Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR),

-  Ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2007. gada 22. novembra rezolūciju par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, jo īpaši valsts austrumos, un tās ietekmi uz reģionu,

-   ņemot vērā 1998. gadā pieņemtos Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtus, un jo īpašu 7. un 8. pantu, kurā ir noteikts, ka izvarošana, seksuāla verdzība, piespiedu prostitūcija, piespiedu grūtniecība, piespiedu sterilizācija vai jebkura cita veida seksuālā vardarbība ir noziegums pret cilvēci un kara noziegums un šie noziegumi tiek pielīdzināti spīdzināšanai un smagiem kara noziegumiem neatkarīgi no tā, vai šie noziegumi tiek veikti starptautisku vai iekšēju konfliktu laikā un vai tas notiek sistemātiski vai nē,

-   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2007. gada 14. novembra 24. ziņojumu par ANO misiju Kongo Demokrātiskajā Republikā,

-   ņemot vērā ANO misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUC) 2007. gada 27. jūlijā pieņemto paziņojumu,

-   ņemot vērā organizācijas Human Rights Watch 2007. gada oktobra publikāciju "Krīzes uzliesmojums Kivu ziemeļu provincē",

-   ņemot vērā organizācijas Human Rights Watch 2005. gada marta publikāciju "Taisnības meklējumos: seksuālās vardarbības apkarošana Kongo karā",

-   ņemot vērā organizācijas Amnesty International 2007. gada ziņojumu,

-   ņemot vērā ANO finansēto un 2007. gada 11. decembrī pieņemto Rīcības plānu humānās palīdzības sniegšanai Kongo Demokrātiskajā Republikā 2008. gadā,

-   ņemot vērā ANO Humānās palīdzības koordinēšanas biroja 2007. gada 13. decembra dokumentu "Humānā palīdzība: jaunumi un analīze",

-   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā KDR kara un nemieru sekas ir plaša un satraucoša seksuāla vardarbība pret sievietēm, ko veic bruņotas nemiernieku grupas, kā arī valdības armijas un policijas spēki;

B.   tā kā KDR austrumu daļā sievietes sistemātiski tiek pakļautas nepieredzētu apmēru uzbrukumiem un tā kā saskaņā ar ANO Humānās palīdzības nodaļas ģenerālsekretāra vietnieka ziņojumu seksuālās vardarbības apmērs KDR ir vislielākais pasaulē;

C.   tā kā izvarošana notiek arī pārvietoto personu nometnēs, kurās daudzi civiliedzīvotāji meklē patvērumu no kara, kura dēļ tikai 2007. gadā vien vairāk nekā 400 000 cilvēku bija spiesti pamest savas mājas un ciemus;

D.   tā kā saskaņā ar ANO īpašo pārstāvi KDR zvēriskums pret sievietēm izpaužas kā izvarošana, izvarošana grupā, seksuāla verdzība un slepkavība, un šai vardarbībai ir tālejošas sekas, tostarp neatgriezeniski sieviešu fiziskās un psiholoģiskās veselības bojājumi;

E.   tā kā saskaņā ar 2008. gada rīcības plānu humānās palīdzības sniegšanai KDR 2007. gadā KDR ir reģistrēti 32 353 izvarošanas gadījumi, kas, visticamāk, ir tikai daļa no kopējā izvarošanu skaita;

F.   tā kā ANO Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1325 (2000) ir uzsvērta visu valstu atbildība, lai izbeigtu nesodāmību un sāktu kriminālvajāšanu pret personām, kuras ir izdarījušas noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, tostarp noziegumus, kas saistīti ar seksuālu un cita veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm;

G.   tā kā pastāv aizdomas, ka izvarošanu izmanto, lai sievietes pazemotu viņu ģimeņu un kopienu priekšā, tādējādi iedragājot šo kopienu vienotību, morāli un kohēziju;

H.   pauž bažas, ka izvarotās sievietes un meitenes cieš no plašas sociālās diskriminācijas un atstumtības ģimenē un kopienā, bet noziedzīgā nodarījuma izdarītāji paliek nesodīti, kas ir papildu iemesls tam, ka tikai daļa cietušo ziņo par izvarošanas gadījumiem;

I.   pauž dziļas bažas, ka šādu noziegumu izmeklēšana ir neefektīva, nav ieviesti pasākumi liecinieku, cietušo un cietušo ģimenes locekļu aizsardzībai, trūkst informācijas par izmeklējamām lietām un cietušie nesaņem pienācīgu veselības aprūpi;

J.   tā kā KDR parlamenta 2006. gadā pieņemtais jaunais likums pret seksuālu vardarbību, ar ko paredz paātrināt izvarošanas lietu izmeklēšanu un nosaka bargākus sodus, līdz šim ir bijis mazefektīvs;

