas 2013. gada 31. decembrī, kā noteikts 80. panta 1. punktā, neskar šajā pantā paredzētos pienākumus. svītrots Grozījums Nr. 208 76. PANTA VIRSRAKSTS Līdz 1998. gada 1. septembrim radītu nelikumīgu stādījumu obligātā legalizācija Līdz 1998. gada 1. septembrim radītu nelikumīgu stādījumu legalizācija. Grozījums Nr. 209 76. PANTA -1. PUNKTS (jauns) – 1.  Dalībvalstis var piemērot legalizācijas procedūru platībām, kas apstādītas pirms 1998. gada 31. decembra. Grozījums Nr. 210 76. PANTA 6. PUNKTS 6.  Pārejas aizliegums veikt jaunus stādījumus, kurš beidzas 2013. gada 31. decembrī, kā noteikts 80. panta 1. punktā, neskar šā panta 3., 4. un 5. punktā noteiktos pienākumus. svītrots Grozījums Nr. 211 V VIRSRAKSTS II NODAĻAS VIRSRAKSTS Stādīšanas tiesību pārejas režīms Stādīšanas tiesību režīms Grozījums Nr. 212 80. PANTA VIRSRAKSTS Pārejas aizliegums stādīt vīnogulājus Aizliegums stādīt vīnogulājus Grozījums Nr. 213 80. PANTA 1. PUNKTS 1.  Neskarot 18. pantu un īpaši tā trešo punktu, 18. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto klasificētu vīna vīnogu šķirnes vīnogulāju stādīšana līdz 2013. gada 31. decembrim ir aizliegta. 1.  Neskarot 18. pantu un īpaši tā trešo punktu, kā arī 81. pantu, 18. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto klasificētu vīna vīnogu šķirnes vīnogulāju stādīšana līdz 2013. gada 31. decembrim ir aizliegta. Tomēr šo termiņu (2013. gada 31. decembris) nepiemēro platībām, uz kurām attiecas 28. pantā minētās produkta specifikācijas. Grozījums Nr. 214 80. PANTA 2. PUNKTS 2.  Līdz 2013. gada 31. decembrim ir aizliegta arī 18. panta pirmajā 1. punkta pirmajā daļā minēto vīna vīnogulāju šķirņu uzpotēšana to vīna vīnogulāju šķirnēm, kuras nav minētas attiecīgajā pantā. 2.  Ir aizliegta arī 18. panta pirmajā 1. punkta pirmajā daļā minēto vīna vīnogulāju šķirņu uzpotēšana to vīna vīnogulāju šķirnēm, kuras nav minētas attiecīgajā pantā. Grozījums Nr. 215 80. PANTA 4. PUNKTS 4.  Šā panta 3. punktā minētās stādīšanas tiesības piešķir, mērot attiecīgo daudzumu hektāros. 4.  Šā panta 3. punktā minētās stādīšanas tiesības piešķir, mērot attiecīgo daudzumu hektāros vai daļās no hektāra. Grozījums Nr. 216 80. PANTA 5. PUNKTS 5.  Līdz 2013. gada 31. decembrim nepiemēro 81. līdz 86. pantu. svītrots Grozījums Nr. 217 80. PANTA 5.A PUNKTS (jauns) 5.a Neatkarīgi no iepriekšminētajiem punktiem, vīnogu audzēšanas potenciāla jautājumos kompetentās reģionālās iestādes, vienojoties ar nozares pārstāvjiem, starpnozaru organizācijām vai pārvaldes struktūrām sava reģiona teritorijā var joprojām aizliegt stādījumus, ja lielā daļā šā reģiona teritorijas ražo vīnu ar vienu vai vairākiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ar nosacījumu, ka šie reģioni var pierādīt, ka piedāvājums un pieprasījums ir pietiekami līdzsvarots. Komisija pēc attiecīgo reģionu pieprasījuma sniedz atļauju šajos reģionos saglabāt stādījumu aizliegumu. Tie reģioni, kuriem Komisija ir atļāvusi saglabāt stādījumu aizliegumu, pēc vienošanās ar attiecīgo cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu produktu ražotājiem var atļaut palielināt stādījumu apjomu proporcionāli tirdzniecības attīstības apjomiem, lai turpinātu nodrošināt piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru. Grozījums Nr. 218 82. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻA Tomēr atkārtotās stādīšanas tiesības nevar piešķirt attiecībā uz platībām, par kurām saskaņā ar III nodaļas noteikumiem ir piešķirta piemaksa par izaršanu. Tomēr atkārtotās stādīšanas tiesības ražotājiem nevar piešķirt attiecībā uz platībām, par kurām saskaņā ar III nodaļas noteikumiem ir piešķirta piemaksa par izaršanu. Grozījums Nr. 305 82. PANTA 5. PUNKTA 1. DAĻAS IEVADDAĻA Atkāpjoties no šā panta 4. punkta, dalībvalsts var pieņemt lēmumu, ka atkārtotās stādīšanas tiesības pilnībā vai daļēji var nodot citai saimniecībai tajā pašā dalībvalstī šādos gadījumos: Atkāpjoties no šā panta 4. punkta, dalībvalsts vai reģions var pieņemt lēmumu, ka atkārtotās stādīšanas tiesības pilnībā vai daļēji var nodot citai saimniecībai tajā pašā dalībvalstī šādos gadījumos: Grozījums Nr. 220 83. PANTA 2. PUNKTS 2.  Dalībvalstis, kuras ir izveidojušas stādīšanas tiesību valsts vai reģionālo rezervi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999, šīs rezerves var saglabāt līdz 2013. gada 31. decembrim. svītrots Grozījums Nr. 221 84. PANTA 1. PUNKTA 1.DAĻAS A) APAKŠPUNKTS a) bez maksas ražotājiem, kuri jaunāki par 40 gadiem, kuriem piemīt atbilstīgā profesionālā prasme un kompetence, kuri pirmo reizi veido vīna ražošanas uzņēmumu un kuri ir šīs saimniecības vadītāji, a) bez maksas ražotājiem, kuri jaunāki par 40 gadiem, kuriem piemīt atbilstīgā profesionālā prasme un kompetence un kuriem pieder vīna dārzs vai vīna ražošanas uzņēmums, Grozījums Nr. 222 84. PANTA 5. PUNKTA 1. DAĻA 5.  Ja dalībvalstī ir izveidota reģionālā rezerve, tad tā drīkst izstrādāt noteikumus, kas ļauj nodot stādīšanas tiesības starp reģionālajām rezervēm. Ja dalībvalstī ir izveidotas gan valsts, gan reģionālās rezerves, dalībvalsts var arī atļaut nodot stādīšanas tiesības no vienas rezerves otrā. 5.  