Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Integrētās pamatnostādnes attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību" (2008.–2010. g.) (COM(2007)0803) (V daļa),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Dalībvalstis un reģioni, izmantojot ES kohēzijas politiku 2007.–2013. gadam, īsteno Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai" (COM(2007)0798),

–   ņemot vērā dalībvalstu iesniegtās 27 Lisabonas Valsts reformu programmas (VRP),

–   ņemot vērā prezidentūras secinājumus pēc Eiropadomes sanāksmēm 2000. gada martā, 2001. gada martā un 2005. gada martā,

–   ņemot vērā Komisijas Integrētās pamatnostādnes attiecībā uz izaugsmi un darbavietām (2005.–2008. g.) (COM(2005)0141) (Integrētās pamatnostādnes),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Stratēģiskais ziņojums par atjaunoto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai: jauna cikla uzsākšana (2008.–2010. g.)" (COM(2007)0803),

–   ņemot vērā 2007. gada 15. novembra rezolūciju "Eiropas intereses ‐ panākumi globalizācijas laikmetā"(1)

–   ņemot vērā EK līguma 99. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 107. un 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0029/2008),

A.   tā kā makroekonomisko stabilitāti nodrošina daudzu ekonomisko politiku ciešs kopums, jo stabilitāte ir panākama ne tikai ar makroekonomiskiem pasākumiem, bet arī ieviešot strukturālas reformas preču, darba un kapitāla tirgos;

B.   tā kā vēl ir daudz darāmā, lai sagatavotu Eiropas Savienību un dalībvalstis globalizācijai un nostiprinātu pamatus ekonomiskiem panākumiem un ciešākai sociālai kohēzijai vidējā un ilgtermiņā;

C.   tā kā ir iespēja "visiem kapitalizēt" unikālo virzītājspēku, ko dod Eiropas Savienības paplašināšanās veicinātās konkurences priekšrocības un tās turpmākā integrācija;

D.   tā kā vienota valūta un kopīga monetārā politika piedāvā papildu dimensiju ekonomikas integrācijai un politikas stratēģiju koordinācijai, kas varētu nostiprināt euro zonas lomu izaugsmes un nodarbinātības sasniegšanā visā Eiropas Savienībā;

E.   tā kā integrētās pamatnostādnes ir ES makroekonomisko politiku izaugsmei un darbavietām galvenais instruments, kas paredzēts vidējam termiņam ‐ trim gadiem;

F.   tā kā Eiropas Savienībai un dalībvalstīm jāīsteno tāda makroekonomiskā un mikroekonomiskā politika, lai Eiropu veidotu pievilcīgāku investīcijām un darbam un palielinātu zināšanas un inovācijas izaugsmei;

G.   tā kā Eiropadomes 2007. gada pavasara sanāksmē Eiropas Savienība noteica mērāmus mērķus, kas tai līdz 2020. gadam jāsasniedz, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielinātu atjaunojamu enerģijas avotu daļu kopējā enerģētikas bilancē;

H.   tā kā īpaši svarīgi ir finanšu pakalpojumi, jo šai nozarei ir galvenā nozīme tik daudzu ekonomiskās darbības jomu attīstības veicināšanā;

I.   tā kā Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai centrā ir politikas, kuru mērķis ir palielināt investīcijas zinībām un cilvēkresursiem, kā arī tās, kas paredz pastiprināt inovāciju lomu ES ekonomikā;

J.   tā kā ekonomiskie apstākļi cilvēku radošās enerģijas pārvēršanai novatoriskos ekonomiskos rezultātos, piemēram, jaunās idejās, augsto tehnoloģiju uzņēmējdarbībā un reģionālajā attīstībā, nav pietiekami attīstīti un joprojām ir sadrumstaloti;

K.   tā kā paātrinātas globalizācijas apstākļos izšķiroša nozīme ir tiesisko noteikumu, tostarp saistību par augstiem vides un sociālajiem standartiem pilnveidošanai un starptautiskai saskaņošanai;

L.   tā kā stabilitāti un uzticību Eiropas Savienībai var nodrošināt vienīgi ar tādu tiesību aktu un likumu vienotu izpratni, kas pilnībā atspoguļo realitāti;

M.   tā kā nav iespējams sasniegt nozīmīgu progresu uz zināšanām balstītas sabiedrības radīšanā, ja netiek aktīvi iesaistīti visi ES pilsoņi,

Ekonomiskā sistēma
Izaugsmes un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana

1.   atzinīgi vērtē Komisijas stratēģisko ziņojumu, kurā novērtēta atjaunotā Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai, tostarp uzlabotās Integrētās pamatnostādnes; atbalsta Padomes viedokli, ka atjaunotajai stratēģijai jādod pievienotā vērtība Kopienas līmenī, uzlabojot reformu saskaņotību, panākot maksimālu pozitīvo ietekmi un nodrošinot, ka Lisabonas reformu programmas dos efektīvu rezultātu, izveidojot vairāk labu darbavietu visā Eiropas Savienībā;

2.   atkāroti uzsver Lisabonas stratēģijas un Integrēto pamatnostādņu stingras īstenošanas nozīmi, īpaši norādot ekonomikas, sociālās un vides attīstības savstarpējo atkarību dinamiskas un novatoriskas stabilas ekonomikas izveidē;