K.   tā kā 2007. gada 10. decembrī tika parakstīts Ruandas un KDR kopīgais paziņojums, lai rastu visaptverošu risinājumu jautājumā par bruņotu grupu klātbūtni Kivu provincē, jo šīs grupas veic seksuālu vardarbību un citus cilvēktiesību pārkāpumus;

L.   tā kā šajā daudzus gadus ilgušajā bruņotajā konfliktā tieši vai netieši ir cietuši 4 miljoni cilvēku un vismaz 1,5 miljoni cilvēku ir pārvietoti, galvenokārt sievietes un bērni, kā arī ir sagrauta KDR sociālekonomiskā infrastruktūra,

1.   stingri nosoda izvarošanas kā kara ieroča izmantošanu un atgādina, ka šie noziegumi ietilpst gan Starptautiskās Krimināltiesas, gan KDR jurisdikcijā;

2.   jo īpaši mudina ziņot par personām, kuras pret sievietēm pielietojušas seksuālu vardarbību, un vainīgos uzrādīt, nodot kriminālvajāšanai un sodīt saskaņā ar valsts un starptautiskajām krimināltiesībām;

3.   aicina KDR valdību izbeigt nesodāmību un īstenot KDR parlamenta pieņemto jauno likumu pret seksuālu vardarbību, ar ko paredz vainīgajiem piespriest bargākus sodus;

4.   mudina starptautisko sabiedrību veikt visus iespējamos pasākumus, kas nepieciešami, lai atbalstītu kompetentās valsts iestādes šo lietu izmeklēšanā un vainīgo sodīšanā;

5.   aicina ES piešķirt pietiekamus līdzekļus, lai sniegtu medicīnisku, tiesisku un sociālu atbalstu no seksuālas vardarbības cietušajiem, lai sievietes un meitenes nepakļautos turpmākai seksuālai vardarbībai;

6.   aicina visus spēkus, kas iesaistījušies konfliktā KDR austrumu daļā, ievērot cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, lai pārtrauktu visus uzbrukumus sievietēm un citiem civiliedzīvotājiem un ļautu humānās palīdzības aģentūrām sniegt palīdzību cietušajiem;

7.   aicina ES un ANO izvarošanu, piespiedu grūtniecību, seksuālu verdzību un citus seksuālās vardarbības veidus oficiāli atzīt par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, tostarp aicina šos noziegumus atzīt par spīdzināšanu un smagu kara noziegumu, neatkarīgi no tā, vai tos izdara sistemātiski vai ne;

8.   aicina visas ANO dalībvalstis, kas nosūta personālu MONUC miera uzturēšanas misijās, izmeklēt visas sūdzības par seksuālu vardarbību un izmantošanu, jo īpaši nepilngadīgo sūdzības, un pēc iespējas drīz tiesāt vainīgos, kas izdarījuši seksuālas vardarbības noziegumus; tādēļ prasa piešķirt lielākas pilnvaras MONUC attiecībā uz civiliedzīvotāju aizsargāšanu no seksuālas vardarbības;

9.   aicina ANO, Āfrikas Savienību, ES un citus KDR partnerus veikt visu iespējamo, lai ieviestu efektīvu mehānismu seksuālās vardarbības uzraudzībai un reģistrēšanai KDR un sniegt efektīvu un atbilstīgu palīdzību un aizsardzību sievietēm, jo īpaši valsts austrumu daļā;

10.   pauž dziļas bažas, ka seksuāla vardarbība rada masveida aizplūšana no lauku rajoniem, un uzsver, ka seksuāla vardarbība un tās popularizēšana iznīcina visu sociālo infrastruktūru un ir tiešs, valstiska mēroga apdraudējums;

11.   atzinīgi vērtē Gomā Kivu ziemeļu provincē) atklāto miera, drošības un attīstības konferenci un cer, ka karadarbība, kas tika pārtraukta konferences laikā, ir pirmais solis, lai samierinātu karojošās puses; mudina konferences dalībniekus izskatīt jautājumu par seksuālu vardarbību pret sievietēm un meitenēm un apņemties saukt vainīgos pie atbildības;

12.   aicina Komisiju sniegt atbalstu, tostarp finansiālu palīdzību, miera konferences organizēšanai Kivu, lai noturīgu risinājumu panākšanā iesaistītu iedzīvotājus;

13.   aicina KDR valdību un MONUC garantēt atbilstīgu drošības līmeni humānās palīdzības organizāciju locekļiem;

14.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, ES dalībvalstu valdībām, KDR un Lielo ezeru reģiona valdībām, Āfrikas Savienības iestādēm un ANO ģenerālsekretāram.