Ja dalībvalstī ir izveidota reģionālā rezerve, tad tā izstrādā noteikumus, kas ļauj nodot stādīšanas tiesības starp reģionālajām rezervēm. Ja dalībvalstī ir izveidotas gan valsts, gan reģionālās rezerves, dalībvalsts arī izstrādā noteikumus, kas ļauj nodot stādīšanas tiesības no vienas rezerves otrā. Grozījums Nr. 291 85. PANTS Šīs nodaļas noteikumus nepiemēro tajās dalībvalstīs, kur vīna ražošana nepārsniedz 25 000 hektolitrus vīna gadā. Produkcijas apjomu aprēķina, pamatojoties uz vidējo ražošanas daudzumu pēdējos piecos vīna gados. Šīs nodaļas noteikumus nepiemēro tajās dalībvalstīs, kur vīna ražošana nepārsniedz 50 000 hektolitrus vīna gadā. Produkcijas apjomu aprēķina, pamatojoties uz vidējo ražošanas daudzumu pēdējos piecos vīna gados. Grozījums Nr. 223 87.A PANTS (jauns) 87.a pants Novērtēšana Komisija ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī iesniedz šajā nodaļā minēto pasākumu ietekmes novērtējumu. Pamatojoties uz šo novērtējumu Komisija attiecīgajā gadījumā izstrādā priekšlikumu par stādīšanas tiesību liberalizāciju zonām, uz kurām neattiecas 28. pantā noteiktie darba uzdevumi. Grozījums Nr. 224 89. PANTS Izaršanas shēmu piemēro līdz 2012./2013. vīna gada beigām. Izaršanas shēmu piemēro līdz 2011./2012. vīna gada beigām. Grozījums Nr. 225 90. PANTA 1. DAĻAS B) PUNKTS b) par to nav saņemts Kopienas atbalsts kāda cita tirgus kopējās organizācijas ietvaros pēdējo piecu vīna gadu laikā pirms izaršanas, svītrots Grozījums Nr. 226 90. PANTA 1. DAĻAS D) PUNKTS d) tā nav mazāka par 0,1 hektāru, d) tā nav mazāka par 0,05 hektāru, Grozījums Nr. 227 91. PANTA 1. PUNKTS 1.  Piešķiramo izaršanas piemaksas apjomu nosaka saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru. 1.  Piešķiramo izaršanas piemaksas apjomu nosaka saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru. Šis apjoms nosaka minimālo un maksimālo piemaksu apjomu, ko dalībvalstis var piešķirt, pamatojoties uz ražību. Grozījums Nr. 228 92. PANTA 1. PUNKTS 1.  Lai saņemtu izaršanas piemaksu, ieinteresētie ražotāji iesniedz pieteikumu attiecīgajā dalībvalsts iestādē ne vēlāk kā katra gada 30. septembrī. 1.  Lai saņemtu izaršanas piemaksu, ieinteresētie ražotāji iesniedz pieteikumu attiecīgajā dalībvalsts iestādē ne vēlāk kā katra gada 30. maijā. Grozījums Nr. 229 92. PANTA 2. PUNKTS 2.  Dalībvalstu iestādes apstrādā derīgos pieteikumus un ik gadu līdz 15. oktobrim paziņo Komisijai platības kopējo lielumu un summas atbilstīgi pieteikumiem, sadalot datus pēc reģiona un ražas kategorijām. 2.  Dalībvalstu iestādes apstrādā derīgos pieteikumus un ik gadu līdz 30. novembrim paziņo Komisijai platības kopējo lielumu un summas atbilstīgi pieteikumiem, sadalot datus pēc reģiona un ražas kategorijām. Grozījums Nr. 230 92. PANTA 4. PUNKTS 4.  Katru gadu līdz 15. novembrim saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru tiek noteikta vienota daļa procentos, ko var piešķirt attiecībā uz paziņotajām summām, ja kopējais budžets, kuru dalībvalstis paziņo Komisijai, pārsniedz pieejamos budžeta līdzekļus. 4.  Katru gadu līdz 15. decembrim saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru tiek noteikta vienota daļa procentos, ko var piešķirt attiecībā uz paziņotajām summām, ja kopējais budžets, kuru dalībvalstis paziņo Komisijai, pārsniedz pieejamos budžeta līdzekļus. Grozījums Nr. 231 92. PANTA 5. PUNKTA 1. DAĻAS IEVADDAĻA 5.  Katru gadu līdz 15. janvārim dalībvalstis pieņem šādus pieteikumus: 5.  Katru gadu līdz 30. martam dalībvalstis pieņem šādus pieteikumus: Grozījums Nr. 232 92. PANTA 5. PUNKTA 2. DAĻA Dalībvalstis līdz 30. janvārim katru gadu paziņo Komisijai par pieņemtajiem pieteikumiem, sadalot datus pēc reģiona un ražas kategorijām, kā arī kopējo samaksāto izaršanas piemaksu summu, sadalot datus pēc reģioniem. Dalībvalstis līdz 15. aprīlim katru gadu paziņo Komisijai par pieņemtajiem pieteikumiem, sadalot datus pēc reģiona un ražas kategorijām, kā arī kopējo samaksāto izaršanas piemaksu summu, sadalot datus pēc reģioniem. Grozījums Nr. 233 93. PANTS 93. punkts svītrots Savstarpējā atbilstība Lauksaimniekiem, kuriem konstatē, ka tie savā saimniecībā piecu gadu laikā, kopš veikts izaršanas piemaksas maksājums, nav ievērojuši likumā noteiktās pārvaldības prasības un labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kas minēti Regulas (EK) No 1782/2003 3.–7. pantā, maksājuma apjomu, ja neatbilstību ir izraisījusi darbība vai nolaidība, kas tieši inkriminējamas lauksaimniekam, daļēji vai pilnīgi samazina vai anulē atkarībā no pārkāpuma smaguma, apjoma, ilguma un biežuma, un lauksaimniekam attiecīgajā gadījumā var likt atlīdzināt saskaņā ar minētajos noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem. Noteikumus par to, vai attiecīgās dalībvalsts atbalsta samazinājums vai atmaksa jāveic pilnībā vai daļēji, nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 144. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Grozījums Nr. 234 94. PANTA 2. PUNKTS 2.  Dalībvalstis var noteikt, ka izaršanas shēmu neattiecina uz vīnogulāju platībām kalnos un stāvās nogāzēs, atbilstīgi nosacījumiem, kurus paredz saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru. 2.  Dalībvalstis var arī noteikt, ka izaršanas shēmu neattiecina uz vīnogulāju platībām kalnu un stāvu nogāžu apgabalos, reģionos, kurus apdraud augsnes erozija, piekrastes un salu reģionos, atbilstīgi nosacījumiem, kurus paredz saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru. Grozījums Nr. 235 94. PANTA 3. PUNKTS 3.  Dalībvalstis var noteikt platības, uz kurām neattiecina izaršanas shēmu, ja shēmas piemērošana nebūtu savietojama ar vides aizsardzības apsvērumiem. Ja šādu apsvērumu dēļ uz noteiktām platībām izaršanas shēmu neattiecina, to platība nedrīkst pārsniegt 2 % no kopējās platības, kura ir apstādīta ar vīnogulājiem, atbilstīgi šīs regulas VIII pielikumā minētajam. 3.  Dalībvalstis, pirms tam sniedzot pamatojumu Komisijai un saņemot no tās atļauju, var noteikt platības, uz kurām neattiecina izaršanas shēmu, ja shēmas piemērošana nebūtu savienojama ar vides aizsardzības apsvērumiem vai ražošanas pārtraukšana apdraudētu reģiona ekonomisko un sociālo struktūru. Grozījums Nr. 236 94. PANTA 4. PUNKTA IEVADDAĻA 4.  Ja dalībvalsts pieņem lēmumu izmantot iespēju, kura paredzēta šā panta 2. un 3. punktā, tā līdz 1. augustam katru gadu un pirmo reizi 2008. gada 1. augustā Komisijai paziņo šādu informāciju par izaršanas pasākumiem, kuri tiks īstenoti: 4.  