Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2185(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0002/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0002/2008

Debates :

PV 18/02/2008 - 26
CRE 18/02/2008 - 26

Balsojumi :

PV 19/02/2008 - 6.19
CRE 19/02/2008 - 6.19
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0053

Pieņemtie teksti
PDF 310kWORD 87k
Otrdiena, 2008. gada 19. februāris - Strasbūra
ES stratēģija, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum
P6_TA(2008)0053A6-0002/2008

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra rezolūcija par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum (2007/2185(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī Reģionu komitejai "Globālā Eiropa: spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum" (COM(2007)0183),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī Reģionu komitejai "Globālā Eiropa: konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā" (COM(2006)0567),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Globālā Eiropa: Eiropas tirdzniecības aizsardzības instrumenti mainīgajā globālajā ekonomikā. Zaļā grāmata publiskai apspriešanai" (COM(2006)0763),

–   ņemot vērā 2006. gada 28. septembra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Indiju,(1)

–   ņemot vērā 2006. gada 25. oktobra rezolūciju par Komisijas gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par trešo valstu antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības pasākumiem pret Kopienu (2004. g.),(2)

–   ņemot vērā 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā(3),

–   ņemot vērā 2006. gada 12. oktobra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Mercosur saistībā ar sarunām par starpreģionālo asociācijas nolīgumu,(4)

   ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par ES un ASV transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām(5)

–   ņemot vērā 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību perspektīvām,(6)

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu pēc Komisijas paziņojuma "Ekonomikas reformas un konkurētspēja. Galvenās atziņas 2006. gada ziņojumā par Eiropas konkurētspēju" (SEC(2006)1467),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: Politikas pamats ES apstrādes rūpniecības stiprināšanai – ceļā uz integrētāku pieeju rūpniecības politikai" (COM(2005)0474),

–   ņemot vērā Briselē 2006. gada 23. un 24. martā notikušās Eiropadomes sanāksmes prezidentvalsts secinājumus,

–   ņemot vērā 2006. gada 15. marta rezolūciju par ieguldījumu Eiropadomes 2006. gada pavasara sanāksmes darbā saistībā ar Lisabonas stratēģiju,(7)

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "ES un Ķīna ciešāki partneri, arvien lielāki pienākumi" (COM(2006)0631) un darba pavaddokumentu "Ciešāka partnerība, augoša atbildība. Politikas dokuments par ES un Ķīnas tirdzniecību un ieguldījumiem ‐konkurence un partnerība" (COM(2006)0632),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: mūsdienīga MVU politika izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai" (COM (2005)0551),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0002/2008),

A.   tā kā Eiropas Savienība ir nozīmīgs pasaules tirdzniecības dalībnieks, un tai vajadzētu turpināt būt līdera pozīcijā globālajā ekonomikas sistēmā, lai tā kļūtu godīgāka un vairāk ievērtu vides un sociālās tiesības;

B.   tā kā Eiropas Savienība ir lielākais eksportētājs un pakalpojumu sniedzējs pasaulē; tā kā tāpēc tā ir ļoti ieinteresēta, lai tiktu atvērti jauni preču, pakalpojumu un investīciju tirgi;

C.   tā kā ES ir jāievieš vērienīgāka un mērķtiecīgāka stratēģija, lai risinātu ar globalizācijas norisēm saistītos uzdevumus un stātos pretī augošajai konkurencei no lielāko jauno tirgus ekonomikas valstu puses, vienlaikus saglabājot Eiropas tautsaimniecības, reģionālo un sociālo modeli, kā arī nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu un sociālos un vides standartus;

D.   tā kā ekonomikas atvērtība iekšzemē un ārvalstīs ir ļoti svarīga darbavietu radīšanai un izaugsmei, kā arī konkurētspējas saglabāšanai starptautiskā līmenī; tā kā tāpēc Eiropas Savienība atbilstīgi tirgus piekļuves stratēģijai turpina strādāt, lai atvērtu ES tirgus un lai mudinātu savus tirdzniecības partnerus novērst barjeras un vēl plašāk atvērt savus tirgus;

E.   tā kā atbilstīga piekļuve trešo valstu tirgiem ļaus ES vietējiem ražotājiem saglabāt vadošo pozīciju saistībā ar precēm un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību, veicināt produktu jauninājumus, kā arī veicināt jaunradi, aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības un sasniegt ievērojamus apjomradītus ietaupījumus;

