Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2117(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0031/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0031/2008

Debates :

PV 11/03/2008 - 20
CRE 11/03/2008 - 20

Balsojumi :

PV 12/03/2008 - 5.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0094

Pieņemtie teksti
PDF 244kWORD 88k
Trešdiena, 2008. gada 12. marts - Strasbūra
Sieviešu stāvoklis ES lauku apvidos
P6_TA(2008)0094A6-0031/2008

Eiropas Parlamenta 2008. gada 12. marta rezolūcija par sieviešu stāvokli ES lauku apvidos (2007/2117(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 3. pantu un 13. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Lēmumu 2006/144/EK par Kopienas lauku attīstības stratēģiskajām pamatnostādnēm (2007.–2013. gada plānošanas laikposms)(1),

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)(2),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)(3),

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu(4),

–   ņemot vērā Padomes 1986. gada 11. decembra Direktīvu 86/613/EEK par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību(5),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un darba jautājumos(6),

–   ņemot vērā Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem(7),

–   ņemot vērā Padomes 1996. gada 2. decembra rezolūciju par vienlīdzīgu iespēju veicināšanu sievietēm un vīriešiem, izmantojot Eiropas struktūrfondus(8),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 13. marta rezolūciju par mērķiem, lai veicinātu iespēju vienlīdzību sievietēm un vīriešiem, izmantojot struktūrfondus(9),

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija secinājumus par nodarbinātību lauku apvidos saskaņā ar Eiropas nodarbinātības stratēģiju(10),

–   ņemot vērā pārskatu par ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju ‐ atjaunotu stratēģiju(11),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropadomes pavasara sanāksmei "Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībā. Jauns posms Lisabonas stratēģijā" (COM(2005)0024),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Likvidēt atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā" (COM(2007)0424),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Nodarbinātība lauku reģionos: atšķirību izlīdzināšana" (COM(2006)0857) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2006)1772), kas pievienots paziņojumam,

–   ņemot vērā publikāciju "Sieviešu aktīvā loma lauku attīstībā ‐ nodrošinot nākotni Eiropas lauku apvidos"(12),

–   ņemot vērā 2006. gada pētījumu par nodarbinātību lauku apvidos (SERA),

–   ņemot vērā 2006. gada pārskatu "Lauku attīstība Eiropas Savienībā ‐ statistikas un ekonomikas informācija",

–   ņemot vērā 2000. gada 23. un 24. martā Lisabonā notikušās Eiropadomes sanāksmes secinājumus par Lisabonas stratēģiju nodarbinātībai un izaugsmei,

–   ņemot vērā 2003. gada 12.–14. novembrī Zalcburgā notikušās otrās Eiropas konferences par lauku attīstību secinājumus attiecībā uz lauku politikas perspektīvām paplašinātā Eiropā,

–   ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) ziņojumus "Pirmais pētījums par dzīves kvalitāti Eiropā ‐ atšķirības starp pilsētām un laukiem", "Sociālais kapitāls un darbavietu izveide Eiropas lauku apvidos" un " Sieviešu uzņēmējdarbība lauku apvidos",

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 12. jūlija Lēmumu 2005/600/EK par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm(13),

–   ņemot vērā 2007. gada kopīgo ziņojumu par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju(14),

–   ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu, ko pieņēma Briseles Eiropadomes sanāksmē 2006. gada 23. un 24. martā,

–   ņemot vērā 1993. gada 25. jūnija rezolūciju par nealgota sieviešu darba novērtējumu(15),

–   ņemot vērā 2003. gada 3. jūlija rezolūciju par sievietēm Eiropas Savienības lauku apvidos, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas termiņa vidusposma pārskatu(16), kā arī tā 2007. gada 13.marta rezolūciju par Ceļvedi sieviešu un vīriešu līdztiesībā (2006–2010)(17),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A6-0031/2008),

A.   tā kā Eiropas Savienībā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) risina ar lauku apvidiem(18) saistītus jautājumus; tā kā šī rezolūcija attiecas uz KLP otru pīlāru, t. i., uz lauku attīstību un tā kā tomēr jāapsver arī sociālā un ekonomikas politika;

