Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pušu trīspadsmito konferenci (COP 13) un Pušu trešo konferenci, ko rīkoja 2007. gada 3.–15. decembrī Bali, Indonēzijā, kā Kioto Protokola pušu sanāksmi (COP/MOP 3),

–   ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) Ceturtā novērtējuma ziņojuma (AR4)secinājumus, kas pieņemti 2007. gada 17. novembrī Valensijā, Spānijā,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un jo īpaši 2007. gada 15. novembra rezolūciju par globālo klimata pārmaiņu ierobežošanu līdz 2 grādiem pēc Celsija  ‐ turpmākā rīcība līdz Bali konferencei par klimata pārmaiņām un pēc tam īstenojamie pasākumi (COP 13 un COP/MOP 3)(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā IPCC AR4 apstiprināts, ka klimata pārmaiņu aizvien straujāku norisi izraisa cilvēku darbība un tām jau ir smaga globāla ietekme;

B.   tā kā Bali rīcības plānā ir apstiprināti IPCC AR4 secinājumi, proti, ka globālā sasilšana ir neatgriezenisks process un ka, vilcinoties samazināt emisijas, būtiski sarūk iespējas sasniegt zemāku stabilizācijas līmeni un pieaug vēl postošāku klimata pārmaiņu seku iespējamība;

C.   tā kā daudzas teritorijas pasaulē jau ir skārusi kaitīgā ietekme, ko izraisa planētas vidējo temperatūru paaugstināšanās, un tā kā jaunākie zinātniskie dati vedina domāt, ka ar ES pieņemto ilgtermiņa mērķi ‐ ierobežot globālo sasilšanu, lai tā nepārsniegtu +2°C salīdzinājumā ar temperatūru pirms rūpniecības laikmeta, ‐ var nebūt pietiekami, lai izvairītos no klimata pārmaiņu nopietnas nelabvēlīgas ietekmes;

D.   tā kā klimata pārmaiņas ir ilgtermiņa problēma un tā kā ar īstermiņa pasākumiem vien nepietiks, lai labvēlīgi ietekmētu klimatu; tā kā klimatiskajai sistēmai ir izšķiroši, lai tiek nodrošināts, ka globālais emisiju apjoms sasniedz savu maksimumu nākamajos 10–15 gados;

E.   tā kā par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju uzkrāšanos atmosfērā visvairāk ir atbildīgas rūpnieciski attīstītās valstis; tā kā no nestabilā klimata visvairāk cietīs nabadzīgākās valstis un iedzīvotāji;

F.   tā kā ir absolūti nepieciešams plašs starptautisks nolīgums par emisiju samazināšanas ilgtermiņa mērķiem, lai garantētu ieguldījumus zemu SEG emisiju tehnoloģijām, energoefektivitātei un ilgtspējīgai mežsaimniecībai un lai novērstu ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā, kas ir nesaderīgi ar emisijām noteiktajiem mērķiem,

1.   atzinīgi vērtē Pušu Bali konferencē pieņemto lēmumu UNFCCC struktūrā sākt oficiālas sarunas par starptautisku nolīgumu par klimatu laikposmam pēc 2012. gada, cenšoties panākt vienošanos un pieņemt attiecīgu lēmumu Pušu piecpadsmitajā konferencē, kas notiks 2009. gadā Kopenhāgenā;

2.   ar gandarījumu atzīmē, ka Bali rīcības plānā ir iekļauts precīzs grafiks, 2009. gads norādīts kā izpildes termiņš nolīguma slēgšanai, kā arī norādīti galvenie sarunās risināmie jautājumi, un uzskata, ka tādēļ minētais rīcības plāns ir labs pamats sarunu procesam;

3.   atkārtoti uzsver, ka šāda nolīguma pamatā jābūt UNFCC un Kioto Protokola pamatprincipiem un mehānismiem, ņemot vērā vispārīgus, taču diferencētus pienākumus, kā arī iepriekšminētajā 2007. gada 15. novembra rezolūcijas 2. punktā noteiktajiem elementiem;

4.   uzskata ‐ tas, ka I pielikumā iekļautās valstis vairs netiek stingri nodalītas no pārējām valstīm, ir viens no nozīmīgākajiem Bali rīcības plāna sasniegumiem;

5.   uzsver, ka sarunu sekmīgu rezultātu lielā mērā veicināja ES konstruktīvā un vadošā nostāja Bali konferencē; atbalsta tikpat aktīvas nostājas īstenošanu arī gaidāmajās sarunās un pieprasa nodrošināt Parlamenta intensīvu līdzdalību tajās;

6.   atzinīgi vērtē Pušu atzinumu, ka IPCC AR4 ir vispusīgākais un ietekmīgākais līdz šim veiktais klimata pārmaiņu novērtējums, kas sniedz integrētu zinātnisku, tehnisku un sociālekonomisku skatījumu uz aktuālajām problēmām, un ka tas rosina valstis izmantot šos datus kā pamatu savas politikas veidošanai klimata pārmaiņu jomā;

7.   pauž nožēlu, ka Bali rīcības plānā nevarēja iekļaut nepārprotamas atsauces uz zinātniskajiem datiem attiecībā uz SEG emisiju vajadzīgo samazinājumu; taču atzinīgi vērtē Kioto Protokola pušu atzinumu, ka līdz 2020. gadam rūpnieciski attīstīto valstu grupai kopā jānodrošina SEG samazinājums par 25–40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu;

8.   atgādina, ka rūpnieciski attīstītajām valstīm, tostarp tām, kas vēl nav ratificējušas Kioto Protokolu, ir jāuzņemas klimata pārmaiņu novēršanas vadība pasaules līmenī un jāapņemas līdz 2020. gadam samazināt savas SEG vismaz par 30 % un līdz 2050. gadam ‐ vismaz par 60–80 % salīdzinājumā ar 1990. gadu;

9.   atzinīgi vērtē vairuma jaunattīstības valstu konstruktīvo pieeju sarunām un šo valstu apņemšanos izmērāmā, pārskatāmā un pārbaudāmā veidā īstenot katrai valstij atbilstošus pasākumus klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai ilgtspējīgas attīstības kontekstā, ko nodrošina un veicina tehnoloģijas, finansējums un veiktspējas palielināšana;

10.   uzsver, ka visām jaunattīstības valstīm ir tiesības uz ilgtspējīgu ekonomikas attīstību; uzsver, ka Eiropas Savienībai un citām rūpnieciski attīstītām valstīm ir jāpalīdz jaunattīstības valstīm izstrādāt ilgtspējīgas tehnoloģijas;

11.   atgādina, ka pasaules mērogā īstenojamie centieni būs ticami un iedarbīgi tikai tad, ja visi procesa dalībnieki uzņemsies pamatīgākas, mērāmas, pārskatāmas un pārbaudāmas saistības;

12.   uzskata, ka atbilstīgam risinājumam ir galvenā nozīme, lai sekmīgi īstenotu starptautisku klimata politiku;

13.   uzskata, ka jaunattīstības valstu atšķirīgais stāvoklis ir jāiekļauj kā jauns minēto saistību aspekts salīdzinājumā ar Kioto Protokolu un ka jaunajām tirgus ekonomikas valstīm ir jāpieņem emisiju ierobežojumi atbilstīgi savam attīstības līmenim, tautsaimniecības nozaru struktūrai, emisiju samazināšanas iespējām, kā arī tehniskajām un finansiālajām iespējām;

14.   uzskata, ka ir iespējams atjaunināt pašreizējos Kioto Protokola mehānismus attiecībā uz saistībām un mērķiem, kas noteikti jaunattīstības un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, lai šīs saistības būtu proporcionālas katras valsts vajadzībām un iespējām un lai tās būtu mērāmas, pārskatāmas un pārbaudāmas;

15.   atzinīgi vērtē lēmumu sākt īstenot programmu darba un metodoloģijas jautājumos, kas skar vairākas politikas jomas, kā arī veicināšanas pasākumus, lai samazinātu mežu izciršanas un mežu degradācijas rezultātā radīto emisiju apjomu jaunattīstības valstīs, vispusīgi ņemot vērā tos daudzveidīgos procesus un ieguvumus, ko meži uztur un nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, ekosistēmu dzīvotspējai un vietējām kopienām; atzinīgi vērtē arī ierosinājumu Pusēm atbalstīt veiktspējas palielināšanu, sniegt tehnisko palīdzību un veikt pasākumus, tostarp izmēģinājuma projektus, lai vērstos pret mežu izciršanas galvenajiem cēloņiem un lai nodrošinātu atbalstu, kas nepieciešams dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai;

16.   atzinīgi vērtē lēmumu par Pielāgošanās fonda efektīvu un pārredzamu pārvaldību, kas nodrošina, ka šis fonds sāks darboties Kioto Protokola pirmā saistību posma sākumā;

17.   atzinīgi vērtē lēmumu sākt stratēģiskas programmas īstenošanu, lai palielinātu ieguldījumu apjomu gan ietekmes mazināšanas, gan pielāgošanās tehnoloģiju izstrādei, nodošanai un ieviešanai jaunattīstības valstīs, kā arī Tehnoloģiju nodošanas ekspertu grupai doto uzdevumu novērtēt nepilnības un šķēršļus, kas kavē finanšu resursu izmantošanu un pieejamību;

18.   uzskata, ka efektīvāku un lētāku energotehnoloģiju pētniecības, izstrādes un demonstrēšanas pasākumiem ir jābūt vienai no galvenajām prioritātēm; pieprasa valdību, ražotāju, zinātnieku un pilsoniskās sabiedrības ciešu sadarbību;

19.   uzskata, ka gaidāmajā Pušu konferencē (sanāksmē) Poznaņā galvenā uzmanība ir jāpievērš jaunattīstības valstīm, un tādēļ prasa nopietni strādāt, lai panāktu reālu virzību attiecībā uz pasākumiem, tai skaitā tirgus līdzekļiem, kas ļauj izvairīties no mežu izciršanas un veicina mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, pielāgošanas pasākumu finansēšanu, kā arī pasākumiem, kuri veicina videi saudzīgu tehnoloģiju nodošanu un ieviešanu jaunattīstības valstīs;

20.   prasa, lai atbilstīgi ES tiesību aktiem tiek izveidoti apjomīgi, prognozējamas iedarbības finanšu instrumenti, kas palīdzētu jaunattīstības valstīm pielāgoties klimata pārmaiņām un samazināt SEG emisiju apjomus, kā arī mežu izciršanu un mežu degradāciju; atgādina, ka ir rūpīgāk un kritiskāk jāuzrauga tas, kā esošie un potenciālie ar klimata jomu saistītie finanšu instrumenti reāli ietekmē jaunattīstības valstis; uzskata, ka ir jāpārskata videi saudzīgas attīstības mehānisms (Clean Development Mechanism), lai 2008.–2012. gada saistību posmā to varētu pilnībā izmantot;

21.   uzsver, ka ES politikai un atbalstam attīstības jomā ir nekavējoties jākļūst "videi draudzīgam", un tas jāīsteno pilnīgā saskaņā ar ES vides un klimata pārmaiņu politiku; pauž nožēlu par ārkārtīgi lēnu virzību šajā jomā un aicina ES vadītājus noteikt, ka klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana un pielāgošanās tām ir ES sadarbības politikas galvenās prioritātes attīstības jomā;

22.   uzsver ‐ lai Bali rīcības plāns nezaudētu ticamību, rūpnieciski attīstītajām valstīm steidzami jānoslēdz klimata partnerattiecību nolīgumi ar lielākajām jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, piemēram, Ķīnu un Indiju, lai sekmētu ciešu sadarbību enerģētikas politikas reformu jomā, veiktspējas palielināšanu, kā arī atbalstu ieguldījumiem energoefektivitātes un zemu oglekļa emisiju tehnoloģijās;

23.   pauž nožēlu, ka nebija iespējas iekļaut nepārprotamu norādi uz nepieciešamību vienoties par obligātiem emisiju samazinājumiem aviācijas un jūras transporta nozarē; atzīmē ‐ Bali konferencē saņemtais pilnvarojums nenozīmē, ka nav iespējams noteikt obligātus pasākumus aviācijas un jūras transporta nozarei; vēlreiz prasa, lai aviācijas un jūras transporta emisijas tiek iekļautas starptautiskajās saistībās attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu laikposmā pēc 2012. gada, kuru izpildi kontrolē UNFCCC, jo ne Starptautiskajai civilās aizsardzības organizācijai (ICAO), ne Starptautiskajai jūrniecības organizācijai (SJO) līdz šim nav izdevies efektīvi risināt šo jautājumu;

24.   uzsver, cik liela nozīme ir tam, lai visas lielākās starptautiskajā tirdzniecībā iesaistītās nozares pildītu visas tās saistības un kritērijus, kas pasaules mērogā noteikti attiecībā uz klimatu, tā garantējot, ka tiek sasniegts kopīgais mērķis klimata pārmaiņu jomā un tiek novērsti vispārēji konkurences kropļojumi;

25.   prasa steidzami pārskatīt ES politiku attiecībā uz biodegvielu, īpašu uzmanību pievēršot katra biodegvielas veida dzīvescikla ilgtspējībai SEG emisiju samazināšanas ziņā; uzsver ‐ veidojot un īstenojot stratēģijas attiecībā uz biodegvielu kā vienu no energoresursu veidiem, ir pilnībā jāņem vērā jebkurš iespējamais kaitējums videi, sabiedrībai un ekonomikai un pret to jānodrošinās; tāpēc aicina Komisiju ierosināt stingrus standartus un precīzus kritērijus, kas piemērojami biodegvielas ražošanai;

26.   uzsver ‐ Parlaments gaida, kad Komisija un Kopējās Ārpolitikas un Drošības Politikas Augstais pārstāvis iesniegs Eiropadomes 2007. gada 21.-22. jūnija sanāksmē prasīto ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz starptautisko drošību; uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš galvenajām jomām, piemēram, pasākumiem klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai, pielāgošanās pasākumiem un to iekļaušanai visās politikas jomās, jo klimata pārmaiņas varētu būt galvenais iemesls stāvokļa destabilizācijai nabadzīgākajās valstīs;

27.   apzinoties gaidāmajās sarunās risināmo jautājumu vērienīgumu, prasa, lai klimata politika kļūst par vienu no galvenajām prioritātēm un elementiem visas ES ārējās attiecībās ar ikvienu trešo valsti, reģionālajās konvencijās un ekonomikas organizācijās; turklāt aicina četras prezidentvalstis (Slovēniju, Franciju, Čehijas Republiku un Zviedriju) 2008. un 2009. gadā informēt Parlamentu par mērķiem, ko tās noteikušas attiecībā uz klimata politiku, kā arī kopīgi ar Komisiju regulāri ziņot par sarunu procesa virzību;

28.   tā kā vēl nav nodrošināti līdzvērtīgi konkurences apstākļi, mudina Komisiju izvērtēt ražotāju iespējas veicināt savu saimniecisko potenciālu, veidojot novatorisku, "videi draudzīgu" nozari; tādēļ prasa PTO apsvērt iespējamos pagaidu pasākumus, kas veicinātu klimatam saudzīgu izstrādājumu ražošanu un eksportu, kā arī novatoriskas tehnoloģijas izstrādi un nodošanu;

29.   prasa, lai visas attiecīgās Parlamenta pastāvīgās un pagaidu komitejas un delegācijas cieši sadarbojas ar klimata pārmaiņām saistītu jautājumu risināšanai, tā garantējot konsekventu un saskaņotu pieeju visās klimata pārmaiņu politikas jomās, proti, vides, rūpniecības, enerģētikas un transporta, lauksaimniecības, pētniecības un izstrādes jomā un jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu politikas jomā, kā arī īstenojot iniciatīvas klimata pārmaiņu jomā noteikto mērķu sasniegšanai; prasa ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus regulāri risināt parlamentu sadarbības delegāciju līmenī un īstenojot Transatlantisko likumdevēju iestāžu dialogu;

30.   atzīst, ka uzticēšanās ES īstenotam sarunu procesam ir atkarīga no tā, cik sekmīgi Eiropai izdosies samazināt pašai savu emisiju apjomu, kā arī izstrādāt un citām valstīm nodot zemu oglekļa emisiju tehnoloģijas; tādēļ prasa visos līmeņos ‐ vietējā, valsts un Eiropas līmenī ‐ izstrādāt politiku un pasākumus, kas nodrošinās, ka ES līdz 2020. gadam vismaz par 30 % samazina savu SEG emisiju apjomu salīdzinājumā ar 1990. gadu, ja vien citas rūpnieciski attīstītās valstis arī uzņemas līdzīgas SEG emisiju samazināšanas saistības un ekonomiski attīstītākās jaunattīstības valstis sniedz ieguldījumu, kas atbilstīgs to pienākumu un attiecīgās veiktspējas apjomam; atzīst saistības, ko ES uzņēmusies, proti, neatkarīgi no tā, vai tiks noslēgts vispārējs nolīgums laikposmam pēc 2012. gada, līdz 2020. gadam vismaz par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu salīdzinājumā ar 1990. gadu; prasa īstenot politiku un pasākumus, kas gan valsts, gan ES līmenī veicinās finansējumu pētniecībai, izstrādei un jauninājumiem SEG emisiju samazināšanai;

31.   aicina ES ‐ kā vienu no ietekmīgākajiem starptautisko procesu dalībniekiem un jaunattīstības valstu partneriem ‐ izmantot savas pilnvaras un ietekmi, lai starptautiskā līmenī ieviestu konsekventus mērķus klimata pārmaiņu jomā;

32.   uzsver, ka galvenokārt rūpnieciski attīstītās valstis ir vēsturiski atbildīgas par saražotajām SEG emisijām, un tāpēc aicina tās pielikt vairāk pūļu, lai izvairītos no dabas katastrofām un sabiedriskiem nemieriem un nepieļautu to izplatību, kas neizbēgami kļūs par realitāti, ja netiek apturēta globālā sasilšana;

33.   atzīmē ASV valdības iniciatīvu rīkot vēl piecas to valstu sanāksmes, kas ir pasaulē lielākie emisiju avoti; prasa, lai Komisija un attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka to līdzdalība ir atkarīga no sanāksmju rīkotāju priekšlikumiem attiecībā uz emisiju samazināšanas īstermiņa mērķiem, kas atbilst UNFCCC mērķiem; prasa, lai valstis, kas ir pasaulē lielākie emisiju avoti, saskaņo savu rīcību ar UNFCCC noteikto;

34.   atzīmē, ka iepriekšminētā Pušu konference (sanāksme) Poznaņā tiks rīkota vienlaikus ar Eiropadomes sanāksmi; aicina Padomi pārcelt Eiropadomes sanāksmi uz citu dienu, lai valstu un valdību vadītāji varētu piedalīties COP/MOP sanāksmē un lai nodrošinātu valdību nedalītu uzmanību COP/MOP;

35.   ir pārliecināts ‐ lai sasniegtu iepriekšminētos mērķus, būs jāiesaista plašsaziņas līdzekļi, kuru ieguldījumam būs izšķiroša nozīme, sniedzot sabiedrībai tik nepieciešamo informāciju par tuvākajā un vidējā termiņā gaidāmajām klimata pārmaiņām;

36.   atbilstīgi tam, kas Bali konferencē pārrunāts, tiekoties ar parlamentu pārstāvjiem no visas pasaules, uzskata, ka Parlaments var dot nozīmīgu ieguldījumu kā klimata pārmaiņām veltīta pastāvīga parlamentu sadarbības foruma koordinators un ka Parlamentam to vajadzētu darīt; tādēļ aicina attiecīgās Parlamenta struktūras apsvērt šādu iespēju;

37.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam ar lūgumu to izplatīt visām Konvencijas pusēm, kas nav ES dalībvalstis, un Konvencijas izpildes novērotājiem.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0537.