F.   tā kā saistībā ar starptautiskās tirdzniecības attīstību piekļuve trešo valstu tirgiem ir tikpat svarīga kā ES tirgus aizsardzība pret negodīgiem tirdzniecības paņēmieniem;

G.   tā kā tirdzniecības liberalizācija un tās arvien pieaugošais apjoms pastiprina starptautisko konkurenci, taču palielina risku, ka eksports tiek pakļauts tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, kas negatīvi ietekmē ES uzņēmumu konkurētspēju pasaulē;

H.   tā kā ES tautsaimniecības konkurētspēju neizbēgami skar protekcioniska rīcība, kas nav balstīta uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, gan Kopienā, gan ārpus tās;

I.   tā kā tirdzniecības barjeru nojaukšana noteikti veicinās Eiropas Savienības preču un pakalpojumu eksportu un nodrošinās ES tautsaimniecības nemitīgu izaugsmi;

J.   tā kā jāņem vērā tas, ka Eiropas Savienības tirdzniecības partneri kopumā neefektīvi aizsargā intelektuālo īpašumu, tostarp ģeogrāfiskās norādes un cilmes vietu nosaukumus;

K.   tā kā īpaši svarīgi ir nošķirt a priori nepamatotas tirdzniecības barjeras, kas radušās, nekonsekventi ieviešot praksē divpusējās un daudzpusējās tirdzniecības noteikumus, un tās tirdzniecības barjeras, kas veidojas leģitīmas valsts iestāžu likumdošanas un administratīvās darbības rezultātā citās nozarēs, taču neparedzēti ietekmē tirdzniecību;

L.   tā kā apgrūtinošas importa, eksporta un tranzīta muitas procedūras, sanitārie un fitosanitārie ierobežojumi, kas nav pamatoti attiecībā uz pašreizējiem PTO noteikumiem, negodīga tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošana, kā arī vāja intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība a apriori nepārprotami ir nepamatotas tirdzniecības barjeras, kas jāpārvar, lai ES uzņēmumiem atvieglotu piekļuvi tirgum;

M.   tā kā par spīti tam, ka ir ļoti grūti precīzi novērtēt ES tirdzniecības apjomu, ko bremzē ierobežojumi piekļuvei ārvalstu tirgiem, šķiet, ir skaidrs, ka tirdzniecības barjeras vērā ņemami ietekmē visus Eiropas Savienības eksporta rādītājus;

N.   tā kā Eiropas Savienības ekonomiskā klātbūtne parasti ir nozīmīgāka rūpnieciski attīstītajās valstīs ar stabilu pieprasījumu, taču tā nav tik laba straujas attīstības reģionos, kā arī jaunajos tirgos, piemēram, Ķīnā un Indijā;

O.   tā kā Eiropas Savienība vispār tiek uzskatīta par ļoti atvērtu un pārskatāmu tirgu, kurā nopietni tiek apkarota pret konkurenci vērsta rīcība un nodrošināti godīgi apstākļi visa veida importam, neatkarīgi no izcelsmes;

P.   tā kā augsti tarifi joprojām ir ievērojams šķērslis tirdzniecībai, jo īpaši attiecībās ar nozīmīgākajām jaunajām tirgus ekonomikas valstīm;

Q.   tā kā Pasaules Tirdzniecības organizācija ir vienīgā efektīvā organizācija, lai nodrošinātu piekļuvi tirgum un pasaules līmenī panāktu godīgu un taisnīgu tirdzniecību; tā kā Eiropas pārvaldes modeļa projekcijai jāveicina turpmāka piemērotu un taisnīgu noteikumu izstrāde, kā arī jānodrošina stabilāka un aptverošāka pasaules tirdzniecības regulējuma sistēma;

R.   tā kā Komisijas vispārējās interesēs ir nodrošināt, lai tās partneru pieņemtie tiesību akti tirdzniecības jomā un rīcība, cik vien iespējams, būtu saskaņā ar PTO un citiem starptautiskiem noteikumiem;

S.   tā kā šķēršļi tirdzniecībai un šķēršļi "aiz robežas" ne vien ietekmē preču tirdzniecību, bet arī ietekmē pakalpojumu tirdzniecību un valsts iepirkumu;

T.   tā kā Eiropas Savienībai būtu izdevīgāk atrisināt problēmas un efektīvāk aizstāvēt ražotāju pamatotās intereses un cerības, tā vairojot arī pārredzamību un uzticamību;

U.   tā kā, lai sasniegtu pārskatītās Lisabonas programmas mērķus, Eiropas Savienības nozarēm ir jāpanāk un jāuztur stabila konkurētspēja pasaules tirgos;

V.   tā kā šī konkurētspēja, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), arvien vairāk balstās uz pētniecību, attīstību, inovāciju un intelektuālo īpašumu;

W.   tā kā divi priekšnoteikumi šai konkurētspējai ir, no vienas puses, droša energoapgāde un, no otras puses, netraucēta ES uzņēmumu piekļuve modernām informācijas un saziņas tehnoloģijām;

Vispārējs pārskats

1.   uzsver, ka veiksmīga pārskatītas, vērienīgākas tirgus piekļuves stratēģijas īstenošana, kuras nolūks ir jaunu pasaules tirgu atvēršana ES precēm un pakalpojumiem, ne vien paplašinātu globālo Eiropas Savienības lomu pasaulē, bet arī aizsargātu pašreizējās darbavietas un radītu jaunas darbavietas Eiropas Savienībā, stiprinātu Eiropas Savienības konkurētspēju, tādā veidā nozīmīgi sekmējot Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu;

2.   atgādina, ka Eiropas Savienības stratēģija par piekļuvi tirgum jo īpaši domāta attīstītajām un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm;

3.   uzsver, ka Eiropas Savienības darbības rezultātus eksporta jomā gan uz attīstītajām valstīm, gan uz jaunajām tirgus ekonomikas valstīm bieži negatīvi ietekmē savstarpīguma trūkums attiecībā uz tirgus piekļuves nosacījumiem, kā arī nepietiekama atbilstība starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem, gan negodīgas tirdzniecības izvēršanās;

4.   mudina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas Savienības tirdzniecības likumīgās intereses tiek aizsargātas no trešo valstu ļaunprātīgas un negodīgas tirdzniecības prakses; uzskata, ja trešās valstis nepamatoti sašaurina ES uzņēmumu piekļuvi saviem tirgiem, tai ātri un noteikti jāreaģē;

5.   uzsver regulējošu jautājumu pieaugošo nozīmi starptautiskajā tirdzniecībā; aicina uz lielāku ES noteikumu un prakses saskaņošanu ar tās galveno tirdzniecības partneru noteikumiem un praksi; uzsver, ka noteikumu un regulējuma saskaņošanai nav jāvājina Eiropas likumi attiecībā uz veselību, drošību vides un sociālajām tiesībām, toties tai jāsekmē, lai tās galvenie tirdzniecības partneri pieņemtu labākus noteikumus;

6.   aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt ilgtermiņa pieeju attiecībā uz nozaru kropļojumiem, kas atbilstīgi to raksturam var turpināties vai atkārtoties pat pēc tam, kad Komisija būs veikusi pasākumus; mudina Komisiju pievērst uzmanību gadījumiem, kad nav paredzēta drīza barjeru nojaukšana tur, kur tā nepieciešama, lai galvenajos ārvalstu tirgos atjaunotu līdzvērtīgas konkurences apstākļus;

7.   aicina Komisiju izskatīt ikvienas puses nopietnus un sistemātiskus PTO nolīgumu un noteikumu, kā arī citu starptautiskās tirdzniecības noteikumu pārkāpumus, kā tādus, kas nevilcinoties jānovērš, kā arī nodrošināt, lai šādu noteikumu ievērošana būtu pakļauta tādiem politiskiem un tautsaimnieciskiem apsvērumiem, kas attiecas tikai uz konkrēto gadījumu;

8.   mudina trešās valstis atcelt ārvalstu īpašumtiesību ierobežojumus attiecībā uz Eiropas uzņēmumiem un atcelt diskriminējošus noteikumus;

9.   atzinīgi vērtē Komisijas ieteikto pieeju attiecībā tirgus piekļuves prioritāšu noteikšanu, taču mudina izskatīt arī citus kritērijus, kas nodrošinātu, ka šī jaunā ierosme palīdz pēc iespējas lielākam skaitam uzņēmēju Eiropas Savienībā, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru izdzīvošana neizbēgami ir atkarīga tā, vai ir skaidri noteiktas un tiek efektīvi ievērotas īpašuma tiesības un vai ir noteikti galīgi ierobežojumi ienākumiem no monopoltiesību izmantošanas;

10.   uzsver, ka panākumi, novēršot tirdzniecības barjeras, veicinās ieguldījumus, ražošanu un tirdzniecību Eiropas Savienībā un pasaulē, izmantojot inter alia pārskatāmākus, paredzamākus konkurētspējīgākus noteikumus piekļuvei tirgum, kā arī izveidojot vai stiprinot saikni starp Eiropas Savienību un starptautiskajiem tirgiem;

11.   uzskata, ka Brīvās tirdzniecības nolīgumam ar Eiropas Savienības mērķvalstīm būs nozīme tikai tad, ja tajos tiek nodrošināta svarīga piekļuve tirgum un reāli panākumi ar muitas tarifiem nesaistītu barjeru samazināšana un, iespējams, atcelšana, kas, jāatzīmē, bieži vien ir kropļojošākas nekā ar muitas tarifiem saistītas barjeras;

Komisijas paziņojums

12.   atzinīgi vērtē Komisijas ierosmi izstrādāt ciešāku partnerību, lai eksportētājiem no Eiropas nodrošinātu piekļuvi tirgum, un jo īpaši, lai gūtu konkrētus rezultātus attiecībā uz Eiropas Savienības uzņēmumiem, uzlabojot piekļuvi tirgum jaunajos tirgos, kur Eiropas uzņēmumi sastopas ar vēl nebijušiem un sarežģītiem šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ES tirdzniecības politikas un tirgus piekļuves stratēģijas mērķus un līdzekļus koordinēt tā, lai efektīvi izmantotu Eiropas Savienības potenciālu starptautiskās tirdzniecības un globālās konkurētspējas jomā;

13.   atzinīgi vērtē īpaši Komisijas priekšlikumus veidot Komisijas, dalībvalstu, ES uzņēmumu ciešāku partnerību, nolūkā sniegt tiešu palīdzību uzņēmējiem pārvarēt konkrētas grūtības, ar kurām viņi saskaras, piekļūstot trešo valstu tirgiem tādā veidā un tādos termiņos, kas atbilst uzņēmējdarbības realitātei;

14.   uzskata, ka Komisijai var būt liela nozīme, ieviešot jauno tirgus piekļuves stratēģiju, nodrošinot atbilstīgu valsts un Kopienas darbību saskaņošanas līmeni, apvienojot sadrumstalotos resursus, nodrošinot efektīvāku Eiropas Savienības eksportētāju tiesību un interešu aizstāvību;

15.   uzskata, ka Eiropas Savienībai ir neaizstājama loma līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā starptautiskajā tirdzniecībā, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un ņemot vērā subsidiaritātes principu, kā arī pašreizējo kompetenču līdzsvaru;

16.   uzsver tirgus piekļuves stratēģijas rezultāta periodiskas kvalitatīvas un kvantitatīvas analīzes nozīmi, lai novērtētu tās efektivitāti; aicina Komisiju izstrādāt piemērotu rīcības plānu par piekļuvi tirgum un iesniegt Parlamentam gada ziņojumu par piekļuvi tirgum, līdzīgu tam, kas jau iesniegts saistībā ar tirdzniecības aizsardzības instrumentiem;

17.   mudina Eiropas Savienības uzņēmumus, kuri savstarpēji likumīgi konkurē Eiropas Savienībā un ārpus tās, pieņemt uz sadarbību vērstu pieeju jaunajai tirgus piekļuves stratēģijai, paturot prātā, ka ārvalstu tirgu atvēršana un brīvas un godīgas tirdzniecības nodrošināšana ir to kopīgajās interesēs un tāpēc tai nepieciešama kopīga un saskaņota rīcība;

18.   pauž nožēlu, ka iepriekšminētajā paziņojumā attiecībā uz piekļuvi tirgum netika ievēroti vairāki saprātīgi un uz pieredzi balstīti uzņēmēju, arodbiedrību, patērētāju organizāciju un pilsoniskās sabiedrības ieteikumi; spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum prasa Komisijai ņemt tos vērā, ieviešot šo paziņojumu;

Iniciatīvas piekļuvei tirgum Eiropas Savienībā

19.   uzsver nepieciešamību turpmāk attīstīt Komisijas un dalībvalstu sadarbību informācijas un paraugprakses apmaiņā; aicina dalībvalstis veidot valstu vai vajadzības gadījumā reģionālu atbalsta punktu tīklu, lai centralizētu informāciju un sūdzības, īpašu uzmanību pievēršot MVU interesēm un vajadzībām;

20.   uzskata, ka šādu tīklu efektivitāte būtu lielāka, ja valstu un vietējās rūpniecības apvienības, tirdzniecības kameras, MVU apvienības un tirdzniecības veicināšanas aģentūras piedalītos to izveides procesā;

21.   aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt Tirgus piekļuves konsultatīvā komitejas (MAAC) lomu, kā arī nodrošināt pastāvīgu saikni ar 133. komiteju ( nosaukta atbilstoši attiecīgam EK līguma pantam), Tirdzniecības barjeru regulēšanas komiteju un citām attiecīgajām komitejām;

22.   aicina Komisiju izveidot pastāvīga dialoga sistēmu, kas ļautu dalībvalstīm un, vajadzības gadījumā, reģioniem un citiem dalībniekiem no Eiropas Savienības, dalīties informācijā un noteikt stratēģijas un prioritātes;

23.   aicina Komisiju, ieviešot tirgus piekļuves stratēģiju, ņemt vērā:

   ‐ vairāk tāda personāla norīkošanu darbā Briselē, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar piekļuvi tirgum;
   ‐ efektīva sūdzību reģistra izveidi Tirdzniecības ģenerāldirektorātā;
   ‐ strukturētu pamatnostādņu izveidi katram barjeras veidam, kas neattiecas uz tarifiem;
   ‐ dalībvalstīm un uzņēmumiem paredzēta palīdzības dienesta izveidi Tirdzniecības ģenerāldirektorātā (paredzot nodaļu MVU);
   ‐ ar Komisijas nodrošinātajiem pakalpojumiem attiecībā uz piekļuvi tirgum saistītās komunikācijas politikas pārskatīšanu un stiprināšanu, īpaši uzsverot MVU;
   ‐ iespējamo lietotāju skaita palielināšanu, sniedzot pamata informāciju (piemēram, brošūras un bukletus) visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās;
   ‐ Tirgus piekļuves datu bāzes (MADB) uzlabošanu, lai labāk atbilstu uzņēmumu interesēm un padarītu to lietotājiem draudzīgāku;
   ‐ to Komisijas dienestu, kas nodarbojas ar jautājumiem par piekļuvi tirgum, iekšējās sadarbības un komunikācijas uzlabošanu;
   uzņēmēju pārstāvju līdzdalības nodrošināšanu Tirgus piekļuves konsultatīvajā komitejā;
   strukturētu pamatnostādņu izstrādāšanu attiecībā uz prioritātēm, tostarp attiecībā uz nozarēm un šķēršļiem, kuriem jāpievērš uzmanība;
   nostiprinot statusu starptautiskajās standartizācijas struktūrās, piemēram, Starptautiskajā standartizācijas organizācijā (ISO);

Iniciatīvas piekļuvei tirgum trešās valstīs

24.   aicina vairāk strukturēt Komisijas un dalībvalstu sadarbību trešās valstīs, kas ļaus efektīvāk izmantot diplomātiskos un valdību resursus attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar piekļuvi tirgum;

25.   uzsver nepieciešamību dot Komisijas delegācijām un nesen nodibinātajām tirgus piekļuves grupām, kas darbojas trešās valstīs, nepārprotamas un plašas pilnvaras; atgādina, ka tirgus piekļuves stratēģijai būs panākumi tikai tad, ja dalībvalstis ir gatavas sniegt ieguldījumu, izmantojot savus gan cilvēku, gan finanšu resursus, atbilstoši to līdzekļiem, interesēm un mērķiem;

26.   aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sadarbību ar Eiropas tirdzniecības kamerām, tirdzniecības apvienībām un dalībvalstu tirdzniecības veicināšanas aģentūrām, kas darbojas trešās valstīs, kā arī nodrošināt atbilstīgu informācijas apmaiņu starp delegācijām, dalībvalstu vēstniecībām, citām valdību ārējās tirdzniecības struktūrām un ieinteresētajām Eiropas uzņēmumu apvienībām;

27.   aicina Komisiju pārskatīt prioritātes saistībā ar cilvēkresursu izvietošanu un, iespējams, arī to palielināšanu Komisijas delegācijās, lai būtu vairāk darbinieku, uzsākot tirgus piekļuves grupu darbu un nodrošinot to veiksmīgu darbību, jo īpaši prioritārajās valstīs, tostarp Pekinā, Deli, Maskavā un Brazilā;

Nozaru jautājumi

28.   atbalsta speciālu ierosmju ieviešanu saistībā ar tirgus piekļuves stratēģiju, īpaši likvidējot šķēršļus pakalpojumu, publiskā iepirkuma, ieguldījumu, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību jomā, muitas procedūru jomā saistībā ar valsts atbalstu un citām subsīdijām, kā arī izstrādāt konkurences noteikumus un nodrošināt to atbilstošu ieviešanu trešās valstīs;

29.   mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka MVU varētu pastāvīgi izmantot jaunās tirgus piekļuves ierosmes; aicina Komisiju definēt ad hoc darbības, kuru mērķis ir stiprināt MVU ražojumu klātbūtni trešo valstu tirgos, kā arī aizstāvēt to likumīgās tiesības attiecībā uz vienpusējo trešo valstu praksi;

30.   aicina Komisiju jo īpaši risināt jautājumus saistībā ar Eiropas Savienības uzņēmumu interneta un informācijas sabiedrības pakalpojumu ierobežošanu trešās valstīs kā daļu no tās ārējās tirdzniecības politikas un uzskatīt visus nevajadzīgos šo pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus par tirdzniecības barjerām;

Daudzpusējā pieeja

31.   uzsver nepieciešamību veidot Eiropas Savienības galveno tirdzniecības partneru sinerģiju (piemēram, ASV, Kanādas un Japānas) ar mērķi noteikt kopēju tirgus piekļuves stratēģiju un sagatavot ceļu tik ļoti nepieciešamajam daudzpusējam nolīgumam par tirgus piekļuves jautājumiem;

32.   atkārtoti atgādina, ka vēl vairāk jāveicina starptautiskā sadarbība un tuvināšana regulējuma jomā, lai novērstu nevajadzīgu dublēšanu un samazinātu patērētāju, ražotāju un valsts pārvaldes izmaksas; aicina Komisiju sekmēt pakāpenisku gan daudzpusēju, gan divpusēju Eiropas Savienības un tās tirdzniecības partneru standartu un noteikumu tuvināšanu;

33.   mudina Komisiju sekmēt speciālu PTO mehānismu ieviešanu, kas ļautu ātrāk reaģēt uz jaunajām ar tarifiem nesaistītajām barjerām; šajā sakarā Komisijai jāmudina pārējie tirdzniecības partneri vairāk izmantot ziņojumu procedūras, atbilstīgi nolīgumiem par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā;

34.   uzstāj, ka galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai trešās valstis pilda un nodrošina atbilstību saistībām, ko tās uzņēmušās attiecībā uz PTO, šīs tiesības īstenojot ar PTO Strīdu izšķiršanas organizācijas palīdzību;

Lūkojoties nākotnē

35.   uzskata, ka Eiropas Savienībai jādara viss iespējamais, lai no saviem tirdzniecības partneriem panāktu tādu koncesiju, kas atbilst to attīstības līmenim, izņemot gadījumus, kad to attaisno rūpes par attīstību;

36.   mudina Komisiju jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumos, kā arī citos nolīgumos, kas ietekmē tirdzniecību, iekļaut skaidrus noteikumus attiecībā uz noteikumu ievērošanu un strīdu izšķiršanu, īpaši tos, kas paredzēti, lai novērstu barjeras aiz robežas;

37.   aicina Eiropas Savienības tirdzniecības partnerus pakāpeniski samazināt vai atcelt jebkurus šķēršļus, kas ierobežo preču un pakalpojumu piekļuvi tirgum, tā vietā uzlabot savstarpējās tirdzniecības iespējas, pamatojoties uz savstarpīgumu, arī apmierinoši īstenojot tos tirgus atvēršanas pasākumus, kas izriet no divpusējām, reģionālām un daudzpusējām sarunām;

38.   aicina Komisiju katru gadu ziņot Eiropas Parlamentam par tirgus piekļuves stratēģijas īstenošanas gaitu un rezultātiem, īpašu uzmanību pievēršot noteiktajām prioritātēm;

o
o   o

39.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 306 E, 15. 12.2006., 400. lpp.
(2) OV C 313 E, 20.12.2006., 276. lpp.
(3) OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp.
(4) OV C 308 E, 16.12.2006., 182. lpp.
(5) OV C 298 E, 8.12.2006., 235. lpp.
(6) OV C 233 E, 28.9.2006., 103. lpp.
(7) OV C 291 E, 30.11.2006., 321. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika