Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 4. aprīļa zaļo grāmatu "Eiropas Pētniecības telpa: jaunas perspektīvas" (COM(2007)0161),

-   ņemot vērā Komisijas darba dokumentu (SEC(2007)0412), kas pievienots iepriekšminētajai Komisijas zaļajai grāmatai,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas 7. pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)(1),

-   ņemot vērā Padomes 2006. gada 19. decembra lēmumu 2006/973/EK par īpašo programmu "Cilvēki", ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem(2),

-   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 24. maija rezolūciju "Zināšanu izmantošana praksē. Plaša mēroga inovācijas stratēģija Eiropai"(3),

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0005/2008),

A.   tā kā 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadome atbalstīja mērķi izveidot Eiropas Pētniecības telpu (EPT);

B.   tā kā 2002. gada 15. un 16. marta Barselonas Eiropadome vienojās par mērķi līdz 2010. gadam palielināt kopējos izdevumus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no Eiropas Savienības IKP (divas trešdaļas no kopējā ieguldījuma saņemot no privātā sektora);

C.   tā kā ES Septītā pamatprogramma paredz atbalstu EPT izveidei;

D.   tā kā vienlaicīgi ar EPT izveidi kā papildinājumam jānotiek Eiropas Augstākās izglītības telpas un Eiropas Inovāciju telpas izveidei, visām trim kopā veidojot tā saucamo "zināšanu trijstūri";

E.   tā kā Eiropas pētniecības telpai ir trīs galvenie aspekti: pētniecības iekšējais tirgus, kur notiek brīva pētnieku, tehnoloģiju un zināšanu kustība, valstu un reģionālo pētniecības darbību, programmu un politikas jomu efektīva koordinācija ES līmenī un ES mērogā īstenotas un finansētas iniciatīvas;

F.   tā kā ES nepieciešami lielāki pūliņi visās pētniecības dimensijās, it īpaši saistībā ar koordināciju attiecībā uz cilvēkiem, infrastruktūru, organizācijām, finansējumu, zināšanu apmaiņu un globālo sadarbību, lai ES pārvarētu pētniecības sadrumstalotību un apzinātos savu potenciālu;

G.   tā kā darba iespējas un apstākļi neveicina jaunu vīriešu un sieviešu pievēršanos pētniecībai, kas nozīmē, ka tiek zaudēti vērtīgi cilvēkresursi;

H.   tā kā pētniecības un izstrādes finansējums ES joprojām tālu atpaliek no Lisabonas mērķa, kas ir 3 % no IKP;

I.   tā kā EPT izveidei ir vajadzīgs plašāks redzējums, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas;

J.   tā kā sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas vairumā zinātnes un inženierijas jomu un vadošajos amatos;

K.   tā kā Eiropas Savienības privātā sektora ieguldījums pētniecībā un izstrādē atpaliek no tās tiešajiem konkurentiem,

Pētniecības vienota darba tirgus izveide

1.   atzinīgi vērtē pētnieka karjeras vienoto definīciju un informācijas sistēmas izveidi ar datiem par pētnieku nodarbinātību un pētniecības praksi visā Eiropā un uzskata, ka tas ES palīdzēs sasniegt augstāko pētniecības līmeni;

2.   prasa dalībvalstīm un reģioniem nekavējoties izstrādāt stratēģijas, lai attīstītu materiālos un cilvēkresursus pētniecības un jauninājumu jomā, it īpaši uzlabojot un nodrošinot pētniecības infrastruktūru, palielinot pētnieku mobilitāti ar pastiprinātu finanšu atbalstu, īstenojot vietējās iniciatīvas, lai piesaistītu pētniekus, atceļot juridiskos, administratīvos un valodu šķēršļus, veicot apmaiņu ar personālu un nodrošinot piekļuvi visiem, it īpaši sievietēm un jaunajiem pētniekiem;

3.   noteikti atbalsta Eiropas Pētnieku hartu un Rīcības kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā, kas padara EPT pievilcīgāku pētniekiem; aicina Komisiju publicēt informāciju par to, kādā mērā harta un rīcības kodekss ir ieviests dalībvalstīs;

4.   uzsver, ka jāizstrādā un jāievieš vienots Eiropas karjeras plāns pētniecības jomā un integrēta informācijas sistēma ar brīvajām darba vietām un apmācības līgumiem pētniecībā Eiropā; uzskata, ka ir svarīgi izveidot vienotu pētniecības darba tirgu;

5.   uzsver, ka ir svarīgi procedūras pētnieku pieņemšanai darbā un paaugstināšanai amatā padarīt pilnīgi atvērtas un pārredzamas; aicina dalībvalstis nodrošināt līdzsvarotāku vīriešu un sieviešu skaitu struktūrās, kur lemj par pieņemšanu darbā un paaugstināšanu amatā;

6.   pauž nožēlu, ka vēl joprojām palielinās investīciju pētniecībā un izstrādē aizplūde pāri Atlantijas okeānam; uzsver, cik būtiski ir apturēt pieredzējušu Eiropas pētnieku aizbraukšanu; aicina īstenot atbilstīgus pasākumus, lai noturētu pētniekus ES un panāktu viņu atgriešanos ES, jo īpaši nodrošinot plašas karjeras iespējas un pievilcīgus darba apstākļus gan vīriešiem, gan sievietēm;

7.   atbalsta plānu palielināt pētnieku ģeogrāfisko mobilitāti, kā arī mobilitāti nozares iekšienē (starp universitātēm un pētniecības organizācijām un starp akadēmisko vidi un privāto sektoru), lai nodrošinātu zināšanu izplatību un tehnoloģiju nodošanu; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis papildināt maģistrantūras un doktorantūras studiju programmas, veicinot kopīgu pētniecības pārraudzību dažādās valstīs, un apsvērt iespēju ieviest Eiropas pēcdoktorantūras stipendijas un mācību programmas, par pamatu izmantojot ļoti veiksmīgo Erasmus programmu;

8.   uzsver, ka labi funkcionējošs iekšējais tirgus ir būtisks veiksmīgai EPT attīstībai un ka ļoti svarīga ir pētnieku brīva pārvietošanās; pauž nožēlu par šķēršļiem, kas vēl arvien ierobežo pētnieku mobilitāti ES teritorijā; aicina veikt pasākumus brīvas pētnieku pārvietošanās uzlabošanai, jo īpaši atceļot atlikušos pagaidu ierobežojumus attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kā arī uzlabojot ES pētniecības infrastruktūru; atbalsta Eiropas Jauninājumu un tehnoloģiju institūta (EIT) izveidi;

9.   uzskata, ka pētnieku piekļuvi ES nedrīkst kavēt pašreizējie valstu šķēršļi, piemēram, iegūto sociālo garantiju nepietiekama atzīšana un pārnesamība, neizdevīgi nodokļi un ģimenes pārvākšanās grūtības; mudina dalībvalstis publiskās tiesības nodarbinātības jomā attīstīt tā, lai, piemēram, pētniekiem no dalībvalstīm un trešām valstīm būtu līdzīgi darba apstākļi un nebūtu šķēršļu uzņemties pētniecisko darbu;

10.   atgādina, ka pētnieku mobilitāti varētu uzlabot "pētniecības kupons", ko pētnieki izmantotu citās dalībvalstīs un uzņemošajās pētniecības iestādēs un universitātēs, tādējādi nodrošinot iespēju saņemt papildu finansējumu pētniecībai, kura piesaista ārzemju pētniekus; uzskata, ka tas ne tikai palielinātu pētniecības iestāžu un universitāšu interesi uzņemt pētniekus no citām dalībvalstīm un iegūt vistalantīgākos zinātniekus, bet arī veicinātu izcilības centru attīstību, radot iespēju vispievilcīgākajām pētniecības programmām un iestādēm atrast vairāk pētnieku un uzlabot finansiālo situāciju; uzskata, ka šādam pētnieku mobilitātes papildus atbalstam jāpapildina mobilitātes pašreizējās finansēšanas sistēmas, un ka finansējumu var atvēlēt no Septītās pamatprogrammas programmām "Sadarbība" un "Iespējas";

11.   norāda uz to, ka jāsniedz atbalsts jaunajiem pētniekiem, lai it īpaši nodrošinātu viņu iespējas turpināt saņemt stipendijas, mainot darba vietas Eiropas Savienībā;

12.   uzskata, ka jāveicina Kopienas tiesiskais regulējums attiecībā uz pētnieku brīvu pārvietošanos EPT, lai trešo valstu pilsoņiem atvieglotu vīzu un darba atļauju saņemšanu;

13.   uzskata, ka jāveic īpaši pasākumi, kas veicinātu sieviešu piedalīšanos pētniecībā, lai ievērojami palielinātu sieviešu, kas nodarbojas ar pētniecību, daļu;

14.   uzskata, ka jauniešu arvien mazāka vēlme izvēlēties izglītību zinātnes un tehnoloģiju jomā ir cieši saistīta ar nepietiekamu privātā sektora un akadēmiskās vides sadarbību; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju intensīvāk veicināt šo divu sektoru sadarbību;

15.   aicina dalībvalstis dalīties pieredzē, lai izstrādātu saskaņotu pieeju invalīdu atbalstam Kopienas finansētajā pētniecībā un ievērojami palielinātu to invalīdu skaitu, kas sāk vai turpina pētnieka karjeru;

16.   uzskata, ka publiskajām iestādēm, pētniecības iestādēm un uzņēmumiem jāveicina pasākumi, lai saskaņotu privāto dzīvi ar darbu;

17.   aicina Komisiju izpētīt, kā Eiropas Savienībā visos līmeņos var uzlabot eksakto priekšmetu mācīšanu; pauž nožēlu par cilvēkresursu trūkumu pētniecībā un izstrādē daudzās dalībvalstīs, ko var izskaidrot ar to, ka jauniešiem samazinās interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem un par pētnieku karjerām; tāpēc iesaka, sagatavot iniciatīvas, kas iepazīstina skolēnus ar pētniecību laboratorijās un ārpus tām; turklāt iesaka veicināt aktīvas un pētīšanu izmantojošas mācību metodes ar novērošanu un eksperimentiem, izstrādāt profesoru un pētnieku apmaiņas programmas un vietējo un reģionālo iestāžu līmenī atbalstīt novatoriskas apmācību metodes; uzskata, ka zinātnes straujā attīstība var radīt plaisu starp parastajiem pilsoņiem un zinātnisko un tehnoloģiju pētniecību; uzskata, ka jāveicina un jāatbalsta dialogs starp zinātniekiem un pārējo sabiedrību un ka zinātniekiem pētījumu rezultāti jāpaskaidro tā, lai tie būtu saprotami un pieejami visiem;

18.   uzskata, ka jāuzlabo pētnieku sociālie apstākļi, radot darba iespējas viņu dzīvesbiedriem un palīdzot atrast aprūpes iespējas vai skolas viņu bērniem;

Pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras izveide

19.   atzinīgi vērtē panākto virzību pētniecības infrastruktūru izveidē, pieņemot Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas komisijas (ESFRI) ceļvedi; tomēr uzskata, ka jārada arī jaunas iespējas un infrastruktūras, kuras pašlaik veidojas dalībvalstīs un kuras nav saistītas ar ESFRI;

20.   mudina, lai finansējumu jaunām paneiropas pētniecības infrastruktūrām piešķirtu tikai tad, ja nav līdzvērtīgu valsts infrastruktūru, kas pētniekiem no citām dalībvalstīm sniedz līdzīgas piekļuves iespējas;

21.   uzsver pētniecības organizāciju lomu un nozīmi Eiropas pētniecībā paralēli tam, ko veic universitātes un pētniecības finansēšanas aģentūras; aicina Komisiju pirms vienošanās par kopēju politiku un īstenošanas plānu kopā ar reģionālajām iestādēm sasniegt augstu sadarbības līmeni ar valstu aģentūrām, universitātēm un pētniecības organizācijām Eiropā;

22.   aicina Komisiju ierosināt tiesisku regulējumu, kas veicinātu lielu Kopienas pētniecības organizāciju izveidi un darbību, un apsvērt jau esošo Eiropas iestāžu un nolīgumu, piemēram, Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Eiropas Kodolenerģētikas attīstības nolīguma (EFDA) iesaistīšanu, lai gan šādu organizāciju izveidē būtu jāizvairās no starpvaldību līgumu slēgšanas;

23.   vienlaikus iesaka, lai organizācijas no valstīm ar mazāk dinamisku pētniecības nozari, bet pienācīgu potenciālu, būtu pilnībā iesaistītas paneiropas pētniecības infrastruktūras izveidošanā;

24.   uzskata, ka lielu pētniecības infrastruktūru apstiprināšanas procesā jāparedz līdzekļi pētniecībai un izstrādei, informācijas tehnoloģijām un darbībai, lai nodrošinātu ilgtermiņa operācijas un nepārtrauktus uzlabojumus;

25.   atzīst, ka Eiropas Tehnoloģiju institūtam ir nozīmīga loma ES pētniecības infrastruktūras stiprināšanā;

26.   aicina Komisiju atbalstīt pētniecības organizācijas, universitātes un pētniecības finansēšanas aģentūras, lai tās kļūtu spēcīgākas un lai tās apvienotu resursus EPT izveidē; mērķis ir kļūt par līderi pasaules mērogā galvenajās zinātnes jomās;

Pētniecības iestāžu stiprināšana

27.   pauž nožēlu, ka pētniecības un izstrādes jomai veltīto izdevumu vidējie rādītāji ES ir tikai 1,84 % no IKP pretstatā 2,68 % ASV un 3,18 % Japānā, un par to, ka šo izdevumu apjoms svārstās no 0,39 % Rumānijā un 0,4 % Kiprā līdz 3,86 % Zviedrijā; uzsver, cik būtiski ir palielināt vidējos izdevumus, kā arī palielināt dažu dalībvalstu izdevumus; uzsver, cik svarīgi visā Eiropas Savienībā vairāk koncentrēties uz daudzveidīgu pētniecību un izstrādi, lai veicinātu pāreju uz digitālo ekonomiku; uzskata, ka tas ir būtisks priekšnoteikums, lai radītu atbilstošus apstākļus Lisabonas stratēģijā paredzētās zināšanu ekonomikas izveidei;

28.   atzīst EPT reģionālās dimensijas nozīmi un uzskata, ka reģionālo klasteru radīšana ir būtisks līdzeklis, lai nodrošinātu sadarbību starp universitātēm, pētniecības iestādēm un rūpniecības sektoru un radītu Eiropas izcilības centrus; uzskata, ka programmas "Pētniecības potenciāls" un "Zināšanu reģioni", kā arī struktūrfondi, kas attīsta pētniecības un jauninājumu potenciālu reģionos, jāuzskata par vienu no galvenajiem ieguldījumiem Septītās pamatprogrammas mērķu sasniegšanā;

29.   uzsver valstu un reģionālo kontaktpunktu nozīmi pamatprogrammu efektivitātes paaugstināšanā un aicina tos padziļināt sadarbību;

30.   aicina Komisiju izveidot Eiropas forumu ar augsta līmeņa valsts pārstāvjiem, tostarp valsts pētniecības padomēm, kam jāidentificē, jāattīsta un jāatbalsta lielākās paneiropas pētniecības iniciatīvas, kā arī aicina izveidot zinātniskās un tehniskās pārskatīšanas kopēju sistēmu, lai labāk izmantotu Eiropas programmu rezultātus; uzskata, ka būtu lietderīgi ieviest uzticamu zināšanu apstiprināšanas un analīzes, kontroles un sertifikācijas metožu sistēmu, un Eiropas Savienībā izveidot izcilības centru tīklu;

31.   aicina Komisiju nodrošināt, lai izcilības tīkli un pētniecības kopienas, kas atrodamas tiešsaistē, būtu pilnībā papildinošas, nosakot to mērķus, kā arī darbības un finansēšanas noteikumus;

32.   aicina Komisiju arī turpmāk veicināt publiskos iepirkumus, lai atbalstītu pētniecību un izstrādi ES līmenī, konsekventāk izmantojot publiskos instrumentus un resursus;

33.   atzinīgi vērtē publisko pētniecības iestāžu un universitāšu iniciatīvu, lai izstrādātu hartu par intelektuālā īpašuma izmantošanu, ko atbalstīja 2007. gada 21. un 22. jūnija Briseles Eiropadome, ja tikai tiek izstrādāti izmantojami noteikumi, kas jo īpaši ņemtu vērā vajadzību pēc zinātnes atziņu iegūšanas un nodošanas;

34.   vērš uzmanību uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kā pētniecības struktūru lomu; uzskata, ka jāstiprina to līdzdalība pētniecības uz izstrādes projektos Eiropas līmenī saskaņā ar mērķi MVU piešķirt vismaz 15 % no Septītās pamatprogrammas budžeta;

35.   uzskata, ka spēcīgai pētniecībai jābūt ciešām saitēm ar jauninājumiem, tādēļ uzskata, ka jāplāno konkrēta rīcība, lai izveidotu pilnībā integrētu Eiropas Pētniecības un jauninājumu telpu;

Zināšanu apmaiņa

36.   uzskata, ka investīcijas infrastruktūrā, funkcionalitātē un elektronisko savstarpējo norāžu iniciatīvās ir nodrošinājušas ievērojamus zinātniskās informācijas izplatīšanas un izmantošanas uzlabojumus un ka Berlīnes deklarācija par atklātu piekļuvi zināšanām dabaszinātnēs un humanitārajās zinātnēs ir piemērs tam, kā internets radījis iespējas eksperimentēt ar jauniem modeļiem; uzsver, cik svarīgi ievērot autora izvēles brīvību un intelektuālā īpašuma tiesības, saglabāt profesionālapskati un nodrošināt atzītu darbu uzticamu un drošu saglabāšanu, un mudina ieinteresētās personas kopīgi strādāt izmēģinājuma projektos, lai novērtētu alternatīvo modeļu, piemēram, atklātas piekļuves ieviešanas ietekmi un dzīvotspēju;

37.   atbalsta Komisijas veicināto "atvērtās inovācijas" jēdzienu, saskaņā ar kuru publiskais un privātais sektors kļūst par pilnvērtīgiem partneriem un dalās ar zināšanām, ar noteikumu, ka tiek izstrādāta līdzsvarota un godīga sistēma, kas apvieno atklātu piekļuvi zinātniskajiem sasniegumiem un šo sasniegumu izmantošanu privātajā sektorā (godīga zināšanu apmaiņa); uzskata, ka oficiāli jāatzīst noteikums par godīgu un atbilstīgu finansiālo atlīdzību par rūpniecības nozarē izmantotajām publiskajām zināšanām;

38.   noteikti uzskata, ka juridiskā nenoteiktība un dārdzība intelektuālā īpašuma tiesību jomā ievērojami veicina Eiropas pētniecības centienu sadrumstalotību; tādēļ mudina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu dažādiem juridiskiem instrumentiem, ko varētu izmantot, lai Eiropas Pētniecības telpā mazinātu šķēršļus zināšanu nodošanai; norāda, ka pareizi reģistrēti izgudrojumi var būt nozīmīgs zināšanu avots un ka tiesību akti intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, tostarp Eiropas patenta likums, nevar būt šķērslis zināšanu nodošanai; uzsver, cik būtiski ir izveidot Kopienas patentu un augstas kvalitātes, rentablu, inovācijām labvēlīgu Eiropas patentu tiesu sistēmu, kas ņemtu vērā Eiropas Kopienu Tiesas kompetenci; norāda uz Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas patentu sistēmas stiprināšanu (COM(2007)0165); norāda, ka no tā izrietošā tiesiskā sistēma palīdzēs veicināt privātā sektora iesaistīšanos pētniecībā un stiprinās Eiropas izgudrotāju pozīcijas starptautiskā mērogā;

39.   aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm izveidot Eiropas forumu, lai koordinētu Eiropas un valsts līmeņa pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos diskusijā par zinātni, pētniecību un tehnoloģijām;

40.   uzskata, ka Eiropas Pētniecības telpā kopīgie pētniecības centri jāizmanto kā neatkarīgas un neitrālas zinātniski un tehniski augsta līmeņa struktūras, kas ES iestādēm nodrošina specifiskas zināšanas un galvenajos jautājumos (piemēram, dzīves kvalitāte, pārtikas nekaitīgums, vide, patērētāju aizsardzība) palīdz lēmumu pieņemšanas procesā;

41.   uzskata, ka līdz ar atjaunoto uzdevumu atbalstīt un veicināt centru darbību un līdz ar koncentrēšanos uz ieguvumiem no to struktūras, arī kopīgajiem pētniecības centriem ir nozīmīga loma, veicinot īsti eiropeiskas iespējas jaunu pētnieku mācīšanas un mobilitātes jomā;

Pētniecības programmu un prioritāšu optimizēšana

42.   uzskata par lietderīgu īstenot principu par nacionālo programmu savstarpēju atvēršanu dalībniekiem no citām dalībvalstīm, jo tas būtu solis tuvāk informācijas apmaiņai par nacionālajām programmām un veicinātu valstu pētniecisko darbību novērtējumu starptautiskā līmenī;

43.   norāda, ka daudzām dalībvalstīm, jo īpaši tām, kurām ir vājāk attīstītas pētniecības un izstrādes struktūras, draud intelektuālā darbaspēka emigrācija uz citām ES dalībvalstīm; lai to novērstu, aicina veikt pasākumus, kas nodrošina, ka dalībvalstu pētniecības politikas papildina cita citu, nevis savstarpēji konkurē, lai it īpaši veicinātu resursu koordinēšanu, kā arī novērstu to dublēšanos un izkliedi;

44.   uzskata, ka ir vērts iepazīties ar iespējām, ko piedāvā "mainīgās ģeometrijas" mehānisms, kas ir izdevīgs veids, kā panākt atbilstošu elastību tematisko programmu īstenošanā;

45.   uzsver, ka labāk jāsaskaņo ES un valstu pētniecības finansēšana;

46.   uzskata, ka nacionālo pētniecības programmu finansēšanas atvēršana visiem dalībvalstu pētniekiem vispirms jāsāk ar fundamentālajiem pētījumiem vai "progresīvajiem pētījumiem";

47.   konstatē, ka vietējās un reģionālās iestādes jāiesaista pētniecībai draudzīgā sistēmā un tām ir jāsniedz nozīmīgs ieguldījums Eiropas Pētniecības telpas izveidošanā, ko var paveikt, izmantojot Kopienas finansēšanas programmas, piemēram, Septīto pamatprogrammu, bet, ka ievērojams progress būtu panākams, izmantojot arī struktūrfondu programmas; it īpaši uzskata, ka steidzami jāpalielina "zinātniski vājāku" reģionu pētniecības un izstrādes potenciāls, izmantojot gan struktūrfondus, gan Septītās pamatprogrammas finansējumu, kā arī valstu un reģionālās investīcijas, lai efektīvi risinātu arī vietējās problēmas, ar ko saskaras sabiedriski orientēta pētniecība;

48.   norāda, ka Lisabonas stratēģijas mērķus nav iespējams sasniegt, ja netiks būtiski palielināta privātā sektora iesaistīšanās zinātniskajā izpētē; aicina Komisiju veicināt privāto uzņēmumu investīcijas un piedalīšanos pētniecībā; atbalsta viedokli, ka jāattīsta Eiropas vadošā loma tehnoloģiski ietilpīgos tirgos, kas pamatojas uz stingriem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības standartiem; uzskata, ka tālab ir svarīgi labi funkcionējošos tirgos paplašināt publiskā un privātā sektora partnerības;

49.   mudina dalībvalstis garantēt atbilstīgu finansējumu valsts un reģionu līmeņa pētniecības pasākumiem, kas paredzēti darbības programmās, un nodrošināt efektīvu paraugprakses apmaiņu un sadarbību starp reģioniem; konstatē, ka paraugpraksi, kas ir efektīva vienā reģionā, nevar bez izmaiņām automātiski pārnest uz citiem reģioniem; uzsver, ka tādēļ reģionu līmenī ir jāveic īpaši novērtējumi, pamatojoties uz ticamiem, pārredzamiem un visu pušu pieņemtiem rādītājiem;

50.   uzsver, ka ir būtiski atraisīt visu Eiropas reģionu pētniecības potenciālu, lai palielinātu Eiropas pētniecības konkurētspēju;

51.   uzskata, ka jāatjaunina sadarbības formas un instrumenti un tie jāpielāgo Eiropas Pētniecības telpas mērķiem; iesaka turpināt attīstīt tādas iniciatīvas kā Eiropas sadarbība zinātniskās un tehniskās izpētes jomā (COST) un Viseiropas tīkls uz tirgu orientētas rūpnieciska rakstura pētniecības un izstrādes veicināšanai (EUREKA);

52.   atzīst izcilības tīklu nozīmi EPT izveidē, jo tie nodrošina ilgtspējīgu integrāciju, tādējādi izvairoties no pētniecības sadrumstalotības, un aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt veiksmīgus tīklus, lai sasniegtu šo mērķi;

53.   uzsver, ka mērķtiecīga sadarbība pētniecības un izstrādes jomā būtiski veicinātu Eiropas pētniecības un izstrādes izplatīšanās iespējas visā pasaulē; tādēļ mudina savienot valsts un reģionālās pētniecības sistēmas gan ar Eiropas tīkliem, gan ar tīkliem ārpus Eiropas, tomēr tas jāveic saskaņā ar EPT mērķi, lai nodrošinātu saskaņotību starp valsts un reģionālo pētniecības programmu un Eiropas interešu prioritātēm, piemēram, jo īpaši Eiropas Tehnoloģijas institūtu; saistībā ar to aicina Komisiju apzināties telpiskās plānošanas un reģionālo zinātņu nozīmi teritoriālajā kohēzijā, it īpaši attiecībā uz programmu Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīkls (ESPON) 2013; uzskata, ka teritoriālā sadarbība jāattīsta kā līdzeklis, lai sasniegtu kritisko masu un sagatavotos darbībai starptautiskā līmenī; tādēļ aicina dalībvalstis novērst pārrobežu administratīvos šķēršļus, kas kavē sadarbību starp zināšanu iestādēm; iesaka atklāto koordinācijas metodi, lai salīdzinātu valstu paraugpraksi šajā jomā;

54.   uzskata, ka stratēģiskiem lēmumiem par publisko finansējumu ir vajadzīga plašāka pieeja prioritāšu noteikšanā un ka Eiropas tehnoloģiju platformas un kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas, cita starpā, gūtu labumu no tā, ka ilgtermiņa stratēģiju izstrādāšanā vairāk iesaistītu publiskās un privātās organizācijas, piemēram, universitātes, pētniecības organizācijas un MVU;

55.   uzsver vajadzību palielināt investīcijas pētniecībā un izstrādē un veicināt jauninājumus Eiropā; saistībā ar to atsaucas uz Eiropas teritoriālās attīstības programmas un Lisabonas mērķu apvienošanu kohēzijas politikas stratēģiskajos mērķos, jo abi ir priekšnoteikumi konkurētspējas nodrošināšanai; uzsver nepieciešamību apvienot Eiropas Pētniecības telpas centralizēto pieeju ar reģionālās politikas decentralizēto pieeju; uzsver nepieciešamību uzlabot pētniecības darbību un programmu, piemēram, Eiropas Tehnoloģiju platformu un ERA-NET programmas saskaņošanu;

56.   uzskata, ka, izstrādājot darba programmas un uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus Septītās pamatprogrammas ietvaros, jāņem vērā pētnieku kopienas prognozes un stratēģiskās programmas;

Atvērtība pasaulei ‐ starptautiskā sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā

57.   uzskata, ka sadarbība pētniecībā un izstrādē var palīdzēt sasniegt konkrētus Tūkstošgades attīstības mērķus, un tādēļ uzskata, ka ir svarīgi saskaņot ES zinātniskās sadarbības politiku ar ES ārlietu politiku un programmām jomā, kas paredzēta atbalstam attīstībai;

58.   aicina Komisiju stiprināt sadarbību pētniecībā, lai veicinātu dialogu, mieru, drošību un ekonomisko un sociālo attīstību; uzskata, ka šāda sadarbība ļaus ES labāk risināt īpaši aktuālus jautājumus, piemēram, jautājumus par ilgtspējīgu attīstību reģionos, veselību, nodrošinātību ar pārtiku un klimata pārmaiņām;

59.   aicina Komisiju uzsākt, īstenot un atbalstīt pasākumus, lai palielinātu jaunattīstības valstu zinātnieku dalību starptautiskajā zinātnieku sadarbībā un pētniecības un izstrādes projektos, un veicināt piekļuvi intelektuālajam īpašumam visā pasaulē; uzsver, cik būtiski Eiropas Savienībā ir piesaistīt pētniekus arī no trešām valstīm, jo īpaši no ES kaimiņvalstīm, tostarp ātrāk transponējot Padomes 2005. gada 12. oktobra Direktīvu 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos(4), pilnībā ņemot vērā pētnieku vajadzības; atbalsta Komisijas priekšlikumu par "zilo karšu" sistēmas ieviešanu, kam būtu liela nozīme cilvēkresursu piesaistīšanā tai zinātnes un tehnoloģiju jomas daļai, uz kuru neattiecas minētā direktīva;

60.   vēlas, lai EPT, ņemot vērā tās atvērtību pasaulei, pievērstu īpašu nozīmi attālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām, lai izmantotu to priekšrocības un bagātības, tos saskaņoti iekļaujot ar izcilības tīkliem saistītajos zinātniskās un tehniskās sadarbības pasākumos;

61.   uzskata, ka ES kaimiņvalstis un valstis, kuru politika ir tuvāka ES ģeopolitiskajām prioritātēm, piemēram, Vidusjūras baseina, Austrumeiropas, Āfrikas un Latīņamerikas valstis, jāmudina piedalīties EPT, vairāk veicinot zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīgumus;

62.   uzskata, ka valstis, kuru politika ir tuvāka ES ģeopolitiskajām prioritātēm, piemēram, Vidusjūras baseina valstis, jāmudina piedalīties plašākā Eiropas Pētniecības telpā, kas var pakāpeniski paplašināt koordinēšanas programmas, zināšanu apmaiņas principus un pētnieku mobilitāti aiz stingrām ES un asociēto valstu robežām;

o
o   o

63.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp. (2) OV L 400, 30.12.2006., 270. lpp. Labots OV L 54, 22.2.2007., 91. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0212. (4) OV L 289, 3.11.2005., 15. lpp.