3.   uzskata, ka pieaugošā nestabilitāte, kopējais pieprasījums un globālās inflācijas spiediens var kļūt par nozīmīgiem izaicinājumiem monetārajai politikai, ņemot vērā finanšu tirgu ieilgušo svārstīgumu; uzsver, ka veselai un stabilai makroekonomiskajai videi vajadzīga valsts finanšu kvalitātes uzlabošana ar lielākā mērā konsolidētiem budžetiem, kā arī pārdomāta privāto un valsts ieguldījumu politika, kas nodrošina perspektīvu infrastruktūru un jau šodien atver rītdienas tirgus; aicina uz koordinētu darbību ES ekonomikas elastīguma palielināšanai;

4.   uzskata, ka pareiza ekonomikas politika palīdzētu stiprināt uzticību un mazināt neskaidrību, ko radījis pašreizējais finanšu tirgus satricinājums; uzskata, ka 2008. gadā Eiropas Savienībai jāuzlabo izaugsmes potenciāls, lai spētu palielināt nodarbinātību, it īpaši ņemot vērā paplašināšanos līdz 27 dalībvalstīm;

5.   norāda, ka makroekonomikas stabilitātes interesēs produktivitātes pieaugums jāsaista ar izaugsmes rezultātu taisnīgu sadali un sociālās kohēzijas uzlabošanu; saistībā ar to atgādina par prasību, ka algu paaugstinājums nedrīkst atpalikt no ražīguma pieauguma vidējā laikposmā;

6.   uzsver, ka pieaugošā finanšu nestabilitāte un valūtas maiņas kursa pārmērīga nestabilitāte, kā arī kredīta ierobežojumi un ieilgušais finanšu tirgu svārstīgums ir nozīmīgs pārbaudījums makroekonomikas politikas un īpaši monetārās politikas veidotājiem;

7.   uzsver, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš labākai saiknei starp budžeta politiku, algām un ražošanas izaugsmi, ņemot vērā arī budžeta politikas ietekmi uz makroekonomisko attīstību;

8.   pauž bažas par eiro kursa augsto līmeni, kas apdraud Eiropas ekonomikas konkurētspēju, un par to, ka šāds augsts līmenis samazina monetārās politikas elastīgas piemērošanas iespējas; atbalsta Eiropas Centrālās bankas neatkarīgu rīcību, nosakot monetāro politiku, un uzsver, ka eiro valūtas augsto kursu ir radījusi pieaugošā nelīdzsvarotība ārpuskopienas valstīs un iekšējā pieprasījuma trūkums eiro zonā;

9.   uzsver, ka ir nepieciešama pareiza fiskālā politika, jo tas ir priekšnoteikums ilgtspējīgai izaugsmei un darbavietu radīšanai katrā dalībvalstī, atbilstīgi attiecīgajiem Līguma noteikumiem kopējā Eiropas Savienības atbildībā; uzsver valsts finanšu efektivitātes nozīmi un uzskata, ka lielākajā daļā valstu valsts finanšu konsolidācija varētu palīdzēt uzturēt ilgtermiņa finansiālo ilgtspēju; uzsver valsts pārvaldes modernizācijas nozīmi, jo tas ir līdzeklis valsts finanšu efektivitātes un pārvaldes uzlabošanai;

Droši finanšu tirgi

10.   uzsver, ka cieši integrēta finanšu sistēma varētu veicināt monetārās politikas efektivitāti, jo īpaši eiro zonā; uzskata, ka finanšu tirgi var dot ievērojamu ieguldījumu makroekonomikas un finanšu ilgtspējīgā attīstībā; ierosina izpētīt īpašas finanšu tirgus pamatnostādnes, kas saistītas ar iespējamu turpmāko finanšu krīžu labāku izpratni, kā arī ieguldītāju, tirgu un regulatoru labāku pārredzamību, atbildību un uzraudzību;

11.   atzīmē, ka uz risku vadību balstīta pieeja kapitāla prasībām veicina pārrobežu kapitāla plūsmas, ko rada lielo finanšu grupu specifiskās korporatīvās stratēģijas, un veido makroekonomisku izaicinājumu mazākajām dalībvalstīm; ir stingri pārliecināts, ka efektīva finanšu kontrole un pārredzamība ir būtiska, lai apturētu makroekonomisko nelīdzsvarotību;

12.   uzsver dalībvalstu ekonomiku savstarpējo atkarību, jo īpaši euro zonā; uzskata, ka Integrētajām pamatnostādnēm jānosaka noteiktāks pamats ciešākai ekonomikas politikas koordinēšanai, lai saskaņotu VRP; to veicot iesaka izmantot delikātāku pieeju attiecībā uz konverģenci, kas atspoguļo ekonomikas dažādību un atšķirīgās tradīcijas, lai pastiprinātu plaša mēroga atbalstu kopējam ES projektam;

13.   uzskata, ka, privāto ieguldījumu stimulēšana un kopīgas iniciatīvas privātā un valsts sektora sadarbības jomā, vienlaikus ar finanšu konsolidācijas ievērošanu, var radīt nozīmīgu sinerģiju, uzlabot Eiropas spēju risināt pašreizējos uzdevumus zinātnes un pētniecības, transporta un komunikācijas, enerģijas un vides ilgtspējības jomā, kā arī atbalstīt efektīvu līdzekļu sadalījumu Eiropā;

Ārējo pasākumu izstrāde

14.   pasvītro, ka deregulētā globālā finanšu sistēma ir ārpus ES politikas tiešās ietekmes un tādejādi var pārnest finansiālās nestabilitātes risku; uzsver, ka regulatoru un likumdevēju vienota un saskaņota pieeja ir nepieciešams priekšnoteikums, lai līdzsvarotu riska pārrobežu izplatīšanos; uzskata, ka ir nepieciešams no jauna izvērtēt daudznacionālo finanšu grupu uzņēmējdarbības modeļa ietekmi un lomu pasaules finanšu tirgos;

15.   norāda, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir dalīta atbildība novērst globalizācijas izraisītās problēmas, iemeslus un nenoteiktību, ar ko saskaras pilsoņi; ir pārliecināts, ka, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju globalizētā pasaulē, ir jāattīsta iekšējā tirgus ārējā dimensija; atgādina, ka Eiropas Savienībai ir ne tikai pasīvi jāpielāgojas globalizācijai, bet tieši otrādi ‐ jāietekmē globalizācija; pasvītro pastiprinātas stratēģiskās sadarbības svarīgumu starptautiskajā līmenī, īpaši transatlantiskajās attiecībās, un darbību nozīmīgās daudzpusējās organizācijās, ievērojot ES pamatprincipus - solidaritāti, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu;

16.   aicina veikt pasākumus protekcionisma apkarošanai gan Eiropas Savienības iekšienē, gan ārpus tās; uzsver, ka protekcionisms neaizstāv patērētāju un pilsoņu tiesības, bet tās mazina;

Uzņēmējdarbības dinamikas atgūšana
Ekonomiskās politikas koordinācijas stiprināšana

17.   uzskata, ka Eiropas Savienībai dažādu daudzpusējo sarunu kārtās, piemēram, tādās kā PTO sarunu kārtas, ir jāpauž kopējā nostāja, kas patiešām skar katras dalībvalsts intereses;

Koncentrēšanās uz prioritārajām jomām

18.   mudina Komisiju izstrādāt saskanīgu integrētu politiku ilgtspējīgai attīstībai; uzskata, ka resursu ilgtspējīgu izmantošanu un saikņu nostiprināšanu starp vides aizsardzību un izaugsmi, kā arī inovatīva darba uzlabošanu var panākt, sekmējot videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību un izmantošanu un piešķirot valsts pasūtījumiem "ekoloģisku niansi", īpašu uzmanību pievēršot MVU;

19.   uzsver tirgus instrumentu (TI) nozīmi 2007. gada pavasara Eiropadomes sanāksmē noteiktā mērķa īstenošanā, lai Eiropa kļūtu par ekonomiskās attīstības zonu, kurā paredz zemas oglekļa emisijas; uzskata, ka, nepārtraukti pieaugot enerģijas cenu spiedienam un palielinoties klimata pārmaiņu draudiem, ir svarīgi panākt, lai energoefektivitātes uzlabojumi dotu ieguldījumu gan izaugsmē, gan ilgtspējīgā attīstībā; uzsver, ka ES uzņēmumi ir starp pasaules līderiem atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju attīstībā;

20.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ieviest "piekto brīvību" - pētniecību un jauninājumus, proti, zināšanu brīvu apriti, kas papildinātu "četras brīvības" - preču, pakalpojumu, personu un kapitāla brīvu apriti;

21.   uzskata, ka, paaugstinoties pārtikas produktu cenām, kas drīzāk notiek pastāvīgi, nevis cikliski, ir jāpārskata kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mehānismi, kas ierobežo piegādi; uzskata, ka KLP var būt galvenā nozīme pārtikas produktu cenu stabilizēšanā;

22.   atgādina savu nostāju par ieguvumiem, ja nodokļu slogu novirza no darbaspēka uz vides degradāciju, un tas būtu efektīvs paņēmiens gan vides, gan nodarbinātības problēmu risināšanai, un uzskata, ka ir jāsamazina nodokļu slogs darbaspēkam, lai radītu vairāk darbavietu un apkarotu ēnu ekonomiku;

Iekšējā tirgus attīstības veicināšana

23.   uzsver – tā kā Iekšējā tirgus izveidošana neizdevās, ES ražīgums atpaliek no tās potenciāla un kavē pilnībā izmantot pasaules tirgus iespējas; uzskata, ka, lai gan iekšējais preču tirgus ir relatīvi labi integrēts, pakalpojumu, tostarp finanšu pakalpojumu, tirgi ir joprojām diezgan sadrumstaloti; aicina paātrināt pakalpojumu tirgu integrāciju, konsekventi un saskaņoti ieviešot un īstenojot apstiprinātos noteikumus un likvidējot šķēršļus konkurencei un piekļuvei tirgum; atzīmē, ka vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu nodrošināšana par pieņemamām cenām ir būtiska konkurētspējīgā un dinamiskā ekonomikā;

24.   uzsver, ka "četru brīvību" īstenošana visā Eiropas Savienībā būtu jāveic vienādā veidā un apmērā un ka to darbība ir nepārtraukti jāuzrauga;

25.   uzsver nepieciešamību attīstīt konkurenci tīklu infrastruktūrā, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un efektīvu konkurenci visas Eiropas integrētajos tirgos; uzskata, ka valsts īpašumtiesības elektroenerģijas un gāzes tirgū ir viens no galvenajiem iemesliem, kas rada izkropļojumus Eiropas tirgū, un ka ir jāturpina uzlabot konkurences stimulu šajos tirgos; ir pārliecināts, ka Eiropas infrastruktūras paplašināšana, uzlabošana un apvienošana, jo īpaši koncentrējoties uz pārrobežu projektiem un starpsavienojumiem starp veco un jauno Eiropu, vajadzētu sekmēt atbilstošu apstākļu attīstību, lai ievērojami uzlabotu ražīgumu transporta, enerģijas un IKT nozarēs;

Nodokļu politikas ieguldījums Lisabonas stratēģijā

26.   konstatē, ka ir nepieciešama saskaņota nodokļu pamatsistēma, kas labvēlīga uzņēmumiem, jo īpašu MVU, un paredzēta, lai atjaunotu izaugsmi un veicinātu nodarbinātības iespējas;

27.   norāda, ka saistībā ar valsts līdzekļiem Eiropas Savienībā ir jāveicina tāda nodokļu sistēma, kas veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanos un tehnoloģiju attīstību; konstatē, ka tādēļ cita starpā varētu nākties samazināt tos nodokļus, kuri nelabvēlīgi ietekmē darba ražīgumu un darba vietu izveidi, jo īpaši noteiktām sociālām grupām, piemēram, sievietēm, ilgstošiem bezdarbniekiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem;

Investīcijas cilvēkos un darba tirgu modernizācija
Uzņēmējdarbība un radošums

28.   ir pārliecināts, ka uzņēmējdarbības kultūras veicināšanā un MVU labvēlīgas vides radīšanā ir ļoti svarīgi, lai inovāciju institucionālās struktūras vadības sistēma būtu modernizēta, pamatota ar efektīvu finansējuma sistēmu, kas nodrošina finansējumu visos inovācijas procesa posmos, sākot no idejas izstrādes līdz pat tās ieviešanai uzņēmuma līmenī; uzskata, ka strukturālā politika jāizstrādā elastīgi, lai dotu iespēju radoši pašizteikties un veicinātu radošu ideju noderīgu izmantošanu;

29.   ir cieši pārliecināts, ka labāks tiesiskais regulējums un vērienīgu mērķu īstenošana, lai samazinātu jauno ES tiesību aktu radīto slogu, dod ieguldījumu konkurētspējīgākas uzņēmējdarbības vides attīstīšanā un sekmē privāto iniciatīvu; aicina dalībvalstis izvirzīt vienādi vērienīgus mērķus, kas izriet no visu līmeņu valsts tiesību aktiem; uzskata, ka īpaša uzmanība jāvelta dalībvalstu institucionālo un administratīvo spēju efektivitātes nostiprināšanai;

Dzīves cikla pieeja

30.   uzskata, ka aktīvām darba politikām jāapvieno uz elastīgumu un drošību (flexicurity) orientēta politika ar jauniem drošības veidiem, tostarp motivāciju aktīvi meklēt darbu, kā arī labāku attieksmi pret pārmaiņām, tostarp ekonomisko restrukturizāciju, un šo pārmaiņu pozitīvu izmantošanu, lai samazinātu sociālo atstumtību un veicinātu pielāgošanos; ir pārliecināts, ka īpaša uzmanība jāvelta veidam, kā labāk uzrunāt pilsoņus un pievērsties viņu vēlmēm un vajadzībām;

31.   uzskata, ka jāattīsta dzīves cikla pieeja, lai aktīvi risinātu demogrāfijas uzdevumus, tostarp pensiju sistēmu modernizāciju, lai nodrošinātu finansiālo, ekonomisko un sociālo ilgtspēju;

32.   uzskata, ka izglītība ir ilgtermiņa izaugsmes potenciāla noteicošais faktors un efektīvs instruments nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai un dod cilvēkiem iespēju uzlabot dzīves standartus; iesaka ES un tās dalībvalstīm īstenot efektīvākus pasākumus, veikt lielākus ieguldījumus izglītībā un uzlabot piekļuvi izglītībai un apmācībai visiem;

33.   uzskata, ‐ lai visā dzīves ciklā veicinātu iesaistīšanos nepārtrauktā izglītošanās procesā un apmācībā darba vietā, īpaši zemas kvalifikācijas un vecāka gadagājuma darbiniekiem, efektīvas mūžizglītības stratēģijas var mazināt ES iedzīvotāju novecošanās negatīvo ietekmi darba tirgū; tomēr uzskata, ka ir jāvelta noteikti centieni jauniešu pamatprasmju paaugstināšanai, stingri jāsamazina to jauniešu skaits, kas nepabeidz skolu, un prasmju trūkums kopumā, kā arī jāuzlabo migrantu un invalīdu sociālā un darba integrācija, it īpaši stimulējot prasmju apguvi;

Imigrācijas politika

34.   ir cieši pārliecināts, ka jāapsver efektīva imigrācijas politika, ņemot vērā prasmju trūkumus un darba tirgus prasības; uzskata, ka joprojām galvenā prioritāte ir visaptverošas Eiropas migrācijas politikas turpmāka attīstība, kas papildinātu dalībvalstu politikas jomas, lai izpildītu uzdevumus un izmantotu iespējas, kuras migrācija sniedz jaunajā globalizācijas ērā;

35.   uzskata, ka izaugsmes un sadarbības veicināšana ar trešajām valstīm, kā arī turpmāka Eiropas Savienības ekonomikas atvērtība joprojām ir ļoti svarīga, lai efektīvi pārvaldītu migrācijas plūsmas un cīnītos pret nelegālās imigrācijas iemesliem un to veicinošiem faktoriem; atzīst, ka Eiropas Savienībai ir steidzami nepieciešama saskaņota politika legālās (piem., ekonomiskās) migrācijas jomā;

Ekonomikas pārvaldības uzlabošana

36.   atzinīgi vērtē Komisijas sagatavotos ziņojumus attiecībā uz valstīm; tomēr aicina īstenot sistemātiskāku pieeju, kas izceļ panākumus un trūkumus; atbalsta Komisijas priekšlikumu, kas paredz ieviest atsevišķus punktus, kuri būtu jāuzrauga saistībā ar daudzpusējo uzraudzību, kā arī paredz iespēju uzlabot valsts politiskās atbildes; atzīst, ka jāpalielina reģionālā līmeņa loma izaugsmes un darbavietu nodrošināšanā, tā kā tas ir atzīts jaunās paaudzes kohēzijas politikas programmās laika periodam no 2007. līdz 2013. gadam;

37.   pauž nožēlu par nepietiekamu Lisabonas stratēģijas iekļaušanu daudzu dalībvalstu politikā; uzskata, ka ir svarīgi mobilizēt visas tautsaimniecības ieinteresētās puses, lai nodrošinātu tās efektīvu īstenošanu; it īpaši uzskata, ka sociālo partneru, dalībvalstu parlamentu, reģionālo un vietējo varas iestāžu, kā arī pilsoniskās sabiedrības lielāka iesaistīšanās uzlabos Lisabonas stratēģijas rezultātus un veicinās sabiedrības diskusijas par atbilstošām reformām; atbalsta Komisijas priekšlikumu dalībvalstīm pastiprināt sadarbību ar valstu un reģionālajiem parlamentiem, vienlaikus katru gadu paredzot debates par VRP īstenošanu;

38.   aicina Padomi ņemt vērā šādus grozījumus:

Komisijas ieteikums   Parlamenta grozījumi 1.grozījums 1. pamatnostādne. 1. pamatnostādne. Nodrošināt ekonomikas stabilitāti ilgtspējīgai izaugsmei 1. pamatnostādne. Nodrošināt ekonomikas stabilitāti ilgtspējīgai izaugsmei, sociālo integrāciju un vairāk nodarbinātības pasaules mērogā 1.  Atbilstīgi Stabilitātes un izaugsmes paktam dalībvalstīm jāievēro savi vidējā termiņa budžeta mērķi. Kamēr šis mērķis vēl nav sasniegts, tām būtu jāveic visi vajadzīgie korektīvie pasākumi, lai to panāktu. Dalībvalstīm jāizvairās no ciklam pielāgotas fiskālās politikas. Turklāt ir nepieciešams, ka tās dalībvalstis, kam ir pārmērīgs budžeta deficīts, veic iedarbīgus pasākumus, lai nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta tūlītēju novēršanu. 1.  Atbilstīgi Stabilitātes un izaugsmes paktam dalībvalstīm jāievēro savi vidējā termiņa budžeta mērķi. Kamēr šis mērķis vēl nav sasniegts, tām būtu jāveic visi vajadzīgie korektīvie pasākumi, lai to panāktu, un jānodrošina valsts pārvaldes modernizācija, kā arī valsts finanšu konsolidācija. Dalībvalstīm jāizvairās no ciklam pielāgotas fiskālās politikas. Turklāt ir nepieciešams, ka tās dalībvalstis, kam ir pārmērīgs budžeta deficīts, veic iedarbīgus pasākumus, lai nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta tūlītēju novēršanu. 2.  Dalībvalstīm ar tekošā konta deficītiem, kas draud sasniegt pārmērīgu apjomu, jārīkojas, lai tos koriģētu, īstenojot strukturālas reformas, palielinot ārējo konkurētspēju, vajadzības gadījumā palīdzot veikt šīs korekcijas ar fiskālo politiku. 2.  Dalībvalstīm ar tekošā konta deficītiem, kas draud sasniegt pārmērīgu apjomu, jārīkojas, lai tos koriģētu, īstenojot strukturālas reformas, palielinot ārējo konkurētspēju un vajadzības gadījumā palīdzot veikt šīs korekcijas ar fiskālo politiku, kā arī konsolidējot ekonomiskās izaugsmes rezultātus un pievēršot uzmanību budžeta politikas un ražīguma pieauguma labākai sinerģijai. 2.a Lai nodrošinātu stabilitāti, inflācijas riska mazināšana dalībvalstīm nav jāattiecina tikai uz monetāro politiku, it īpaši ņemot vērā pašreizējos augstos valūtas maiņas kursus. Dalībvalstīm jāīsteno visi citi tie politikas virzieni, kas var palīdzēt cīņā pret inflācijas risku. 2.b Dalībvalstīm ir jāpalielina ES ekonomikas elastība, attīstot iekšējā tirgus ārējo dimensiju, lai pievērstos jautājumiem, kas saistīti ar vispārējas nestabilitātes pieaugumu. 2.c Ņemot vērā nesenos finanšu tirgus satricinājumus, ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izvairītos no kredītu ierobežošanas un atjaunotu uzticēšanos finanšu tirgum, tā nodrošinot, ka tiek ievērotas valsts un privātā sektora pārstāvju ieguldījumu vajadzības. 2. grozījums 2. pamatnostādne. 2. pamatnostādne. Nodrošināt ekonomikas un fiskālo ilgtspējību, kas ir paaugstinātas nodarbinātības pamatā 2. pamatnostādne. Nodrošināt ekonomikas un fiskālo ilgtspēju, kas ir lielāku izaugsmes iespēju pamatā Ņemot vērā iedzīvotāju novecošanās radīto izmaksu prognozes, dalībvalstīm Ņemot vērā sagaidāmās demogrāfiskās problēmas, dalībvalstīm 1. ir jānodrošina apmierinoša gaita valsts parāda samazināšanai, lai stiprinātu valsts finanses, 1. būtu jāreformē un jāstiprina pensiju, sociālās apdrošināšanas un veselības aprūpes sistēmas, lai nodrošinātu, ka tās ir finansiāli dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas, kā arī sociāli piemērotas un pieejamas; 2. ir jāreformē un jāstiprina pensiju, sociālās apdrošināšanas un veselības aprūpes sistēmas, lai nodrošinātu, ka tās ir finansiāli dzīvotspējīgas, sociāli piemērotas un pieejamas; 2. būtu jānodrošina vienmērīga un pakāpeniska valsts parāda samazināšana, vienlaikus uzlabojot parādu pārvaldību, lai uzlabotu valsts finanses; 3. ir jāveic pasākumi, lai palielinātu dalību darba tirgū un darbaspēka pieejamību, jo īpaši sieviešu, gados jaunu un vecāka gadagājuma strādājošo vidū, un jāveicina "dzīves cikla" pieeja darbam, lai palielinātu kopējo tautsaimniecībā nostrādāto stundu skaitu. 3. būtu jāveic pasākumi, lai palielinātu dalību darba tirgū un darbaspēka pieejamību, jo īpaši sieviešu, gados jaunu un vecāka gadagājuma strādājošo vidū, un jāveicina "dzīves cikla" pieeja darbam, lai palielinātu kopējo tautsaimniecībā nostrādāto stundu skaitu; un 3a. jāīsteno "piektā brīvība" attiecībā uz zināšanām un jāsekmē jaunas prasmes, jānodrošina mūžizglītība visiem un jāmodernizē pētniecības, izglītības un apmācības infrastruktūras. 3. grozījums 3. pamatnostādne. 3. pamatnostādne. Veicināt uz izaugsmi un nodarbinātību vērstu un racionālu resursu sadali 3. pamatnostādne. Veicināt uz izaugsmi un nodarbinātību vērstu un racionālu resursu sadali un stiprināt uzticību ekonomikai Dalībvalstīm, neietekmējot ekonomikas stabilitātes un ilgtspējas mērķus, jānovirza valsts sektora izdevumi uz izaugsmi veicinošām kategorijām atbilstīgi Lisabonas stratēģijai, jāpielāgo nodokļu struktūras, lai stiprinātu izaugsmes potenciālu, jānodrošina, ka pastāv mehānismi, ar kuriem novērtē saistību starp valsts sektora izdevumiem un politikas mērķu sasniegšanu, kā arī jānodrošina reformu pakešu vispārēja saskanība. Dalībvalstīm, neietekmējot ekonomikas stabilitātes un ilgtspējas mērķus, būtu jānovirza valsts sektora izdevumi uz izaugsmi veicinošām kategorijām atbilstīgi Lisabonas stratēģijai, jāpielāgo nodokļu struktūras, lai stiprinātu izaugsmes potenciālu, sekmējot uz ražīgumu balstītu izaugsmi, jānodrošina, ka pastāv mehānismi, ar kuriem novērtē saistību starp valsts sektora izdevumiem un politikas mērķu, kā piemēram, augstas kvalitātes ieguldījumu Lisabonas mērķos sasniegšanu, kā arī jānodrošina reformu pakešu vispārēja saskanība. 4. grozījums 4. pamatnostādne. 4. pamatnostādne. Nodrošināt, lai atalgojuma attīstība veicinātu makroekonomikas stabilitāti un izaugsmi 4. pamatnostādne. Nodrošināt, lai atalgojuma attīstība veicinātu makroekonomikas stabilitāti un izaugsmi Lai palielinātu piemērošanās spēju, dalībvalstīm jāsekmē atbilstīgi pamatnosacījumi algas izdevīguma sistēmām, vienlaikus pilnībā ievērojot sociālo partneru lomu, lai veicinātu nominālo algu un tādas darbaspēka izmaksu attīstību, kas atbilst cenu stabilitātei un ražīguma tendencei vidējā termiņā, ņemot vērā kvalifikāciju atšķirības un vietējā darba tirgus apstākļus. Lai palielinātu piemērošanās spēju, dalībvalstīm būtu jāsekmē atbilstīgi pamatnosacījumi algas izdevīguma sistēmām, vienlaikus pilnībā ievērojot sociālo partneru lomu, lai veicinātu nominālo algu un tādas darbaspēka izmaksu attīstību, kas atbilst cenu stabilitātei un ražīguma tendencei vidējā termiņā, jo īpaši ņemot vērā finanšu tirgus profesionālos speciālistus, kā arī kvalifikāciju atšķirības un vietējā darba tirgus apstākļus. 5.grozījums 5. pamatnostādne. 5. pamatnostādne. Sekmēt lielāku saskanību starp makroekonomikas politiku, struktūrpolitiku un nodarbinātības politiku 5. pamatnostādne. Sekmēt lielāku saskanību starp makroekonomikas politiku, struktūrpolitiku un nodarbinātības politiku Dalībvalstīm būtu: 1. jāuzlabo ekonomikas politikas koordinēšana, lai saskaņotu valsts reformu programmas, vienlaikus ņemot vērā ekonomisko dažādību un atšķirīgās tradīcijas; Dalībvalstīm jāveic darba un ražojumu tirgus reformas, kas vienlaikus palielinātu izaugsmes potenciālu un atbalstītu makroekonomikas sistēmu, palielinot elastīgumu, faktoru mobilitāti un pielāgošanās spējas darba un ražojumu tirgos, reaģējot uz globalizāciju, tehnoloģijas attīstību, pārmaiņām pieprasījumā un cikliskām izmaiņām. Dalībvalstīm jo īpaši: jādod atkārtots impulss nodokļu un sociālo pabalstu sistēmas reformai, lai uzlabotu motivāciju un veicinātu darba finansiālo pievilcīgumu; jāpalielina darba tirgu spēja piemēroties, apvienojot darba elastīgumu un drošību; un jāuzlabo nodarbināmība, investējot cilvēkkapitālā. 2. jāveic darba un ražojumu tirgus reformas, kas vienlaikus palielinātu izaugsmes potenciālu un atbalstītu makroekonomikas sistēmu, nodrošinot elastīgumu ar jauniem drošības veidiem, faktoru mobilitāti un pielāgošanās spējas darba un ražojumu tirgos, reaģējot uz globalizāciju, tehnoloģijas attīstību, pārmaiņām pieprasījumā un cikliskām izmaiņām. Dalībvalstīm jo īpaši jādod atkārtots impulss nodokļu un sociālo pabalstu sistēmas reformai, lai uzlabotu motivāciju un veicinātu darba finansiālo pievilcīgumu; jāpalielina darba tirgu spēja piemēroties, apvienojot darba elastīgumu un drošību; un jāuzlabo nodarbināmība, investējot cilvēkkapitālā; 3. īpaša uzmanība jāvelta iestāžu un pārvaldes efektivitātes uzlabošanai; un 4. jāveicina visaptverošas ES imigrācijas politikas izstrāde, tostarp ekonomiskās migrācijas kritēriju un procedūru izstrāde, atbilstoši darba tirgus prasībām. 6. grozījums 6. pamatnostādne. 6. pamatnostādne. Sekmēt dinamisku un labi funkcionējošu EMS; lai to panāktu, euro zonas dalībvalstīm jānodrošina to ekonomikas un budžeta politikas labāka saskaņošana, jo īpaši: 6. pamatnostādne. Sekmēt dinamisku un labi funkcionējošu EMS; lai to panāktu, euro zonas dalībvalstīm jānodrošina savas ekonomikas un budžeta politikas labāka saskaņošana, jo īpaši: -1. maksimāli palielinot reformu pozitīvo ietekmi, ņemot vērā, ka kopēja valūta un kopēja monetārā politika sniedz papildu dimensiju koordinēšanai; 1. īpašu uzmanību pievēršot savu valsts finanšu fiskālajai ilgtspējai pilnīgā saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu; 1. īpašu uzmanību pievēršot savu valsts finanšu fiskālajai ilgtspējai pilnīgā saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu; 2. izveidojot pasākumu kombināciju, kas sekmē tautsaimniecības atveseļošanos un ir savienojama ar cenu stabilitāti, tādējādi palielina uzticēšanos uzņēmēju un patērētāju starpā īstermiņā, un turklāt ir savienojama ar ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi; 2. izveidojot pasākumu kombināciju, kas sekmē tautsaimniecības atveseļošanos un ir savienojama ar cenu stabilitāti, tādējādi palielina uzticēšanos uzņēmēju un patērētāju starpā īstermiņā, un turklāt ir savienojama ar ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi; 3. ātri izvēršot strukturālās reformas, kas palielinātu euro zonas ilgtermiņa potenciālo izaugsmi un uzlabotu tās ražīgumu, konkurētspēju un ekonomisko pielāgošanos asimetriskiem satricinājumiem, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātības politikai; kā arī 3. ātri izvēršot strukturālās reformas un īstenojot ieguldījumu prioritātes saskaņā ar Lisabonas mērķiem, kas palielinātu euro zonas ilgtermiņa potenciālo izaugsmi un uzlabotu tās ražīgumu, konkurētspēju un ekonomisko pielāgošanos asimetriskiem satricinājumiem, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātības politikai; un 4. nodrošinot, ka euro zonas ietekme pasaules ekonomikas sistēmā palielinātos un tā būtu proporcionāla euro zonas ekonomiskajai nozīmei. 4. nodrošinot, ka ES un euro zonas ietekme pasaules ekonomikas sistēmā palielinātos un tā būtu proporcionāla to ekonomiskajai nozīmei. 7. grozījums 7. pamatnostādnes ievaddaļa un 1., 2. un 3. punkts 7. pamatnostādne. Palielināt un uzlabot ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, jo īpaši no privātās uzņēmējdarbības puses; lai to panāktu, vispārējais mērķis 2010. gadam – 3 % no IKP – ir apstiprināts ar adekvātu dalījumu privāto un valsts ieguldījumu starpā; dalībvalstis noteiks konkrētos vidēja termiņa līmeņus. Dalībvalstīm jāturpina attīstīt pasākumu kombinācija, lai atbilstīgi veicinātu pētniecību un izstrādi, jo īpaši uzņēmējdarbības sektora pētniecību un izstrādi, ar šādām darbībām: 7. pamatnostādne. Lai palielinātu un uzlabotu ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, jo īpaši no privātās uzņēmējdarbības puses, vispārējais mērķis 2010. gadam – 3 % no IKP – ir apstiprināts ar adekvātu dalījumu privāto un valsts ieguldījumu starpā, un lai veicinātu uzņēmējdarbības kultūru un sekmētu privāto iniciatīvu, dalībvalstīm jāturpina attīstīt pasākumu kombināciju, kas atbilstīgi veicina ekonomikas modernizāciju un visu veidu jauninājumus, šajā nolūkā: 1. uzlabojot vispārējos apstākļus un nodrošinot, ka uzņēmumi darbotos vidē, kurā valda pietiekama konkurence un kas ir piesaistoša; 1. veidojot tirgū kompetentas iestādes un uzlabojot vispārējos apstākļus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi darbojas uzņēmējdarbības vidē, kurā valda pietiekama konkurence, un gūst labumu no jauninājumu ieviešanas; 2. efektīvāk un lietderīgāk tērējot valsts līdzekļus pētniecībai un izstrādei un attīstot pirktspējas paritāti; 3. attīstot un stiprinot izcilības un pētniecības iestādes dalībvalstīs, kā arī vajadzības gadījumā radot jaunas, un uzlabojot sadarbību un tehnoloģiju nodošanu starp valsts pētniecības institūtiem un privātiem uzņēmējiem; 3.a veicinot rūpniecības pētniecības centru decentralizāciju, lai turpmāk tos saistītu ar izglītības centriem un apzinātu dažādu pētniecības prakšu daudzveidību. 8. grozījums 11. pamatnostādnes 4.a un 4.b punkts (jauni) 4.a jāīsteno 2007. gada pavasarī Eiropadomes sanāksmē noteiktās saistības risināt problēmas enerģētikas un vides jomās; un 4.b saistībā ar pārtikas produktu cenu paaugstināšanos, kas drīzāk notiek pastāvīgi, nevis cikliski, jāpārskata kopējās lauksaimniecības politikas mehānismi, kas ierobežo piedāvājumu. 9. grozījums 12. pamatnostādnes 12. pamatnostādne. Paplašināt un padziļināt iekšējo tirgu; lai to panāktu, dalībvalstīm: 12. pamatnostādne. Paplašināt un padziļināt iekšējo tirgu, kā arī nodrošināt atvērtus un konkurētspējīgus tirgus; lai to panāktu, dalībvalstīm: 1. jāpaātrina iekšējā tirgus direktīvu transponēšana; 1. jāpaātrina iekšējā tirgus direktīvu transponēšana un jānovērš vēl pastāvošie šķēršļi pārrobežu darbībām; 2. jānosaka par prioritāti stingrāka un labāka iekšējā tirgus tiesību aktu īstenošana; 2. jānosaka par prioritāti stingrāka un labāka iekšējā tirgus tiesību aktu īstenošana; 3. jānovērš atlikušie šķēršļi pārrobežu darbībām 3. jānovērš atlikušie šķēršļi pārrobežu darbībām 4. efektīvi jāpiemēro ES publiskā iepirkuma noteikumi; 4. efektīvi jāpiemēro ES publiskā iepirkuma noteikumi; 5. jāveicina pilnībā funkcionējošs pakalpojumu tirgus, vienlaikus saglabājot Eiropas sociālo modeli; 5. jāveicina pilnībā funkcionējošs pakalpojumu tirgus un jānodrošina universāli, pieejami un ilgtspējīgi augstu standartu sabiedriskie pakalpojumi par visiem pieņemamām cenām, vienlaikus saglabājot Eiropas sociālo modeli; 6. jāpaātrina finanšu tirgus integrācija, konsekventi un saskaņoti īstenojot un ieviešot Finanšu pakalpojumu rīcības plānu. 6. jāpaātrina pakalpojumu tirgus, tostarp finanšu pakalpojumu, integrācija, saskaņoti īstenojot iekšējā tirgus tiesību aktus un ieviešot Finanšu pakalpojumu rīcības plānu, vienlaikus uzlabojot ieguldītāju, tirgu un regulatoru pārredzamību, atbildību un uzraudzību attiecībā uz alternatīvām, kā arī tradicionālām ieguldījumu darbībām finanšu tirgū; 6.a jāpalīdz veidot līdzsvarotu pieeju finanšu risku pārrobežu izplatības regulējumam; 6.b jāizstrādā atbilstoši nosacījumi resursu efektivitātes uzlabošanai transporta un enerģētikas infrastruktūrās, galveno uzmanību pievēršot pārrobežu posmiem, perifēriem reģioniem un "veco" un "jauno" dalībvalstu sadarbībai, un 6.c jākļūst par vadošo spēku starptautiskā līmenī jautājumos, kas attiecas uz krīžu vadību un pašreizējo starptautiska mēroga uzraudzības pasākumu uzlabošanu. 10. grozījums 13. pamatnostādnes 6.a punkts (jauns) 6.a pabeigt transatlantiskā tirgus izveidi;

o
o   o

39.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0533.