Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par Eiropas pārredzamības iniciatīvu (COM(2006)0194),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par turpmākajiem pasākumiem pēc Zaļās grāmatas "Eiropas pārredzamības iniciatīva" (COM(2007)0127),

–   ņemot vērā EK līguma 255. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6-0010/2008),

A.   tā kā pārredzamība dod iespēju pilsoņiem vēl vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošina lielāku ES iestāžu leģitimitāti un efektivitāti demokrātiskā iekārtā, kā arī nosaka tām lielāku atbildību pilsoņu priekšā;

B.   tā kā pārredzamība palīdz nostiprināt demokrātijas principus un pamattiesību ievērošanu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

C.   tā kā lielāka pārredzamība ES iestādēs veicinātu sabiedrības izpratni par ES līdzekļu izlietojumu, vienlaicīgi uzlabojot iespējas vērtēt ES izdevumu efektivitāti,

Informācijas atklāšana par ES līdzekļu saņēmējiem (īstenošana praksē)

1.   atgādina, ka 2006. gada 13. decembrī grozītās Finanšu regulas(1) 30. panta 3. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka"

"Komisija attiecīgā veidā dara pieejamu informāciju par to līdzekļu saņēmējiem, kas ir Komisijas budžetā, ja budžetu īsteno centralizēti un tieši tās departamenti, un to informāciju par līdzekļu saņēmējiem, ko sniedz struktūras, kurām budžeta īstenošanas uzdevumi deleģēti saskaņā ar citiem pārvaldības veidiem.";

2.   uzskata, ka pārredzamība ir cieši saistīta ar to, lai informācija, ko sniedz par līdzekļu saņēmējiem, būtu viegli pieejama, ticama un piemērota turpmākai izpētei, salīdzināšanai un novērtēšanai, un ka tādēļ, īstenojot Finanšu regulā minēto formulējumu "pienācīgā veidā", ir pienācīgi jāņem vērā šīs vajadzības;

ES līdzekļi, ko pārvalda centralizēti

3.   atgādina, ka attiecībā uz pārskatāmību saistībā ar 20 % no ES finansējuma, ko tieši un centralizēti pārvalda Komisija (dotācijas un valsts pasūtījuma līgumi), informācija, tostarp ziņas par līdzekļu saņēmējiem, jau ir pieejama un to var pārbaudīt divās tīmekļa vietnēs:

4.   prasa Komisijai visos dokumentos, kas attiecas uz ES budžetu, un/vai projektos un programmās, par kurām tā ir atbildīga, skaidri norādīt adresi abām tīmekļa vietnēm, kurās ir informācija par tiem, kas saņem ES finansējumu, ko tieši un centralizēti pārvalda Komisija;

ES līdzekļi, kuru pārvaldība ir dalīta, decentralizēta vai kopīga

5.   atzīmē, ka saskaņā ar Finanšu regulas 53.b pantu, ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot dalītu pārvaldību, dalībvalstis saskaņā ar minētā panta 2. punkta b) apakšpunktu:"

piemērojot attiecīgos katrai nozarei paredzētos noteikumus un ievērojot 30. panta 3. punktu, nodrošina budžeta līdzekļu saņēmēju atbilstīgu ex post publiskošanu reizi gadā

6.   norāda, ka līdzīgi saskaņā ar 53.c un 53.d pantu trešās valstis un starptautiskās organizācijas, kam deleģēti īstenošanas uzdevumi, "ievērojot 30. panta 3. punktu, nodrošina budžeta līdzekļu saņēmēju atbilstīgu ex post publiskošanu";

7.   atgādina, ka Komisijas paziņojuma par pārredzamību projektā, kas pievienots pārskatītās Finanšu regulas saskaņošanas procedūras rezultātiem, Komisija apņēmās:"

nodrošināt, lai uz noteiktām jomām attiecinātā īstenošanas regulā informācijas publiskošana par to budžeta līdzekļa saņēmējiem, kuri tiek finansēti no Lauksaimniecības fondiem (ELFLA(2) un ELGF(3)), notiktu tādā pašā kārtībā kā informācijas publiskošana, ko nosaka uz noteiktām jomām attiecinātās īstenošanas regulas saistībā ar struktūrfondiem. Īpaši tiks nodrošināta atbilstīga publiskošana reizi gadā pēc līdzekļu piešķiršanas attiecībā uz katru no šiem fondiem piešķirto budžeta līdzekļu saņēmēju un uz šo līdzekļu sadalījumu galvenajās izdevumu kategorijās

8.   atzīmē, ka Komisijas tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/agriculture/funding/index_en.htm šobrīd ir saites ar 14 dalībvalstu datubāzēm, kuras nodrošina informāciju par tiem, kas kopējās lauksaimniecības politikas maksājumus saņem saskaņā ar dalīto pārvaldību; tomēr izsaka nožēlu, ka informācija ir tik dažāda un izkliedēta, kā arī tik ļoti atšķiras tās kvalitāte, ka informāciju ir grūti atrast; aicina Komisiju ņemt par paraugu tīmekļa vietni ar ļoti labu piekļuvi http://www.farmsubsidy.org/ , kura ļoti labi darbojas un tika izveidota bez publiska finansējuma;

9.   atzīmē Komisijas atrunu par to, ka saites tīmekļa vietnē balstās uz dalībvalstu sniegto informāciju, kas var ļoti atšķirties plašuma un dziļuma ziņā, un tādēļ tā nevar garantēt šo datu vai sniegtās informācijas precizitāti un pilnīgumu, kā arī neuzņemas saistības vai atbildību par šīs informācijas iespējumu izmantošanu;

10.   uzstāj, ka Komisijai jāuzņemas atbildība par pilnīgu un ticamu datu nodrošināšanu un tādēļ jāveic nepieciešamās darbības ar dalībvalstu iestādēm, lai nodrošinātu, ka tiek sniegti šādi dati;

Vispārējas piezīmes par līdzekļu saņēmēju atklāšanu

11.   uzskata, ka Komisijas tīmekļa vietnes, kurās publiskota informācija par jebkāda veida ES finansējuma saņēmējiem neatkarīgi no tā, vai tie ir līgumi, dotācijas, lauksaimniecības vai struktūrfondu izdevumi (vai cita veida finansējums), būtu jāstrukturē tā, lai dotu iespēju ne tikai gūt informāciju par konkrētiem saņēmējiem, bet arī veikt meklēšanu pēc noteiktiem kritērijiem, lai iegūtu vispārēju priekšstatu par situāciju dažādās sadaļās, ko pēc tam var salīdzināt ar Komisijas izpildes datiem;

12.   aicina Komisiju uzņemties politisku atbildību par informācijas publiskošanu attiecībā uz ES finansējuma saņēmējiem saskaņā ar visiem pārvaldības veidiem;

13.   uzsver, ka ir par maz vienkārši publicēt informāciju ‐ tā ir racionāli jāorganizē, jāklasificē un jāpasniedz, lai tai būtu praktiska vērtība;

14.   norāda, ka konkrēti saņēmēji var saņemt ES līdzekļus no vairākām programmām vai ES darbības nozarēm; atzīst, ka tādēļ būtu pamācoši gūt iespēju identificēt visas summas, kas izmaksātas konkrētam saņēmējam visās nozarēs; lūdz Komisijai izskatīt iespēju izveidot kopēju meklēšanas mehānismu, kas ļautu saņemt datus par konkrētiem saņēmējiem visā ES darbības spektrā, kur ietilpst līgumi, dotācijas, pētniecības programmas, lauksaimniecības vai struktūrfondi, centralizēta/ decentralizēta pārvaldība utt.;

15.   aicina Komisiju ņemt vērā šīs rezolūcijas piezīmes un līdz nākamajām Eiropas vēlēšanām 2009. gadā ieviest sabiedrībai domātu pilnībā darbojošos informācijas sistēmu par tiem, kas saņem ES finansējumu, un par nenomaksātajiem atgūstamajiem līdzekļiem;