B.   tā kā viens no galvenajiem Eiropas Savienības lauku attīstības politikas mērķiem ir uzlabot dzīves kvalitāti lauku apvidos un sekmēt saimnieciskās darbības diversifikāciju;

C.   tā kā labāku apstākļu nodrošināšanai lauku apvidos vajadzīga ilgtspējīga, integrēta izaugsme un ir jārada jaunas nodarbinātības iespējas, jo īpaši sievietēm un jauniešiem, kā arī augstas kvalitātes pakalpojumi veselības un sociālajā jomā;

D.   tā kā lauku apvidos šobrīd notiekošās pārmaiņas ekonomikā un sociālajā jomā vienādi neietekmē visas sievietes, jo tiek piedāvātas iespējas daļai sieviešu, turpretī citām tiek radītas nopietnas problēmas un grūtības;

E.   tā kā Lisabonas programmas izaugsmes kāpināšanas un sociālās tirgus ekonomikas veicināšanas mērķus var īstenot tikai tad, ja darba tirgū gan pilsētās, gan laukos pilnībā tiek izmantots nozīmīgais sieviešu cilvēkresursu potenciāls;

F.   tā kā sieviešu darbaspēku bieži uzskata par neierobežotu dabisku resursu, kuru var ekspluatēt, un tā kā turklāt darba tirgus netaisnīgā segregācija kļūst arvien stingrāka;

G.   tā kā nodarbinātības rādītāji lauku apvidos ir zemāki kā vīriešiem, tā sievietēm un tā kā turklāt daudz sieviešu oficiālajā darba tirgū vispār nepiedalās un tāpēc netiek reģistrētas kā bezdarbnieces, un šie dati netiek iekļauti statistikā par bezdarbu, un tā kā lauku apvidus nelabvēlīgi ietekmē tas, ka trūkst augstas kvalitātes darbavietu;

H.   tā kā Direktīvas 86/613/EEK īstenošana līdz šim nav bijusi efektīva, un sākotnējie direktīvas mērķi nav izpildīti, it īpaši attiecībā uz līdzstrādājošo dzīvesbiedru statusa uzlabošanu;

I.   tā kā daudzu lauku apvidos dzīvojošu sieviešu nodarbošanos var pielīdzināt profesionālai darbībai, bet kura nav atzīta par tādu darbību, nav attiecīgi aizsargāta un apmaksāta;

J.   tā kā tikai neliels skaits sieviešu ir saimniecību īpašnieces ‐ parasti zemas rentabilitātes maza apjoma ekonomisku darbību saimniecībās ‐ un tā kā vairākums sieviešu lauku apvidos strādā kopā ar ģimenes locekļiem vīriešiem (tēviem, brāļiem vai vīriem), kuriem ir ekskluzīvas īpašumtiesības uz attiecīgo saimniecību (zemkopības vai lopkopības);

K.   tā kā stāvoklis lauku apvidos ir stipri atšķirīgs dažādās dalībvalstīs un vienas dalībvalsts teritorijā un tā kā tāpēc jāsniedz atbalsts lauku apvidiem un to iedzīvotājiem atbilstīgi šo reģionu atšķirīgajam attīstības potenciālam;

L.   tā kā lauku apvidos ir iespējama augsta dzīves kvalitāte ģimenēm ar bērniem un gados vecākiem cilvēkiem, taču viņi joprojām saskaras ar daudzām problēmām, jo trūkst izglītības un mācību infrastruktūras visos līmeņos un nav atbilstošu sociālo pakalpojumu tīklu, tādu kā pietiekams skaits piemērotu bērnu aprūpes iestāžu, palīdzības dienestu pakalpojumi un aprūpe vecāka gadagājuma cilvēkiem, slimniekiem un invalīdiem, kā arī ar problēmām, kas saistītas ar lauksaimniecības pārstrukturizācijas turpināšanos un vides aizsardzību;

M.   tā kā sievietes ir devušas nozīmīgu ieguldījumu vietējo pašvaldību un kopienu attīstībā, tomēr viņu līdzdalība attiecīgajā lēmumu pieņemšanas procesā ir neatbilstīga;

N.   tā kā galvenokārt sievietes uzņemas brīvprātīgu darbu ģimenē un saistībā ar ģimeni, un ģimene ir sabiedrības pamatdaļa;

O.   tā kā lauku apvidus it īpaši ietekmē iedzīvotāju novecošanās, zems iedzīvotāju blīvums un dažos rajonos iedzīvotāju skaita samazināšanās;

P.   tā kā ekonomiski aktīva vecuma sieviešu darbaspēka aizplūšanas dēļ laukos pārmērīgi palielinās vīriešu īpatsvars, negatīvi ietekmējot kopienu dzīves kvalitāti un demogrāfiskās tendences;

Q.   tā kā lauku apvidos it īpaši sievietes daudz laika velta, lai aizvestu bērnus un citus ģimenes locekļus pie ārsta, uz skolu un sporta nodarbībām, un tā kā jauniešiem ir nelabvēlīgi apstākļi, jo trūkst vietējā sabiedriskā transporta pakalpojumu, un tāpēc ir mazāk arodmācību vai darba iespēju;

R.   tā kā ka lauku apvidos pastāv lielāki šķēršļi piekļuvei informācijas un sakaru tehnoloģijām, jo īpaši sievietēm;

S.   tā kā lauku apvidi piedāvā reālas iespējas jaunu nozaru izaugsmei, kā arī amatniecībai un lauku atpūtas un tūrisma pakalpojumiem, kurus galvenokārt sniedz sievietes un kuri ir nozīmīgs faktors to rajonu izaugsmei, kur ir skaista daba, bet ekonomika nav attīstīta;

T.   tā kā budžeta plānošanā vairāk uzmanības jāpievērš dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, lai īstenotu lauku attīstības programmu efektīvu pārvaldību un it sevišķi lai labāk novirzītu finansējumu sieviešu īpašajām vajadzībām šajos rajonos;

U.   tā kā nevienlīdzības izskaušana un vienādu iespēju veicināšana vīriešiem un sievietēm ir Regulas (EK) Nr. 1260/1999 pamatmērķi,

1.   pauž pārliecību, ka integrētās pieejas dzimumu līdztiesībai piemērošana lauku nozarē ir būtiska stratēģija, lai ne tikai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību, bet arī ekonomisko izaugsmi un ilgtspējīgu lauku attīstību;

2.   aicina Komisiju uzlabot statistikas datus un informāciju, kas attiecas uz šo jautājumu, un analizēt modeļus, galvenos cēloņus un sekas darbaspēka aizplūšanai no Eiropas Savienības lauku apvidiem; aicina dalībvalstis izstrādāt stratēģijas, kuru mērķis ir ierobežot sieviešu, jo īpaši izglītotu sieviešu, aizplūšanu no lauku apvidiem;

3.   aicina dalībvalstis sadarbībā ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām un uzņēmumiem izstrādāt pasākumus, kas uzlabotu sieviešu izglītības un profesionālās sagatavotības līmeni un veicinātu viņu iesaistīšanu darbā, it īpaši izskaužot jebkādu diskrimināciju, ar ko sievietes var saskarties darba tirgū, lai lauku apgabalos risinātu nabadzības un sociālās atstumtības problēmu; norāda, ka nabadzība ir plaši izplatīta parādība lauku kopienās, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs;

4.   aicina dalībvalstis noteikt piemērotus pasākumus attiecībā uz pašnodarbināto sieviešu maternitātes atvaļinājumu un slimības atvaļinājumu;

5.   aicina Komisiju sniegt statistikas datus par nabadzību un sociālo atstumtību ne vien pa dzimumiem un pēc vecuma, bet arī saistībā ar dzīvesvietu ‐ pilsētā vai laukos;

6.   aicina dalībvalstis atbalstīt pāreju no lauku apvidiem, kuru pamatā ir lauksaimnieciskā ražošana, uz apvidiem, kuri balstās uz plašāku saimniecisko darbību;

7.   aicina dalībvalstis īstenot politiku, lai uzlabotu lauku sieviešu vispārējos dzīves apstākļus, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm invalīdēm, sievietēm, kuras ir ar dzimumu saistītas vardarbības upuri, imigrantēm, etnisko minoritāšu pārstāvēm un sievietēm, kuras cieš no dažādu veidu diskriminācijas, un aizsargātu lauku apvidu nākotni, piedāvājot pieejamus pakalpojumus laukos, piemēram, pasta pakalpojumus, platjoslas pakalpojumus un jauno lietišķo tehnoloģiju pakalpojumus, kultūras un sporta centrus, ugunsdzēsības dienestus un vispārējos sabiedriskos pakalpojumus;

8.   aicina Eiropas Savienības iestādes, dalībvalstis, kā arī vietējās un reģionālās varas iestādes atvieglot piekļuvi informācijas un sakaru tehnoloģijām laukos un veicināt vienlīdzīgas iespējas šajā jomā, izmantojot politiku un iniciatīvas, kas vērstas uz lauku sievietēm;

9.   aicina dalībvalstis sekmēt sieviešu uzņēmējdarbību, atbalstīt sieviešu uzņēmumu tīklus, piemēram, sieviešu uzņēmēju mācību un konsultāciju modeļus un organizācijas un izstrādāt iniciatīvas, lai uzlabotu lauku rajonos dzīvojošo sieviešu attieksmi pret uzņēmējdarbību un ar to saistītās prasmes un spējas, kā arī atvieglot viņu integrāciju uzņēmumu un apvienību vadības struktūrās;

10.   aicina ES iestādes, dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes atbalstīt projektus, lai sekmētu un sniegtu konsultācijas tādu inovatīvu lauksaimniecības pamatprodukcijas uzņēmumu veidošanai laukos, kuru mērķis ir radīt jaunas darbavietas pirmām kārtām sievietēm, ņemot vērā, ka galvenās jomas ir pārprodukcijas vai neizmantoto produktu pārstrāde, vērtības pievienošana lauksaimniecības produktiem un to noieta tirgus meklēšana, jauno tehnoloģiju izmantošana, kā arī attiecīgā reģiona ekonomiskās diversifikācijas sekmēšana un tādu pakalpojumu sniegšana, kas veicina darba un ģimenes dzīves saskaņošanu;

11.   aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis palielināt finansējumu inovatīviem pasākumiem sieviešu atbalstam lauku apvidos; aicina Komisiju izstrādāt vienota informācijas tīkla izveides projektus saistībā ar LEADER iniciatīvu pieredzes un paraugprakses apmaiņai;

12.   uzsver, ka cik vien iespējams augstu ir jānovērtē sieviešu darbs, tostarp darbs, kuru veic imigrantes, kas nav to ģimeņu locekļi, kurām pieder saimniecības, bet kas strādā uz laukiem un ir jo īpaši pakļautas grūtībām, kuras kopumā skar lauksaimniecībā strādājošās sievietes;

13.   aicina dalībvalstis un Komisiju ņemt vērā būtisku partneru ‐ parasti sieviešu ‐ grupu, kas palīdz lauku saimniecībā un mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) un kam daudzās dalībvalstīs nav juridiska statusa, un tāpēc rodas īpašas finansiālas un juridiskas problēmas saistībā ar maternitātes atvaļinājumu un slimības atvaļinājumu, pensiju tiesību iegūšanu un piekļuvi sociālajam nodrošinājumam, kā arī šķiršanās gadījumos;

14.   aicina dalībvalstis attīstīt kopīpašuma tiesību juridisko koncepciju, lai pilnībā atzītu sieviešu tiesības lauksaimniecībā un tādējādi nodrošinātu viņu atbilstīgu aizsardzību sociālās nodrošināšanas ziņā, kā arī viņu darba atzīšanu;

15.   aicina dalībvalstis sniegt ideoloģisku un finansiālu atbalstu darbam, par ko nesaņem atlīdzību, un brīvprātīgam darbam; uzsver nozīmīgo darbu sociālajā jomā, ko šajā saistībā veic sieviešu organizācijas; tomēr prasa veikt izmaiņas struktūrās, lai sievietes varētu vieglāk piekļūt algotam darbam;

16.   norāda, ka slēptais bezdarbs lauku apvidos vairāk ietekmē sievietes nekā vīriešus, jo valda tradicionāli uzskati par dzimumu lomām, un daudzos rajonos ir nepietiekama infrastruktūra, piemēram, bērnu aprūpes iestādes;

17.   aicina dalībvalstis sadarbībā ar reģionālajām iestādēm sekmēt reģionālu resursu centru izveidi sievietēm, īpaši vecumā no 25 līdz 60 gadiem, kuras ir bezdarbnieces, un palīdzēt viņām kļūt par pašnodarbinātām personām vai izveidot pakalpojumus kopienās, sniedzot konsultācijas par būtiskiem jautājumiem un novērtējot konkrētās vajadzības;

18.   aicina dalībvalstis uzlabot izglītības un apmācības iespējas un veicināt bērnu aprūpes infrastruktūru sociālo pakalpojumu tīkla attīstību, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku, slimnieku un invalīdu aprūpi, jo tas ir līdzeklis darba, ģimenes un personiskās dzīves saskaņošanai laukos; aicina dalībvalstis uzlabot arī veselības aprūpes pakalpojumus un it īpaši primārās veselības aprūpes pieejamību; aicina dalībvalstis lauku apvidos nodrošināt vidējā medicīnas personāla un neatliekamās palīdzības ārstu pakalpojumu sniegšanu;

19.   vērš uzmanību uz to, ka lauku apvidos ir stingri iesakņojies tabu saistībā ar seksuālo vardarbību un/vai vardarbību ģimenē pret sievietēm un meitenēm, un aicina dalībvalstis veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu labāku aizsardzību un atbalstu upuriem, kā arī personām, kuras pakļautas riskam kļūt par šādas vardarbības upuriem;

20.   mudina dalībvalstis veikt pasākumus, lai novērstu trūkumus lauku apvidu transporta infrastruktūrā un izstrādātu politikas pamatnostādnes, ar ko uzlabotu transporta pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem, it sevišķi invalīdiem, jo transports ir viens no līdzekļiem tādu problēmu ierobežošanai kā sociālā atstumtība un nevienlīdzība sabiedrībā, kuras galvenokārt skar sievietes;

21.   aicina Komisiju, pārskatot lauku attīstības programmas, uzmanīgi uzraudzīt, kā dzimumu līdztiesības aspekts tiek integrēts lauku attīstības programmās, ko iesniegušas dalībvalstis;

22.   šajā sakarā atzinīgi vērtē ESF/EQUAL projektus, kuru mērķis ir pievērst uzmanību sieviešu stāvoklim lauksaimniecībā un lauku apvidos un to uzlabot; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt šādus projektus visā Eiropas Savienībā;

23.   aicina dalībvalstis atbalstīt uzņēmējsabiedrības, kuras iegulda lauku apvidos un piedāvā augstas kvalitātes nodarbinātību sievietēm;

24.   aicina ES iestādes, dalībvalstis, reģionālās un vietējās varas iestādes veicināt zināšanu apmaiņas forumu vai līdzīgu pasākumu organizēšanu kā valsts, tā starptautiskā mērogā, īpaši ņemot vērā sieviešu stāvokli lauku apvidos;

25.   atzīmē to, ka sievietes nav samērīgi pārstāvētas oficiālos lauku vai reģionālo pašvaldību vadošos amatos, lai gan viņas veic svarīgu darbu "neformālā" kopienā, kur sievietēm ir būtiska sociālā loma, ietekmējot sociālā kapitāla veidošanos, iekļaujoties neformālos vietējos tīklos (t. i., brīvprātīga kopienas darba sistēmā vai dažādās tematiskās asociācijās);

26.   aicina attiecīgās valstu un reģionālās iestādes un vietējās pašvaldības sekmēt sieviešu līdzdalību vietējās rīcības grupās un vietējo partnerību izveidi saskaņā ar Kopienas lauku attīstības iniciatīvu (LEADER), kā arī attiecīgajās valdēs nodrošināt proporcionālu sieviešu un vīriešu sastāvu;

27.   pauž nožēlu par to, ka Komisija nav attiecīgi atbildējusi uz iepriekšminēto Parlamenta 2003. gada 3. jūlija rezolūciju un nav veikusi radikālu Direktīvas 86/613/EEK pārskatīšanu, lai gan Komisija pati atzīst, ka šīs direktīvas piemērošana līdz šim nav bijusi efektīva un ka dalībvalstīs sasniegti minimāli panākumi attiecībā uz līdzstrādājošo dzīvesbiedru, kuri palīdz pašnodarbinātām personām vai lauksaimniecībā nodarbinātām personām, darba atzīšanu un viņu tiesību aizsardzības pienācīgu nodrošināšanu; atkārtoti aicina Komisiju līdz 2008. gada beigām iesniegt priekšlikumu pārskatīt direktīvu, ar ko paredz neatkarīgas sociālās tiesības un pensiju tiesības sievietēm, kuras palīdz lauku saimniecībās, un sievietēm, kuras palīdz MVU;

28.   pauž dziļu nožēlu arī par to, ka Komisija vēl nav veikusi praktisku darbību, atbildot uz Parlamenta iepriekšējām rezolūcijām par līdzstrādājošām personām, kas iesaistītas pašnodarbinātībā, un kurās iekļauta prasība:

   obligāti reģistrēt līdzstrādājošus dzīvesbiedrus, lai tie vairs nebūtu "neredzamie" darba ņēmēji;
   paredzēt dalībvalstīm pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu līdzstrādājošiem dzīvesbiedriem piekļuvi veselības apdrošināšanai, pensijas nodrošinājumam, maternitātes pabalstam, kā arī aizstāšanas pakalpojumiem un invaliditātes pabalstiem;

29.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstu vēlētām iestādēm un izpildinstitūcijām, kuru atbildībā ir vienādu iespēju nodrošināšana iedzīvotājiem vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

(1) OV L 55, 25.2.2006., 20. lpp.
(2) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.
(3) OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp.
(4) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.
(5) OV L 359, 19.12.1986., 56. lpp.
(6) OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.
(7) OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.
(8) OV C 386, 20.12.1996., 1. lpp.
(9) OV C 61 E, 10.3.2004., 370. lpp.
(10) OV C 186, 6.8.2003., 3. lpp.
(11) Padomes dokuments Nr. 10117/2006, 9.6.2006.
(12) Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts, 2000. gads.
(13) OV L 205, 6.8.2005., 21. lpp.
(14) Padomes dokuments Nr. 6694/07, 23.2.2007.
(15) OV C 194, 19.7.1993., 389. lpp.
(16) OV C 74 E, 24.3.2004., 882. lpp.
(17) OV C 301 E, 13.12.2007., 56. lpp.
(18) Šo lauku apvidu definīciju pieņēma saistībā ar Padomes Lēmumu 2006/144/EK. Komisija ir konsekventi lietojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) metodiku. ESAO metodika pamatojas uz iedzīvotāju blīvumu (ESAO, Rādītāju izveide par lauku apvidiem teritoriālās politikas izstrādei, Parīze, 1994. g.). Tā balstās uz divu pakāpju pieeju: pirmkārt, vietējās vienības (piemēram, administratīvie rajoni) tiek noteiktas par lauku kopienām, ja to iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 150 iedzīvotājiem uz vienu kvadrātkilometru. Otrkārt, reģioni (piemēram, NUTS 3 vai NUTS 2) ir iedalīti 3 kategorijās:· reģions ar dominējošu laukos dzīvojošo īpatsvaru (PR): ja vairāk nekā 50 % reģiona iedzīvotāju dzīvo lauku kopienās (kurās ir mazāk par 150 iedzīvotājiem uz vienu km2),· reģions ar būtisku laukos dzīvojošo īpatsvaru (IP): ja 15 %–50 % reģiona iedzīvotāju dzīvo lauku kopienās,· reģions ar dominējošu pilsētās dzīvojošo īpatsvaru (PU): ja mazāk par 15 % reģiona iedzīvotāju dzīvolauku kopienās. ES 27 dalībvalstu 1284 NUTS 3 reģioni ir sadalīti aptuveni līdzīgās proporcijās starp trim pilsētu-lauku kategorijām. Komisija šobrīd strādā pie alternatīvām definīcijām, kas labāk atspoguļotu apvidu ar būtisku laukos dzīvojošo īpatsvaru, ietverot arī piepilsētu lauku teritorijas.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika