Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas Paziņojumu "Publiskā un privātā finansējuma mobilizēšana, lai nodrošinātu globālu piekļuvi klimatam labvēlīgiem, lētiem un drošiem energopakalpojumiem: Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds" (COM(2006)0583),

–   ņemot vērā 2007. gada 8. un 9. marta Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

–   ņemot vērā 2007. gada 25. septembra rezolūciju par Eiropas atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedi(1),

–   ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par energoefektivitāti vai kā ar ierobežotiem resursiem sasniegt labāku rezultātu ‐ Zaļā grāmata,(2)

–   ņemot vērā 2006. gada 14. decembra rezolūciju par rīcības plānu attiecībā uz biomasas izmantošanu,(3)

–   ņemot vērā 2005. gada 29. septembra rezolūciju par atjaunīgās enerģijas apmēru ES un priekšlikumiem konkrētām darbībām(4),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A6-0006/2008),

A.   tā kā, lai ierobežotu pasaules vidējās temperatūras pieaugumu līdz 2oC, jāveicina atjaunojamās enerģijas izmantošana un energoefektivitāte, lai pēc visaugstākā līmeņa sasniegšanas 2015. gadā, samazinātos emisijas visā pasaulē;

B.   tā kā Sterna pārskata ziņojumā par klimata pārmaiņu ekonomiku (2006. gada oktobris) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumos ir norādīts, ka visagrāk un visvairāk no klimata pārmaiņu sekām cietīs visnabadzīgākās valstis un to iedzīvotāji;

C.   tā kā, lai saglabātu ilgtspējīgu piekļuvi energopakalpojumiem, ievērojama nozīme ir atjaunojamiem enerģijas avotiem un enerģijas taupīšanai, palīdzot:

D.   tā kā 2002. gada Pasaules sammitā par noturīgu attīstību pasaules valstu vadītāji vienojās uz pusi samazināt to cilvēku skaitu (pašlaik ‐ 1,6 miljardi), kuriem nav pieejami pamata energopakalpojumi; tā kā šo mērķi nekad nevarēs sasniegt, ja pastāvēs pašreizējās tendences;

E.   tā kā palielinot atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un panākot lielākus uzlabojumus energoefektivitātē un enerģijas taupīšanā, jaunattīstības valstu enerģētikas problēmām jāatrod noturīgi risinājumi,

F.   tā kā pārredzamība un lēmumu pieejamība sabiedrībai un privātiem ieguldītājiem būs svarīgākie faktori, novērtējot un, iespējams, turpmāk palielinot Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonda piedāvāto atbalstu, un tā kā veiks stingras pārbaudes, jo īpaši šī fonda pirmajos īstenošanas gados,

1.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondu (GEEREF);

2.   uzskata, ka ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši jaunattīstības valstīs, ar zema līmeņa siltumnīcefekta gāzu emisiju, tīru gaisu un ilgtspējīgu enerģijas piegādi var sasniegt tikai, nodrošinot, ka ievieš tehnoloģijas atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanai, kurās piesaista vietējos energoresursus, un uzlabojot piekļuvi energoresursiem, tajā priekšroku dodot ieguldījumiem attālā un decentralizētā apgādē;

3.   uzskata, ka fonda galvenajiem mērķiem ir jābūt energoefektivitātes, enerģijas taupīšanas un atjaunojamās enerģijas veicināšanai, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju un citu risku samazināšanai, visnabadzīgāko valstu piekļuves energopakalpojumiem uzlabošanai un enerģijas avotu diversifikācijai jaunattīstības valstīs;

4.   īpaši atzinīgi vērtē fonda iesaistīšanos privāto ieguldījumu līdzsvarošanā, nodrošinot riska kapitālu, jo ilgtermiņā tam būs izšķirīga nozīme ilgtspējīgu enerģijas projektu veiksmīgai izvēršanai jaunattīstības valstīs;

5.   aicina Komisiju nodrošināt, ka jebkurš atbalsts projektiem un tehnoloģiju izvēlei ir atkarīgs no tā, vai ir izpildīti visaptveroši ilgtspējīgas darbības kritēriji un veikts ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā, kā arī no ģeogrāfiskām īpašībām un pieejamajiem reģionālajiem resursiem;

6.   mudina Komisiju, īstenojot fondu, pievērst uzmanību nelieliem projektiem, kuriem ir visgrūtāk piesaistīt privātā sektora ieguldījumus; uzskata, ka Komisijai ir regulāri jāpārskata EUR 10 miljonu ieguldījumu augšējais ierobežojums atsevišķiem projektiem, vienlaikus piešķirot vismaz trešo daļu no pieejamiem līdzekļiem nelieliem projektiem, kuri izmaksā mazāk nekā EUR 1 miljonu;

7.   aicina Komisiju nodrošināt, ka atbalstu jaunattīstības valstu jebkuras biomasas projektam, tostarp projektiem saistībā ar ūdens un kanalizācijas ūdens attīrīšanu, piešķir tikai tad, ja tie atbilst stingriem ilgtspējības kritērijiem, panākot, ka atbalstu piešķirt tikai visilgtspējīgākajām tehnoloģijām, ņemot vērā biomasas pilna dzīvescikla ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, gaisa kvalitāti, lauku apsaimniekošanu, sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem un bioloģisko daudzveidību, tostarp dabisko mežu saglabāšanu un pārtikas nodrošināšanu visiem, uzlabojot vietējās lauksaimniecības paraugpraksi;

8.   mudina Komisiju rūpēties, lai GEEREF atbalstītu saules ģeneratoru bateriju projektus, un aicina atbalstīt saprātīgu tīklu tehnoloģiju izstrādi; īpaši uzsver ieguldījumus, kas piemēroti nabadzīgajiem lauku iedzīvotājiem, piemēram, apgāde ar eletroenerģiju, izmantojot atjaunojamos enerģijas resursus, tostarp ūdens, saules un vēja enerģiju un biomasu, saules ūdens sildītājus, saules pasterizēšanas ierīces, saules krāsnis, vējdzirnavas un uzlabotas virtuves plītis, kā arī atbalstu mikrokredīta shēmām, lai vietējie iedzīvotāji vairāk piedalītos enerģētikas projektos;

9.   uzstāj, ka GEEREF nav jāsekmē lieli projekti, kuru izmaksas pārsniedz EUR 1 miljonu, kas paredzēti konvencionālajiem enerģijas avotiem un biomasas līdzsadedzināšanai esošajās vai jaunajās ogļu spēkstacijās, fosilā kurināmā izmantošanai nelielā apjomā (piemēram, dīzeļģeneratoros) vai lauksaimniecībā izmantojamās degvielas liela mēroga ražošanai; mudina Komisiju nodrošināt, lai ieguldījumi no GEEREF atbalstītajiem apakšfondiem neveicina šos tehnoloģiju veidus; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka attiecīgos pārvaldības līgumos un projektu atlases kritērijos nav ietverta šo projektu izvēle;

10.   uzskata, ka iespēju robežās lielākā atbalsta daļa ir jāsniedz projektiem, kuros apvienotas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas un lielākas energoefektivitātes panākšana, piemēram, ēku fonda, apgaismojuma un aukstuma ķēdes uzlabošanai;

11.   aicina pilnībā saskaņot GEEREF ar turpmāko darbu, kas saistīts ar platformu starptautiskai sadarbībai un enerģijas efektivitātei, kuru piedāvā Komisija, lai uzlabotu sadarbību pētniecības un izstrādes, kā arī salīdzinošās novērtēšanas jomā;

12.   mudina Komisiju nodrošināt, lai fonds veicinātu vietējo tirgu attīstību, rūpniecību un veiktspēju jaunattīstības valstīs, piemēram, atbalstot MVU, lai tie varētu uzņemties atbildību par jaunu tehnoloģiju laišanu konkrēta reģiona tirgū;

13.   uzskata, ka fonds ir jāizmanto arī, lai jo īpaši MVU no ES dalībvalstīm varētu nodot tehniskās zinātības par ilgtspējīgu enerģētikas tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu jaunattīstības valstīs;

14.   aicina Komisiju nodrošināt, lai fonds atbilstu un būtu papildinājums dalībvalstu un ES attīstības politikai un enerģijas iniciatīvām, kuras paredzētas jaunattīstības valstīm;

15.   aicina Komisiju nodrošināt, lai fonds veiksmīgi darbotos līdzās daudzām citām starptautiskām iniciatīvām un fondiem ilgtspējīgas enerģijas projektu atbalstam jaunattīstības valstīs, tostarp iniciatīvām un fondiem, kurus vada Pasaules Banka un reģionālās attīstības bankas un kurus uzsāka īstenot 2002. gada Pasaules sammitā par noturīgu attīstību, kā arī, lai fonds tos papildinātu;

16.   aicina Komisiju nodrošināt, ka fonds dod ieguldījumu, lai samazinātu šķēršļus tīra attīstības mehānisma izmantošanai konkrētās valstīs, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs, un ka tas sekmē turpmākos tīra attīstības mehānisma projektus, kuriem ir reāla pievienotā vērtība, kuriem ir pozitīva ietekme uz ilgtspējīgu attīstību un kuri atbilst zelta standarta kritērijiem;

17.   aicina Komisiju izskatīt iespējas paplašināt fondu atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām režīmam pēc 2012. gada, ņemot vērā, ka jaunattīstības valstīs ilgtspējīgie enerģijas resursi būs būtiski svarīgi, lai sasniegtu šīs konvencijas mērķi;

18.   pauž nožēlu, ka ierosinātais minimālais finansējuma mērķis EUR 100 miljoni ‐ paredzot tikai EUR 15 miljonus 2007. un tikpat 2008. gadā, kā GEEREF ieguldījums ir ļoti nepietiekams, ņemot vērā mērķi "palielināt energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektu daļu un ievērojami veicināt ilgtspējīgu attīstību" un, ka šobrīd tikai nedaudzas valstis ir pieņēmušas lēmumu par finansiālu dalību fondā; tāpēc aicina Komisiju palielināt ieguldījumu, tajā pašā laikā, mudinot dalībvalstis un daudzpusējās finanšu iestādes apvienot spēkus, lai ievērojami palielinātu fonda apjomu; aicina, lai daudz lielāks skaits dalībvalstu piedāvātu finansiālu atbalstu;

19.   uzskata, ka pirmajos gados GEEREF kā atvērtā fonda galvenajam mērķim ir jābūt tādu paraugu radīšanai, kas varētu sekmēt turpmāku devumu, palielinot atjaunojamos enerģijas avotos un energoefektivitātē veikto ieguldījumu plūsmu uz jaunattīstības valstīm un pārejas ekonomikas valstīm, kā arī pasargājot no enerģētiskās nabadzības daudz lielāku skaitu cilvēku nekā paredzētie 13 miljoni;

20.   uzsver, ka GEEREF prioritātei ir jābūt vismazāk attīstīto valstu īpašām vajadzībām un pasākumiem, kuriem ir cieša saikne ar nabadzības samazināšanu; atzīmē, ka GEEREF darbības joma ir atbalsts reģionāliem apakšfondiem, kas izveidoti Subsahāras Āfrikai, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna salu valstīm, Eiropas kaimiņvalstīm (tostarp Ziemeļāfrikas un tām Austrumeiropas valstīm, kas nav ES dalībvalstis), Latīņamerikai un Āzijai; tomēr aicina īpašu uzmanību pievērst ĀKK valstu vajadzību apmierināšanai; aicina Komisiju nodrošināt, ka, sadalot piešķīrumus, finansējumu piešķir ne tikai vienam vai diviem apakšfondiem. noteikti iesaka, lai gadījumā, ja portfelī iekļauj apakšfondus Ķīnai un Krievijai, šīm valstīm netiktu novirzīti visi pieejamie līdzekļi, un ka tie ir īpaši svarīgi kā izmēģinājuma projekti;

21.   tomēr saskaņā ar pašreizējo informāciju atzīst, ka GEEREF varētu būt grūti ievērot ESAO Attīstības palīdzības komitejas kritērijus publiskās palīdzības attīstības jomā, jo ieguldījumus noteiks, ņemot vēra finansiālo ieņēmumu prognozes, nevis attīstības vajadzības; norāda uz risku, ka nabadzības izskaušana, kas ir minēta kā GEEREF īpašs mērķis, varētu kļūt tikai par fonda otršķirīgu prioritāti; tādēļ uzsver, ka papildus skaidru attīstības kritēriju izstrādei, lai noteiktu projektus, kas atbilst GEEREF kritērijiem, Komisijai arī būtiski jāpalielina attīstības palīdzība piešķīrumu veidā, lai nabadzīgākos iedzīvotājus varētu apgādāt ar ilgtspējīgu enerģiju;

22.   aicina Komisiju regulāri sagatavot ziņojumus par fonda īstenošanas rezultātiem un atbalstītajiem projektiem, kā arī iesniegt gada progresa ziņojumu Parlamentam;

23.   aicina Komisiju ierosināt veidus, kā veicināt intensīvu komunikāciju un pieredzes apmaiņu par dažādiem projektiem, to specifiskajiem rezultātiem un to ieguldījumu ilgspējīgā attīstībā;

24.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0406. (2) OV C 298 E, 8.12.2006, 273. lpp. (3) OV C 317 E, 23.12.2006, 890. lpp. (4) OV C 227 E, 21.9.2006, 599. lpp.