ES iestāžu amatpersonu finansiālo interešu deklarācija

16.   norāda, ka šobrīd ES iestādēm ir atšķirīga pieeja deklarācijām par savu locekļu finanšu interesēm ‐ no publiska reģistra (Eiropas Parlaments) līdz pat pieejai, kas neparedz deklarācijas;

17.   uzskata, ka visām iestādēm ir jāizlemj, vai esošie principi un noteikumi ir pietiekoši, un atzīmē, ka var būt nepieciešams pārskatīt Eiropas Parlamenta noteikumus, lai noteiktu, ka finanšu interešu publiskošana internetā ir obligāta;

18.   atzīmē, ka Komisija ir pasūtījusi pētījumu saistībā ar Eiropas pārredzamības iniciatīvu par amatpersonu profesionālās ētikas noteikumiem un standartiem ES iestādēs un valstu parlamentos, valstu valdībās, konstitucionālajās tiesās (augstākajās tiesās), revīzijas palātās un centrālajās bankās vai valsts bankās 27 ES dalībvalstīs, kā arī Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs un ka attiecībā uz ES iestādēm pētījumā pārbaudīs un salīdzinās profesionālās ētikas noteikumus un standartus Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā, Revīzijas palātā, Eiropas Kopienu Tiesā, Eiropas Centrālajā bankā un Eiropas Investīciju bankā;

19.   apzinās Komisijas vēlmi radīt ES iestāžu "kopēju ētikas telpu";

20.   atgādina, ka Komisija pēc ieteikumiem, ko izstrādāja neatkarīgu ekspertu komiteja un kas iekļauti tās 2. ziņojumā 1999. gada 10. septembrī un Komisijas 2000. gada 1. marta Baltajā grāmatā par administratīvo reformu, sagatavoja priekšlikumu par "Civildienesta rīcības standartu konsultatīvo komiteju"(4)un viens no tās uzdevumiem būtu iepriekš sniegt amatpersonām norādes, kas ļaus tām izvairīties no iespējama interešu konflikta situācijām;

21.   uzskata, ka nebūtu pareizi izveidot vienotu konsultatīvo struktūru visām ES amatpersonām, ņemot vērā, kādā īpašā situācijā atrodas Eiropas Parlamenta deputāti, kurus tieši ievēlē pilsoņi;

22.   tomēr uzskata, ka katrai iestādei jāpieņem šīs iestādes locekļu profesionālās ētikas noteikumi atbilstoši katras iestādes specifikai un pamatojoties uz iestādes pašreizējo praksi visos ar finanšu interesēm saistītajos jautājumos;

23.   iesaka, lai katras iestādes profesionālās ētikas noteikumi paredz arī ar tās locekļu vispārējo politisko, finansiālo un juridisko atbildību;

24.   atgādina, ka Eiropas Kopienu Tiesa, atbildot uz jaunākajām Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijām, nesen pieņēma uzvedības kodeksu(5) saviem tiesnešiem; atzīmē, ka arī Eiropas Kopienu Revīzijas palāta izskata līdzīgus jautājumus saistībā ar salīdzinošo pārskatīšanu attiecībā uz tās turpmāko lomu;

25.   piekrīt Eiropas ombudam (sūdzība 3269/2005/TN), ka ir svarīgi atklāt to konkrēto lobistu vārdus, kuri apspriežas ar Komisijas locekļiem;

Līdzekļu atgūšana, atgūšanas atcelšana

26.   atzīmē, ka apzīmējums "atgūšana" attiecas uz četriem dažādiem procedūras veidiem:

27.   atkārtoti pauž nožēlu, kā jau tika minēts 2006. gada 24. oktobra rezolūcijas par Kopienas fondu līdzekļu atgūšanu 36. punktā(6), ka informācija par Kopienas fondu līdzekļu atgūšanu netiek iekļauta Eiropas pārredzamības iniciatīvā; aicina Komisiju informēt budžeta lēmējinstitūciju un visbeidzot arī sabiedrību par to, kādas summas un no kā ir jāatgūst vai ir jāiemaksā Eiropas Savienības budžetā, kā arī par šo summu galīgo adresātu;

