Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2007. gada 13. decembris - Strasbūra
Padomes grozītais 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projekts (visas iedaļas)
 Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp EK un Melnkalni ***
 Eiropas Pamattiesību aģentūras un Eiropas Padomes sadarbība *
 Aitu un kazu elektroniskās identifikācijas ieviešanas datums *
 Piekritība un sadarbība jautājumos par uzturēšanas pienākumu *
 Otavas konvencijas par kājinieku mīnu aizliegšanu 10. gadadiena
 ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksme - ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogs
 Ekstrēmisma pieauguma apkarošana Eiropā
 Melnkalne
 Kuģu avārijas Melnajā jūrā, Kerčas jūras šaurumā
 Noguldījumu garantiju sistēmas
 Aktīvu pārvaldība II
 Tekstilizstrādājumu imports
 Ekonomikas un tirdzniecības attiecības ar Koreju
 Austrumu Čada
 Sieviešu tiesības Saūda Arābijā
 Taisnīgums sievietēm - seksa verdzenēm (seksa verdzenes Āzijā pirms II Pasaules kara un tā laikā)

Padomes grozītais 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projekts (visas iedaļas)
PDF 480kWORD 166k
Rezolūcija
Pielikums
Pielikums
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūcija par Padomes grozīto Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (visas iedaļas) (15717/2007 – C6-0436/2007 – 2007/2019(BUD)2007/2019B(BUD)) un grozījumu vēstulēm Nr. 1/2008 (13659/2007 – C6-0341/2007) un Nr. 2/2008 (15716/2007 – C6-0435/2007) attiecībā uz Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
P6_TA(2007)0616A6-0492/2007

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu,

-   ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(1),

-   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(2),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3),

-   ņemot vērā 2007. gada 24. aprīļa rezolūciju par Komisijas ikgadējo politikas stratēģiju saistībā ar 2008. finanšu gada budžeta procedūru(4),

-   ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome sagatavoja 2007. gada 13. jūlijā (C6-0287/2007 – C6-0288/2007),

-   ņemot vērā 2007. gada 25. oktobra rezolūciju par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, III iedaļa ‐ Komisija (C6-0287/2007) un grozījumu vēstuli Nr. 1/2008 (13659/2007 – C6-0341/2007) attiecībā uz Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(5),

-   ņemot vērā 2007. gada 25. oktobra rezolūciju par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu: I iedaļa ‐ Eiropas Parlaments, II iedaļa ‐ Padome, IV iedaļa ‐ Tiesa, V iedaļa ‐ Revīzijas palāta, VI iedaļa ‐ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, VII iedaļa ‐ Reģionu komiteja, VIII iedaļa ‐ Eiropas ombuds, IX iedaļa ‐ Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (C6-0288/2007)(6),

-   ņemot vērā grozījumu vēstuli Nr. 2/2008 (15716/2007 – C6-0435/2007) attiecībā uz Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu,

-   ņemot vērā 2007. gada 25. oktobrī pieņemtos grozījumus un ierosinātos labojumus vispārējā budžeta projektā(7),

-   ņemot vērā Padomes labojumus Parlamenta pieņemtajos vispārējā budžeta projekta grozījumos un ierosinātajos labojumos (15717/2007 – C6-0436/2007),

-   ņemot vērā 2007. gada 23. novembrī notikušās budžeta samierināšanas sanāksmes rezultātus,

-   ņemot vērā Padomes pārskatu par apspriežu rezultātiem saistībā ar Parlamenta pieņemtajiem vispārējā budžeta grozījumiem un ierosinātajiem labojumiem,

-   ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu,

-   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0492/2007),

Galvenie jautājumi: vispārēji rādītāji, priekšlikums pārskatīt daudzgadu finanšu shēmu, grozījumu vēstules Nr. 1 un Nr. 2

1.   atgādina, ka Parlaments savas politiskās prioritātes 2008. finanšu gada budžetam noteica iepriekšminētajā 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijā par ikgadējo politikas stratēģiju, pamatojoties uz pieeju, kas izmantota 2007. finanšu gada sagatavošanai, un sarunām, kuru rezultātā tika noslēgts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums; uzsver, ka minētajā rezolūcijā atbalstītā "uz rezultātiem orientēta budžeta" pamatā ir pārredzams izklāsts, skaidri mērķi un precīza izpilde, lai Komisiju vērtētu nevis pēc birokrātiskā procesa, bet pēc rezultātiem, kas iegūti, tai īstenojot politiskas vienošanās rezultātā noteiktos mērķus; akcentēs minētos pamatelementus arī 2008. finanšu gada budžeta turpmākajā sagatavošanas procesā;

2.   attiecībā uz kopējiem skaitļiem nosaka saistību apropriāciju kopējo līmeni EUR 129 149 656 468 apmērā; apliecina, ka daudzgadu programmu finansējums, par kuru tikai nesen tika panākta vienošanās starp Parlamentu un Padomi, tiek nodrošināts, nevis samazināts, kā to ierosina Padome, it īpaši 1.a izdevumu kategorijā; nosaka kopējo maksājumu summu EUR 120 346,76 miljonu apmērā, kas ir 0,96 % no ES NKI; norāda, ka tādējādi veidojas līdzekļu rezerve EUR 9 411 241 388 apmērā, kas pieejama, nepārsniedzot daudzgadu finanšu shēmā maksājumiem noteikto maksimālo apjomu 2008. finanšu gadam; uzsver, cik svarīgi ir efektīvi izpildīt budžetu un samazināt nesamaksātās saistības ("reste à liquider" (RAL)) , ņemot vērā veikto maksājumu pieticīgo kopējo līmeni;

3.   atzinīgi vērtē rezultātus, kuri panākti 2007. gada 23. novembra samierināšanas sanāksmē ar Padomi, it īpaši attiecībā uz Galileo finansējumu, kas rasts, pārskatot DFS 2007.–2013. gadam un izmantojot elastības fondu, kā arī Eiropas Inovācijas un tehnoloģijas institūta (EITI) finansēšanu no 1.a izdevumu kategorijas rezerves; uzsver, ka šis finansiālais risinājums pilnībā atbilst Eiropas Parlamenta atbalstītajai pieejai, it īpaši tādēļ, ka tādējādi netiek samazinātās apropriācijas, kas paredzētas daudzgadu finanšu programmām 1.a izdevumu kategorijā, kā to iepriekš bija ierosinājusi Padome; norāda uz šai rezolūcijai pievienotajiem kopīgajiem paziņojumiem, kuros detalizēti izklāstīti Galileo un ETI finansēšanas noteikumi;

4.   atbalsta 2008. finanšu gada provizoriskā budžeta projekta (PBP) grozījumu vēstuli Nr. 1/2008, ko Komisija apstiprinājusi 2007. gada 17. septembrī, un jo īpaši ierosinājumu palielināt saistību apropriācijas Kosovai (EUR 120 miljoni) un Palestīnai (EUR 142 miljoni), kas kopā veido EUR 262 miljonus papildus PBP paredzētajām summām; ņemot vērā 2007. gada 23. novembra saskaņošanas sanāksmes rezultātus, piekrīt EUR 285 miljonu piešķiršanai KĀDP 2008. gada budžetā, it īpaši rēķinoties ar turpmākajām vajadzībām Kosovā; prasa, lai Komisija Parlamentu pilnībā iesaista īstenošanas procesā un sniedz tam informāciju; pilnībā atbalsta grozījumu vēstuli Nr. 2/2008, jo tā ir daļa no 2007. gada 23. novembra saskaņošanas sanāksmes rezultātiem;

5.   ir pilnībā apstiprinājis vispārējā pārvietojuma DEC 36/2007 pieprasījumu un atzinīgi vērtē to, ka 2007. gadā pārvietots mazāk apropriāciju nekā vispārējos pārvietojumos 2005. un 2006. gadā; atzīst, ka atsevišķu pozīciju nepilnīgu izpildi 2007. gadā var būt izraisījusi juridiskā pamata vēla apstiprināšana DFS pirmajā darbības gadā; norāda, ka citi ievērojami maksājumu samazinājumi EUR 1,7 miljardu apmērā 2007. gadā ir ierosināti budžeta grozījumā 7/2007 un vispārējā pārvietojumā; uzstāj, ka ir jāveic 2008. finanšu gada budžeta izpildes cieša uzraudzība, izmantojot dažādus instrumentus, piemēram, regulāru paziņojumu par budžeta prognozi un uzraudzības grupas; aicina specializētās komitejas savlaicīgi sniegt informāciju par daudzgadu programmām vajadzīgajiem līdzekļiem un iespējamām šo programmu izpildes problēmām; uzsver, ka 2008. finanšu gada budžetā noteikti būs nepieciešams lielāks maksājumu apjoms, un sagaida, ka šis nelielais maksājumu palielinājums (par 5,9 % vairāk nekā 2007. finanšu gadā) tiks izmantots vislabākajā veidā; atsaucoties uz Padomes kopīgo paziņojumu šajā jautājumā, sagaida, ka Komisija attiecīgā gadījumā ierosinās palielināt maksājumus 2008. gadā, izdarot grozījumus budžetā, ja tie šim nolūkam būtu vajadzīgi;

6.   ar interesi gaida rezultātus saistībā ar Komisijas aizsākto apspriešanos par paziņojumu "Budžeta reforma ‐ pārmaiņas Eiropā" (SEC(2007)1188); aicina pilnībā iesaistīt Parlamentu gan ES izdevumu pārskatīšanā, gan ES pašu resursu sistēmas pārskatīšanā, kā paredzēts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumam pievienotajā Deklarācijā Nr. 3 par finanšu shēmas pārskatīšanu;

Uz rezultātiem orientēta budžeta izveides pamats ‐ pirmajā lasījumā saskaņotie priekšlikumi

7.   norāda uz pieciem kopīgajiem paziņojumiem, kas pievienoti iepriekšminētajai 2007. gada 25. oktobra rezolūcijai par 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, III iedaļa ‐ Komisija, un par kuriem Eiropas Parlaments un Padome vienojās 2007. gada 13. jūlija saskaņošanas sanāksmē saistībā ar 2008. finanšu gada budžeta izskatīšanu pirmajā lasījumā; ir veicinājis šo paziņojumu politisko nozīmi, tos ņemot vērā budžeta projekta grozījumu sagatavošanas procesā atbilstīgi "uz rezultātiem orientēta budžeta" veidošanas principam; pieņem zināšanai Komisijas vēstuli par izpildes iespējām un sagaida, ka tiks iesniegti risinājumi ierosināto grozījumu īstenošanai;

8.   atzinīgi vērtē to, kā Komisija apstiprina darbības programmas, kas saistītas ar struktūrfondiem, Kohēzijas fondu un lauku attīstību, atbilstīgi kopīgajiem paziņojumiem, par kuriem 2007. gada 13. jūlijā ir panākta vienošanās ar Padomi, un vēlas šo procesu ievērojami paātrināt, lai varētu izlietot attiecīgajām darbībām atvēlētos līdzekļus; pauž nožēlu, ka vairāk nekā 50 % no ERAF programmām un vairāk nekā 67 % no ESF un ELFLA programmām joprojām nav apstiprinātas, lai arī plānošanas perioda pirmais gads ir gandrīz beidzies; atsevišķas Komisijas administratīvās izmaksas atstāj iekļautas rezervē; uzsver, ka rezervē netiek iekļauti darbībām paredzētie līdzekļi; ļaus izmantot rezervē iekļautās administratīvās izmaksas atbilstīgi tam, kā paātrināsies darbības programmu apstiprināšanas process;

9.   pirms otrā lasījuma pieņem zināšanai Komisijas aprakstošo ziņojumu par pārvaldību, kas balstīta uz darbības jomām; pamatojoties uz Komisijas stingro apņemšanos veikt pētījumu, kas ietvertu arī vairākus priekšlikumus uzlabojumiem, kuri jāizklāsta 2008. gada pavasarī plānotajā uzklausīšanā Parlamenta Budžeta komitejā, piekrīt iekļaut rezervē tikai EUR 5 miljonus; paziņo, ka ir iecerējis sagatavot patstāvīgu ziņojumu par to, kā labāk īstenot uz darbības jomām balstītu pārvaldību;

10.   atgādina, ka pētījumā par to, kā tiek īstenota uz darbības jomām balstīta pārvaldība, budžeta lēmējinstitūcijai sniedz šādu informāciju:

un pieprasa

   - kā savstarpēji labāk integrēt atsevišķus personāla politikas plāna un uz darbības jomām balstītas pārvaldības vienotā cikla elementus (gada politikas stratēģija, Komisijas likumdošanas un darba programma, gada pārvaldības plāns u. c.);
   - kā uzlabot personāla politikas plāna un uz darbības jomām balstītas pārvaldības vienotā cikla un citu procedūru (cilvēkresursu pārvaldība, riska pārvaldība, vērtēšana u. c.) savstarpējo integrāciju, iespējams, ar integrētas IT sistēmas palīdzību;
   - sarakstu, kurā iekļauti iepriekšnoteikti precīzi izpildes rādītāji, kas jāizmanto visos cikla procesos, lai uzlabotu darba izpildes vadību,
   - Komisijas apņemšanos līdz 2008. gada 30. aprīlim iesniegt pārskatu par padarīto saistībā ar ziņojumu "Komisijas cilvēkresursu plānošana un optimālāka izmantošana ES prioritāšu īstenošanai", šajā pārskatā īpašu uzmanību pievēršot sīkam personāla sadalījumam pa kategorijām un atsevišķiem ģenerāldirektorātiem, kā arī turpmākajai procesa virzībai nākamajos gados, un
   - Komisijas paziņojumu par pašreizējo stāvokli un procesa norisi saistībā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 44. punkta īstenošanu;

11.  Turklāt prasa, lai Komisija

   - iesniedz rīcības plānu, kurā sīki izklāstīti pasākumi visu pārbaudīto jomu reorganizācijai (cilvēkresursi, IT, dokumentu pārvaldība/loģistika/drošība, iekšējā revīzija, novērtēšana, uz darbības jomām balstīta pārvaldība, iestāžu attiecības, saziņa/informācija/publikācijas, politikas koordinācija); prasa šajos aprēķinos ņemt vērā arī izpildaģentūru darbiniekus; prasa, lai Komisija līdz 2009. gada janvārim ziņo Parlamentam par šo iesākto procedūru norisi un rezultātiem; prasa, lai Komisija šā pārskata rezultātus iekļauj paziņojumā par Komisijas dienestu izvietošanas politiku Briselē un Luksemburgā (COM(2007)0501) un attiecīgi pārskata tajā minētās vajadzības pēc nodrošinājuma ar telpām
   - apņemas nopietnāk iesaistīties iestāžu sadarbībā un realizē šo sadarbību, nodrošinot redzamākus rezultātus; atbalsta prasības, kas noteiktas Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 2/2007 attiecībā uz ES iestāžu izdevumiem par ēkām, un prasa konkrētāku rīcību kopīgu pasākumu veikšanai; prasa, lai Komisija sniedz Parlamentam sīkāku informāciju par to, kādēļ iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā (COM(2007)0501) ir secināts, ka Eiropas kvartāls ir jāsaglabā kā Komisijas darbības centrs; prasa, lai Komisija sagatavo un iesniedz salīdzināmus alternatīvus risinājumus Komisijas telpu izvietojumam Briselē ārpus Eiropas kvartāla;

12.   attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem pieprasa uzlabot pārredzamību; lai precīzāk noteiktu piešķirtos ieņēmumus, kas jāsaņem katrai aģentūrai, ierosina mainīt kārtību, kādā decentralizētās aģentūras izlieto piešķirtos ieņēmumus; pauž bažas par to, ka piešķirto ieņēmumu izmantošana cukura nozares pārstrukturēšanas fonda vajadzībām ir radījusi de facto "budžetu budžetā", kas nebūt neatbilst Finanšu regulā noteiktajam budžeta universāluma principam; pauž gatavību pārskatīt Finanšu regulu attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem;

13.   atjauno PBP paredzētās summas decentralizētajām aģentūrām, izņemot Frontex aģentūru, kurai 3. sadaļā ir nolemts papildus piešķirt EUR 30 miljonus, un izņemot Eiropas Vides aģentūru, kurai 3. sadaļā ir nolemts piešķirt nedaudz vairāk līdzekļu; atzinīgi vērtē jaunāko aģentūru panākumus, efektīvi un lietderīgi paplašinot to darbību; prasa turpmāk nodrošināt lielāku skaidrību attiecībā uz darba plāniem un vajadzībām pēc personāla vidējā termiņā;

14.   uzsver ‐ lai izveidotu kopuzņēmumus, kā arī īstenotu priekšlikumu par jaunas decentralizētas Energoregulatoru sadarbības aģentūras izveidi, ir jāuzsāk 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. punktā noteiktā procedūra;

15.   attiecībā uz izpildaģentūrām atgādina Komisijas pienākumus, kas noteikti Izpildaģentūru izveides rīcības kodeksā(8); uzskata, ka izpildaģentūru dēļ ne tagad, ne turpmāk nedrīkst palielināties administratīvo izmaksu daļa; uzsver, ka jebkuram priekšlikumam par jaunas izpildaģentūras izveidi un esošo izpildaģentūru paplašināšanu jāpamatojas uz vispusīgu izmaksu un ieguvumu analīzi un ka priekšlikumā precīzi jānosaka šādas aģentūras atbildība un pienākumi; atzinīgi vērtē šai rezolūcijai pievienoto kā Pielikumu I 2007. gada 16. oktobra vienošanos ar Komisiju par pārskatītiem darbības noteikumiem attiecībā uz izpildaģentūrām;

16.   prasa, lai darbības pārskatos un gada darbības pārskata ziņojumos vairāk uzmanības veltītu mērķiem un rezultātu rādītājiem, bet ne administratīvā procesa apjomīgam izklāstam; tomēr atzīmē, ka Komisijas ģenerāldirektorātu darbības pārskati un gada darbības pārskata ziņojumi kvalitātes ziņā joprojām būtiski atšķiras; sagaida turpmākus uzlabojumus nākamajos gados;

17.   uzskata, ka ex ante un ex post darbības rādītāji ir neaizstājami instrumenti, īstenojot uz darbības jomām balstītu pārvaldību un budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām; pieprasa, lai darbības rādītāji kļūst noteicošāki, veicot ex post izpildījuma novērtējumu; uzskata, ka darbības pārskatos sniegtie dati ir pilnīgāk jāiekļauj katra ģenerāldirektorāta gada darbības pārskata ziņojumos, lai labāk novērtētu pārvaldības efektivitāti un rezultātus; uzskata, ka šādi varētu palīdzēt budžeta lēmējinstitūcijai kontrolēt to, cik lielā mērā pieprasītie papildu līdzekļi nodrošina rezultātus, bet ne tikai palielina birokrātiju;

18.   atzinīgi vērtē Budžeta komitejas 2007. gadā nodrošināto uzraudzības grupas darbību; cer, ka šī darbība joprojām palīdzēs uzlabot budžeta uzraudzību; joprojām atbalsta paziņojumu par budžeta prognozi (BFA) sistēmu, kas palīdz uzlabot budžeta izpildi; pieprasa, lai otrais paziņojums par budžeta prognozi tiek iesniegts 2008. gada septembrī, bet ne oktobrī, lai Parlaments varētu šo dokumentu ņemt vērā, gatavojoties 2009. finanšu gada budžeta projekta izskatīšanai pirmajā lasījumā;

   19. atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 53.c pantu un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 44. punktu, kura galīgais mērķis ir nodrošināt efektīvu un integrētu iekšējo kontroli attiecībā uz Kopienas līdzekļiem un dalībvalstu pārvaldības deklarācijām, dalībvalstis ir apņēmušās "atbilstīgā valsts līmenī sagatavot ikgadēju kopsavilkumu par pieejamām revīzijām un deklarācijām"; atzīmē, ka, saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju, tikai nedaudzas dalībvalstis līdz šim ir pildījušas Iestāžu nolīguma noteikumus; pauž nožēlu, ka neviens no konkrētajiem priekšlikumiem par dalībvalstu (pārvaldības) deklarācijām, kurus Eiropas Parlaments ir ierosinājis rezolūcijās par 2003., 2004. un 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, nav iekļauts Komisijas revīzijas stratēģijā, un prasa, lai Komisija par to pastāvīgi informē Parlamentu; atgādina dalībvalstīm, ka to pienākums ir ievērot pārskatītās Finanšu regulas noteikumus, kuriem tās pavisam nesen sniedza savu piekrišanu; atgādina, ka dalībvalstu pienākums ir arī ievērot Iestāžu nolīguma 44. punktā minētos nosacījumus, kā arī saskaņā ar EK līguma 274. pantu pilnībā sadarboties ar Komisiju atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības principiem;
   20. atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi uzlabot budžeta īstenošanu saskaņā ar deklarāciju, kas pieņemta 2006. gada novembrī budžeta saskaņošanas procedūras laikā; prasa, lai Komisija sniedz informāciju par pasākumiem, kas ir veikti vai ko ir paredzēts veikt, lai šo deklarāciju piemērotu; atgādina, ka šāda informācija būtu regulāri jāsniedz trialoga sanāksmēs;
   21. mudina Komisiju pilnībā piemērot Padomes 1958. gada 15. aprīļa Regulu Nr. 1/1958, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas, un uzskata, ka nav pamatoti no tās atkāpties finansiālu apsvērumu dēļ, jo tie budžeta procedūras laikā nav skarti;

Īpaši jautājumi: katras izdevumu kategorijas galvenie elementi, izmēģinājuma projekti, sagatavošanas darbības

22.   attiecībā uz 1.a izdevumu kategoriju "Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai" noraida Padomes pirmajā lasījumā ierosinātos saistību un maksājumu apropriāciju samazinājumus, jo īpaši tos, kuri attiecas uz nesen koplēmuma procedūrā ar Parlamentu saskaņotām daudzgadu programmām, kas paredzētas Lisabonas stratēģijas īstenošanai; norāda, ka šādu risinājumu veicināja vienošanās finansēt "Galileo", pārskatot DFS un izmantojot elastības fondu; ierosina vairākus izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības atbilstīgi savām budžeta prerogatīvām; uzsver, ka saistībā ar Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu ir svarīgi mazināt neveiksmīgas uzņēmējdarbības sociālās sekas un ir svarīgi finansiāli atbalstīt Oslo programmu izglītībai uzņēmējdarbības jomā; iekļauj rezervē līdzekļus Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammai, kamēr nebūs uzlabojusies izpilde;

23.   attiecībā uz 1.b izdevumu kategoriju "Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai" pauž nožēlu par izpildes aizkavēšanos un uzsver, ka arī laiks ir nauda;

24.   atgādina par lēmumu līdz 2008. gada 31. decembrim izveidot ES Datu centru identifikācijai un uzraudzībai lielos attālumos (LRIT), kuras darbību nodrošinātu Eiropas Jūras drošības aģentūra (Eiropas Parlamenta 2007. gada 25. aprīļa normatīvā rezolūcija(9) un Padomes 2007. gada 2. oktobra rezolūcija); atzīst, ka Eiropas Jūras drošības aģentūrai 2008. gadā ir nepieciešams papildu finansējums, lai nodrošinātu šā jaunā pienākuma izpildi;

25.   atzinīgi vērtē Komisijas un Eiropas Investīciju bankas (EIB) sniegto dokumentāciju un skaidrojumus par riska dalīšanas finanšu mehānismu; uzskata, ka šīm pozīcijām paredzēto finansējumu var izņemt no rezerves; tomēr prasa, lai pēc tam, kad būs pieņemtas pamatnostādnes attiecībā uz Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas otro daļu ‐ riska kapitāla instrumentiem, Parlamentu par to informē un lai tam nosūta attiecīgos dokumentus, kā arī lai Parlamentu informē, kā noslēgušās EIB un Komisijas sarunas par kopīgo sadarbību saistībā ar Eiropas Transporta tīklam paredzēto aizdevumu garantijas instrumentu;

26.   attiecībā uz 2. izdevumu kategoriju "Dabas resursu saglabāšana" prasa tirgus pasākumiem un tiešajiem atbalstiem paredzēto līdzekļu pārskatāmāku izklāstu turpmākajās budžeta procedūrās; pauž bažas par darbības programmu lēnu pieņemšanas procesu KLP lauku attīstības sadaļā, kura jau gadiem ilgi ir Parlamenta prioritāte; cer uz straujiem uzlabojumiem šajā ziņā;

27.   uzsver, ka jāpaātrina procedūra īpašu nacionālo programmu izstrādei, kuras paredzētas kultūraugu un dzīvnieku audzēšanas atjaunošanai reģionos, ko skāruši ugunsgrēki un cita veida dabas katastrofas; uzsver, ka minētās programmas ir jāfinansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) dalībvalsts iekšzemes pārskaitījumu vai subsīdiju veidā;

28.   noraida Padomes mēģinājumu mainīt dažu budžeta pozīciju klasifikāciju 2. izdevumu kategorijā, nosakot tās par obligāto izdevumu pozīcijām, jo īpaši 17 04 05 01. un 17 04 05 02. posteni, kuri attiecas uz Augu šķirņu biroju;

29.   atzīst, ka ir nepieciešams papildu finansējums skolām paredzētā piena fondam (lai papildinātu produktu līniju ar jauniem, novatoriskiem produktiem); uzsver, cik svarīgi ir pienācīgi atbalstīt piena nozares pārstrukturēšanas procesu (izveidojot Piena fonda pārstrukturēšanas plānu);

30.   atkārtoti uzsver stingro apņemšanos iekļaut budžetā pienācīgus līdzekļus skolām paredzētiem augļiem un dārzeņiem, kā arī skolām paredzētam pienam (un citiem piena produktiem); pauž nožēlu, ka Komisijas darbība priekšlikumu iesniegšanas jomā nav uzlabojusies, jo lēni tiek veikti nepieciešamie ietekmes novērtējumi; pauž izbrīnu par to, ka Padome nav pildījusi savu politisko apņemšanos saistībā ar šiem jautājumiem, izveidojot budžetā jaunu pozīciju un rezervi, kamēr tiks pieņemts juridiskais pamats; aicina Komisiju šajā sakarā iesniegt likumdošanas priekšlikumu, kā noteikts Lauksaimniecības ministru padomes 2007. gada jūnija secinājumos;

31.   attiecībā uz 3.a izdevumu kategoriju "Brīvība, drošība un tiesiskums" uzsver Frontex aģentūras darbības nozīmi; ņem vērā Padomes piekrišanu par EUR 30 miljoniem palielināt finansējumu Frontex, lai gan ar atšķirīgu līdzekļu sadalījumu administratīviem un darbības izdevumiem; groza šo sadalījumu tā, kā uzskata par atbilstošāku, lai nodrošinātu maksimālu pievienoto vērtību; aicina Komisiju iesniegt budžeta grozījumu, ja ir jāgroza arī amatu saraksts;

32.   attiecībā uz 3.b izdevumu kategoriju "Pilsonība" atjauno PBP daudzgadu programmām paredzēto finansējumu un šajā sakarā ierosina apropriācijas vairākiem jauniem un jau īstenojamiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām; vērš uzmanību uz to, ka finansējums informācijas un profilakses kampaņai "HELP" pēdējo reizi tiks piešķirts 2008. gada budžetā, un gaida, ka Komisija iesniegs turpmāku iniciatīvu; turklāt saistībā ar civilās aizsardzības finanšu instrumentu atbalsta papildu veiktspējas nodrošināšanu, izveidojot rezerves spēkus, kuri iesaistītos dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu seku likvidēšanā, kā arī terora aktu vai ekoloģisku avāriju gadījumā;

33.   aicina Komisiju atkārtoti atbalstīt ieguldījumus infrastruktūrā, lai uzlabotu bēgļu izmitināšanu;

34.   cenšas rosināt pilsoniskajā sabiedrībā mazāk pārstāvētas grupas drošāk paust savu viedokli, apkarojot jebkura veida diskrimināciju un stiprinot sieviešu, bērnu, invalīdu un vecāka gadagājuma cilvēku tiesības;

35.   aicina Komisiju izmantot informēšanai paredzētās apropriācijas, lai sniegtu daudzpusīgu informāciju, kas cita starpā atbilstu parlamentāro minoritāšu vajadzībām pēc publiski pieejamas informācijas;

36.   attiecībā uz 4. izdevumu kategoriju "ES nozīme pasaules līmenī" pauž bažas par to, ka DFS 2007.–2013. gadam šai izdevumu kategorijai pastāvīgi paredzēts pārāk mazs finansējums; atbalsta līdzekļu palielinājumus, tostarp Kosovai un Palestīnai, kas ierosināti Komisijas 2007. gada 17. septembra PBP grozījumu vēstulē Nr. 1/2008; atzinīgi vērtē elastības fonda izmantošanu, lai finansētu papildu EUR 70 miljonu piešķiršanu KĀDP; pieskaņo prioritātēm savu pirmajā lasījumā pieņemto nostāju attiecībā uz 4. izdevumu kategoriju, ņemot vērā 2007. gada 23. novembra saskaņošanas sanāksmes rezultātus;

37.   norāda, ka, ņemot vērā nesen Anapolisā notikušās konferences norisi, prognozēto ES atbalstu Palestīnai varētu arī palielināt, un aicina Komisiju iesniegt budžeta grozījumu, tiklīdz tas būs vajadzīgs;

38.   uzskata, ka cilvēktiesību un demokrātijas vērtību ievērošanai ir jābūt vienam no nosacījumiem, lai ES līdzekļus piešķirtu kaimiņvalstīm un jaunattīstības valstīm;

39.   atgādina Padomei, ka apvienotās komitejas regulārām sanāksmēm par KĀDP jāsekmē īstens, iepriekšējs politiskais dialogs un ka tās nedrīkst izmantot, lai Parlamentu informētu vienīgi retrospektīvi;

40.   atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos trīs reizes gadā regulāri veidot politisku dialogu ar Eiropas Parlamentu par ārējo darbību demokrātisku pārbaudi un saskaņotību, īstenojot 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumam pievienoto deklarāciju Nr. 4 un Nr. 5, kas pievienota rezolūcijai kā Pielikums III;

41.   aicina Komisiju sniegt Eiropas Parlamentam visu nepieciešamo informāciju saistībā ar Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonda (GEEREF) izveidi, it īpaši par Eiropas Investīciju fondam sniegtajām rakstiskajām pilnvarām, lai Eiropas Parlaments varētu pilnībā novērtēt GEEREF ietekmi uz budžetu un finansiālo ietekmi;

42.   uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu labāk koordinēt dažādas cildināmas iniciatīvas, kas paredzētas nabadzības izraisīto slimību apkarošanai un izskaušanai kaimiņvalstīs un jaunattīstības valstīs; ierosina piešķirt atbilstošus budžeta līdzekļus, lai šīm valstīm nodrošinātu vajadzīgos tehniskās palīdzības instrumentus; ir nolēmis izveidot atsevišķu budžeta pozīciju Pasaules Fondam cīņai pret AIDS, tuberkulozi un malāriju, lai uzlabotu pārredzamību un lai nepieciešamo finansējumu garantētu gan minētajam fondam, gan pārējām veselības aprūpes prioritātēm;

43.   attiecībā uz 5. izdevumu kategoriju "Administrācija" uzskata, ka precīzi noteiktiem pienākumiem un atbildībai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu ES administrācijas turpmāku modernizēšanu; atgādina, ka par sistēmas turpmāko reformu virzienu ir jākļūst skaidri noteiktiem politiskajiem mērķiem un individuālai atbildībai par šo mērķu izpildi atbilstīgi rādītājiem, kas jānosaka, kad būs iesniegti dati par dažādiem pētījumiem, kurus Budžeta komiteja ir pieprasījusi veikt šajā jautājumā;

44.   šajā sakarā pauž nožēlu par konkursu sistēmai raksturīgajām nepilnībām, kuru dēļ rezerves sarakstā iekļautie "apstiprinātie kandidāti" gadiem ilgi gaida savu kārtu bez jebkādas garantētas iespējas saņemt darba piedāvājumu; uzskata, ka šādas pieejas turpmākas īstenošanas rezultātā pazeminātos jauno ES ierēdņu vidējais kvalifikācijas līmenis, jo labākie kandidāti meklēs darbu dinamiskākās ES ekonomikas nozarēs; prasa nopietnu Komisijas apņemšanos vēlreiz pārskatīt šo jautājumu, ņemot vērā rūpīgas izpētes rezultātu pārbaudi, un sniegt darbinieku sīkāku sadalījumu pa kategorijām un ģenerāldirektorātiem, kā arī informāciju par turpmāko procesa virzību;

45.   atjauno PBP paredzēto finansējumu, noraidot Padomes ierosinātos apropriāciju un amata vietu samazinājumus 5. izdevumu kategorijā; vēlas turpināt un paplašināt iestāžu konstruktīvu savstarpējo dialogu saistībā ar pašreizējiem centieniem uzlabot administratīvo praksi ES iestādēs; uzsver, ka ir svarīgi pieņemt darbā atbilstīgu skaitu darbinieku no "ES 12" dalībvalstīm; uzskata, ka saistībā ar paplašināšanos būtu jānodrošina, lai dokumenti, kuriem ir būtiska nozīme debatēs un pieņemot lēmumus, ir pieejami visās vajadzīgajās valodās, jo šādi dokumenti palīdz uzlabot likumdošanas procesu; šajā sakarā atgādina, ka Budžeta komiteja ar divu pētījumu palīdzību ir sākusi analizēt Komisijas administratīvās reformas mērķus, galveno uzmanību pievēršot budžeta līdzekļu sadalei pēc darbības jomām un uz darbības jomām balstītai pārvaldībai, kā arī stratēģiskā plānošanas cikla ieviešanai un saistīto administratīvo izdevumu piešķiršanai;

46.   prasa, lai Komisija seko tam, kā nekustamā īpašuma jomu ietekmē jaunizveidotā metodoloģija, ko piemēro, lai uzlabotu spēkā esošās procedūras līgumu parakstīšanai par ēkām, un lai salīdzina to ar pašreizējo stāvokli, lai Komisija īsteno centienus stiprināt iestāžu sadarbību šajā jautājumā un lai tā regulāri informē Parlamentu;

47.   aicina Komisiju iesniegt ziņojumu par kritērijiem, kādi citās starptautiskās organizācijās ir attiecībā uz personālu, tādējādi papildinot ziņojumu par cilvēkresursu plānošanu un optimālāku izmantošanu; turklāt aicina Komisiju iesniegt pamatnostādnes, lai atvieglotu sabiedriskās infrastruktūras finansēšanu publiskā un privātā sektora partnerības jomā;

48.   attiecībā uz izmēģinājuma projektiem pieņem vairākus novatoriskus projektus, kas sasaucas ar Eiropas Savienības pašreizējiem politikas uzdevumiem;

49.   attiecībā uz sagatavošanas darbībām pieņem vairākas iniciatīvas, kurām būtu jāsagatavo augsne turpmākai rīcībai, kas uzlabos Eiropas Savienības spēju atbildēt uz pilsoņu faktiskajām vajadzībām;

Citas 2008. finanšu gada budžeta iedaļas

50.   vērš uzmanību uz Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 29. pantu, kurā noteikts, ka "pārejas periodam, kas nav ilgāks par Eiropas Parlamenta diviem sasaukumiem, dalībvalstis attiecībā uz deputātiem, kas ir ievēlēti no šīm valstīm, var pieņemt tādus noteikumus par algu, pārejas pabalstu, pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju, kas atšķiras no šā nolikuma noteikumiem"; tā kā nolikums stāsies spēkā tā Parlamenta sasaukuma sākumā, kas sekos 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, uzdod kvestoriem aicināt dalībvalstis savlaicīgi, it īpaši ņemot vērā budžeta prognožu sagatavošanu 2009. gadam, informēt Parlamentu par to, vai tās plāno izmantot kādu no iepriekšminētā nolikuma 29. pantā vai 12. panta 3. un 4. punktā paredzētajām iespējām;

51.   atgādina, ka izskatīšana pirmajā lasījumā pamatojās uz katras iestādes konkrētajām prasībām un vajadzībām; tādēļ cerēja panākt vienošanos ar Padomi, pieņemot lēmumu otrajā lasījumā;

52.   pieņem zināšanai, ka Padome ir atbalstījusi tā nostāju attiecībā uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas budžetu; tomēr uzskata, ka citas iestādes ir iesniegušas pamatotus priekšlikumus savas tāmes samazināšanai, prioritārā secībā sakārtojot savus pieprasījumus; vēlas tās iedrošināt arī turpmāk īstenot šādu pieeju un nolemj saglabāt savu sākotnējo, pirmajā lasījumā pieņemto nostāju, tādējādi atjaunojot līdzekļus, ko Padome samazinājusi;

53.   atzīmē, ka joprojām nav parakstīts atjaunotais sadarbības nolīguma pagarinājums, lai arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai uz to ir norādīts; atgādina, ka 10 % no kopīgajam dienestam paredzētajām apropriācijām ir iekļauti rezervē, gaidot nolīguma pagarināšanu, kam jānotiek ne vēlāk kā 2007. gada decembrī; uzskata, ka uz jaunā sadarbības nolīguma pamata varētu veidoties jaunas pārvaldības formas, kas varētu nākt par labu abām komitejām;

o
o   o

54.   uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžets ir pieņemts galīgā variantā, un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

55.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju ar pielikumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Kopienu Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, Eiropas ombudam un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī citām iesaistītajām institūcijām.

1.PIELIKUMS

Pārskatīti darbības noteikumi attiecībā uz izpildaģentūrām

1.  Saskaņā ar Padomes 2002. gada 19. decembra Regulas (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus, 3. panta 4. punktu un Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 54. panta 2. punktu Komisija par nodomiem izveidot izpildaģentūru informē paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots tā tiesību akta priekšlikumam, ar kuru izveido attiecīgo programmu.

2.  Komisija lemj par jaunas izpildaģentūras izveidi vai izmaiņām jau esošas izpildaģentūras darbības jomā un kompetencē, pamatojoties uz to kritēriju novērtējumu, kuri noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 58/2003 3. pantā.

3.  Izpildaģentūras izveide var veicināt to metožu efektivitāti, kuras Komisija izmanto, lai īstenotu ES politiku un programmas, bet vienīgi tad, ja šī metode pilnībā ievēro pareizas finanšu pārvaldības un pilnīgas pārredzamības principu. Tas nozīmē, ka izpildaģentūru dēļ ne tagad, ne turpmāk nedrīkst palielināties administratīvo izmaksu daļa. Tādēļ saistībā ar uzdevumu pārdali ir stingri jāievēro amata vietu iesaldēšanas princips, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 58/2003. Komisija iesniedz pilnīgu un izsmeļošu informāciju par darbinieku skaitu un to izmantošanu, ļaujot budžeta lēmējinstitūcijai novērtēt, vai programmas īstenošanas administratīvie izdevumi tiešām nav palielināti.

Jebkuram priekšlikumam par jaunas izpildaģentūras izveidi jāpamatojas uz vispusīgu izmaksu un ieguvumu analīzi. Priekšlikumā precīzi jānosaka šādas aģentūras atbildība un pienākumi.

4.  Budžeta lēmējinstitūciju informē par izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem un saistītām izmaksām vismaz sešas nedēļas pirms Komisijas galīgā lēmuma par izpildaģentūras izveidi. Ja šajā laika posmā no kādas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes tiek saņemts pienācīgs pamatojums izpildaģentūras izveidei, Komisija pārskata savu priekšlikumu.

5.  Kad Komisija izskata jaunas izpildaģentūras izveidi vai izmaiņas jau esošas izpildaģentūras darbības jomā vai kompetencē, tā saskaņā ar budžeta procedūru un ievērojot pārredzamības principu informē budžeta lēmējinstitūciju. Par attiecīgo aģentūru ir jāsniedz īpašs finanšu pārskats. Tajā ar skaitļiem jāpamato, kādēļ Komisija uzskata par nepieciešamu izveidot aģentūru, kura tai palīdzētu attiecīgās programmas īstenošanā.

6.  Budžeta lēmējinstitūcijas rīcībā jābūt visai vajadzīgajai informācijai, lai tā gan pašlaik, gan turpmāk varētu cieši uzraudzīt pareizas finanšu pārvaldības principa un pilnīgas pārredzamības ievērošanu. Tādēļ konkrētajā finanšu pārskatā par attiecīgo izpildaģentūru ir jābūt šādai informācijai:

   a. resursi apropriāciju un tāda personāla izteiksmē, kas vajadzīgs izpildaģentūras darbam, norādot ar personālu saistīto izdevumu (norīkoti ierēdņi, pagaidu darbinieki, ko pieņēmusi darbā izpildaģentūra, un līgumdarbinieki) un citu administratīvo izdevumu sadalījumu;
   b. plānotā ierēdņu norīkošana no Komisijas uz izpildaģentūru;
   c. administratīvie resursi, kas kļuvuši pieejami, deleģējot Komisijas departamentu uzdevumus izpildaģentūrai un veicot cilvēkresursu pārdali; jo īpaši to darbinieku (tostarp ārštata darbinieku) skaits, kuriem uzticēta katra konkrētā uzdevuma izpilde Komisijā, to darbinieku skaits, kas tiks pārcelti uz ierosināto jauno vai paplašināto aģentūru, to Komisijas amata vietu skaits, kuras tādēļ tiks iesaldētas, un to Komisijas darbinieku skaits, kurus ierosinās pārcelt citu uzdevumu pildīšanai;
   d. secīga pārcelšana citos amatos atbilstīgi Komisijas amatu sarakstam;
   e. aģentūras izveides ietekme uz attiecīgajām daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām;
   f. priekšrocības, deleģējot īstenošanas uzdevumus izpildaģentūrai, salīdzinājumā ar Komisijas dienestu veiktu tiešo pārvaldību: jebkuru "Komisijas dienestu veiktas tiešās pārvaldības" scenāriju ar "izpildaģentūras" scenāriju salīdzina, pamatojoties uz resursiem, kurus izmanto pašreizējo(-ās) programmu(-as) īstenošanai tās (to) pašreizējā veidā, lai salīdzinājumam būtu stabils faktu pamatojums; saistībā ar jaunām un paplašināmām programmām ir jāņem vērā arī tā attiecīgā finansējuma novērtējums, kuru pārvaldīs konkrētā aģentūra;
   g. amatu saraksts pa pakāpēm un kategorijām, kā arī plānotā un budžetā provizoriski paredzētā līgumdarbinieku skaita pamatots novērtējums;
   h. precīzs visu īstenošanas programmā iesaistīto dalībnieku sadalījums, tostarp tā darbības programmas finansējuma atlikusī daļa, par kuras īstenošanu ir atbildīgas šīs iesaistītās puses (Komisija, izpildaģentūras, pārējie tehniskās palīdzības biroji, dalībvalstis, valsts aģentūras u. c.);
   i. precīzs Kopienas programmas īstenošanas kopējo izmaksu sadalījums, norādot katras iesaistītās puses (Komisijas, izpildaģentūras, valsts aģentūras) daļu un sniedzot visu to administratīvo izdevumu salīdzinājumu, kuri saistīti ar attiecīgās programmas īstenošanu un kurus apmaksā no ES budžeta jebkurā finanšu shēmas izdevumu kategorijā, kā arī norādot atlikušo programmas darbības izdevumu daļu.

7.  Programmas kopējos administratīvos izdevumus, tostarp izpildaģentūras iekšējos un pārvaldības izdevumus (01. nodaļa), pārbauda katrā gadījumā atsevišķi un atbilstoši attiecīgajā programmā paredzētajiem uzdevumiem.

8.  Komisija ierosina ikgadējā budžeta procedūrā iekļaut aģentūras darbības budžetam paredzēto ikgadējo dotāciju. Šo dotāciju iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžetā. Budžeta postenī var iekļaut piezīmes, piemēram, atsauces uz pamatdokumentu un visus attiecīgus paskaidrojumus par finansējuma veidu un mērķi saskaņā ar 29. pantu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 58/2003 12 panta 1. punktu budžeta lēmējinstitūcija izpildaģentūras štatu sarakstu attiecīgajā finanšu gadā apstiprina un publicē Eiropas Savienības vispārējā budžeta III iedaļas (Komisija) pielikumā kopā ar to līgumdarbinieku plānoto skaitu, kuriem attiecīgā finanšu gada provizoriskajā budžetā paredzēts finansējums.

9.  Komisija regulāri dara zināmas savas prognozes (ikgadējās politikas stratēģijā, PBP) attiecībā uz jaunām izpildaģentūrām.

10.  Komisijai jāiesniedz budžeta lēmējinstitūcijai izpildaģentūras darbības budžeta projekts un gada darbības pārskats, kā arī novērtējuma ziņojums, kad būs pagājuši trīs gadi.

11.  Šie darbības noteikumi nekādi neietekmē Komisijas izpildes pilnvaras, kā noteikts Līgumā un Padomes Regulā (EK) Nr. 58/2003. Tie nevar apstrīdēt Komisijas kompetenci izvērtēt jaunas izpildaģentūras izveides iespēju un atbilstoši procedūrai pieņemt attiecīgus lēmumus. Galīgais lēmums par nodrošinājumu ar personālu joprojām ir budžeta lēmējinstitūcijas kompetencē.

2.PIELIKUMS

Kopīgais paziņojums par Eiropas Globālās satelītu navigācijas sistēmas (GNSS) programmu (EGNOS–GALILEO) finansējumu un par Eiropas Tehnoloģijas institūta finansējumu

"Eiropas Parlaments un Padome

   ir ņēmuši vērā Komisijas iesniegto priekšlikumu(10) grozīt 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu, lai nodrošinātu papildu publisko finansējumu, kas vajadzīgs Eiropas GNSS programmām (EUR 2400 miljoni) un Eiropas Tehnoloģijas institūtam (EUR 309 miljoni);
   apstiprina, ka paredzētā kopsumma GNSS projekta Galileo pilnīgām operatīvām spējām laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam ir EUR 3 400 miljoni; paziņo, ka minētā summa nedrīkstētu pieaugt 2007.-2013. gada finanšu shēmas laikā.
   nosaka, ka 2007.–2013. gada finanšu shēmas īstenošanas posmā šo summu nedrīkst pārsniegt;

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija piekrīt nodrošināt minēto finansējumu, saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 21., 22. un 23. punktu šādi pārskatot 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmu:

–   summa EUR 400 miljonu apmērā būs pieejama no pētniecības pasākumiem transporta jomā, kurus finansē saskaņā ar 7. pētniecības pamatprogrammu;

–   summu EUR 200 miljonu apmērā 1.a izdevumu kategorijas pozīcijās pārdalīs šādi:

(miljonos EUR)

Pozīcija

Definīcija

2009–2013

02 03 04

Tiesību aktu standartizācija un tuvināšana

28,0

08 20

08 21

Euratom

50,0

26 02 01

Pakalpojumu, piegādes un darbu publisko līgumu piešķiršanas un izsludināšanas kārtība

46,0

26 03 01 01

Eiropas e-pārvaldes pakalpojumi sabiedriskām iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem (IDABC)

15,9

31 02 01

Konferenču tulku apmācība Eiropai ("CITE")

10,1

Decentralizētas aģentūras (lineārs samazinājums)

50,0

KOPĀ

200,0

–   summa EUR 300 miljonu apmērā būs pieejama no 1.a izdevumu kategorijā pieejamās rezerves 2008.–2013. gadam;

–   saistību apropriāciju maksimālo summu 1.a izdevumu kategorijā laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam palielinās par EUR 1600 miljoniem. Līdzekļus šim palielinājumam nodrošinās, par tādu pašu summu samazinot saistību apropriāciju maksimālo summu 2007. gadam 2. izdevumu kategorijā;

–   pielāgos maksājumu apropriāciju maksimālo kopsummu, lai saglabātu pareizas saistību un maksājumu savstarpējās attiecības. Pielāgojumam jābūt neitrālam;

–   finanšu shēmas pārskatu oficiāli noteiks ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar kuru groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmas pārskatu;

–   līdzekļu pārdali 1.a izdevumu kategorijā, par ko ir panākta vienošanās, Komisija līdz 2008. gada janvārim iekļaus finanšu plānā.

–  Iepriekšminētā ietekme uz 2008. finanšu gada budžetu būs šāda:

–  Galileo: – SA ‐ EUR 940 miljoni (EUR 151 miljoni jau ir iekļauti 2008. gada PBP), no kuriem EUR 50 miljonus ņems no pētniecības pasākumiem transporta jomā, papildus mobilizējot elastības fonda līdzekļus EUR 200 miljonu apmērā;

MA ‐ EUR 300 miljoni (EUR 100 miljoni jau ir iekļauti 2008. gada PBP);

–  ETI: SA ‐ EUR 2,9 miljoni;

MA ‐ EUR 2,9 miljoni.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija

   apliecina, ka finanšu shēmas pārskatīšana un iepriekšējā gada rezerves līdzekļu izmantošana ir ārkārtas pasākums un nerada precedentu turpmākajām pārskatīšanām;
   apstiprina principu par veselīgas un taisnīgas sacensības ievērošanu programmā, kas palīdz nodrošināt izmaksu kontroli, vājināt ar vienu piegādātāju saistīto risku, nodrošināt naudas vērtību un uzlabot efektivitāti. Visiem darba pasākumiem attiecībā uz Galileo būtu jābūt atvērtiem pēc iespējas lielākai konkurencei saskaņā ar ES iepirkuma principiem, un jānodrošina, lai kosmosa programmās iepirkumi būtu arvien plašāk pieejami jauniem dalībniekiem un MVU. Tam nevajadzētu skart sīkākus pasākumus, ko izstrādās Transporta padome;
   apstiprina, ka jebkurus turpmākus aicinājumus attiecībā uz Galileo līdzekļiem var apsvērt tikai tad, ja tos var pielāgot ar daudzgadu finanšu shēmā noteiktajiem maksimālajiem apjomiem un ja nav vēlreiz jāizmanto 21.-23 punkts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras izmantošanu.

Komisija apliecina, ka

   lauksaimniecībai (2. izdevumu kategorija) 2007. gadā paredzētā rezerve, kas būs pieejama pēc lauksaimniecības finanšu gada slēgšanas un budžeta grozījuma Nr. 7/2007 pieņemšanas, ir pietiekama, lai no šīs izdevumu kategorijas pilnībā nodrošinātu Galileo vajadzīgo papildu finansējumu. Tādējādi pārskatīšana neietekmēs finanšu shēmā noteiktos maksimālos apjomus lauksaimniecībai vai turpmākajos gados lauksaimniecībai paredzēto budžetu, tostarp tiešos maksājumus;
   lauksaimniecības (2. izdevumu kategorija) 2007. gada rezervju izlietojums nerada precedentu nākamajiem gadiem."

________________________

Kopīgais paziņojums par apropriāciju pārvietojumu DEC 50/2007

"Eiropas Parlaments, Padome un Komisija

   - atkārtoti uzsver Galileo programmas kā Eiropas Savienības prioritātes nozīmi;
   atzīst, ka summa, kas Galileo sākotnēji piešķirta 2007. gadā (EUR 100 miljoni), līdz šā gada beigām netiks izmantota, kamēr nebūs skaidrības par juridiskā pamata pieņemšanu, kā rezultātā nebūtu iespējams regresa pārvietojums, kā noteikts Finanšu regulas 9. pantā;
   piekrīt, ka, lai saglabātu Galileo jau 2007. gada budžetā iekļautos līdzekļus un pamatojoties uz Komisijas 2007. gada 31. oktobrī sniegto informāciju, kā arī ņemot vērā neparedzētus apstākļus un neskarot gada pārskata principu, EUR 100 miljonus uz laiku pārvietos, plānojot 2009. gadā pārvietot šīs apropriācijas atpakaļ Galileo programmai;
   tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos iesniegt priekšlikumu par līdzvērtīgas summas ‐ EUR 100 miljonu ‐ atpakaļpārvietošanu Galileo programmai 2009. gadā, pilnībā ievērojot daudzgadu līdzekļu asignējumus."

________________________

Kopīgais paziņojums par kopuzņēmumiem

"Eiropas Parlaments un Padome atzīst Kopienas ieguldījumu kopuzņēmumos ARTEMIS, Clean Sky, ENIAC un IMI, kuru izveide paredzēta 7. pamatprogrammā (EUR 2 666 miljoni ne ilgāk kā 2008.–2013. gadam) saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, un finanšu plānā pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai paredzēto attiecīgo summu.

Eiropas Parlaments un Padome tomēr atzīmē, ka turpmākais finansējums kopuzņēmumiem ARTEMIS, Clean Sky, ENIAC un IMI tiks apspriests saistībā ar nākamo finanšu shēmu un ka nevar uzņemties nekādas finanšu saistības laikposmam pēc 2013. gada."

________________________

Kopīgais paziņojums par to, kā īstenojama 2007. gada 23. novembrī panāktā vienošanās

"Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir vienisprātis, ka 2007. gada 23. novembra saskaņošanas sanāksmē panākto vispārējo vienošanos īstenos tikai tad, ja tiks panākta vienošanās par Galileo juridisko pamatu.

Gadījumā, ja vienošanās netiek savlaicīgi panākta un Eiropas Parlaments to nevar izskatīt decembra plenārsēdē, Eiropas Parlaments plenārsēdē balsos par otro lasījumu, pilnībā ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā noteiktās maksimālās summas.

Eiropas Parlaments un Padome apņemas paātrināt procedūru, lai, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, vienošanos iespējami drīz 2008. gadā iekļautu 2008. finanšu gada budžetā."

3.PIELIKUMS

Deklarācija

par Iestāžu nolīguma 4. un 5. deklarācijas īstenošanu

attiecībā uz

regulāru politisko dialogu par ārējo darbību demokrātisku kontroli un saskaņotību

Eiropas Parlaments un Komisija ir vienisprātis, ka Iestāžu nolīguma 4. un 5. deklarācijā minētā regulārā politiskā dialoga sanāksmes ir jārīko vismaz reizi gadā, bet ne biežāk kā trīs reizes gadā.

Šajās sanāksmēs jāpiedalās:

   atbildīgo komiteju (Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta komitejas) priekšsēdētājiem un locekļiem;
   atbildīgajam Komisijas pārstāvim.

(1) OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.
(2) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).
(3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0131.
(5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0473.
(6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0474.
(7) Pieņemtie teksti, 25.10.2007, pielikums.
(8) Izpildaģentūru izveides rīcības kodekss, kam Komisija 2004. gada 20. aprīļa vēstulē sniegusi savu piekrišanu (pielikums Eiropas Parlamenta 2004. gada 22. aprīļa rezolūcijai par Eiropas Savienības 2004. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6 projektu (OV C 104 E, 30.4.2004., 951. lpp.)).
(9) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0146.
(10) COM(2007)0549, 4.10.2007.


Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp EK un Melnkalni ***
PDF 186kWORD 31k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (COM(2007)0350 – C6-0463/2007 – 2007/0123(AVC))
P6_TA(2007)0617A6-0498/2007

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam (COM(2007)0350),

–   ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu un saistībā ar EK līguma 300. panta 2. panta pirmās daļas otro teikumu un 310. pantu (C6–0463/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 75. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A6-0498/2007),

1.   sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Melnkalnes valdībām un parlamentiem.


Eiropas Pamattiesību aģentūras un Eiropas Padomes sadarbība *
PDF 189kWORD 30k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam attiecībā uz Eiropas Kopienas un Eiropas Padomes nolīguma par Eiropas Pamattiesību aģentūras un Eiropas Padomes sadarbību noslēgšanu (COM(2007)0478 – C6-0311/2007 – 2007/0173(CNS))
P6_TA(2007)0618A6-0443/2007

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2007)0478),

–   ņemot vērā EK līguma 308. pantu kopā ar 300. panta 2. punkta pirmo daļu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0311/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0443/2007),

1.   apstiprina nolīguma slēgšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī ‐ informatīvos nolūkos ‐ Eiropas Padomei un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai.


Aitu un kazu elektroniskās identifikācijas ieviešanas datums *
PDF 286kWORD 45k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 21/2004 attiecībā uz aitu un kazu elektroniskās identifikācijas ieviešanas datumu (COM(2007)0710 – C6-0448/2007 – 2007/0244(CNS))
P6_TA(2007)0619A6-0501/2007

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0710),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0448/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0501/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 6
5.A APSVĒRUMS (jauns)
(5a)  Saistībā ar KLP reformas ietvaros veikto veterināro pārbaudi Komisija pēta iespēju, kā palīdzēt lauksaimniekiem iegādāties nepieciešamo dārgo aparatūru, radot dalībvalstīm iespēju iekļaut šādus pasākumus valsts lauku attīstības programmās.
Grozījums Nr. 1
1. PANTA 1. PUNKTS
9. panta 3. punkta 1. apakšpunkts (Regula (EK) No 21/2004)
"3. No datuma, ko noteiks saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru, elektroniskā identifikācija atbilstoši šā panta 1. punktā minētajiem norādījumiem un saskaņā ar šā pielikuma A iedaļas attiecīgajiem noteikumiem ir obligāta visiem dzīvniekiem, kas dzimuši pēc šā datuma. Šo datumu
"3. No 2009. gada 31. decembra elektroniskā identifikācija atbilstoši šā panta 1. punktā minētajiem norādījumiem un saskaņā ar šā pielikuma A iedaļas attiecīgajiem noteikumiem ir obligāta visiem dzīvniekiem, kas dzimuši pēc šā datuma.
a) noteiks, ņemot vērā elektroniskās identifikācijas tehnisko aspektu, izmaksu un izmantošanas vispārējās ietekmes novērtējumu;
b) jānosaka ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms datuma, no kura elektroniskās identifikācijas izmantošana ir obligāta."
Grozījums Nr. 2
1. PANTA 2.A PUNKTS (JAUNS)
9. panta 4.a punkts (jauns) (Regula (EK) No 21/2004)
(2a)  Regulas 9. pantā iekļauj šādu punktu:
"4.a Komisija līdz 2009. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par individuālo elektronisko identifikācijas sistēmu un citu izsekošanas sistēmu pamatojumu saistībā ar slimību kontroli, kā arī par to, kā šādas sistēmas varētu padarīt vēl vienkāršākas lauksaimniekiem un administratīvām iestādēm. Ziņojumam pievieno atbilstīgus likumdošanas priekšlikumus."

Piekritība un sadarbība jautājumos par uzturēšanas pienākumu *
PDF 465kWORD 182k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par piekritību, piemērojamo likumu, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (COM(2005)0649 – C6-0079/2006 – 2005/0259(CNS))
P6_TA(2007)0620A6-0468/2007

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2005)0649),

–   ņemot vērā EK līguma 61.c pantu un 67. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem tas ir apspriedies ar Padomi (C6-0079/2006),

–  – ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 35. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Juridiskās komitejas atzinumu(A6-0468/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1
1. atsauce
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c) punktu un 67. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c)  punktu,
Grozījums Nr. 2
3. atsauce
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
svītrots
Grozījums Nr. 3
4.a atsauce (jauna)
Rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru,
Grozījums Nr. 4
9. apsvērums
Regulas piemērošanas jomā jāiekļauj visas uzturēšanas saistības, kas izriet no ģimenes attiecībām vai attiecībām ar līdzīgu raksturu, tā, lai visiem uztura kreditoriem nodrošinātu vienādu pieeju.
(9)  Šīs regulas darbības jomā jāiekļauj visas uzturēšanas saistības, kas izriet no ģimenes attiecībām, paternitātes vai maternitātes, laulības vai svainības, vai attiecībām, kuras atbilstīgi spēkā esošiem valsts tiesību aktiem ir ar līdzīgu raksturu, tā, lai visiem uztura kreditoriem nodrošinātu vienādu attieksmi. Šādas saistības jāveido iespējami plašākā nozīmē kā saistības, kas jo īpaši attiecas uz jebkuru nolēmumu par periodiskiem maksājumiem, vienreizējiem maksājumiem, īpašumtiesību pāreju un darījumiem ar īpašumu, kas noteiktas, pamatojoties uz attiecīgajām pušu vajadzībām un līdzekļiem, un kam ir uzturēšanas raksturs.
Grozījums Nr. 5
10. apsvērums
(10)  Noteikumi par starptautisko piekritību nedaudz atšķiras no pašreiz piemērojamiem, piemēram, tiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 44/2001. Lai Eiropas Savienībā iespējami labāk aizsargātu uztura kreditoru intereses un veicinātu pienācīgu tiesvedību, šie noteikumi ir jāprecizē un tiem turpmāk jāaptver visas iespējamās situācijas, kurās ir pietiekama saikne starp pusēm un dalībvalsti. Tas, ka atbildētāja parastā dzīvesvieta ir valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, vairs nedrīkst būt par pamatu Kopienas normu nepiemērošanai un norādei uz valsts tiesību aktiem.
(10)  Noteikumi par starptautisko piekritību nedaudz atšķiras no pašreiz piemērojamiem, piemēram, tiem, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 44/2001. Lai Eiropas Savienībā iespējami labāk aizsargātu uztura kreditoru intereses un veicinātu pienācīgu tiesvedību, šie noteikumi ir jāprecizē un tiem turpmāk jāaptver visas iespējamās situācijas, kurās ir pietiekama saikne starp pusēm un dalībvalsti.
Grozījums Nr. 6
11. apsvērums
(11)  Pusēm ir jābūt iespējai, abpusēji vienojoties, izraudzīties tiesu, kurai lieta ir piekritīga, izņemot gadījumus, kuros uzturēšanas saistības attiecas uz nepilngadīgiem bērniem, lai tādējādi aizsargātu "vājāko pusi".
(11)  Pusēm būtu jābūt iespējai, abpusēji vienojoties, izraudzīties tiesu, kurai lieta ir piekritīga, izņemot gadījumus, kuros uzturēšanas saistības attiecas uz nepilngadīgiem bērniem vai uz tiesībnespējīgu pieaugušo, lai tādējādi aizsargātu "vājāko pusi".
Grozījums Nr. 7
14. apsvērums
(14)  Uztura kreditora parastās dzīvesvietas valsts likumam joprojām jābūt ar augstāko spēku, kā tas ir noteikts esošajos starptautiskajos instrumentos, bet otrā prioritāte ir jāpiešķir tās valsts likumam, kurā atrodas tiesa, jo tas šajā konkrētajā jomā lietas ļauj izšķirt vienkāršāk, ātrāk un lētāk.
(14)  Noteicošais spēks būtu uzturlīdzekļu kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, kā tas ir noteikts esošajos starptautiskajos instrumentos, lai gan tiesas atrašanās valsts tiesību aktus var piemērot pat gadījumos, kad tie nav kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti, ja tas ļauj strīdus šajā jomā izšķirt vienkāršāk, ātrāk un lētāk un ja nav pierādījumu par labvēlīgākās tiesas izvēli.
Grozījums Nr. 8
15. apsvērums
(15)  Ja neviens no minētajiem likumiem uztura kreditoram nedod iespēju saņemt uzturu no debitora, ir jābūt iespējai piemērot kādas citas valsts likumu, ar kuru uzturēšanas saistībām ir cieša saikne. Konkrēti, tā var būt – bet ne tikai – abu pušu kopējās valsts piederības valsts.
(15)  Ja uzturlīdzekļu kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti vai prasību saņēmušās tiesas atrašanās vietas tiesību akti uztura kreditoram nedod iespēju saņemt uzturu no debitora vai ja minēto tiesību aktu piemērošana būtu neatbilstīga vai nepiemērota, ir jābūt iespējai piemērot kādas citas valsts likumu, ar kuru uzturēšanas saistībām ir cieša saikne. Konkrēti, tā var būt – bet ne tikai – abu pušu kopējās valsts piederības valsts.
Grozījums Nr. 9
16. apsvērums
(16)  Pie attiecīgiem nosacījumiem pusēm jāļauj izvēlēties piemērojamo likumu. Piemēram, tām jādod iespēja konkrētā lietā izvēlēties tās valsts likumu, kurā atrodas tiesa. Tām arī jādod iespēja vienoties par piemērojamo likumu pirms strīda rašanās, taču tikai gadījumā, ja tas neskar uzturēšanas saistības attiecībā uz bērniem vai neaizsargātiem pieaugušiem;
(16)  Pie attiecīgiem nosacījumiem puses var izvēlēties piemērojamo likumu. Piemēram, tām jādod iespēja konkrētā lietā izvēlēties tās valsts likumu, kurā atrodas tiesa. Tām arī būtu jādod iespēja vienoties par piemērojamo likumu pirms strīda rašanās, taču tikai gadījumā, ja tas neskar uzturēšanas saistības attiecībā uz bērniem vai neaizsargātiem pieaugušiem; turklāt, veicot izvēli, drīkst norādīt tikai uz atsevišķi noteiktiem likumiem. Tiesai, kura saņēmusi prasību, jābūt pārliecinātai, ka vienošanās par piemērojamā likuma izvēli ir notikusi pēc neatkarīgas juridiskas konsultācijas. Jebkura vienošanās par piemērojamā likuma izvēli būtu jānoslēdz rakstiski.
Grozījums Nr. 10
17. apsvērums
(17)  Debitors jāaizsargā pret norādīto likumu piemērošanu gadījumos, kuros ģimenes attiecības, kas ir pamatā uztura piešķiršanai, nav vispārpieņemts uzskatīt par privileģējamām. Konkrēti, šādi gadījumi varētu būt attiecības starp netiešiem radiniekiem vai svaiņiem, lejupēju radinieku uztura prasījumi pret augšupējiem radiniekiem vai uzturēšanas pienākums pēc laulības šķiršanas.
Svītrots
Grozījums Nr. 11
18.a apsvērums (jauns)
(18a)  Īpašas datu kategorijas attiecībā uz rasi vai nacionālo izcelsmi, politiskiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību kādai partijai vai arodbiedrībai, dzimumorientāciju vai veselības stāvokli apstrādā tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, atbilst konkrētās lietas mērķim un tiek ievērota atbilstība īpašām drošības garantijām.
Grozījums Nr. 12
19. apsvērums
(19)  Vienā dalībvalstī pieņemtam uzturēšanas nolēmumam jābūt ātri un efektīvi izpildāmam jebkurā citā dalībvalstī. Konkrēti, uztura kreditoriem jādod iespēja saņemt līdzekļus, tos tieši ieturot no debitoru algas vai no bankas konta.
(19)  Šīs regulas mērķis ir ieviest rezultatīvas, kā arī pieejamas, ātras, lietderīgas, rentablas, iedarbīgas un taisnīgas procedūras. Vienā dalībvalstī pieņemtam uzturēšanas nolēmumam jābūt ātri un efektīvi izpildāmam jebkurā citā dalībvalstī. Konkrēti, uztura kreditoriem jādod iespēja saņemt līdzekļus, tos tieši ieturot no debitoru algas vai no bankas konta. Jāveicina jaunu un efektīvu līdzekļu izmantošana uzturēšanas saistību lietās pieņemtu nolēmumu izpildei.
Grozījums Nr. 13
22. apsvērums
(22)  Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas ir īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Konkrēti, regula paredz pilnībā nodrošināt privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, aizsargāt personas datus, ievērot bērna tiesības un garantēt tiesības uz efektīvu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā saskaņā ar Hartas 7., 8., 24. un 47. pantu.
(22)  Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas ir īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Konkrēti, regula paredz pilnībā nodrošināt privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, aizsargāt personas datus, ievērot bērna tiesības un garantēt tiesības uz efektīvu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā saskaņā ar Hartas 7., 8., 24. un 47. pantu. Piemērojot šo regulu, ir jāievēro Apvienoto Nāciju 1989. gada 20. novembra Konvencijas par bērna tiesībām 3. un 27. pants, kas paredz, ka
– visās darbībās attiecībā uz bērniem uzmanība pirmām kārtām tiek veltīta tam, lai vislabāk nodrošinātu bērna intereses,
– katram bērnam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, kāds nepieciešams bērna fiziskajai, intelektuālajai, garīgajai, tikumiskajai un sociālajai attīstībai,
– vecāki vai citas par bērnu atbildīgās personas ir galvenie atbildīgie, kam atbilstīgi savām spējām un finansiālajam stāvoklim ir jānodrošina bērna attīstībai nepieciešamie dzīves apstākļi, un
– dalībvalstīm jāveic visi atbilstīgie pasākumi, tai skaitā, slēdzot starptautiskus nolīgumus, lai nodrošinātu, ka no vecākiem vai citām par bērnu atbildīgām personām tiek piedzīti bērnam nepieciešamie uzturlīdzekļi, jo īpaši gadījumos, kad minētās personas dzīvo citā valstī, kas nav bērna dzīvesvietas valsts.
Grozījums Nr. 14
23. apsvērums
(23)  Saskaņā ar 2. pantu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar minētā lēmuma 3. pantā noteikto konsultēšanās procedūru.
(23)  Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību1.
_______________________
OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
_______________________
1 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
Grozījums Nr. 15
24. apsvērums
Ar šo regulu ir jāaizstāj šajā pašā jomā iepriekš pieņemtie Kopienas instrumenti. Turklāt, lai vienādotu un vienkāršotu spēkā esošās juridiskās normas, tai ir jābūt ar augstāku spēku nekā citiem starptautiskiem instrumentiem, ko šajā jomā piemēro dalībvalstīs.
(24)  Ar šo regulu būtu jāaizstāj šajā pašā jomā iepriekš pieņemtie Kopienas instrumenti. Turklāt, lai vienādotu un vienkāršotu spēkā esošās juridiskās normas, tai ir jābūt ar augstāku spēku nekā citiem starptautiskiem instrumentiem, ko šajā jomā piemēro dalībvalstīs. Regulā ir jāņem vērā Hāgas Konvencija par alimentu un citu ģimenes uzturlīdzekļu starptautisku piedziņu.
Grozījums Nr. 16
1. panta 1. punkts
1.  Šo regulu piemēro uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes attiecībām vai attiecībām, kuras saskaņā ar tām piemērojamo likumu ir ar līdzīgu raksturu.
1.  Šo regulu piemēro uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes attiecībām, paternitātes vai maternitātes, laulības vai svainības, vai no attiecībām, kuras saskaņā ar tām piemērojamo likumu ir ar līdzīgu raksturu.
Grozījums Nr. 17
2. panta -1) punkts (jauns)
-1)  "Uzturēšanas saistības" ir ar likumu noteikts pienākums, tai skaitā pienākums, kura apjoms un izpildes veids ir noteikts ar tiesas nolēmumu vai pusēm vienojoties, lai nodrošinātu jebkāda veida uzturēšanu vai vismaz iztikas līdzekļus personai, kuru ar debitoru saista vai ir saistījušas ģimenes attiecības. Šādas saistības veido iespējami plašākā nozīmē kā saistības, kas jo īpaši attiecas uz jebkuru nolēmumu par periodiskiem maksājumiem, vienreizējiem maksājumiem, īpašumtiesību pāreju un darījumiem ar īpašumu, kas noteiktas, pamatojoties uz attiecīgajām pušu vajadzībām un līdzekļiem, un kam ir uzturēšanas raksturs.
Grozījums Nr. 18
2. panta 2. punkts
(2) "tiesnesis" ir tiesnesis vai persona ar tiesneša pilnvarām līdzvērtīgām pilnvarām uzturēšanas saistību lietās;
svītrots
Grozījums Nr. 19
2. panta 9. punkts
(9) "debitors" ir ikviena fiziska persona, no kuras uzturs pienākas vai no kuras to pieprasa.
(9) "debitors" ir ikviena fiziska persona, no kuras uzturs pienākas vai no kuras to pieprasa, vai valsts iestāde, kas pārņēmusi debitora saistības uzturēt kreditoru;
Grozījums Nr. 20
2. panta 9.a punkts (jauns)
(9a) "ar ģimenes stāvokli saistīts tiesas process" ir tiesas process, kas attiecas uz laulības šķiršanu, laulāto šķirtu dzīvi, laulības neesamību vai paternitātes noteikšanu.
Grozījums Nr. 21
2.a pants (jauns)
2.a pants
Piemērošana valsts iestādēm
1.  Atbilstīgi 2. un 3. pantam, šī regula jāpiemēro arī attiecībā uz valsts pārvaldes iestādi, kas prasa to uzturēšanas pabalstu atmaksāšanu, ko tā izmaksājusi debitora vietā, ja likumā, kas attiecas uz šo iestādi, paredzētā šāda atmaksāšana.
2.  3.b, 3.c un 3.d punktu, kā arī 6. pantu nepiemēro prasībām, ko iesniedz valsts iestādes.
3.  Valsts iestāde, kas pieprasa nolēmuma izpildi, kopā ar VIII nodaļā paredzēto pieprasījumu, iesniedz jebkādu dokumentu, kas nepieciešams, lai pierādītu, ka tā atbilst 1. punktā minētajiem noteikumiem , kā arī to, ka kreditoram pabalsti ir paredzēti.
Grozījums Nr. 22
3. panta c) punkts
c) tiesai, kurai ir piekritīgas prasības par personas juridisko statusu, ja līdztekus šai prasībai tiek izskatīts prasījums par uzturēšanas saistībām, izņemot, ja šī piekritība nebalstās vienīgi uz pilsonību, kas ir vienai no pusēm, vai
c) tiesai, kurai ir piekritīgas prasības par personas juridisko statusu, ja līdztekus šai prasībai tiek izskatīts prasījums par uzturēšanas saistībām, izņemot, ja šī piekritība nebalstās vienīgi uz pilsonību, kas ir vienai no pusēm, vai
Grozījums Nr. 23
3. panta d) punkts
d) tiesai, kurai ir piekritīgas prasības par vecāku atbildību Regulas(EK) Nr. 2201/2003 izpratnē, ja līdztekus šai prasībai tiek izskatīts prasījums par uzturēšanas saistībām.
d) tiesai, kurai ir piekritīgas prasības par vecāku atbildību Regulas (EK) Nr. 2201/2003 izpratnē, ja papildus šai prasībai tiek izskatīts prasījums par uzturēšanas saistībām un ja tiesa jau izskata lietu par vecāku atbildību vai šāda prasība tiesā tiek celta vienlaikus ar prasījumu par uzturēšanas saistībām;
Grozījums Nr. 24
3. panta da) punkts (jauns)
da) tās vietas tiesa, kurā ģimenes attiecības vai attiecības ar līdzīgu raksturu ir oficiāli reģistrētas.
Grozījums Nr. 25
4. panta 2. punkts
2.  Vienošanos par tiesas izvēli noslēdz rakstiski. Uzskatāms, ka jebkāda elektroniski nosūtīta vienošanās, kuru iespējams iereģistrēt paliekoši, ir rakstiskā formā.
2.  Vienošanos par tiesas izvēli noslēdz rakstiski.
Grozījums Nr. 26
4. panta 2.a punkts (jauns)
2.a Tiesai, kura saņēmusi prasību, jābūt pārliecinātai, ka jebkura vienošanās par piekritību ir slēgta brīvprātīgi pēc neatkarīgas juridiskas konsultācijas un ka vienojoties ir ņemts vērā pušu stāvoklis tiesas procesa laikā.
Grozījums Nr. 27
4. panta 4. punkts
4.  Šo pantu nepiemēro strīdiem par uzturēšanas saistībām attiecībā uz bērniem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu.
4.  Šo pantu nepiemēro, ja uzturtiesīgais ir bērns, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, vai ja tas ir tiesībnespējīgs pieaugušais.
Grozījums Nr. 28
6. panta b) punkts
b) uzturēšanas saistību lietās starp laulātajiem vai bijušiem laulātajiem – tās dalībvalsts tiesām, kuras teritorijā bija laulāto pēdējā kopējā parastā dzīvesvieta, ja tā vēl ir bijusi parastā dzīvesvieta mazāk nekā gadu pirms prasības iesniegšanas.
b) uzturēšanas saistību lietās starp laulātajiem vai bijušiem laulātajiem – tās dalībvalsts tiesām, kuras teritorijā bija laulāto pēdējā kopējā parastā dzīvesvieta, ja tā vēl ir bijusi parastā dzīvesvieta mazāk nekā gadu pirms prasības iesniegšanas.
Grozījums Nr. 29
7. panta 1. punkts
1.  Ja par vienām un tām pašām uzturēšanas saistībām prasības ir iesniegtas dažādu dalībvalstu tiesās, tad tiesa, kurā prasība iesniegta kā otrajā, pēc savas iniciatīvas aptur tiesvedību līdz tiek noteikta tās tiesas piekritība, kurā prasība iesniegta pirmajā.
1.  Lis pendens procedūras un saistītas procedūras, kā arī pagaidu un drošības pasākumus reglamentē 27., 28., 30. un 31. pants Regulā (EK) Nr. 44/2001.
Grozījums Nr. 30
7. panta 2. punkts
2.  Ja ir noteikta tās tiesas piekritība, kurā prasība iesniegta pirmajā, tad tiesa, kurā prasība iesniegta kā otrajā, atsakās no piekritības par labu pirmajai.
svītrots
Grozījums Nr. 31
8. pants
8. pants
Saistītas prasības
1.  Ja dažādu dalībvalstu tiesās ir iesniegtas saistītas prasības, tiesa, kurā prasības iesniegtas kā otrajā, var apturēt tiesvedību.
2.  Ja šīs prasības ir tiesvedībā pirmajā instancē, tad tiesa, kurā prasības iesniegtas kā otrajā, var apturēt tiesvedību pēc vienas puses lūguma, ja vien tiesai, kurā prasības iesniegtas kā pirmajā, attiecīgās prasības ir piekritīgas un tās likums ļauj tās apvienot.
3.  Šā punkta izpratnē saistītas prasības ir tādas, kuru saikne ir tik cieša, ka ir lietderīgi tās izskatīt un lemt kopā, lai novērstu nesavienojamu lēmumu risku, ko radītu atsevišķa tiesvedība.
svītrots
Grozījums Nr. 32
9. pants
9. pants
Prasības iesniegšana tiesā
Šīs nodaļas nolūkiem uzskatāms, ka prasība ir iesniegta tiesā:
a) dienā, kad tiesā ir iesniegts dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai tam pielīdzināms dokuments, ar nosacījumu, ka prasītājs turpmāk ir veicis visus pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai dokumentu izsniegtu atbildētājam, vai
b) ja dokuments jāizsniedz pirms iesniegšanas tiesā, tad dienā, kad to saņem iestāde, kas ir atbildīga par izsniegšanu, ar nosacījumu, ka prasītājs turpmāk ir veicis visus pasākumus, kas viņam bija jāveic, lai dokumentu iesniegtu tiesā.
svītrots
Grozījums Nr. 33
10. pants
10. pants
Pagaidu un aizsardzības pasākumi
Dalībvalsts tiesu iestādēm var prasīt veikt pagaidu vai aizsardzības pasākumus, kādus attiecīgajā dalībvalstī paredz likums, arī tad, ja saskaņā ar šo regulu lietas izskatīšana pēc būtības piekrīt citas dalībvalsts tiesai.
svītrots
Grozījums Nr. 34
10. panta 1.a punkts (jauns)
Ja tiesas process par uzturēšanas saistībām ir ierosināts, pieprasot pagaidu pasākumu īstenošanu, šīs regulas 7. un 8. pantu nepiemēro tā, lai pagaidu pasākumu īstenošanas pieprasījumam piemērojamais likums obligāti tiek piemērots jebkuram vēlākam prasījumam par uzturēšanas saistībām vai izmaiņām uzturēšanas saistībās, kas iesniegts sakarā ar to, ka pēc būtības tiek izskatīta lieta par laulības šķiršanu, laulības/nereģistrētas kopdzīves neesamību vai laulāto šķirtu dzīvi.
Grozījums Nr. 35
11. pants
11. pants
Piekritības noskaidrošana
Ja kādas dalībvalsts tiesā ir iesniegta prasība, kura saskaņā ar šo regulu nav tai piekritīga, tā pēc savas iniciatīvas paziņo, ka tai nav piekritības.
svītrots
Grozījums Nr. 36
13. pants
1.  Uzturēšanas saistības reglamentē tās valsts likums, kurā ir kreditora parastā dzīvesvieta.
1.  Uzturēšanas saistības reglamentē tās valsts likums, kurā ir kreditora parastā dzīvesvieta.
2.  Tās valsts likumu, kurā atrodas tiesa, piemēro:
2.  Tās valsts likumu, kurā atrodas tiesa, piemēro:
a) ja saskaņā ar 1. punktu noteiktais likums kreditoram nedod iespēju no debitora saņemt uzturu, vai
a) ja tie ir kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti vai
ja kreditors to pieprasa un ja likums ir tās valsts likums, kurā debitoram ir parastā dzīvesvieta.
b) ja kreditoram nav iespēju saņemt uzturlīdzekļus no debitora saskaņā ar kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, vai
c) ja tie ir debitora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti, ja vien kreditors nepieprasa citādi un ja vien tiesa ir pārliecināta, ka kreditors konkrētajā jautājumā ir saņēmis neatkarīgu juridisku konsultāciju.
3.  Ja neviens no likumiem, kas noteikts saskaņā ar iepriekšējiem punktiem, uztura kreditoram nedod iespēju saņemt uzturu no debitora, un ja no visiem apstākļiem izriet, ka uzturēšanas saistībām ir cieša saikne ar kādu citu valsti, jo īpaši, ar kreditora un debitora kopējās valsts piederības valsti, tad piemēro tās valsts likumu, ar ko uzturēšanas saistībām ir cieša saikne.
3.  Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem tiesas atrašanās valsts tiesību aktus drīkst piemērot pat tad, ja tie nav kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti, gadījumos, kad tie ļauj vienkāršāk, ātrāk un ar mazākiem izdevumiem taisnīgi izšķirt strīdus uzturēšanas saistību lietās un kad nav pierādījumu par labvēlīgākās tiesas izvēli.
4.  Ja uzturlīdzekļu kreditora pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti vai tiesas atrašanās valsts tiesību akti nedod kreditoram iespēju saņemt uzturlīdzekļus no debitora vai ja minēto tiesību aktu piemērošana būtu neatbilstīga vai nepiemērota, uzturēšanas saistības savukārt reglamentē citas valsts tiesību akti, ar kuru uzturēšanas saistībām ir cieša saikne, jo īpaši, bet ne tikai, kreditora un debitora kopējās valstspiederības valsts tiesību akti.
Grozījums Nr. 37
14. panta a) punkts
a) attiecīgā procesa gadījumā norādīt tās valsts likumu, kurā atrodas tiesa, to skaidri vai jebkādā citā nepārprotamā veidā norādot prasības iesniegšanas laikā;
a) iesniedzot prasību tiesā, iesniegt nepārprotamu rakstisku vienošanos par tiesas atrašanās valsts tiesību normu izvēli;
< Grozījums Nr. 39
14. panta b) punkta ii a) apakšpunkts (jauns)
iia) tās vietas likumi, kurā ģimenes attiecības vai attiecības ar līdzīgu raksturu ir oficiāli reģistrētas;
Grozījums Nr. 38
14. panta 1.a daļa (jauna)
Pirmā daļa ir spēkā, ja tiesa, kura saņēmusi prasību, ir pārliecināta, ka jebkura vienošanās par tiesas izvēli vai piemērojamā likuma izvēli ir noslēgta brīvprātīgi.
Grozījums Nr. 40
15. pants
15. pants
Norādītā likuma nepiemērošana pēc debitora pieprasījuma
1.  Tādu uzturēšanas saistību gadījumā, kuras neattiecas uz bērniem un neaizsargātiem pieaugušiem un kuras nav starp laulātajiem vai bijušiem laulātajiem, debitors var iebilst pret kreditora prasību, atsaucoties uz uzturēšanas pienākuma neesamību saskaņā ar to kopējo valsts piederības likumu vai, ja valsts piederība ir dažāda, saskaņā ar debitora parastās dzīvesvietas valsts likumu.
svītrots
2.  Uzturēšanas saistību gadījumā starp laulātajiem vai bijušiem laulātajiem debitors var iebilst pret kreditora prasību, atsaucoties uz uzturēšanas pienākuma neesamību saskaņā ar tās valsts likumu, ar kuru laulībai ir visciešākā saikne.
Grozījums Nr. 41
17. pants
1.  Uzturēšanas saistībām piemērojamais likums nosaka:
1.  Uzturēšanas saistībām piemērojamais likums nosaka:
reditora tiesību esamību un apmēru, un to, pret ko tas šīs tiesības var izmantot;
a) kreditora tiesību esamību, termiņu un apmēru, un to, pret ko tas šīs tiesības var izmantot;
b) to, ciktāl kreditors uzturu var pieprasīt ar atpakaļejošu datumu;
b) to, par cik ilgu laikposmu un kādā apmērā kreditors uzturlīdzekļus var pieprasīt ar atpakaļejošu datumu;
(c) uzturēšanas saistību aprēķina un indeksācijas veidu;
c) uzturēšanas saistību aprēķina un indeksācijas veidu;
(d) prasības celšanas nosacījumus un termiņus;
d) prasības celšanas nosacījumus un termiņus;
(e) valsts iestādes, kura kreditoram ir piešķīrusi uzturu, tiesības saņemt atlīdzību par saviem pakalpojumiem un debitora saistību robežas;
e) valsts iestādes, kura kreditoram ir piešķīrusi uzturu, tiesības saņemt atlīdzību par saviem pakalpojumiem un debitora saistību robežas;
2.  Neatkarīgi no piemērojamā likuma satura, nosakot uztura apmēru, ņem vērā kreditora vajadzības un debitora resursus.
2.  Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem prasību saņēmusī tiesa, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, pamatojas uz kreditora faktiskajām un esošajām vajadzībām, kā arī debitora faktiskajiem un esošajiem līdzekļiem, ņemot vērā pamatotas debitora vajadzības un jebkuras citas debitoram spēkā esošas uzturēšanas saistības.
Grozījums Nr. 42
20. pants
Šajā regulā norādītā likuma piemērošanu var atteikt tikai gadījumā, ja šāda piemērošana ir acīmredzami nesaderīga ar tiesas atrašanās vietas valsts sabiedrisko kārtību (ordre public). Tomēr uz šā pamata nevar atteikt piemērot šajā regulā norādītā dalībvalsts likuma normu.
Šajā regulā norādītā likuma piemērošanu var atteikt tikai gadījumā, ja šāda piemērošana ir acīmredzami nesaderīga ar tiesas atrašanās vietas valsts sabiedrisko kārtību (ordre public).
Grozījums Nr. 43
21. pants
Gadījumā, ja kāda valsts ietver vairākas teritoriālās vienības, no kurām katrai ir savas tiesību normas attiecībā uz uzturēšanas saistībām, nolūkā noteikt saskaņā ar šo regulu piemērojamo likumu katra teritoriālā vienība ir pielīdzināma valstij.
Valstij, kuras sastāvā esošām dažādām teritoriālajām vienībām ir savas atšķirīgas uztura saistībām piemērojamas likuma normas, nav pienākuma piemērot šo regulu vienīgi šādu teritoriālo vienību likuma normu kolīzijai.
Grozījums Nr. 44
22. pants
1.  Ierosinot lietu dalībvalsts tiesā, dokumentu, uz kura pamata ierosināta lieta, vai tam pielīdzināmu dokumentu atbildētājam izsniedz kādā no šiem veidiem:
Dokumentu izsniegšanu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) XXX/2007 par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
a) izsniedzot personīgi, ko apliecina ar saņēmēja parakstītu paziņojumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums;
b) izsniedzot personīgi, ko apliecina dokuments, kuru parakstījusi par izsniegšanu atbildīgā persona un kurā norādīts, ka saņēmējs dokumentu ir saņēmis vai atteicies to saņemt bez pamatota iemesla, kā arī norādīts dokumenta izsniegšanas datums;
c) izsniedzot ar nosūtīšanu pa pastu, ko apliecina ar saņēmēja parakstītu un atpakaļnosūtītu paziņojumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums;
d) izsniedzot elektroniski, piemēram, pa faksu vai ar e-pastu, ko apliecina ar saņēmēja parakstītu paziņojumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums.
2.  Atbildētājam aizstāvības sagatavošanai nosaka termiņu, kas nevar būt mazāks par 30 dienām, skaitot no atbilstīgi 1. punktam izsniegtā dokumenta saņemšanas dienas.
3.  Sešu mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis Komisiju informē par piemērojamiem izsniegšanas veidiem. Tās Komisijai dara zināmas jebkādas izmaiņas šajā informācijā.
Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu.
Grozījums Nr. 45
29. pants
Prasītājs, kurš izcelsmes dalībvalstī ir saņēmis pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību vai atbrīvojumu no izdevumu segšanas, ir tiesīgs attiecībā uz izpildes procedūru saņemt visplašāko juridisko palīdzību vai visplašāko atbrīvojumu no izdevumiem, kādu paredz izpildes dalībvalsts tiesību akti.
Prasītājs, kurš izcelsmes dalībvalstī ir saņēmis pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību vai atbrīvojumu no izdevumu segšanas, ir tiesīgs attiecībā uz izpildes procedūru saņemt juridisko palīdzību saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos1, vai visplašāko atbrīvojumu no izdevumiem, kādu paredz izpildes dalībvalsts tiesību akti.
____________________
1 OV L 26, 31.1.2003., 41. lpp.
Grozījums Nr. 61 un 46
33. pants
Lemt pilnībā vai daļēji atteikt vai apturēt izcelsmes tiesas nolēmuma izpildi, balstoties uz debitora pieprasījumu, var tikai šādos gadījumos:
a) debitors ir norādījis uz jauniem apstākļiem vai apstākļiem, kas izcelsmes tiesai nolēmuma pieņemšanas laikā nebija zināmi;
Pilnībā vai daļēji atteikties pildīt izcelsmes tiesas nolēmumu vai apturēt izpildi, balstoties uz debitora pieprasījumu, var tikai šādos gadījumos:
a) ja debitors ir norādījis uz jauniem svarīgiem attiecīgiem apstākļiem vai tādiem apstākļiem, kas izcelsmes tiesai nolēmuma pieņemšanas laikā nebija zināmi;
b) debitors saskaņā ar 24. pantu ir pieprasījis pārskatīt izcelsmes tiesas nolēmumu, un jauns nolēmums vēl nav pieņemts;
b) ja debitors saskaņā ar 24. pantu ir pieprasījis pārskatīt izcelsmes tiesas nolēmumu, un jauns nolēmums vēl nav pieņemts;
c) debitors jau ir nokārtojis savas saistības;
d) attiecībā uz izcelsmes tiesas nolēmuma izpildes tiesībām pilnībā vai daļēji ir iestājies noilgums;
e) izcelsmes tiesas nolēmums nav savienojams ar izpildes dalībvalstī agrāk pieņemtu nolēmumu vai atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai to atzītu izpildes dalībvalstī.
c) debitors jau ir nokārtojis savas saistības;
d) attiecībā uz izcelsmes tiesas nolēmuma izpildes tiesībām pilnībā vai daļēji ir iestājies noilgums;
e) izcelsmes tiesas nolēmums nav savienojams ar izpildes dalībvalstī pieņemtu nolēmumu vai atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai to atzītu izpildes dalībvalstī.
Grozījums Nr. 47
34. panta 2. punkts
2.  Rīkojumu par tiešu ikmēneša ieturējumu var izdot tikai tad, ja debitoram nolēmums ir izsniegts vienā no 22. pantā minētajiem veidiem.
2.  Rīkojumu par tiešu ikmēneša ieturējumu var izdot tikai tad, ja debitoram nolēmums ir izsniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu XXX/2007 par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 48
35. panta 1. punkts
1.  Kreditors tiesai, kura lietu izskata pēc būtības, var pieprasīt izdot rīkojumu par bankas konta pagaidu iesaldēšanu, kas adresēts citā dalībvalstī esošai bankas iestādei, kurā debitoram ir bankas konts. Pieprasījumu un rīkojumu par bankas konta pagaidu iesaldēšanu sagatavo saskaņā ar veidlapām, kuru paraugi ir pievienoti šīs regulas IV pielikumā.
1.  Kreditors tiesai, kura lietu izskata pēc būtības, var pieprasīt izdot rīkojumu par bankas konta pagaidu iesaldēšanu līdz summai, kas nepieciešama, lai varētu izpildīt uzturēšanas saistības; kas adresēts citā dalībvalstī esošai bankas iestādei, kurā debitoram ir bankas konts. Pieprasījumu un rīkojumu par bankas konta pagaidu iesaldēšanu sagatavo saskaņā ar veidlapām, kuru paraugi ir pievienoti šīs regulas IV pielikumā.
Grozījums Nr. 49
35.a pants (jauns)
35.a pants
Citi izpildes rīkojumi
Tiesa, kura saņēmusi prasību, pēc saviem ieskatiem var izdot rīkojumu par jebkuru citu izpildes pasākumu īstenošanu, kas paredzēti tiesas valsts tiesību aktos.
Grozījums Nr. 50
38. panta 1. punkts
1.  Izpildāmo publisko aktu un pušu vienošanos atzīšanai un izpildei attiecīgā gadījumā piemēro VI nodaļas noteikumus. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā publiskais akts vai pušu vienošanās ir izpildāma, pēc jebkuras ieinteresētās personas pieprasījuma izsniedz akta izrakstu, izmantojot šīs regulas II pielikumā doto veidlapas paraugu.
1.  Izpildāmo publisko aktu un pušu vienošanos atzīšanai un izpildei attiecīgā gadījumā piemēro VI nodaļas noteikumus. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā publiskais akts vai pušu vienošanās ir izpildāma, bez pieprasījuma izsniedz tiesvedībā iesaistītajām pusēm akta izrakstu, izmantojot šīs regulas II pielikumā doto veidlapas paraugu.
Grozījums Nr. 51, 52, 53, 54, 55 un 56
44. pants
1.  Centrālās iestādes nodrošina piekļuvi informācijai, kas var sekmēt uztura prasījumu piedziņu, ievērojot šajā nodaļā izklāstītos noteikumus. Informāciju sniedz, lai sasniegtu šādus mērķus:
1.  Centrālās iestādes nodrošina piekļuvi informācijai, kas var īpašā gadījumā sekmēt uztura prasījumu piedziņu, ievērojot šajā nodaļā izklāstītos noteikumus. Informāciju sniedz, lai sasniegtu šādus mērķus:
a) noteiktu debitora atrašanās vietu;
b) novērtētu debitora mantu, jo īpaši tā ieņēmumu summu un veidu;
c)noteiktu debitora darba devēju;
d)noteiktu debitora bankas kontus.
1.a Atbilstīgi proporcionalitātes principam, attiecībā uz katru konkrēto gadījumu jānosaka, kuri personas dati jāapstrādā saistībā ar pieejamo informāciju, apstrādi atļauj, ja tā nepieciešama uzturēšanas saistību izpildei.
1.b Biometriskie dati, piemēra, pirkstu nospiedumi un DNS dati netiek apstrādāti.
1.c Īpašas datu kategorijas attiecībā uz rasi vai nacionālo izcelsmi, politiskiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību kādai partijai vai arodbiedrībai, dzimumorientāciju vai veselības stāvokli apstrādā tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, atbilst konkrētās lietas mērķim un tiek ievērota atbilstība īpašām drošības garantijām.
2.  Šā panta 1. punktā minētā informācija aptver vismaz to iestāžu rīcībā esošo informāciju, kuras dalībvalstīs atbild par šādām jomām:
a) nodokļi un nodevas,
b) sociālā apdrošināšana, ieskaitot darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksas,
c) iedzīvotāju reģistrs,
d) īpašuma reģistrs,
e) transportlīdzekļu reģistrs,
f) centrālā banka.
2.a Tādas informācijas pieprasīšanai, kura nav norādīta 2. punktā jābūt proporcionālai un nepieciešamai, lai varētu sasniegt 1. punkta norādītos mērķus;
3.  Piekļuve šajā pantā minētajai informācijai nekādā gadījumā nevar būt par iemeslu jaunu kartotēku izveidei dalībvalstīs.
3.  Piekļuve šajā pantā minētajai informācijai nekādā gadījumā nevar būt par iemeslu jaunu kartotēku izveidei dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 57
46. panta 3. punkts
3.  Saskaņā ar šo regulu paziņoto informāciju tiesa var uzglabāt tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams, lai sekmētu uztura prasījuma piedziņu. Uzglabāšanas termiņš nevar pārsniegt vienu gadu.
3.  Saskaņā ar šo regulu paziņoto informāciju tiesa var uzglabāt tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams, lai sekmētu uztura prasījuma piedziņu.
Grozījums Nr. 58
48. panta 3.a punkts (jauns)
3.a Lai nodrošinātu personas datu brīvu apriti Kopienā šī regula atbilst Direktīvai 95/46/EK, tajā ir prasība dalībvalstīm aizsargāt fizisku personu tiesības un brīvības attiecībā uz personas datu apstrādi, īpaši viņu tiesības uz privāto dzīvi.
Grozījums Nr. 59
50. pants
Šīs regulas pielikumu grozījumus pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā noteikto konsultēšanās procedūru.
Šīs regulas pielikumu grozījumus pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā noteikto konsultāciju procedūru.
Grozījums Nr. 60
51. pants
1.  Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis.
1.  Komisijai palīdz Regulas (EK) Nr. 44/2001 75. pantā noteiktā komiteja.
2.  Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. pantā noteikto konsultēšanās procedūru, ievērojot minētā lēmuma 7. panta 3. punkta noteikumus.
2.  Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ievērojot minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Otavas konvencijas par kājinieku mīnu aizliegšanu 10. gadadiena
PDF 235kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūcija par 1997. gada Otavas Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu 10. gadadienu
P6_TA(2007)0621RC-B6-0518/2007

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par kājnieku mīnām un it īpaši 2005. gada 7. jūlija rezolūciju par pasauli bez mīnām(1),

-   ņemot vērā 1997. gada Otavas Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un tālāknodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu,

-   ņemot vērā 2004. gada decembrī pieņemto Nairobi rīcības plānu,

-   ņemot vērā Otavas Konvencijas dalībvalstu 8. sanāksmi, kas notika 2007. gada novembrī Jordānijā, dalībvalstu 9. sanāksmi, kas notiks 2008. gadā, un otro pārskatīšanas konferenci, kas notiks 2009. gadā,

-   ņemot vērā starptautisko kājnieku mīnu aizliegšanas kampaņu (ICBL), kas notiek 70 valstīs visā pasaulē,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1724/2001(2) un Padomes Regulu (EK) Nr. 1725/2001(3),

-   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā 2007. gada novembrī Otavas Konvencijas dalībvalstu skaits ir sasniedzis 156 valstis;

B.   tā kā gan vairāki valstu parlamenti, gan Eiropas Parlaments ir sākuši iniciatīvas, lai atbalstītu turpmākos pasākumus, kas saistīti ar kājnieku mīnu izmantošanas kontroli un to aizliegšanu;

C.   tā kā tikai dažās valstīs joprojām ražo kājnieku mīnas (KM) un tirdzniecība ar KM praktiski vairs nenotiek; tā kā kopš 1999. gada Otavas konvencijas dalībvalstis ir iznīcinājušas aptuveni 41,8 miljonus KM;

D.   tā kā laika posmā no 1999. līdz 2004. gadam ir iznīcināti 4 miljoni KM un 1 miljons prettransportlīdzekļu mīnu un no KM attīrīta vairāk nekā 2000 km² liela teritorija (Luksemburgas lielumā);

E.   tā kā tomēr ir aprēķināts, ka pasaulē joprojām 200 000 km2 liela zemes platība (Senegālas teritorijas lielumā) ir mīnēta vai tajā atrodas nesprāgusi munīcija;

F.   tā kā no iepriekšminētā izriet, ka pasaulē ir vairāk nekā 90 valstis, kuru teritorijā joprojām ir kājnieku mīnas un nesprāgusi munīcija;

G.   tā kā reģistrētais cilvēku upuru skaits ir sarucis no 11 700 (2002. gadā) līdz 5751 (2006. gadā);

H.   tā kā mīnu un nesprāgušas munīcijas izraisītos sprādzienos cietušo provizoriskais nereģistrētais skaits joprojām ir aptuveni 15 000–20 000 gadā;

I.   tā kā pirmo reizi iznīcināto mīnu skaits pārsniedz zemē ierakto mīnu skaitu;

J.   tā kā ir sarukusi valdības sankcionēta kājnieku mīnu izmantošana (izņēmums ir Mjanma/Birma un Krievija, kas joprojām zemē ierok jaunas mīnas) un tā kā ir samazinājies nevalstisko bruņoto dalībnieku izmantoto kājnieku mīnu vai paštaisītu spridzekļu skaits, kaut gan tos joprojām izmanto vismaz astoņās valstīs;

K.   tā kā saskaņā ar "Ženēvas aicinājuma aktu par apņemšanos stingri ievērot vispārēju kājnieku mīnu aizliegumu un sadarboties pretmīnu pasākumu veikšanā", 2007. gada decembrī 35 bruņotie nevalstiskie dalībnieki ir apņēmušies pilnībā ievērot kājnieku mīnu izmantošanas aizliegumu;

L.   tā kā ir aprēķināts, ka 78 valstīs joprojām ir mīnu krājumi ‐ 250 miljoni kājnieku mīnu ‐, un tā kā 13 valstis, kuras nav Otavas konvencijas dalībvalstis, aizvien ražo vai patur tiesības ražot kājnieku mīnas;

M.   tā kā kājnieku mīnu krājumi jāiznīcina iespējami drīzāk un to būtu vēlams veikt pirms Otavas konvencijā noteiktā četru gadu termiņa beigām;

N.   tā kā deviņām Otavas konvencijas dalībvalstīm pēc četru gadu līdzdalības minētajā konvencijā joprojām ir mīnu krājumi, kuri jāiznīcina;

O.   tā kā jāsniedz papildu atbalsts Otavas konvencijas dalībvalstīm, lai iespējami lielāku dalībvalstu skaitu mudinātu izpildīt saistības attiecībā uz visu mīnu iznīcināšanu 10 gadu laikā pēc pievienošanās Otavas konvencijai;

P.   tā kā kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma starptautiskā sabiedrība ir piešķīrusi vairāk nekā USD 3,4 miljardus rīcības programmām ar mīnām saistītu problēmu risināšanai, t. i., atmīnēšanai un palīdzībai mīnu sprādzienos cietušajiem, un tā kā Eiropas Savienība ir iztērējusi gandrīz EUR 335 miljonus;

Q.   tā kā tomēr izdevumi šādām programmām visā pasaulē ir samazinājušies līdz EUR 250 miljoniem 2005. gadā un, lai gan tie ir palielinājušies līdz EUR 316 miljoniem 2006. gadā, progress kopumā ir pārāk lēns;

R.   tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies ilgtermiņa vadības saistības un atmīnēšanas pasākumu finansēšanu, lai panāktu vispārēju Otavas konvencijas universalizāciju un tās īstenošanu;

S.   tā kā Komisija 2007. gadā kopumā ir piešķīrusi EUR 33 miljonus atmīnēšanas pasākumu veikšanai 10 valstīs (Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kambodžā, Kiprā, Etiopijā, Gvinejā-Bisavā, Jordānijā, Libānā, Senegālā un Sudānā);

T.   tā kā Stratēģijas dokumentā 2005.–2007. gadam ir uzsvērtas īpašas pretmīnu pasākumiem paredzētas budžeta pozīcijas priekšrocības, lai būtu iespējams "apmierināt steidzamas un neplānotas vajadzības", "palielināt un stiprināt to atmīnēšanas pasākumu efektivitāti un lietderību, kurus īsteno saskaņā ar ilgtermiņa humanitārajām un sociālekonomiskajām programmām" gadījumos, kad "ar VSD (valsts stratēģijas dokumenti), NIP (nacionālās indikatīvās programmas) vai citiem atbilstīgiem instrumentiem politiski sarežģītā situācijā vai EK interešu dēļ nav iespējams juridiski atbalstīt ar atmīnēšanu saistītus pasākumus", un atbalstīt nevalstiskas organizācijas;

U.   tā kā tomēr 2006. gada beigās, pamatojoties uz Stabilitātes instrumentu, Komisijas piedāvāto atmīnēšanas pasākumu budžeta pozīciju atcēla un tā kā šis gads ir EK atmīnēšanas pasākumu stratēģijas un programmas izstrādes beigu termiņš, savukārt programmas pilnīgu izstrādi, ietverot atmīnēšanas pasākumus valstu un reģionālās stratēģijas dokumentos, veiks EK delegācijas, ievērojot nostādnes, kuras izstrādās Komisija; turklāt tā kā tām EK partnervalstīm, kuras skar mīnu problēma, ir jāizlemj, kādu svarīguma pakāpi piešķirt pretmīnu pasākumiem vispārējā palīdzības un prioritāšu sarakstā to lūgumos Komisijai pēc finansiālas palīdzības;

V.   tā kā, lai gan Komisija apgalvo, ka tā pilnībā atbalsta Otavas konvenciju, var paust bažas, un tas jau ir darīts, par EK pretmīnu darbību finansējumu nākotnē;

W.   tā kā ir jāuzlabo palīdzības sniegšana mīnu sprādzienos cietušajiem un Otavas konvencijas 6. pantā noteiktā cietušo sociālekonomiskā iekļaušana; tā kā ir aprēķināts, ka pasaulē 450 000–500 000 cilvēku ir cietuši mīnu sprādzienos, un pieaug to cilvēku skaits, kuri gūst ievainojumus mīnu sprādzienos vai nelaimes gadījumos, kas saistīti ar nesprāgušu munīciju, un tādēļ vajadzība pēc aprūpes un rehabilitācijas arvien pieaug; tā kā trīs ceturtdaļas no reģistrētā upuru skaita ir civiliedzīvotāji un 34 % no cietušo civiliedzīvotāju skaita ir bērni;

X.   tā kā ir nepieciešams stiprināt starptautiskās humanitārās tiesības, jo tās saskaņā ar ANO Konvenciju par noteiktiem parastiem ieročiem (CCW) piemēro attiecībā uz citiem mīnu veidiem, nevis attiecībā uz kājnieku mīnām, kā arī ir jāņem vērā, ka prettransportlīdzekļu mīnas, kuras ir aprīkotas ar jutīgiem detonatoriem un pretmanipulācijas ierīcēm un kuras var aktivizēt ar cilvēku nejaušu rīcību, ir jau aizliegtas ar Otavas konvenciju, jo tās nāvējoši apdraud neaizsargātas kopienas un humānās palīdzības darbiniekus, kā arī atmīnētājus;

Y.   tā kā 29 valstīm ir palicis maz laika, lai paredzētajā termiņā līdz 2009. vai 2010. gadam izpildītu ar līgumu noteiktās atmīnēšanas saistības, un tā kā, it īpaši uzsverot, viena ES dalībvalsts pat nav spējusi uzsākt atmīnēšanas operācijas, lai gan līgumā ir noteikts, ka visas ar atmīnēšanu saistītās operācijas ir jāpabeidz līdz 2009 gadam, un ka vēl viena dalībvalsts šīs operācijas ir uzsākusi tikai 2007. gada oktobrī;

Z.   tā kā palīdzības finansēšana cietušajiem ir tikai 1 % no visa ar mīnām saistīto pasākumu finansējuma un ka sasniegtais cietušo vajadzību nodrošināšanā un tiesību ievērošanā ir uzskatāms par nepietiekamu, tā kā vismaz 13 valstīm ir steidzami vajadzīgas jaunas vai papildu izglītojošas programmas par mīnu risku,

1.   mudina visas valstis parakstīt un ratificēt Otavas konvenciju, lai to universalizētu un panāktu kopējo mērķi ‐ pasauli bez mīnām;

2.   īpaši uzsver to ASV, Krievijas, Ķīnas, Pakistānas un Indijas pievienošanās svarīgumu Otavas konvencijai;

3.   mudina tās divas ES dalībvalstis, kuras vēl nav pievienojušās Otavas konvencijai vai nav pabeigušas tās ratifikāciju, to izdarīt līdz nākamajai Otavas konvencijas pārskatīšanas konferencei 2009. gadā;

4.   mudina visus bruņotos nevalstiskos dalībniekus ievērot Otavas konvencijā noteikto humanitāro principu, pārtraucot ražot un izmantot kājnieku mīnas, un parakstīt Ženēvas aicinājuma "Aktu par apņemšanos";

5.   aicina Padomi, ES dalībvalstis un kandidātvalstis nekavējoties sākt sagatavošanās darbus Otavas konvencijas pārskatīšanas konferencei, kas notiks 2009. gadā, un šajā nolūkā iesniegt plānoto vienoto rīcību;

6.   aicina visas Otavas konvencijas dalībvalstis pilnībā un ātri izpildīt visas konvencijā noteiktās saistības;

7.   mudina visas Otavas konvencijas dalībvalstis, kandidātvalstis un valstis puses pievērst pastiprinātu uzmanību iespējamai ietekmei, ko varētu radīt plaši pazīstamās Starptautiskās Sarkanā Krusta organizācijas paustais viedoklis, ka kājnieku mīna ir tāda mīna, kuru var cilvēka klātbūtne, tuvošanās vai pieskaršanās, un šāda mīna Otavas konvencijā ir noteikta par aizliegtu; atzīmē, ka tādējādi Otavas konvencijas dalībvalstīm vajadzētu aizliegt arī mīnas, kuru detonēšanai izmanto nostieptu auklu, spiedienjutīgus detontorus, elektriskās ķēdes pārrāvuma detonatorus, zemspiediena detonatorus, pretmanipulācijas ierīces un līdzīgus detonatorus;

8.   prasa dalībvalstīm un kandidātvalstīm nekavējoties veikt pasākumus, lai nodrošinātu prettransportlīdzekļu mīnu, ko var aktivēt cilvēka klātbūtne, tuvošanās vai pieskaršanās, iznīcināšanu saskaņā ar Otavas konvencijas noteikumiem;

9.   aicina Komisiju, lai tā pilnībā apņemtos un, izmantojot visus pieejamos instrumentus, turpinātu centienus finansiāli palīdzēt kopienām un cilvēkiem, kuri cietuši no kājnieku mīnām, tostarp teritorijās, kuras pārvalda vai ietekmē bruņoti nevalstiski dalībnieki, kā arī aicina to 2008. gada sākumā Parlamentam sniegt skaidrojumu par tās rīcību šajā jomā;

10.   aicina Komisiju atjaunot īpašu budžeta pozīciju attiecībā uz kājnieku mīnām, lai finansētu pasākumus, kas saistīti ar atmīnēšanu, palīdzības sniegšanu sprādzienos cietušajiem un prasību izpildi par mīnu krājumu iznīcināšanu, lai konvencijas dalībvalstis spētu izpildīt saistības, kuras nevar finansēt ar jaunajiem finanšu instrumentiem; mudina Komisiju nodrošināt pietiekamus resursus pēc 2007. gada;

11.   aicina Komisiju saglabāt pietiekami daudz darbinieku, lai nodrošinātu efektīvu tās kājnieku mīnu aizlieguma politikas īstenošanu, tostarp nodrošinot, ka ar atmīnēšanu saistītus pasākumus skaidri iekļauj mīnu skarto konvencijas dalībvalstu stratēģijas dokumentos un valstu indikatīvajās programmās, un sekotu ar atmīnēšanu saistītu pasākumu pilnīgai finansēšanai ar dažādiem finanšu instrumentiem;

12.   aicina Otavas konvencijas dalībvalstis, it īpaši tās, kuras ir ES dalībvalstis un konvencijas kandidātvalstis, nodrošināt, lai atmīnēšanas pasākumiem paredzētais finansējums uzlabo valstu spējas veikt atmīnēšanu, tādējādi panākot, ka atmīnēšanas pasākumus turpina, līdz visas zināmās vai iespējamās mīnētās teritorijas ir atmīnētas;

13.   mudina Padomi un Komisiju turpināt atbalstīt centienus sauszemes mīnu aizlieguma izstrādē iesaistīt bruņotos nevalstiskos dalībniekus, tomēr tas nenozīmē atbalstu bruņotiem nevalstiskiem dalībniekiem vai viņu darbību likumības atzīšanu;

14.   aicina mīnu skartās valstis un starptautiskos ziedotājus piešķirt lielāku prioritāti cietušo fiziskajai un ekonomiskajai rehabilitācijai, jo viņu vajadzībām nav pievērsta pietiekama uzmanība;

15.   aicina kompetentās komitejas īstenot ciešu Konvencijas par tādu noteiktu parastu ieroču lietojuma aizliegumu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par pārlieku traumatīviem vai par tādiem, kuru darbība nav prognozējama uzraudzību un piedalīties ar šo konvenciju saistītās sanāksmēs, un ziņot par dalībvalstu iniciatīvām attiecībā uz kājnieku mīnām, kā arī ziņot par citiem starptautiskiem pasākumiem, kas saistīti ar šādiem ieročiem;

16.   atgādina par prasību visām Otavas konvencijas dalībvalstīm nekad un nekādos apstākļos neatbalstīt, neveicināt un neierosināt nevienas puses iesaistīšanos nekādās darbībās, ko šī konvencija aizliedz tās dalībvalstīm;

17.   aicina ES un tās dalībvalstis aizliegt to teritorijā aktīvām un/vai tiesību aktiem atbilstīgām finanšu iestādēm ieguldīt uzņēmumos, kas ir iesaistīti kājnieku mīnu ražošanā, krājumu veidošanā vai tālāknodošanā;

18.   aicina ES, tās dalībvalstis un kandidātvalstis aizliegt to teritorijā aktīvām un/vai tiesību aktiem atbilstīgām privātām vai valsts finanšu iestādēm sniegt jebkādu tiešu vai netiešu finanšu atbalstu uzņēmumiem, kas ir iesaistīti kājnieku mīnu ražošanā, krājumu veidošanā vai tālāknodošanā; uzskata, ka šis aizliegums ir jāietver ES un valstu tiesību aktos;

19.   aicina priekšsēdētāju nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ģenerālsekretāram, Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai, Starptautiskajai Mīnu aizliegšanas kustībai, Ženēvas aicinājumam, ĀKK un ES Kopīgajai parlamentārajai asamblejai, Amerikas Savienoto Valstu, Krievijas Federācijas, Ķīnas Tautas Republikas, Pakistānas un Indijas valdībai un Otavas konvencijas dalībvalstu devītās sanāksmes un otrās pārskata konferences priekšsēdētāja amata kandidātam.

(1) OV C 157 E, 6.7.2006., 473. lpp.
(2) OV L 234, 1.9.2001., 1. lpp.
(3) OV L 234, 1.9.2001., 6. lpp.


ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksme - ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogs
PDF 300kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūcija par ES un Ķīnas augstkā līmeņa sanāksmi, un ES un Ķīnas dialogu cilvēktiesību jomā
P6_TA(2007)0622RC-B6-0543/2007

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā kopīgo paziņojumu, ko pieņēma Desmitajā ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē, kura notika 2007. gada 28. novembrī Pekinā,

-   ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejas 2007. gada 26. novembrī rīkoto atklāto uzklausīšanu par cilvēktiesībām Ķīnā saistībā ar gatavošanos Olimpiskajām spēlēm,

-   ņemot vērā ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga sarunu kārtas, kas notika 2007. gada 17. oktobrī Pekinā un 2007. gada 15. un 16. maijā Berlīnē,

-   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 6. septembra rezolūciju par divpusēju sarunu un apspriešanās par cilvēktiesību jautājumiem ar trešām valstīm norisi(1),

-   ņemot vērā 2007. gada 15. februāra rezolūciju par Ķīnas valdības un Dalailamas sūtņu dialogu(2),

-   ņemot vērā 2006. gada 7. septembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām(3), kā arī iepriekšējās rezolūcijas par Ķīnu,

-   ņemot vērā 2001. gada 13. decembrī pieņemtās Eiropas Savienības Pamatnostādnes par dialogu cilvēktiesību jomā un 2004. gada 9. decembrī pieņemto novērtējumu par šo pamatnostādņu īstenošanu,

-   ņemot vērā iepriekšējās ikgadējās rezolūcijas par cilvēktiesībām pasaulē,

-   ņemot vērā ANO olimpisko pamieru, ko 2007. gada 31. oktobrī pasludināja Ģenerālā asambleja (A/RES/62/4), aicinot ANO dalībvalstis ievērot un veicināt mieru Olimpisko spēļu laikā,

-   ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadienu,

-   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā kopš ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmju mehānisma izveides 1998. gadā Ķīnas un ES attiecības ir ievērojami attīstījušās gan no politiskā, gan ekonomiskā viedokļa;

B.   tā kā ikvienu lēmumu par cilvēktiesību dialoga uzsākšanu pieņem, pamatojoties uz zināmiem Padomes pieņemtiem kritērijiem, īpaši ņemot vērā ES būtiskākās bažas par stāvokli cilvēktiesību jomā attiecīgajā valstī, patiesu attiecīgās valsts varas iestāžu apņemšanos saistībā ar šādu dialogu uzlabot stāvokli cilvēktiesību jomā, kā arī cilvēktiesību dialoga iespējamo pozitīvo ietekmi uz minēto stāvokli;

C.   tā kā 2008. gada Pekinas Olimpiskajām spēlēm jākļūst par lielisku iespēju pievērst pasaules uzmanību stāvoklim cilvēktiesību jomā Ķīnā;

D.   tā kā ES pamatojas uz brīvības un demokrātijas principiem, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un tiesiskumu; tā kā ES uzskata, ka šo principu ievērošana ir ikvienas sabiedrības miera un stabilitātes priekšnoteikums;

E.   tā kā ES un Ķīnas stratēģiskā partnerība ir ļoti nozīmīga ES un Ķīnas attiecībām un tā kā patiesai stratēģiskai partnerībai jābalstās uz kopīgām vērtībām;

F.   tā kā ES un Ķīnas attiecību stiprināšana un padziļināšana palīdzētu veidot konverģentus uzskatus par darbībām, kas jāveic, lai risinātu tādus globālus jautājumus kā klimata pārmaiņas, drošība, terorisms un ieroču neizplatīšana;

G.   tā kā nepārtraukti tiek saņemti satraucoši ziņojumi par cilvēku, it īpaši žurnālistu, cilvēktiesību aktīvistu un reliģisko minoritāšu un mazākumtautību pārstāvju apcietināšanu politisko uzskatu dēļ, aizdomām par spīdzināšanu, plašu piespiedu darba izmantošanu, biežu nāvessoda piemērošanu, kā arī reliģiskās pārliecības un vārda un plašsaziņas līdzekļu, tostarp interneta, brīvības sistemātisku ierobežošanu un stingro kontroli, ko Ķīnas valdības īsteno attiecībā uz informāciju par Ķīnas Tibetas reģionam un piekļuvi tam; tā kā šā iemesla dēļ ir grūti precīzi noteikt cilvēktiesību pārkāpumu apmēru;

H.   tā kā pēdējā desmitgadē ievērojami paplašinājušās Ķīnas saistības un tās ietekme pasaulē; tā kā ES un Ķīnas attiecību pamatā jābūt uzticamībai, demokrātiskām vērtībām un atbildībai,

ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksme

1.   atzinīgi vērtē ES un Ķīnas Desmitajā augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu, kurā abas puses atkārtoti apliecina savu apņemšanos attīstīt visaptverošu stratēģisku partnerību, lai risinātu pasaules mēroga jautājumus, kā arī ES un Ķīnas attiecību turpmāku attīstību un ciešāku sadarbību, lai risinātu daudz un dažādus jautājumus;

2.   pauž nožēlu, ka ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē Padome un Komisija nespēja apņēmīgi izvirzīt apspriešanai cilvēktiesību jautājumus, lai piešķirtu lielāku politisko nozīmi bažām par cilvēktiesību ievērošanu, un ka ES neizmantoja iespēju saistībā ar gaidāmajām Olimpiskajām spēlēm risināt nopietnas cilvēktiesību ievērošanas problēmas Ķīnā;

3.   aicina Ķīnu un ES nodrošināt līdzsvarotākas tirdzniecības un ekonomiskās partnerattiecības, kas veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un sociālo attīstību, it īpaši klimata pārmaiņu, vides un enerģijas jomā;

4.   uzskata, ka Ķīnas uzņēmumu īstenotais ES ražojumu un zīmolu pirātisms un viltošana ir nopietns starptautisko tirdzniecības noteikumu pārkāpums; mudina Ķīnas varas iestādes ievērojami uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) aizsardzību;

5.   vienlaikus aicina panākt lielāku konsekvenci un saskaņotību starp cilvēktiesībām, no vienas puses, un tirdzniecību un drošību, no otras puses; tādēļ mudina ES nodrošināt, ka uzlabotas tirdzniecības attiecības ar Ķīnu ir atkarīgas no Ķīnas reformām cilvēktiesību jomā, un šajā saistībā aicina Padomi vispusīgi izvērtēt stāvokli šajā jomā, pirms tā pabeidz darbu pie jebkāda jauna partnerības un sadarbības pamatnolīguma (PSP);

6.   tādēļ atzinīgi vērtē uzsāktās sarunas par PSP, kas aptvers visus ES un Ķīnas divpusējo attiecību aspektus, tostarp efektīvu un darbotiesspējīgu cilvēktiesību klauzulu, kā arī pastiprinātu un ciešāku sadarbību politiskos jautājumos; atkārto prasību par Parlamentu iesaistīšanu visās turpmākajās pušu divpusējās attiecībās, ņemot vērā to, ka PSP nevar parakstīt bez oficiālas Parlamenta piekrišanas;

7.   uzstāj, ka ES jāsaglabā pēc Tjananmeņas notikumiem noteiktais ieroču embargo Ķīnai, kamēr nav panākts būtisks progress cilvēktiesību jautājumos; atgādina ES dalībvalstīm, ka ES Rīcības kodeksā par ieroču eksportu kā viens no kritērijiem ir noteikta cilvēktiesību ievērošana valstī, kura ir šāda eksporta galamērķis;

8.   pauž bažas, ka Ķīnas valdība, neraugoties uz atkārtoti paustu apņemšanos ratificēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (SPPPT), vēl joprojām to nav izdarījusi; tādēļ mudina Ķīnu Konvenciju nekavējoties ratificēt un īstenot;

ES un Ķīnas dialogs cilvēktiesību jomā

9.   izsaka nožēlu, ka fakti par cilvēktiesībām Ķīnā joprojām rada nopietnas bažas; tāpēc uzsver, ka būtiski jāpastiprina un jāuzlabo ES un Ķīnas dialogs cilvēktiesību jomā; aicina Padomi Parlamentam sniegt detalizētāku informāciju; uzskata par būtisku turpināt rīkot ES un Ķīnas juridiskos seminārus par cilvēktiesībām, kuri notiek pirms minētajiem dialogiem un kuros piedalās akadēmiskās un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES un Ķīnas akadēmiskās sadarbības tīkla izveidi cilvēktiesību jomā saistībā ar Eiropas Iniciatīvas demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDHR) 3. mērķi ; aicina Komisiju nodrošināt, ka šis tīkls efektīvi funkcionē sadarbībā ar Eiropas Parlamentu;

10.   uzskata, ka saistībā ar šo dialogu un it īpaši attiecībā uz to ieteikumu piemērošanu, par kuriem puses savstarpēji vienojušās iepriekšējos dialogos, un uz juridiskajiem semināriem ir jāturpina izvirzīt apspriešanai dialoga ar Ķīnu secīgajos posmos izskatītie jautājumi, tādi kā SPPPT ratifikācija, kriminālās tiesvedības sistēmas reforma, tostarp nāvessods un pāraudzināšanas sistēma ar nodarbinātības palīdzību, vārda brīvība, īpaši internets, preses brīvība, brīva piekļuve informācijai, apziņas, domas un reliģiskās pārliecības brīvība, minoritāšu stāvoklis Tibetā, pēc notikumiem Tjananmeņas laukumā aizturēto personu atbrīvošana, kā arī strādājošo un citas tiesības; šajā sakarībā aicina Padomi apsvērt iespēju pagarināt dialogam paredzēto laikposmu un atvēlēt vairāk laika izvirzīto jautājumu apspriešanai; turklāt aicina Padomi un Komisiju īpašu uzmanību pievērst atbilstībai Starptautiskās darba organizācijas konvencijām, it īpaši attiecībā uz neatkarīgām arodbiedrībām un bērnu darbu;

11.   atzīmē Ķīnas apņemšanos atbalstīt ANO Cilvēktiesību padomi tās darbā, kas saistīts ar cilvēktiesību jautājumu ticamu, objektīvu un neselektīvu risināšanu, un aicina pastiprināt sadarbību ANO sistēmā, kā arī sadarbību ar ANO cilvēktiesību struktūrām un ievērot attiecīgajos starptautiskajos cilvēktiesību instrumentos noteiktos starptautiskos cilvēktiesību standartus, tostarp minoritāšu tiesības;

12.   vērš uzmanību uz to, ka Ķīnai ir jāatļauj vārda, reliģiskās pārliecības un domas brīvība; apstiprina vajadzību, jo īpaši saistībā ar Ķīnas amatpersonām diskusijām par "reliģijas" un it īpaši "likumīgas reliģijas" definīciju, pēc visaptveroša tiesību akta par reliģiju, kurš atbilstu starptautiskiem standartiem un nodrošinātu patiesu reliģiskās pārliecības brīvību; pauž nožēlu par pretrunām starp konstitucionālo ticības brīvību (noteikta Ķīnas Konstitūcijas 36. pantā) un pastāvīgo valsts iejaukšanos reliģisko kopienu lietās, it īpaši attiecībā uz reliģisko lietu ministru apmācību, izvēli, iecelšanu amatā un politiski ideoloģisko ietekmēšanu;

13.   pauž nožēlu, ka Sestā Ķīnas un Tibetas sarunu kārta nebija rezultatīva; aicina puses darīt visu iespējamo, lai turpinātu dialogu, un aicina Ķīnas valdību sākt visaptverošas sarunas, pienācīgi ņemot vērā Dalailamas izteiktās prasības attiecībā uz Tibetas autonomiju; aicina Ķīnu atturēties no spiediena izdarīšanas uz valstīm, kurām ir draudzīgas attiecības ar Dalalaimu;

14.   atkārtoti pauž bažas saistībā ar ziņojumiem par pastāvīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem Tibetā un citās tibetiešu apdzīvotās provincēs, tostarp spīdzināšanu, patvaļīgiem arestiem un aizturēšanu, reliģiskās pārliecības brīvības apspiešanu, patvaļīgiem brīvas pārvietošanās ierobežojumiem un rehabilitāciju darba nometnēs; pauž nožēlu par t. s. "patriotiskās audzināšanas" kampaņu pastiprināšanos Tibetas sieviešu un vīriešu klosteros kopš 2005. gada oktobra, piespiežot tibetiešus parakstīt apliecinājumu, apsūdzot Dalailamu kā bīstamu separātistu; aicina Ķīnu ļaut neatkarīgai struktūrai piekļūt Gedhun Choekyi Nyima, kas ir Dalailamas ieceltais Tibetas Panchen Lama, un viņa vecākiem, kā to lūgusi ANO Bērnu tiesību komiteja;

15.   aicina Ķīnu kā ANO Cilvēktiesību padomes locekli īstenot ieteikumus, ko sagatavojis ANO īpašais referents jautājumos par spīdzināšanu un izdot ANO ekspertiem pastāvīgu ielūgumu uz Ķīnu;

16.   uzskata, ka, gatavojoties Pekinas Olimpiskajām spēlēm, jāpievērš lielāka uzmanība cilvēktiesību jautājumiem; atkārtoti uzsver nepieciešamību ievērot "vispārējos ētikas pamatprincipus" un veicināt miermīlīgas sabiedrības attīstību, kurai rūp "cilvēka cieņas aizsardzība", kā tas noteikts Olimpiskās hartas 1. un 2. pantā;

17.   prasa Starptautiskajai olimpiskajai komitejai publicēt savu vērtējumu par to, kā Ķīna ir pildījusi saistības, ko tā uzņēmās 2001. gadā, pirms Pekinai tikai piešķirtas tiesības rīkot Olimpiskās spēles; uzsver ES pienākumu ņemt vērā šādu novērtējumu, un, izmantojot savu olimpisko tīklu, izveidot pamatu atbildīgai rīcībai Olimpisko spēļu sagatavošanas un norises laikā, kā arī pēc tām;

18.   pauž nopietnas bažas par pēdējā laikā aizvien pieaugošo ar Olimpiskajām spēlēm saistīto politiskās vajāšanas gadījumu skaitu, kas skar cilvēktiesību aizstāvjus, žurnālistus, juristus, lūgumrakstu iesniedzējus, pilsoniskās sabiedrības aktīvistus, etniskās grupas, piemēram, uigurus, un visu reliģisko ticību pārstāvjus, it īpaši Falun Gong praktizētājus; aicina Ķīnas varas iestādes nekavējoties atbrīvot šos cilvēkus un izbeigt šos cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī ievērojama skaita ēku nojaukšanu Olimpisko spēļu infrastruktūras izveidei, nepiešķirot atbilstīgu kompensāciju;

19.   tāpat pauž bažas par interneta informācijas uzraudzību un cenzūru, un aicina Ķīnas varas iestādes beigt bloķēt tūkstošiem tīmekļa vietnes, tostarp Eiropas plašsaziņas līdzekļu tīmekļa vietnes; aicina Ķīnas varas iestādes atbrīvot rakstnieku Yang Maodong un pārējos 50 kiberdisidentus un interneta lietotājus, kas atrodas Ķīnas cietumos;

20.   aicina Ķīnu veikt konkrētus pasākumus, lai gan Ķīnas, gan ārvalstu žurnālistiem nodrošinātu vārda brīvību, un ievērot preses brīvību; ir īpaši nobažījies par to, ka netiek īstenoti jaunie noteikumi par Ķīnā strādājošiem ārvalstu žurnālistiem, un mudina Ķīnas varas iestādes nekavējoties pārtraukt cenzēt un bloķēt, it īpaši ar starptautisku uzņēmumu palīdzību, tūkstošiem ārvalstīs izveidotu ziņu un informatīvo vietņu internetā; aicina atbrīvot visus žurnālistus, interneta lietotājus un kiberdisidentus, kuri Ķīnā aizturēti par to, ka īstenojuši savas tiesības uz informāciju; atkārtoti aicina Ķīnas varas iestādes noteikt moratoriju nāvessoda izpildei 2008. gada Olimpisko spēļu laikā un atcelt 42 aizliegto personu kategoriju sarakstu;

21.   vērš uzmanību uz secinājumiem, kas izdarīti 2007.gada oktobra vidū notikušajā Ķīnas Komunistiskās partijas Septiņpadsmitajā Tautas kongresā, kurā tika apsvērtas dažādas perspektīvas un atvērtības pakāpes attiecībā uz augstāku, cilvēktiesību jomā noteikto starptautisko kritēriju ieviešanu Ķīnā;

22.   mudina Ķīnu pārtraukt atbalstu režīmam Mjanmā un situācijai Darfūrā;

o
o   o

23.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ķīnas Tautas Republikas valdībai, Ķīnas Tautas Kongresam, ANO ģenerālsekretāram un Starptautiskās Olimpiskās komitejas padomei.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0381.
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0055.
(3) OV C 305 E, 14.12.2006., 219. lpp.


Ekstrēmisma pieauguma apkarošana Eiropā
PDF 219kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūcija par cīņu pret ekstrēmisma pieaugumu Eiropā
P6_TA(2007)0623RC-B6-0512/2007

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par rasismu, ksenofobiju un labējo ekstrēmismu, jo īpaši 1997. gada 20. februāra rezolūciju par rasismu, ksenofobiju un labējo ekstrēmismu(1), 2006. gada 15. jūnija rezolūciju par rasistiskas un homofobiskas vardarbības pastiprināšanos Eiropā(2) un tā 2007. gada 29. novembra nostāju par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par cīņu pret atsevišķiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm ar krimināltiesību palīdzību(3),

-   ņemot vērā EP 2005. gada 27. janvāra rezolūciju par holokaustu, antisemītismu un rasismu(4),

-   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 6.,7. un 29. pantu un EK līguma 13. pantu, ar ko uzliek par pienākumu ES un tās dalībvalstīm ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības un kas nodrošina to ar lpamatu cīņai pret rasismu, ksenofobiju un diskrimināciju, kā arī ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (Pamattiesību harta) un Padomes 2007. gada 15. februāra Regulu (EK) Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru(5) (Pamattiesību aģentūra),

-   ņemot vērā starptautiskos cilvēktiesību instrumentus, kuri aizliedz diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ, īpaši Starptautisko konvenciju par visa veida rasu diskriminācijas izskaušanu, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ko parakstījušas visas dalībvalstis un liels skaits citu valstu,

-   ņemot vērā Eiropas Savienības pasākumus, lai novērstu rasismu, ksenofobiju, antisemītismu un homofobiju, īpaši divas direktīvas, kas vērstas pret diskrimināciju, proti, Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(6) un Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(7), kā arī iepriekšminēto pamatlēmumu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu,

-   ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2003. gada 29. septembra Rezolūciju Nr. 1344 par ekstrēmistu partiju un kustību radītajiem draudiem demokrātijai Eiropā,

-   ņemot vērā Pamattiesību aģentūras 2007. gadā publicēto ziņojumu par rasismu un ksenofobiju ES dalībvalstīs 2007. gadā,

-   ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ziņojumu "Naidā balstītu incidentu radītās problēmas un risinājumi EDSO reģionā" (2006. gada oktobris),

-   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   nopietni nobažījies par to, ka Eiropā atdzimst ekstrēmistu kustība, paramilitāras grupas un partijas, dažas no kurām pat ir valstiski atbildīgas, kuru ideoloģija un politiskais diskurss, rīcība un uzvedība ir balstīta uz diskrimināciju, tostarp rasismu, neiecietību, reliģiskā naida celšanu, atstumšanu, ksenofobiju, antisemītismu, naidīgu attieksmi pret čigāniem, homofobiju, sieviešu nīšanu un ultranacionālismu un tā kā vairākas Eiropas valstis nesen ir pieredzējušas naidīgus, vardarbīgus notikumus un slepkavības;

B.   nopietni satraukts par to, ka notiek islāma fundamentālistu vervēšanas un vardarbības propagandas kampaņa ar teroristu uzbrukumiem Eiropas Savienībā, balstoties uz naidu pret eiropeiskajām vērtībām un uz antisemītismu;

C.   tā kā šāda veida ekstrēmistiska ideoloģija nav savienojama ar brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma principiem, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā, kurā ir noteikti Eiropas Savienības pamatā esošie daudzveidības un vienlīdzības principi;

D.   tā kā neviena no dalībvalstīm nav pasargāta no ekstrēmismam raksturīgajiem draudiem, kurus tas rada demokrātijai un tā kā Eiropas uzdevums tāpēc ir apkarot ksenofobiskas attieksmes un ekstrēmu politisko kustību izplatību, bet lai to īstenotu ir nepieciešama vienota un saskaņota pieeja;

E.   tā kā dažas politiskās partijas un kustības, tostarp pašreiz valdošās partijas vairākās valstīs vai tās, kuras ir pārstāvētas vietējā, valsts vai Eiropas līmenī, savās programmās kā galveno apzināti ir izvirzījušas neiecietību un/vai vardarbību, kas balstīta uz rasi, etnisko izcelsmi, valstspiederību, reliģiju un seksuālo orientāciju;

F.   tā kā neonacistiska, paramilitāra un cita ekstrēmistiska vardarbība ir vērsta pret daudzām mazāk aizsargātām grupām, tostarp migrantiem, romiem, homoseksuāļiem, rasisma apkarotājiem un bezpajumtniekiem;

G.   tā kā publiskas un viegli pieejamas tīmekļa vietnes, kuras kurina naidu, rada nopietnas bažas, jo nav skaidrs, kā risināt šo problēmu, nepārkāpjot tiesības uz vārda brīvību,

1.   asi nosoda jebkurus rasistiskus un uz naida pamata izdarītus uzbrukumus un mudina visas institūcijas darīt visu iespējamo, lai sodītu vainīgos; pauž solidaritāti visiem šādu uzbrukumu upuriem un viņu ģimenēm;

2.   uzsver, ka ekstrēmisma apkarošana nedrīkst negatīvi ietekmēt pienākumu pastāvīgi ievērot pamattiesības un pamata tiesību principus, tostarp vārda un biedrošanās brīvību, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā;

3.   pauž nožēlu par faktu, ka dažas no mērenajām partijām dāvājušas uzticamību un cieņu ekstrēmistu partijām, iekļaujoties koalīcijas līgumos, tādējādi īstermiņa politiskā ieguvuma un izdevīguma labad ziedojot savu morālo integritāti;

4.   atzīmē, ka, pieaugot tādu ekstrēmistu organizāciju skaitam, kurām bieži raksturīgi neofašistiski elementi, var saasināties sabiedrības bailes, kas var izraisīt rasisma izpausmes dažādās jomās, tostarp nodarbinātībā, mājokļu nodrošināšanas jomā, izglītībā, veselības aprūpē, policijas iestādēs, preču un pakalpoju ieguvē, kā arī piekļuvē plašsaziņas līdzekļiem;

5.   mudina Komisiju un Padomi meklēt pienācīgus politiskos un tiesiskos risinājumus, it sevišķi profilakses posmā saistībā ar jauniešu izglītošanu un sabiedrības informēšanu, mācot par totalitārismu un nostiprinot cilvēktiesību un pamatbrīvību principus, lai dzīvā atmiņā turētu Eiropas vēsturi; aicina dalībvalstis attīstīt tādu izglītības politiku, kas, pamatojoties uz pilsoņu tiesībām un atbildību, veicina demokrātisku pilsoniskumu;

6.   prasa, lai Komisija uzraudzītu to spēkā esošo tiesību aktu pilnīgu piemērošanu, kuri ir izstrādāti, lai aizliegtu mudināt uz politisku un reliģisku vardarbību, rasismu un ksenofobiju; aicina dalībvalstis stingri piemērot un pastāvīgi pilnveidot pretrasisma likumus, informatīvās un izpratnes veidošanas kampaņas plašsaziņas līdzekļos un izglītības iestādēs;

7.   mudina visus demokrātiskos politiskos spēkus neatkarīgi no to ideoloģijas izvairīties no atklāta vai netieša atbalsta sniegšanas rasistiskas vai ksenofobiskas ievirzes ekstrēmistu partijām, kā arī no jebkādas biedrošanās ar to ievēlētiem pārstāvjiem;

8.   brīdina, ņemot vērā 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, ka ekstrēmistu partijas varētu iegūt pārstāvību Eiropas Parlamentā, un aicina politiskās grupas veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka demokrātisku iestādi neizmanto par platformu pretdemokrātisku vēstījumu atbalstīšanai un paušanai;

9.   aicina ES iestādes dot Pamattiesību aģentūrai skaidru uzdevumu pētīt ekstrēmistu struktūras, lai noskaidrotu, vai kāda no tām koordinē darbību visā Eiropas Savienībā jeb reģionālā līmenī;

10.   atgādina par savu pārliecību, ka sabiedrībā pazīstamām personām būtu jāatturas sniegt paziņojumus, kuros tās pauž atbalstu naidīgai attieksmei vai mudina stigmatizēt cilvēku grupas, pamatojoties uz rasi, etnisko izcelsmi, reliģiju, invaliditāti, seksuālo orientāciju vai valstspiederību; ir pārliecināts, ka par vainu pastiprinošu apstākli ir jāuzskata fakts, ka uz naidīgu attieksmi mudina sabiedrībā labi pazīstamas personas; nosoda īpaši satraucošo antisemītisma pārsvaru;

11.   aicina plašsaziņas līdzekļus informēt sabiedrību par draudiem, ko izraisa naida runa un aicina palīdzēt popularizēt demokrātijas, vienlīdzības un tolerances principus;

12.   mudina visas dalībvalstis vismaz pēc tiesas lēmuma paredzēt iespēju liegt valsts finansējumu tām politiskajām partijām, kuras nenosoda vardarbību un terorismu un kuras neievēro Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un ES Pamattiesību hartā noteiktās cilvēktiesības un pamatbrīvības, demokrātiju un tiesiskumu, un aicina tās valstis, kurās minētā iespēja jau pastāv, to nekavējoties izmantot; turklāt aicina Komisiju nodrošināt, lai ES finansējums nebūtu pieejams tiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri tiek izmantoti par platformu plašam rasistisku, ksenofobisku un homofobisku ideju atbalstam;

13.   aicina Komisiju atbalstīt NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras nodarbojas ar demokrātisku vērtību, cilvēka cieņas, solidaritātes, sociālās integrācijas, starpkultūru dialoga veicināšanu un sabiedrības informēšanu par radikālizācijas un vardarbīga ekstrēmisma draudiem, kā arī kuru mērķis ir apkarot jebkura veida diskrimināciju;

14.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un Eiropas Padomei.

(1) OV C 85, 17.3.1997., 150. lpp.
(2) OV C 300 E, 9.12.2006., 491. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0552.
(4) OV C 253 E, 13.10.2005., 37. lpp.
(5) OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.
(6) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.
(7) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.


Melnkalne
PDF 323kWORD 74k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūcija par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalni, no otras puses
P6_TA(2007)0624B6-0494/2007

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Padomes 2005. gada 3. oktobra lēmumu uzsākt sarunas ar Serbiju un Melnkalni ar mērķi noslēgt Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu,

-   ņemot vērā Padomes 2006. gada 24. jūlijā pieņemto jauno īpašo sarunu pilnvarojumu, kas paredzēts tieši Melnkalnei pēc tam, kad šīs valsts parlaments pasludināja valsts neatkarību,

-   ņemot vērā, ka sarunas par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu noslēdza 2006. gada 1. decembrī un 2007. gada 15. martā nolīgums tika parakstīts,

-   ņemot vērā Padomes lēmuma priekšlikumu par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Melnkalnes Republiku parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā (COM(2007)0350),

-   ņemot vērā priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses un Melnkalnes Republiku, no otras puses (COM(2007)0350),

-   ņemot vērā, ka 2007. gada 18. septembrī ES un Melnkalne parakstīja nolīgumus par īstermiņa vīzu izsniegšanas atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanu(1),

-   ņemot vērā Komisijas 2007. gada progresa ziņojumu par Melnkalni (SEC(2007)1434),

-   ņemot vērā Melnkalnei paredzēto daudzgadu indikatīvo finanšu plānošanas dokumentu, kas ir paredzēts kā pirmspievienošanās instruments (2007. –2009.),

-   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā Melnkalne arī ir parakstījusi Enerģētikas Kopienas līgumu;

B.   tā kā Melnkalne 2006. gada 23. oktobrī apstiprināja Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu ratifikāciju;

C.   ņemot vērā, ka Melnkalnes nākotne ir saistīta ar Eiropas Savienību;

D.   ņemot vērā, ka Melnkalne ir Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas līguma parakstītāja; tā kā Melnkalnes pievienošanās PTO var tikt pabeigta 2008. gadā;

E.   tā kā Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnija sanāksmē Salonikos atzina, ka Melnkalnes vieta nākotnē būs Eiropas Savienībā, un to vairākkārt ir apliecinājusi gan Padome, gan Parlaments;

F.   ņemot vērā ietekmi, kas ir minētajam Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam, ar kuru izveido līgumattiecības starp Eiropas Kopienām un Melnkalni būtiskās šīs valsts iestāžu, sociālās un saimnieciskās darbības jomās;

G.   tā kā vides dimensijai ir liela loma Melnkalnes Republikas saimnieciskajā un sociālajā dzīvē ‐ tās nozīme ir atzīta valsts konstitūcijā un tajā ir norādīts, ka Melnkalne ir ekoloģiska valsts, un tā kā jāuzsver, ka šādas vēlmju deklarācijas ir jāapstiprina ar praktiskiem pasākumiem un efektīvām struktūrām;

H.   tā kā neatkarīgām, kompetentām, nekorumpētām un atbildīgām tiesu iestādēm demokrātiskas valsts dzīvē ir nozīmīga loma;

I.   tā kā Melnkalnei piešķirtajam Kopienas atbalstam ir jāatbilst līgumsaistībām, kas paredzētas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā;

J.   tā kā pēc vienošanās starp valdošo koalīciju un nozīmīgu opozīcijas daļu Melnkalnes Parlaments 2007. gada 19. oktobrī pieņēma jauno Melnkalnes konstitūciju ar nepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu;

K.   tā kā Melnkalnes ekonomika 2007. gadā piedzīvo strauju izaugsmi (gandrīz 8 %) un ārvalstu tiešo ieguldījumu pieaugumu (EUR 707 000 000); tā kā bezdarba līmenis šobrīd ir zems, un tas pirmo reizi ir noslīdējis zem 12 %; tā kā joprojām pastāv bažas par maksājumu bilances tekošā konta deficītu;

L.   tā kā korupcija joprojām ir nopietna problēma Melnkalnē un tā kā organizācijas "Transparency International" 2007. gada korupcijas uztveres indekss Melnkalnes gadījumā bija vidēji 3,3 (skalā no 0, kas nozīmē "ļoti korumpēta valsts", līdz 10, kas nozīmē "nekorumpēta valsts");

1.   izsaka gandarījumu Melnkalnes valdībai par ātro Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanas sarunu pabeigšanu un nesen notikušo šā svarīgā dokumenta parakstīšanu;

2.   uzskata, ka Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ir pirmais, bet ļoti nozīmīgs solis ceļā uz Melnkalnes pievienošanos Eiropas Savienībai, un ir pārliecināts, ka nolīgums ir pozitīva priekšzīme turpmākajām pārmaiņām Rietumbalkānos, ko iespējams sasniegt, perspektīvā paredzot iestāšanos ES; tomēr atgādina Melnkalnes pārvaldes iestādēm, ka pievienošanās perspektīva ir reālistiski jānovērtē, ņemot vērā ne vien nepieciešamību valsts tiesību aktos transponēt Kopienas noteikumus un normas, bet arī valsts reālās administratīvās un juridiskās iespējas, kā arī pietiekamu resursu piešķīrumu, jo šie nosacījumu izpilde ir būtiska atbilstīga tiesiskajā regulējuma attīstībai Melnkalnē un tā efektīvai ieviešanai, kā arī valsts demokrātiskās un saimnieciskās attīstības pamata priekšnoteikums;

3.   iesaka, lai Komisija ņem vērā to unikālo pārejas reformu pieredzi, ko ieguva dalībvalstis, kas ES pievienojās 21. gadsimtā, un smeļas iedvesmu no jaunizveidotajiem mehānismiem, kas varētu būt izdevīgi Melnkalnei;

4.   iesaka stiprināt Melnkalnes parlamenta kā parlamentāras demokrātijas stūrakmeņa lomu un norāda, ka šai iestādei jo īpaši būtu jādarbojas kā uzraudzības struktūrai, piemēram, publisko finanšu jomā;

5.   aicina Melnkalnes parlamentu atbilstīgi tā sūtībai aktīvi atbalstīt tuvināšanos ES; atgādina valdībai, ka tai aktīvi jāiesaista Melnkalnes parlaments sabiedriskās domas veidošanā;

6.   mudina Melnkalnes valdību un parlamentu īstenot Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 80. pantā norādītos mērķus, ieviešot tiesību aktus un noteikumus, kas ir nepieciešami tiesu iestāžu pilnīgas neatkarības un pārredzamības nodrošināšanai; uzskata, ka šajā saistībā jaunie konstitucionālie tiesnešu iecelšanas noteikumi samazina Melnkalnes parlamenta rīcības brīvību un palielina pašregulatīvo tiesu iestāžu autonomiju; atgādina, ka ir būtiski, lai pastāvētu neatkarīgas, efektīvas un nekorumpētas tiesu iestādes, lai nodrošinātu pilnīgu un neatgriezenisku tiesiskuma īstenošanu;

7.   mudina Melnkalnes valdību un tiesu iestādes nodrošināt Itālijas tiesu iestādēm visu nepieciešamo atbalstu un sadarbību, lai pabeigtu izmeklēšanu saistībā ar organizēto noziedzību un cigarešu kontrabandu, kurā ir iesaistīti pazīstami Melnkalnes politiķi un ko varētu izmeklēt, balstoties uz starptautisku lēmumu par apcietināšanu;

8.   ar gandarījumu konstatē Melnkalnes nepārtraukto sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) un uzsver, ka šis process ir cieši saistīts ar Melnkalnes virzību uz pievienošanos ES; mudina Melnkalnes pārvaldes iestādes pabeigt izmeklēšanu Ulcinas policijas apgabala vadītāja Sreten Glendza lietā un piecu citu bijušo policistu lietā, kuri apsūdzēti par 1992. gadā izdarītiem kara noziegumiem; atzinīgi vērtē, ka 2007. gada 6. decembrī tika parakstīts nolīgums ar ICTY par tehniskās palīdzības sniegšanu un pārējos pārvaldes iestāžu veiktos pasākumus saistībā ar 2008. gadā paredzēto visu ICTY prāvu pabeigšanas termiņu;

9.   atzinīgi vērtē, ka 2007. gadā Melnkalnes teritorijā arestēja kara noziegumos apsūdzēto Vlastimir Đjorđjević un aicina Melnkalnes pārvaldes iestādes turpināt sadarbību ar Serbiju un citām kaimiņvalstīm, lai atrastu un arestētu pārējās personas, kas tiek turētas aizdomās par kara noziegumu izdarīšanu, jo īpaši Ratko Mladić un Radovan Karadžić;

10.   mudina Melnkalnes pārvaldes iestādes pieņemt un īstenot preventīvu pretkorupcijas politiku ar mērķi uzlabot valsts administrācijas efektivitāti, organizētās noziedzības un cilvēktirdzniecības apkarošanu, kā arī nelegālas ieroču, cigarešu un narkotiku tirdzniecības apkarošanu, jo tie ir turpmākas Eiropas Savienības integrācijas priekšnosacījumi; atgādina, ka ir svarīgi Melnkalnes iedzīvotājiem, tūristiem un ārzemju investoriem radīt drošības sajūtu, un aicina šajā kontekstā stiprināt neatkarīgās korupcijas uzraudzības iestādes;

11.   atzinīgi vērtē 2007. gada 18. septembrī notikušo nolīguma ar Melnkalni par vīzu režīma atvieglojumiem un par atpakaļuzņemšanu parakstīšanu, kas ir pirmais solis uz bezvīzu režīmu, un aicina Padomi un Komisiju izstrādāt tam konkrētu plānu un pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir palielināt ceļošanas iespējas lielākai iedzīvotāju daļai, jo īpaši jauniešiem un studentiem;

12.   atzinīgi šajā kontekstā vērtē ES Kopīgā vīzu pieteikumu centra atklāšanu Podgoricā ar mērķi atvieglot īstermiņa vīzu izsniegšanas procedūru, un aicina dalībvalstis piedalīties Kopīgā vīzu pieteikumu centra projektā, lai Melnkalnes iedzīvotāji šajā ziņā pilnībā varētu izmantot parakstīto nolīgumu;

13.   aicina Melnkalnes pārvaldes iestādes nolīguma parakstīšanu izmantot kā iespēju veikt aktīvas reformas tādās jomās kā tiesiskums, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana, robežkontroles stiprināšana, kā arī administratīvās jaudas palielināšana;

14.   uzsver Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 114. panta nozīmi, kurā ir paredzēts "Melnkalnē nodrošināt efektīvas un atbildīgas valsts pārvaldes veidošanos", un mudina Melnkalnes valdību pieņemt nepieciešamos noteikumus, lai nodrošinātu valsts pārvaldes pārredzamību gan attiecībā uz iecelšanu amatā, gan karjeras vadību, kā arī ar Eiropas Komisijas palīdzību pilnībā izmantot publiskām organizācijām paredzētos Kopienas atbalsta un mērķsadarbības instrumentus;

15.   pauž nožēlu par nolīguma starp ASV un Melnkalni parakstīšanu, kurā ir noteikts, ka Melnkalne apņemas neizdot ASV personālu Starptautiskai krimināltiesai un apmaiņā pret to ASV apņemas sniegt militāru atbalstu Melnkalnei (t.s. 98. panta nolīgums); atgādina, ka ES ir pret šādiem nolīgumiem, jo tie samazina Starptautiskās krimināltiesas autoritāti; cer, ka Melnkalne ņems vērā ES nostāju šajā jautājumā un veiks piemērotus pasākumus;

16.   uzsver, ka ilgtspējīga ekotūrisma attīstība būtiski ietekmēs Melnkalnes ekonomikas nākotni; uzsver nepieciešamību pieņemt atbilstīgu pamata tiesisko regulējumu vides jomā un piekrastes aizsardzības ģenerālplānu, kā arī mudina valdību nodrošināt to neatkarīgo iestāžu darbības spēju, kuras atbild par trauslā ekoloģiskā līdzsvara aizsardzību īpaši piekrastes reģionā un dabas parkos valsts iekšienē, un pauž nožēlu par to, ka Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 96. pantā nav noteiktas skaidras saistības šajā jomā;

17.   pauž nožēlu par pastāvošo spekulāciju zemes un nekustamo īpašumu jomā un par tās negatīvo ietekmi uz valsts ilgtspējīgu attīstību, jo tās iemesli galvenokārt ir vāja vai nepietiekama valsts un vietēja līmeņa pārvaldes iestāžu kontrole;

18.   atzīmē, ka Melnkalne de facto izmanto eiro kā oficiālo valūtu; uzsver, ka eiro pašreizējā izmantošana, par kuru lēmumu pieņēma Melnkalnes pārvaldes iestādes īpašos apstākļos, pilnībā atšķiras no iekļaušanās eirozonā; atgādina, ka ir jāizpilda visi Līgumā noteiktie kritēriji, tostarp ir jāsasniedz augsta ilgtspējīgas konverģences pakāpe, lai varētu pievienoties eirozonai;

19.   aicina Melnkalnes valdību un parlamentu pēc iespējas ātrāk īstenot valsts tiesību aktus ainavu, bet īpaši piekrastes, ūdeņu un jūras vides ainavu aizsardzībai, kā arī īstenot atkritumu un notekūdeņu attīrīšanas integrētas pārvaldības ģenerālplānus, kuros īpaša vērība ir pievērsta atkritumu šķirošanai piekrastes tūrisma centros un ir paredzēts būvēt termiskas reģenerācijas rūpnīcas; īpaši uzsver ekoloģiskā līdzsvara trauslumu Kotoras līcī un neatliekamo nepieciešamību veikt konkrētus pasākumus šā īpaši krāšņā dabas un arhitektūras mantojuma aizsardzībai;

20.   aicina Melnkalnes pārvaldes iestādes praktiski īstenot Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 109. pantā norādītos mērķus, pēc iespējas ātrāk izveidojot iekārtas atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanai; aicina Komisiju palīdzēt Melnkalnes valdībai atrast valsts vai valsts un privātā sektora finansējumu, kas nepieciešams tādu iekārtu izveidei; atzīmē, ka Melnkalnes Enerģētikas stratēģijas projekts laika posmam līdz 2025. gadam paredz padarīt Melnkalnes enerģētikas nozari videi draudzīgāku un uzsver tās nozīmi valsts attīstībā;

21.   norāda, ka ārzemju tiešo ieguldījumu jomā pirmo vietu ieņem ieguldījumi nekustamajā īpašumā; atzinīgi vērtē Melnkalnes valdības pieņemto teritorijas plānojumu un aicina to pilnībā īstenot, lai aizsargātu piekrasti no apbūves; norāda vienlaikus uz to, ka būvniecības kontrolei ir liela nozīme šajā kontekstā un ka ir jāizskata iespēja noteikt būvniecības aizliegumu jutīgās teritorijās;

22.   ir noraizējies par pārredzamības trūkumu un monopolu veidošanas praksi gan politikas, gan ekonomikas sistēmā, kas apgrūtina Melnkalnes kļūšanu par demokrātisku brīvā tirgus sabiedrību;

23.   uzskata, ka, neīstenojot īstermiņa un ilgtermiņa saimnieciskās attīstības plāna izstrāde un īstenošana, kā arī nevēršoties pret Melnkalnes apjomīgās ēnu ekonomikas izskaušana ir būtiska veiksmīgai Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanai; tāpēc aicina Melnkalnes pārvaldes iestādes uzņemties ciešākas saistības nodarbinātības jomā, kas ir viena no smagākajām Melnkalnes sabiedrības saimnieciskajām un sociālajām problēmām, kā arī turpināt ekonomikas politiku, kuras mērķis ir izveidot brīvas konkurences un pārredzamu uzņēmējdarbības vidi;

24.   atgādina, ka ir svarīgi attīstīt vairākveidu satiksmes tīklu, kura pamatā nebūtu tikai autoceļi; uzskata, ka ir iespējams strādāt pie šā mērķa sasniegšanas, veidojot partnerību ar privāto sektoru un izdodot valsts vērtspapīrus; aicina turpināt dzelzceļu atjaunošanu un rekonstruēt daļēji pamesto sliežu ceļu no Podgoricas uz Nikšiču un uz Albānijas pierobežas pilsētu Škoderu;

25.   aicina Melnkalnes valdību atrast ilgtermiņa risinājumu kaimiņvalsts Kosovas bēgļu izmitināšanai un pilsonības jautājumam pamatojoties uz 1997. gada Eiropas Konvenciju par pilsonību un uz nesen pieņemto Eiropas Padomes Konvenciju par bezvalstniecības novēršanu attiecībā uz valsts pēctecību;

26.   mudina Melnkalnes pārvaldes iestādes efektīvāk koordinēt Melnkalnes piedalīšanos Kopienas programmās, jo īpaši izglītības un mācību jomā; atgādina, ka šīs programmas var būt efektīvs piedāvātās izglītības un mācības programmu uzlabošanas instruments un radīt Melnkalnes jauniešiem jaunas studiju perspektīvas, piemēram, iespējas uzturēties ārzemēs; uzskata, ka ir nepieciešams kopā ar Eiropas Komisiju meklēt veidus, kā veicināt mērķsadarbību un partnerattiecības starp Melnkalnes struktūrām un atbilstīgām struktūrām Eiropas Savienības dalībvalstīs; uzskata, ka vīzu režīma liberalizācija veicinātu Melnkalnes iedzīvotāju iesaistīšanos Kopienas programmās;

27.   aicina Melnkalnes valdību īstenot reformas tiesību aktos, kuri saistīti ar plašsaziņas līdzekļiem, bet jo īpaši Likumā par plašsaziņas līdzekļu pārredzamību un to koncentrācijas novēršanu, lai nodrošinātu labāku pārredzamību un novērstu gan drukāto, gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu monopolus; aicina Melnkalnes Parlamentu nodrošināt Melnkalnes Radio un televīzijas padomes (RTCG) neatkarību, tostarp patiesu visu sabiedrības daļu pārstāvību, tādējādi atvieglojot RTCG pārveidi par profesionālu valsts apraides dienestu;

28.   norāda, ka būtiski ir stiprināt un uzturēt plašsaziņas līdzekļu neatkarību, nodrošinot objektīvas pārraides;

29.   pauž dziļu nožēlu par to, ka neviena rezolūcija nav veltīta lietai, kas saistīta ar žurnālista Duško Jovanović slepkavību, kurš nogalināšanas brīdī gatavojās publicēt rakstu sēriju par cigarešu kontrabandu un citiem organizētās noziedzības veidiem Melnkalnē;

30.   mudina Melnkalnes valdību nodrošināt preses brīvību un prasa izmeklēt 2007. gada 1. septembrī notikušo uzbrukumu neatkarīgā avīzes "Vijesti" redaktoram Željko Ivanović;

31.   uzsver to būtisko darbu, ko pilsoniskā sabiedrība var veikt demokrātijas un tiesiskuma attīstīšanas labā, pievēršot uzmanību sociālām problēmām un jutīgiem politikas jautājumiem; aicina šajā kontekstā pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem nodrošināt stingrāku aizsardzību un labākus apstākļus;

32.   ņem vērā to, ka Melnkalnes valdība ir apņēmusies veicināt kultūras sadarbību un aicina pilsonisko sabiedrību ciešāk iesaistīties kultūras pasākumos, cita starpā atbalstot dažādas apvienības un veicinot personu individuālus kontaktus;

33.   atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir Melnkalnes studentiem sniegt iespēju studēt ES; aicina ES dalībvalstis rast jaunus veidus mijiedarbībai ar Melnkalnes iedzīvotājiem;

34.   pauž nožēlu par kavēšanos atvērt Eiropas Komisijas pārstāvniecību Melnkalnē; atgādina, ka ir būtiska "redzama" Eiropas Savienības klātbūtne Melnkalnē, īpaši saistībā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma stāšanos spēkā; atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija ir uzsākusi procedūras, lai pieņemtu darbā Podgoricas delegācijas birojā nodarbināmo personālu, un ir pārliecināts, ka tās tiks pabeigtas visīsākajā termiņā;

35.   atzinīgi vērtē jaunas robežšķērsošanas vietas atklāšanu Scepan Poljē 2007. gada 1. oktobrī un šajā saistībā arī paziņojumu par turpmāku jaunu robežšķērsošanas vietu celtniecību; tāpēc atzinīgi vērtē labu kaimiņattiecību veidošanos;

36.   norāda, ka pastāvīgam nolīgumam par Horvātijas un Melnkalnes robežu ir jāaizstāj starp Horvātiju un Serbijas un Melnkalnes valstu apvienību noslēgtais pagaidu līgums; uzskata, ka pašreiz spēkā esošais pagaidu nolīgums par Prevlakas pussalu ir lielisks pamats jaunam pastāvīgam nolīgumam;

37.   atzinīgi vērtē, ka Melnkalnes valdība ir pieņēmusi jaunu konstitucionālo tekstu; ir pārliecināts, ka jaunajā Konstitūcijā ir skaidri nodalītas likumdošanas pilnvaras, izpildvara un tiesu pilnvaras, kā arī noteikta pietiekama aizsardzība mazākumtautībām;

38.   uzskata, ka jaunais konstitucionālais teksts ir pareizs solis, kas sniedz jaunus pierādījumus Melnkalnes vēlmei pilnībā iekļauties ES; tomēr ir pārliecināts, ka pēc tam, kad tiks veikti pasākumi tiesnešu darbības pārredzamības uzlabošanai un endēmiskās korupcijas izskaušanai, kas bojā priekšstatu par Melnkalnes tiesu iestādēm, tiks uzlaboti tiesnešu iecelšanas un atlaišanas noteikumi ar mērķi nodrošināt tiesu neatkarību;

39.   uzskata, ka Rietumbalkānu valstu reģionālā sadarbība var būt efektīvs instruments šo valstu politisko, saimniecisko un sociālo problēmu atrisināšanai; atzinīgi vērtē Melnkalnes pievienošanos Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgumam, kas būtiski veicinās šīs valsts ekonomisko attīstību; mudina Komisiju atbalstīt Melnkalnes varas iestādes sadarbības nostiprināšanā ar kaimiņvalstīm enerģētikas, vides un transporta jomā; uzsver reģionālās sadarbības nozīmīgo ietekmi uz Melnkalnes integrāciju Eiropas Savienībā;

40.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Melnkalnes valdībām un parlamentiem.

(1) Sk. Parlamenta 2007. gada 24. oktobra Nostājas par šiem nolīgumiem (Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0451 un P6_TA(2007)0452).


Kuģu avārijas Melnajā jūrā, Kerčas jūras šaurumā
PDF 220kWORD 46k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūcija par kuģu avārijām Melnajā jūrā, Kerčas jūras šaurumā, un to izraisīto naftas piesārņojumu
P6_TA(2007)0625B6-0503/2007

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par jūras satiksmes drošību, jo īpaši 2002. gada 21. novembra rezolūciju par tankkuģa "Prestige" avāriju Galisijas piekrastē(1) un 2003. gada 23. septembra rezolūciju par drošību uz jūras, reaģējot uz tankkuģa "Prestige" avāriju(2),

-   ņemot vērā "Erika I" un "Erika II" kuģošanas drošības tiesību aktu paketes,

-   ņemot vērā septiņus likumdošanas priekšlikumus par kuģošanas drošību ("trešā kuģošanas drošības tiesību aktu pakete"), ko Komisija iesniedza Parlamentam 2005. gada novembrī (COM(2005)0586 līdz 0593),

-   ņemot vērā nostāju, kas pieņemta pirmajā lasījumā 2007. gada 29. martā(3) un 2007. gada 25. aprīlī(4) attiecībā uz trešo kuģošanas drošības tiesību aktu paketi,

-   ņemot vērā prioritāro pasākumu kopumu, ko 2005. gadā noteica augsta līmeņa darba grupa un kuru centrā ir piecas galvenās transnacionālās asis, kas savieno ES ar kaimiņvalstīm ziemeļos, austrumos un dienvidaustrumos, kā arī Vidusjūras un Melnās jūras reģionā,

-   ņemot vērā 2007. gada 11. novembrī notikušo kuģu avāriju Melnajā jūrā, Kerčas jūras šaurumā,

-   ņemot vērā EK līguma 71., 80. un 251. pantu,

-   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā spēcīgā vētrā jūras šaurumā un Melnās jūras ziemeļu daļā nogrima vai uzskrēja uz sēkļa desmit kuģi (tankkuģi un kravas kuģi), arī kuģis "Volgoņeftj-139", kura konstrukcija nav paredzēta bargiem laika apstākļiem jūrā;

B.   tā kā pēc provizoriskiem datiem ir gājuši bojā seši jūrnieki un jūrā iekļuva vairāk nekā 2000 tonnu naftas produktu un sēra, kas izraisīja ekoloģisko katastrofu un nogalināja vairāk nekā 15 000 putnu;

C.   tā kā spēcīgas vētras ir izkliedējušas piesārņojošus naftas produktus, un tas skar šā reģiona iedzīvotājus un vidi, un tā kā līdzās cilvēku upuriem naftas produktu un sēra piesārņojums ir tieši skāris arī faunu un floru, kas var ilgstoši ietekmēt šo dabisko dzīvotņu vides kvalitāti;

D.   tā kā Melnā jūra kļūst par vienu no galvenajiem maršrutiem naftas eksporta palielināšanai šajā reģionā;

E.   tā kā šī traģēdija Melnajā jūrā, kas prasīja cilvēku upurus un radīja ekoloģisko katastrofu, vēlreiz apliecina, ka ir jāpasteidzina apspriedes Padomē par pārējiem tiesību aktiem, kas ietilpst trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē,

F.   tā kā līdz ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos ES ir ieguvusi galveno lomu Melnās jūras reģionā, kam, ņemot vērā tuvo attālumu līdz Kaspijas jūrai, Vidējiem Austrumiem un Centrālāzijai, ir ģeostratēģiska nozīme enerģētikas drošības un ES energoapgādes maršrutu dažādošanas ziņā;

1.   pauž solidaritāti un atkārtoti izsaka atbalstu šīs traģēdijas upuriem;

2.   aicina Padomi un Komisiju cieši uzraudzīt situāciju Melnajā jūrā un veikt konkrētus pasākumus, lai palīdzētu mazināt avārijas ekoloģiskās sekas;

3.   aicina dalībvalstis nodrošināt, lai tiktu stingri piemēroti esošie Kopienas tiesību akti, jo īpaši tiesību akti attiecībā uz kuģu standartiem, piemēram, ostas valsts kontroli;

4.   atzīmē, ka sakarā ar nesen notikušajām kuģu avārijām Kerčas jūras šaurumā Krievijas iestādes ir veikušas vairākus pasākumus, piemēram, pieņemot pagaidu aizliegumu upju-jūras kuģiem iziet atklātā jūrā, un uzsver, ka faktiski šos pasākumus varētu atcelt tikai pēc rūpīgas izmeklēšanas un situācijas izvērtējuma pabeigšanas;

5.   aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt Komisijas paziņojumā COM(2007)0575 ierosinātās integrētās Eiropas Savienības jūrniecības politikas principu piemērošanu Melnās jūras reģionā;

6.   uzsver, ka visstingrākā jūras navigācijas noteikumu ievērošana ir būtiska jūras satiksmes drošībai, un aicina dalībvalstis un ES kaimiņvalstis nodrošināt, lai kuģu apkalpes un jūras administrācija nekādā gadījumā neignorētu brīdinājumus par tuvojošos vētru;

7.   uzsver, ka pēc šīm avārijām Melnajā jūrā ES kaimiņvalstīm ‐ galvenokārt Krievijai, kura ir paziņojusi savu nodomu vairākkārtīgi palielināt naftas pārkraušanas jaudu un eksporta apjomu Melnās jūras piekrastē, ‐ būtu jāpievēršas jautājumam par flotes modernizēšanu un aizliegumu izmantot novecojušus vienkorpusa tankkuģus;

8.   atzīst Komisijas proaktīvo rīcību 2005. gada novembrī, kad tā iesniedza trešo kuģošanas drošības tiesību aktu paketi, lai nostiprinātu Eiropas tiesību normas kuģošanas drošības jomā, pirms jūrā nav notikusi vēl kāda avārija, un novērstu turpmākas vides katastrofas un jūras piesārņošanu;

9.   norāda, ka Eiropas Parlaments 2007. gada aprīlī pabeidza izskatīt pirmajā lasījumā septiņus likumdošanas priekšlikumus trešajai kuģošanas tiesību aktu paketei un uzskata, ka šie septiņi likumdošanas priekšlikumi ir cieši savstarpēji saistīti un tādēļ tie jāpieņem vienotā kopumā "paketes" veidā;

10.   uzsver, ka no šādām avārijām, kādas notika Melnās jūras reģionā, jāizdara secinājums par nepieciešamību pasteidzināt Padomes apspriedes, un aicina to nekavējoties pieņemt kopējas nostājas par visiem septiņiem likumdošanas priekšlikumiem;

11.   uzsver Parīzes Saprašanās memoranda un Melnās jūras Saprašanās memoranda nozīmi un aicina Padomi un Komisiju pastiprināt sadarbību ar ārpus ES esošajām piekrastes valstīm, īstenojot pasākumus, lai mazinātu ekoloģiskā piesārņojuma risku, ko var radīt noplūdes kuģu avāriju gadījumā, tos īstenojot arī Starptautiskās jūrniecības organizācijas ietvaros un saistībā ar Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli;

12.   uzsver, ka reģionālajām organizācijām, jo īpaši Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijai (BSEC) var būt izšķirošā loma, lai nodrošinātu kuģošanas pārvaldības un sadarbības uzlabošanu Melnajā jūrā;

13.   norāda, ka šāda vides piesārņošana, kādu izraisīja nesen notikusī naftas produktu noplūde, ir pieaugoša problēma Melnās jūras reģionā, kuru var pārvarēt tikai visu šā reģiona valstu kopīgiem spēkiem; tādēļ aicina reģiona valstis sekmēt pašreizējos sadarbības modeļus un uzsākt jaunus sadarbības mehānismus, piemēram, sadarbību attiecībā uz attīrīšanu pēc tādiem gadījumiem kā nesen notikusī naftas produktu noplūde;

14.   aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas plaši izmantot jauno Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību dokumentu (ENPI) kā instrumentu, lai risinātu Melnās jūras vides problēmas, un izmantot jauno Pirmspievienošanās atbalsta instrumentu (IPA), lai risinātu ar vidi saistītus jautājumus Melnās jūras reģiona valstīs;

15.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 25 E, 29.1.2004., 415. lpp.
(2) OV C 77 E, 26.3.2004., 76. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0093-0094.
(4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0146-0150.


Noguldījumu garantiju sistēmas
PDF 274kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūcija par noguldījumu garantiju sistēmām (2007/2199(INI))
P6_TA(2007)0626A6-0448/2007

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām pārskatīšanu (COM(2006)0729),

-   ņemot vērā Komisijas 1986. gada 22. decembra ieteikumu 87/63/EEK par noguldījumu garantiju sistēmu ieviešanu Kopienā(1),

-   ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 1992. gada 22. septembra atzinumu par priekšlikumu Padomes direktīvai par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām(2),

-   ņemot vērā Parlamenta 1993. gada 10. marta nostāju pirmajā lasījumā(3) un 1994. gada 9. marta nostāju otrajā lasījumā(4) par Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai par noguldījumu garantiju sistēmām,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām(5),

-   ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām 4. panta 1. punktā noteiktās eksporta aizlieguma klauzulas piemērošanu (COM(1999)0722),

-   ņemot vērā Komisijas ziņojumu par to, kā veic par garantiju līmeņa izlīdzināšanu, kas noteikta Direktīvas par noguldījumu garantiju sistēmām (94/19/EK) 4. panta 2.–5. punktā (COM(2001)0595),

-   ņemot vērā Eiropas Banku uzraugu komitejas 2005. gada 30. septembra ziņojumu "Tehniskās konsultācijas, pārskatot ar noguldījumu garantiju sistēmām saistītus jautājumus" (CEBS/05/81),

-   ņemot vērā Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2007. gada februāra ziņojumu: "Iespējamību analīze ‐ ietekmes izvērtējums, mainot ES noguldījumu garantiju sistēmu finansēšanas mehānismu",

-   ņemot vērā Komisijas ziņojumu par minimālās garantijas līmeni noguldījumu garantiju sistēmās Direktīvā 94/19/EK,

-   ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam (COM(2005)0629) un Parlamenta 2007. gada 11. jūlija rezolūciju par šo jautājumu(6),

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas ziņojumu (A6-0448/2007),

A.   tā kā noguldījumu garantiju sistēmas ir drošības tīkla svarīga sastāvdaļa,

B.   tā kā noguldījumu garantiju sistēmas kalpo personu un darbības aizsardzībai, kā arī nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

C.   tā kā pašreizējā situācija banku nozarē, kuru izraisījusi "riskanto klientu" krīze ASV, un tās ietekme uz finanšu tirgiem norāda, cik nepieciešamas ir noguldījumu garantiju sistēmas;

D.   tā kā atšķirības starp valstu noguldījumu garantiju sistēmu struktūrām varētu būt saistītas ar dažādiem iestāžu nosacījumiem dalībvalstīs;

E.   tā kā pārliecība, ka ir nodrošināta finanšu tirgus stabilitāte un godīgas konkurences apstākļi, ir svarīgs pamats visam iekšējam tirgum;

F.   tā kā jaunākie pētījumu ļauj secināt, ka arvien vairāk ES pilsoņu apsver iespēju iegādāties finanšu produktus ārzemēs;

G.   tā kā kredītiestādes arvien vairāk veic pārrobežu darījumus un, mainoties Eiropas banku uzraudzības struktūrām, rodas jautājumi par sadarbību, koordinēšanu un atbildības dalīšanu krīzes situācijās starp izcelsmes un saņēmēju valsti;

H.   tā kā drošības tīklam, izmantojot finanšu tirgus pieaugošo integrāciju, atbilstoši jāpilda savi uzdevumi pārrobežu krīzes situācijās,

1.   atzīst noguldījumu garantiju sistēmu nozīmi un Direktīvas 94/19/EK lietderību patērētājiem un finanšu tirgus stabilitātei; tajā pašā laikā uzsver, ka ir svarīgi novērst iespējamos tirgus izkropļojumus, ja par to liecina izvērtējumu rezultāti;

2.   piekrīt Komisijas vērtējumam par to, ka juridiskas izmaiņas Direktīvā 94/19/EK jāveic tikai pēc tam, kad ir pieejami turpmāko pētījumu rezultāti, jo īpaši pārrobežu riska un krīžu pārvaldības jomā; uzskata, ka ir svarīgi risināt jautājumu par nopietniem konkurences izkropļojumiem, ja to apstiprina izvērtējumu rezultāti;

3.   uzskata, ka noteiktā obligātā drošība ir jāsaskaņo augstākā līmenī, taču šādu paaugstinājumu cieši jāsaista ar atbilstošu ekonomisko attīstību, jo dažas dalībvalstis savas makroekonomiskās situācijas dēļ vēl nespēj nodrošināt Direktīvā 94/19/EK noteikto obligātās aizsardzības līmeni; šajā sakarā skaidri norāda, ka turpmāka aizsardzības līmeņa pazemināšana saistībā ar inflāciju jāizbeidz vēlākais, nākamo reizi grozot direktīvu;

4.   atbalsta Komisijas vērtējumu, ka noguldījumu garantiju sistēmu darbību varētu uzlabot ar pašregulācijas, jo īpaši pārrobežu, pasākumiem;

5.   šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto sadarbību ar Eiropas noguldījumu apdrošinātāju forumu (EFDI) un Kopīgo pētniecības centru, kā arī Komisijas uzsākto plašo dialogu par pašregulācijas pasākumu izstrādi; aicina Komisiju informēt Parlamentu par grafiku un sasniegtajiem rezultātiem šajā sakarā;

6.   uzskata, ka jānodrošina, lai klienti saņemtu vairāk informācijas un, pamatojoties uz šo informāciju, varētu izvēlēties starpniekus, kuriem uzticēt savus uzkrājumus, un ka ar šādu pieeju nepārtraukti jāuzlabo starpnieku spējas darboties pāri robežām un sekmēt tirgus integrāciju; uzskata, ka šajā sakarā svarīga nozīme varētu būt pašregulējumam un jo īpaši Eiropas noguldījumu apdrošinātāju foruma (EFDI) iespējamajam atbalstam;

7.   uzskata, ka ir jāpārskata atšķirīgie pastāvošās noguldījumu garantiju sistēmu finansēšanas veidi saistībā ar iespējamajiem konkurences izkropļojumiem, tostarp vienlīdzīgu izturēšanos pret klientiem un radītajām izmaksām, jo īpaši attiecībā uz ietekmi uz darbību pārrobežu krīzes situācijās;

8.   uzsver to, ka ex-post noguldījumu garantiju sistēmām jānodrošina klientiem aizsardzības un drošības līmenis, kas ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina ex-ante noguldījumu garantiju sistēmas;

9.   uzskata, ka, dalībvalstīs pastāvošais nodalījums starp uzraudzību un noguldījumu garantiju sistēmām rada regulējuma problēmas; aicina Komisiju analizēt šādas situācijas iespējamo negatīvo ietekmi;

10.   uzskata, ka krīzes situācijās atmaksāšanas termiņus noguldītājiem var ievērojami samazināt, pamatojoties uz inovāciju milzīgo apjomu komunikāciju tehnoloģiju jomā kopš Direktīvas 94/19/EK pieņemšanas; uzskata, ka uzlabojumi galvenokārt jāpanāk, izmantojot līdzekļus, kam nav nepieciešami tiesību akti, piemēram, vienošanās, paraugprakses, uzlabotu datu kvalitāti, kā arī precīzu banku atbildības noteikšanu attiecībā uz informācijas apstrādi un to saistībām;

11.   uzskata, ka gadījumā, ja atmaksāšanu veic divas noguldījumu garantiju sistēmas, izcelsmes valsts sistēmu atmaksāšanas termiņš noguldītājam nedrīkst pārsniegt atmaksāšanas termiņu, ko piemēro saņēmējas valsts sistēmas;

12.   atbalsta pieeju, ka attiecīgā dalībvalsts pieņem lēmumu par maksājumu, ko kredītiestāde ieskaitījusi garantiju sistēmās, iespējamo atmaksāšanu vai pārskaitījumu gadījumā, ja noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieks pārtrauc līdzdalību tajā;

13.   atbalsta Komisijas vērtējumu par to, ka jauni noteikumi par garantiju sistēmās ieskaitīto maksājumu atmaksāšanu vai pārskaitījumu nedrīkst vājināt fondu darbību, ne arī nepieļaujami vairot riskus;

14.   uzskata, ka ilgtermiņā ir jārisina jautājums par noguldījumu garantiju sistēmu harmonizēšanu saistībā ar to finansēšanu un kompetenci, kā arī par pārvaldes iestādes nozīmi, izmantojot kopēju visaptverošu pieeju, ja pieprasītajos pētījumos konstatēti konkurences izkropļojumi, nevienlīdzīga izturēšanās pret klientiem vai negatīva ietekme uz pārrobežu risku pārvaldību;

15.   atzinīgi vērtē Ekonomikas un finanšu komitejas un Finanšu pakalpojumu komitejas darba grupu izveidi, lai pārskatītu un izstrādātu ES pasākumus finanšu tirgus stabilitātes nodrošināšanai un uzraudzības regulēšanai;

16.   skaidri norāda, ka banku sektorā novērotā tendence aizstāt meitasuzņēmumus ar filiālēm arī ir saistīta ar jaunām prasībām dalībvalstu iestāžu sadarbības jomā krīzes situācijās;

17.   uzskata, ka Komisijai kopā ar dalībvalstu finanšu ministriem, centrālajām bankām un Eiropas noguldījumu apdrošinātāju forumu pirms un pēc iespējamās krīzes situācijas jāanalizē dalītās atbildības iespējamās priekšrocības un trūkumi un jāinformē Eiropas Parlaments par rezultātiem;

18.   uzskata, ka iepriekš jānosaka procedūras un visu iesaistīto pušu sadarbība iespējamā pārrobežu krīzes situācijā un Komisijai kopā ar dalībvalstu pārstāvjiem, centrālajām bankām un Eiropas noguldījumu apdrošinātāju forumu ir jāplāno un jānosaka procedūras un sadarbība, kā arī par to atbilstoši jāziņo Parlamentam;

19.   aicina Komisiju izstrādāt standartus, lai garantiju sistēmās uzlabotu riska agrīnu noteikšanu; saskata iespēju izmantot sistēmu riska agrīnai noteikšanai, lai noteiktu iemaksu lielumu, pamatojoties uz riskiem;

20.   uzskata, ka ir ieteicams uzsākt plašāku pētījumu, lai noteiktu vispārēju riska novērtēšanas metodi;

21.   skaidri norāda, ka galvenā atbildība par riska ierobežošanu ir bankām;

22.   uzskata, ka ir jāizstrādā pārrobežu riska un krīzes pārvaldības principi, lai samazinātu spekulatīvo izmantotāju problēmu un morālā kaitējuma risku

23.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai.

(1) OV L 33, 4.2.1987., 16. lpp.
(2) OV C 332 E, 16.12.1992., 13. lpp.
(3) OV C 115, 26.4.1993., 91. lpp.
(4) OV C 91, 28.3.1994., 85. lpp.
(5) OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Direktīvu 2005/1/EK.
(6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0338.


Aktīvu pārvaldība II
PDF 498kWORD 103k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūcija par aktīvu pārvaldību II (2007/2200(INI))
P6_TA(2007)0627A6-0460/2007

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu par uzlabotas vienotā tirgus struktūras izveidi ieguldījumu fondiem (COM(2006)0686),

-   ņemot vērā Direktīvu 2001/107/EK(1) un 2001/108/EK(2), ar kurām attiecīgi groza Direktīvu 85/611/EEK(3) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai reglamentētu pārvaldības sabiedrības un vienkāršotos prospektus un lai ņemtu vērā PVKIU ieguldījumus (PVKIU III),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem(4) (Finanšu instrumentu tirgu direktīva),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 9. marta Direktīvu 2005/1/EK, ar ko izveido finanšu pakalpojumu komiteju jaunu organizatorisko struktūru,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību(5) (Pensiju fondu direktīva),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīvu 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību(6) (Apdrošināšanas starpniecības direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīvu 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu(7),

-   ņemot vērā tā 2004. gada 15. janvāra rezolūciju par drošības fondiem un atvasinātajiem finanšu instrumentiem(8),

-   ņemot vērā aktīvu pārvaldības ekspertu grupas 2004. gada 7. maija ziņojumu, ekspertu grupas 2006. gada jūlija ziņojumus, kā arī Parlamenta 2006. gada 27. aprīļa rezolūciju par aktīvu pārvaldību(9),

-   ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (EVRK) 2006. gada 26. janvāra ieteikumu Eiropas Komisijai par definīciju skaidrojumu attiecībā uz atbilstīgiem PVKIU ieguldījumu aktīviem (CESR/06-005),

-   ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumu par finanšu stabilitāti pasaulē ‐ "Tirgus attīstība un ar to saistītie jautājumi",

-   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas gada ziņojuma par 2006. gadu IV sadaļu "Finanšu stabilitāte un integrācija",

-   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 10. augusta Direktīvu 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem(10) (direktīva, ar kuru īsteno Finanšu instrumentu tirgu direktīvu),

-   ņemot vērā EVRK 2007. gada 29. maija ieteikumus par pamudinājumiem saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (CESR/07-228.b),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību(11) (Prospekta direktīva),

-   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (COM(2007)0361) (Maksātnespējas II direktīva),

-   ņemot vērā Ekonomikas un finanšu padomes 2007. gada 8. maija secinājumus,

-   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par ES regulējuma uzlabošanu ieguldījumu fondiem (COM (2005)0314)

-   ņemot vērā Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvu 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai(12) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvu 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos(13)

-   ņemot vērā 2007. gada 19. maija Finanšu stabilitātes foruma atjaunināto ziņojumu par uzņēmumiem ar lielu aizņemto līdzekļu īpatsvaru,

-   ņemot vērā ESAO koordinējošās grupas 2007. gada maija ziņojumu "Privātā kapitāla fondu loma korporatīvajā pārvaldībā ‐ uzņēmumu ar privāto kapitālu un "aktīvāko" drošības fondu nozīme",

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas ziņojumu (A6-0460/2007),

A.   tā kā ar šo rezolūciju nav iecerēts pievērsties pieciem PVKIU III pārskatīšanas dokumentu paketes tiesību aktiem, proti, paziņošanas kārtības atvieglošanai, pārvaldības sabiedrības apliecības izveidošanai, vienkāršotā prospekta pārskatīšanai un fondu apvienošanās un kopfondu regulācijas izveidei, ne arī apspriest izmaiņas uzraudzības iestāžu sadarbībā, kas ir paredzama šajās piecās jomās;

B.   tā kā Parlamenta nodoms ir pilnībā iesaistīties integrētākā Eiropas tirgus veidošanā tiem ieguldījumu fondiem, uz kuriem neattiecas gaidāmā PVKIU III pārskatīšana;

C.   tā kā atvērtie nekustamā īpašuma ieguldījumu fondi (OREF), drošības fondu fondi (FoHF) un citi nesaskaņotie privātie fondi šobrīd paliek ārpus PVKIU struktūras, tādējādi ne tikai negūstot labumu no Eiropas apliecības, bet arī ierobežojot gan individuālajiem ieguldītājiem pieejamo ieguldījumu produktu dažādību, gan PVKIU ieguldījumu stratēģiju;

D.   tā kā atšķirīgās valstu privātās izvietošanas sistēmas (PPR) un dažādā prakse ir šķērslis, kas neļauj pieredzējušiem ieguldītājiem veikt ieguldījumu produktu pārrobežu izvietošanu;

E.   tā kā uz PVKIU un citiem konkurējošiem ieguldījumu produktiem attiecināmās prasības par informācijas sniegšanu ir atšķirīgas un valstīs ir dažādi nodokļu noteikumi attiecībā uz pārrobežu fondu apvienošanu, kā arī ir fondu apstrādes šķēršļi un atšķirīga depozitāriju kompetence, tādējādi radot nelīdzvērtīgus konkurences apstākļus un kavējot konkurences uzlabošanos un Eiropas fondu tirgus konsolidāciju;

F.   tā kā ir bijuši daudzi pārpratumi saistībā ar dažādiem alternatīvo ieguldījumu instrumentiem un tā kā tādi instrumenti kā drošības fondi un privātais kapitāls atšķiras cits no cita gan veidošanas ziņā, gan ieguldījumu politikas mērķu un pārvaldības uzraudzības ziņā,

Nesaskaņotie privātie fondi

1.   atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota OREF ekspertu grupa, tomēr pauž nožēlu, ka Komisija nav noteikusi FoHF jautājumu par līdzvērtīgi prioritāru; ar nepacietību gaida gan ekspertu grupas ziņojumu par OREF, gan Komisijas pētījuma datus par nesaskaņotajiem privātajiem fondiem, lai būtu iespējams izveidot iekšējo tirgu šiem produktiem;

2.   aicina Komisiju pārbaudīt PVKIU III direktīvas 19. panta 1. punkta darbības jomas turpmāku paplašināšanu un to attiecināšanu uz OREF un FoHF, ņemot vērā, ka atbilstība drošības fondu indeksiem (HFI) ir jau piešķirta; uzsver, ka ir vajadzīgs pilnīgs ietekmes novērtējums par risku un ieguvumiem, kurus rada šāda izmaiņa, tādējādi pievēršot īpašu uzmanību PVKIU zīmola aizsardzībai; uzsver, ka šāda pārbaude nedrīkst traucēt PVKIU III pārskatīšanu;

3.   uzskata, ka, ņemot vērā secinājumus iepriekšminētās ekspertu grupas ziņojumā un Komisijas pētījumā, ir jāapsver jautājums par iekšēja tirgus struktūras izveidi OREF, FoHF un citiem nesaskaņotiem privātiem fondiem, uzskatot tos par ES līmenī reglamentētiem produktiem; turklāt šis jautājums ir jāizskata, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu un pilnībā apzinoties diversifikācijas, likviditātes un novērtēšanas problēmas; uzsver, ka tas nekādā gadījumā netraucēs pašlaik notiekošo PVKIU III pārskatīšanu;

Privātās izvietošanas režīms

4.   pieprasa ES līmenī veidot saskaņotu privātās izvietošanas struktūru, lai, pamatojoties uz rūpīgi veiktu ietekmes novērtējumu, uzlabotu iekšējā tirgus integrāciju; uzsver, ka šim režīmam ir jābūt tādam, lai tirgus dalībniekiem nodrošinātu nepieciešamo juridisko noteiktību, tomēr tam nevajadzētu būt pārmērīgi reglamentētam, lai ar pārāk sīkumainām vai kategoriskām prasībām pārlieku neapgrūtinātu privātās izvietošanas darbības, kuras savstarpēji veic pieredzējuši un labi informēti tirgus dalībnieki; atgādina, ka nevajadzētu pieļaut pārmērīgu reglamentāciju valstu līmenī;

5.   uzskata, ka PPR jāattiecina uz visiem atvērtajiem ieguldījumu fondiem, tostarp gan uz ES reglamentētajiem fondiem, gan valstu un trešo valstu reglamentētajiem fondiem; tomēr ir pārliecināts, ka virzīšanās uz priekšu jautājumā par savstarpēju piekļuvi tirgum attiecīgos gadījumos ir būtiska; tādēļ aicina Komisiju sākt sarunas par šādiem nolīgumiem ar trešām valstīm, jo īpaši ar Amerikas Savienotajām Valstīm, un lūdz Komisiju Transatlantisko ekonomisko attiecību padomes sanāksmē pievērsties šā jautājuma izskatīšanai;

6.   ir pārliecināts, ka ir svarīgi definēt, kurš ir tiesīgs ieguldīt; iesaka ņemt vērā tās ieguldītāju kategorijas, kuras jau ir noteiktas gan Finanšu instrumentu tirgus direktīvā, gan Prospekta direktīvā; atbalsta plašu "pieredzējuša ieguldītāja" definīciju; tomēr uzsver, ka neatkarīgi no spēkā esošajiem tiesību aktiem ir vairāki joprojām risināmi jautājumi, piemēram, gada ienākumu kritēriji, kā arī nepieciešamība noteikt pārvedumu ierobežojumus, kas aizliegtu pieredzējšusam ieguldītājājam, kam ir tiesības ieguldīt saskaņā ar šādu PPR, pārdot produktu individuālajiem ieguldītājiem  gan tieši,  gan netieši, piemēram, piesaistot to citiem mazumtirdzniecības produktiem;

7.   iesaka, ka, pirmkārt, pārskatītajos PVKIU III jāiestrādā atbrīvojums PVKIU no paziņošanas procesa ar nosacījumu, ka minētais atbrīvojums attiecas uz nedaudziem ieguldītājiem ar lielu pieredzi, tādiem kā Finanšu instrumentu tirgu direktīvā noteiktajiem profesionālajiem klientiem;

8.   uzskata, ka, otrkārt, PPR būtu jāattiecina arī uz citiem produktiem un tādiem pieredzējušiem ieguldītājiem, kuru veids ir definēts plašāk, kā arī tajā ir jāietver vispārējs atbrīvojums no vietējā tirgus nosacījumu piemērošanas; lūdz, lai Komisija līdz 2008. gada vasarai nosaka, vai ir nepieciešami tiesību akti un vai EVRK vadība ir pietiekama;

9.   ir pārliecināts, ka Eiropas PPR struktūra ir jāpiemēro tikai attiecībā uz pārrobežu privāto izvietošanu, kas šādā gadījumā var būt pārāka pār spēkā esošajiem valstu noteikumiem, bet tai nevajadzētu aizstāt valstu noteikumus, kuri attiecas uz vietējo privāto izvietošanu; atzinīgi vērtē to, ka vismaz sākotnēji tiek veidots režīms, ievērojot EVRK pamatnostādnes, tomēr uzsver, ka, lai panāktu lielāku juridisko noteiktību, ir jāizvērtē nepieciešamība pēc Eiropas tiesību aktiem;

10.   aicina Komisiju pārbaudīt un novērst nodokļu barjeras šo produktu pārrobežu izvietošanai;

Izplatīšana, informācijas atklāšana un informētība par finansēm

11.   uzskata, ka komisijas naudas maksājumi ir pieņemams atlīdzības veids; tomēr vienlaikus uzsver, ka ieguldītāja informēšana, tostarp izmaksu un to sadalījuma informācijas atklāšana, ir būtiska, lai ieguldītāji varētu pieņemt pārdomātākus lēmumus un palielināt konkurenci; atzinīgi vērtē Finanšu instrumentu tirgu direktīvas noteikumus par izmaksu informācijas atklāšanu, tomēr atgādina, ka Finanšu instrumentu tirgu direktīva neattiecas uz visiem konkurējošiem ieguldījumu produktiem;

Konkurējoši produkti

12.   uzskata, ka prasība tirdzniecības vietā regulāri darīt zināmu informāciju par cenu un izdevumiem, kā arī informāciju par risku un izpildi ir jāattiecina ne tikai uz PVKIU, bet vienādā mērā arī uz visiem konkurējošiem produktiem (t. i., sertifikātiem, parādzīmēm un tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanu); tomēr atzīst, ka nav iespējams nodrošināt dažādu ieguldījumu produktu pilnīgu salīdzināmību;

13.   šajā kontekstā lūdz vēlākais līdz 2008. gada beigām veikt visu privāto ieguldījumu produktu tirgvedības, pārdošanas un ar šiem produktiem saistīto konsultāciju tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, it īpaši ‐ Maksātnespējas II direktīvu, Apdrošināšanas starpniecības direktīvu un PVKIU III, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un saskaņotu ieguldītāju aizsardzības pieeju; ņemot vērā produktu un izplatīšanas kanālu dažādību, aicina Komisiju lūgt 3. līmeņa komitejām tehnisku padomu šajā jomā;

14.   ņemot vērā pozitīvo un negatīvo ietekmi, kas saistīta ar rīcības kodeksu pēctirdzniecības nozarē, lūdz Komisiju pārbaudīt, vai nozares prasībām atbilstošs rīcības kodekss ļautu palielināt maksājumu pārredzamību;

15.   atzinīgi vērtē EVRK ieteikumu, ka pret maksājumiem vai nemonetāru labumu, ko gūst vai sniedz juridiska persona, kas ietilpst grupā, kura piedāvā tikai savus produktus (iekšējos fondus), ir jāattiecas tieši tāpat kā pret maksājumu vai nemonetāru labumu, ko gūst vai sniedz jebkura cita juridiska persona, kuras darbība balstās uz atklātās struktūras uzņēmuma (trešo pušu fondu) principu;

16.   atzīmē, ka saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvas īstenošanas direktīvas 26. pantu noteikumi par pamudinājumiem attiecas uz nemonetāriem ieguvumiem vai maksājumiem, kas veikti starp divām atsevišķām juridiskām personām, savukārt uz produktiem, kurus izgatavo un izplata viena un tā pati juridiskā persona, 26. panta noteikumi neattiecas; aicina Komisiju pārbaudīt 26. panta praktisko ietekmi uz konkurējošu produktu izplatīšanu un tādējādi ‐ uz atklātas struktūras uzņēmumiem;

17.   atzīst, ka komisijas naudas maksājumu, it īpaši retrocesijas maksājumu, uzraudzīšana ir laikietilpīgs un dārgs process, un, veidojot arvien atklātāku struktūru, to ir paredzēts intensificēt; tāpēc aicina nozares pārstāvjus pārbaudīt, vai Eiropas Savienībā ir vajadzīgi kopēji standarti, lai saglabātu atbilstīgu stāvokli, tostarp, lai noteiktu izplatītājus vai sniegtu tādus datus kā datu datņu formāti, datu pārraides protokoli un ziņojumu biežums;

18.   aicina EVRK ziņot par direktīvas, ar ko īsteno Finanšu instrumentu tirgu direktīvu, 26. panta ietekmi uz pašreizējiem mīkstinošajiem un apvienošanas pasākumiem 2008. gadā, kā arī, ņemot vērā nozarē jau spēkā esošās un iespējamās pašregulējošās iniciatīvas nākotnē, pārbaudīt, vai ieguldītāji gūs labumu, ja visā ES īstenos kopēju uzraudzības pieeju;

19.   pievienojas bažām, kuras Komisija ir paudusi Zaļajā grāmatā par ES regulējuma uzlabošanu ieguldījumu fondiem attiecībā uz tādu garantēto fondu rašanos, kuri par tādiem maldīgi noteikti gadījumos, kad nav nodrošinātas kapitāla pietiekamības prasības; tādēļ aicina Komisiju, lai tā ierosina, kā Eiropas līmenī attiecībā uz šiem fondiem panākt tiem atbilstīgu noteikumu, piemēram, kapitāla pietiekamības prasību, piemērošanu, lai nodrošinātu patērētāju efektīvu aizsardzību; šajā kontekstā konstatē, ka prasībām par uzraudzību jābūt saskaņotām un vienādi stingrām gan kvalitatīvi attiecībā uz riska pārvaldības normām, gan kvantitatīvi attiecībā uz izrietošajām kapitāla pietiekamības prasībām;

PVKIU un Finanšu instrumentu tirgu direktīvas mijiedarbība

20.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu tās rokasgrāmatā risināt iespējamās pretrunas starp PVKIU III un Finanšu instrumentu tirgu direktīvas noteikumiem par izplatīšanu, pamudinājumiem un uzņēmējdarbības veikšanu; tomēr pauž nožēlu, ka Komisija nav publicējusi šo rokasgrāmatu pirms Finanšu instrumentu tirgu direktīvas īstenošanas dalībvalstīs; aicina Komisiju ņemt vērā ar īstenošanu saistītos dalībvalstu normatīvos aktus, lai precizētu rokasgrāmatas juridisko statusu un tās saistību gan ar EVRK trešā līmeņa pasākumiem, gan ar Komisijas jautājumiem un atbildēm par Finanšu instrumentu tirgu direktīvu;

Kompetence finanšu jomā

21.   norāda, ka vienādas prasības par konkurējošu produktu izmaksu, riska un darbības atklāšanu tirdzniecības vietā palīdz ieguldītājam pieņemt pārdomātu lēmumu tikai tad, ja viņam ir labas zināšanas un pamatizpratne par dažādu ieguldījumu produktu darbību; tādēļ norāda, ka ir nepieciešama kompetence finanšu jomā;

Aplikšana ar nodokļiem pārrobežu fondu apvienošanās gadījumos

22.   ar nožēlu atzīmē, ka daudzās jurisdikcijās pārrobežu apvienošanās gadījumi joprojām tiek aplikti ar nodokļiem, bet uz vietējiem apvienošanās gadījumiem aplikšanu ar nodokļiem neattiecina; uzskata, ka pārrobežu un vietējai apvienošanai jābūt nodokļu neitrālai, jo ieguldītāji nevar ietekmēt šādus pasākumus un pret viņiem jābūt vienlīdzīgai attieksmei;

23.   aicina Komisiju 2008. gadā sagatavot direktīvu par fondu apvienošanās aplikšanu ar nodokļiem, ievērojot Direktīvā 90/434/EEK un Direktīvā 2005/56/EK noteikto nodokļu neitralitātes principu; uzsver, ka mērķis ir nevis nodokļa saskaņošana, bet gan nodokļu neitralitātes noteikšana attiecībā uz vietējo un pārrobežu fondu apvienošanos gadījumos, ja ieguldītājs saglabā fondā savu ieguldījumu gan pirms, gan pēc apvienošanās;

24.   uzskata, ka praktisku apsvērumu dēļ nodokļu neitralitāte vispirms būtu jāpiemēro tikai PVKIU apvienošanās gadījumos, bet vēlāk arī visiem pārējiem fondiem;

25.   uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi saskaņot uzraudzību pār produktiem, kas ir PVKIU produkti, un produktiem, kas nav PVKIU produkti, un pieprasa turpināt darbu pie informācijas apmaiņas un praktiskas sadarbības starp finanšu iestādēm;

Ieguldījumu politika un riska pārvaldība

26.   pauž nožēlu, ka pašreizējās ieguldījumu politikas rezultātā ir radusies situācija, kad tādi aktīvi kā FoHF un OREF ir ārpus atbilstīgo aktīvu darbības jomas saskaņā ar PVKIU III, savukārt par atbilstīgiem EVRK uzskata tādus diezgan nepastāvīgus un mazāk pārredzamus aktīvus kā HFI;

27.   uzskata, ka atbilstīgu aktīvu definēšana un ieguldījumu ierobežojumu noteikšana negarantē ieguldījumu pārvaldības kvalitāti, turklāt privātie ieguldītāji, iespējams, var gūt nepareizu priekšstatu par drošību; tādēļ iesaka apsvērt iespēju pāriet no preskriptīvas pieejas uz principu vadītu pieeju, pamatojoties uz aktīvu un pasīvu pārvaldību, kas ir modernāks riska diversifikācijas veids; uzsver, ka, šajā posmā sākot pamatdiskusiju par šādu pāreju, netiks kavēta PVKIU III direktīvas pārskatīšana; uzsver, ka rūpīgi jāanalizē šādas pārejas ietekme uz PVKIU darbību un PVKIU zīmolu;

28.   uzskata, ka uz principiem balstītu noteikumu ieviešana riska pārvaldības sistēmām 1. līmenī palīdzēs nodrošināt finanšu stabilitāti un uzraudzības metožu konverģenci; tādējādi sagaida, ka tūlīt pēc likumdošanas darba pabeigšanas, pārskatot PVKIU III, Komisija izstrādās uz principiem balstītu kritēriju sarakstu izmantošanai riska pārvaldības sistēmās, ņemot vērā to, ka šādām sistēmām jāatbilst katra fonda individuālajam riska profilam; aicina Komisiju pārbaudīt, vai pārvaldības sabiedrībām jāuzliek par pienākumu skaidrot noteiktas sistēmas piemērotību un vai ir vajadzīga vispārēja prasība par riska pārvaldības sistēmas iepriekšēju saskaņošanu ar uzraudzītāju, un vai depozitārija nozīmei ieguldījumu darbību pārskatā ir jābūt konkrētākai; aicina EVRK pabeigt darbu pie riska mērīšanas sistēmu saskaņošanas un sākt pievērsties jautājumam par likviditātes pārvaldību;

29.   uzskata ‐ lai vairotu ieguldītāju uzticību, visām tām pārvaldības sabiedrībām, kuras dibinātas kā akciju sabiedrības, un visiem biržā reģistrētajiem izplatīšanas uzņēmumiem ir jābūt reģistrācijas valsts noteikumu par korporatīvo pārvaldību, kā arī Kopienas tiesību aktu par korporatīvo pārvaldību subjektiem;

Fondu apstrāde

30.   atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā Eiropas Fondu un aktīvu vadības asociācijas (EFAMA) Fondu apstrādes standartizācijas grupa, Eurofi un citas valstu līmeņa iniciatīvas fondu apstrādes efektivitātes palielināšanai; tomēr atzīmē, ka līdz šim progress nav bijis apmierinošs; uzskata, ka Komisijai ir jāveic pasākumi gadījumā, ja līdz 2009. gadam netiek panākts lielāks progress attiecībā uz fondu elektronisku un standartizētu apstrādi;

31.   vērš uzmanību uz problēmām, ar kurām sastopas gan mazie un vidējie izplatītāji, gan tie izplatītāji, kuri veic ierobežotas pārrobežu darbības, pārejot uz automatizētiem un standartizētiem risinājumiem;

32.   atzīmē, ka standartizēti norēķinu termiņi varētu rosināt lielāku automatizāciju, kā arī vienkāršot un padarīt skaidrāku pasūtījumu apstrādi un samazināt kļūdu daudzumu;

33.   atzīmē, ka, izveidojot standartizētu procesu, tiks atvieglota piekļuve uzticamiem un standartizētiem datiem par pārrobežu fondiem, piemēram, attiecīgā gadījumā ‐ Eiropas fondu nodrošinātai standartizētai atsauču datu bāzei ar tādiem statistikas datiem kā prospekti un apstrādes dati; uzsver vajadzību pēc pārraudzības, lai garantētu datu aktualitāti un uzticamību;

Depozitārijs

34.   pauž nožēlu, ka ne visās dalībvalstīs ES kredītiestāžu filiālēm ir ļauts darboties kā depozitārijiem, lai gan tie ir reglamentēti ES līmenī saskaņā ar ES tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā; tādēļ aicina Komisiju, pārskatot PVKIU III, veikt nepieciešamos likumdošanas pasākumus, lai šādas kredītiestāžu filiāles varētu darboties kā depozitāriji, un precizēt veidu, kā panākt efektīvu uzraudzības iestāžu sadarbību;

35.   uzskata, ka saskaņota depozitārija funkciju definīcija varētu veicināt regulatoru savstarpējo saprašanos un labāku sadarbību, kā arī nodrošinās ieguldītājiem atbilstošu aizsardzības līmeni visā Eiropā; tomēr atzīst, ka pastāv grūtības valstu atšķirību novēršanā, it īpaši attiecībā uz īpašumtiesībām, nosacījumiem par atbildību un noteikumiem par nodrošināšanu pret maksātnespēju; ņemot vērā veikto izpēti par depozitāriju atšķirīgajiem pienākumiem un atbildību dalībvalstīs, pieprasa papildus analizēt juridiskos šķēršļus, kuri jānovērš, lai panāktu depozitāriju funkciju saskaņošanu;

36.   uzsver, ka depozitārija darbības atļauja ir jāievieš tikai depozitārija pienākumu un atbildības pilnīgas saskaņošanas gadījumā; uzsver, ka pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas rūpīgi jāpārbauda mijiedarbība starp depozitārija darbības atļauju, pārvaldības sabiedrības apliecību, fondu un regulatoru;

37.   lūdz Komisiju pārbaudīt, kā ārkārtīgi sarežģītu produktu, piemēram, atvasināto finanšu instrumentu, tostarp kredīta atvasinājumu un rādītāju, tostarp drošības fondu rādītāju plašā izmantošana ietekmē depozitārija pārraudzības funkcijas efektivitāti;

Lamfalussy pieeja

38.   uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt īstenošanas instrumentu izvēli, pamatojoties uz 1. līmeņa pamata tiesību aktu saturu un tajos noteiktajiem mērķiem; aicina Komisiju izteikt priekšlikumus 1. līmenī par juridisko pamatu, kas tiks izmantots gan īstenošanas direktīvām, gan īstenošanas regulām 2. līmenī; norāda, ka attiecībā uz visiem 2. līmeņa pasākumiem ir jāpiemēro jaunā regulatīvā kontroles procedūra;

Drošības fondi

39.   norāda, ka ir pierādīts, ka tādi alternatīvi instrumenti kā darbības ar drošības fondiem (kas vēl joprojām nav pienācīgi izprastas to iespējamās sistēmiskās ietekmes ziņā) bieži rada lielāku tirgus likviditāti, riska izplatību it īpaši attiecībā uz tradicionālajiem ieguldījumu portfeļiem, lielāku konkurenci starp tirgus līderiem un starpniekiem, savukārt atbalsta pamatotības izpēte liecina, ka pieaug informācijas apjoms un cenu noteikšana notiek efektīvāk;

40.   uzskata, ka ārkārtīgi svarīga ir pārredzamības nodrošināšana un informācijas atklāšana ieguldītājiem un uzraudzības iestādēm, un šajā sakarā cer, ka gaidāmie Starptautisko Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) priekšlikumi ieviesīs lielāku skaidrību, kā arī mudina nozares pārstāvjus vienoties par rīcības kodeksu attiecībā uz portfeļa novērtēšanu, riska pārvaldības sistēmām, maksājumu struktūras pārredzamību un izpratnes uzlabošanu par ieguldījumu stratēģijām; lūdz Komisiju šā jautājuma apspriešanā (piemēram, G8 sanāksmes laikā) uzņemties aktīvāku lomu;

41.   ir pārliecināts, ka pēc būtības nevajadzētu aizliegt privāto ieguldītāju piekļuvi drošības fondiem; tomēr uzsver, ka, ņemot vērā drošības fondu un darbību ar tiem bieži vien nepietiekamo reglamentāciju, ir jābūt stingriem privāto klientu piekļuves nosacījumiem; uzsver, ka ir ļoti svarīgi noteikt precīzus ieguldītāju atbilstības kritērijus un reglamentēt darījumu partneru veiktos riska darījumus; vienlaikus uzsver, ka, lai nodrošinātos pret nepareizu pārdošanu, ir jāveic pārbaudes attiecībā uz to subjektu piemērotību un atbilstību, kuru darbību nosaka Finanšu instrumentu tirgu direktīva;

42.   uzskata, ka jautājumi par finanšu stabilitāti ir jāizskata starptautiskā līmenī, uzlabojot sadarbību starp uzraudzības iestādēm un centrālajām bankām starptautiskajās organizācijās, piemēram, Starptautisko Vērtspapīru komisiju organizācijā (IOSCO), kā arī uzturot regulāru dialogu starp valdībām un likumdevējiem; mudina Komisiju, Eiropas Centrālo banku un EVRK aktīvāk veicināt šo dialogu un vajadzības gadījumā ierosināt atbilstīgus pasākumus;

43.   uzskata, ka drošības fondi ļauj stiprināt korporatīvo pārvaldību, palielinot to ieguldītāju skaitu, kuri aktīvi un pārdomāti izmanto savas akcionāru tiesības; tomēr uzskata, ka, izmantojot noteiktus drošības fondus, akcionāri par zemām izmaksām var pastiprināt balsstiesības ar tādiem atšķirīgiem mehānismiem kā fondu aizdevums un aizņēmums; atzīst, ka ne tikai drošības fondos izmanto fondu aizņēmumu; iesaka Komisijai pārbaudīt iespējamību un praktiskumu attiecībā uz noteikumu par to, ka tad, ja akcijas tiek turētas ieguldītāju interesēs, fondu aizdevumu līgumos jāparedz aizdevēja tiesības nekavējoties atsaukt akcijas, un ja atsaukuma nav, aizņēmējam ir tikai tiesības īstenot balsstiesības saskaņā ar aizdevēja norādījumiem;

Privātais kapitāls

44.   uzskata, ka privātajam kapitālam ir būtiska nozīme ne tikai lielu uzņēmumu, bet arī mazo un vidējo uzņēmumu darbības uzsākšanā, izaugsmē un pārstrukturizācijā; tomēr apzinās arī to, ka ir bijuši gadījumi, kad paaugstināts parādsaistību līmenis ir radījis būtisku risku uzņēmumiem un to darbiniekiem tādēļ, ka uzņēmumu vadība nonāca situācijā, kurā vairs nebija iespējams pildīt maksājumu saistības;

45.   uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pārredzamību ieguldītāju un uzraudzības iestāžu vidū attiecībā uz maksājumiem un fondu veidošanu it īpaši gadījumos, kad sviras efekts ietekmē privātuzņēmuma finansiālo stāvokli, un ka pārvaldības mērķu pārredzamība ir vajadzīga, pārstrukturējot lielus uzņēmumus;

46.   uzskata, ka ir svarīgi reglamentēt darījumu partneru veiktos riska darījumus un noteikt precīzus ieguldītāju atbilstības kritērijus, lai mazinātu privāto ieguldītāju darījumu ar privāto kapitālu pakļaušanu riskam;

47.   atzīst, ka nodarbinātības jautājumi bieži vien skar sabiedrības intereses; atzīmē, ka pieejamie dati par to kopējo ietekmi uz vispārējo nodarbinātības līmeni ir pretrunīgi; aicina Komisiju sniegt labāku analīzi;

48.   ir pārliecināts, ka rūpīgāka analīze ir vajadzīga, lai labāk izprastu, kā tādi alternatīvie instrumenti kā drošības fondi, no vienas puses, un privātais kapitāls, no otras puses, ietekmē finanšu stabilitāti, korporatīvo pārvaldību, patērētāju izvēli un aizsardzību, kā arī nodarbinātību; ar nepacietību gaida, kad varēs ivērtēt šo ietekmi tā gaidāmajos Parlamenta ziņojumus par drošības fondiem un privāto kapitālu, kuri pamatojas uz 2007. gada augustā veiktajos pētījumos ietvertajiem secinājumiem; iesaka, lai šajos ziņojumos izvērtē, inter alia:

-   vai ar nozarei atbilstīgu rīcības kodeksu pietiek, lai sekmētu finanšu stabilitāti un ieguldītāju aizsardzību, vai arī ir vajadzīga aktīvāka likumdevēja un uzraudzības iestāžu darbība saistībā ar noteikumiem par informācijas atklāšanu, nosakot obligātos pārskatu standartus un reglamentējot attiecīgos tirgus dalībniekus;

-   vai ir izrādīta interese par alternatīvu ieguldījumu instrumentu Eiropas zīmolu vai arī ir pat nepieciešamība pēc tā, un, ja tāda ir, tad ‐ kādi varētu būt kritēriji, lai noteiktu dažādas aktīvu kategorijas, kuras tiktu ietvertas šādā ES struktūrā;

-   kādi ir nosacījumi, lai privātie klienti saņemtu atļauju piekļūt šīm aktīvu kategorijām;

o
o   o

49.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 41, 13.2.2002., 20. lpp.
(2) OV L 41, 13.2.2002., 35. lpp.
(3) OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).
(4) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/44/EK (OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.).
(5) OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.
(6) OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.
(7) OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.
(8) OV C 92 E, 16.4.2004., 407. lpp.
(9) OV C 296 E, 6.12.2006., 257. lpp.
(10) OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.
(11) OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.
(12) OV L 225, 20.8.1990., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/98/EK (OV L 363, 20.12.2006., 129. lpp.).
(13) OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp.


Tekstilizstrādājumu imports
PDF 300kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūcija par Eiropas tekstilizstrādājumu nozares nākotni pēc 2007. gada
P6_TA(2007)0628RC-B6-0495/2007

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Saprašanās memorandu starp Eiropas Komisiju un Ķīnas Tautas Republikas Tirdzniecības ministriju par dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tekstilpreču un apģērbu eksportu uz Eiropas Savienību, kas parakstīts 2005. gada 10. jūnijā

-   ņemot vērā Komisijas un Ķīnas valdības 2007. gada oktobrī pieņemto lēmumu par kopīgu importa uzraudzības sistēmu,

-   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas šajā jautājumā, jo īpaši 2005. gada 6. septembra rezolūciju par tekstilpreču un apģērbu nozari pēc 2005. gada(1),

-   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   tā kā Ķīna ir pasaules vadošā tekstilizstrādājumu un apģērbu ražotāja un nozīmīgākā šo preču eksportētāja uz Eiropas Savienību;

B.   tā kā kvotu atcelšana tekstilpreču un apģērbu nozarē ir novedusi pie nopietnām sociālām sekām, īpaši reģionos, kuros koncentrēts lielākais skaits uzņēmumu un to darbinieku ‐ pārsvarā sieviešu, un kuru atalgojums ir hroniski zems;

C.   tā kā Komisija un Ķīna, pēc tam, kad 2005. gada 1. janvārī spēku zaudēja Nolīgums par tekstilizstrādājumu un apģērbu starptautisko tirdzniecību, noslēdza iepriekšminēto saprašanās memorandu, ar kuru pārejas laikposmā tiek noteikti ierobežojumi atsevišķu kategoriju tekstilizstrādājumu importam no Ķīnas un kurš spēku zaudēs 2008. gada 1. janvārī;

D.   tā kā Eiropas Savienība un Ķīnas valdība vienojās 2008. gadā ieviest kopīgas importēšanas uzraudzības sistēmu;

E.   tā kā 70 % visu viltoto preču, kas nonāk Eiropas tirgū, ir no Ķīnas un puse visu Eiropas muitas procedūru, kuras ierosinātas saistībā ar viltošanu, attiecas uz tekstilizstrādājumiem un apģērbiem;

F.   tā kā pēc Ķīnas pievienošanās PTO šīs organizācijas dalībvalstīm tika atļauts pieņemt īpašus aizsardzības pasākumus, iespējamu tirgus traucējumu gadījumā nosakot kvantitatīvus ierobežojumus Ķīnas eksportam līdz 2008. gada beigām;

G.   tā kā Eiropas Savienība ir otrā lielākā tekstilpreču un apģērbu eksportētāja pasaulē,

H.   tā kā Eiropas Savienībā tekstilizstrādājumu un apģērbu nozari galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un tā kā nozares sektori ir koncentrēti reģionos, kurus būtiski ietekmē ekonomiskā pārstrukturēšana,

1.   apzinās, ka kvotu sistēmas atcelšana ir juridiski saistoša vienošanās, Ķīnai iestājoties PTO, tomēr atgādina, ka Ķīnas pievienošanās PTO protokols atļauj visām PTO locekļiem, tostarp Eiropas Kopienai, ja tas izrādās nepieciešams, piemērot aizsardzības pasākumus pret importu no Ķīnas līdz 2008. gada beigām;

2.   apliecina, ka divkāršo pārbaužu uzraudzības sistēma nedos nekādu labumu, ja vien tā nenovērsīs 2005. gada notikumu atkārtošanos ‐ kad ES ievesto preču daudzums pieauga paātrinātā tempā; uzsver, ka jāievieš arī citi aizsardzības pasākumi, kas, cita starpā, attiektos uz izstrādājumu kategorijām, kuras noteiktu dalībvalstis, lai tādējādi nodarbinātība un uzņēmējdarbība šajā nozarē ES tiktu aizsargāta un sekmēta;

ES tekstilpreču nozares ārējā konkurētspēja

3.   pauž bažas par augstajām tarifu un netarifu barjerām daudzās trešās valstīs; uzsver, ka Komisijai, tās divpusējos, reģionālos un daudzpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, jānodrošina labāki nosacījumi piekļuvei šo valstu tirgiem, jo tas ir svarīgi ES tekstilpreču un apģērbu nozarei, īpaši MVU;

4.   aicina Komisiju izmantot iespēju sarunās par tirdzniecības nolīgumiem veicināt un nostiprināt vides un sociālos standartus, piemēram, pienācīgu darba standartu, trešās valstīs, lai nodrošinātu godīgu konkurenci;

5.   aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi veicināt uz ES principiem pamatotas tekstilrūpniecības modernizēšanu, ar Septītās pamatprogrammas palīdzību atbalstot tehnoloģiju inovācijas, pētniecību un izstrādi, kā arī profesionālo apmācību, it īpaši MVU nodarbinātajiem; šajā sakarā aicina Komisiju pienācīgi un plaši izpētīt šo svarīgo jautājumu;

6.   uzskata, ka attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, kas tiek ievesti no trešām valstīm, jāpiemēro saistoši noteikumi par izcelsmes norādēm, un šajā sakarībā aicina Padomi pieņemt izskatīšanas procesā esošo priekšlikumu regulai par izgatavošanas vietas norādi; atzīmē, ka šī regula palīdzētu nodrošināt patērētāju tiesību labāku aizsardzību un veicinātu tādas Eiropas rūpniecības attīstību, kura pamatojas uz pētniecību, inovācijām un kvalitāti;

ES tekstilizstrādājumu rūpniecība un tajā nodarbinātie

7.   aicina Komisiju nodrošināt, ka būtiska Globalizācijas pielāgošanas fonda daļa tiks izmantota tekstilpreču nozares pārstrukturēšanai un strādājošo pārkvalificēšanai, jo īpaši attiecībā uz MVU, kurus skar tirgus liberalizācija;

8.   atkārto savu priekšlikumu par to, ka jāizstrādā Kopienas programma tekstilpreču un apģērbu nozarei, kura arī tiktu pienācīgi atbalstīta, jo īpaši pievēršoties mazāk attīstītiem reģioniem, kas no šīs nozares ir atkarīgi, ar mērķi veicināt pētniecību, jauninājumus, profesionālo izglītību un MVU, un šī programma jāīsteno vienlaidus ar Kopienas programmu nozares izstrādājumu jaunu tirgu radīšanai un popularitātes veicināšanai ārvalstīs, piemēram, starptautiskās tirdzniecības izstādēs;

9.   aicina Komisiju un dalībvalstis ar sociāliem pasākumiem un plāniem palīdzēt tekstilizstrādājumu un apģērbu nozarē nodarbinātajiem tajos uzņēmumos, kurus skar pārstrukturēšana;

Negodīga tirdzniecība un preču viltošana

10.   atgādina, ka tirdzniecības aizsardzības instrumenti (pasākumi, kas vērsti pret dempingu un subsīdijām un nodrošina aizsardzību) ir regulējoši pamatmehānismi un likumīgi līdzekļi, lai visaptveroši risinātu problēmas ar legālām un nelegālām importprecēm no trešām valstīm, jo īpaši tekstilpreču un apģērbu nozarē, jo šis tirgus tagad ir brīvs un to neaizsargā ar kvotu palīdzību;

11.   aicina Komisiju mudināt Ķīnas varas iestādes, lai tās pielāgo savu valūtas kursu, un pārskata savu eiro/dolāru ārvalstu valūtas atlikumu, kas šobrīd veicina Ķīnas tekstilpreču un apģērbu masveida importu;

12.   pauž tā bažas par sistemātiskiem pārkāpumiem intelektuālo īpašumtiesību jomā; mudina Komisiju cīnīties pret šiem pārkāpumiem, jo īpaši pret viltojumiem, starptautiskajā, reģionālajā un starpvalstu līmenī, vēršoties pret jebkādām negodīgas tirdzniecības izpausmēm;

Importa uzraudzība

13.   atzinīgi vērtē kopīgu importa uzraudzības sistēmu, kas nodrošinās Ķīnas eksportpreču divkāršu pārbaudi, Eiropas Savienībā ievedot astoņu kategoriju tekstilizstrādājumus un apģērbus; tomēr pauž dziļas bažas par to, kā šī sistēma tiks izveidota; aicina Komisiju pienācīgi nodrošināt šādu divkāršo pārbaudi un novērtēt tās efektivitāti, lai panāktu netraucētu pāreju uz tekstilpreču brīvu tirdzniecību;

14.   uzsver, ka nepietiek ar to, ka tikai 2008. gadā ieviesīs divkāršas pārbaudes sistēmu, bet vēl jānodrošina efektīva uzraudzības sistēma ilgākam laikposmam;

15.   uzskata, ka augsta līmeņa grupai ir jāpārrauga uzraudzības sistēma tekstilprecēm un apģērbiem, kurus ieved Eiropas Savienībā;

16.   aicina Komisiju un ASV iesaistīties apspriedēs par tekstilpreču importu no Ķīnas;

17.   aicina Eiropas Komisiju pirms 2008. gada pirmā ceturkšņa beigām izveidot uzraudzības sistēmu un novērtēt gūtos rezultātus, lai nodrošinātu, ka pienācīgi un laikus ņem vērā tekstilpreču importa pieauguma negatīvo ietekmi, un lūdz Komisijai par konstatēto ziņot Parlamentam;

Drošums un patērētāju tiesību aizsardzība

18.   mudina Komisiju izmantot savas pilnvaras un aizliegt nedrošus ražojumus ES tirgū, arī attiecībā uz tekstilpreču un apģērbu nozari;

19.   aicina Eiropas Komisiju panākt, ka uz ievestiem tekstilizstrādājumiem, kas nonāk ES tirgū, jo īpaši ievestiem no Ķīnas, attiecas tādas pašas drošuma un patērētāju tiesību aizsardzības prasības kā uz tekstilizstrādājumiem, kuri izgatavoti Eiropas Savienībā;

20.   prasa Komisijai veikt pienācīgu novērtēšanu un izpēti attiecībā uz cenu pazeminājumu atviegloto nonākšanu līdz ES patērētājiem;

Jaunattīstības valstis un ES partnervalstis Vidusjūras reģionā

21.   aicina Komisiju atbalstīt Eiropas un Vidusjūras reģiona ražošanas zonas izveidi tekstilpreču nozarē, izmantojot ES un tās Vidusjūras reģiona partnervalstu tirgu ģeogrāfisko tuvumu, lai izveidotu starptautiski konkurētspējīgu reģionu, kas var nodrošināt, ka pašreizējais rūpnieciskās ražošanas un nodarbinātības līmenis tiek saglabāts;

22.   uzsver, ka tekstilizstrādājumu importa ierobežojumu atcelšana ne tikai krasi izmainīs importa tendences ES tirgū, bet arī var ietekmēt apģērbu un tekstilizstrādājumu nozari jaunattīstības valstīs, tostarp ES partnervalstīs Vidusjūras reģionā;

23.   aicina Komisiju izpētīt tekstilpreču un apģērbu nozares pilnīgas liberalizācijas ietekmi uz vismazāk attīstītām valstīm (VAV); pauž sevišķas bažas par to, ka dažās VAV, lai saglabātu konkurētspēju, netiek ievērotas sociālās un darba pamattiesības; aicina Komisiju novērtēt, kā ar programmu "Palīdzība tirdzniecībai" un citām līdzīgām programmām var palīdzēt VAV iesaistīt sociālā un vides ziņā ilgtspējīgās nozaru programmās;

24.   aicina Komisiju novērtēt piedāvājuma pārvaldības līdzekļu lietderību attiecībā uz apģērbu nozari, lai izlīdzinātu globālo konkurenci un novērstu strauju sociālo un vides standartu krišanos;

Eiropas Parlamenta informēšana

25.   prasa Komisijai nodrošināt Parlamentu ar pilnīgu informāciju par visiem būtiskiem notikumiem saistībā ar tekstilizstrādājumu starptautisko tirdzniecību;

o
o   o

26.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 193 E, 17.8.2006., 110. lpp.


Ekonomikas un tirdzniecības attiecības ar Koreju
PDF 312kWORD 75k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūcija par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Koreju (2007/2186 (INI))
P6_TA(2007)0629A6-0463/2007

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Pamatnolīgumu par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Korejas Republiku no otras puses(1),

–   ņemot vērā Copenhagen Economics un prof. J. F. Francois veikto pētījumu "Iespējamā brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Dienvidkoreju ekonomiskā ietekme",

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā" (COM(2006)0567),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību perspektīvām(2) un 2006. gada 28. septembra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Indiju(3),

–   ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) "Pamatnostādnes daudznacionāliem uzņēmumiem" un Starptautiskās darba organizācijas (ILO) "Trīspusējo deklarāciju par daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālajai politikai piemērojamajiem principiem",

–   ņemot vērā ESAO 2007. gada nodarbinātības statistiku,

–   ņemot vērā Korejas Republikas (turpmāk tekstā Koreja) un Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (turpmāk tekstā Ziemeļkoreja) 2007. gada 4. oktobrī pieņemto Deklarāciju par Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas attiecību attīstību, mieru un ekonomisko izaugsmi,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0463/2007),

A.   tā kā uz noteikumiem balstīta daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas izveidota ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) palīdzību, ir vispiemērotākā sistēma taisnīgas un vienlīdzīgas tirdzniecības reglamentēšanai un veicināšanai, izstrādājot atbilstošus noteikumus un nodrošinot atbilstību šiem noteikumiem;

B.   tā kā ES jāturpina uzskatīt par prioritāti Dohas Attīstības programmas (DDA) līdzsvarota rezultāta sasniegšanu, kas palīdzētu attīstības valstīm pilnvērtīgi piedalīties starptautiskās tirdzniecības sistēmā;

C.   tā kā divpusēji un starpreģionu tirdzniecības nolīgumi tomēr var papildināt PTO noteikumus, aptverot tādus jautājumus kā sociālie un vides standarti, par kuriem patlaban ir grūti panākt daudzpusēju nolīgumu;

D.   tā kā nolīgumā ar Koreju var būt ietverti arī jautājumi par ieguldījumiem un pakalpojumu tirdzniecību, bet, ietverot tos, nedrīkst pieļaut, ka tirgus atvēršana apdraudētu Eiropas vai Korejas noteikumus par sabiedrisko pakalpojumu un kultūras daudzveidības aizsardzību vai ierobežotu politikas jomu, kas nepieciešama, lai ES un arī Korejā vienpusēji ieviestu piemērotas sociālās, ekonomikas un vides politikas;

E.   tā kā Korejas tautsaimniecība ir viena no pasaulē lielākajām tautsaimniecībām ar tādu ienākumu uz vienu iedzīvotāju, kas līdzinās vidēja līmeņa ES dalībvalsts ienākumam;

F.   tā kā nabadzība joprojām ir neatrisināta un plašumā ejoša problēma Korejā, kura saskaņā ar ESAO statistiku ir viena no trim ESAO dalībniecēm, kurās ir gan vislielākā atšķirība starp ienākumiem, gan vislielākā šīs atšķirības paplašināšanās; tā kā Koreja ieņem pēdējo vietu starp ESAO dalībniecēm, kuras sociālajai drošībai tērē mazāk nekā 5 % no nodokļu ieņēmumiem, salīdzinot ar ESAO vidējo rādītāju 43 %;

G.   tā kā Koreja ir ES ceturtā lielākā tirdzniecības partnere ārpus Eiropas un 2006. gadā ES bija lielākā ārvalstu investore Korejā;

H.   tā kā Koreja ir parakstījusi brīvās tirdzniecības nolīgumus (BTN) ar Amerikas Savienotajām Valstīm un daudziem citiem vadošajiem tirdzniecības partneriem un turpina sarunas par citiem nolīgumiem;

I.   tā kā piekļuvi tirgum aizvien vairāk kavē dažādu veidu ārpustarifu šķēršļi, tostarp nav pieņemtas starptautiskas normas un standarti, kas daļēji ir iemesls ES lielajam strukturālajam deficītam divpusējās tirdzniecības attiecībās;

J.   tā kā pētījumi liecina, ka no ES un Korejas nolīguma būtisku ekonomisku labumu varētu gūt abas puses, bet jebkura izvērtētā rīcības plāna gadījumā Korejas ieguvums atbilstu divām trešdaļām no pušu kopējā ieguvuma,

Vispārēji jautājumi

1.   uzskata, ka veiksmīgs DDA rezultāts joprojām ir ES tirdzniecības prioritāte, un paustu bažas, ja divpusējas sarunas ar Koreju vai citiem partneriem novirzītu no šī mērķa sasniegšanas;

2.   uzskata, ka divpusējas sarunas ar lielākajiem tirdzniecības partneriem vai reģioniem var noderīgi papildināt daudzpusējos noteikumus, ja vien šo sarunu rezultātā tiek slēgti plaši un ļoti kvalitatīvi nolīgumi, kas neaprobežojas tikai ar tarifu samazināšanu, bet aptver daudz plašāku jomu;

3.   uzskata, ka Korejas tautsaimniecības apjoms un straujā izaugsme padara to par piemērotu kandidātu šādam nolīgumam, taču pievērš uzmanību būtiskām problēmām, tostarp nozīmīgajiem ārpustarifu šķēršļiem, kas būs jārisina, lai panāktu apmierinošu nolīgumu;

4.   uzskata, ka nolīgums, kas aprobežojas ar tarifu samazinājumu, dos tikai īstermiņa ieguvumus, un tādēļ pieprasa likvidēt ārpustarifu šķēršļus un atvērt Korejas pakalpojumu nozari;

5.   uzskata, ka visos BTN ar Koreju jāņem vērā četri tā sauktie Singapūras jautājumi (tirdzniecība un ieguldījumi, tirdzniecība un konkurences politika, publisko iepirkumu pārredzamība un tirdzniecības atvieglošana);

6.   secina, ka savstarpēji izdevīgs nolīguma saturs ir svarīgāks par straujas rīcības grafiku, un paustu bažas, ja mākslīgi noteiktu termiņu dēļ tiktu parakstīts nolīgums, kas nav plašs, tālejošs un līdzsvarots;

Ilgtspējīga attīstība

7.   uzskata, ka videi nekaitīgiem produktiem tarifi jāsamazina ātrāk un krasāk nekā citām precēm; aicina Komisiju un Korejas sarunu dalībniekus izstrādāt šādiem produktiem skaidru definīciju; noteikti iesaka, ka šajā definīcijā pienācīgi jāņem vērā preču ražošanas vides apstākļi;

8.   pauž nožēlu, ka plānotā sarunu grafika dēļ ilgtspējīgas ietekmes novērtējums (SIA) nav veikts agrāk; uzskata, ka ir ļoti svarīgi pirms nolīguma parakstīšanas publicēt SIA rezultātus un piešķirt pietiekamu laiku plašai sabiedriskai apspriešanai, tā lai SIA rezultāti var ietekmēt sarunu iznākumu; aicina Komisiju apspriesties ar Parlamentu, Padomi un pilsonisko sabiedrību, ja SIA pētījums liecina, ka nepieciešami atvieglojumi, un atbilstīgi apspriest BTN galīgo redakciju;

9.   uzskata, ka Komisijas centieni attiecībā uz piekļuves tirgum uzlabošanu jālīdzsvaro ar tikpat mērķtiecīgu pieeju attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību; vienlaikus prasa, lai nebūtu nekādu izņēmumu attiecībā uz noteikumu par to, ka piekļuve Eiropas iekšējam tirgum atkarīga no vides aizsardzības normu izpildes;

10.   atzinīgi vērtē ASV Kongresa prasības rezultātā panākto stingrāku sociālo un vides klauzulu ieviešanu nesen noslēgtajā ASV un Korejas BTN;

11.   uzskata, ka ES sarunu dalībniekiem tas ir jāuzskata par pamatu turpmāka progresa panākšanai, sevišķi attiecībā uz Starptautiskās Darba organizācijas pamatnormu ratifikāciju un izpildi, Korejas iesaistīšanos klimata pārmaiņu apkarošanā laikposmā pēc 2012. gada un spēkā esošo ES vides normu un tiesību aktu atzīšanu;

12.   aicina iekļaut saistošas sociālās un vides klauzulas katrā tirdzniecības nolīgumā ar Koreju;

13.   aicina dalībvalstis un Komisiju divpusējo sarunu laikā ar Koreju atbalstīt un veicināt, lai ESAO korporatīvās pārvaldības un korporatīvās sociālās atbildības principus piemēro gan Korejas uzņēmumi, kuri darbojas Eiropā, gan Korejā izveidotie Eiropas uzņēmumi;

14.   uzskata plašu ilgtspējīgas attīstības sadaļu par jebkura nolīguma būtisku daļu, taču atgādina, ka pamatmērķis ir nolīgumā minēto normu izpilde; uzskata, ka tāpēc uz minēto sadaļu jāattiecina strīdu izšķiršanas standartmehānisms;

15.   uzskata, ka Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības forumam, kurā ir pārstāvji no darba ņēmēju un darba devēju organizācijām un nevalstiskajām organizācijām, varētu būt nozīmīga loma, nodrošinot, lai vienlaicīgi ar plašāka tirgus atvēršanu tiktu paaugstināti vides un sociālie standarti;

16.   iesaka izveidot mehānismu, kas dod iespēju atzītām ES vai Korejas darba ņēmēju un darba devēju organizācijām iesniegt pieprasījumus par pasākumiem, kuri tiktu veikti noteiktā laikposmā un kuri rosinātu papildu pasākumus un noteikumu pārskatīšanu, lai vērstos pret darba ņēmēju tiesību pārkāpējiem;

Nozaru jautājumi

17.   aicina noslēgt ar Koreju tādu BTN, kas aptver tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem un paredz, ka divpusējo nolīgumu neatņemama sastāvdaļa ir zinātniskā un tehniskā sadarbība un intelektuālais īpašums, un kurš veicina sadarbību energoresursu efektivitātes jomā, paredz vērsties pret klimata pārmaiņām un kurā ir ietverti citi enerģijas politikas ārējie aspekti, kodolenerģija un atjaunīgās enerģijas avoti, kā arī "Galileo" programma;

18.   uzskata, ka tas, ka Korejā pastāv no starptautiskām normām atšķirīgas normas un marķēšanas prasības, rada vislielākos ārpustarifu šķēršļus, kas izraisa īpašas problēmas automobiļu, farmācijas, kosmētikas un elektronikas rūpniecībās; aicina Korejas valdību sniegt pietiekamus paskaidrojumus par šādām atšķirībām vai, pretējā gadījumā, apņemties tās novērst BTN sarunu laikā;

19.   atbalsta Komisijas mērķi atbalstīt ES farmaceitisko izstrādājumu un medicīnas ierīču eksportētājus, nodrošinot lielāku pārredzamību Korejas veselības aprūpes sistēmā; tomēr pieprasa, lai nolīgums nerada tiesiskus vai praktiskus šķēršļus tiem Korejas uzņēmumiem, kuri izmanto 2001. gada 14. novembrī PTO ministru konferencē Dohā pieņemtās deklarācijas par līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPs līgums) un sabiedrības veselību, 4. un 5. punkta noteikumus par elastību, lai veicinātu piekļuvi medikamentiem jaunattīstības valstīs;

20.   uzsver, ka savstarpējas atzīšanas nolīgums (MRA) jāiekļauj ES un Korejas BTN, lai turpmāk novērstu tirdzniecības šķēršļus, kurus rada Koreja iestādes, veicot nevajadzīgas dubultas procedūras, un tas traucē dažādu nozaru ES uzņēmumiem, kas vēlas pārdot izstrādājumus Korejā;

21.   pauž nožēlu, ka Koreja neievēro starptautiskās normas un izraisa to, ka dzīvniekus pakļauj izmēģinājumiem, kas nav nepieciešami, jo ir jau veikti; uzskata, ka nolīgumā jācenšas nodrošināt, lai vienas puses atzītās zinātniski apstiprinātās alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem uzskatītu par pieņemamām otrai pusei;

22.   pauž bažas, ka ES un Korejas BTN varētu ļoti negatīvi ietekmēt Eiropas automobiļu rūpniecību; tādēļ aicina Komisiju apsvērt stratēģiju par ES importa tarifu ar aizsardzības mehānismiem pakāpenisku pārtraukšanu; iesaka saistīt šo pakāpenisko pārtraukšanu ar galveno ārpustarifu šķēršļu atcelšanu Korejai;

23.   norāda saistībā ar automobiļu rūpniecību, ka Koreja ir parakstījusi un ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) Nolīgumu par globālu tehnisku noteikumu ieviešanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un tādējādi ir apņēmusies ieviest standarta noteikumus; aicina Komisiju uzstāt, lai šie noteiktumi tiktu ieviesti ātri; vienlaikus aicina Komisiju pieprasīt, lai UNECE normām atbilstošos ES automobiļus drīkstētu ievest Korejā bez pārbaudes vai apstiprināšanas; iebilst pret noteikumiem, kas atbrīvo Korejas transportlīdzekļus no pretpiesārņojuma emisiju standartu piemērošanas;

24.   uzskata, ka, ņemot vērā ES problemātisko pieredzi attiecībā uz Korejas kuģu būvniecības nozari, šai nozarei sarunās ir jāpievērš īpaša uzmanība;

25.   uzskata, ka sarunu laikā Komisijai arī jāņem vērā gan Korejas, gan Eiropas lauksaimniecības nozares bažas, it īpaši attiecībā uz BTN negatīvo ietekmi uz riska grupas izstrādājumiem;

26.   par sarunu prioritāti uzskata augstos tarifus un pārmērīgās marķēšanas prasības, ar ko saskaras destilēto stipro alkoholisko dzērienu ražotāji; aicina nekavējoties īstenot pasākumus, lai apkarotu ārpustarifu šķēršļus, kas skar augļus un dārzeņus, un konservētiem augļiem piemērotos pārmērīgi augstos tarifus; uzskata par ļoti svarīgu apmierinoša rezultāta sasniegšanu attiecībā uz ģeogrāfiskām norādēm;

27.   pauž bažas par grūtībām, ar kādām saskaras ārvalstu uzņēmumi, mēģinot piekļūt Korejas pakalpojumu tirgum, tostarp banku, apdrošināšanas un juridisko konsultāciju jomās;

28.   piešķir prioritāru nozīmi efektīvai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, tostarp atbilstīgu sodu ieviešanai par viltošanu un pirātismu; uzskata, ka jāiekļauj īpašas sistēmas ātrai un efektīvai strīdu risināšanai saskaņā ar PTO noteikumiem, lai atbilstīgi varētu vērsties pret šīm un citām negodīgas tirdzniecības konkurences metodēm; konstatē, ka pašreizējās sarunas ar Koreju par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību nedrīkst kaitēt tādiem atzītiem politikas mērķiem kā piekļuve medikamentiem, pārsniedzot līgumos par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPs nolīgumi), noteiktās saistības, bet gan šīm sarunām jāmudina izmantot TRIPs elastīgās klauzulas;

29.   mudina Koreju ieviest publiskā izpildījuma tiesības skaņu ierakstu izgatavotājiem saskaņā ar 1961. gada Starptautisko konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Romas Konvencija), Starptautiskās intelektuālā īpašuma aizsardzības organizācijas (WIPO) 1996. gada Līgumu par izpildījumu un fonogrammām un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā(4);

30.   aicina Koreju pildīt visus WIPO interneta līgumus (WIPO 1996. gada Autortiesību līgums un WPPT), tajā skaitā: pilnīgu tiesisku atbalstu tehnoloģiskās aizsardzības pasākumiem, ko izmanto autortiesību īpašnieki, tostarp krāpniecisku darbību novēršanu; piešķirt skaņu ierakstu izgatavotājiem ekskluzīvas tiesības uz visa veida izplatīšanu internetā; ieviest efektīvu procedūru paziņošanai un izņemšanai no aprites; atzīt pagaidu eksemplāru aizsardzību un ierobežot privātas kopēšanas izņēmumu ciparu jomā;

31.   mudina Koreju pastiprināt cīņu pret interneta pirātismu ar šādiem līdzekļiem: labāk motivējot tīmekļa pakalpojumu sniedzējus sadarboties cīņā pret pirātismu; mudinot Autortiesību aizsardzības centru nodrošināt ārzemju autortiesību turētāju darbu aizsardzību pret tiešsaistes pirātismu; veicot izmeklēšanu un izvirzot apsūdzības pret tiesību subjektiem, kas iesaistīti nelikumīgu tīmekļa vietņu, serveru, glabāšanas pakalpojumos un datņu koplietošanas pakalpojumos;

32.   uzsver, ka ikvienam BTN ar Koreju ir jānodrošina, lai:

   tiktu uzlaboti un vienkāršoti Kopienas noteikumi par izcelsmi;
   arvien vairāk tiktu saskaņoti patlaban spēkā esošie starptautiskie normatīvi un standarti, nevis ieviesti jauni standarti;
   tiktu pieņemtas stingrākas prasības attiecībā uz izziņošanu un veicināta labāka prakse regulēšanas jomā;
   tiktu palielināta valsts atbalsta mehānismu pārredzamība un atcelti pastāvošie ar tarifiem nesaistītie šķēršļi;

Ziemeļkoreja un Kesona

33.   atzinīgi vērtē Kesonas Rūpnieciskā kompleksa nozīmi, sniedzot ieguldījumu miera un drošības nodrošināšanā reģionā; tomēr uzskata, ka Kesonas Rūpnieciskā kompleksa preču iekļaušana BTN rada nopietnas tiesiskas un tehniskas problēmas;

34.   iesaka Komisijai nopietni izpētīt, kādā mērā tirdzniecības attiecības starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju varētu atbalstīt izmantojot BTN ar ES;

35.   uzsver, ka nolīgumā jāiekļauj saistības nepazemināt darba standartus, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas jebkurai līgumslēdzēju teritorijas daļai, tostarp eksporta apstrādes zonām;

Citi jautājumi

36.   uzskata, ka, lai parādītu pašreizējo apņemšanos piedalīties daudzpusējās sarunās, Korejai jābūt gatavai piedāvāt vismazāk attīstītajām valstīm beznodokļu un bezkvotu piekļuvi saskaņā ar ES shēmu "Viss, izņemot ieročus" (EBA) ar nosacījumiem, kas paredz atbalstīt līdzvērtīgus darba un vides standartus;

Parlamenta loma

37.   uzskata, ka, lai nolīgums būtu leģitīms un pieņemams sabiedrībai, nepieciešams, lai Parlaments cieši iesaistītos katrā sarunu posmā un lai tam tiktu dota iespēja paust savu viedokli par apspriežamā dokumenta pieņemamību; cer, ka Komisija un Padome centīsies iesniegt nolīgumu tādā formā, kurai vajadzīga Parlamenta piekrišana saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta 2. apakšpunktu;

o
o   o

38.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Korejas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 90 30.3.2001, 46. lpp.
(2) OV C 233E, 28.9.2006, 103. lpp.
(3) OV C 306 E, 15.12.2006, 400. lpp.
(4) OV L 376, 27.12.2006., 28. lpp.


Austrumu Čada
PDF 222kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūcija par austrumu Čadu
P6_TA(2007)0630RC-B6-0527/2007

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesībām Čadā,

-   ņemot vērā tā 2007. gada 27. septembra rezolūcija par EDAP operāciju Čadā un Centrālāfrikas Republikā(1),

-   ņemot vērā ANO Drošības padomes 2007. gada 25. septembra Rezolūciju Nr. 1778 (2007), ar kuru tiek sniegta atļauja austrumu Čadā un Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumos izvietot starptautiskus miera uzturēšanas spēkus, kuru sastāvā ir EDAP misija EUFOR TCHAD/RCA,

-   ņemot vērā Padomes 2007. gada 15. oktobra vienoto rīcību 2007/677/KĀDP attiecībā uz Eiropas Savienības militāro operāciju Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā(2) (EUFOR TCHAD/RCA),

-   ņemot vērā ANO Drošības padomes 2007. gada 31. jūlija rezolūciju Nr. 1769 (2007), ar kuru Dārfūrā sākotnēji uz 12 mēnešiem izveido Āfrikas Savienības un ANO (ĀS/ANO) apvienotos miera uzturēšanas spēkus (UNAMID),

-   ņemot vērā ANO Drošības padomes 2000. gada 31. oktobra rezolūciju Nr. 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību,

-   ņemot vērā Reglamenta 115. pantu,

A.   tā kā 2007. gada 26. novembrī uz Čadas austrumu robežas Čadas armija nošāva vairākus simtus Čadas nemiernieku kaujiniekus, un 2007. gada 3. decembrī Čadas armija uzsāka vēl vienu uzbrukumu Čadas nemiernieku spēkiem;

B.   tā kā bruņota cīņa starp Čadas armiju un Apvienoto demokrātijas un attīstības spēku un Pārmaiņu spēku apvienības nemierniekiem atsākusies pēc trauslā miera līguma, kurš tika pārkāpts novembra beigās; tā kā nemiernieku grupējumi, valdības ierēdņi un ārvalstu novērotāji ‐ visi apstiprina, ka cīņas, kas notiek kopš 2007. gada 26. novembra, ir visnežēlīgākās, kādas Čadā piedzīvotas pēc tam, kad 1990. gada decembrī pie varas nāca prezidents Idriss Deby;

C.   tā kā divpadsmit nometnēs gar Čadas austrumu robežu ar Sudānu ir uzņemti aptuveni 238 000 bēgļu no Sudānas, 44 600 bēgļu no Centrālāfrikas Republikas un 170 000 valsts iekšienē pārvietotu personu;

D.   tā kā ANO augstais komisārs bēgļu lietās (UNHCR) 2007. gada 4. decembrī brīdināja, ka dēļ cīņām, kas uzliesmojušas starp valdības un nemiernieku spēkiem Čadas austrumos, pēdējo desmit dienu laikā ANO ir ierobežota piekļuve nometnēm, kurās patvērušies vairāki simti tūkstoši bēgļu un valsts iekšienē pārvietotu personu, un ir saasinājusies spriedze šajā teritorijā;

E.   tā kā kaujas traucē Pasaules pārtikas programmas operācijām austrumu Čadā, liedzot piekļuvi dažām bēgļu nometnēm, un novēlojot pārtikas piegādes citām; tā kā kauju dēļ Farkanas tuvumā, kur atrodas trīs bēgļu nometnes, humānās operācijas ir īpaši apgrūtinātas; tā kā vismaz vienreiz bruņoti bandīti ir uzbrukuši Pasaules pārtikas programmas kravas automašīnai, kurā atradās pārtika;

F.   tā kā pārsvarā kaujas ir koncentrētas Farkanas, Iribas, Biltinas un Geredas apkārtnē, kas atrodas ziemeļaustrumos no lielākās pilsētas Abešes, kurā atrodas operatīvā bāze vismaz divpadsmit bēgļu nometņu apkalpošanai; tā kā teritorijas bēgļu nometņu tuvumā dienvidos no Abešes, piemēram, Goz Beida arī vairs nav drošas;

G.   tā kā saskaņā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas (SSKK) informāciju humānās palīdzības darbības reģionā visvairāk apdraud bruņoti laupītāji un bandīti, un militārās darbības veicina noziedzības uzliesmojumu; tā kā bandītisma gadījumu pieaugošā skaita dēļ austrumu Čadā humānās palīdzības aģentūras ir spiestas samazināt darbinieku skaitu un pārvietošanos galvenajās pilsētās, tā vēl vairāk zaudējot iespējas nodrošināt tik nepieciešamo humāno palīdzību;

H.   tā kā Čadas prezidents Idriss Deby nesen atstādināja Vienotās pārmaiņu frontes vadītāju Mahamat Nour Abdelkerim no aizsardzības ministra amata, kas norāda uz spriedzi un nesaskaņām valdības līmenī;

I.   tā kā Padome 2007. gada 15. oktobrī pieņēma iepriekš minēto vienoto rīcību attiecībā uz EUFOR TCHAD/RCA operāciju, kas izstrādāta, lai palīdzētu aizsargāt apdraudētus civiliedzīvotājus, jo īpaši bēgļus un pārvietotās personas, veicinātu humānās palīdzības piegādes un humanitāro darbinieku brīvu pārvietošanos, palīdzot uzlabot drošību operāciju zonās un aizsargāt ANO personālu, materiāli tehnisko bāzi, iekārtas, ekipējumu, un nodrošināt drošību, kā arī darbinieku un ANO piesaistītā personāla brīvu pārvietošanos;

J.   tā kā EUFOR TCHAD/RCA izvietošanas termiņiem vajadzēja sākties jau 2007. gada novembra beigās, bet tie pakāpeniski tiek atlikti un atlikti; tā kā bija jau paredzams, ka tiklīdz 2007. gada oktobra beigās pienāks lietus sezonas beigas, nemiernieku grupas reģionā atkal kļūs mobilākas un aktīvākas; tā kā Čadas izlūkdienesta vadītājs vaino Sudānu par nemiernieku apbruņošanu;

K.   tā kā nestabilitāte Čadas iekšienē, līdztekus nedrošībai austrumu Čadas, Dārfūras un Centrālāfrikas Republikas pierobežu reģionos negatīvi ietekmēs arī EUFOR TCHAD/RCA darbību, kad šie spēki tiks izvietoti;

L.   tā kā starptautiskās raizes par konfliktu ir saasinājušās kopš kārtējā nemiernieku grupa ‐Apvienotie demokrātijas un attīstības spēki draudēja uzbrukt Francijas vai jebkuriem citiem ārvalstu spēkiem, kas izvietoti EUFOR TCHAD/RCA misijas sastāvā;

M.   tā kā kara noziegums ‐ seksuālā vardarbība, tostarp izvarošana, plaši tiek izmantots kā kara ierocis bēgļu nometnēs un citviet konflikta reģionā, visvairāk apdraudot sievietes un meitenes;

1.   uzsver, ka nesenā vardarbība un nemieri Čadā skaidri parāda, ka steidzami nepieciešama EUFOR TCHAD/RCA izvietošana Čadā bez jebkādas turpmākas kavēšanās; uzsver, ka ES dalībvalstīm un ANO ir pienākums šajā reģionā aizsargāt bēgļus un valsts iekšienē pārvietotas personas; uzsver, ka spēkiem jābūt nodrošinātiem ar visu nepieciešamo, un jāizmanto visi nepieciešamie līdzekļi, lai pilnīgi atbilstīgi starptautiskajiem cilvēktiesību un humanitāro tiesību aktiem aizsargātu briesmās nonākušos civiliedzīvotājus;

2.   tomēr pauž nožēlu par to, ka šai misijai joprojām trūkst īpaši svarīga aprīkojuma, lai veiktu savus pienākumus, piemēram, helikopteru un medicīniskā nodrošinājuma;

3.   aicina ES iestādes un dalībvalstis ievērot pieņemto politisko lēmumu un, cik drīz vien iespējams, nodrošināt šo misiju ar vairāk karaspēka vienībām un pienācīgu finansiālo, loģistikas un gaisa spēku atbalstu, tostarp ar nepieciešamajiem helikopteriem; uzsver, ka ES uzticamība tās ārpolitikas ziņā pasaules acīs ir apdraudēta, ja tā nespēj mobilizēt pietiekamu personālu un aprīkojumu, lai šī misija būtu rīcības spējīga;

4.   aicina Padomi un Komisiju regulāri informēt Parlamentu par pašreizējām iniciatīvām (piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūrā), lai risinātu galvenās problēmas ar veiktspēju un jo īpaši attiecībā uz helikopteriem un medicīniskā atbalsta vienībām, kā arī iesniegt kopīgus priekšlikumus par īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem tam, kā nodrošināt gan humanitāro, gan EDAP mērķu sasniegšanu;

5.   uzsver Dārfūras krīzes reģionālo dimensiju un steidzamo nepieciešamību risināt problēmas, kas saistītas ar šīs krīzes destabilizējošo ietekmi uz humanitāro un drošības situāciju kaimiņvalstīs, un atgādina par savu gribu veikt šo ES militāro pārejas laika operāciju, atbalstot daudzpusīgo ANO klātbūtni;

6.   atgādina par savu iepriekš minēto 2007. gada 27. septembra rezolūciju par EDAP operācijas austrumu Čadā un Centrālāfrikas Republikas ziemeļos vizēšanu, un mudina Padomi un Komisiju paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz šo operāciju, lai nodrošinātu, ka pirmā kareivju izvietošana sākas pirms 2007. gada beigām un misija ir pilnībā spējīga rīkoties 2008. gada februārī vai marta sākumā;

7.   atzinīgi vērtē Komisijas piešķirto finansējumu šai misijai vairāk nekā EUR 50 miljonu apmērā, tostarp EUR 10 miljonu finansējumu no Stabilitātes instrumenta ANO policijas apmācības sadaļai šajā miera uzturēšanas operācijā; uzskata, ka tā ir liecība ES iestāžu saskaņotai savstarpējai pieejai attiecībā uz Eiropas drošības un aizsardzības politiku;

8.   pauž nožēlu par Sudānas prezidenta uzstājību par to, ka UNAMID spēku sastāvam, kurus EUFOR TCHAD/RCA atbalstīs, jābūt tikai un vienīgi no Āfrikas, kas ir pretrunā attiecīgajai ANO Drošības padomes rezolūcijai; uzsver, ka jāpaātrina ANO-ĀS miera uzturēšanas spēku izvietošana Dārfūrā; mudina Sudānas valdību sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu un ierosina apvienoto spēku pilnvarās iekļaut to personu meklēšanu un apcietināšanu, attiecībā uz kurām Starptautiskā Krimināltiesa ir pieņēmusi lēmumu par apcietināšanu;

9.   atzīmē, ka mērķtiecīgi un apzināti tiek pastiprināti uzbrukumi civiliedzīvotājiem, ko veic džandžavīdu kaujinieki, kas pāriet robežu no Sudānas puses, kā arī vietējās Čadas arābu un dažas ne-arābu grupas; atzīmē to apmēru, kādā šajā reģionā pilnīgi nesodīta notiek ar dzimumu saistīta vardarbība, uzmākšanās, iebaidīšana un izvarošana; aicina Čadas varas iestādes izmeklēt ziņojumus par izvarošanu un citiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un ļaunprātību, un saukt vainīgos pie atbildības;

10.   uzsver šim konflikta reģionam īpašo seksuālās izmantošanas jautājumu un uzsver, ka dalībvalstīm, kas piešķirs karaspēka vienības UNAMID un EUFOR TCHAD/RCA spēkiem ir svarīgi zināt par šiem pārkāpumiem un pieņemt dzimumu jautājumos izprotošu pieeju visos reaģēšanas posmos uz seksuālo vardarbību šajā konfliktā, tostarp nodrošinot apmācību par upuru īpašajām vajadzībām; uzsver, ka nodrošināt stingru rīcības kodeksa ievērošanu un pienācīgu apmācību ir to valstu uzdevums, kuras piešķir savus kareivjus un policijas spēkus miera uzturēšanas operācijām, kā arī uzsver, ka par seksuālu vardarbību ir jāatbild; atzīmē, ka sieviešu līdzdalības pieaugums miera uzturēšanas spēkos ir izrādījies noderīgs ne tikai saistībā ar attiecībām ar vietējām kopienām, bet arī uzlabojot miera uzturētāju darbību;

11.   pauž nopietnas bažas par palīdzības darbinieku sniegtajām ziņām, ka gan nemiernieki, gan valdības spēki ir apmeklējuši bēgļu nometnes, lai vervētu bērnus savos militārajos spēkos;

12.   mudina ES veicināt visaptverošu miera procesu, izmantojot spiedienu un stimulus, lai panāktu, ka visas puses atgriežas pie sarunu galda un lai šajās sarunās tiktu risināti jautājumi par visiem Čadas pašreizējā konflikta līmeņiem, tostarp par spriedzi starp valdību un nemierniekiem un konfliktu starp etniskajām grupām;

13.   mudina Čadu sadarbībā ar Sudānu un Lībiju radīt nepieciešamos nosacījumus paliekošam politiskam risinājumam, īstenojot Sirtes miera nolīgumu, un mudina Sudānas un Čadas valdības pildīt savas saistības saskaņā ar Tripoles un Sirtes nolīgumiem;

14.   pauž bažas par ieroču nelegālās tirdzniecības un kontrabandas pieaugumu, īpaši attiecībā uz kājnieku un vieglajiem ieročiem;

15.   atkārtoti uzsver, ka neviena miera uzturēšanas misija Čadas austrumu daļā un Centrālāfrikas Republikas ziemeļu daļā nebūs veiksmīga bez patiesa politiskā izlīguma procesa;

16.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Āfrikas Savienībai, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Čadas, Centrālāfrikas Republikas un Sudānas prezidentiem, valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0419.
(2) OV L 279, 23.10.2007., 21. lpp.


Sieviešu tiesības Saūda Arābijā
PDF 295kWORD 45k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūcija par sieviešu tiesībām Saūda Arābijā
P6_TA(2007)0631RC-B6-0526/2007

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā ANO Konvenciju par sieviešu visu veidu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), ko Saūda Arābija ratificēja 2000. gada 7. septembrī,

-   ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, ko Saūda Arābija ratificēja 1997. gada 23. septembrī,

-   ņemot vērā, ka Saūda Arābija kopš 1996. gada 26. janvāra ir Konvencijas par bērna tiesībām dalībniece,

-   ņemot vērā, ka 2006. gada maijā Saūda Arābiju ievēlēja par ANO jaunās Cilvēktiesību padomes locekli;

-   ņemot vērā iepriekšējās 1996. gada 18. janvāra(1) un 2005. gada 10. marta(2) rezolūcijas par Saūda Arābiju,

-   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā sievietes Saūda Arābijā joprojām ir pakļautas daudziem diskriminācijas veidiem privātajā un sabiedriskajā dzīvē, viņas bieži ir seksuālas vardarbības upuri un bieži sastopas ar milzīgiem kriminālās tiesvedības sistēmas šķēršļiem;

B.   tā kā 2006. gada oktobrī 19 gadus vecai sievietei, kura plašāk pazīstama kā "Katīfas meitene", pēc bandas uzbrukuma un izvarošanas piesprieda 90 pletnes sitienus, jo pirms uzbrukuma viņa automašīnā sarunājās ar vīrieti, kurš nebija tuvs radinieks;

C.   pauž nopietnas bažas par to, ka Katīfas (Saūda Arābija) Galvenā tiesa pārskatīja šo spriedumu 2007. gada novembrī un piesprieda viņai sešus mēnešus cietumā un 200 pletnes sitienus;

D.   tā kā Katīfas Galvenās tiesas ierēdnis ir paziņojis, ka tiesa sievietei piespriesto sodu palielināja saskaņā ar Augstākās tiesas norādījumiem, jo sieviete ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību mēģināja ietekmēt tiesvedību;

E.   tā kā cietušās advokātu Abdul Rahman Al-Lahem izraidīja no tiesas zāles un liedza uzņemties turpmāku klientes aizstāvību, jo advokāts mēģināja sākt tiesvedību pret Tieslietu ministriju, kad tā atteicās izsniegt lietas sprieduma kopiju, lai advokāts varētu sagatavot pārsūdzību; tā kā Tieslietu ministrija pret Abdul Rahman Al-Lahem pašreiz ir ierosinājusi disciplinārlietu, kuras sekas var būt aizliegums trīs gadus praktizēt un diskvalifikācija;

F.   tā kā Abdul Rahman Al-Lahem tiesā aizstāvēja arī laulātos un divu bērnu vecākus Fatimeh un Mansour Al-Taimani, kurus 2007. gada jūlijā piespiedu kārtā izšķīra, pamatojoties uz sievietes brāļa argumentu, ka Fatimeh radniecības līnija ir augstāka par viņas vīra radniecības līniju; tā kā abus vecākus kopā ar bērniem vairākus mēnešus turēja ieslodzījumā, jo viņi atteicās šķirties, un tā kā kopš tās dienas Fatimeh bija jāslēpjas, jo viņa nevēlējās atgriezties savā ģimenē;

G.   jo īpaši pauž bažas par to, ka jebkādus tuvus sakarus starp dažāda dzimuma neprecētām personām Saūda Arābijā atzīst par kriminālnoziegumu, tādējādi mazinot izvarošanas upuru iespējas vērsties tiesā, un ka tiesa sievietes sūdzību par izvarošanu var uztvert kā pierādījumu ārpuslaulību seksuālām attiecībām, ja vien sievietei nav pārliecinošu pierādījumu, ka šīs attiecības nav bijušas labprātīgas;

H.   tā kā Saūda Arābijā apmēram 2 miljoni migrējošo darba ņēmēju sieviešu ir nodarbinātas mājsaimniecībās un varas iestādes un privātā sektora darba devēji bieži vien pārkāpj šo sieviešu tiesības, pielietojot fizisku un psiholoģisku vardarbību un neizmaksājot algu, kā arī turot apcietinājumā bez apsūdzības uzrādīšanas vai tiesas sprieduma un pat piespriežot nāvessodu pēc pretlikumīgas tiesvedības;

I.   īpašu uzmanību vērš uz šrilankietes Rizana Nafeek, kādā mājsaimniecībā nodarbinātas tikai 17 gadus vecas sievietes lietu, kurai 2007. gada jūnijā piesprieda nāvessodu, vainojot viņu aprūpei uzticētā bērna nāvē, un indonēziešu Siti Tarwiyah Slamet un Susmiyati Abdul Fulan lietām, kuras 2007. gada augustā darba devēji piekāva līdz nāvei, savukārt divas citas sievietes smagi ievainoja;

J.   atzīmē, ka valstīm, kuras ir starptautisku cilvēktiesību konvenciju (piemēram, CEDAW) dalībnieces, ir jānodrošina sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzība,

1.   prasa Saūda Arābijas valdībai veikt turpmākus pasākumus, lai atceltu sieviešu tiesību ierobežojumus, tostarp viņu tiesības brīvi pārvietoties, vadīt automašīnu, strādāt algotu darbu, noteiktu juridiskas personas statusu un tiesības piedalīties tiesvedības procesos, kā arī izskaustu sieviešu visa veida diskrimināciju privātā un sabiedriskā dzīvē un veicinātu sieviešu līdzdalību ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā jomā;

2.   nosoda iepriekšminēto Katīfas Galvenās tiesas lēmumu sodīt izvarošanas upuri; aicina Saūda Arābijas varas iestādes atcelt sodu un anulēt visas apsūdzības pret izvarošanas upuri;

3.   atzīmē, ka 2007. gada 3. oktobrī karalis Abdullah ir izziņojis tieslietu sistēmas reformu, solot izveidot jaunas, specializētas tiesas un uzlabot tiesnešu un juristu sagatavotību; atgādina, ka 2007. gada maijā tika ziņots par karaļa Abdullah rīkojumu izveidot jaunu tiesu, kas izskatītu lietas saistībā ar vardarbību ģimenē;

4.   uzskata, ka Saūda Arābijā kā konstruktīva un neatliekama iniciatīva ir jārīko informācijas kampaņa saistībā ar vardarbību pret sievietēm un jo īpaši saistībā ar vardarbību ģimenē;

5.   mudina varas iestādes pārskatīt un īstenot valsts darba tiesības, lai mājsaimniecībās nodarbinātajiem nodrošinātu tādu pašu aizsardzību kā citu nozaru darbiniekiem un lai nodrošinātu to darba devēju kriminālvajāšanu, kuri pielieto seksuālu vai fizisku vardarbību un pārkāpj valsts tiesību aktos noteiktās darba tiesību normas;

6.   aicina Saūda Arābijas valdību pārskatīt visas lietas, kurās likumpārkāpēji ir bērni un kuriem ir piespriests nāvessods, kā arī atcelt nāvessoda piespriešanu bērniem un noteikt moratoriju nāvessoda izpildei;

7.   aicina Padomi un Komisiju šos jautājumus iekļaut nākamajā ES un Persijas līča Arābu valstu Sadarbības padomes apvienotajā Padomes un ministru sanāksmē;

8.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO Ģenerālsekretāram, Saūda Arābijas valdībai, Islāma konferences organizācijas ģenerālsekretāram un Persijas līča Arābu valstu Sadarbības padomes ģenerālsekretāram.

(1) OV C 32, 5.2.1996., 98. lpp.
(2) OV C 320 E, 15.12.2005., 281. lpp.


Taisnīgums sievietēm - seksa verdzenēm (seksa verdzenes Āzijā pirms II Pasaules kara un tā laikā)
PDF 214kWORD 45k
Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra rezolūcija par sievietēm, kas tika izmantotas kā seksa verdzenes
P6_TA(2007)0632RC-B6-0525/2007

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā to, ka 2007. gadā tiek atzīmēta vergu tirdzniecības izbeigšanas divsimtgade,

-   ņemot vērā Starptautisko konvenciju par sieviešu tirdzniecības un bērnu tirdzniecības aizliegšanu (1921. gads), ko Japāna parakstījusi,

-   ņemot vērā Starptautiskās darba organizācijas 29. Konvenciju par piespiedu darba izskaušanu (1931. gads), ko Japāna ratificējusi,

-   ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību,

-   ņemot vērā ANO īpašās ziņotājas Gay McDougall ziņojumu par sistemātisku izvarošanu, seksuālu verdzību un verdzībai līdzīgu praksi militāru konfliktu laikā (1998. gada 22.  jūnijs),

-   ņemot vērā ANO Spīdzināšanas izskaušanas komitejas 38. sesijas secinājumus un ieteikumus (2007. gada 9.-10. maijs),

-   ņemot vērā ziņojumu par Nīderlandes valdības dokumentu izpēti par nīderlandiešu sieviešu piespiedu prostitūciju Nīderlandes Austrumindijas teritorijā Japānas okupācijas laikā, Hāga (2004. gads),

-   ņemot vērā ASV kongresa 2007. gada 30. jūlija rezolūcijas par sievietēm, kas tika izmantotas kā seksa verdzenes, kā arī Kanādas parlamenta rezolūcijas, kas pieņemtas 2007. gada 29. novembrī,

-   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā Japānas valdība Āzijas un Klusā okeāna salu teritoriju kolonizācijas un militārās okupācijas laikā 30. gados līdz 2. Pasaules kara beigām oficiāli uzdeva iegūt jaunas sievietes, kas pasaulei kļuva zināmas kā ianfu jeb sievietes – seksa verdzenes, lai kalpotu Imperatora armijā;

B.   tā kā 20. g.s. plašākajā cilvēku tirdzniecības sistēmā, kas izmantoja sievietes kā seksa verdzenes, ietilpa kolektīvā izvarošana, piespiedu aborti, pazemošana un seksuāla vardarbība, kuras rezultātā tika apgraizīti dzimumorgāni, iestājās nāve vai eventuāli tika izdarītas pašnāvības,

C.   tā kā desmitiem sieviešu seksuālās paverdzināšanas gadījumu, kas tika izskatīti Japānas tiesā, beidzās ar sūdzību un kompensāciju pieprasījumu noraidīšanu, lai gan tiesas spriedumos tika atzīta Imperatora armijas tieša un netieša iesaistīšanās, kā arī valsts atbildība;

D.   tā kā lielāka daļa sieviešu, kas tika izmantotas kā seksa verdzenes, ir mirušas, bet pēdējām dzīvi palikušajām ir 80 vai vairāk gadu;

E.   tā kā pēdējos gados daudzi augsti stāvoši Japānas valdības locekļi un ierēdņi ir izteikuši atvainošanos par sieviešu izmantošanu seksuālai paverdzināšanai, kaut gan daži Japānas ierēdņi nesen izteica nožēlojamu vēlmi mīkstināt vai atcelt šos izteikumus;

F.   tā kā Japānas valdība vēl nekad nav pilnībā atklājusi seksuālās verdzības apmēru; tā kā dažās Japānas skolām domātās lasāmajās grāmatās ir mēģinājums mazināt sieviešu – seksa verdzeņu traģēdiju un citus Japānas kara noziegumus 2. Pasaules kara laikā;

G.   tā kā Āzija Sieviešu fonda, kas ir valdības iniciēts privātais fonds, kura mērķis ir ieviest programmas un projektus, lai kompensētu sieviešu – seksa verdzeņu ļaunprātīgu izmantošanu un ciešanas, pilnvaras izbeidzās 2007. gada 31. martā,

1.   atzinīgi vērtē lieliskās Eiropas Savienības un Japānas attiecības, kuru pamatā ir kopīgas daudzpartiju demokrātijas vērtības, likuma vara un cilvēktiesību ievērošana;

2.   pauž savu solidaritāti ar sievietēm, kuras bija sieviešu seksuālās paverdzināšanas sistēmas upuri 2. Pasaules kara laikā;

3.   atzinīgi vērtē valdības sekretāra Japānas ministru kabinetā Yohei Kono izteikumus 1993. gadā un tā laika premjerministra Tomiichi Murayama izteikumus 1995. gadā saistībā ar sieviešu seksuālo paverdzināšanu, kā arī Japānas parlamenta (Diet)1995. un 2005. gada rezolūcijas, kurās pausta atvainošanās kara upuriem, tostarp sieviešu seksuālās paverdzināšanas upuriem;

4.   atzinīgi vērtē Japānas valdības ierosmi 1995. gadā izveidot pašreiz darbību beigušo Āzijas Sieviešu fondu, kas ir valdības plaši finansēts privāts fonds, kurš izmaksāja "izpirkšanas maksu" dažiem simtiem seksuāli paverdzināto sieviešu, taču uzskata, ka šī humanitārā ierosme nevar apmierināt upuru prasības par tiesisku atzīšanu un reparāciju atbilstīgi starptautiskajām publiskajām tiesībām, kā norādīts ANO īpašās ziņotājas Gay McDougall iepriekš minētajā 1998. gada ziņojumā;

5.   aicina Japānas valdību oficiāli nožēlot, kā arī atvainoties un skaidri un nepārprotami uzņemties juridisku atbildību par to, ka Imperatora armija piespiedu kārtā seksuāli paverdzināja jaunas sievietes, ko pasaule zina kā sievietes–seksa verdzenes Āzijas un Klusā okeāna salu teritoriju kolonizācijas un militārās okupācijas laikā no 30. gadiem līdz 2. Pasaules kara beigām;

6.   aicina Japānas valdību ieviest efektīvus administratīvus mehānismus, lai izmaksātu reparācijas sieviešu seksuālās paverdzināšanas sistēmas upuriem, kā arī mirušo upuru ģimenēm;

7.   aicina Japānas parlamentu piemērot tiesiskus pasākumus, lai Japānas tiesās novērstu esošos šķēršļus reparāciju saņemšanai; jo īpaši valsts likumos skaidri jāatzīst cilvēku tiesības pieprasīt no valdības reparāciju, ņemot vērā dzīvi palikušo vecumu, prioritāte jāpiešķir lietām, kas attiecas uz reparācijām dzīvi palikušajiem seksuālās verdzības upuriem, kas starptautiskajās tiesības atzīta par kriminālnoziegumu,

8.   aicina Japānas valdību publiski atspēkot jebkurus apgalvojumus par to, ka sieviešu seksuālā pakļaušana un paverdzināšana nav notikusi;

9.   aicina Japānas tautu un valdību turpmāk veikt darbības, lai atzītu visu savas nācijas vēsturi, kas ir visu valstu morālais pienākums, kā arī, lai Japānā sekmētu izpratni par tās rīcību 30. un 40. gados, tostarp arī attiecībā uz sievietēm, kas tika seksuāli paverdzinātas; aicina Japānas valdību izglītot pašreizējo un nākamās paaudzes par šiem notikumiem;

10.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Japānas valdībai un parlamentam, ANO Cilvēktiesību padomei, ASEAN valstu valdībām, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas, Korejas Republikas, Ķīnas Tautas Republikas, Taivānas un Austrumtimoras valdībām.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika