Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras vairākgadu pamatprogrammas laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam pieņemšana *
375k
67k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 168/2007 attiecībā uz Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras vairākgadu pamatprogrammas laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam pieņemšanu (COM(2007)0515 – C6-0322/2007 – 2007/0189(CNS))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0515),
– ņemot vērā Padomes Regulas (EK) Nr. 168/2007 5. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0322/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6–0514/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts
Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1. apsvērums
(1) Lai Aģentūra varētu atbilstīgi veikt savus uzdevumus, precīzas tematiskās jomas tās darbībai ir jānosaka ar vairākgadu pamatprogrammu piecu gadu laikposmam, kā tas ir noteikts Regulas (EK) Nr. 168/2007 5. panta 2. punktā.
(1) Lai Aģentūra varētu atbilstīgi veikt savus uzdevumus un lai ievērotu Aģentūras dibināšanas mērķus, precīzas tematiskās jomas tās darbībai ir jānosaka ar vairākgadu pamatprogrammu piecu gadu laikposmam, kā tas ir noteikts Regulas (EK) Nr. 168/2007 5. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 2 2. apsvērums
(2) Aģentūras darbības tematiskās jomas pamatprogrammā ir jāpapildina ar cīņu pret rasismu, ksenofobiju un ar to saistīto neiecietību.
(2) Aģentūras darbības tematiskās jomas pamatprogrammā ir jāpapildina ar cīņu pret rasismu, ksenofobiju un ar to saistīto neiecietību, kā arī ar to personu tiesību aizsardzību, kuras pieder pie mazākumtautībām.
Grozījums Nr. 3 5. apsvērums
(5) Pamatprogrammā jāiekļauj noteikumi, kas nodrošinātu to, ka tā papildina citu Kopienas un Eiropas Savienības struktūru, biroju un aģentūru, kā arī Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju uzdevumus, kas darbojas pamattiesību jomā. Saistībā ar šo vairākgadu pamatprogrammu nozīmīgākās Kopienas aģentūras un struktūras ir Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1922/2006 par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi, un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti, un tādējādi ir jāņem vērā to mērķi.
(5) Pamatprogrammā jāiekļauj noteikumi, kas nodrošinātu to, ka tā papildina citu Kopienas un Eiropas Savienības struktūru, biroju un aģentūru, kā arī Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju uzdevumus, kas darbojas pamattiesību jomā. Saistībā ar šo vairākgadu pamatprogrammu nozīmīgākās Kopienas aģentūras un struktūras ir Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1922/2006 par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti, un Eiropas ombuds, un tādējādi ir jāņem vērā to mērķi un uzdevumi.
Grozījums Nr. 4 6.a apsvērums (jauns)
(6a)Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 168/2007 5. panta 3. punktu Aģentūra var darboties ārpus vairākgadu pamatprogrammā noteiktajām tematiskajām jomām, ja to ļauj tās finanšu un cilvēku resursi.
Grozījums Nr. 5 7.a apsvērums (jauns)
(7a)Pamatprogramma nosaka Aģentūras darbības tematiskās jomas, savukārt Aģentūras uzdevumus nosaka Regulas (EK) Nr. 168/2007 4. pants, kurā īpaši uzsvērta izpratnes veidošana sabiedrībā par pamattiesībām un aktīva informācijas izplatīšana par Aģentūras darbību.
Grozījums Nr. 6 7.b apsvērums (jauns)
(7b)Visi cilvēki piedzimst vienlīdzīgi, tādēļ cilvēktiesības ir nedalāmas un neaizskaramas.
Grozījums Nr. 7 7.c apsvērums (jauns)
(7c)Ir jāuzrauga, lai ES iestādes un visas dalībvalstis ievērotu visas starptautiskās cilvēktiesību konvencijas, kurām dalībvalstis ir pievienojušās.
Grozījums Nr. 8 7.d apsvērums (jauns)
(7d)Aģentūra regulāri sniedz ziņojumus Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr. 9 1. panta 1.a punkts (jauns)
1.a Ne agrāk kā vienu gadu pēc vairākgadu pamatprogrammas pieņemšanas Komisija vai nu pēc savas, vai pēc Padomes, Eiropas Parlamenta vai Aģentūras valdes iniciatīvas var ierosināt pamatgrogrammas pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 168/2007 5. panta 1. punktā paredzēto procedūru.
Grozījums Nr. 10 1. panta 2.a punkts (jauns)
2.a Komisija, Padome un Eiropas Parlaments var lūgt Aģentūru izmeklēt konkrētas darbības vai lietas.
Grozījums Nr. 11 1.a pants (jauns)
1.a pants Uzdevumi Izņēmuma gadījumos un ja pastāv pārliecinoši iemesli, Aģentūra var izstrādāt un publiskot slēdzienus un atzinumus tematiskajās jomās, kas nav ietvertas 2. pantā. Šādos gadījumos par veiktajiem pasākumiem ziņo Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr. 12 2. panta ievaddaļa
Tematiskās jomasir šādas:
Veicot darbu turpmāk norādītajās tematiskajās jomās un neierobežojot 1. panta 2. a punktu un 1.a pantu, Aģentūra cenšas noskaidrot ekonomiskos, sociālos un kultūras faktorus, kas veicina cilvēktiesību ievērošanu šajās jomās vai kas var būt cilvēktiesību pārkāpumu pamatiemesli:
Grozījums Nr. 13 2. panta b) apakšpunkts
b) diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, vai minoritātēm piederošu personu diskriminācija;
b) diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, vai nacionālām un lingvistiskām minoritātēm piederošu personu diskriminācija un jebkādu šo diskriminācijas veidu kombinācija (vairākkārtēja diskriminācija);
Grozījums Nr. 14 2. panta j) apakšpunkts
j) piekļuve efektīvai un neatkarīgai tiesai.
j) tiesājamo un aizdomās turēto tiesības piekļūt efektīvai un neatkarīgai tiesai.
Grozījums Nr. 15 2. panta ja) apakšpunkts (jauns)
ja) galēja nabadzība un sociālā atstumtība;
Grozījums Nr. 16 3. panta 1. punkts
1. Lai īstenotu šo pamatprogrammu, Aģentūrai ir jānodrošina darbību atbilstīga saskaņošana ar saistītām Kopienas struktūrām, iestādēm un aģentūrām, dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām un pilsonisko sabiedrību, ievērojot noteikumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 168/2007 7., 8. un 10. pantā.
1. Lai īstenotu šo pamatprogrammu, Aģentūrai ir jānodrošina atbilstīga sadarbība un darbību saskaņošana ar saistītām Kopienas struktūrām, iestādēm un aģentūrām, dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām un pilsonisko sabiedrību, ievērojot noteikumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 168/2007 7., 8. un 10. pantā.
Grozījums Nr. 17 3. panta 2.a punkts (jauns)
2.a Pamattiesību jomā Aģentūra aktīvi sadarbojas ar kandidātvalstīm, lai šajās valstīs sekmētu Kopienas tiesību ievērošanu.
Grozījums Nr. 18 3. panta 3. punkts
3. Jautājumi par diskrimināciju dzimuma dēļ Aģentūrai ir jārisina mērķtiecīgi un tikai darba ietvaros, ko tā veic saistībā ar diskriminācijas vispārējiem jautājumiem, kas minēti 2. panta b) punktā, ņemot vērā to, ka Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1922/2006, vispārējiem mērķiem ir jāveicina un jāstiprina dzimumu vienlīdzība, tostarp dzimumu vienlīdzības nodrošināšana visās Kopienas politikas jomās un valstu politikas attiecīgajās jomās, kā arī jāveicina cīņa pret diskrimināciju dzimuma dēļ un jāpalielina ES pilsoņu izpratne par dzimumu vienlīdzību, sniedzot tehnisku palīdzību Kopienas iestādēm, jo īpaši Komisijai un dalībvalstu iestādēm.
3. Jautājumi par diskrimināciju dzimuma dēļ un jo īpaši vairākkārtējas diskriminācijas gadījumi Aģentūrai ir jārisina mērķtiecīgi un tikai darba ietvaros, ko tā veic saistībā ar diskriminācijas vispārējiem jautājumiem, kas minēti 2. panta b) punktā, ievērojot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1922/2006, mērķus un uzdevumus. Aģentūras un institūta sadarbības kārtību nosaka saprašanās memorandā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 168/2007 7. pantam.
Eiropas Policijas biroja (EUROPOL) izveide *
538k
195k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (COM(2006)0817 – C6-0055/2007 – 2006/0310(CNS))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2006)0817),
– ņemot vērā ES līguma 30. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 30. panta 2. punktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,
– ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0055/2007),
– ņemot vērā Protokolu, ar ko iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēmā un saskaņā ar ko Padome ir apspriedusies ar Parlamentu,
– ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A6-0447/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. uzskata, ka Komisijas priekšlikumā norādītā summa nedrīkst pārsniegt jaunās daudzgadu finanšu shēmas 2007.-2013. gadam 3.a izdevumu kategorijas maksimālo apjomu un ka tai jāatbilst 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) 47. punkta noteikumiem;
3. atgādina, ka Budžeta komitejas atzinums neapsteidz rezultātus procedūrai, kas noteikta Iestāžu nolīguma 47. punktā un kas attiecas uz Eiropas Policijas biroja izveidi;
4. aicina Komisiju atbilstīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;
5. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
6. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
7. aicina Padomi vēlreiz ar to apspriesties saskaņā ar Lisabonas Līgumu, ja līdz 2008. gada jūnijam Padome nav pieņēmusi lēmumu par Eiropola izveidošanu;
8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts
Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1.a atsauce (jauna)
ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam1 (Finanšu regula), un it īpaši tās 185. pantu, _____________ 1 OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp).
Grozījums Nr.2 1.b atsauce (jauna)
ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību2, un it īpaši tā 47. punktu, _____________ 1 OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
Grozījums Nr.3 4.a apsvērums (jauns)
(4a)Padome vēl nav pieņēmusi pamatlēmumu par personu datu aizsardzību saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Šā pamatlēmuma stāšanās spēkā ir vajadazīga, lai Eiropols nodrošinātu savu pilnvaru īstenošanu atbilstoši to tiesiskajam regulējumam, kas pilnībā garantē Eiropas iedzīvotāju datu aizsardzību. Tādēļ Padomei šis pamatlēmums jāpieņem pēc iespējas drīzāk.
Grozījums Nr. 4 4.b apsvērums (jauns)
(4b)1999. gada 13. aprīļa ieteikumā Padomei par Eiropolu ‐ parlamentārās kontroles pastiprināšana un pilnvaru paplašināšana1Eiropas Parlaments pieprasīja Eiropolu iekļaut Eiropas Savienības iestāžu sistēmā un pakļaut Parlamenta demokrātiskai kontrolei.
________________ 1 OV C 219, 30.7.1999., 101. lpp.
Grozījums Nr. 5 4.c apsvērums (jauns)
(4c)2002. gada 30. maija ieteikumā Padomei par Eiropola turpmāko attīstību un tā pilntiesīgu iekļaušanu Eiropas Savienības iestāžu sistēmā1un 2003. gada 10. aprīļa ieteikumā Padomei par Eiropola turpmāko attīstību2Eiropas Parlaments pieprasīja piešķirt Eiropolam Kopienas iestādes statusu.
________________ 1 OV C 187 E, 7.8.2003., 144. lpp. 2 OV C 64 E, 12.3.2004., 588. lpp.
Grozījums Nr. 6 5. apsvērums
(5) Eiropolam nosakot Eiropas Savienības aģentūras statusu un to finansējot no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, tiks palielināta Eiropas Parlamenta loma Eiropola kontrolē, jo Eiropas Parlaments piedalās budžeta pieņemšanā.
(5) Nosakot Eiropolam Eiropas Savienības aģentūras statusu un finansējot to no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, tiks palielināta Eiropas Parlamenta loma Eiropola kontrolē, un demokrātiskā uzraudzībā, jo Eiropas Parlaments piedalīsies budžeta pieņemšanā, tostarp noteiks štatu sarakstu, kā arī piedalīsies budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā.
Grozījums Nr. 7 6.a apsvērums (jauns)
(6a)Lai izveidotu Eiropola aģentūru, ir jāpanāk iestāžu vienošanās, kurā būtu ietverti pamatnosacījumi attiecībā uz Eiropas līmeņa regulējošām aģentūrām, lai esošās un turpmāk iecerētās aģentūras varētu veidot skaidrības, pārredzamības un tiesiskās drošības interesēs.
Grozījums Nr. 8 8.a apsvērums (jauns)
(8a)Pēc Eiropola darbības pilnvaru paplašināšanas joprojām nepieciešami vairāki uzlabojumi saistībā ar tā demokrātisko atbildību.
Grozījums Nr. 9 13. apsvērums
(13) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. pantu ir jāieceļ datu aizsardzības inspektors, kura pienākumos būtu nodrošināt neatkarīgu uzraudzību attiecībā uz datu apstrādes likumību un šā lēmuma personas datu apstrādes noteikumu ievērošanu, ieskaitot Eiropola personāla personas datu apstrādi.
(13) Ir jāieceļ datu aizsardzības inspektors, kura pienākumos būtu nodrošināt neatkarīgu uzraudzību attiecībā uz tādu datu apstrādes likumību un šajā lēmumā paredzēto personas datu apstrādes noteikumu ievērošanu, ieskaitot Eiropola personāla personas datu apstrādi, kuru aizsardzība paredzēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 24. pantu. Pildot savus pienākumus, datu aizsardzības inspektoram jāsadarbojas ar tiem datu aizsardzības inspektoriem, kuri ir iecelti saskaņā ar Kopienas tiesībām.
Grozījums Nr. 10 14. apsvērums
(14) Papildus noteikumu vienkāršošanai par esošajām datu apstrādes sistēmām jāpaplašina Eiropola iespējas savu uzdevumu izpildes nolūkā izveidot un pārvaldīt jaunus datu apstrādes instrumentus, kuri veidojami un uzturami saskaņā ar vispārīgajiem datu aizsardzības principiem, kā arī konkrētiem Padomes pieņemtiem noteikumiem.
(14) Papildus noteikumu vienkāršošanai par esošajām datu apstrādes sistēmām jāparedz iespējas Eiropolam savu uzdevumu izpildes nolūkā izveidot un pārvaldīt jaunus datu apstrādes instrumentus; šādi datu apstrādes instrumenti jāveido un jāuztur saskaņā ar vispārīgajiem datu aizsardzības principiem, kas ietverti Kopienas tiesībās un Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā Nr. 108 par personu aizsardzību, veicot personas datu automātisku apstrādi, un konkrētiem Padomes noteikumiem, kuri jāpieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.
Grozījums Nr. 11 19. apsvērums
(19) Lai panāktu atbilstību Eiropas Savienības vispārīgajai politikai šajā jomā, ir jāracionalizē Eiropola iespējas sadarboties ar trešām valstīm un to iestādēm, kā arī jāparedz jauni noteikumi par turpmāko sadarbību.
(19) Lai panāktu atbilstību Eiropas Savienības politikai šajā jomā un garantētu, ka trešās valstis un to iestādes nodrošina atbilstošu personas datu aizsardzības līmeni, ir jāracionalizē Eiropola iespējas sadarboties ar trešām valstīm un to iestādēm, pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu Padomei pieņemot jaunus noteikumus par turpmāko sadarbību.
Grozījums Nr 12 1. panta 1. punkts
1. Ar šo lēmumu izveido Eiropas Policijas biroju (tālāk tekstā – "Eiropols"), un tam piešķir Eiropas Savienības aģentūras statusu. Eiropola atrašanās vieta ir Hāgā, Nīderlandē.
1. Ar šo lēmumu izveido Eiropas Policijas biroju (tālāk tekstā ‐ "Eiropols"), un tam piešķir Eiropas Savienības aģentūras statusu. Aģentūru izveido saskaņā ar Finanšu regulas 185. pantu un Iestāžu nolīguma 47. punktu. Eiropola atrašanās vieta ir Hāgā, Nīderlandē.
Grozījums Nr. 13 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts
a) vākt, uzglabāt, apstrādāt, analizēt informāciju un izlūkdatus un apmainīties ar informāciju un izlūkdatiem, ko sniedz dalībvalstu vai trešo valstu iestādes vai citi publiskā sektora vai privātā sektora tiesību subjekti;
a) vākt, uzglabāt, apstrādāt, analizēt informāciju un izlūkdatus un apmainīties ar informāciju un izlūkdatiem, ko sniedz dalībvalstu vai trešo valstu iestādes vai citi publiskā sektora vai privātā sektora subjekti; ja informāciju sniedz privātpersonas, tā pirms nodošanas Eiropolam ir likumīgi jāvāc un jāapstrādā saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, ar kuriem ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti1, turklāt Eiropolam ir atļauts piekļūt šādai informācijai tikai noteiktā nolūkā un dalībvalsts tiesu iestāžu uzraudzībā, katru gadījumu izskatot atsevišķi; pēc apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju un Apvienoto uzraudzības iestādi Eiropolam ir jānosaka papildu aizsardzības pasākumi; _______________________________ 1 OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp).
Grozījums Nr. 14 6. panta 2. punkts
2. Ja apvienotā izmeklēšanas vienība ir izveidota, lai risinātu euro viltošanas lietas, Eiropola ierēdni var norīkot kā izmeklēšanas vadītāju vienības vadītāja tiešā padotībā. Ja šādi norīkotā Eiropola ierēdņa viedoklis atšķiras no vienības vadītāja viedokļa, vadītāja viedoklim ir augstāks spēks.
2. Ja apvienotā izmeklēšanas vienība ir izveidota, lai risinātu euro viltošanas lietas vai lai pildītu 5. panta 2. punktā minētos uzdevumus, Eiropola ierēdni var norīkot kā izmeklēšanas vadītāju vienības vadītāja tiešā padotībā. Ja šādi norīkotā Eiropola ierēdņa viedoklis atšķiras no vienības vadītāja viedokļa, vadītāja viedoklim ir augstāks spēks.
Grozījums Nr. 15 8. panta 2. punkts
2. Valsts vienība darbojas kā Eiropola un kompetento valsts iestāžu saziņu koordinējošā struktūra. Neraugoties uz to, dalībvalstis var atļaut tiešu saziņu starp norīkotajām kompetentajām iestādēm un Eiropolu, ievērojot attiecīgās dalībvalsts noteiktos nosacījumus, kuros var paredzēt iepriekšēju valsts vienības iesaisti.
2. Valsts vienība darbojas kā Eiropola un kompetento valsts iestāžu vienīgā saziņu koordinējošā struktūra. Neraugoties uz to, dalībvalstis var atļaut tiešu saziņu starp norīkotajām kompetentajām iestādēm un Eiropolu, ievērojot attiecīgās dalībvalsts noteiktos nosacījumus, tostarp iepriekšēju valsts vienības iesaisti.
Valsts vienība vienlaikus no Eiropola saņem jebkādu informāciju, ar kuru tiešās saziņas gaitā ir apmainījies Eiropols un norīkotās kompetentās iestādes. Valsts vienības un kompetento iestāžu attiecības regulē valstu tiesību akti un jo īpaši valstu piemērojamās konstitucionālās prasības.
Grozījums Nr. 16 9. panta 2. punkta 2. daļa
Divpusējā informācijas apmaiņa, kas paredzēta d) apakšpunktā, var aptvert arī Eiropola kompetencē neietilpstošus noziedzīgus nodarījumus, ja to pieļauj attiecīgo valstu tiesību akti.
Divpusējā informācijas apmaiņa, kas paredzēta d) apakšpunktā, var aptvert arī Eiropola kompetencē neietilpstošus noziedzīgus nodarījumus, ja to pieļauj attiecīgo valstu tiesību akti. Šajā gadījumā Eiropols neatbild par apmaiņas informācijas saturu.
Grozījums Nr. 17 10. panta 2. punkts
2. Eiropols var apstrādāt datus nolūkā noteikt, vai tie ir lietderīgi tā uzdevumu veikšanai un vai tos var iekļaut kādā no tā informācijas sistēmām.
2. Eiropols var apstrādāt datus, lai noteiktu, vai tie ir lietderīgi tā uzdevumu veikšanai un vai tos var iekļaut kādā no tā informācijas sistēmām. Šajā gadījumā datus apstrādā tikai un vienīgi nolūkā noteikt to lietderību.
Grozījums Nr. 18 10. panta 3. punkts
3. Ja Eiropols paredz izveidot vēl citu personas datu apstrādes sistēmu papildus 11. pantā minētajai Eiropola informācijas sistēmai un 14. pantā minētajām analīzes darba datnēm, Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu nosaka nosacījumus, pie kādiem Eiropols to var veikt. Šajos nosacījumos paredz datu pieejamības un izmantošanas noteikumus, kā arī datu glabāšanas un dzēšanas termiņus, stingri ievērojot 26. pantā minētos principus.
3. Ja Eiropols paredz izveidot vēl citu personas datu apstrādes sistēmu papildus 11. pantā minētajai Eiropola informācijas sistēmai un 14. pantā minētajām analīzes darba datnēm, Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu nosaka nosacījumus, pie kādiem Eiropols to var veikt. Šajos nosacījumos paredz datu pieejamības un izmantošanas noteikumus, kā arī datu glabāšanas un dzēšanas termiņus, stingri ievērojot 26. pantā minētos principus. Padome pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar apvienoto Eiropola uzraudzības iestādi un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju.
Grozījums Nr. 19 10. panta 5. punkts
5. Eiropols pēc iespējas cenšas nodrošināt, ka tā datu apstrādes sistēmas ir sadarbspējīgas ar dalībvalstu datu apstrādes sistēmām un jo īpaši ar sistēmām, ko izmanto Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības struktūras, ar kurām Eiropols varētu nolemt sadarboties saskaņā ar 22. pantu, ievērojot paraugpraksi un atklātību.
5. Eiropols pēc iespējas cenšas nodrošināt, ka tā datu apstrādes sistēmas ir sadarbspējīgas ar dalībvalstu datu apstrādes sistēmām un jo īpaši ar sistēmām, ko izmanto Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības struktūras, ar kurām Eiropols varētu nolemt sadarboties saskaņā ar 22. pantu, ievērojot paraugpraksi un atklātību. Savstarpēju savienošanu atļauj, pamatojoties uz Padomes lēmumu, kuru tā pieņem pēc apspriešanās ar Eiropola amatpersonu, kas atbildīga par datu aizsardzību, un apvienoto uzraudzības iestādi un kurā īpaši ir ietverti gan noteikumi un nosacījumi par nepieciešamību piemērot savstarpēju savienošanu, gan personas datu izmantošanas nolūks.
Grozījums Nr. 20 11. panta 1. punkts
1. Eiropols pārvalda Eiropola informācijas sistēmu. Tieša piekļuve Eiropola informācijas sistēmai nolūkā meklēt datus ir valsts vienībām, sakaru virsniekiem, direktoram, direktora vietniekiem un attiecīgiem pilnvarotiem Eiropola ierēdņiem.
1. Eiropols pārvalda Eiropola informācijas sistēmu. Tieša piekļuve Eiropola informācijas sistēmai nolūkā meklēt datus ir valsts vienībām, sakaru virsniekiem, direktoram, direktora vietniekiem un attiecīgiem pilnvarotiem Eiropola ierēdņiem. Attiecībā uz 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām personām valsts vienību tieša piekļuve informācijas sistēmai aprobežojas tikai un vienīgi ar 12. panta 2. punktā norādītajām ziņām par personu. Ja dati ir vajadzīgi nolūkā veikt īpašu izmeklēšanu, tad pilnīga to informācija valsts vienībām ir pieejama, izmantojot sadarbības koordinatora palīdzību.
Grozījums Nr. 21 12. panta 1. punkta b) apakšpunkts
b) personām, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nopietns pamats uzskatīt, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus, kas ietilpst Eiropola kompetencē.
b) personām, attiecībā uz kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir faktiskas pazīmes vai nopietns pamats uzskatīt, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus, kas ietilpst Eiropola kompetencē.
Grozījums Nr. 22 12. panta 4.a punkts (jauns)
4.a Īpašas datu kategorijas attiecībā uz rasi vai nacionālo izcelsmi, politiskiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību kādai partijai vai arodbiedrībai, dzimumorientāciju vai veselības stāvokli apstrādā tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams, atbilst konkrētās lietas mērķim un tiek ievērota atbilstība īpašiem drošības pasākumiem.
Grozījums Nr. 23 19. panta 1. punkts
1. Personas datus, kas iegūti no jebkuras Eiropola datu apstrādes datnes, var pārsūtīt vai izmantot tikai dalībvalstu kompetentās iestādes un tikai, lai novērstu un apkarotu Eiropola kompetencē esošos noziedzīgos nodarījumus un lai apkarotu citus smago noziegumu veidus. Eiropols datus izmanto tikai savu uzdevumu veikšanai.
1. Personas datus, kas iegūti no jebkuras Eiropola datu apstrādes datnes, var pārsūtīt vai izmantot tikai dalībvalstu kompetentās iestādes tikai un vienīgi nolūkiem, kādos tie tika vākti, un ar šiem nolūkiem saderīgiem citiem nolūkiem, lai novērstu un apkarotu Eiropola kompetencē esošos noziedzīgos nodarījumus un lai apkarotu citus smago noziegumu veidus. Eiropols datus izmanto tikai savu uzdevumu veikšanai.
Grozījums Nr. 24 20. panta 1. punkts
1. Eiropols datnēs esošos datus glabā tikai tik ilgi, cik tas vajadzīgs tā uzdevumu veikšanai. To, vai datus nepieciešams turpināt glabāt, izvērtē ne vēlāk kā trīs gadus pēc datu ievadīšanas. Informācijas sistēmā esošo datu pārskatīšanu un dzēšanu veic vienība, kas tos ievadījusi. Citās Eiropola datnēs esošo datu pārskatīšanu un dzēšanu veic Eiropols. Eiropols dalībvalstīm trīs mēnešus pirms termiņa beigām automātiski ziņo par pārskatīšanas termiņa tuvošanos attiecībā uz to ievadītajiem datiem.
1. Eiropols datnēs esošos datus glabā tikai tik ilgi, cik tas vajadzīgs tā uzdevumu veikšanai. Neatkarīgi no 10. panta 3. punkta, to, vai datus ir jāturpina glabāt, izvērtē un pēc datu ievadīšanas tos dokumentē ne retāk kā reizi divos gados. Informācijas sistēmā esošo datu pārskatīšanu un dzēšanu veic vienība, kas tos ievadījusi. Citās Eiropola datnēs esošo datu pārskatīšanu un dzēšanu veic Eiropols. Eiropols dalībvalstīm trīs mēnešus pirms termiņa beigām automātiski ziņo par pārskatīšanas termiņa tuvošanos attiecībā uz to ievadītajiem datiem.
Grozījums Nr. 25 21. pants
Ja Eiropolam saskaņā ar Eiropas Savienības, starptautiskiem vai valstu tiesību aktiem ir tiesības uz datorizētu pieeju citu valstu vai starptautisku informācijas sistēmu datiem, Eiropols var tādējādi meklēt personas datus, ja tas ir vajadzīgs tā uzdevumu veikšanai. Attiecībā uz Eiropola piekļuvi šiem datiem un to izmantošanu piemēro attiecīgos Eiropas Savienības, starptautisko vai valsts tiesību aktu noteikumus, ja tie paredz stingrākus pieejamības un izmantošanas noteikumus nekā šis lēmums. Eiropols nevar izmantot šos datus, pārkāpjot šo lēmumu.
Ja Eiropolam saskaņā ar Eiropas Savienības, starptautiskiem vai valstu tiesību aktiem ir tiesības uz datorizētu pieeju citu valstu vai starptautisku informācijas sistēmu datiem, Eiropols var tādējādi meklēt personas datus, vienīgi izskatot katru gadījumu atsevišķi un ņemot vērā to, ciktāl tas ir vajadzīgs un cik lielā mērā tas atbilst tā uzdevumu veikšanai saskaņā ar stingriem noteikumiem, ko Eiropols pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju un apvienoto uzraudzības iestādi. Attiecībā uz Eiropola piekļuvi šiem datiem un to izmantošanu piemēro attiecīgos Eiropas Savienības, starptautisko vai valsts tiesību aktu noteikumus, ja tie paredz stingrākus pieejamības un izmantošanas noteikumus nekā šis lēmums. Eiropols nevar izmantot šos datus, pārkāpjot šo lēmumu.
Grozījums Nr. 26 22. panta 1. punkta da) apakšpunkts (jauns)
da) kompetentajām Padomes ģenerālsekretariāta nodaļām un Eiropas Savienības Kopīgo situācijas izvērtēšanas centru.
Grozījums Nr. 27 22. panta 5.a punkts (jauns)
5.a Ja personas datus nosūta Kopienas iestādes vai struktūras, Eiropolu uzskata par Kopienas iestādi Regulas (EK) Nr. 45/2001 7. panta izpratnē.
Grozījums Nr. 28 24. panta 1. punkta ievadteikums
1. Eiropols tā rīcībā esošos personas datus var nosūtīt 23. panta 1. punktā minētajām trešām struktūrām saskaņā ar 4. punktā noteiktajiem nosacījumiem, ja:
1. Īpašos izņēmuma gadījumos Eiropols, izskatot katru gadījumu atsevišķi, tā rīcībā esošos personas datus var nosūtīt 23. panta 1. punktā minētajām trešām struktūrām saskaņā ar 4. punktā noteiktajiem nosacījumiem, ja:
Grozījums Nr. 58 24. panta 2. punkts
2. Atkāpjoties no 1. punkta, Eiropols tā rīcībā esošos personas datus var nosūtīt 23. panta 1. punktā minētajām trešām struktūrām saskaņā ar 4. punkta nosacījumiem, ja Eiropola direktors datu nosūtīšanu uzskata par absolūti nepieciešamu dalībvalstu būtisku interešu aizsardzībai Eiropola mērķu ietvaros vai nolūkā novērst ar noziedzību vai terora aktiem saistītu reālu apdraudējumu. Eiropola direktors jebkurā gadījumā izvērtē attiecīgās struktūras nodrošināto datu aizsardzības līmeni, lai to samērotu ar attiecīgajām interesēm.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, Eiropols tā rīcībā esošos personas datus, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var nosūtīt 23. panta 1. punktā minētajām trešām struktūrām saskaņā ar 4. punkta nosacījumiem, ja Eiropola direktors datu nosūtīša nu uzskata par absolūti nepieciešamu attiecīgo dalībvalstu būtisku interešu aizsardzībai Eiropola mērķu ietvaros vai nolūkā novērst ar noziedzību vai terora aktiem saistītu reālu apdraudējumu. Eiropola direktors jebkurā gadījumā izvērtē cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanas līmeni trešā valstī, uz kuru dati varētu tikt nosūtīti, datu izmantošanas nolūku, attiecīgās struktūras nodrošināto datu aizsardzības līmeni, lai šo datu aizsardzības līmeni samērotu ar attiecīgajām interesēm, kā arī informācijas apmaiņas savstarpīgumu un par pieņemtajiem lēmumiem šā panta īstenošanai nekavējoties informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un datu aizsardzības uzraudzības iestādes.
Grozījums Nr. 30 25. panta 2. punkts
2. Valde pieņem īstenošanas noteikumus par Eiropola attiecībām ar 22. pantā minētajām Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības institūcijām un aģentūrām un par personas datu apmaiņu starp Eiropolu un minētajām institūcijām un aģentūrām. Pirms lēmuma pieņemšanas valde apspriežas ar apvienoto uzraudzības iestādi.
2. Valde pieņem īstenošanas noteikumus par Eiropola attiecībām ar 22. pantā minētajām Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības iestādēm un aģentūrām un par personas datu apmaiņu starp Eiropolu un minētajām iestādēm un aģentūrām. Pirms lēmuma pieņemšanas valde apspriežas ar apvienoto uzraudzības iestādi un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju.
Grozījums Nr. 31 26. pants
Neskarot šajā lēmumā iekļautos konkrētos noteikumus, Eiropols personas datu vākšanai, apstrādei un izmantošanai piemēro principus, kas noteikti Padomes Pamatlēmumā 2007/XX/JHA par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros. Eiropols ievēro šos principus attiecībā uz jebkādu personas datu vākšanu, apstrādi un izmantošanu, ieskaitot neautomatizētus datus, kas glabājas datu bāzēs, tas ir, attiecībā uz visiem strukturētiem personas datiem, kas ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem.
Neskarot šajā lēmumā iekļautos konkrētos noteikumus un nepieciešamību saglabāt Eiropola konvencijā paredzētos aizsardzības pasākumus, Eiropols personas datu vākšanai, apstrādei un izmantošanai piemēro principus, kas noteikti Padomes Pamatlēmumā 2007/XX/TI par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros. Eiropols ievēro šos principus attiecībā uz jebkādu personas datu vākšanu, apstrādi un izmantošanu, ieskaitot neautomatizētus datus, kas glabājas datu bāzēs, tas ir, attiecībā uz visiem strukturētiem personas datiem, kas ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem.
Grozījums Nr. 32 27. panta 1. punkts
1. Eiropols ieceļ datu aizsardzības inspektoru, kas ir Eiropola darbinieks. Datu aizsardzības inspektors ir tiešā valdes pakļautībā. Savus pienākumus tas veic neatkarīgi, nepildot neviena norādījumus.
1. Eiropols ieceļ neatkarīgu datu aizsardzības inspektoru, kas ir Eiropola darbinieks. Datu aizsardzības inspektors ir tiešā valdes pakļautībā. Savus pienākumus tas veic neatkarīgi, nepildot neviena norādījumus.
Grozījums Nr. 33 27. panta 5. punkts
5. Papildu īstenošanas noteikumus par datu aizsardzības inspektora darbu pieņem valde. Īstenošanas noteikumi jo īpaši attiecas uz datu aizsardzības inspektora izraudzīšanos un atlaišanu, tā uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām.
5. Papildu īstenošanas noteikumus par datu aizsardzības inspektora darbu pieņem valde. Īstenošanas noteikumi jo īpaši attiecas uz datu aizsardzības inspektora izraudzīšanos un atlaišanu, tā uzdevumiem, pienākumiem, pilnvarām un drošības pasākumiem attiecībā uz tā neatkarību.
Grozījums Nr. 34 29. panta 4. punkts
4. Pieprasījumu piekļūt personas datiem noraida, ja:
4. Pieprasījumu piekļūt personas datiem noraida tikai tādos gadījumos, ja šāds atteikums ir vajadzīgs, lai:
a) piekļūšana var apdraudēt kādu no Eiropola darbībām;
a) Eiropols varētu pienācīgi darboties;
b) piekļūšana var apdraudēt kādu valsts līmeņa izmeklēšanu, kurā piedalās Eiropols;
b) nodrošinātu, ka riskam netiek pakļauta neviena valsts veikta izmeklēšana, kurā piedalās Eiropols;
c) piekļūšana var apdraudēt trešo personu tiesības un brīvības.
c) aizsargātu trešo personu tiesības un brīvības.
Grozījums Nr. 35 29. panta 5. punkts
5. Pirms lēmuma pieņemšanas par to, vai atļaut piekļūšanu, Eiropols apspriežas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm. Piekļūšanu analīzes darba datnēs iekļautajiem datiem var atļaut, ja tam piekrīt Eiropols, analīzē iesaistītās dalībvalstis un dalībvalsts vai dalībvalstis, ko tieši skar attiecīgo datu paziņošana. Ja kāda dalībvalsts iebilst pret piekļūšanas nodrošināšanu personas datiem, tā par šo atteikumu un tā iemesliem informē Eiropolu.
5. Parasti piekļuves tiesības netiek liegtas. Šo principu var neievērot tikai tad, ja tas vajadzīgs citu pamattiesību aizsardzībai. Pirms lēmuma pieņemšanas par to, vai atļaut piekļūšanu, Eiropols apspriežas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm. Piekļūšanu analīzes darba datnēs iekļautajiem datiem var atļaut, ja tam piekrīt Eiropols, analīzē iesaistītās dalībvalstis un dalībvalsts vai dalībvalstis, ko tieši skar attiecīgo datu paziņošana. Ja kāda dalībvalsts iebilst pret piekļūšanas nodrošināšanu personas datiem, tā par šo atteikumu un tā iemesliem informē Eiropolu.
Grozījums Nr. 36 29. panta 6. punkts
6. Ja viena vai vairākas dalībvalstis vai Eiropols iebilst pret to, ka attiecīgā persona piekļūst datiem, kas uz to attiecas, Eiropols šai personai paziņo, ka tas ir izskatījis pieprasījumu, bet nesniedz informāciju, kas varētu šai personai atklāt, vai Eiropols apstrādā tās datus vai nē.
6. Ja viena vai vairākas dalībvalstis vai Eiropols iebilst pret to, ka attiecīgā persona piekļūst datiem, kas uz to attiecas, Eiropols šai personai paziņo, ka tas ir izskatījis pieprasījumu, bet nesniedz informāciju, kas varētu šai personai atklāt, vai Eiropols apstrādā tās datus vai nē. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam ir pienākums norādīt atteikuma iemeslus tā, lai izņēmuma piemērošanu varētu efektīvi kontrolēt atbilstoši Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumam Nr. R(87)15, ar ko nosaka personas datu izmantošanu policijā.
Grozījums Nr. 38 36. panta 9. punkts
9. Valde katru gadu pieņem:
9. Valde katru gadu pēc Padomes apstiprinājuma pieņem:
(a) budžeta tāmes projektu un provizorisko budžeta projektu, ieskaitot štatu sarakstu, kurus iesniedz Komisijai, un galīgo budžetu;
(a) budžeta tāmes projektu, ieskaitot štatu saraksta projektu, kas jāiesniedz Komisijai;
(aa)Eiropola budžetu, kā arī štatu sarakstu pēc budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinājuma;
(b) balstoties uz Komisijas atzinumu, Eiropola turpmāko darbību darba programmu, ņemot vērā dalībvalstu operatīvās darbības vajadzības un attiecīgi vajadzīgo Eiropola budžetu un darbiniekus;
(b) balstoties uz Komisijas atzinumu, Eiropola turpmāko darbību programmu, pēc iespējas ņemot vērā dalībvalstu operatīvo darbību saskaņā ar pieejamiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem;
(c) vispārīgo ziņojumu par Eiropola darbību iepriekšējā gadā.
(c) vispārīgo ziņojumu par Eiropola darbību iepriekšējā gadā, it īpaši salīdzinot sasniegtos rezultātus ar gada darba programmas mērķiem.
Grozījums Nr. 39 36. panta 9. punkta 2. daļa
Šos dokumentus iesniedz apstiprināšanai Padomē. Padome tos nosūta arī Eiropas Parlamentam informācijai.
Šos dokumentus iesniedz Eiropas Parlamentam, kas vajadzības gadījumā tos var pārbaudīt sadarbībā ar dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 59 37. panta 1., 2. un 3. punkts
1. Eiropolu vada direktors, kuru, izraugoties no valdes iesniegtā saraksta, kurā ir vismaz trīs kandidāti, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu ieceļ uz četriem gadiem, ar iespēju tikt atkārtoti ieceltam vēl uz vienu termiņu.
1. Eiropolu vada direktors, kuru ieceļ valde, izmantojot sadarbības (saskaņošanas) procedūru.
Direktoru ieceļ, ņemot vērā viņa nopelnus, pieredzi Eiropola kompetences jomā un administratīvā darba un vadības iemaņas.
Sadarbības procedūra ir šāda:
a) pamatojoties uz sarakstu, ko piedāvā Komisija pēc izsludināta pretendentu konkursa un pārskatāmas atlases procedūras, pirms iecelšanas kandidātus lūdz uzstāties Eiropas Parlamentā un Padomē un atbildēt uz jautājumiem;
b) pēc tam Eiropas Parlaments un Padome var sniegt atzinumu un paziņot, kam dod priekšroku;
c) valde, ņemot vērā šos atzinumus, ieceļ direktoru.
Direktora pilnvaru termiņš ir četri gadi.
2. Direktoram palīdz viņa vietnieki, kurus saskaņā ar 1. punktā minēto procedūru ieceļ uz četriem gadiem, ar iespēju tikt atkārtoti ieceltiem vēl uz vienu termiņu Viņu pienākumus nosaka direktors.
2. Direktoram palīdz viņa vietnieki, kurus ieceļ uz četru gadu termiņu, kuru var pagarināt vēl par vienu termiņu. Viņu pienākumus nosaka direktors.
3. Noteikumus par direktora un direktora vietnieku amatu kandidātu atlasi nosaka valde. Šos noteikumus pirms to stāšanās spēkā apstiprina Padome ar kvalificētu balsu vairākumu.
3. Noteikumus par direktora vietnieku amatu kandidātu atlasi nosaka valde. Šos noteikumus pirms to stāšanās spēkā apstiprina Padome ar kvalificētu balsu vairākumu.
Grozījums Nr. 41 37. panta 4. punkta ga) apakšpunkts (jauns)
ga) efektīvu uzraudzības un vērtēšanas procedūru īstenošanu saistībā ar Eiropola mērķiem.
Grozījums Nr. 42 38. panta 5.a punkts (jauns)
5.a Eiropola darbinieku datu apstrādei piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.
Grozījums Nr. 43 41. panta 1. punkts
1. Neskarot citu veidu ieņēmumus, Eiropola ieņēmumus, sākot no 2010. gada 1. janvāra, veido Kopienas dotācija no Eiropas Savienības vispārējā budžeta (Komisijas iedaļas).
1. Neskarot citu veidu ieņēmumus, Eiropola ieņēmumus, sākot no 2010. gada 1. janvāra, veido Kopienas dotācija no Eiropas Savienības vispārējā budžeta (Komisijas iedaļas). Eiropola finansējumu nosaka ar budžeta lēmējiestāžu vienošanos, kā noteikts Iestāžu nolīgumā.
Grozījums Nr. 44 41. panta 3. punkts
3. Direktors sagatavo Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un kopā ar provizorisko štatu sarakstu to iesniedz valdei. Štatu sarakstā iekļauj pastāvīgās un pagaidu amata vietas, kā arī darbā norīkotos valstu ekspertus, un tajā norāda attiecīgajā finanšu gadā Eiropolā nodarbināto darbinieku skaitu, pakāpi un kategoriju.
3. Direktors sagatavo Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un kopā ar štatu saraksta projektu to iesniedz valdei. Štatu saraksta projektā iekļauj pastāvīgās un pagaidu amata vietas, kā arī darbā norīkotos valstu ekspertus, un tajā norāda attiecīgajā finanšu gadā Eiropolā nodarbināto darbinieku skaitu, pakāpi un kategoriju.
Grozījums Nr. 45 41. panta 6. punkts
6. Komisija tāmi kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei (tālāk tekstā ‐ "budžeta lēmējinstitūcija").
6. Komisija tāmi kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam (tālāk tekstā ‐ "budžeta lēmējinstitūcija"), kurš vajadzības gadījumā var tāmi pārbaudīt atbilstoši savai kompetencei.
Grozījums Nr. 46 42. panta 8.a punkts (jauns)
8.a Direktors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma iesniedz tam informāciju, kas nepieciešama, lai netraucēti veiktu attiecīgā gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, kā noteikts Finanšu regulas 146. panta 3. punktā.
Grozījums Nr. 47 42. panta 9. punkts
9. Balstoties uz Padomes ieteikumu, Eiropas Parlaments līdz "n + 2" gada 30. aprīlim atbrīvo Eiropola direktoru no atbildības par "n' gada budžeta izpildi.
9. Eiropas Parlaments ņem vērā Padomes ieteikumu, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, un līdz "n + 2" gada 30. aprīlim atbrīvo Eiropola direktoru no atbildības par "n' gada budžeta izpildi.
Grozījums Nr. 48 43. pants
Pēc apspriešanās ar Komisiju valde pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Eiropolam. Tajos nedrīkst būt atkāpju no 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 noteikumiem, izņemot, ja tas ir nepieciešams Eiropola darbībai. Lai pieņemtu jebkādus noteikumus, ar kuriem atkāpjas no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, jāsaņem iepriekšēja Komisijas piekrišana. Par šādām atkāpēm informē budžeta lēmējinstitūciju.
Pēc apspriešanās ar Komisiju valde pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Eiropolam. Tajos nedrīkst būt atkāpju no 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 noteikumiem, izņemot, ja tas tiek īpaši pieprasīts Eiropola darbībai. Lai pieņemtu jebkādus noteikumus, ar kuriem atkāpjas no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, jāsaņem iepriekšēja Komisijas piekrišana. Par šādām atkāpēm informē budžeta lēmējinstitūciju.
Grozījums Nr. 49 44. panta 1. daļa
Nolūkā apkopot rādītājus par Eiropola uzdevumu izpildes efektivitāti un lietderību, direktors izveido uzraudzības sistēmu.
Nolūkā apkopot rādītājus par Eiropola uzdevumu izpildes efektivitāti un lietderību direktors izveido uzraudzības sistēmu. Direktors ik gadu sniedz valdei ziņojumu par uzraudzības rezultātiem.
Grozījums Nr. 50 44. panta 4.a punkts (jauns)
Eiropola valdes priekšsēdētājs vai direktors iesniedz jauktai komitejai, ko veido Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu deputāti, izklāstu par Eiropola nākamā gada prioritātēm, lai nodrošinātu demokrātisku diskusiju ar pilsonisko sabiedrību un uzlabotu tā darbības uzraudzību.
Grozījums Nr. 51 45. pants
Balstoties uz direktora priekšlikumu, valde ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no šā lēmuma piemērošanas sākuma dienas pieņem noteikumus par piekļuvi Eiropola dokumentiem, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 noteiktos principus un ierobežojumus.
Balstoties uz direktora priekšlikumu, valde ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no šā lēmuma piemērošanas sākuma dienas un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem noteikumus par piekļuvi Eiropola dokumentiem, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 noteiktos principus un ierobežojumus.
Grozījums Nr. 52 47. pants
Valdes priekšsēdētājs un direktors var uzstāties Eiropas Parlamentā, lai apspriestu ar Eiropolu saistītus vispārīgus jautājumus.
Valdes priekšsēdētājs un direktors uzstājas Eiropas Parlamentā pēc tā pieprasījuma, lai apspriestu jebkādus ar Eiropolu saistītus jautājumus.
Grozījums Nr. 53 56. panta 1. punkts
1. Atkāpjoties no 38. panta, ir spēkā visi darba līgumi, ko Eiropols, kas izveidots ar Eiropola Konvenciju, ir noslēdzis līdz šā lēmuma spēkā stāšanās dienai.
1. Atkāpjoties no 38. panta, ir spēkā visi darba līgumi, ko Eiropols, kas izveidots ar Eiropola Konvenciju, ir noslēdzis līdz šā lēmuma spēkā stāšanās dienai. Iespējamos izdevumus par papildu amata vietām, kas radītas, atsaucoties uz šo atkāpi, ņems vērā, vienojoties par Eiropola finansējumu saskaņā ar Iestāžu nolīguma 47. punktu.
Grozījums Nr. 54 56. panta 2. punkts
2. Visiem darbiniekiem, ar kuriem noslēgti līgumi 1. punkta izpratnē, piedāvā noslēgt līgumus saskaņā ar 2. panta a) apakšpunktu Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, kurā noteikta Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, ievērojot attiecīgās štatu sarakstā noteiktās pakāpes. Šajā nolūkā, lai pārliecinātos par darbinieku, ar kuriem noslēdzami līgumi, kompetenci, efektivitāti un godprātību, iestāde, kura pilnvarot slēgt līgumus, divu gadu laikā no šā lēmuma piemērošanas dienas organizē iekšējo atlases procedūru, kurā var piedalīties tikai Eiropola darbinieki, kas pieņemti darbā līdz šā lēmuma piemērošanas dienai. Atlases procedūru izturējušajiem darbiniekiem piedāvā noslēgt līgumu saskaņā ar 2. panta a) apakšpunktu Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, kurā noteikta Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.