28.   atzīmē, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas 2006. gada ziņojumu par 2006. finanšu gada budžeta izpildi(7) (2.24. punkts) "informācijā par līdzekļu atgūšanu un finanšu korekcijām, ko [Komisija] sniegusi 2006. gada darbības pārskatos, nav pietiekošu paskaidrojumu"; tādēļ lūdz Komisiju nodrošināt ticamu un pilnīgu informāciju par kļūdu labošanu un liecības par to, kādas korekcijas tā ir veikusi;

29.   uzskata, ka Komisijai būtu regulāri jāsniedz Parlamentam pārskats par joprojām neatmaksātiem līdzekļiem, iedalot tos pēc parādprasību kopsummas pa ģenerāldirektorātiem (ĢD) un atgūstamo līdzekļu parāda ilguma, un, ja iespējams, jāpublicē tas savā tīmekļa vietnē;

30.   atzinīgi vērtē faktu, ka Komisijas paziņojuma (COM(2007)0274), kas sniedz kopsavilkuma pārskatu par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2006. gadā, pielikumā tika publicēts kopsavilkums par aprēķināto 2006. gadā saņemamo summu atgūšanas atcelšanu; atzīmē, ka atgūšanas atcelšanas kopsumma (summas, kas pārsniedz EUR 100 000) bija EUR 23 038 784 EK budžetā un EUR 6 549 996 ‐ Eiropas Attīstības fonda budžetā;

31.   norāda, ka Komisijas dienesti gadā sagatavo 10 000 līdzekļu atgūšanas rīkojumus un ka tās Budžeta ĢD sagatavo ceturkšņa bilances par neatmaksātajiem līdzekļiem, kuras tiek nosūtītas attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem, lai veiktu atgūšanu;

32.   atzinīgi vērtē to, ka 2006. gada provizoriskā pārskata (1. sējums, 67.–71. lpp.) piezīmēs par saimnieciskās darbības rezultātiem tika publicēta nodaļa par izdevumu atgūšanu; atzīmē, ka 2006. gadā tika izdoti atgūšanas rīkojumi kopsummā par EUR 634 000 000; pauž cerību, ka Komisija, lai uzlabotu pārredzamību, turpinās veikt uzlabojumus šajā ziņā;

To ekspertu grupu sastāvs, kas sniedz padomus Komisijai

33.   atzīmē, ka Komisija ir sagatavojusi ekspertu grupu reģistru (http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/), tās definējot kā formālas un neformālas konsultatīvās struktūras, kas izveidotas vai nu ar Komisijas lēmumu, vai arī tās neformāli izveidojuši Komisijas dienesti, lai tās palīdzētu Komisijai un tās dienestiem sagatavot likumdošanas priekšlikumus un politikas iniciatīvas;

34.   atzinīgi vērtē apņemšanos, ko pēc Budžeta kontroles komitejas pieprasījuma pauda priekšsēdētāja vietnieks S. Kallas, ka no 2008. gada:

35.   atzīmē, ka ekspertu grupu reģistrā nav iekļauti:

36.   nepiekrīt šo grupu vispārējai izslēgšanai no reģistra un sagaida, ka Komisija rīkosies, lai pārliecinātos, ka reģistrā ir iekļautas visas ekspertu grupas, tostarp arī informācija par "komitoloģijas komiteju" locekļiem, neatkarīgajiem ekspertiem, kopīgajām struktūrām un sociālā dialoga komitejām, lai nodrošinātu iespējas īstenot tikpat pārredzamu pieeju attiecībā uz dalību šajās ekspertu komitejās un tādēļ publiskot informāciju, ja vien netiek sniegts pārliecinošs likumīgs pamatojums tam, ka jārīkojas citādi katrā atsevišķajā gadījumā;

37.   aicina Komisiju līdz 2008. gada beigām veikt ekspertu grupu sastāva rūpīgu pārbaudi un īstenot pasākumus, lai ekspertu grupās nodrošinātu interešu grupu proporcionālu pārstāvniecību;

38.   pieprasa, lai Komisijai līdz 2008. gada beigām izstrādātu pārskatāmu un iesaistošu procesu jaunu ekspertu grupu locekļu atlasei un līdz 2009. gada februārim informētu Parlamentu par jaunajiem atlases kritērijiem;

Pārvaldība iestādēs un to gada darbības pārskati

39.   atzīst, ka svarīgs elements uzņēmumu vai ES iestāžu labā pārvaldībā ir informācijas par finanšu pārvaldību pieejamība ieinteresētajām personām un sabiedrībai tādā veidā, kas ir viegli saprotams parastam lasītājam;

40.   atzīst, ka nostāja ir mainīta, kopš 2003. gadā stājās spēkā pārskatītā Finanšu regula, kurā ietverts pienākums sagatavot gada darbības pārskatus, kas faktiski nodrošina padziļinātu ieskatu iestāžu darbībā;

41.   izsaka atzinību Komisijai par tās ģenerāldirektoru un citu dienestu gada darbības pārskatu (2004., 2005. un 2006. gads) un Komisijas 2006. gada Kopsavilkuma pārskata par sasniegumiem politikā (COM(2007)0067) publicēšanu savā tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/atwork/synthesis/aar/index_en.htm;;

42.   atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas pausto ar Kopsavilkuma pārskatu un gada darbības pārskatiem izpaužas Komisijas augstākā pārskatatbildība, veidojot šīs struktūras pīlārus (COM(2006)0277), un, tā kā ģenerāldirektori un Komisija šajos pārskatos koleģiāli uzņemas politisko atbildību par vadības darbu, ļoti iesaka Komisijai veikt nopietnus pasākumus, lai sniegtu pilnīgu ieskatu, kā tiek izmatoti 80 % no ES līdzekļiem (dalītā pārvaldība), jo pretējā gadījumā tās pārskatatbildība var tikt uzskatīta par nepietiekošu;

43.   tādēļ mudina Komisiju atbalstīt to, lai dalībvalstis izdotu valsts ticamības deklarācijas, kas ļaus Komisijai uzņemties pilnu politisko atbildību par visu ES finanšu pārvaldību; turklāt mudina Komisiju vairāk paļauties uz valstu revīzijas iestāžu un ārējo revīziju darbu;

44.   atzinīgi vērtē faktu, ka Tiesa, Revīzijas palāta, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja un Eiropas ombuds iesniedz budžeta izpildes apstiprināšanas iestādei gada darbības pārskatus;

45.   uzskata, ka labākas pārredzamības nolūkā pārējām iestādēm, tostarp Padomei un Eiropas Parlamentam savi gada darbības pārskati jāievieto šo iestāžu tīmekļa vietnēs;

Krāpnieku iekļaušana "melnajā sarakstā"

46.   atgādina, ka viens no jautājumiem, ko Komisija izskatīja sagatavošanas darbā attiecībā uz pārskatāmību (SEC(2005)1300), bija jautājums, vai no krāpšanas varētu labāk atturēt lielāka pārskatāmība attiecībā uz izmeklēšanas rezultātiem un vai Komisijai būtu jāizveido un jāpublicē "melnais saraksts" par konstatētiem krāpšanas gadījumiem, lai "sauktu vārdā un kauninātu";

47.   atzīmē, ka jautājums par "melnajiem sarakstiem" ir izsmeļoši skatīts Komisijas darba dokumentā (SEC(2005)1300), bet šis jautājums nav iekļauts Komisijas Zaļajā grāmatā "Eiropas pārredzamības iniciatīva", ne arī paziņojumā par turpmākajiem pasākumiem;

48.   lūdz Komisiju izskatīt iespējas kā varētu izveidot publiskotu "melno sarakstu", kurā ieraksta konstatētus krāpšanas gadījumus un tajos iesaistītos uzņēmumus, lai "sauktu vārdā un kauninātu", kā arī informētu sabiedrību par rezultātiem, kas gūti Kopienas cīņā pret krāpšanu;

49.   norāda, ka Komisija, lai aizsargātu ES finanšu intereses, 1997. gadā pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma ieviesa agrā brīdinājuma sistēmu (EWS) ar piecu pakāpju brīdinājuma līmeņiem, kurai jāpalīdz Komisijas dienestiem atklāt uzņēmumus, kas rada finanšu vai cita veida risku; atzīmē, ka šī sistēma aptver gan "centralizēto pārvaldību" (līgumi un dotācijas, ko tieši pārvalda Komisijas dienesti), gan "decentralizēto pārvaldību" (pārvalda trešās valstis); tomēr EWS vēl neaptver ES fondu līdzekļus, kas tiek pārvaldīti partnerībā ar dalībvalstīm ("dalītā pārvaldība", galvenokārt kopējā lauksaimniecības politika un struktūrfondi), ne arī fondu līdzekļus, kas deleģēti starptautiskām organizācijām ("kopēja pārvaldība");

50.   atzīmē, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas 2006. gada pārskata galvenajiem atzinumiem galvenais pārkāpumu cēlonis struktūrpolitikas jomā bija kļūdas attiecībā uz atbilstību (piem., trūkstoša vai spēkā neesoša konkursa procedūra), un, tā kā būtisks uzdevums ir ES finanšu interešu aizsardzība, lūdz Komisiju un Eiropas Revīzijas palātu ziņot budžeta izpildi apstiprinošajai iestādei par to, kāda veida pārkāpumi vai krāpšana visbiežāk notiek konkursa procedūru laikā, un par to cēloņiem;

51.   atzīmē, ka datu aizsardzības apsvērumu dēļ, lai nodrošinātu attiecīgo struktūrvienību likumīgās intereses, un tā kā Finanšu regulā nav noteikumu, kas atļauj publicēšanu, reģistrācija EWS sistēmā ir stingri konfidenciāla;

52.   atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 95. pantu ir jāizveido centrālizēta datubāze par izslēgtajiem kandidātiem un pretendentiem (atbilstoši Kopienas noteikumiem par personas datu aizsardzību), tā jāpārvalda kopīgi ar visām iestādēm un aģentūrām, un ir paredzēts, ka tā varēs darboties no 2009. gada 1. janvāra;

53.   atkārto, ka steidzami nepieciešams OLAF ētikas kodekss, lai garantētu nevainīguma prezumpcijas ievērošanu to līdzekļu saņēmēju gadījumā, kuri bijuši pakļauti izmeklēšanas procedūrai, kas norisinājās ilgi un nodarīja viņiem kaitējumu, un kuru nevainīgumu ir atzinusi tiesa, bet kuri nav saņēmuši kompensāciju par kaitējumu viņu reputācijai vai radītajiem zaudējumiem;

54.   atzīmē, ka dalībvalstīm ir jāsniedz kompetentajam kredītrīkotājam informācija par izslēgtajiem kandidātiem un pretendentiem; atzīmē, ka datubāze nebūs publiski pieejama, tai varēs piekļūt tikai ES iestādes, izpildaģentūras un regulatīvās aģentūras (Finanšu regulas 95. panta 2. punkts);

o
o   o

55.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un citām iestādēm.

(1) Padomes 2006. gada 13. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 1995/2006, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.). (2) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. (3) Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds. (4) Priekšlikums nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju, Tiesu, Revīzijas palātu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, ar ko izveido Civildienesta rīcības standartu konsultatīvo komiteju (SEC(2000)2077). (5) OV C 223, 22.9.07., 1. lpp. (6) OV C 313 E, 20.12.2006., 125. lpp. (7) OV C 273, 15.11.2007., 1. lpp. (8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).