Ja dalībvalsts pieņem lēmumu izmantot iespēju, kura paredzēta šā panta 2. un 3. punktā, tā līdz 1. augustam katru gadu un pirmo reizi 2009. gada 1. augustā Komisijai paziņo šādu informāciju par izaršanas pasākumiem, kuri tiks īstenoti: Grozījums Nr. 237 94. PANTA 5. PUNKTS 5.  Dalībvalstis paredz, ka ražotājiem platības, kurām atbilstīgi nosacījumiem 2. un 3. punktā nepiemēro uzaršanas prasību, ir dodama priekšroka attiecībā uz tādu atbalsta pasākumu izmantošanu, kas paredzēti ar šo regulu, jo īpaši, attiecīgā gadījumā uz pārstrukturēšanas un konversijas pasākumiem saskaņā ar atbalsta programmām un lauku attīstības pasākumiem. 5.  Dalībvalstis paredz, ka ražotājiem platības, kurām atbilstīgi nosacījumiem 2. un 3. punktā nepiemēro uzaršanas prasību, ir dodama priekšroka attiecībā uz tādu atbalsta pasākumu izmantošanu, kas paredzēti ar šo regulu, jo īpaši, attiecīgā gadījumā uz pārstrukturēšanas un konversijas pasākumiem saskaņā ar atbalsta programmām. Grozījums Nr. 238 95. PANTA 2. PUNKTA 1. DAĻA 2.  Dalībvalstis nosaka, kā ir šā panta 1. punktā minēto tiesību uz maksājumu summa par platību izaršanu, kuras apstādītas ar vīnogulājiem, kā prasīts šajā nodaļā, pamatojoties uz tiesību uz maksājumu vidējo vērtību attiecīgajā reģionā; šī cena nedrīkst pārsniegt EUR 350/ha. 2.  Les États membres fixent le montant des droits au paiements prévus au paragraphe 1 pour les superficies plantées en vigne qui ont été arrachées en application du présent chapitre à la moyenne régionale de la valeur des droits au paiement de la région correspondante. Grozījums Nr. 292 96. PANTS Šīs nodaļas noteikumus nepiemēro tajās dalībvalstīs, kur vīna ražošana nepārsniedz 25 000 hektolitrus vīna gadā. Produkcijas apjomu aprēķina, pamatojoties uz vidējo ražošanas daudzumu pēdējos piecos vīna gados. Šīs nodaļas noteikumus nepiemēro tajās dalībvalstīs, kur vīna ražošana nepārsniedz 50 000 hektolitrus vīna gadā. Produkcijas apjomu aprēķina, pamatojoties uz vidējo ražošanas daudzumu pēdējos piecos vīna gados. Grozījums Nr. 239 98. PANTA 2. DAĻAS B) PUNKTS b) sīki izstrādātus noteikumus par savstarpējo atbilstību, b) sīki izstrādātus noteikumus par platību saglabāšanu labā ekoloģiskā stāvoklī atbilstīgi savstarpējās atbilstības principiem, Grozījums Nr. 240 98. PUNKTA 2. DAĻAS D) PUNKTS d) dalībvalstu prasības par ziņošanu attiecībā uz izaršanas shēmas īstenošanu, tostarp informāciju par sodu piemērošanu gadījumā, ja ziņojumu iesniegšana kavējas, un informāciju, kuru dalībvalstis sniedz ražotājiem par shēmas pieejamību, d) dalībvalstu prasības par ziņošanu attiecībā uz izaršanas shēmas īstenošanu, Grozījums Nr. 241 99. PANTS Dalībvalstis uztur vīna dārzu reģistru, tajā iekļaujot atjauninātu informāciju par ražošanas potenciālu. Dalībvalstis uztur vīna dārzu reģistru, tajā iekļaujot atjauninātu informāciju par ražošanas potenciālu un to piemērojot šajā regulā minēto pasākumu kontroles, plānošanas un programmu izstrādes prasībām. Šajā reģistrā iekļautā informācija ļauj kontrolēt katra vīna dārza platības un saražotā vīna daudzuma attiecību, kā arī lauksaimniecības prakses īstenošanu, vides aizsardzības prasību ievērošanu un savstarpējās atbilstības principa piemērošanu, kas noteikti šajā regulā. Šā panta 1. daļā minētais pienākums neattiecas uz dalībvalstīm, kuru kopējā brīvā dabā audzēto vīnogulāju platība ir mazāka par 500 hektāriem. Grozījums Nr. 242 100. PANTA 1.A DAĻA (jauna) Šā panta 1. daļā minētais pienākums neattiecas uz dalībvalstīm, kuru kopējā brīvā dabā audzēto vīnogulāju platība ir mazāka par 500 hektāriem. Grozījums Nr. 243 101. PANTS 101. pants svītrots Vīna dārzu reģistra un uzskaites ilgums Saskaņā ar 104. panta 1. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu, ka pēc 2014. gada 1. janvāra 99. un 100. panta piemērošanu pārtrauc. Grozījums Nr. 244 104. PANTA VIRSRAKSTS Pārvaldības komitejas procedūra Regulatīvās un pārvaldības komitejas procedūra Grozījums Nr. 245 104. PANTA 1. PUNKTA 1. DAĻA 1.  Ja vien nav paredzēts citādi, gadījumā, kad atbilstīgi šai regulai kompetence tiek nodota Komisijai, tai palīdz pārvaldības komiteja. 1.  Ja vien nav paredzēts citādi, gadījumā, kad atbilstīgi šai regulai kompetence tiek nodota Komisijai, tai palīdz regulatīvā un pārvaldības komiteja. Grozījums Nr. 246 104. PANTA 1. PUNKTA 2. DAĻA Piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu piemēro III virsraksta nodaļām un pielikumiem: –  I nodaļai ‐ Vispārīgi noteikumi, II nodaļai ‐ Vīndarības metodes un ierobežojumi, –  III nodaļai ‐ Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, –  IV nodaļai ‐ Marķēšana, – ar tām saistītajiem pielikumiem. Grozījums Nr. 247 104. PANTA 1. PUNKTA 3. DAĻA Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis. Lēmuma 1999/468/EK 5. pantā noteiktais termiņš ir trīs mēneši. Grozījums Nr. 248 111. PANTS 2. panta d) punkts (Regula (EK) Nr. 2702/1999) "d) informatīvas kampaņas par Kopienas sistēmu attiecībā uz vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vīniem ar norādi par vīna vīnogu šķirni un stipriem alkoholiskiem dzērieniem ar aizsargātu ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi". "d) informatīvas kampaņas par Kopienas sistēmu attiecībā uz vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vīniem un stipriem alkoholiskiem dzērieniem ar aizsargātu ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi". Grozījums Nr. 249 112. PANTA 1. PUNKTS 2. panta d) punkts (Regula (EK) Nr. 2826/2000) "d) informācijas pasākumus par Kopienas sistēmu attiecībā uz vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vīniem ar vīna vīnogu šķirnes norādi un stipriem alkoholiskiem dzērieniem ar aizsargātu ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi un informācijas pasākumus par vēlamo piesardzību, lietojot alkoholiskos dzērienus, un iespējamām briesmām, kas saistītas ar nekontrolētu alkohola patēriņu". "d) informācijas pasākumus par