2. Visiem darbiniekiem, ar kuriem noslēgti līgumi 1. punkta izpratnē, piedāvā noslēgt līgumus saskaņā ar 2. panta a) apakšpunktu Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, kurā noteikta Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, ievērojot attiecīgās štatu sarakstā noteiktās pakāpes. Šajā nolūkā pēc konsultēšanās ar Eiropas Kopienu Personāla atlases biroju iestāde, kura pilnvarota slēgt līgumus, divu gadu laikā no šā lēmuma piemērošanas dienas organizē iekšējo atlases procedūru, kurā var piedalīties tikai Eiropola darbinieki, kas pieņemti darbā līdz šā lēmuma piemērošanas dienai, lai pārliecinātos par darbinieku, ar kuriem noslēdzami līgumi, kompetenci, efektivitāti un godprātību. Komisija pārrauga šo atlasi. Atlases rezultātus publisko. Atlases procedūru izturējušajiem darbiniekiem piedāvā noslēgt līgumu saskaņā ar 2. panta a) apakšpunktu Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, kurā noteikta Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība. Štatu saraksta projektā, ko kopā ar provizorisko Eiropas Savienības budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai, skaidri norāda amata vietas darbiniekiem, kurus nodarbina saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, un amata vietas darbiniekiem, kurus nodarbina saskaņā ar Eiropola Civildienesta noteikumiem.
Grozījums Nr. 55 57. panta 3. punkta 2.a daļa (jauna)
Nekādā gadījumā pirms šā lēmuma piemērošanas Eiropolam paredzēto Kopienas subsīdiju nedrīkst izmantot Eiropola Konvencijā noteikto saistību izpildei.
Grozījums Nr. 62 62. panta 2.a punkts (jauns)
2.a Šo lēmumu pārskata sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad stāsies spēkā Lisabonas līgums.
Efektīvāka ES politika attiecībā uz Dienvidkaukāzu: no solījumiem līdz rīcībai
490k
125k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. janvāra rezolūcija par efektīvāku ES politiku attiecībā uz Dienvidkaukāzu: no solījumiem līdz rīcībai (2007/2076(INI))
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Dienvidkaukāzu un jo īpaši 2004. gada 26. februāra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par ES politiku attiecībā uz Dienvidkaukāzu(1),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Melnās jūras reģiona sinerģija ‐ jauna reģionālās sadarbības iniciatīva" (COM(2007)0160),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu (COM(2006)0726),
– ņemot vērā Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) rīcības plānus, kas pieņemti kopīgi ar Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju,
– ņemot vērā Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (ENPI), kas cieši saistīts ar kopīgi pieņemto rīcības plānu īstenošanu un aizstāj tehnisko palīdzību, kuru līdz šim nodrošināja TACIS un MEDA,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Enerģētikas politika Eiropai" (COM(2007)0001),
– ņemot vērā Komisijas Eiropas kaimiņattiecību politikas konferenci, kas notika 2007. gada 3. septembrī,
– ņemot vērā 2007. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšanu(2),
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Ieteikumu Nr. 1771 (2006. gads) un Rezolūciju Nr. 1525 (2006. gads) par Stabilitātes pakta Dienvidkaukāzam izveidi,
– ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 26. septembra rezolūciju par virzību uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā(3),
–ņemot vērā 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par pieeju Melnās jūras reģionālās politikas jomā(4),
– ņemot vērā 2006. gada 14.–15. decembra un 2007. gada 21.–22. jūnija Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kā arī Vācijas prezidentūras 2007. gada 15. jūnija progresa ziņojumu "Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšana",
– ņemot vērā 2007. gada 19.–20. novembra Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu pārstāvju secinājumus par drošību un attīstību un ES apņemšanos īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 (2000. gads) par sievietēm, mieru un drošību,
– ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumus, kas noslēgti ar Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju,
– ņemot vērā ES un Armēnijas Parlamentārās sadarbības komitejas devītās sanāksmes, kura notika 2007. gada 30. janvārī, galīgo paziņojumu un ieteikumus,
– ņemot vērā ES un Azerbaidžānas Parlamentārās sadarbības komitejas astotās sanāksmes, kura notika 2007. gada 12. septembrī, galīgo paziņojumu un ieteikumus,
– ņemot vērā ES un Gruzijas Parlamentārās sadarbības komitejas devītās sanāksmes, kura notika 2007. gada 26. jūnijā, galīgo paziņojumu un ieteikumus,
– ņemot vērā Armēnijā un Azerbaidžānā nesen notikušās parlamenta vēlēšanas un EDSO/ODIHR novērošanas ziņojumus,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2007. gada 15. oktobra Rezolūciju Nr. 1781 (2007) par Gruzijas un Abhāzijas konfliktu un ANO Novērošanas misijas Gruzijā mandāta pagarināšanu,
– ņemot vērā Padomes prezidentūras Deklarāciju Nr. 14818/07 par pašreizējo stāvokli Gruzijā un Deklarāciju Nr. 14809/07 par Eynulla Fatullayev notiesāšanu Azerbaidžānā,
– ņemot vērā Baku iniciatīvu, kas paredz attīstīs sadarbību enerģētikas jomā, un 2006. gada 7. novembrī Briselē parakstīto Saprašanās memorandu starp ES un Azerbaidžānu par stratēģiskajām partnerattiecībām enerģētikas jomā,
– ņemot vērā ES apņemšanos veicināt ANO Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu un ievērot Eiropas Konsensu attīstības jomā(5),
– ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī apstiprināto Eiropas Drošības stratēģiju "Droša Eiropa labākā pasaulē",
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pārraudzības ziņojumus,
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6-0516/2007),
A. tā kā Vispārējo lietu padomes 2001. gada 26. februāra sanāksmē ES pauda vēlmi uzņemties aktīvāku politisko lomu Dienvidkaukāza reģionā, rast veidus, kā atbalstīt centienus, kuru mērķis ir novērst un atrisināt konfliktus reģionā, kā arī piedalīties atjaunošanas procesā pēc konflikta;
B. tā kā Baku–Tbilisi–Karsas dzelzceļa darbības uzsākšana starp Dienivdkaukāza reģionu, Turciju un Rietumeiropu atver jaunas durvis starp Dienvidkaukāza reģionu, Turciju un Rietumeiropu; tomēr ar to tiek pastiprināta Armēnijas izolācija un tādējādi netiek ievēroti EKP mērķi; tā kā augsta līmeņa grupas transporta jautājumos ieteikumi tomēr tiks īstenoti un Eiropas–Kaukāza–Āzijas transporta koridora (TRACECA) ass vēl joprojām ir galvenā transnacionālā ass Kaukāzā, tai saistot visas reģiona valstis;
C. tā kā EKP paplašināšana, tajā iekļaujot Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju, ir nozīmīgs solis uz priekšu, lai nodrošinātu Eiropas Savienības līdzdalību reģionā, jo šāda EKP paplašināšana rada nepieciešamos sākotnējos nosacījumus, lai ES varētu iesaistīties Dienvidkaukāza reģionā, un sniedz reģiona valstīm iespēju ciešāk sadarboties ar ES; tā kā ir nepieciešami stimuli, lai motivētu Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju turpināt reformu procesu;
D. tā kā EKP ir balstīta uz kopējām vērtībām un politisko, ekonomisko un institucionālo reformu efektīvu īstenošanu un tās apstiprinātais mērķis ir radīt zonu, ko veido draudzīgas kaimiņvalstis, kuras ir noturīgas demokrātijas ar funkcionējošu tirgus ekonomiku un kurās tiek nodrošināts tiesiskums;
E. tā kā EKP ir jāattīsta, lai panāktu labāku un efektīvāku ES politiku reģionā un lai ES iegūtu tās potenciālam atbilstošu lomu drošības un stabilitātes nodrošināšanas jomā; tā kā ES ir skaidrāk jānosaka tās loma reģionā un vairāk jāiesaistās tajā;
F. tā kā Dienvidkaukāza valstu iekļaušana EKP nozīmē lielāku atbildību un saistības arī no šo valstu puses; tā kā labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība ir EKP būtiski elementi;
G. tā kā Kalnu Karabahas konflikta ‐ konflikta, kurš saasina attiecības starp Armēniju un Azerbaidžānu, ‐ un Gruzijas iekšējo konfliktu Abhāzijā un Dienvidosetijā atrisināšana miermīlīgā ceļā ir ļoti svarīga ES kaimiņvalstu stabilitātei, kā arī Dienvidkaukāza reģiona ekonomiskajai un sociālajai attīstībai;
H. tā kā, lai kopējo kaimiņvalstu problēmas risinātu efektīvāk, jautājumam par to neatrisināto konfliktu, kas izraisījās pēc PSRS sabrukuma, izplatīšanos ārpus vienas valsts robežām jābūt prioritāram ES un Krievijas attiecībās;
I. tā kā, no ES konstruktīvas iesaistīšanās viedokļa raugoties, šis reģions ir nozīmīgs ne tikai tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, šim reģionam esot tranzīta zonai energoresursu piegādei no Vidusāzijas uz Eiropu, bet arī tāpēc, ka visas minētās valstis ir ieinteresētas reģiona attīstībā, lai veicinātu demokrātiju, labklājību un tiesiskumu un tādējādi radītu efektīvu pamatu reģionālajai un starpreģionu attīstībai un sadarbībai Dienvidkaukāza teritorijā;
J. tā kā šis reģions ir kļuvis par zonu, kur konkurē vairāku ietekmīgu ģeopolitisko dalībnieku stratēģiskās intereses; tā kā Individuālās partnerības rīcības plāni, kuri saista visas trīs valstis ar NATO, padara aliansi par jaunu dalībnieku reģionā;
K. tā kā dialogs un darbību saskaņošana starp ES, Krieviju un ASV varētu veicināt demokrātiju, palielināt energoapgādes drošību un stiprināt reģionālo drošību Dienvidkaukāza reģionā;
L. tā kā pēdējo gadu laikā Gruzijā un Armēnijā ir novērojama spēcīga ekonomiskā izaugsme un Armēnijas ekonomikas izaugsme ir viena no straujākajām pasaulē, NKP pieaugumam 2006. gadā sasniedzot 34,5 %, galvenokārt pateicoties šīs valsts gāzes un naftas rezervēm; tā kā, neskatoties uz šiem izaugsmes rādītājiem, šo triju valstu sabiedrību aizvien raksturo ļoti augsts nabadzības un bezdarba līmenis, ierobežota piekļuve sociālajiem pakalpojumiem, zemi ienākumi un šo ienākumu nevienlīdzīga sadale;
M. tā kā Dienvidkaukāzā notiek destabilizējoša bruņošanās sacensība, kam raksturīga nepieredzēti strauja militārā arsenāla palielināšana,
Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija EKP kontekstā
1. atzinīgi vērtē Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas iekļaušanu EKP un to, ka 2006. gada 14. novembrī attiecīgās sadarbības padomes apstiprināja divpusējos EKP rīcības plānus, un izsaka atbalstu pastāvīgajiem centieniem šos plānus īstenot, iesaistot visus procesa dalībniekus;
2. uzsver, ka, izvēloties politisko pieeju saistībā ar trim Dienvidkaukāza valstīm, nevajadzētu ignorēt šo triju valstu raksturīgās īpašības; atbalsta diferenciācijas ieviešanu, piemērojot EKP attiecībā uz minētajām valstī, un uzver nepieciešamību stiprināt ES attiecības ar šīm valstīm atbilstoši to nopelniem, īstenojot atbilstīgos EKP rīcības plānus;
3. atzīmē Armēnijas, Gruzijas un Azerbaidžānas ģeopolitisko stāvokli saistībā ar Krieviju, Irānu un Turciju, kā arī citu ekonomikas lielvalstu, piemēram, Krievijas, ASV un Ķīnas, pieaugošo interesi par šo reģionu; uzskata, ka tāpēc ir ļoti svarīgi sadarbību ar Dienvidkaukāzu, tostarp arī ar enerģētiku saistītos jautājumos, padarīt par prioritāti;
4. apstiprina, ka ES galvenie mērķi reģionā ir atbalstīt Dienvidkaukāza valstu attīstību, lai tās kļūtu par atvērtām, miermīlīgām, drošām un stabilām valstīm, kuras varētu veicināt labas kaimiņattiecības reģionā un reģionālo stabilitāti un kuras spētu atbalstīt Eiropas vērtības un attīstīt iestāžu un juridisko sadarbību savā starpā un ar ES; lai sasniegtu šos mērķus, aicina ES izstrādāt tādu reģionālo politiku Dienvidkaukāzam, kura jāīsteno kopā ar reģiona valstīm un kura jāpapildina, izstrādājot atsevišķas divpusējas politikas;
5. uzsver, ka EKP mērķis bija pārvarēt šķelšanos Eiropā, pakāpeniski paplašinot demokrātijas, labklājības un drošības telpu; aicina ES un Dienvidkaukāza valstis ar sadraudzības, speciālistu nosūtīšanas un citus pieejamo palīdzības programmu palīdzību izmantot jauno dalībvalstu plašās zināšanas un pieredzi, ko tās guvušas, ES integrācijas procesā reformējot sabiedrību un ekonomiku, jo īpaši stiprinot robežu robežapsardzību un muitas iestādes un attīstot reģionālo sadarbību savā starpā;
6. uzsver, ka EKP politikas pārskati un finansējums ir jāizmanto, lai veicinātu iestāžu izveidi, cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskumu, demokratizāciju un reģionālo sadarbību; atkārtoti apstiprina nepieciešamību pēc turpmākām noteiktām darbībām no ES puses, lai veicinātu patiesu reģionālo sadarbību un integrāciju; aicina Komisiju regulāri ziņot par sasniegto saistībā ar reģionālās sadarbības procesu un atbilstoši pielāgot tās politiku un instrumentus; sagaida, ka starp ES un dažādām iesaistītajām pusēm partnervalstīs, jo īpaši ar pilsonisko sabiedrību, tiks veidotas aizvien konstruktīvākas attiecības, lai tādējādi EKP procesu padarītu dinamiskāku un pārredzamāku;
7. atzīmē, ka straujās un noteiktās NKP izaugsmes dēļ Azerbaidžāna ir kļuvusi par palīdzības sniedzēju, starptautiskajiem donoriem ievērojami samazinot savu darbību šajā valstī; iesaka ES koncentrēties uz zinātības un paraugprakes nodošanu Twinning, TAIEX un Sigma programmu ietvaros (atbilstoši Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentam);
8. uzskata, ka tirdzniecības politika ir nozīmīgs elements, lai nodrošinātu politisko stabilitāti un ekonomisko attīstību, kuras rezultātā Dienvidkaukāzā samazināsies nabadzība, un ka tā ir būtiski svarīga turpmākai integrācijai starp ES un Dienvidkaukāzu; uzsver, ka saistībā ar tirdzniecības politiku ir jāņem vērā sociālā dimensija;
9. atbalsta Komisijas priekšlikumu veikt priekšizpēti, lai ar tās palīdzību novērtētu iespēju slēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar Gruziju un Armēniju; uzskata, ka šāds līgums sniegs labumu visām pusēm; vienlaikus aicina Komisiju un Padomi īstenot pasākumus, lai nodrošinātu, ka Armēnija, Gruzija un Azerbaidžāna gūst pēc iespējas lielāku labumu no vispārējo preferenču sistēmas, un tajā pašā laikā uzsver, cik nozīmīga divpusējo tirdzniecības attiecību turpmākai veicināšanai ir Azerbaidžānas dalība PTO; mudina Azerbaidžānas iestādes novērst pēdējos šķēršļus, kas tai traucē pievienoties PTO, piemēram, augstos muitas tarifus, pārredzamības trūkumu un nespēju piemērot tirdzniecības noteikumus, korupciju, kā arī nespēju ieviest intelektuālā īpašuma tiesības, un aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt Azerbaidžānu tās pievienošanās PTO procesā;
10. atzīmē, ka Gruzija izjūt ievērojamu spiedienu, ko izraisa Krievijas ekonomiskais embargo, kuru ieviesa vairāk kā pirms viena gada, slēdzot Gruzijas produktu tradicionālo tirgu un tādējādi atņemot daudziem pilsoņiem iztikas līdzekļus; uzsver, ka brīvās tirdzniecības līguma ar Gruziju ātra noslēgšana ir vienlīdz svarīga gan ES un Gruzijas attiecību stiprināšanai, gan Krievijas embargo seku atvieglošanai;
11. uzsver, ka visām trim valstīm arī turpmāk būs jācenšas samazināt nabadzību un jāievēro ilgtspējīgas attīstības princips; iesaka pieņemt efektīvu politiku, lai samazinātu sociālo polarizāciju un nodrošinātu pilnīgu piekļuvi sociālās drošība sistēmām; aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt šīs trīs valstis, stiprinot to spējas uzlabot un ieviest nabadzības samazināšanas politiku;
12. uzskata, ka EKP nodrošina labu pamatu reģionālai un apakšreģionālai sadarbība, lai tādējādi radītu patiesu drošības, stabilitātes un demokrātijas telpu gan Dienvidkaukāza, gan Melnās jūras reģionā; uzskata, ka diferencēta divpusēja pieeja attiecībā uz trim Dienvidkaukāza valstīm nav iedomājama bez globālas un daudzpusīgas dimensijas, paredzot reģionālās sadarbības attīstību; tāpēc:
-
par īpaši svarīgu uzskata Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas aktīvu līdzdalību un iekļaušanu Melnās jūras sinerģijas un ar to saistīto reģionālo projektu īstenošanā;
-
iesaka padziļināt regulāro politisko dialogu starp ES un Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju;
-
atzinīgi vērtē to, ka Gruzija un Armēnija ir pievienojušās vairumam ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas deklarāciju un nostāju, kā arī atbalsta lēmumu tādā pašā veidā iesaistīt arī Azerbaidžānu;
-
aicina šīs trīs valstis nekavēt un nebloķēt tādu ES finansētu pārrobežu programmu un projektu īstenošanu, kuru mērķi ir dialoga atjaunošana, pušu savstarpējās uzticības vairošana un reģionālo problēmu risināšana;
-
aicina īstenot efektīvāku sadarbību triju valstu starpā Kaukāza Reģionālā vides centra ietvaros;
-
aicina uzlabot sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, it sevišķi robežu pārvaldības, migrācijas un patvēruma jautājumā, cīņā pret organizēto noziedzību, cilvēku un narkotiku tirdzniecību, nelegālo imigrāciju, terorismu, un naudas atmazgāšanu;
-
aicina Komisiju saskaņot un atbalstīt to dalībvalstu darbības, kuras jau ir iesaistītas reģionālo konfliktu atrisināšanā;
Demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums
13. atzinīgi vērtē iekšējās politiskās un iestāžu reformas, kuras EKP rīcības plāna īstenošanas ietvaros Armēnijā tika uzsāktas pēc konstitucionālās reformas; mudina Armēnijas iestādes turpināt šādu virzību un panākt turpmāku attīstību, stiprinot demokrātiskas struktūras, tiesiskumu un cilvēktiesību aizsardzību; īpaši aicina veikt papildu pasākumus, lai izveidotu neatkarīgas tiesu iestādes, veicinātu policijas, civildienesta un vietējo valdību reformas, apkarotu korupciju un radītu dzīvotspējīgu pilsonisko sabiedrību; atzīmē Starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas paziņojumu par to, ka 2007. gada maija parlamenta vēlēšanas kopumā atbilda starptautiskajām prasībām; ir pārliecināts, ka Armēnijas iestādes cieši sadarbosies ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un Eiropas Padomi, risinot atlikušās problēmas, lai vēl vairāk uzlabotu standartus, kas jau ir sasniegti, un pilnībā nodrošinātu prezidenta vēlēšanu, kam jānotiek 2008. gada 19. februārī, brīvu un godīgu īstenošanu; kopumā atbalsta konstruktīva dialoga izveidi starp valdību un opozīciju, lai tādējādi stiprinātu plurālismu, kas ir būtisks demokrātijas elements; aicina Armēnijas iestādes arī izpētīt apgalvojumus par korupciju un vārda brīvības neievērošanu;
14. atkārtoti pauž bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos un plašsaziņas līdzekļu brīvības samazināšanos Azerbaidžānā; aicina Azerbaidžānas iestādes nodrošināt plašsaziņas līdzekļu brīvību; šajā sakarā atzinīgi vērtē prezidenta 2007. gada 28. decembra apžēlošanu, pēc kuras seši žurnālisti tika atbrīvoti no cietuma, un aicina Azerbaidžānas iestādes nekavējoties atbrīvot visus žurnālistus, kuri vēl joprojām atrodas cietumā, pārtraukt žurnālistu apspiešanu, īpaši izmantojot tiesību aktus par krimināli sodāmu neslavas celšanu, un pasludināt moratoriju tiesību aktu par krimināli sodāmu neslavas celšanu izmantošanai, tādējādi paužot šīs valsts iestāžu apņemšanos ievērot vārda brīvību; sagaida, ka Azerbaidžānas iestādes, ņemot vērā nākamā gada vēlēšanas, ievēros Eiropas Padomes Venēcijas komisijas ieteikumus, nodrošinot pulcēšanās brīvību un ierobežojumu atcelšanu saistībā ar politisko partiju darbību, kā arī garantēs EDSO standartu pilnīgu ievērošanu; aicina Azerbaidžānas iestādes arī nepieļaut vardarbību no policijas puses un izmeklēt visus apgalvojumus par sliktu izturēšanos aresta laikā; atgādina par ES gatavību sniegt atbalstu Azerbaidžānai, tai īstenojot reformas saistībā ar cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju;
15. atzīmē plašās reformas, kuras Gruzijas valdība uzsāka pēc "Rožu revolūcijas"; mudina panākt turpmāku progresu, nodrošinot plurālistisku valsts pārvaldi, dialogu starp valdību un opozīciju, tiesiskumu un pienākumu ievērošanu cilvēktiesību jomā, jo īpaši saistībā ar tiesu iestāžu neatkarību, pilnīgu neiecietību pret vardarbību no policijas puses, kriminālās tiesvedības reformu un ieslodzījuma apstākļu uzlabošanu; aicina Gruzijas iestādes ievērot īpašuma tiesības, pulcēšanās brīvību, vārda brīvību, minoritāšu tiesības atbilstoši Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību un plašsaziņas līdzekļu brīvību; sagaida, ka pirms likumdošanas iestāžu un prezidenta vēlēšanām, kam jānotiek 2008. gadā, Gruzija īstenos EKP rīcības plāna mērķus un Eiropas Padomes ieteikumus saistībā ar demokrātiskas valsts pārvaldes ilgtermiņa noturīgumu, savstarpēji atkarīgu un savstarpēji ierobežojošu likumdošanas varas, izpildvaras un tiesu varas patstāvīgu mehānismu un institucionālo reformu;
16. atgādina par pastāvīgo atbalstu Gruzijas centieniem īstenot politiskas un ekonomiskas reformas un stiprināt demokrātiskas iestādes, tostarp pārskatīt Vēlēšanu kodeksu, tādējādi veidojot miermīlīgu un pārtikušu Gruziju, kura var veicināt stabilitāti gan reģionā, gan visā Eiropā; pauž nopietnas bažas par politiskajiem notikumiem Gruzijā 2007. gadā novembrī, kuru rezultātā policija apspieda miermīlīgas demonstrācijas, tika slēgti neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi un pasludināts ārkārtas stāvoklis; pauž apmierinājumu par to, ka atbilstoši Starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas novērtējumam 2008. gada 5. janvārī notikušās prezidenta vēlēšanas pēc būtības atbilda EDSO un Eiropas Padomes prasībām un standartiem, kas noteikti saistībā ar demokrātiskām vēlēšanām; uzskata, ka neskatoties uz ievērojamām problēmām, kuras atklājās un kuras nekavējoties jārisina, šīs vēlēšanas bija pirmās prezidenta vēlēšanas, kuras bija balstītas uz patiesu kandidātu sacensību un kurās Gruzijas iedzīvotāji varēja izdarīt savu politisko izvēli; aicina visus Gruzijas politiskos spēkus censties radīt demokrātisku politisko kultūru, kurā politiskie oponenti tiek cienīti un kurā konstruktīva dialoga mērķis ir atbalstīs un stiprināt Gruzijas nenoturīgās demokrātiskās iestādes; aicina Gruzijas iestādes pirms parlamenta vēlēšanām, kam jānotiek 2008. gada pavasarī, novērst Starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas provizoriskajā ziņojumā atzīmētās nepilnības;
17. atzinīgi vērtē to, ka prezidenta vēlēšanas 2008. gada 5. janvārī pagāja mierīgi, un uzskata to par soli uz priekšu ceļā uz Gruzijas sabiedrības demokratizāciju un demokrātisko iestāžu izveidi un stiprināšanu; sagaida, ka nesen ievēlētais prezidents veiks nepieciešamos pasākumus, lai šajā nolūkā veidotu konstruktīvu dialogu ar opozīciju; tomēr pauž bažas par vēlēšanu kampaņas vispārējo gaitu, jo tā notika ļoti polarizētā vidē, kurai raksturīgs uzticēšanās trūkumus un bieži ziņojumi par pārkāpumiem, kā arī bijušā prezidenta valsts lietu un viņa vēlēšanu kampaņas pārklāšanās, tādējādi radot nelīdzsvarotu vidi kampaņai; aicina Gruzijas iestādes steidzamā kārtā pienācīgi izskatīt visas sūdzības saistībā ar vēlēšanu procesu; mudina Gruzijas iestādes pilnībā ņemt vērā starptautisko novērotāju piezīmes par minēto problēmu risināšanu, kā arī pienācīgi un pamatīgi sagatavoties gaidāmajām vispārējām vēlēšanām; aicina opozīcijas spēkus darboties atbildīgā veidā un ņemt vērā vēlēšanu rezultātus, kā arī konstruktīvi iesaistīties politiskās debatēs Gruzijas demokrātiskajās iestādēs;
18. uzsver, ka Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas skaidra apņemšanās ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības ir būtiski svarīga, lai noteiktu turpmākās attiecības ar ES; sagaida, ka šīs valsti īstenos EKP rīcības plāna mērķus un Eiropas Padomes ieteikumus šajā jautājumā; lūdz Komisiju ar visām trim valstīm apspriest iespēju izveidot cilvēktiesību apakškomitejas;
19. sagaida, ka pirms vēlēšanām 2008. gadā Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas iestādes nodrošinās vārda brīvību, pulcēšanās brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību; uzsver, ka attiecību padziļināšanai ar ES būtiski svarīga ir šo valstu spēja nodrošināt godīgu un līdzsvarotu piekļuvi gan valsts, gan privātajiem plašsaziņas līdzekļiem un rīkot starptautiskajiem standartiem atbilstošas vēlēšanas;
20. atzinīgi vērtē to, ka Polija tika nozīmēta par valsti, kas, gatavojoties 2008. gada janvāra vēlēšanām, ES vārdā pildīja starpnieka lomu starp Gruzijas valdību un opozīcijas plašsaziņas līdzekļiem; uzskata, ka ļoti nozīmīga ir to jauno dalībvalstu iesaistīšana, kurām ir izveidojušās ciešākas kultūras un vēsturiskās saiknes reģionā;
21. uzsver, cik svarīgi, veicinot demokrātiju un tiesiskumu, ir atbalstīt pilsonisko sabiedrību un sniegt tai lielākas iespējas, kā arī attīstīt kontaktus starp cilvēkiem; mudina Komisiju pilnībā izmantot Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta sniegtās iespējas, lai, inter alia, uzraudzītu EKP īstenošanu; uzsver, ka EKP procesam un jo īpaši tā uzraudzīšanai jābūt atvērtai sadarbībai un apspriedēm ar pilsonisko sabiedrību; mudina Komisiju sniegt piemēru, radot konkrētus mehānismus, lai apspriestos ar pilsonisko sabiedrību; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka līdzekļi tiek sadalīti taisnīgā veidā, nepieļaujot politiski motivētu valsts iejaukšanos; aicina Komisiju izstrādāt arī pamatnostādnes vietējām un reģionālajām varas iestādēm par to specifisko lomu EKP rīcības plānu īstenošanā;
22. uzsver, cik svarīgi ir sadarboties jautājumā par brīvību pārvietoties pāri ES un tās kaimiņvalstu robežām; aicina Komisiju un Padomi pēc iespējas ātrāk padarīt darbspējīgu ES un Gruzijas Tieslietu, pilsoņu brīvību un iekšlietu apakškomiteju un veikt nepieciešamos pasākumus, lai uzsāktu sarunas par atpakaļuzņemšanas un vīzu režīma atvieglošanas nolīgumiem starp ES un Gruziju un lai parakstītu nolīgumu par mobilitātes partnerattiecībām ar ES, vienlaicīgi uzsverot, ka aizkavēšanās var negatīvi ietekmēt Gruzijas iekšējo konfliktu atrisināšanu, un atzīmējot grūtības, ko rada Krievijas iestāžu lēmumu piešķirt Abhāzijā un Dienvidosetijā dzīvojošajām personām Krievijas pases; atbalsta sarunu uzsākšanu par nolīgumiem ar Armēniju un Azerbaidžānu; mudina dalībvalstis palielināt sadarbību, lai uzlabotu konsulāro dienestu efektivitāti Dienvidkaukāza valstīs un paātrinātu kopīgo vīzu pieteikumu centru izveidi; atbalsta papildu iniciatīvu izpētīšanu, izstrādājot visaptverošu pieeju migrācijai Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā;
23. aicina Komisiju arī no finansiālā viedokļa veicināt Eiropas NVO pārstāvību Armēnijā, Azerbaidžānā un Gruzijā, lai tādējādi izplatītu šo organizāciju zināšanas un pieredzi organizētas pilsoniskās sabiedrības veidošanā;
24. aicina Komisiju darīt visu nepieciešamo, lai tuvinātu triju Dienvidkaukāza valstu NVO un pilsoniskās sabiedrības ar mērķi tādā veidā veicināt dialogu, sekmēt savstarpējo saprašanos un rūpīgi risināt reģiona problēmas; aicina attiecīgo valstu iestādes nekavēt šādu iniciatīvu īstenošanu;
25. uzsver, ka personu pārvietošanās atvieglošana ir saistīta ar drošām robežām, un atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Dienvidkaukāzā veicināt reģionālo sadarbību integrētas robežu pārvaldības jomā; uzsver, ka vietējās pierobežas satiksmes nolūkos ir nepieciešams efektīvā veidā atvieglot vīzu režīmu; uzsver, ka abu pušu laba griba ir priekšnoteikums sadarbībai visas Gruzijas un Krievijas savstarpējās robežas garumā; uzsver budžeta un ieņēmumu pārredzamības nozīmību, lai nodrošinātu, ka valdība ir atbildīga par izdevumiem parastu pilsoņu priekšā;
26. aicina šīs trīs valstis pastiprināt centienus cīņā pret korupciju, kā arī labvēlīgas ieguldījumu un uzņēmējdarbības vides izveidē; uzsver, cik svarīga ir budžeta pārredzamība, kuras mērķis ir nodrošināt valdības atbildību par valsts izdevumiem; uzsver, ka īpašumtiesību attīstība ir būtiski svarīga mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmei un ilgtspējīgai ekonomiskajai attīstībai; atbalsta to, ka tiek veicinātas tirgus ekonomikas reformas, kuru mērķis ir palielināt konkurētspēju un stiprināt privāto sektoru; atbalsta liberalizācijas pasākumu saskaņošanu ar PTO principiem un šo pasākumu pastiprināšanu; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka ekonomiskās reformas tiek papildinātas ar atbilstošiem pasākumiem sociālajā jomā;
27. aicina visu triju valstu iestādes nodrošināt, ka pasākumi, kas tiek veikti saistībā ar cīņu pret korupciju, netiek izmantoti politiskos nolūkos un ka izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un tiesas procesi notiek godīgā un pārredzamā veidā;
28. atzīmē, ka neatrisināto konfliktu, kas izraisījās pēc PSRS sabrukuma, un no tiem izrietošās nedrošības dēļ ir pieauguši reģiona valstu izdevumi militāriem nolūkiem, tādējādi negatīvi ietekmējot šo valstu ekonomisko un sociālo attīstību; tāpēc aicina reģiona valstis pārtraukt izdevumu militāriem nolūkiem pieaugumu;
Konfliktu atrisināšana miermīlīgā ceļā
29. uzskata, ka pēc PSRS sabrukuma izraisījušos neatrisināto konfliktu atrisināšana miermīlīgā ceļā ir pamats tam, lai Dienvidkaukāzā, kā arī plašākā reģionālā kontekstā panāktu politisko stabilitāti un ekonomisko attīstību; uzsver, ka ES piemīt būtiska loma dialoga kultūras un sapratnes veicināšanā reģionā un iepriekšminētās ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 (2000. gads) īstenošanas nodrošināšanā; atbalsta pārrobežu programmu izmantošanu un dialogu starp pilsoniskajām sabiedrībām, jo tas ir instruments konfliktu pārveidošanai un uzticības vairošanai, pārvarot domstarpības; īpaši atzinīgi vērtē Komisijas centienus sniegt palīdzību un nodrošināt informāciju Abhāzijai un Dienvidosetijai; atbalsta ES Īpašā pārstāvja Dienvidkaukāzā Peter Semneby priekšlikumu abos reģionos atvērt informācijas birojus; lūdz Komisiju un Semneby sniegt šādu atbalstu un izplatīt informāciju arī Kalnu Karabahā;
30. noraida visus ārvalstu mēģinājumus radīt sevišķas ietekmes sfēras; aicina kopīgo kaimiņattiecību kontekstā veidot konstruktīvu sadarbību ar visam valstīm un mudina Krieviju nepretoties tam, ka ES iesaistās konfliktu risināšanā un miera uzturēšanas operācijās Dienvidkaukāzā;
31. atzīmē, ka pretruna starp pašnoteikšanās un teritoriālās integritātes principiem veicina pēc PSRS sabrukuma izraisījušos neatrisināto konfliktu saglabāšanos Dienvidkaukāza reģionā; uzskata, ka šo problēmu var pārvarēt tikai ar sarunu palīdzību, pamatojoties uz ANO Statūtos un Helsinku Nobeiguma aktā paredzētajiem principiem un ievērojot reģionālās integrācijas kontekstu; atzīmē, ka šis process nevar notikt bez starptautiskās kopienas atbalsta, un aicina ES šajā nolūkā ierosināt pasākumus; turklāt uzskata, ka, lai sarunu ceļā panāktu risinājumu reģiona konfliktiem, ļoti svarīga ir attiecību uzlabošanās starp nacionalitātēm, pamatojoties uz Eiropas standartiem, un minoritāšu tiesību veicināšana, tādējādi stiprinot Dienvidkaukāza valstu pilsoņu saliedētību;
32. atkāroti uzsver beznosacījumu atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei un tās starptautiski atzīto robežu neaizskaramībai un atbalsta Gruzijas iestāžu pastāvīgos centienus panākt risinājumu iekšējiem konfliktiem Abhāzijā un Dienvidosetijā; tomēr pauž nožēlu par agresīvo retoriku, ko izmanto konflikta puses, un atbalsta ANO ģenerālsekretāra Ban ki Moon aicinājumu divkāršot centienus ar mērķi novērst darbības, kuras var izraisīt karadarbības atjaunošanos Abhāzijā; mudina puses pilnīgi izmanot dialoga un sarunu formātu, lai rastu galīgo risinājumu konfliktam Dienvidosetijā; aicina de facto iestādes radīt drošus apstākļus, lai iekšzemē pārvietotās personas varētu atgriezties, un ievērot neatņemamās īpašumtiesības konfliktu rajonos atbilstoši iepriekš minētajai ANO Drošības padomes rezolūcijai 1781 (2007. gads); uzsver, ka pieņemama risinājuma rašana saistībā ar cilvēktiesību jautājumiem, piemēram, iekšzemē pārvietoto personu atgriešanos un šo personu īpašumu, kā arī kara noziegumu un pazudušo personu lietu pienācīga izmeklēšana, iesaistoties visām pusēm, būs pamats tam, lai panāktu jebkādu ilgstošu risinājumu; aicina visas puses atgriezties pie sarunu galda; atzinīgi vērtē pēc liela pārtraukuma nesen notikušo pirmo Gruzijas un Abhāzijas ierēdņu augsta līmeņa sanāksmi;
33. uzskata, ka turpmāka kavēšanās, risinot Kalnu Karabahas konfliktu, nesniegs labumu nevienai no iesaistītajām pusēm, bet gan apdraudēs reģionālo stabilitāti un kavēs reģionālo un ekonomisko attīstību; atkārtoti pauž cieņu un atbalstu Azerbaidžānas (svītrojums) teritoriālajai integritātei un starptautiski atzītajām robežām, kā arī tur dzīvojošo cilvēku pašnoteikšanās tiesībām atbilstoši ANO Statūtiem un Helsinku Nobeiguma aktam; aicina Armēniju un Azerbaidžānu nekavējoties izmantot visas iespējas, lai miermīlīgā ceļā atrisinātu Kalnu Karabahas konfliktu; atkārtoti pauž stingru atbalstu Minskas grupai, tomēr ar nožēlu atzīmē ievērojamu panākumu trūkumu sarunās; aicina puses piemērot atbilstīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas un jo īpaši ļaut bēgļiem un iekšzemē pārvietotajām personām drošā un cienīgā veidā atgriezties mājās; brīdina par agresīvo un provokatīvo retoriku, kura var apdraudēt sarunu procesu;
34. pauž nožēlu, ka centienus tuvināt trīs reģiona valstis negatīvi ietekmē pēc PSRS sabrukuma izraisījušies neatrisinātie konflikti, kurus rada teritoriālas pretenzijas un separātisms; uzsver, ka konfliktu zonas bieži tiek izmatotas kā drošs patvērums organizētai noziedzībai, naudas atmazgāšanai, narkotiku tirdzniecībai un ieroču kontrabandai;
35. atgādina attiecīgajām iestādēm, ka bēgļus un iekšzemē pārvietotās personas nedrīkst konfliktos izmantot kā instrumentu; aicina īstenot noteiktus pasākumus, lai uzlabotu iekšzemē pārvietoto personu dzīves apstākļus un sociālo stāvokli, pirms šo personu cilvēktiesības atgriezties mājās tiek reāli piemērotas;
36. aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk finansiāli atbalstīt Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas centienus risināt ar bēgļiem un iekšzemē pārvietotajām personām saistīto situāciju, palīdzot atjaunot ēkas un celt ceļus, ūdens un elektropiegādes infrastruktūru, slimnīcas un skolas, lai šīs kopienas būtu labāk integrētas, un vienlaikus veicinot reģionu, kur šīs kopienas dzīvo, attīstību, uzmanību pievēršot vietējiem iedzīvotājiem, kuri bieži arī dzīvo zem nabadzības sliekšņa; uzsver, ka ir jārisina problēma, kas saistīta ar lielo skaitu sauszemes mīnu, kuras pēc Kalnu Karabahas konflikta vēl joprojām ievaino un dažreiz arī nogalina cilvēkus;
37. aicina galvenās reģionā iesaistītās puses konstruktīvi iesaistīties, lai atrisinātu pēc PSRS sabrukuma izraisījušos neatrisinātos konfliktus reģionā, un veikt pasākumus ar mērķi normalizēt to attiecības ar kaimiņvalstīm; atkārtoti aicina Turciju iesaistīties nopietnā un intensīvā darbā, lai saskaņā ar ANO Statūtiem, atbilstīgām ANO Drošības padomes rezolūcijām un citām atbilstīgām starptautiskām konvencijām atrisinātu visus nopietnos strīdus ar kaimiņvalstīm, kā arī iesaistītos godīgā un atklātā diskusijā par pagātnes notikumiem; atkārtoti aicina Turcijas un Armēnijas valdības sākt samierināšanās procesu saistībā ar pašreizējiem un pagātnes notikumiem un aicina Komisiju veicināt šo procesu, izmantojot EKP un Melnās jūras reģiona sinerģijas ietvaros īstenoto reģionālo sadarbību; aicina Komisiju un Padomi kopā ar Turcijas un Armēnijas iestādēm izskatīt jautājumu par Turcijas robežas ar Armēniju atvēršanu;
38. iesaka izveidot 3+3 formāta konferenci par drošību un sadarbību Dienvidkaukāzā, šajā konferencē iesaistot trīs Dienvidkaukāza valstis, no vienas puses, un ES, Amerikas Savienotās Valstis un Krieviju, no otras puses, lai apspriestu jautājumus saistībā ar drošību un reģionālo sadarbību Dienvidkaukāzā, īpašu uzmanību pievēršot atbilstoša pamata izveidei, lai risinātu pēc PSRS sabrukuma izraisījušos neatrisinātos konfliktus;
Sadarbība enerģētikas un transporta jomā
39. piešķir lielu nozīmi Baku–Tbilisi–Erzurumas gāzes cauruļvada un Baku–Tbilisi–Ceihanas naftas cauruļvada atklāšanai un uzsver, cik nozīmīgi ir Kaspijas enerģijas koridoru projekti, kuri varētu veicināt reģiona ekonomisko un tirdzniecības attīstību un kuri varētu palielināt no Azerbaidžānas un Kaspijas jūras baseina uz ES tirgu notiekošās energoapgādes un attiecīgo tranzīta sistēmu drošību un diversifikāciju; tomēr stingri pieprasa, lai iesaistītas valstis un Komisija atbilstoši reģionālās sadarbības mērķim, kas tiek veicināts EKP ietvaros, Baku–Tbilisi–Erzurumas gāzes cauruļvada projektā iekļautu Armēniju;
40. uzsver, cik svarīgi ir padziļināt ES un Azerbaidžānas partnerattiecības enerģētikas jomā, kā tas paredzēts iepriekš minētajā 2006. gada 7. novembrī parakstītajā Saprašanās memorandā, un atzinīgi vērtē Azerbaidžānas un Gruzijas valdību gatavību arī turpmāk aktīvi darboties, veicinot uz tirgu balstītu energoapgādi un tranzīta diversifikāciju reģionā, tādējādi ievērojami palielinot Eiropas energoapgādes drošību;
41. atzinīgi vērtē iepriekš minētās augsta līmeņa grupas 2005. gada novembra ziņojumu "Tīkls mieram un attīstībai" un Komisijas paziņojumu par galveno Eiropas transporta ašu paplašināšanu kaimiņvalstīs (COM(2007)0032); atkārtoti pauž atbalstu jaunu infrastruktūras objektu un dzīvotspējīgu transporta koridoru izveidei, jo tie dažādo piegādātājus un maršrutus, piemēram, Kaspijas jūras un Melnās jūras energoapgādes koridors un Nabuko cauruļvads, kā arī INOGATE (Interstate Oil and Gas Transport to Europe) un TRACECA projekti, kas savieno Melnās jūras un Kaspijas jūras reģionu;
42. atzīmē tādas jaunas situācijas veidošanos, kurā klimata pārmaiņas un apgādes drošība ir sevišķi svarīgi elementi; atzīst, ka apgādes diversifikācija ir ļoti svarīga un to var panākt, tikai ciešāk sadarbojoties ar kaimiņvalstīm, jo īpaši tām, kas atrodas Dienvidkaukāza un Vidusāzijas reģionā, un atbalsta reģionālo un starpreģionu sadarbību; uzskata, ka energoapgādes diversifikācijas projektiem ir jābūt vienai no stiprinātās EKP prioritātēm, un aicina palielināt atbalstu ražotājvalstu un tranzītvalstu ieguldījumu vides un reglamentējošo noteikumu uzlabošanai, pamatojoties uz Enerģētikas hartas nolīguma principiem;
43. atzīmē, ka tiek lēsts, ka Azerbaidžānas gāzes un naftas rezerves būs izmantojamas turpmākos piecpadsmit līdz divdesmit gadus; atzīmē, ka saskaņā ar nesenajiem aprēķiniem naftas laukos zem Kaspijas jūras ir apmēram 14 miljardi barelu naftas, kā arī gāzes resursi apmēram 850–1370 miljardu kubikmetru apmērā; atzīst, ka jāpieliek pūliņi, lai nepieļaut, ka valsts nonāk "resursu lāsta" lamatās; tāpēc uzsver ilgtspējīgu alternatīvu risinājumu nozīmību gan no politikas, gan no ekonomikas viedokļa; aicina Azerbaidžānas valdību īstenot nepieciešamos pasākumus ar mērķi radīt vajadzīgo tiesisko regulējumu un operatīvo pamatu, lai ES atbalsts atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā tiktu izmantots pēc iespējas labāk;
44. pauž interesi par Komisijas priekšlikumu veikt priekšizpēti par iespējamu kaimiņvalstu nolīgumu enerģētikas jomā un šajā nolūkā mudina EKP partnervalstis ievērot starptautiskās tiesības un pasaules tirgos noteiktās saistības;
45. atbalsta Armēnijas valdības centienus priekšlaicīgi pārtraukt Medzamor kodolelektrostacijas pašreizējā bloka ekspluatāciju un rast dzīvotspējīgus alternatīvus energoapgādes risinājumus, kā to pieprasa ES, tomēr pauž bažas par valdības lēmumu celt jaunu bloku tajā pašā kodolelektrostacijā, kura atrodas seismiskā zonā, un aicina Armēnijas iestādes rast alternatīvus energoapgādes risinājumus;
46. iesaka, sadarbojoties enerģētikas jomā, ņemt vērā arī valstu pašu vajadzību pēc enerģijas un labumu, ko šīs valstis var gūt, jo īpaši saistībā ar piekļuvi energoresursiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka enerģētikas projekti, ko finansē no oficiālās attīstības palīdzības līdzekļiem Eiropas kaimiņattiecības politikas instrumenta ietvaros, tiešā veidā samazina nabadzību un sniedz labumu vietējiem iedzīvotājiem; aicina Komisiju vairāk atbalstīt triju valstu centienus cīņā pret klimata pārmaiņām un izpētīt konkrētus risinājumus, ar kuru palīdzību varētu novērst neefektīvus enerģijas ražošanas un patēriņa veidus, cita starpā nododot tehnoloģijas;
47. atzinīgi vērtē starpreģionu iniciatīvas, piemēram, Baku–Tbilisi–Karsa dzelzceļa projektu; uzskata, ka šī iniciatīva paver iespēju uzlabot šīs pasaules daļas ekonomisko un politisko iekļaušanu Eiropas un pasaules ekonomikā un ka tā veicinās reģiona ekonomikas un tirdzniecības attīstību; tomēr uzsver, ka projekts apiet pastāvošo un pilnībā funkcionējošo dzelzceļa līniju Armēnijā; mudina Dienvidkaukāza republikas un Turciju īstenot efektīvu reģionālās ekonomiskās integrācijas politiku un atturēties no netālredzīgiem un politiski motivētiem reģionāliem enerģētikas un transporta projektiem, kuros netiek ievēroti EKP drošas attīstības principi;
Citas piezīmes
48. atkārtoti aicina ES Īpašo pārstāvi Dienvidkaukāzā darīt pieejamus Eiropas Parlamentam regulāros ziņojumus, tostarp visaptverošo nobeiguma ziņojumu, ko sagatavo misijas beigās;
49. atzinīgi vērtē Komisijas 2007. gada 10. maija lēmumu stiprināt tās delegāciju Erevānā un līdz 2007. gada beigām atvērt delegāciju Baku; aicina Komisiju nodrošināt, ka šī delegācijas sāk darboties bez kavēšanās;
50. uzskata, ka ES Īpašā pārstāvja Dienvidkaukāzā redzamības veicināšana ir ļoti svarīga, lai uzlabotu informācijas sniegšanu par ES pieeju attiecīgajām valstīm un to pilsoņiem; uzskata, ka šajā sakarā ļoti svarīga ir pilsoniskās sabiedrības aktīva iesaistīšana;
51. aicina Komisiju un Padomi, pamatojoties uz katras atsevišķas valsts sasniegumiem, izskatīt iespēju noslēgt jaunus paplašinātus nolīgumus ar attiecīgajām valstīm;
52. aicina attiecīgo valstu parlamentus palielināt parlamentārās opozīcijas pārstāvību to delegācijās Parlamentārās sadarbības komitejās un atbalsta reģionālās parlamentārās sadarbības palielināšanu, tostarp Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijas Parlamentāro asambleju un Dienvidkaukāza parlamentāro iniciatīvu;
53. uzsver, ka, lai stiprinātu Eiropas Savienības un Dienivdkaukāza valstu mijiedarbību, jāizmanto esošās daudzpusējās organizācijas;
54. atkārto, ka ir nepieciešama sadarbība starp ES iestādēm un citiem divpusējiem un daudzpusējiem dalībniekiem, lai tādējādi nodrošinātu saskaņotību starp rīcības plāniem un Eiropas Padomes, EDSO, NATO un ANO saistībām;
55. uzsver to, cik nozīmīgs Eiropas Savienībai ir Dienvidkaukāza reģions, un to, ka Parlamentam ir cieši jāuzrauga dažādo EKP rīcības plānu īstenošana;
o o o
56. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas valdībām un parlamentiem, kā arī Turcijas, Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas Federācijas valdībām un ANO ģenerālsekretāram.
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Melnās jūras reģiona sinerģija ‐ jauna reģionālās sadarbības iniciatīva" (COM(2007)0160),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Reģionālā sadarbība Melnās jūras reģionā ‐ pašreizējais stāvoklis, iespējamā ES rīcība, veicinot tās turpmāko attīstību" (COM(1997)0597),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu (COM(2006)0726),
– ņemot vērā rīcības plānus Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) jomā, kas pieņemti kopā ar Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kā arī partnerības un sadarbības nolīgumus (PSN), kas parakstīti ar šīm valstīm un kuru darbība beidzas 2008. vai 2009. gadā,
– ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumu, ar kuru izveidotas partnerattiecības starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, kurš stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī un kura darbība beidzās 2007. gadā,
– ņemot vērā Padomes 2006. gada 23. janvāra Lēmumu 2006/35/EK par Turcijas Pievienošanās partnerības principiem, prioritātēm un nosacījumiem(1) ("pievienošanās partnerība"),
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Moldovu, Krievijas Federāciju, Turciju, Ukrainu un Dienvidkaukāzu,
– ņemot vērā 2007. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšanu(2),
– ņemot vērā 2007. gada 13.decembra rezolūciju par kuģu avārijām Melnajā jūrā, Kerčas jūras šaurumā, un to izraisīto naftas piesārņojumu(3)
– ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 17. janvāra rezolūciju "Par efektīvāku ES politiku attiecībā uz Dienvidkaukāzu: no solījumiem līdz rīcībai(4),,
– ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 26. septembra rezolūciju par virzību uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā(5),
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A6-0510/2007),
A. tā kā Melnās jūras reģionu, kas vieno Eiropu, Vidusāziju un Tuvos Austrumus, raksturo ne tikai ciešas vēsturiskās un kultūras saites un plašas iespējas, bet arī milzīga daudzveidība; tā kā šajā reģionā atrodas ES dalībvalstis Bulgārija, Grieķija un Rumānija, kandidātvalsts Turcija un EKP partnervalstis Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova un Ukraina, kā arī Krievijas Federācija, ar kuru Eiropas Savienību vieno stratēģiska partnerība attiecībā uz četrām kopējām darbības telpām;
B. tā kā pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās ES Melnā jūra zināmā mērā ir kļuvusi par ES iekšējo jūru, tādēļ iegūstot jaunu stratēģisku nozīmi, kā rezultātā ievērojami pieaudzis kopīgo problēmu un mērķu skaits, kā arī rodas jaunas iespējas ciešākai sadarbībai starp ES un reģiona valstīm, lai radītu patiesu drošības, stabilitātes un labklājības telpu;
C. tā kā sadarbības iespējas, kas ļautu pilnveidot un pārzināt sinerģiju Melnās jūras reģionā, ir jānosaka, apzinoties ārkārtīgi atšķirīgo politiku, izpausmes un pieejas šim reģionam;
D. tā kā Komisija sākotnēji piedāvāja Melnās jūras reģiona stratēģiju tās iepriekš minētajā 1997. gada paziņojumā par reģionālo sadarbību Melnās jūras reģionā;
E. tā kā atsevišķiem ES politikas aspektiem attiecībā uz Dienvidkaukāza teritoriju ir veltīta iepriekš minētā 2008. gada 17. janvāra rezolūcija par šo jautājumu,
1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu "Melnās jūras reģiona sinerģija ‐ jauna reģionālās sadarbības iniciatīva" un mērķi veicināt ciešāku sadarbību ar Melnās jūras reģionu un starp tā valstīm, papildinot pašreizējo divpusējo politiku ar jaunu reģionālo pieeju; īpaši atzīmē, ka drošas energoapgādes jautājumi un pievienošanās sarunas ar Turciju, kā arī gaidāmā partnerības un sadarbības nolīgumu darbības izbeigšanās un sarunas par to nākotni padara reģionālo sadarbību Melnās jūras reģionā par vienu no svarīgākajām darba kārtības prioritātēm ES ārpolitikā; uzskata, ka Melnās jūras attīstība nākotnē lielā mērā ilgtermiņā iegūs no neatkarīgas Melnās jūras stratēģijas;
2. uzsver, ka Melnās jūras reģionam nepieciešama konsekventāka, ilgtspējīgāka un stratēģiskāka reaģēšana, kuras rezultāta tiktu izstrādāta Melnās jūras politika, līdzīgi kā Ziemeļu dimensijas politika un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerība;
3. uzskata, ka ES pēc šā paziņojuma ir jāturpina veikt atbilstīgus pasākumus, kas patiesi palīdz radīt šim reģionam pielāgotu reģionālo pieeju, lai varētu pieņemt saskaņotu, iedarbīgu un uz rezultātiem vērstu reģionālo politiku; pauž bažas arī par to, ka Melnās jūras reģionālās stratēģijas rezultāti, kas gūti kopš 1997. gada, vēl nav pienācīgi izvērtēti; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt iepriekšējos un pašreizējos pasākumus un apkopotos rezultātus iesniegt Eiropas Parlamentam;
4. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu 2008. gadā veikt sākotnēju Melnās jūras reģiona sinerģijas novērtējumu un aicina to noteikt konkrētus priekšlikumus reģionālās sadarbības un patiesas partnerības veicināšanai Melnās jūras reģionā, pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem un ņemot vērā ieteikumus, kuri ietverti šajā un citās attiecīgās Parlamenta rezolūcijās; mudina Komisiju izmantot Ziemeļu dimensijas pieredzi, gatavojot projektu Melnās jūras reģiona stratēģijas pārskatīšanai vai paplašināšanai nākotnē;
5. uzsver, ka pieeju Melnās jūras reģiona politikas jomā nedrīkst izmantot, lai veidotu alternatīvu dalībai Eiropas Savienībā, un tā nedrīkst noteikt ES robežas; tomēr uzskata, ka šeit nospraustajiem mērķiem ir jābūt saskanīgi iekļautiem ES plašākajā ārpolitikā attiecībā uz kaimiņvalstīm un valstīm, kuras piedalās Melnās jūras reģionālās stratēģijas īstenošanā;
6. uzskata, ka reģionālajā sadarbībā Melnās jūras reģionā kā vienlīdzīgas partneres ir jāiesaista ES, EKP valstis, kandidātvalsts Turcija un Krievija; uzskata, ka, tikai pakāpeniski veidojot Melnās jūras reģiona valstīs apziņu par kopīgu atbildību par kopējām reģiona problēmām, tostarp par drošības jautājumiem, būs iespējams pilnībā izmantot Eiropas līdzdalības potenciālu šajā reģionā; aicina Padomi un Komisiju aktīvi iesaistīt visas Melnās jūras reģiona valstis šajā pieejā politikai;
7. uzskata, ka jaunā reģionālā pieeja ir jāpiesaista vairākām prioritārām jomām, kurām Komisijai būs jāsagatavo sīki izstrādāts rīcības plāns, paredzot konkrētus mērķus, kritērijus un paveiktā kontroli, kurš kalpos kā pamats ES līdzdalības veicināšanai šajā reģionā un sadarbībai šajā reģionā; uzsver, ka ES ir jāierobežo prioritāro mērķu skaits un jāatturas no spēku izkaisīšanas un divkārša darba;
Sadarbības galvenās prioritārās jomas Drošības problēmas
8. uzsver, ka neatrisinātie konflikti Melnās jūras reģionā joprojām rada nopietnus draudus reģiona stabilitātei un ilgtspējīgai attīstībai un tie ir būtisks šķērslis reģionālās sadarbības turpmākai veicināšanai; tāpēc aicina ES aktīvāk un plašāk iesaistīties centienos atrisināt šos konfliktus, ievērojot starptautiskās tiesības un teritoriālās integritātes principus, un nodrošināt ciešāku ES līdzdalību konfliktu novēršanā un miera uzturēšanas operācijās; uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāuzņemas galvenā loma, veicinot saprašanās, dialoga un uzticības kultūru šajā reģionā;
9. ņem vērā lielo Krievijas militāro klātbūtni šajā reģionā, ko veido Melnās jūras flote, kas ir izvietota Krimas ostas pilsētā Sevastopolē; norāda, ka Krievijas un Ukrainas 1997. gada nolīgums par Melnās jūras flotes izvietošanu ir spēkā līdz 2017. gadam; atzīmē, ka šis joprojām neatrisinātais jau rada saspīlējumu starp Krievijas un Ukrainas valdībām; mudina ES iesaistīties šā stratēģiski svarīgā jautājuma risināšanā un ciešāk sadarboties ar Krievijas un Ukrainas valdību;
10. uzsver, ka ES ir jāformulē nemainīgas prioritātes brīvības, drošības un tiesiskuma telpā saistībā ar Melnās jūras reģiona sinerģiju, kuru mērķis ir panākt saskaņotību un saderību atsevišķās politikas jomās;
11. ņemot vērā augsto maksu par vīzu izsniegšanu, ko pēc 2007. gada 21. decembra Šengenas zonas paplašināšanās piemēro dažām kaimiņvalstīm, mudina Padomi un Komisiju pārskatīt vīzu nodevas un samazināt tās līdz līmenim, kas ir pieņemams to valstu parastajiem pilsoņiem, kuras piedalās EKP vai stratēģiskajā partnerībā ar ES;
12. atgādina, ka ir jārisina problēmas, ko rada starptautiskā noziedzība un nelegālā migrācija, vienlaikus pilnībā ievērojot nerepatriēšanas principu; uzsver, ka pasākumi šajā jomā ir jāsaista ar attiecīgiem pasākumiem, kuri veicina mobilitāti, lai sekmētu kontaktus starp atsevišķiem cilvēkiem un tādējādi izplatītu Eiropas demokrātijas vērtības, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu; tāpēc mudina Padomi un Komisiju noslēgt nolīgumus par vīzu atvieglotu izsniegšanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar tām Melnās jūras reģiona valstīm, ar kurām tie nav noslēgti, kā arī visiem iespējamiem līdzekļiem veicināt mobilitāti, tostarp noslēdzot partnerību par mobilitāti ar EKP valstīm; uzsver, jo īpaši, ka efektīvi jāatvieglo vīzu izsniegšana vietējas pārrobežu satiksmes vajadzībām un atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, studentiem, uzņēmējiem un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem;
13. uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk pilnveidot pārrobežu sadarbību un sadarbību robežu pārvaldības jomā, lai īstenotu drošības un plūsmas nodrošināšanas mērķus; uzskata, ka ES robežkontroles atbalsta misija (EUBAM) Moldovā un Ukrainā nodrošina nozīmīgu pieredzi drošības problēmu risināšanai, risinoties daudzpusējai sadarbībai, un uzskata, ka tā arī turpmāk jāveicina un jāizmanto kā pierobežas sadarbības piemērs;
14. uzsver, ka padziļināti jāanalizē īpašās situācijas un problēmas drošības jomā atsevišķās Melnās jūras reģiona valstīs; atbalsta priekšlikumu piešķirt Eiropolam pilnvaras un resursus veikt analītisku darbu saistībā ar šo reģionu, jo īpaši migrācijas jomā;
Politiskās stabilitātes un patiesas demokrātijas veicināšana
15. uzskata, ka jauna pieeja Melnās jūras reģiona politikai nevar aprobežoties ar ekonomisko sadarbību, bet tā jāīsteno, lai veidotu reģionu, kuru raksturo ilgtspējīga demokrātija, laba pārvalde un tiesiskums, un īpaši uzsver, ka ir svarīgi veikt politiskas un tiesu reformas un efektīvi pildīt saistības; uzsver, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir ES ārpolitikas pamatā, un atzīmē, ka šīs vērtības attiecīgi jāievieš gan divpusējos sakaros, gan reģionālajā pieejā neatkarīgi no partnervalstu valdību gribas; aicina Eiropas Savienību risināt reģionālās sadarbības jautājumus šajās jomās, uzturot dialogu un apspriežoties ar Melnās jūras valstīm par cilvēktiesību ievērošanu, arī izmantojot daudzpusējus forumus; mudina Komisiju pilnībā izmantot Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu un Melnās jūras reģiona sinerģiju, lai sekmētu pilsonisko sabiedrību reģionālo sadarbību;
16. atzinīgi vērtē iniciatīvu izveidot Melnās jūras eiroreģionu, lai veicinātu reģionālo sadarbību, tajā iesaistot reģionālos un vietējos dalībniekus; uzsver, ka, veidojot patiesu demokrātijas un efektīvas pārvaldības telpu Melnās jūras reģionā, liela nozīme ir "apvērstiem" projektiem un pārrobežu sadarbībai vietējā līmenī;
17. uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi izveidot un attīstīt labas kaimiņattiecības starp Melnās jūras reģiona valstīm, kā arī starp šīm valstīm un to kaimiņvalstīm, balstoties uz savstarpēju cieņu, teritoriālo integritāti, neiejaukšanos iekšējās lietās un aizliegumu lietot spēku vai spēka lietošanas draudus, kas ir pamatprincipi reģionālās sadarbības veicināšanai; uzsver starpkultūru dialoga nozīmi šajā jomā un aicina Komisiju arī turpmāk veicināt šo dialogu, jo īpaši saistībā ar Starpkultūru dialoga gadu (2008. gads), kurā paredzēts sekmēt savstarpējas tolerances kultūru, cieņu pret daudzveidību, kā arī reģionālo dialogu un sadarbību;
Sadarbība enerģētikas, transporta un vides jomā
18. atzīmē Melnās jūras reģiona stratēģisko nozīmi, jo tajā notiek energoresursu ražošana un transportēšana, kas ļauj dažādot ES energoapgādi un uzlabot tās drošumu; aicina Padomi un Komisiju steidzami izskatīt to praktiskā atbalsta palielināšanu stratēģiski svarīgiem infrastruktūras projektiem; atkārtoti pauž atbalstu jaunu infrastruktūras objektu un dzīvotspējīgu transporta koridoru izveidei, kas nodrošina jaunus piegādātājus un maršrutus, piemēram, Kaspijas jūras un Melnās jūras energoapgādes koridors un Nabucco, Konstancas–Triestas un AMBO cauruļvadi, kā arī citi paredzētie projekti gāzes un naftas transportēšanai pāri Melnajai jūrai, kā arī INOGATE un TRACECA projekti, kas savieno Melnās jūras un Kaspijas jūras reģionu; aicina novērtēt šādu jaunu tranzīta infrastruktūru izbūvi, lai izanalizētu to ietekmi uz sabiedrību un vidi,
19. uzskata, ka Melnās jūras reģiona sinerģijai ir jārada piemērota pamatstruktūra tirgus reformu veicināšanai reģionā, lai izveidotu konkurētspējīgu, viegli prognozējamu un labi pārredzamu energoresursu tirgu;
20. uzskata, ka reģionālo saskanību ievērojami veicinās iniciatīvas fizisku saišu stiprināšanai starp visām valstīm Melnās jūras piekrastē; norāda, ka sadarbība transporta un vides jomā nedrīkst aprobežoties ar enerģētikas jautājumiem un šai pieejai jābūt vispusīgai, ņemot vērā reģiona vajadzības; šajā sakarā ļoti atzinīgi vērtē plānus izveidot automaģistrāli apkārt Melnajai jūrai; uzsver, ka Melnajai jūrai un Donavai ir svarīga nozīme kā stratēģiskiem transportceļiem šajā reģionā;
21. uzsver Donavas nozīmi, kas ir viena no galvenajām transporta asīm un tautsaimniecības transportceļiem un kura savieno ES ar Melnās jūras reģionu; tādēļ uzskata, ka Donavas ilgtspējīgai attīstībai un tās tautsaimnieciskajam potenciālam, savienojot valstis ap Melno jūru, jābūt ES prioritāšu sarakstā attiecībā uz šo reģionu; aicina Komisiju šajā sakarā nākt klajā ar priekšlikumu pētījumam, lai noskaidrotu konkrētas iespējamās iniciatīvas šajā reģionā, tostarp vides problēmas; uzstāj, ka ir ļoti svarīgi attīstīt ostas infrastruktūru ES Melnās jūras ostās (Burgasā, Konstancā, Mangalijā un Varnā), kā arī Donavas deltas ostās, lai pilnībā izmantotu priekšrocības, ko ES dod pieeja Melnajai jūrai, un nodrošinātu vairākveidu pārvadājumus;
22. pauž dziļas bažas par vides stāvokli Melnās jūras reģionā, jo īpaši pašā Melnajā jūrā, kas tiek nekontrolēti piesārņota, ko vēl pastiprina biežās ekoloģiskās katastrofas, kā arī par vides stāvokli Donavā un tās deltā; uzsver, ka šajā reģionā ir jāuzlabo daudzpusējo nolīgumu īstenošana vides jomā un visos reģionālajos projektos jāparedz vides novērtējums, kā arī aicina panākt ciešāku sadarbību starp ES un Melnās jūras reģiona valstīm, lai risinātu veselu virkni vides problēmu reģionā;
23. jo īpaši pauž bažas par nekontrolētu naftas piesārņojumu un tā ietekmi uz dzīvo dabu; uzsver, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība, neaprobežojoties ar atbalstu, ko sniedz Komisija ar Monitoringa un informācijas centra starpniecību, it sevišķi naftas noplūdes novēršanā, īpaši cenšoties uzlabot tankkuģu jūras pārvadājumu drošumu;
24. pievērš uzmanību Donavas deltai, kurā atrodas unikāli biotopi daudzām augu un dzīvnieku sugām; uzsver, ka ir ļoti svarīgi izvērtēt, kā tādi infrastruktūras objekti kā Bistraja kanāls starp Rumāniju un Ukrainu ietekmē vidi;
25. aicina Komisiju izmantot DABLAS darba grupas pieeju (Donavai un Melnajai jūrai), lai risinātu vides problēmas, pievēršoties ne tikai Donavai, bet arī Dņestras un Dņepras upes baseinam;
Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība
26. norāda uz nevienmērīgo, lai arī straujo ekonomikas izaugsmi visā šajā reģionā, bet pievērš uzmanību tam, ka šī izaugsme ir noturīgāka naftas un gāzes eksportētājvalstīs; norāda uz trauslo privāto sektoru, kas pastāv daudzās valstīs ap Melno jūru; uzsver, ka ir ļoti svarīgi Melnās jūras reģionā izveidot tautsaimniecisko iespēju un labklājības telpu iedzīvotājiem un tirdzniecības partneriem; uzsver, ka ir jāuzlabo ieguldījumu vide gan vietējiem, gan starptautiskiem uzņēmumiem, jo īpaši aktīvāk cīnoties pret korupciju un krāpšanu, un jāveicina tirgus ekonomikas reformas, lai uzlabotu konkurētspēju un ekonomisko pievilcību, veidojot daudzveidīgu ekonomiku un nodrošinot pastāvīgu izaugsmi, kā arī sociālo taisnīgumu un koherenci; mudina veikt saskaņošanas un liberalizēšanas pasākumus un atbalsta brīvās tirdzniecības zonas izveidi saskaņā ar PTO principiem; uzskata, ka ES, kas ir Melnās jūras reģiona valstu galvenā partnere ekonomikas jomā, ir jāuzņemas vadoša loma, īstenojot iepriekšminētos mērķus un mudinot reģiona valstis veikt vajadzīgos pasākumus;
27. ņem vērā piekrastes un jūras tūrisma svarīgo nozīmi, jo tas aktīvi veicina Melnās jūras reģiona tirdzniecības attīstību un ekonomikas izaugsmi; uzsver, ka arī turpmāk jāattīsta tūrisma infrastruktūra un jādažādo tūrisma nozares pakalpojumi, šādi aizsargājot tradicionālos iztikas līdzekļus, uzlabojot dabas resursu (piem., ģeotermisko resursu, kas rada nozīmīgas iespējas uzņēmējdarbībai) izmantošanu un nodrošinot augstāku dzīves līmeni reģionā; uzsver, ka vīzu režīma atvieglojumi kaimiņvalstīs veicinās mobilitāti, kā arī tirdzniecības un tautsaimniecības aktivitāti; uzskata, ka Melnās jūras reģiona sinerģija var kalpot kā pienācīga sistēma tūrisma veicināšanai Melnās jūras reģionā;
28. uzsver reģionu iniciatīvas, piemēram, Baku–Tbilisi–Karsa dzelzceļa projektu; uzskata, ka šī iniciatīva paver iespēju uzlabot šīs pasaules daļas ekonomisko un politisko iekļaušanu Eiropas un starptautiskajā ekonomikā un ka tā veicinās reģiona ekonomikas un tirdzniecības attīstību; tomēr uzsver, ka projekts apiet pastāvošo un pilnībā funkcionējošo dzelzceļa līniju Armēnijā; mudina Dienvidkaukāza republikas un Turciju īstenot efektīvu reģionālās ekonomiskās integrācijas politiku un atturēties no netālredzīgiem un politiski motivētiem reģionāliem enerģētikas un transporta projektiem, kuros netiek ievēroti EKP drošas attīstības principi;
Izglītība, apmācība un pētniecība
29. uzsver, ka ir svarīgi veicināt starpkultūru dialogu un aicina Komisiju arī turpmāk to sekmēt;
30. uzsver, ka ir svarīgi atvieglot cilvēku savstarpējos kontaktus, sekmējot sadarbību izglītības, apmācības un pētniecības jomā un izmantojot esošās un pieejamās ES programmas (Tempus, Erasmus Mundus, Septīto pētniecības pamatprogrammu); aicina ES un Melnās jūras reģiona valstis stiprināt to sadarbību šajās jomās;
31. uzsver, ka ir svarīgi mudināt pētniekus no Melnās jūras reģiona valstīm braukt uz ES, vienkāršojot darba atļaujas piešķiršanas procedūras, tostarp izmantojot zilo karšu sistēmu;
Institucionālie un finanšu aspekti
32. piekrīt tam, ka šā reģiona ES dalībvalstīm ir jāuzņemas vadoša loma, veicinot ciešāku sadarbību ar šo reģionu un tā ietvaros; uzskata, ka Rumānija, Bulgārija un Grieķija kā ES dalībvalstis Melnās jūras reģionā var šajā ziņā uzņemties vadošu lomu, un tas ir jādara; uzsver, ka šīm dalībvalstīm ir jāuzņemas īpaša loma, lai nodotu tālāk pieredzi un tehniskās zināšanas, izmantojot sadraudzības programmas, TAIEX un Sigma programmu; uzskata, ka pilnībā jāizmanto ES pieredze, lai veicinātu reģionālo sadarbību citās kaimiņteritorijās, jo īpaši saistībā ar Ziemeļu dimensiju, apmainoties ar gūto praktisko pieredzi un citām atziņām;
33. uzsver, ka ir liela nozīme Krievijas un Turcijas nostājai Melnās jūras reģionā, lai veicinātu reģionālo sadarbību; uzskata, ka ir svarīgi, lai Melnās jūras reģiona valstu sadarbībai būtu panākumi, konstruktīvā veidā iesaistīt šīs valstis arī attiecībā uz pārējām reģiona valstīm;
34. atgādina, ka Melnās jūras reģionā jau pastāv dažādi reģionālās sadarbības mehānismi; tāpēc uzsver, ka Eiropas Savienībai un Melnās jūras reģiona valstīm ir jāsaskaņo darbība un jāizvairās no divkārša darba; uzskata, ka atsevišķo reģionālo organizāciju stiprināšana, arī piedaloties dažādās iniciatīvās, piemēram, ar Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizāciju (BSEC), Melnās jūras reģiona partnerības un dialoga forumu, Organizāciju demokrātijai un ekonomiskajai attīstībai–GUAM un citām nozaru organizācijām, balstoties uz to konkrēto pieredzi, un ciešāka sadarbība ar tām, iespējams, izmantojot jaunu struktūru, var nodrošināt piemērotu pamatstruktūru sinerģijas veidošanai; uzskata, ka arī turpmāk ir jāpilnveido dialoga politiskie aspekti un sadarbība Melnās jūras reģionā;
35. atzinīgi vērtē to, ka Komisijai nesen piešķirts BSEC novērotājas statuss un ņem vērā attiecības, kas pastāv starp Eiropas Parlamentu un BSEC Parlamentāro asambleju; uzskata, ka ir svarīgi arī turpmāk veicināt parlamentāro aspektu sadarbībā starp Eiropas Parlamentu un Melnās jūras reģiona valstu parlamentiem;
36. uzsver, ka sadarbība Melnās jūras reģionā ir jāattīsta arī nevalstiskā līmenī; šajā sakarā aicina Komisiju atbalstīt NVO platformas izveidi Melnās jūras reģionam, lai radītu pamatstruktūru pilsoniskās sabiedrības apmaiņām reģionā, labāk apzinātu kopējās problēmas un veicinātu ES politikas īstenošanu un pārraudzību reģionā;
37. aicina racionāli izmantot Kopienas finanšu instrumentus, labāk koordinējot reģionam pieejamo Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumenta, struktūrfondu un pirmspievienošanās fondu izmantošanu; aicina Komisiju sadarbībā ar saņēmējvalstīm izveidot vispārēju ziņošanas sistēmu pirms līdzekļu izmaksāšanas, lai pārraudzītu un novērtētu to, kādā mērā šo līdzekļu izmantošana ir ilgtspējīga, efektīva un atbilst vispārējiem ES politikas mērķiem;
38. atzinīgi vērtē to finanšu resursu apjoma divkāršošanu, kas saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu ir darīti pieejami pārrobežu projektu finansēšanai; aicina minēto finanšu līdzekļu izmantošanā piemērot tādus pašus principus, kādus piemēro struktūrfondiem, jo īpaši partnerības, ilgtspējības, efektivitātes, nediskriminācijas un decentralizācijas principu; aicina Komisiju informēt Parlamentu par šo līdzekļu izmantošanu un paveikto, divreiz gadā sagatavojot īsu ziņojumu;
39. aicina Komisiju, lai tā mazo projektu fondu decentralizēto finanšu instrumentu dara pieejamu iedzīvotāju savstarpējās sadarbības (people-to-people) projektiem pārrobežu sadarbības jomā un veic īpašus pasākumus, lai sekmētu šā instrumenta izmantošanu;
40. uzsver, ka nolūkā nodrošināt efektīvu Kopienas finanšu instrumentu pārvaldību ir jāuzlabo Melnās jūras reģiona vietējo un reģionālo ieinteresēto personu spējas plānošanā, projektu izstrādē un īstenošanā;
o o o
41. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un visu Melnās jūras reģiona valstu valdībām un parlamentiem.
– ņemot vērā Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas (EUEOM) 2008. gada 1. janvāra provizorisko paziņojumu par vēlēšanām Kenijā,
– ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā pieņemto prezidentūras 2008. gada 11. janvāra deklarāciju par Āfrikas Savienības vidutāja centieniem Kenijā,
– ņemot vērā 1981. gada Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartu un 2007. gada Āfrikas demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu,
– ņemot vērā Āfrikas Savienības 2002. gada Deklarāciju par demokrātisku vēlēšanu norises principiem Āfrikā,
– ņemot vērā Deklarāciju par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem un Starptautisko vēlēšanu novērotāju rīcības kodeksu, ko 2005. gada 27. oktobrī pieņēma ANO,
– ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīto un Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā grozīto Partnerattiecību nolīgumu (Kotonū nolīgumu) starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, un jo īpaši šā nolīguma 8. un 9. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,
A. tā kā 2007. gada 27. decembrī Kenijā notika prezidenta un likumdevēja vēlēšanas, kurās deviņas partijas izvirzīja divus prezidenta kandidātus, tostarp pašreizējo prezidentu Mwai Kibaki, kas pārstāvēja Valsts vienotības partiju (VVP), un Raila Odinga, kurš bija Oranžās demokrātiskās kustības (ODK) līderis;
B. tā kā divas lielākās partijas ‐ VVP un ODK ‐ no 210 vietām valsts parlamentā ieguva attiecīgi 43 un 99 vietas;
C. tā kā 2007. gadā prezidenta vēlēšanas Kenijā nenotika atbilstoši starptautiskajiem un reģionālajiem demokrātisku vēlēšanu pamatstandartiem un tā kā pēc tām notika nemieri izraisot vairāk nekā 600 iedzīvotāju bojāeju;
D. tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Humanitāro lietu koordinācijas biroja (OCHA) informāciju pēc vēlēšanām politiski etniskās vardarbības dēļ mājvietas pameta 250 000 cilvēku un negatīvas sekas izjuta no 400 000 līdz 500 000 kenijiešu, proti, Eldoret, Kericho un Kisumu iedzīvotāji;
E. tā kā pašreizējo politisko krīzi galvenokārt izraisīja saspīlējums iepriekšējā Nacionālās varavīksnes koalīcijā (NARC), kas uzvarēja 2000. gada Kenijas vēlēšanās, kad Mwai Kibaki un Raila Odinga vienojās kopīgi īstenot varu (šī vienošanās netika vērtēta pozitīvi);
F. tā kā nebija pienācīgi ņemti vērā ES EOM 2002. gada ieteikumi, tostarp ieteikumi par likumdevēja vēlēšanu apgabalu lielumu un robežām un tas, ka Kenijas vēlēšanu komisijas (KVK) darbības termiņš būtu jāpagarina uz sešiem mēnešiem pēc vispārējām vēlēšanām, lai sekmētu vēlēšanu iestādes neatkarību un profesionalitāti;
G. atzīmējot, ka 2007. gada vēlēšanu atmosfēru raksturoja spēcīga politiskā polarizācija starp Kibaki un Odinga piekritējiem, tādējādi izraisot spriedzi attiecīgajās etniskajās kopienās;
H. tā kā prezidenta vēlēšanas pievīla to Kenijas iedzīvotāju cerības un vēlmes, kuri aktīvi iesaistījās vēlēšanu norisē un lielā skaitā miermīlīgi un pacietīgi nodeva savas balsis;
I. tā kā ne intensīvie diplomātiskie centieni, tostarp Āfrikas Savienības priekšsēdētāja un Ganas prezidenta John Kufi Agyekum vidutāja misija, ne četru iepriekšējo prezidentu pūles nav ļāvušas atrisināt politisko krīzi;
J. tā kā Mwai Kibaki 2008. gada 8. janvārī amatā vienpusēji iecēla 17 savas valdības ministrus, pirms starptautiskie vidutāji bija beiguši savu misiju, tādējādi faktiski izjaucot trīspusējās sarunas un pamudinot Oranžo demokrātisko kustību atjaunot masveida protestus;
K. tā kā vēlēšanu kampaņas laikā nepārprotami tika ievērota biedrošanās brīvība, vārda un pulcēšanās brīvība; tā kā kampaņu tomēr raksturoja etniski politisko viedokļu dažādība, kas bija nestabilās situācijas iemesls vēlēšanu sākumposmā;
L. tā kā starptautiskā sabiedrība neveltīja pietiekamu uzmanību šai etniskajai spriedzei un tāpēc ir jārod šīs problēmas risinājums turpmākajos vidutāju centienos attiecībā uz krīzi Kenijā;
M. tā kā KVK pārraudzīja vēlēšanu materiāltehnisko apgādi un tehnisko norisi, uzlaboja piekļuvi vēlētāju reģistrācijas centriem un apmācīja vēlēšanu iecirkņu darbiniekus;
N. tā kā tomēr Kenijas Vēlēšanu komisijas locekļu iecelšanas kārtība nebija nevainojama un tādēļ KVK nepiemita vajadzīgā objektivitāte, pārredzamība un konfidencialitāte, kas ir demokrātisku vēlēšanu priekšnoteikums;
O. tā kā atbildīgās varasiestādes ES EOM novērotājus aicināja ierasties tajos vēlēšanu iecirkņos, kuros vēlēšanas tika organizētas pareizi;
P. tā kā ES EOM novērotājiem tomēr nebija vienādas iespējas piekļūt visiem balsu skaitīšanas iecirkņiem un tā kā viņi secināja, ka pārredzamības un pienācīgu drošības procedūru trūkums ievērojami samazināja ticamību prezidenta vēlēšanu rezultātiem;
Q. tā kā dažos vēlēšanu iecirkņos reģistrētais balsotāju skaits bija vairāk par 90 % no balsstiesīgo skaita un KVK izteica šaubas par šo neticami augsto rādītāju;
R. tā kā ES EOM secināja, ka kopumā vēlēšanu norise pirms datu apkopošanas bija labi organizēta un ka parlamenta vēlēšanas lielā mērā bija sekmīgas;
S. tā kā ES EOM tomēr secināja, ka prezidenta vēlēšanās nodoto balsu skaitīšanai trūka uzticamības, un tādēļ pauda šaubas par rezultātu precizitāti;
T. tā kā saskaņā ar Cilvēktiesību aizstāvju aizsardzības novērošanas centra sniegto informāciju ir izteikti draudi iniciatīvas "Kenijieši ‐ par mieru, ievērojot taisnīgumu un tiesiskumu" dalībniekiem, kuri pēc vēlēšanām izveidoja NVO koalīciju, lai nosodītu krāpšanu vēlēšanu norisē un valstī atbalstītu vārda un biedrošanās brīvību;
U. tā kā saskaņā ar Kotonū nolīgumu Kenija ir apņēmusies ievērot pilsoniskās pamattiesības, uz tiesiskumu balstītu demokrātiju, kā arī pārredzamu un atbildīgu pārvaldi,
1. pauž nosodījumu par traģisko cilvēku bojāeju un kritisko humanitāro stāvokli un tāpēc steidzami aicina atbildīgās iestādes un ieinteresētās personas darīt visu iespējamo, lai Kenijas Republikā panāktu mieru un nodrošinātu cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu;
2. atbalsta ES EOM provizoriskajā paziņojumā iekļautos secinājumus;
3. pauž nožēlu, ka pretēji kopumā sekmīgajām parlamenta vēlēšanām prezidenta vēlēšanu rezultātus nevar uzskatīt par ticamiem, jo daudzviet tika ziņots par pārkāpumiem vēlēšanu norisē;
4. pauž nožēlu, ka Mwai Kibaki vienpersoniski iecēla amatā ministrus, jo tas būtiski ietekmēja samierināšanas centienus;
5. aicina Mwai Kibaki ievērot šīs valsts demokrātiskās saistības, kas noteiktas Kenijas konstitūcijā, Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartā un Āfrikas demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartā, un piekrist prezidenta vēlēšanu rezultātu neatkarīgai pārbaudei; turklāt mudina Kenijas iestādes sekmēt šādu pārbaudi, lai labotu kļūdas, panāktu situācijas atrisinājumu un sauktu pie atbildības tās personas, kuras ir izdarījušas vēlēšanu pārkāpumus;
6. mudina Kenijas iestādes visādā ziņā nodrošināt KPTJ dalībnieku un ikviena cilvēktiesību aizstāvja fizisko un psiholoģisko integritāti valstī un pārtraukt cilvēktiesību aizstāvju aizskaršanu Kenijā;
7. aicina abas puses steidzami iesaistīties praktiskos samierināšanas pasākumos, proti, sarunās; šajā sakarā atbalsta turpmākos starpniecības pasākumus, ko īsteno Āfrikas valstu līderu grupa, kuru vada bijušais ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans;
8. aicina Eiropas Savienības prezidentūru un Komisiju cieši pārraudzīt vidutāju misiju, ko vada Kofi Annan, un nepieciešamības gadījumā nodrošināt, lai, iespējams, Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības kopīgas iniciatīvas ietvaros augsta līmeņa Eiropas Savienības delegācija nekavējoties pārņemtu vidutāju misijas īstenošanu; aicina Komisiju piedāvāt Kenijas iestādēm tehnisko un finansiālo palīdzību, kas vajadzīga, lai veiktu prezidenta vēlēšanu rezultātu neatkarīgu pārbaudi un lai īstenotu pasākumus (ja tādi tiks uzskatīti par nepieciešamiem), lai vērstu par labu pašreizējo situāciju;
9. atzinīgi novērtē apstākli, ka nesen ievēlētais parlaments nodemonstrēja neatkarību, ievēlot Kenneth Marende par savu priekšsēdētāju, un uzsver nozīmīgo lomu, kāda šim parlamentam jāspēlē pilsonisko brīvību atjaunošanā Kenijā;
10. prasa īstenot konkrētus pasākumus attiecībā uz patiesi objektīvas Vēlēšanu komisijas izveidi, lai turpmāk vēlēšanas būtu brīvas un godīgas;
11. atzīmē KVK priekšsēdētaja Samuel Kivuitu paziņojumu, kurš ir distancējie no plašsaziņas līdzekļos publicētajiem prezidenta vēlēšanu rezultātiem un pieprasījis veikt neatkarīgu izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par krāpšanu;
12. prasa organizēt jaunas prezidenta vēlēšanas, ja tiek pierādīts, ka neatkarīgai struktūrai nav iespējams veikt ticamu un godīgu prezidenta vēlēšanās nodoto balsu atkārtotu skaitīšanu;
13. pauž nožēlu par to zaudēto iespēju nostiprināt un turpināt pilnveidot vēlēšanu norisi un plašākas demokrātiskas norises, kuru sniedza 2007. gada vispārējās vēlēšanas;
14. aicina politisko partiju vadītājus uzņemties atbildību par turpmākas vardarbības novēršanu valstī, pierādīt apņemšanos ievērot tiesiskumu un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu;
15. pauž nopietnas bažas par pašreizējās ekonomiskās krīzes sociālajām sekām un to graujošo ietekmi uz valsts sociāli ekonomisko attīstību, kā arī par sekām, kas ietekmē to kaimiņvalstu ekonomiku, kuras lielā mērā ir atkarīgas no Kenijas infrastruktūras un kuru humanitāro situāciju ietekmē šī krīze;
16. aicina Kenijas valdību un Komisiju ātri nodrošināt gan humāno palīdzību valsts iekšienē pārvietotajām personām, gan cilvēkresursus humānās palīdzības sniegšanai;
17. aicina atbildīgās iestādes nodrošināt iespēju presē brīvi un neatkarīgi paust viedokli un nekavējoties atjaunot tiešraides;
18. pauž nožēlu par Kibaki valdībai uzreiz pēc vēlēšanām sniegto palīdzību no Eiropas Attīstības Fonda budžeta, jo šo rīcību varētu kļūdaini uzskatīt par politiski tendenciozu, un prasa iesaldēt visas turpmākās finanšu līdzekļu izmaksas Kenijas valdībai līdz brīdim, kad tiks rasts risinājums pašreizējai krīzei;
19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Kenijas valdībai, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem, Āfrikas Savienības Komisijas un Izpildu padomes priekšsēdētājiem.
Sieviešu loma rūpniecībā
228k
80k
Eiropas Parlamenta 2008.gada 17. janvāra rezolūcija par sieviešu lomu rūpniecībā (2007/2197(INI))
– ņemot vērā EK līguma 2. pantu un 3. panta 2. punktu, kā arī 141. un 157. pantu,
– ņemot vērā 2007. gada 12. decembrī(1) parakstīto Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 15., 23., 27., 28. un 31. pantu,
– ņemot vērā Komisijas 2005. gada 5. oktobra paziņojumu "Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: Politikas pamats ES apstrādes rūpniecības stiprināšanai – ceļā uz integrētāku pieeju rūpniecības politikai" (COM(2005)0474),
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 18. jūlija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Likvidēt atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā" (COM(2007)0424),
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par rūpnieciskajām attiecībām Eiropā 2006. gadā,
– ņemot vērā 2006. gadā publicēto Komisijas ziņojumu par Eiropas nozaru sociālā dialoga jaunākajām attīstības tendencēm,
– ņemot vērā Starptautiskās darba organizācijas konvencijas un ieteikumus par dzimumu līdztiesību darbā,
– ņemot vērā pasākumu kopumu saistībā ar vīriešu un sieviešu līdztiesību, kuru parakstījuši Eiropas sociālie partneri,
– ņemot vērā 2007. gada 23. maija rezolūciju par pienācīgas kvalitātes darba visiem veicināšanu(2),
– ņemot vērā Parlamenta 2002. gada 25. septembra rezolūciju par sieviešu pārstāvniecību Eiropas Savienības sociālo partneru vidū(3),
– ņemot vērā tā 2000. gada 3. februāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu "Sievietes un zinātne – sieviešu iesaistīšana, lai paplašinātu pētniecību Eiropā"(4),
– ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas 2007. gada 5. jūnijā organizēto atklāto uzklausīšanu par sieviešu lomu rūpniecībā,
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0519/2007),
A. tā kā ir svarīgi saglabāt rūpniecības stratēģisko nozīmi dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs labklājības un darba vietu veidošanā;
B. tā kā joprojām pastāvošie stereotipi, izvēloties sieviešu izglītības un profesionālo virzienu, veicina nevienlīdzīgu izglītības un profesiju sadali rūpniecības nozarē;
C. tā kā sieviešu lomai rūpniecībā aizvien būtu jābalstās uz līdztiesības principu attiecībā uz darba samaksu un izaugsmes perspektīvām, lai nodrošinātu sieviešu plašāku līdzdalību tajās darbības jomās, kuras netiek uzskatītas par tipisku sieviešu darbību;
D. tā kā sieviešu loma rūpniecībā ir neviendabīga, jo to nodarbinātības līmenis dažādās nozarēs ir atšķirīgs, proti, sievietes pārlieku lielā mērā nodarbinātas dažās no tām (tekstilizstrādājumi, apģērbs, izšuvumi, apavi, korķa izstrādājumi, elektroinstalācijas, elektriskās un elektroniskās iekārtas un pārtika), savukārt augsto tehnoloģiju nozarēs nodarbinātības līmenis ir pārlieku zems, tādējādi izraisot atšķirīgas problēmas, ar kādām nākas saskarties;
E. tā kā šķēršļi, kas saistīti ar dzimumu, joprojām kavē sieviešu izvirzīšanos rūpniecības jomā, taču šie šķēršļi mūsdienās ir grūtāk pamanāmi nekā agrāk;
F. tā kā nozarēs, kurās sievietes ir lielākā darba ņēmēju daļa, pārsvarā ir zemāka darba samaksa, kas liecina par diskriminējošu attieksmi pret sieviešu darbu; tā kā kolektīvajos darba līgumos kopumā nav pietiekami ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts un sieviešu īpašās vajadzības, un tā kā jāveic stingrāki pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek precīzi īstenoti esošie tiesību akti;
G. tā kā vidēji gandrīz 14 % no ES nodarbinātajām sievietēm strādā rūpniecībā, bet dažās valstīs šis rādītājs pārsniedz 25 %, tā kā vidēji vairāk nekā 21 % ir nodarbināts nepilnu darba laiku, un sievietes ir 65 % no darba ņēmējiem, kas rūpniecības nozarē strādā nepilnu darba laiku;
H. tā kā katra uzņēmuma pienākums neatkarīgi no tā lieluma un darbības nozares ir ievērot līdztiesības principu darbā,
I. tā kā sievietes, kuras strādā gadījuma darbus, nepilnu darba laiku vai uz pagaidu līguma pamata, parasti ir vairāk diskriminētas, jo īpaši tad, kad viņas kļūst mātes, un viņām ir mazāk pamata, mūžizglītības un profesionālās apmācības iespēju; tā kā sievietes, kuras strādā gadījuma darbus vai nepilnu darba dienu, bieži vien nespēj nepārtraukti veikt iemaksas pensiju fondā un tāpēc pakļautas lielākam riskam, ka viņām nebūs pietiekamu ienākumu, lai sevi apgādātu vecumdienās;
J. tā kā integrētajā skatījumā uz rūpniecības politiku, kas paredzēts iepriekš minētajā Komisijas 2005. gada 5. oktobra paziņojumā, kā mērķi iekļauti tautsaimniecības un ekonomiskā kohēzija, tomēr dzimuma aspekti nav pietiekami ņemti vērā;
K. tā kā 99 % apstrādes rūpniecības, kurā koncentrējušies 86 % sieviešu darbaspēka rūpniecībā, veido mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas nodarbina gandrīz 58 % šī sektora darbaspēka kopumā;
L. tā kā nodarbinātības attīstību rūpniecībā pašlaik vairāk raksturo nodarbinātības tradicionālo shēmu vērtības kritums, nevis darba apstākļu uzlabošana un karjeras perspektīvas tieši sievietēm;
M. tā kā pastāv cieša saikne starp bērnu uzraudzības struktūru trūkumu, nepilna laika darba, kas nav brīvprātīgs, izmantošanu un apmācības iespēju, kā arī atkārtotas profesionālās iekļaušanās atbalsta trūkumu, kas rada draudus atstāt sievietes zemāk kvalificētos amatos un bez karjeras perspektīvām;
N. tā kā trūkst statistikas datu, kas klasificēti pēc dzimuma, attiecībā uz darbu dalījumu dažādās profesionālās kategorijās un attiecīgā atalgojuma līmeņiem rūpniecības nozarēs;
O. tā kā veselības riski un arodslimību veidi var atšķirties vīriešiem un sievietēm, ir svarīgi analizēt un sīkāk izpētīt pašreizējās situācijas un to sekas, ņemot vērā arī ietekmi uz maternitāti,
P. tā kā nepārtraukta arodizglītība un paātrināta apmācība paaugstina sieviešu darba ražīgumu un palielina viņu ieguldījumu tautsaimniecībā;
Q. tā kā vajadzīga ir tikai tāda nediskriminējoša darba vide, kas veicina darbinieču un darbinieku darba ražīgumu un veido tādu vidi, kurā katrs indivīds tiek cienīts un kura mērķi tiek atzīti,
1. uzsver sieviešu lomu rūpniecībā un rosina viņu izvirzīšanu, ievērojot darba samaksas, darba apstākļu, karjeras perspektīvu, profesionālās apmācības vienlīdzību, kā arī ņemot vērā maternitāti un paternitāti kā sociālās pamatvērtības;
2. mudina dalībvalstis veicināt sieviešu uzņēmējdarbības programmas rūpniecības nozarē, kā arī finansiāli atbalstīt uzņēmumus, kurus dibina sievietes;
3. uzsver nepieciešamību mudināt sievietes strādāt rūpniecībā, lai pastāvīgi iegūtu jaunas prasmes, kas viņām nepieciešamas, lai gūtu panākumus profesionālajā jomā;
4. vērš uzmanību uz to, ka katrā karjeras attīstības posmā ir vairāki cēloņi, kas rada nedraudzīgu vidi attiecībā uz sievietēm rūpniecībā, piemēram, tāda darbā pieņemšanas prakse, kas de facto traucē sievietēm piekļūt šādam darbam, atšķirīgi standarti attiecībā uz vīriešiem un sievietēm, atšķirības augsti kvalificēta darba piešķiršanā un nevienlīdzība sieviešu un vīriešu darba samaksā; tāpēc uzskata, ka Komisijas un dalībvalstu īpašajā politikā jārisina katrs no iespējamajiem cēloņiem;
5. atzīst tādas integrētas rūpniecības politikas nepieciešamību, kas ņem vērā konkurētspēju –nepieciešamo vīzītājspēku, vienlaicīgi nodrošinot darbinieku sociālās un ekonomiskās tiesības;
6. prasa Komisijai un dalībvalstīm aicināt lielos uzņēmumus obligāti izstrādāt un ieviest apspriestus līdztiesības plānus, kā arī pēc to apspriešanas veicināt to piemērošanu mazos un vidējos uzņēmumos;
7. apstiprina, ka pienācīgas kvalitātes darba veicināšana ir neatņemama Eiropas Savienības vērtību sastāvdaļa, un prasa dalībvalstīm pieņemt efektīvus pasākumus, lai ievērotu sociālos standartus, kā arī, lai nodrošinātu pienācīgas kvalitātes darbu dažādās rūpniecības nozarēs, tādējādi nodrošinot pienācīgus ienākumus darbiniekiem, jo īpaši sievietēm, kā arī, lai nodrošinātu tiesības uz drošību un veselību darba vietā, sociālo aizsardzību un brīvību apvienoties arodbiedrībās, tādējādi lielā mērā veicinot visa veida sieviešu un vīriešu nevienlīdzības izskaušanu darbavietās;
8. prasa dalībvalstīm veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi novērstu sieviešu izmantošanu darbavietā, kas jo īpaši konstatēta dažās nozarēs, piemēram, tekstilrūpniecībā, lai tiktu ievērotas darbinieku, jo īpaši sieviešu tiesības un tiktu novērsts sociālais dempings;
9. uzskata, ka sieviešu loma jebkurā rūpniecības nozarē nevar tikt aplūkota, neņemot vērā rūpniecības stāvokli Eiropas Savienībā kopumā, uzdevumus, kuri ES jārisina, kā arī nepieciešamību šīm problēmām rast piemērotu risinājumu;
10. pauž gandarījumu par to, ka atbilstīgi pēdējiem publicētajiem statistikas datiem eksports uz trešām valstīm vairākās nozarēs saglabā nemainīgu proporciju attiecībā pret kopējo apgrozījumu, kas norāda uz ES konkurētspēju šajās nozarēs; tomēr pauž bažas attiecībā uz to, ka dažās dalībvalstīs nenotiek attīstība saistībā ar valsts pieprasījumu, ka pieaug imports no trešām valstīm, kā arī attiecībā uz to, ka ES joprojām samazinās darbavietu skaits dažās nozarēs, kas bieži vien skar sievietes;
11. uzsver steidzamu pasākumu nepieciešamību, lai pilnībā un efektīvi īstenotu Direktīvu 75/117/EEK(5) cīņai ar algu diskrimināciju, proti, paaugstinot arodbiedrību iesaistīšanos un izstrādājot progresīvus nozaru plānus ar precīziem mērķiem, kas izbeigtu tiešu un netiešu algu diskrimināciju;
12. prasa Komisijai un dalībvalstīm veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu aizsardzību pret seksuālo un ar dzimumu saistīto uzmākšanos;
13. uzskata, ka ļoti svarīgi ir padziļināti risināt jautājumu par tādas funkciju analīzes metodoloģijas izveidi, kas spētu nodrošināt tiesības attiecībā uz vienlīdzību sieviešu un vīriešu darba samaksā;
14. uzskata, ka ir svarīgi novērtēt tos projektus, kurus iedvesmojusi EQUAL attiecībā uz darba vērtības atjaunošanu, lai veicinātu līdztiesību, kā arī uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt izpētes projektus, kuri padziļina funkciju analīzi, lai nodrošinātu tiesības saistībā ar sieviešu un vīriešu līdztiesību darba samaksā, un kuri ceļ cilvēku un profesiju vērtību;
15. uzsver, ka ir nepieciešams sekmēt ierosmi, kas veicinātu, ka uzņēmumos izstrādātu un ieviestu pozitīvu darbību un cilvēkresursu politiku, lai attīstītu sieviešu un vīriešu līdztiesību, izceļot arī pasākumus izpratnes veicināšanā un apmācībā, kas ļautu veidot, nodot un ieviest tādu praksi, kas guvusi panākumus organizācijās un uzņēmumos;
16. prasa Komisijai un dalībvalstīm paplašināt darbību, izpratni un uzņēmumu kontroli, ievērojot rīcības kodeksus un kritērijus, kas saistīti ar uzņēmumu sociālo atbildību ikdienas darbā, kā arī nodrošināt labākus darba apstākļus, pievēršot uzmanību stundu apmaksām, maternitātes un paternitātes tiesību ievērošanai, īpaši nodrošinot darba atsākšanu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanai, un prasa, lai šīs tiesības būtu noteiktas tiesību aktos; uzsver nepieciešamību veidot tādus apstākļus, kas atvieglotu ģimenes rūpju sadali;
17. ierosina nodrošināt lielāku elastīgumu darbavietā, tādējādi radot plašākas iespējas vīriešiem un sievietēm apvienot ģimenes dzīvi un profesionālo darbību; uzskata, ka darbam jākļūst daudz vieglāk pieejamam gan vīriešiem, gan sievietēm, lai tas atbilstu viņu vajadzībām, kas aizvien mainās;
18. aicina dalībvalstis ieviest labvēlīgākas un elastīgākas pensiju sistēmas, atkārtoti pauž tā nostāju pirmajā lasījumā saistībā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildu pensijas tiesību pārvedamības uzlabošanu;(6);
19. uzsver, ka nepieciešams drošs sociālo dienestu tīkls un elastīgas pirmskolas un pamatskolas struktūras, lai palīdzētu sievietēm, kuras strādā algotu darbu laikā, kad viņas audzina bērnus;
20. uzsver, ka gara darba diena rada darbiniekiem spriedzi un negatīvi ietekmē veselību, labklājību un apmierinātības līmeni;
21. aicina dalībvalstis izrādīt atzinību uzņēmumiem, kuri darbojas sieviešu un vīriešu līdztiesības labā, kā arī veicina profesionālās un ģimenes dzīves apvienošanu, lai sekmētu paraugprakses izplatīšanu šajā jomā;
22. uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka pieņemtie pasākumi saistībā ar darba, ģimenes un privātās dzīves apvienošanu nerada dalījumu vai stereotipu veidošanu attiecībā uz vīriešu/sieviešu lomu, un atbilst Ceļveža sieviešu un vīriešu līdztiesībā (2006.–2010. gadam) prioritātēm, jo īpaši attiecībā uz sieviešu pilnīgu un vienlīdzīgu iekļaušanu darba tirgū un viņu ekonomisko neatkarību, aicina dalībvalstis nodrošināt vispārēju piekļuvi sociāliem pakalpojumiem, silītēm, bērnudārziem, bērnu brīvā laika nodarbībām un atbalstam vecāka gadagājuma cilvēkiem, ko pretējā gadījumā visbiežāk nodrošina sievietes; aicina tehniski un, ja iespējams, finansiāli efektīvi atbalstīt vai stimulēt darba devējus MVU ieviest šo politiku un praksi;
23. uzsver, ka, apkarojot sieviešu diskrimināciju, jo īpaši nodarbinātības pieejamības, darba algas, darba apstākļu, profesionālās izaugsmes un arodapmācības jomā, ļoti svarīgi ir risināt sarunas un slēgt kolektīvos līgumus;
24. aicina Komisiju un nozaru sociālos partnerus noteikt tādus augstus veselības aizsardzības kritērijus darbā, kas ņem vērā dzimumu līdztiesības aspektu, jo īpaši attiecībā uz maternitātes aizsardzību, gan pētniecības līmenī, gan kontroles un piesardzības pasākumu līmenī; atzīmē, ka sievietes pārāk daudz strādā nozarēs, kurās kustību atkārtošanās izraisa arodslimības, piemēram, muskuļu un kaulu sistēmas traucējumus, kā arī to, ka šīm patoloģijām jāvelta īpaša uzmanība;
25. mudina Komisiju un dalībvalstis pētījumos, sabiedrības aptaujās un pētījumos par sabiedrību vairāk uzmanības veltīt dzimuma jautājumiem;
26. uzsver, ka lielākajā daļā pētījumu par nabadzīgo cilvēku darbu norādīts, ka mājsaimniecības, kurās ir viens apgādnieks, jo īpaši, ja šis apgādnieks ir sievietes, nabadzība skar īpaši; uzsver, ka nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai joprojām jābūt Eiropas Savienības politikas prioritātei; aicina Komisiju un dalībvalstis precizēt un sasniegt vērienīgo mērķi mazināt nabadzīgo darbinieku skaitu Eiropā;
27. prasa Komisijai sekmēt sievietēm paredzētas arodapmācības programmas un politiku, tostarp pamatprasmju apgūšanu informātikā, lai stiprinātu viņu klātbūtni dažādās darbības nozarēs, ņemot vērā pieejamos finanšu resursus vietējā, valsts un Kopienas līmenī, kā arī vairāk mudinot gan lielos uzņēmumus, gan MVU pielietot šo politiku un programmas;
28. prasa Komisijai sniegt lielāku atbalstu profesionālajai apmācībai, kas paredzēta sievietēm mazajos un vidējos rūpniecības uzņēmumos, kā arī atbalstīt pētniecību un jauninājumus saskaņā ar Septīto pamatprogrammu un Eiropas Mazo uzņēmumu hartas noteikumiem kā tie apstiprināti Santamarija da Feiras 2000. gada 19. un 20. jūnija Eiropadomes prezidentūras secinājumu III pielikumā;
29. prasa Komisijai atbalstīt izglītību, augstāko izglītību un arodapmācību; uzsver, ka izglītība ir svarīgs līdzeklis, lai sievietes varētu saglabāt pozīcijas darba tirgū, kas sadalīts pēc dzimuma kritērija;
30. prasa, lai pēc iespējas plašāk tiktu izplatīts Eiropas Tehnoloģiskās platformas stratēģisko pētījumu rīcības plāns tekstilrūpniecībai un apģērbu ražošanai, kā arī neatlaidīgi prasa visām iesaistītajām pusēm attīstīt novatoriskas tehnoloģijas un uzņēmumu modeļus, kas nodrošinātu līdzsvarotu sieviešu un vīriešu līdzdalību visos līmeņos;
31. pauž nožēlu par sieviešu nelielo līdzdalību sociālo partneru organizācijās, aicinot tās palielināt sarunu partneru un par kolektīvajiem līgumiem atbildīgo personu apmācību par dzimumu līdztiesību un noteikt kvantitatīvus un kvalitatīvus kritērijus sieviešu līdzdalībai lēmējstruktūrās;
32. prasa Komisijai un dalībvalstīm sekmēt līdzsvarotu sieviešu un vīriešu līdzdalību uzņēmumu valdēs, jo īpaši, ja valsts ir šo uzņēmumu akcionārs;
33. uzsver, ka ir nepieciešams sekmēt sieviešu tīklu veidošanu atsevišķos uzņēmumos, kā arī starp uzņēmumiem, kas darbojas vienā rūpniecības nozarē, un starp dažādām rūpniecības nozarēm;
34. pauž nožēlu par sieviešu nelielo līdzdalību augsto tehnoloģiju nozarē un uzsver operatīvu izglītības un apmācību programmu zinātnē un tehnoloģijā nozīmi, nodrošinot sievietēm dažādās dalībvalstīs apmācību piedāvājumu kvalitāti un dažādību, kā arī zinātnisku un tehnoloģisku pētījumu sekmēšanu jaunietēm;
35. prasa dalībvalstīm un Komisijai izstrādāt un ieviest stratēģijas, lai novērstu atšķirības darba vidē un karjeras iespējās sievietēm, kas strādā zinātnes vai tehnoloģiju jomās;
36. uzskata, ka ir svarīgi izplatīt esošo labo praksi attiecībā uz sieviešu līdzdalību rūpnieciskajā pētniecībā un augsti tehnoloģiskajā rūpniecībā; šajā sakarā uzsver, ka ir ļoti svarīgi sekmēt vadošo darbinieku izpratni par dzimuma jautājumiem rūpniecības uzņēmumos, kuros strādā maz sieviešu, to īstenojot skaitļos izteiktos mērķos;
37. mudina dalībvalstis un Komisiju visās saistītajās politikās gan nodarbinātības un arodapmācības, gan veselības un darba drošības jomā ņemt vērā sieviešu īpašo situāciju rūpniecībā, jo īpaši nozarēs, kuras ietekmējuši strukturāli pārveidojumi un pasākumi pasaules tirdzniecības jomā;
38. uzsver nepieciešamību no jauna apmācīt sievietes, kam nācies pārtraukt karjeru, un tādējādi uzlabot viņu nodarbinātības iespējas; prasa dalībvalstīm palielināt mūžapmācības iespēju;
39. atzīst, ka dažus reģionus raksturo augsta tekstilizstrādājumu un apģērbu nozares uzņēmumu koncentrācija, kuri ir ļoti atkarīgi no sieviešu darba, jo īpaši ES mazāk labvēlīgos reģionos; prasa pievērst īpašu uzmanību tieši preču importam no trešām valstīm;
40. uzsver nepieciešamību atbalstīt nelabvēlīgo reģionu attīstību, kā arī to teritoriju attīstību, kuras nemitīgi cieš no strukturāli nelabvēlīgas situācijas, attālāko reģionu un nesenās deindustrializācijas un rūpniecības pārstrukturēšanas skarto teritoriju attīstību, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, kā arī sieviešu sociālo iekļaušanu šajās teritorijās un reģionos;
41. uzskata, ka pārvietošana ir skārusi tās rūpniecības nozares, kurās nodarbināts liels skaits sieviešu darbaspēka, piemēram, tekstilrūpniecību, apģērbu un apavu ražošanu, elektroinstalāciju ražošanu, keramikas, elektrisko un elektronisko iekārtu ražošanu, kā arī dažādās pārtikas rūpniecības nozares, ka šī situācija, kas rada bezdarbu un apdraud ekonomisko un sociālo kohēziju, vissmagāk skar tās dalībvalstis, kuru tautsaimniecība ir vājāk attīstīta;
42. uzsver nepieciešamību uzraudzīt uzņēmumu pārvietošanu ES dalībvalstīs un pārorientēt Kopienas fondu piešķiršanas politiku tā, lai nodrošinātu nodarbinātību un reģionu attīstību;
43. aicina nepiešķirt Kopienas atbalstu tiem uzņēmumiem, kuri pēc atbalsta saņemšanas vienā dalībvalstī pārceļ savu ražošanu uz citu dalībvalsti, pilnībā neizpildot visus ar attiecīgo dalībvalsti noslēgtos līgumus;
44. iesaka Komisijai uzmanīgi sekot pašreizējai rūpniecības uzņēmumu slēgšanas un pārvietošanas procedūrai, nelikumību gadījumos pieprasot piešķirtā atbalsta atmaksāšanu;
45. aicina dalībvalstis un Komisiju ņemt vērā dzimuma aspektu, piešķirot atbalstu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, lai šo atbalstu saņemtu nozares, kurās intensīvi tiek izmantots sieviešu darbaspēks;
46. uzsver nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību kontrolētajām strukturālajām izmaiņām tekstilrūpniecības nozarē, kā arī nepieciešamībai virzīt un mudināt sievietes iegūt papildu apmācību, lai paaugstinātu viņu nodarbinātības iespēju attiecībā uz tām rūpniecības nozarēm, kas strauji attīstās;
47. uzsver tādu Kopienas programmu nozīmi, kas veicina preču zīmju radīšanu, ražojumu izcelsmes norāžu aizsardzību un tādu Kopienas preču popularizēšanu ārpus tās robežām, ko ražo nozarēs, kurās tiek nodarbinātas galvenokārt sievietes, jo īpaši profesionālajos un starptautiskajos gadatirgos, rosinot sieviešu darbu un nodrošinot viņu nodarbinātību;
48. uzskata, ka pasākumos, kas veicami Komisijai, jo īpaši saistībā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sarunām, ir jāņem vērā katras nozares situācija un īpašās iezīmes, iespējas un problēmas, ar kurām saskaras katra nozare, un grūtības katrā dalībvalstī, jo īpaši sieviešu nodarbinātības un viņu tiesību jomā;
49. uzsver darbinieču un darbinieku tiesību aizsardzību rūpniecības uzņēmumu pārstrukturizācijas procesos, nepieciešamību to struktūrām, jo īpaši Eiropas uzņēmumu padomēm, visā šo procesu norises laikā pilnīgi nodrošināt informācijas pieejamību un neapstrīdamu iejaukšanās iespēju, tostarp veto tiesības, un nosakot darba ņēmējiem radušos zaudējumu atlīdzības kritērijus gadījumā, ja uzņēmumi neievēro savas līgumsaistības;
50. uzskata, ka ir svarīgi atvieglot darbinieku atgriešanos darbā pēc pārtraukuma karjerā;
51. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
Padomes 1975. gada 10. februāra Direktīva 75/117/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, ievērojot principu par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm (OV L 45, 19.2.1975, p. 19).
Otrais Interneta pārvaldības forums, kas notika Riodežaneiro no 2007. gada 12. līdz 15. novembrim
206k
42k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. janvāra rezolūcija par otro Interneta pārvaldības forumu, kas notika Riodežaneiro no 2007. gada 12. līdz 15. novembrim
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 23. jūnija rezolūciju par informācijas sabiedrību(1),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. marta rezolūciju par Eiropas informācijas sabiedrību izaugsmei un nodarbinātībai(2),
– ņemot vērā Ženēvas Deklarāciju par principiem un rīcības plānu, kurus 2003. gada 12. decembrī Ženēvā pieņēma Pasaules sammitā par informācijas sabiedrību (PSIS);
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Ceļā uz globālām partnerattiecībām informācijas sabiedrībā ‐ Ženēvas principu īstenošana praksē" (COM(2004)0480),
– ņemot vērā Tunisijā uzņemtās saistības un 2005. gada 18. novembrī Tunisijā pieņemto Informācijas sabiedrības programmu,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Ceļā uz globālām partnerattiecībām informācijas sabiedrībā: Pasaules sammita par informācijas sabiedrību Tunisijas fāzes pārskatīšana (WSIS) (COM(2006)0181);
– ņemot vērā Eiropas Padomes 2007. gada 10. augusta iesniegumu otrajam Interneta pārvaldības forumam, kas notika no 2007. gada 12. līdz 15. novembrim Riodežaneiro (Brazīlija);
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā Interneta pārvaldības foruma (IPF) mērķis ir realizēt Pasaules sammitā par informācijas sabiedrību piešķirtās pilnvaras, lai noorganizētu demokrātisku un pārredzamu dialogu, kurā iesaistītos visas ieinteresētās puses;
B. tā kā IPF galvenā nozīme un funkcija ir apspriest visdažādākos ar interneta pārvaldību saistītos jautājumus un, attiecīgā gadījumā, sagatavot ieteikumus starptautiskajai sabiedrībai;
C. tā kā pirmais IPF notika Atēnās no 2006. gada 30. oktobra līdz 2. novembrim un tur tika noteikti daži diskusiju jautājumi un formas, piemēram, dinamiskas koalīcijas, kuras rūpīgāk izskatīja Riodežaneiro un kuras ir jāturpina izskatīt turpmākajos IPF;
D. tā kā otrais IPF, kas notika Riodežaneiro no 2007. gada 12. līdz 15. novembrim, piesaistīja vairāk nekā 2000 dalībniekus;
E. tā kā Parlamenta nosūtītajām ad hoc delegācijām kopā ar Komisiju bija galvenā loma attiecībā uz Eiropas vērtību veicināšanu un sadarbību ar pilsoniskā sabiedrības organizācijām un šajā pasākumā klātesošajiem valsts parlamentu pārstāvjiem;
F. tā kā informācijas un sakaru tehnoloģijām (IST) ir izšķirošā loma Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā;
G. tā kā viena no Eiropas galvenajām interesēm attiecībā uz IST ir novērst digitālo plaisu gan reģionālajā, gan pasaules līmenī;
H. tā kā Eiropas Savienības un Eiropas Padomes galvenās prioritātes otrā IPF laikā bija bērnu aizsardzība tīmeklī, vārda brīvības aizsardzība un veicināšana, nepieciešamība garantēt atklātumu un piekļuvi, lai būtu iespējama dažādība, IP (Interneta protokols) adrešu un numuru piešķiršana un "lietisko internetu" (Internet of Things) saistībā ar RFID (radiofrekvenču identifikāciju) plašākā skatījumā;
I. tā kā šos jautājumus vēlreiz apspriedīs nākamajā IPF, kas notiks Deli no 2008. gada 8. līdz 11. decembrim,
1. uzskata, ka, lai gan IPF nav paredzēts formālu secinājumu pieņemšanai, Eiropas Savienība ir atbildīga par šī procesa atbalstīšanu, jo tas atstāj pozitīvu un konkrētu ietekmi uz interneta turpmāko attīstību atbilstīgi pieejai par visdažādāko iesaistīto pušu iesaistīšanu dialogā;
2. uzsver to, ka var jau gūt pozitīvu pieredzi no līdz šim IPF ietvaros notiekošās ražīgās sadarbības un to var izmantot, jo īpaši attiecībā uz elektronisko sakaru likumdošanas aspektiem un datu drošības un privātuma jautājumiem; uzsver nepieciešamību nākotnē nodrošināt atklātu un neatkarīgu internetu, kas balstītos uz ieinteresēto pušu iniciatīvām un vajadzībām, kā arī vārda brīvību;
3. aicina ieinteresētās ES iestādes savā likumdošanas darbā, piemēram, pārskatot elektronisko telekomunikāciju satvaru un i2010, kā arī jebkurus turpmākos ar IST saistītus likumdošanas priekšlikumus, ņemt vērā Tunisijas programmu informācijas sabiedrībai; uzsver tos veidus, kas padara internetu pieejamu plašākam cilvēku lokam, piemēram, starp operatoru un pakalpojumu sniedzēju savstarpējo konkurenci, neitralitāti starp IST tehnoloģiju un attīstību;
4. uzsver, cik svarīgi ir palielināt Parlamenta nozīmi IPF procesā un nākamajā Deli notiekošajā IPF cer sadarboties ar Brazīlijas un Indijas parlamentiem un citām ieinteresētajām pusēm;
5. aicina Padomi un Komisiju to darba kārtībā IPF pievērst īpašu uzmanību;
6. ņem vērā Lietuvas izteikto piedāvājumu organizēt 2010. gada IPF;
7. atzīst, ka jāveicina sadarbība ar Komisiju, piemēram, pēc katras IPF tikšanās organizējot regulāras padomdevēja grupas tikšanās;
8. uzsver, cik svarīgi IPF procesā ir ņemt vērā valstu un reģionu intereses, lai veidotu "vietējos" IPF, kā tas jau ir ierosināts Apvienotajā Karalistē;
9. mudina līdz 2009. gada vidum organizēt "Eiropas IPF", lai stiprinātu Eiropas dimensiju visā IPF un PSIS procesā; lūdz Parlamenta priekšsēdētājam piedāvāt materiāli tehnisko bāzi, lai vēl pirms Deli IPF organizētu sagatavošanās pasākumu, kurā būtu iesaistīti arī dalībvalstu parlamentu deputāti;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- ņemot vērā iepriekšējās Parlamenta rezolūcijas par cilvēktiesību stāvokli Ķīnā,
- ņemot vērā divas pēdējās ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga sarunu kārtas, kas notika 2007. gada 17. oktobrī Pekinā un 2007. gada 15. un 16. maijā Berlīnē,
- ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejas 2007. gada 26. novembrī rīkoto atklāto uzklausīšanu par cilvēktiesībām Ķīnā saistībā ar gatavošanos Pekinas 2008. gada Olimpiskajām spēlēm,
- ņemot vērā ANO olimpisko pamieru, uz kuru 2007. gada 31. oktobrī aicināja Ģenerālā asambleja, mudinot ANO dalībvalstis ievērot un veicināt mieru 2008. gada Olimpisko spēļu laikā,
- ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,
A. tā kā cilvēktiesību aizstāvi Hu Jia 2007. gada 27. decembrī policisti arestēja viņa mājās, izvirzot apsūdzību par kūdīšanu uz kaitniecību;
B. tā kā Hu Jia un viņa sieva Zeng Jinyan pēdējo gadu laikā ir vērsuši uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā un savas darbības dēļ vairākkārt atradušies mājas arestā;
C. tā kā Hu Jia veselības stāvoklis ir slikts un viņš cieš no aknu kaites, kuras dēļ viņam ir jālieto medikamenti;
D. tā kā 2006. gadā žurnāls Times ierindoja Zeng Jinyan starp simts pasaules varoņiem un pionieriem, bet 2007. gadā viņa un Hu Jia saņēma "Reportieru bez robežām" īpašo Ķīnas balvu un tika izvirzīts Saharova balvai;
E. tā kā cilvēktiesību organizācijas šo arestu ir nosaukušas par vēl vienu Ķīnas varas iestāžu mēģinājumu apklusināt kritiķus pirms 2008. gada Olimpiskajām spēlēm;
F. tā kā 57 Ķīnas inteliģences pārstāvji tūlīt pēc notikušā publicēja atklātu vēstuli, kurā aicina nekavējoties atbrīvot Hu Jia;
G. tā kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs 2007. gada 31. decembrī publicēja paziņojumu, kurā pārmeta Ķīnas varas iestādēm Hu Jia aizturēšanu un aicināja izmantot Olimpiskās spēles kā "iespēju Ķīnai pierādīt, ka valsts, kura rīko pasaules ievērojamāko sporta pasākumu, ievēro starptautiski atzītos cilvēktiesību standartus, tostarp vārda brīvību",
1. asi nosoda Hu Jia aizturēšanu un pieprasa nekavējoties atbrīvot gan viņu, gan visus disidentus, kas arestēti un ieslodzīti savas pārliecības dēļ;
2. aicina Ķīnas varas iestādes jebkādā gadījumā nodrošināt Hu Jia, viņa radinieku un juristu fizisko un psiholoģisko neaizskaramību;
3. aicina Ķīnu ievērot savas saistības attiecībā uz cilvēktiesībām un tiesiskumu, īpaši ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1998. gada 9. decembrī, un izbeigt ķīniešu cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu, lai parādītu apņemšanos Olimpiskajā gadā ievērot cilvēktiesības;
4. aicina Ķīnu neizmantot 2008. gada Olimpiskās spēles kā ieganstu, lai arestētu un nelikumīgi aizturētu un ieslodzītu disidentus, žurnālistus un cilvēktiesību aktīvistus, kuri vai nu ziņo par cilvēktiesību pārkāpumiem, vai arī rīko demonstrācijas, lai protestētu pret tiem;
5. atkārtoti pauž viedokli, ka, gatavojoties 2008. gada Olimpiskajām spēlēm, cilvēktiesību problēmām ir jāvelta daudz vairāk uzmanības un uzsver nepieciešamību "ievērot vispārējos ētikas pamatprincipus" un veicināt tādas miermīlīgas sabiedrības veidošanos, kas rūpējas "par cilvēka cieņas saglabāšanu", kā to paredz Olimpiskās hartas 1. un 2. pants;
6. mudina Ķīnu īstenot krimināllikuma reformu, paredzot daudz lielāku vārda brīvību žurnālistiem, rakstniekiem, ārštata darbiniekiem, reportieriem un citiem, kas ziņos pasaulei par tāda svarīga notikuma kā 2008. gada Olimpiskās spēles norisi; uzskata, ka šī reforma ļaus arī precizēt atsevišķas neskaidras tiesību normas (piemēram, Ķīnas kriminālkodeksa 105. pantu) un dos pasaulei pozitīvu signālu, ka Ķīnas Komunistiskās partijas septiņpdadsmitais kongress ir bruģējis ceļu cieņai pret dažādiem viedokļiem;
7. aicina Ķīnas varas iestādes ļaut Hu Jia un pārējiem apcietinātajiem disidentiem vajadzības gadījumā saņemt medicīnisko palīdzību un paturēt prātā, ka atrašanās nelabvēlīgos apstākļos var sabojāt šo cilvēku veselību;
8. mudina Ķīnas varas iestādes slēgt tā sauktos "melnos cietumus" – ieslodzījuma vietas, kas izveidotas "nemiera cēlāju" aizturēšanai, gatavojoties 2008. gada Olimpiskajām spēlēm;
9. aicina Eiropas Savienības Padomi vērsties pret Ķīnas varas iestādēm sakarā ar Hu Jia arestu un cilvēktiesību jurista un Hu Jia, kurš kļuvis par daudzu tūkstošu šobrīd Ķīnā apcietināto cilvēktiesību aizstāvju nožēlojamā stāvokļa simbolu, drauga Gao Zhisheng pazušanu 2007. gada 22. septembrī;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Ķīnas Tautas Republikas prezidentam un premjerministram un Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai.
Situācija Kongo Demokrātiskajā Republikā un izvarošana kā kara noziegums
219k
47k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. janvāra rezolūcija par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā un izvarošanu kā kara noziegumu
- ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR),
- Ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2007. gada 22. novembra rezolūciju par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā, jo īpaši valsts austrumos, un tās ietekmi uz reģionu,
- ņemot vērā 1998. gadā pieņemtos Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtus, un jo īpašu 7. un 8. pantu, kurā ir noteikts, ka izvarošana, seksuāla verdzība, piespiedu prostitūcija, piespiedu grūtniecība, piespiedu sterilizācija vai jebkura cita veida seksuālā vardarbība ir noziegums pret cilvēci un kara noziegums un šie noziegumi tiek pielīdzināti spīdzināšanai un smagiem kara noziegumiem neatkarīgi no tā, vai šie noziegumi tiek veikti starptautisku vai iekšēju konfliktu laikā un vai tas notiek sistemātiski vai nē,
- ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2007. gada 14. novembra 24. ziņojumu par ANO misiju Kongo Demokrātiskajā Republikā,
- ņemot vērā ANO misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUC) 2007. gada 27. jūlijā pieņemto paziņojumu,
- ņemot vērā organizācijas Human Rights Watch 2007. gada oktobra publikāciju "Krīzes uzliesmojums Kivu ziemeļu provincē",
- ņemot vērā organizācijas Human Rights Watch 2005. gada marta publikāciju "Taisnības meklējumos: seksuālās vardarbības apkarošana Kongo karā",
- ņemot vērā organizācijas Amnesty International 2007. gada ziņojumu,
- ņemot vērā ANO finansēto un 2007. gada 11. decembrī pieņemto Rīcības plānu humānās palīdzības sniegšanai Kongo Demokrātiskajā Republikā 2008. gadā,
- ņemot vērā ANO Humānās palīdzības koordinēšanas biroja 2007. gada 13. decembra dokumentu "Humānā palīdzība: jaunumi un analīze",
- ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,
A. tā kā KDR kara un nemieru sekas ir plaša un satraucoša seksuāla vardarbība pret sievietēm, ko veic bruņotas nemiernieku grupas, kā arī valdības armijas un policijas spēki;
B. tā kā KDR austrumu daļā sievietes sistemātiski tiek pakļautas nepieredzētu apmēru uzbrukumiem un tā kā saskaņā ar ANO Humānās palīdzības nodaļas ģenerālsekretāra vietnieka ziņojumu seksuālās vardarbības apmērs KDR ir vislielākais pasaulē;
C. tā kā izvarošana notiek arī pārvietoto personu nometnēs, kurās daudzi civiliedzīvotāji meklē patvērumu no kara, kura dēļ tikai 2007. gadā vien vairāk nekā 400 000 cilvēku bija spiesti pamest savas mājas un ciemus;
D. tā kā saskaņā ar ANO īpašo pārstāvi KDR zvēriskums pret sievietēm izpaužas kā izvarošana, izvarošana grupā, seksuāla verdzība un slepkavība, un šai vardarbībai ir tālejošas sekas, tostarp neatgriezeniski sieviešu fiziskās un psiholoģiskās veselības bojājumi;
E. tā kā saskaņā ar 2008. gada rīcības plānu humānās palīdzības sniegšanai KDR 2007. gadā KDR ir reģistrēti 32 353 izvarošanas gadījumi, kas, visticamāk, ir tikai daļa no kopējā izvarošanu skaita;
F. tā kā ANO Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1325 (2000) ir uzsvērta visu valstu atbildība, lai izbeigtu nesodāmību un sāktu kriminālvajāšanu pret personām, kuras ir izdarījušas noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, tostarp noziegumus, kas saistīti ar seksuālu un cita veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm;
G. tā kā pastāv aizdomas, ka izvarošanu izmanto, lai sievietes pazemotu viņu ģimeņu un kopienu priekšā, tādējādi iedragājot šo kopienu vienotību, morāli un kohēziju;
H. pauž bažas, ka izvarotās sievietes un meitenes cieš no plašas sociālās diskriminācijas un atstumtības ģimenē un kopienā, bet noziedzīgā nodarījuma izdarītāji paliek nesodīti, kas ir papildu iemesls tam, ka tikai daļa cietušo ziņo par izvarošanas gadījumiem;
I. pauž dziļas bažas, ka šādu noziegumu izmeklēšana ir neefektīva, nav ieviesti pasākumi liecinieku, cietušo un cietušo ģimenes locekļu aizsardzībai, trūkst informācijas par izmeklējamām lietām un cietušie nesaņem pienācīgu veselības aprūpi;
J. tā kā KDR parlamenta 2006. gadā pieņemtais jaunais likums pret seksuālu vardarbību, ar ko paredz paātrināt izvarošanas lietu izmeklēšanu un nosaka bargākus sodus, līdz šim ir bijis mazefektīvs;
K. tā kā 2007. gada 10. decembrī tika parakstīts Ruandas un KDR kopīgais paziņojums, lai rastu visaptverošu risinājumu jautājumā par bruņotu grupu klātbūtni Kivu provincē, jo šīs grupas veic seksuālu vardarbību un citus cilvēktiesību pārkāpumus;
L. tā kā šajā daudzus gadus ilgušajā bruņotajā konfliktā tieši vai netieši ir cietuši 4 miljoni cilvēku un vismaz 1,5 miljoni cilvēku ir pārvietoti, galvenokārt sievietes un bērni, kā arī ir sagrauta KDR sociālekonomiskā infrastruktūra,
1. stingri nosoda izvarošanas kā kara ieroča izmantošanu un atgādina, ka šie noziegumi ietilpst gan Starptautiskās Krimināltiesas, gan KDR jurisdikcijā;
2. jo īpaši mudina ziņot par personām, kuras pret sievietēm pielietojušas seksuālu vardarbību, un vainīgos uzrādīt, nodot kriminālvajāšanai un sodīt saskaņā ar valsts un starptautiskajām krimināltiesībām;
3. aicina KDR valdību izbeigt nesodāmību un īstenot KDR parlamenta pieņemto jauno likumu pret seksuālu vardarbību, ar ko paredz vainīgajiem piespriest bargākus sodus;
4. mudina starptautisko sabiedrību veikt visus iespējamos pasākumus, kas nepieciešami, lai atbalstītu kompetentās valsts iestādes šo lietu izmeklēšanā un vainīgo sodīšanā;
5. aicina ES piešķirt pietiekamus līdzekļus, lai sniegtu medicīnisku, tiesisku un sociālu atbalstu no seksuālas vardarbības cietušajiem, lai sievietes un meitenes nepakļautos turpmākai seksuālai vardarbībai;
6. aicina visus spēkus, kas iesaistījušies konfliktā KDR austrumu daļā, ievērot cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, lai pārtrauktu visus uzbrukumus sievietēm un citiem civiliedzīvotājiem un ļautu humānās palīdzības aģentūrām sniegt palīdzību cietušajiem;
7. aicina ES un ANO izvarošanu, piespiedu grūtniecību, seksuālu verdzību un citus seksuālās vardarbības veidus oficiāli atzīt par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, tostarp aicina šos noziegumus atzīt par spīdzināšanu un smagu kara noziegumu, neatkarīgi no tā, vai tos izdara sistemātiski vai ne;
8. aicina visas ANO dalībvalstis, kas nosūta personālu MONUC miera uzturēšanas misijās, izmeklēt visas sūdzības par seksuālu vardarbību un izmantošanu, jo īpaši nepilngadīgo sūdzības, un pēc iespējas drīz tiesāt vainīgos, kas izdarījuši seksuālas vardarbības noziegumus; tādēļ prasa piešķirt lielākas pilnvaras MONUC attiecībā uz civiliedzīvotāju aizsargāšanu no seksuālas vardarbības;
9. aicina ANO, Āfrikas Savienību, ES un citus KDR partnerus veikt visu iespējamo, lai ieviestu efektīvu mehānismu seksuālās vardarbības uzraudzībai un reģistrēšanai KDR un sniegt efektīvu un atbilstīgu palīdzību un aizsardzību sievietēm, jo īpaši valsts austrumu daļā;
10. pauž dziļas bažas, ka seksuāla vardarbība rada masveida aizplūšana no lauku rajoniem, un uzsver, ka seksuāla vardarbība un tās popularizēšana iznīcina visu sociālo infrastruktūru un ir tiešs, valstiska mēroga apdraudējums;
11. atzinīgi vērtē Gomā Kivu ziemeļu provincē) atklāto miera, drošības un attīstības konferenci un cer, ka karadarbība, kas tika pārtraukta konferences laikā, ir pirmais solis, lai samierinātu karojošās puses; mudina konferences dalībniekus izskatīt jautājumu par seksuālu vardarbību pret sievietēm un meitenēm un apņemties saukt vainīgos pie atbildības;
12. aicina Komisiju sniegt atbalstu, tostarp finansiālu palīdzību, miera konferences organizēšanai Kivu, lai noturīgu risinājumu panākšanā iesaistītu iedzīvotājus;
13. aicina KDR valdību un MONUC garantēt atbilstīgu drošības līmeni humānās palīdzības organizāciju locekļiem;
14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, ES dalībvalstu valdībām, KDR un Lielo ezeru reģiona valdībām, Āfrikas Savienības iestādēm un ANO ģenerālsekretāram.
Ēģipte
217k
50k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. janvāra rezolūcija par situāciju Ēģiptē
- ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerību,
- ņemot vērā 2007. gada 15. novembra rezolūciju par nopietnajiem notikumiem, kuri apdraud kristiešu un citu ticīgo kopienu pastāvēšanu(1),
- ņemot vērā 1995. gada novembra Barselonas deklarāciju,
- ņemot vērā Komisijas 2003. gada 21. maija paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par stratēģiskajām pamatnostādnēm ES rīcības pastiprināšanai cilvēktiesību un demokratizācijas jomā attiecībā uz Vidusjūras reģiona partneriem (COM(2003)0294),
- ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona cilvēktiesību tīkla pirmo konferenci Kairā 2006. gada 26.–27. janvārī,
- ņemot vērā ANO 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu un cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu,
- ņemot vērā ES pamatnostādnes saistībā ar cilvēktiesību aizstāvjiem,
- ņemot vērā 19. pantu ANO Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām, kuru Ēģipte ratificēja 1982. gadā;
- ņemot vērā Starptautisko konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu;
- ņemot vērā darba programmu, ko 2005. gada novembrī Barselonas augstākā līmeņa sanāksmē pieņēma valstu un valdību vadītāji,
- ņemot vērā Eiropas parlamentu priekšsēdētāju 5. konferences secinājumus, kurus pieņēma 2005. gada 26. novembrī Barselonā,
- ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas (EMPA) 2006. gada 27. martā pieņemto rezolūciju un šīs asamblejas priekšsēdētāja deklarāciju,
- ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku(2),
- ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,
A. tā kā 2007. gada martā Eiropas Savienība un Ēģipte parakstīja Eiropas kaimiņattiecību politikas kopīgo rīcības plānu Asociācijas Komitejas ietvaros, kas izveidota ar Eiropas-Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar kuru izveidota asociācija starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Ēģiptes Arābu Republiku no otras puses; tā kā šajā rīcības plānā izklāstītas prioritātes, kurās īpaša uzmanība jāvelta to iestāžu efektivitātes palielināšanai, kuras ir atbildīgas par demokrātijas stiprināšanu, tiesiskuma nodrošināšanu un visu veidu cilvēktiesību veicināšanu;
B. tā kā sekmēt demokrātijas, cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošanu ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem un mērķiem, un tas veido kopēju pamatu Eiropas un Vidusjūras reģiona attīstībai;
C. tā kā Eiropas Parlaments attiecībām ar Ēģipti piešķir lielu nozīmi un uzskata, ka godīgas un pārredzamas vēlēšanas ir vienīgais veids, kā panāk rezultātus demokrātiskākas sabiedrības izveidē; uzsver, ka ES un Ēģiptes attiecības un Ēģipte ir nozīmīga Eiropas un Vidusjūras reģiona stabilitātei un attīstībai;
D. tā kā Ēģiptes iestādes ir apsolījušas pārtraukt žurnālistu apcietināšanu, tomēr šis solījums līdz šim nav izpildīts;
E. tā kā opozīcijas kandidāts prezidenta amatam Ayman Nour vēl joprojām izcieš piecus gadus ilgo cietumsodu, kuru viņam 2005. gadā piesprieda pēc negodīgas tiesas, kas bija balstīta uz politiski motivētām apsūdzībām, un tā kā viņa veselības stāvoklis šī ieslodzījuma dēļ pasliktinās;
F. ņemot vērā Arodbiedrību un strādājošo dienestu centra un tā filiāļu slēgšanu, kas ir pirmā reize, kad ar valdības lēmumu tiek slēgta aizstāvības NVO, un ņemot vērā Asociācijas juridiskās palīdzības sniegšanai cilvēktiesību jomā (AHRLA) slēgšanu un tai sekojošo spriedumu pret cilvēktiesību aktīvistu un centra vispārējo koordinatoru Kamal Abbas, kuru pēc esejas publicēšanas periodiskajā izdevumā "Kalam Sanya" apsūdzēja Mohammed Mostafa apmelošanā;
G. tā kā koptus, bahaiešus, šiītus, korānistus un citu reliģisko minoritāšu pārstāvjus diemžēl vēl joprojām ļoti negatīvi ietekmē sektantiska izolācija;
1. atzīst Ēģiptes lomu Tuvo Austrumu miera procesā, kā arī ES un Ēģiptes attiecību nozīmi visam Eiropas un Vidusjūras reģionam un to nozīmi cīņā pret starptautisko terorismu un fundamentālismu, tomēr uzsver, ka cilvēktiesību ievērošana ir viena no ES un Ēģiptes asociācijas nolīguma pamatvērtībām, un atkārtoti apliecina Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības nozīmi, lai sekmētu tiesiskumu un pamatbrīvību ievērošanu;
2. uzskata, ka nesen veikti aresti un pasākumi pret NVO un cilvēktiesību aizstāvjiem apdraud saistības, ko Ēģiptes valdību uzņēmusies pamattiesību un brīvību jomā, kā arī demokratizācijas procesu valstī; atbalsta nevalstisko organizāciju "kampaņu par apvienošanās brīvību", kuru 34 nevalstiskās organizācijas uzsāka 2007. gada 13. maijā pēc pirmā kopīgā ziņojuma par administratīvo apspiešanu un apspiešanu drošības jomā;
3. aicina Ēģiptes valdību, ievērojot 19. pantu ANO Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām, pārtraukt visu veidu apspiešanu, tostarp tiesu iestāžu pasākumus, plašsaziņas līdzekļos strādājošo un ‐ plašākā nozīmē ‐ cilvēktiesību aizstāvju un aktīvistu, kuri aicina veikt reformas, apcietināšanu, kā arī ievērot vārda brīvību;
4. aicina Ēģiptes valdību ievērot tās apņemšanos 2008. gada 31. maijā atcelt ārkārtas stāvokli; aicina Ēģiptes iestādes grozīt 1996. gada tiesību aktu Nr. 25 par kara tiesām, kas ir viens no galvenajiem šķēršiem pamatbrīvību pilnīgas izmantošanas ceļā, un nodrošināt, ka visi terorisma apkarošanas nolūkā pieņemtie pasākumi un tiesību akti pilnībā atbilst starptautiskajiem cilvēktiesību likumiem;
5. pilnībā atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt akadēmisko brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un personiskās reliģiskās pārliecības brīvību; šajā sakarā aicina atcelt patvaļīgos administratīvos pasākumus, piemēram, tos pasākumus, kas vērsti pret Arodbiedrību un strādājošo dienestu centru un Asociāciju juridiskās palīdzības sniegšanai cilvēktiesību jomā; aicina atbrīvot Kamal Abbas un citus aktīvistus; mudina nodrošināt, ka ar likumu par apvienībām netiek uzspiesti patvaļīgi ierobežojumi saistībā pilsoniskās sabiedrības organizāciju miermīlīgām darbībām;
6. aicina nekavējoties atbrīvot Ayman Nour, ņemot vērā ziņojumus par viņa veselības stāvokļa pasliktināšanos, un aicina nekavējoties sankcionēt vizīti, tostarp kvalificētu mediķu vizīti, lai pārbaudītu viņa labklājības stāvokli;
7. uzsver, ka pilnībā jāievēro principi, kas noteikti Āfrikas Vienotības organizācijas 1969. gada Konvencijā par īpašiem bēgļu problēmu aspektiem Āfrikā, kā arī principi, kas iekļauti 1993. gada Starptautiskajā konvencijā par migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimeņu tiesībām un aizsardzību; atbalsta ANO Migrējošo darba ņēmēju komitejas 2007. gada maija noslēguma apsvērumus, kuros ir iekļauts aicinājums no jauna izmeklēt 27 patvēruma meklētāju no Sudānas nogalināšana 2005. gada decembrī;
8. aicina pārtraukt visa veida spīdzināšanu un sliktu izturēšanos un mudina veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai aizdomas par spīdzināšanas gadījumiem ir pamatotas; aicina Ēģiptes valdību atļaut, ka valsti apmeklē ANO īpašais ziņotājs par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu;
9. uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt un stiprināt tiesu iestāžu neatkarību, grozot un atceļot tiesību normas, kuras ierobežo vai nepietiekamā mērā garantē šādu neatkarību; uzsver nepieciešamību ievērot un aizsargāt tiesnešu apvienošanās un vārda brīvību, ievērojot ANO pamatprincipu par tiesu iestāžu neatkarību 8. un 9. pantu;
10. atzinīgi vērtē Ēģiptes centienus nodrošināt robežas ar Gazu aizsardzību un mudina visas iesaistītas puses aktīvāk cīnīties pret kontrabandu caur tuneļiem, kuri iziet uz Gazas sektoru;
11. mudina Eiropas Savienību cilvēktiesību situāciju padarīt prioritāti ES un Ēģiptes politisko jautājumu apakškomitejas gaidāmās sanāksmes darba kārtībā; aicina Padomi un Komisiju ziņot par to Parlamentam un Parlamentu cieši iesaistīt novērtēšanas procesā;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Ēģiptes valdībai un parlamentam, dalībvalstu un ārpus ES esošo Vidusjūras reģiona valstu, kuras parakstījušas Barselonas deklarāciju, valdībām un parlamentiem, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, kā arī Padomei un Komisijai.