Kopienas sistēmu attiecībā uz vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un stipriem alkoholiskiem dzērieniem ar aizsargātu ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi un informācijas pasākumus par vēlamo piesardzību, lietojot vīnu, un iespējamām briesmām, kas saistītas ar nekontrolētu alkohola patēriņu". Grozījums Nr. 250 112. PANTA 2. PUNKTS 3. panta e) punkts (Regula (EK) Nr. 2826/2000) "e) vēlamību sniegt informāciju par Kopienas sistēmu attiecībā uz vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vīniem ar vīna vīnogu šķirnes norādi, stipriem alkoholiskiem dzērieniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi un nepieciešamību informēt par vēlamo piesardzību, lietojot dzērienus un iespējamām briesmām, kas saistītas ar nekontrolētu alkohola patēriņu". "e) vēlamību sniegt informāciju par Kopienas sistēmu attiecībā uz vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, stipriem alkoholiskiem dzērieniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi un nepieciešamību informēt par vēlamo piesardzību, lietojot vīnus un iespējamām briesmām, kas saistītas ar nekontrolētu alkohola patēriņu". Grozījums Nr. 251 113. PANTA 10. PUNKTS VII pielikuma n) punkta 2. daļa (Regula (EK) Nr. 1782/2003) Tiesību uz maksājumu pamatsumma, ko piešķir katram lauksaimniekam saskaņā ar Regulā (EK) Nr. […] paredzēto izaršanas shēmu, ir vienāda ar rezultātu, kas iegūts, reizinot izarto hektāru skaitu ar atbilstoša reģiona maksājuma tiesību vidējo vērtību reģionā. Tomēr maksājamā summa nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt EUR 350/ha." Tiesību uz maksājumu pamatsumma, ko piešķir katram lauksaimniekam saskaņā ar Regulā (EK) Nr. [šī regula] paredzēto izaršanas shēmu, ir vienāda ar rezultātu, kas iegūts, reizinot izarto hektāru skaitu ar atbilstoša reģiona maksājuma tiesību vidējo vērtību reģionā." Grozījums Nr. 252 113. PANTA 10. PUNKTS VII pielikuma n) punkta 2.a daļa (jauna) (Regula (EK) Nr. 1782/2003) Saskaņā ar šo regulu gadījumos, kad izaršana attiecas uz platību ar divējādas lietošanas vīnogulāju šķirnēm, kurai piemēro vienreizējā maksājuma shēmu saskaņā ar Padomes 2007. gada 26. septembra Regulu (EK) Nr. 1182/2007, ar ko paredz īpašus noteikumus augļu un dārzeņu nozarei1, nekāda papildu maksājumu pamatsumma netiek aprēķināta. _________ 1 OV L 273, 17.10.2007., 1. lpp. Grozījums Nr. 253 114. PANTS 114. pants svītrots Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1290/2005 Regulas (EK) Nr. 1290/2005 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu. "2. Komisija nosaka summas, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10. panta 2. punktu, 143.d un 143.e pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 387/2007 4. panta 1. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. [...] 17. panta 2. punktu un tiek darītas pieejamas ELFLA." Grozījums Nr. 254 117. PANTA IEVADDAĻA Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1493/1999. Tomēr šādi minētajā regulā paredzēti pasākumi tiek piemēroti arī turpmāk attiecībā uz 2008./2009. vīna gadu tiktāl, cik pasākumi, kas atļauti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1493/1999, ir sākti vai kurus ražotāji ir uzņēmušies veikt pirms spēkā ir stājusies šī regula: Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1493/1999. Tomēr šādi minētajā regulā paredzēti pasākumi tiek piemēroti arī turpmāk tiktāl, cik pasākumi, kas atļauti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1493/1999, ir sākti vai kurus ražotāji ir uzņēmušies veikt pirms spēkā ir stājusies šī regula: Grozījums Nr. 255 117. PANTA 1.A DAĻA (jauna) Neskarot 1. punkta noteikumus, joprojām piemēro noteikumus par 9. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 753/2002 I pielikumā minēto atsevišķa tipa pudeļu rezervēšanu, kamēr šā tipa pudeļu izmantošanu aizsargā ar cilmes vietas nosaukumu. Grozījums Nr. 256 118. PANTA 2. DAĻA To piemēro no 2008. gada 1. augusta, izņemot 5. līdz 8. pantu, kurus piemēro no 2008. gada 30. aprīļa. To piemēro no 2009. gada 1. augusta, izņemot 5. līdz 8. pantu, kurus piemēro no datuma, kas minēts šīs regulas 5. panta 1. punktā. Grozījums Nr. 257 118. PANTA 3. DAĻA Regulas V sadaļas II nodaļu piemēro līdz 2013. gada 31. decembrim. svītrots Grozījums Nr. 258 I PIELIKUMA 5.A punkts (jauns) 5.a "Vīnogu misa" ir šķidrs produkts, ko dabīgā ceļā vai fizikālos procesos iegūst no svaigām vīnogām. Faktiskā pieļaujamā spirta tilpumkoncentrācija vīnogu misā nedrīkst pārsniegt 1 %. Grozījums Nr. 259 II PIELIKUMS Visas summas aizvieto ar "p.m.". Grozījums Nr. 260 III PIELIKUMS Šis pielikums ir svītrots. Grozījums Nr. 261 IV PIELIKUMA 3.A PUNKTS (jauns) 3.a Žāvētu vīnogu vīns "Žāvētu vīnogu vīns" ir produkts ar šādām īpašībām: a) nebagātinot iegūts Kopienā no vīnogām, kuras ievāc Kopienā no vīnogulāju šķirnēm, kuras minētas 18. panta 1. punkta pirmajā daļā, un kuras līdz daļējai izžūšanai atstātas saulē vai ēnā, b) kopējā spirta koncentrācija ir vismaz 16 %, c) faktiskā spirta koncentrācija ir vismaz 9%, d) dabiskā spirta koncentrācija ir vismaz 16 %. Grozījums Nr. 262 VI PIELIKUMA 3.B PUNKTS (jauns) 3.b "Vin doux naturel" Tradicionālos apzīmējumus "οίνος γλυκύς φυσικός", "vino dulce natural", "vino dolce naturale", "vinho doce natural" piemēro vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kurus: a) iegūst no ražām, no kurām vismaz 85 % ievāc no vīnogu šķirnēm no saraksta, kurš vēl jāizstrādā, b) iegūst no vīnogu misas ar sākotnējo dabīgo cukura saturu vismaz 212 grami litrā, c) iegūst, pievienojot alkoholu, destilātu vai spirtu, izslēdzot jebkuru citu bagātināšanu. Tiktāl, cik tas ir vajadzīgs, lai atbilstu tradicionālajai ražošanas praksei, dalībvalstis attiecībā uz noteiktos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem liķiera vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kurus ražo to teritorijā, var noteikt, ka īpašo tradicionālo nosaukumu "vin doux naturel" izmanto tikai liķiera vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi: a) ko tieši izgatavojuši ražotāji, kas ievāc vīnogas, un tikai no savām muskatvīnogu, grenache, maccabeo vai malvasia vīnogu ražām, tomēr var iekļaut ražas, ko iegūst no vīna dārziem, kuri arī ir apstādīti vīnogulāju šķirnēm, izņemot šķirnes, kas minētas iepriekš, ar noteikumu, ka tās nav vairāk kā 10 % kopējo krājumu, b) ko iegūst, ja ražība no hektāra ir 40 hektolitri tādai vīna misai, un jebkuras lielākas ražības rezultātā visa raža zaudē tiesības uz aprakstu "vin doux naturel", b) ko iegūst no vīnogu misas ar sākotnējo dabīgo cukura saturu vismaz 252 grami litrā, d) ko iegūst, izslēdzot jebkādu citu bagātināšanu, pievienojot vīnogu izcelsmes alkoholu, kurš tīrā alkohola izteiksmē sasniedz vismaz 5 % tilpuma izmantotās vīnogu misas fermentācijas procesā, un tādu maksimālo tilpumu, kuru parāda mazākā no divām šādām proporcijām: – vai nu 10 % iepriekš minētās izmantotās vīnogu misas tilpuma, vai –  40 % no galaprodukta kopējā spirta satura tilpuma %, kas rodas, summējot faktisko spirta saturu tilpuma % un potenciālā spirta satura tilpuma % ekvivalentu, kuru aprēķina, pamatojoties uz 1% tīra alkohola tilpuma uz 17,5 gramiem atlieku cukuru litrā. Tradicionālos apzīmējumus "οίνος γλυκύς φυσικός", "vino dulce natural", "vino dolce naturale", "vinho doce natural" netulko. Tomēr tam var pievienot paskaidrojumu valodā, kas ir saprotama patērētājam. Grieķijā ražotiem produktiem, kurus tirgo šajā dalībvalstī, apzīmējumam "vin doux naturel" var pievienot apzīmējumu "οίνος γλυκύς φυσικός". Grozījums Nr. 263 IV PIELIKUMA 4 A) PUNKTA 3. IEVILKUMS – no vīna, vai – no Kopienā ražota vīna, vai Grozījums Nr. 264 IV PIELIKUMA 4 A) PUNKTA 4. IEVILKUMS – no vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, – no Kopienā ražotiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Grozījums Nr. 265 IV PIELIKUMA 4 A) PUNKTS (jauns) 4.a Kvalitatīvs dzirkstošais vīns un "Sekt" "Kvalitatīvs dzirkstošais vīns" vai "Sekt': a) iegūts pirmajā vai otrajā spirta fermentācijā – no svaigām vīnogām, – no vīnogu misas, vai – no vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, b) kurš, atverot trauku, izdala oglekļa dioksīdu, kas radies vienīgi fermentācijas procesā, c) kam, ja to 20°C temperatūrā tur slēgtos konteineros, sakarā ar oglekļa dioksīda atrašanos šķīdumā ir pārspiediens, kas nav mazāks kā 3,5 bāri. Kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem vai "Sekt" konteineros ar tilpumu mazāku par 25 cl pārspiediens nav mazāks par 3 bāriem. d) minimālā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 10 %. e) kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9 %. f)  Kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem vai "Sekt" ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi kopējā spirta tilpumkoncentrācija vīnogu audzēšanas C III apgabalā nav mazāka par 9,5 %. g)  Tomēr tāda "cuvée" kopējā spirta tilpumkoncentrācija, kas paredzēts, lai izgatavotu kvalitatīvus dzirkstošos vīnus vai "Sekt" ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi no saraksta, kas vēl ir jāizstrādā, un ko izgatavo no vienas vīnogu šķirnes, nav mazāka par 8,5 %. h)  Noteiktos apvidos ražotu kvalitatīvo dzirkstošo vīnu izgatavošanas ilgums, ieskaitot nogatavināšanu uzņēmumā, kur tos izgatavo, un sākot ar fermentācijas procesa sākumu, kas paredzēts, lai vīni kļūtu dzirkstoši, nedrīkst būt mazāks kā: – seši mēneši, ja fermentācijas process, kas paredzēts, lai vīni kļūtu dzirkstoši, notiek slēgtās tvertnēs; – deviņi mēneši, ja fermentācijas process, kas paredzēts, lai vīni kļūtu dzirkstoši, notiek pudelēs. i)  Fermentācijas procesa, kas paredzēts, lai "cuvée" kļūtu dzirkstošs, un tā procesa, kad "cuvée" atrodas uz nogulām, ilgums ir ne mazāks kā: a)  90 dienas (fermentācija pudelēs vai fermentācija konteineros bez maisītājiem), b)  30 dienas, ja fermentācija notiek konteineros ar maisītājiem. Grozījums Nr. 266 IV PIELIKUMA 5.A PUNKTS a) iegūts no vīna, a) iegūts no Kopienā ražota vīna, Grozījums Nr. 267 IV PIELIKUMA 6.A PUNKTS a) iegūts no vīna, ja vien šādam vīnam kopējā spirta koncentrācija nav mazāka par 9 %, a) iegūts no Kopienā ražota vīna, ja vien šādam vīnam kopējā spirta koncentrācija nav mazāka par 9 %, Grozījums Nr. 268 IV PIELIKUMA 7.A PUNKTS a) iegūts no vīna vai vīna ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, a) iegūts no Kopienā ražota vīna vai vīna ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Grozījums Nr. 269 IV A  PIELIKUMS (jauns) IV.a PIELIKUMS Atļauto vīndarības metožu un procesu saraksts 1.  Vīndarības metodes un procesi, ko var piemērot svaigām vīnogām, vīnogu misai, rūgstošai vīnogu misai, rūgstošai vīnogu misai, ko iegūst no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, koncentrētai vīnogu misai un jaunam vīnam fermentācijas procesā: a) gāzēšana vai skābekļa pievienošana; b) karsēšana; c) izgulsnēšana ar centrifūgu un filtrēšana ar inertu filtrēšanas "aģentu" vai bez tā ar nosacījumu, ka tā apstrādātos produktos nepaliek nekādas nevēlamas atliekas; d) oglekļa dioksīda, argona vai slāpekļa izmantošana atsevišķi vai kombinējot, tikai lai radītu inertu atmosfēru un rīkotos ar produktu, vienlaikus pasargājot to no gaisa iedarbības; e) saharozes izmantošana par vīndarības metodi; f) raugu izmantošana vīnu ražošanai; g) vairāku vai vienas šādas metodes izmantošana, lai veicinātu raugu augšanu: – diamonija fosfāta vai amonija sulfāta pievienošana zināmās robežās, – amonija sulfīta vai amonija bisulfīta pievienošana zināmās robežās, – tiamīna hidrohlorīda pievienošana zināmās robežās; h) sēra dioksīda, kālija bisulfīta vai kālija metabisulfīta, ko var saukt arī par kālija disulfītu vai kālija pirosulfītu, izmantošana; i) sēra dioksīda izdalīšana fizikālos procesos; j) vīnogu misas un jaunvīna, kas vēl atrodas fermentācijas procesā, apstrāde ar kokogli, ko izmanto vīndarībā, zināmās robežās; k) dzidrināšana, izmantojot vienu vai vairākas šādas vielas vīndarības nolūkā: – pārtikas želatīns, – zivju līme, – kazeīns un kālija kazeināts, – ovalbumīns un/vai laktalbumīns, – bentonīts, – silīcija dioksīds kā gels vai koloīds šķīdums, – kaolīns, – tanīns, – pektinolītiskie enzīmi, – betaglukanāzes enzimātisks preparāts, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka; – augu izcelsmes teksturētas olbaltumvielas; l) pīlādžskābes vai kālija sorbāta izmantošana; m) vīnskābes izmantošana paskābināšanas nolūkā, ievērojot nosacījumus, kas noteikti V pielikumā; n) vienas vai vairāku šādu vielu izmantošana, lai samazinātu skābes saturu, ievērojot nosacījumus, kas noteikti V pielikumā: – neitrāls kālija tartrāts, – kālija bikarbonāts, – kalcija karbonāts, kas var saturēt nelielus L (+) vīnskābes un L (–) ābolskābes kalcija dubultsāļu daudzumus, – kalcija tartrāts, – vīnskābe, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka, – smalkā pulverī saberzts homogēns preparāts, kas sastāv no vīnskābes un kalcija karbonāta līdzvērtīgās proporcijās; o)  Aleppo priedes sveķu izmantošana, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka; p) rauga šūnu sienu preparātu izmantošana zināmās robežās; q) polivinilpolipirolidona izmantošana zināmās robežās un ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka; r) piena baktēriju izmantošana vīna suspensijā, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka, s) lizozīma pievienošana tādās robežās un ievērojot tādus nosacījumus, kuri vēl jānosaka; t)  L-askorbīnskābes pievienošana zināmās robežās. 2.  Vīndarības metodes un procesi, ko drīkst piemērot vīnogu misai, kura paredzēta rektificētas koncentrētas vīnogu misas izgatavošanai: a) gāzēšana; b) karsēšana; c) izgulsnēšana ar centrifūgu un filtrēšana ar inertu filtrēšanas "aģentu" vai bez tā ar nosacījumu, ka tā apstrādātos produktos nepaliek nekādas nevēlamas atliekas; d) sēra dioksīda, kālija bisulfīta vai kālija metabisulfīta, ko var saukt arī par kālija disulfītu vai kālija pirosulfītu, izmantošana; e) sēra dioksīda izdalīšana ar fizikāliem procesiem; f) apstrāde ar kokogli, ko izmanto vīndarībā; g) tāda kalcija karbonāta izmantošana, kas var saturēt nelielus L (+) vīnskābes un L (–) ābolskābes kalcija dubultsāļu daudzumus; h) jonu apmaiņas sveķu izmantošana, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka. 3.  Vīndarības metodes un procesi, ko drīkst piemērot tādai daļēji fermentētai vīnogu misai, kura paredzēta tiešam patēriņam pārtikā kā tāda, vīnam, kas derīgs galda vīna ražošanai, galda vīnam, dzirkstošajam vīnam, gāzētam dzirkstošajam vīnam, viegli dzirkstošajam vīnam, gāzētam viegli dzirkstošajam vīnam, desertvīnam un noteiktos apvidos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem: a) svaigu nogulu, kas ir nebojātas un neatšķaidītas un satur raugus, kuri radušies no nesenas sauso vīnu vīndarības, izmantošana sausos vīnos, un daudzumos, kas nepārsniedz 5 %; b) gāzēšana vai burbuļošana, izmantojot argonu vai slāpekli; c) karsēšana; d) izgulsnēšana ar centrifūgu un filtrēšana ar inertu filtrēšanas "aģentu" vai bez tā ar nosacījumu, ka tā apstrādātos produktos nepaliek nekādas nevēlamas atliekas; e) oglekļa dioksīda, argona vai slāpekļa izmantošana atsevišķi vai kombinējot, tikai lai radītu inertu atmosfēru un rīkotos ar produktu, vienlaikus pasargājot to no gaisa iedarbības; f) oglekļa dioksīda pievienošana zināmās robežās; g) sēra dioksīda, kālija bisulfīta vai kālija metabisulfīta, ko var saukt arī par kālija disulfītu vai kālija pirosulfītu, izmantošana, ievērojot nosacījumus, kas noteikti šajā regulā; h) pīlādžskābes vai kālija sorbāta pievienošana ar noteikumu, ka galīgais pīlādžskābes saturs apstrādātajā produktā brīdī, kad to laiž tirgū tiešam patēriņam pārtikā, nepārsniedz 200 mg/l; i)  L-askorbīnskābes pievienošana zināmās robežās; j) citronskābes pievienošana vīna stabilizācijas nolūkā, zināmās robežās; k) vīnskābes izmantošana paskābināšanas nolūkā, ievērojot nosacījumus, kas noteikti V pielikumā; l) vienas vai vairāku šādu vielu izmantošana, lai samazinātu skābes saturu, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti V pielikumā: – neitrāls kālija tartrāts, – kālija bikarbonāts, – kalcija karbonāts, kas var saturēt nelielus L (+) vīnskābes un L (–) ābolskābes kalcija dubultsāļu daudzumus, – kalcija tartrāts, – vīnskābe, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka, – smalkā pulverī saberzts homogēns preparāts, kas sastāv no vīnskābes un kalcija karbonāta līdzvērtīgās proporcijās; m) dzidrināšana, izmantojot vienu vai vairākas šādas vielas vīndarības nolūkā: – pārtikas želatīns, – zivju līme, – kazeīns un kālija kazeināts, – ovalbumīns un/vai laktalbumīns, – bentonīts, – silīcija dioksīds kā gels vai koloīds šķīdums, – kaolīns, – betaglukanāzes enzimātisks preparāts, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka; – augu izcelsmes teksturētas olbaltumvielas; n) tanīna pievienošana; o) balto vīnu apstrāde ar kokogli, ko izmanto vīndarībā, zināmās robežās; p) šāda apstrāde, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka: – daļēji fermentēta vīnogu misa, kas paredzēta tiešam patēriņam pārtikā kā tāda, baltvīnu un rozā vīnu apstrāde ar kālija ferocianīdu, – sarkanvīnu apstrāde ar kālija ferocianīdu vai ar kalcija fitātu; q)  L-askorbīnskābes pievienošana zināmās robežās; r) akācijas sveķu izmantošana; s)  DL vīnskābes, ko sauc arī par vīnogskābi, vai arī tās neitrālā kālija sāļa izmantošana, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka, lai nogulsnētu lieko kalciju; t) šādu vielu izmantošana, lai izgatavotu dzirkstošos vīnus, kas iegūti, fermentējot tos pudelē, un kam nogulas atdala dekantējot: – kalcija algināts vai – kālija algināts; u) sausu raugu vai raugu vīna suspensijā izmantošana vīna ražošanā, lai ražotu dzirkstošo vīnu, v) ražojot dzirkstošo vīnu, tiamīna un amonija sāļu pievienošana pamatvīniem, lai veicinātu raugu augšanu, ievērojot šādus nosacījumus: – barojošajiem sāļiem – diamonija fosfāta vai amonija sulfāta pievienošana zināmās robežās, – augšanas faktoriem – tiamīns tiamīna hidrohlorīda veidā zināmās robežās; w) tīra parafīna disku, kas piesūcināti ar alila izotiocianātu, izmantošana, lai radītu sterilu atmosfēru, tikai tajās dalībvalstīs, kur tas ir tradicionāli, un tik ilgi, kamēr tas nav aizliegts ar valsts likumiem, ar noteikumu, ka šos diskus izmanto tikai konteineros, kuru ietilpība ir vairāk nekā 20 litru, un ka vīnā nav nekādu alila izotiocianāta pēdu; x) tādu vielu pievienošana, lai veicinātu vīnakmens nogulsnēšanos: – kālija bitartrāts, – kalcija bitartrāts tādās robežās un ievērojot tādus nosacījumus, kuri vēl jānosaka; y) vara sulfāta izmantošana līdz zināmai robežai, lai novērstu garšas vai smaržas trūkumus vīnā; za) rauga šūnu sienu preparātu izmantošana zināmās robežās; zb) polivinilpolipirolidona izmantošana zināmās robežās un ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka; zc) piena baktēriju izmantošana vīna suspensijā, ievērojot nosacījumus, kas vēl jānosaka; zd) karameles pievienošana Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvas 94/36/EK par krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos1, nozīmē, lai pastiprinātu krāsu desertvīniem un vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; ze) lizozīma pievienošana tādās robežās un ievērojot tādus nosacījumus, kuri vēl jānosaka; zf) dimetila dikarbonāta pievienošana vīniem zināmās robežās un ievērojot tādus nosacījumus, kuri vēl jānosaka, lai nodrošināt mikrobioloģisko stabilizāciju; zg) rauga mannoproteīnu pievienošana, lai nodrošinātu vīniem vīnskābes un proteīna stabilizāciju. 4.  Vīndarības metodes un procesi, ko var izmantot produktiem, kas minēti 3. punkta ievadteikumā, tikai ievērojot izmantošanas nosacījumus, kas vēl jānosaka: a) skābekļa pievienošana; b) elektrodialītiskā apstrāde, lai nodrošinātu vīna vīnakmens nostabilizēšanos; c) ureāzes izmantošana, lai samazinātu urīnvielas līmeni vīnā; d) vīna uzliešana uz nogulsnēm, vīna spirtiem vai aszú atspiedām, ja šī metode tradicionāli tiek lietota "Tokaji Forditàs" un "Tokaji màslàs" vīnu ražošanai Tokajhegyalja reģionā Ungārijā, ievērojot tādus nosacījumus, kuri vēl jānosaka; e) izmantojot ozola koksnes skaidas vīna un vīnogu misas ražošanā. _______ 1 OV L 237, 10.9.1994., 13. lpp. Grozījums Nr. 270 V PIELIKUMA A PUNKTS 1.  Ja dažās Kopienas vīnogu audzēšanas zonās, kas noteiktas saskaņā ar IX pielikumu, tas vajadzīgs klimatisko apstākļu dēļ, attiecīgās dalībvalstis var atļaut dabisko spirta tilpumkoncentrāciju palielināt svaigām vīnogām, vīnogu misai, rūgstošai vīnogu misai, rūgstošam jaunvīnam un vīniem, kuri iegūti no vīna vīnogulāju šķirnēm, kas minētas 18. panta 1. punkta pirmajā daļā. 1.  Ja dažās Kopienas vīnogu audzēšanas zonās, kas noteiktas saskaņā ar IX pielikumu, tas vajadzīgs klimatisko apstākļu dēļ, attiecīgās dalībvalstis var atļaut dabisko spirta tilpumkoncentrāciju palielināt svaigām vīnogām, vīnogu misai, rūgstošai vīnogu misai, rūgstošam jaunvīnam un vīniem, kuri iegūti no vīna vīnogulāju šķirnēm, kas minētas 18. panta 1. punkta pirmajā daļā. 2.  Dabisko spirta tilpumkoncentrāciju palielina, izmantojot B daļā minētas vīndarības metodes, un tā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības: 2.  Dabisko spirta tilpumkoncentrāciju palielina, izmantojot B daļā minētas vīndarības metodes, un tā nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības: a)  2 % vīnogu audzēšanas A un B zonā saskaņā ar IX pielikumu, a)  3,5 % vīnogu audzēšanas A zonā un 2,5 % vīnogu audzēšanas B zonā saskaņā ar IX pielikumu, b)  1 % vīnogu audzēšanas C zonā saskaņā ar IX pielikumu. 2% vīnogu audzēšanas C zonā saskaņā ar IX pielikumu. 3.  Gados, kad klimatiskie apstākļi bijuši īpaši nelabvēlīgi, un ievērojot 104. panta 1. punktā minēto procedūru, spirta tilpumkoncentrācijas palielināšanas robežvērtības, kas paredzētas 2. punktā, drīkst paaugstināt līdz 3 % līmenim vīnogu audzēšanas A un B zonā saskaņā ar IX pielikumu. 3.  Gados, kad klimatiskie apstākļi bijuši īpaši nelabvēlīgi, un ievērojot 104. panta 1. punktā minēto procedūru, spirta tilpumkoncentrācijas palielināšanas robežvērtības, kas paredzētas 2. punktā, drīkst attiecīgi paaugstināt līdz 4,5% līmenim vīnogu audzēšanas A zonā, līdz 3,5 % līmenim vīnogu audzēšanas B zonā un līdz 3 % līmenim vīnogu audzēšanas C zonā saskaņā ar IX pielikumu. 3.a Pēc Komisijas 2012. gadā veiktā reformas ietekmes novērtējuma var pieņemt pasākumus, lai 2. un 3. punktā minētās spirta tilpumkoncentrācijas palielināšanas robežvērtības pakāpeniski samazinātu līdz 2 % A un B zonā un 1 % C zonā. Grozījums Nr. 271 V PIELIKUMA B PUNKTA 1. APAKŠPUNKTS 1.  A daļā paredzēto dabisko spirta tilpumkoncentrāciju atļauts palielināt tikai: 1.  A daļā paredzēto dabisko spirta tilpumkoncentrāciju atļauts palielināt tikai: ttiecībā uz svaigām vīnogām, rūgstošu vīnogu misu vai rūgstošu jaunvīnu, pievienojot koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu, a) attiecībā uz svaigām vīnogām, rūgstošu vīnogu misu vai rūgstošu jaunvīnu, pievienojot koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu, vai ‐  vīnogu audzēšanas zonās, kur šāda metode ir tradicionāla ‐ saharozi, b) attiecībā uz vīnogu misu, pievienojot koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu, vai daļēji koncentrējot, tostarp izmantojot apgrieztās osmozes metodi, b) attiecībā uz vīnogu misu, pievienojot koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu, vai daļēji koncentrējot, tostarp izmantojot apgrieztās osmozes metodi, vai ‐ vīnogu audzēšanas zonās, kur šāda metode ir tradicionāla ‐ saharozi, c) attiecībā uz vīnu ‐ daļēji koncentrējot ar atdzesēšanas paņēmienu. c) attiecībā uz vīnu ‐ daļēji koncentrējot ar atdzesēšanas paņēmienu. 1.a.  Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktos minēto saharozes pievienošanu veic tikai ar sauso cukurošanu un tikai tajos vīnogu audzēšanas reģionos, kur šāda metode tiek tradicionāli izmantota saskaņā ar 1970. gada 8. maijā esošajiem noteikumiem, kas paredz, ka īpaši nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumā šāda metode ir vajadzīga, lai iegūtu minimālo spirta tilpumkoncentrāciju. Grozījums Nr. 272 V PIELIKUMA B PUNKTA 4. APAKŠPUNKTA A) PUNKTS a) no vīnogu audzēšanas A un B zonas saskaņā ar IX pielikumu līdz vairāk nekā 11,5%, a) no vīnogu audzēšanas A zonas līdz vairāk nekā 12 %, Grozījums Nr. 273 V PIELIKUMA B PUNKTA 4. APAKŠPUNKTA B) PUNKTS b) no vīnogu audzēšanas B zonas saskaņā ar IX pielikumu līdz vairāk nekā 12%, a) no vīnogu audzēšanas B zonas līdz vairāk nekā 12,5%, Grozījums Nr. 274 V PIELIKUMA B PUNKTA 4. APAKŠPUNKTA C) PUNKTS c) no vīnogu audzēšanas C I a) un C I b) zonas saskaņā ar IX pielikumu līdz vairāk nekā 12,5%, c) no vīnogu audzēšanas C I a) un C I b) zonas līdz vairāk nekā 13%, Grozījums Nr. 275 V PIELIKUMA B PUNKTA 4. APAKŠPUNKTA D) PUNKTS d) no vīnogu audzēšanas C II zonas saskaņā ar IX pielikumu līdz vairāk nekā 13 %, d) no vīnogu audzēšanas C II zonas līdz vairāk nekā 13 %, Grozījums Nr. 276 ANNEXE V, POINT B, PARAGRAPHE 4, POINT E) e) no vīnogu audzēšanas C III zonas saskaņā ar IX pielikumu līdz vairāk nekā 13,5 %, d) no vīnogu audzēšanas C III zonas līdz vairāk nekā 13,5%, Grozījums Nr. 277 V PIELIKUMA B PUNKTA 5. APAKŠPUNKTA A) PUNKTS a) sarkanvīnam kopējo spirta tilpumkoncentrāciju produktiem, kas minēti 4. punktā, palielināt līdz 12% vīnogu audzēšanas A zonā un līdz 12,5% vīnogu audzēšanas B zonā saskaņā ar IX pielikumu, a) skopējo spirta tilpumkoncentrāciju produktiem, kas minēti 4. punktā, palielināt līdz 12% vīnogu audzēšanas A zonā un līdz 12,5% vīnogu audzēšanas B zonā saskaņā ar IX pielikumu, Grozījums Nr. 278 V PIELIKUMA B PUNKTA 5.B APAKŠPUNKTS b) palielināt kopējo spirta tilpumkoncentrāciju 4. punktā minētajiem produktiem tādu vīnu ražošanai, kuriem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums, vīnogu audzēšanas A un B zonā līdz dalībvalsts noteiktai robežvērtībai. svītrots Grozījums Nr. 279 V PIELIKUMA B PUNKTA 5. APAKŠPUNKTS 5.  Ja vien netiek nolemts citādi, Padome atbilstīgi Kopienas starptautiskajām saistībām var noteikt, ka svaigas vīnogas, vīnogu misu, rūgstošu vīnogu misu, koncentrētu vīnogu misu, rektificētu koncentrētu vīnogu misu, vīnogu misu, kam fermentācijas process apturēts, pievienojot spirtu, vīnogu sulu un koncentrētu vīnogu sulu, kuru izcelsme ir kādā trešā valstī, nedrīkst pārvērst vīnā vai pievienot vīnam Kopienas teritorijā. 5.  Svaigas vīnogas, vīnogu misu, rūgstošu vīnogu misu, koncentrētu vīnogu misu, rektificētu koncentrētu vīnogu misu, vīnogu misu, kam fermentācijas process apturēts, pievienojot spirtu, vīnogu sulu un koncentrētu vīnogu sulu, kuru izcelsme ir kādā trešā valstī, nedrīkst pārvērst vīnā vai pievienot vīnam Kopienas teritorijā. Grozījums Nr. 280 VI PIELIKUMA C PUNKTS Ja vien netiek nolemts citādi, Padome atbilstīgi Kopienas starptautiskajām saistībām var noteikt, ka vīnu kupāža, kuru izcelsme ir trešā valstī, ar vīniem, kuru izcelsme ir Kopienā, un vīnu kupāža, kuru izcelsme ir dažādās trešajās valstīs, Kopienas teritorijā ir aizliegta. To vīnu kupāža, kuru izcelsme ir trešā valstī, ar vīniem, kuru izcelsme ir Kopienā, un vīnu kupāža, kuru izcelsme ir dažādās trešajās valstīs, Kopienas teritorijā ir aizliegta. Grozījums Nr. 281 VI PIELIKUMA D PUNKTS D.  Blakusprodukti svītrots 1.  Vīnogu pārspiešana ir aizliegta. Dalībvalstis, ņemot vērā vietējos un tehniskos apstākļus, var pieņemt lēmumu par minimālo spirta daudzumu, kas jebkurā gadījumā ir lielāks nekā nulle, kurš ir atļauts nosēdumos un izspaidās pēc vīnogu izspiešanas. 2.  Izņemot alkoholu, spirtu un piketu [čagu ekstrakta vīnu], no vīna nogulsnēm vai vīnogu izspaidām nedrīkst izgatavot ne vīnu, ne kādu citu dzērienu, kas paredzēts tiešam patēriņam pārtikā. 3.  Vīna nogulšņu presēšana un vīnogu izspaidu atkārtota fermentēšana ir atļauta vienīgi destilācijai vai piketa [čagu ekstrakta vīna] ražošanai. Vīna nogulšņu filtrēšanu un centrifugēšanu neuzskata par presēšanu, ja iegūtajiem produktiem attiecībā uz tirgošanu ir laba kvalitāte. 4.  Piketu [čagu ekstrakta vīnu], ja tā ražošanu ir atļāvusi attiecīgā dalībvalsts, drīkst izmantot tikai destilācijai vai patēriņam vīnogu ražotāju mājsaimniecībā. 5.  Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai vai personu grupām, kuru rīcībā ir blakusprodukti, šie produkti ir jālikvidē tādā uzraudzībā un ievērojot tādus nosacījumus, kurus paredz saskaņā ar procedūru, kas minēta 104. panta 1. punktā. Grozījums Nr. 282 VII PIELIKUMA A PUNKTS a)  2008./2009. vīna gadā (2009. budžeta gads): EUR 430 miljoni. a)  2009./2010. vīna gadā (2009. budžeta gads): EUR 510 000 000. Grozījums Nr. 283 VII PIELIKUMA B PUNKTS b)  2009./2010. vīna gadā (2010. budžeta gads): EUR 287 miljoni. b)  2010./2011. vīna gadā (2010. budžeta gads): EUR 337 000 000. Grozījums Nr. 284 VII PIELIKUMA C PUNKTS c)  2010./2011. vīna gadā (2011. budžeta gads): EUR 184 miljoni. c)  2011./2012. vīna gadā (2011. budžeta gads): EUR 223 000 000. Grozījums Nr. 285 VII PIELIKUMA D PUNKTS d)  2011./2012. vīna gadā (2012. budžeta gads): EUR 110 miljoni. svītrots Grozījums Nr. 286 VII PIELIKUMA E PUNKTS e)  2012./2013. vīna gadā (2013. budžeta gads): EUR 59 miljoni. svītrots Grozījums Nr. 287 VIII PIELIKUMS Šis pielikums ir svītrots.