Eiropas Parlamenta 2008. gada 31. janvāra lēmums par Reglamenta 19. panta interpretāciju par prezidenta pienākumiem

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja 2008. gada 24. janvāra vēstuli,

-   ņemot vērā Reglamenta 201. pantu,

1.   pieņem šādu turpmāk izklāstītu Reglamenta 19. panta interpretāciju:"

Reglamenta 19. panta 1. punktu var interpretēt tā, ka ar šo pantu piešķirtās pilnvaras ietver tiesības aizliegt iesniegt pārmērīgi daudz priekšlikumu, piemēram, attiecībā uz Reglamenta neievērošanu, uz darba kārtību, balsojuma skaidrojumiem, kā arī pārmērīgas un nepamatotas prasības izmantot atsevišķu balsošanu, balsošanu pa daļām vai balsošanu pēc saraksta, ja priekšsēdētājs uzskata, ka šo priekšlikumu mērķis ir apzināti traucēt Parlamenta darbu vai ierobežot citu deputātu tiesības.

2.   uzdod tā priekšsēdētājam informēšanas nolūkā nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 31. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei pie ārējām robežām, kas balstīts uz to, ka tranzītam caur to attiecīgajām teritorijām Bulgārija, Čehijas Republika, Kipra, Ungārija, Latvija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija dažus dokumentus vienpusēji atzīst par līdzvērtīgiem savām attiecīgās valsts vīzām (COM(2007)0508 – C6-0279/2007 – 2007/0185(COD))

P6_TA(2008)0025 A6-0511/2007

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0508),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 62. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0279/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0511/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 31. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2008/EK, ar ko ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei pie ārējām robežām, pamatojoties uz to, ka tranzītam caur to attiecīgajām teritorijām Bulgārija, Kipra un Rumānija dažus dokumentus vienpusēji atzīst par līdzvērtīgiem savām attiecīgās valsts vīzām

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 582/2008/EK.)

Eiropas Parlamenta 2008. gada 31. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 896/2006/EK, ar ko ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei uz ārējām robežām, kas balstīts uz dažu Šveices un Lihtenšteinas izdotu uzturēšanās atļauju vienpusēju atzīšanu dalībvalstīs tranzīta vajadzībām to teritorijā (COM(2007)0508 – C6-0280/2007 – 2007/0186(COD))

P6_TA(2008)0026 A6-0509/2007

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0508),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0280/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A6-0509/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 31. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2008/EK, ar ko groza Lēmumu Nr. 896/2006/EK, ar ko ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei uz ārējām robežām, kas balstīts uz dažu Šveices un Lihtenšteinas izdotu uzturēšanās atļauju vienpusēju atzīšanu dalībvalstīs tranzīta vajadzībām to teritorijā

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam, Lēmumam Nr. 586/2008/EK.)

Eiropas Parlamenta 2008. gada 31. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūru (COM(2006)0864 – C6-0005/2007 – 2006/0286(COD))

P6_TA(2008)0027 A6-0001/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0864),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0005/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0001/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 31. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008, par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūru, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 788/96

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. .../2008.)

Eiropas Parlamenta 2008. gada 31. janvāra normatīvā rezolūcija par Austrijas Republikas ierosmi, lai pieņemtu Padomes Lēmumu par sadarbības uzlabošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstu īpašajām intervences vienībām krīzes situācijās (15437/2006 – C6-0058/2007 – 2007/0803(CNS))

P6_TA(2008)0028 A6-0507/2007

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Austrijas Republikas ierosmi (15437/2006),

–   ņemot vērā ES līguma 30. un 32. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

–   ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, ar kuru saskaņā Padome ar to ir apspriedusies (C6-0058/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0507/2007),

1.   apstiprina grozīto Austrijas Republikas ierosmi;

2.   aicina Padomi atbilstīgi grozīt tekstu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Austrijas Republikas ierosmi;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Austrijas Republikas valdībai.

Austrijas Republikas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 4. apsvērums (4)  Nevienas dalībvalsts rīcībā nav visi līdzekļi, resursi, pieredze un zināšanas, lai efektīvi risinātu jebkāda veida plaša mēroga krīzes situācijas, kurām ir vajadzīga īpaša intervence. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai katra dalībvalsts varētu lūgt palīdzību citai dalībvalstij. (4)  Nevienas dalībvalsts rīcībā nav visu līdzekļu, resursu, pieredzes un zināšanu, lai efektīvi risinātu jebkāda veida specifiskas vai plaša mēroga krīzes situācijas, kurām ir vajadzīga īpaša intervence. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai katra dalībvalsts varētu lūgt palīdzību citai dalībvalstij. Grozījums Nr. 2 5. apsvērums (5)  Šajā lēmumā ir noteikti daži vispārēji noteikumi par atbildību, tostarp par krimināltiesisko atbildību, lai radītu tiesisku pamatu apstākļiem, kuros attiecīgās dalībvalstis vienotos lūgt un sniegt palīdzību. Šī tiesiskā pamata pieejamība un deklarācija, kurā norādītas kompetentās iestādes, ļaus dalībvalstīm ātri reaģēt gadījumā, ja rodas krīzes situācija, (5)  Padomes Lēmums 2007/.../TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (Prīmes Lēmums), un it īpaši tā 18. pants nosaka dalībvalstu policijas savstarpējās palīdzības veidus saistībā ar masu pulcēšanos un līdzīgiem lieliem pasākumiem, katastrofām un nopietniem negadījumiem. Šajā lēmumā nav ietverta masu pulcēšanās, dabas katastrofas vai nopietni negadījumi Prīmes Lēmuma 18. panta nozīmē, bet tas papildina tos Prīmes Lēmuma noteikumus, kuros paredzētas dalībvalstu policijas savstarpējās palīdzības iespējas, ko sniedz, īpašām intervences vienībām iesaistoties citās situācijās, proti, cilvēku izraisītās krīzes situācijās vai terorisma situācijās, kas rada būtiskus tiešus fiziskus draudus personām, īpašumam, infrastruktūrai vai iestādēm, īpaši ķīlnieku sagrābšanas, lidmašīnu nolaupīšanas un līdzīgos gadījumos. Ievērojot minēto, katrai dalībvalstij ir jānorāda tās kompetentās iestādes, kurām attiecīgās citas dalībvalstis var lūgt palīdzību vai intervenci. Grozījums Nr. 3 5.a apsvērums (jauns) (5a)  Šā tiesiskā regulējuma pieejamība un apkopojums, kurā norādītas kompetentās iestādes, ļaus dalībvalstīm ātri reaģēt un ietaupīt laiku gadījumā, ja rodas šāda krīzes vai terorisma situācija. Turklāt, lai palielinātu dalībvalstu spēju novērst šādas krīzes situācijas un reaģēt uz tām, jo īpaši terora aktiem, īpašajām intervences vienībām ir svarīgi regulāri rīkot sanāksmes un kopējus mācību pasākumus, lai savstarpēji bagātinātos ar pieredzi. Grozījums Nr. 4 1. pants Šajā lēmumā ir noteikti vispārēji noteikumi un nosacījumi, lai ļautu vienas dalībvalsts īpašajām intervences vienībām sniegt palīdzību un/vai darboties citas dalībvalsts (turpmāk "dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu") teritorijā gadījumos, kad šī otrā dalībvalsts tās ir uzaicinājusi un tās ir piekritušas to darīt, lai risinātu krīzes situāciju. Šajā lēmumā ir noteikti vispārēji noteikumi un nosacījumi, lai ļautu vienas dalībvalsts (turpmāk "dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu") īpašajām intervences vienībām sniegt palīdzību un/vai darboties citas dalībvalsts (turpmāk "dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu") teritorijā gadījumos, kad šī otrā dalībvalsts tās ir uzaicinājusi un tās ir piekritušas to darīt, lai risinātu krīzes situāciju. Par praktiskajiem aspektiem un pasākumiem šā lēmuma īstenošanai tieši vienojas dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, un dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu. Grozījums Nr. 6 2. panta 2. punkts 2) "krīzes situācija" ir jebkura cilvēka izraisīta situācija dalībvalstī, kas rada būtiskus tiešus fiziskus draudus personām vai iestādēm šajā dalībvalstī, jo īpaši ķīlnieku sagrābšana, lidmašīnu nolaupīšana un tamlīdzīgi starpgadījumi. 2) "krīzes situācija" ir tāda jebkura cilvēka izraisīta situācija dalībvalstī, kura dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka ir veikta, tiek veikta vai būs veikta noziedzīga darbība, kas rada būtiskus tiešus fiziskus draudus personām, īpašumam, infrastruktūrai vai iestādēm šajā dalībvalstī, jo īpaši situācijas, kas minētas Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/475/TI 1 1. panta 1. punktā. ____________________ 1 OV L 164, , 22.6.2002., 3. lpp. Grozījums Nr. 7 2. panta 2.a punkts (jauns) 2.a) "kompetentā iestāde" ir valsts iestāde, kas var izteikt pieprasījumus un piešķirt atļaujas saistībā ar īpašo intervences vienību izvietošanu. Grozījums Nr. 8 3. panta 1. punkts 1.  Dalībvalsts var lūgt palīdzību no citas valsts īpašās intervences vienības, lai risinātu krīzes situāciju. Dalībvalsts var pieņemt vai noraidīt šādu lūgumu, vai ierosināt citu palīdzības veidu. 1.  Dalībvalsts var lūgt citas valsts īpašās intervences vienības palīdzību krīzes situācijas risināšanā, ar kompetento iestāžu starpniecību iesniedzot lūgumu, kurā izklāstīts pieprasītās palīdzības veids. Kompetentā iestāde dalībvalstī, kas saņem pieprasījumu, var pieņemt vai noraidīt šādu lūgumu, vai ierosināt citu palīdzības veidu. Grozījums Nr. 9 4. pants Vispārēji noteikumi par atbildību Civiltiesiskā un kriminālā atbildība 1.  Ja saskaņā ar šo lēmumu dalībvalsts amatpersonas darbojas citas dalībvalsts teritorijā, šī pēdējā minētā dalībvalsts ir atbildīga par jebkādu kaitējumu, ko minētās amatpersonas izraisījušās savas darbības laikā. Ja dalībvalsts amatpersonas darbojas citas dalībvalsts teritorijā un/vai saskaņā ar šo lēmumu tiek lietots aprīkojums, piemēro noteikumus par civiltiesisko un kriminālo atbildību, kas izklāstīti Prīmes Lēmuma 21. un 22. pantā. 2.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja kaitējumu izraisījušas darbības, kuras bijušas pretrunā dalībvalsts, kas iesniegusi pieprasījumu, rīkojumiem, vai ja ir pārkāptas attiecīgās amatpersonu pilnvaras atbilstīgi viņu valsts tiesību aktiem, piemēro šādus noteikumus: a) dalībvalsts, kuras teritorijā ir nodarīti kaitējumi, novērš šos kaitējumus saskaņā ar nosacījumiem, kurus piemēro šīs valsts amatpersonu nodarītiem kaitējumiem; b) dalībvalsts, kuras amatpersonas ir nodarījušas kaitējumu kādai personai citas dalībvalsts teritorijā, pilnībā atlīdzina šai dalībvalstij visas summas, ko tā izmaksājusi cietušajiem vai personām, kas viņu vārdā ir tiesīgas uz atlīdzību; c) neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām un izņemot b) apakšpunktu, katra dalībvalsts šajā punktā paredzētajā gadījumā atturas no atlīdzības pieprasīšanas par citas dalībvalsts nodarītiem kaitējumiem. Grozījums Nr. 10 5. pants 5. pants svītrots Krimināltiesiska atbildība 3. pantā minēto darbību laikā amatpersonas, kuras darbojas citas dalībvalsts teritorijā, uzskatāmas par šīs dalībvalsts amatpersonām attiecībā uz nodarījumiem, kuri izdarīti pret viņām vai kurus viņas ir izdarījušas. Grozījums Nr. 11 6. pants Dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgās iestādes vajadzības gadījumā organizē sanāksmes un kopīgas apmācības un mācības, lai apmainītos ar pieredzi un vispārēju, praktisku un tehnisku informāciju par palīdzības sniegšanu krīzes situācijās. Visas iesaistītās dalībvalstis nodrošina, ka to īpašās intervences vienības organizē sanāksmes un regulāri rīko kopīgus apmācības kursus un mācības, lai apmainītos ar pieredzi, speciālām zināšanām un vispārēju, praktisku un tehnisku informāciju par palīdzības sniegšanu krīzes situācijās. Šādas sanāksmes, apmācības kursus un mācības var finansēt saskaņā ar noteiktām Eiropas Savienības finanšu programmām, un tās var saņemt dotācijas, ko finansē no Eiropas Savienības kopbudžeta. Šajā sakarā ES prezidējošā dalībvalsts cenšas nodrošināt, lai šādas sanāksmes, apmācības kursi un mācības notiktu. Grozījums Nr. 12 7. pants Katra dalībvalsts pati sedz savas izmaksas, ja vien attiecīgās dalībvalstis nav vienojušās citādi. Dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, sedz darbības izmaksas, kas radušās pieprasījumu saņēmušās dalībvalsts īpašajām intervences vienībām saistībā ar 3. panta piemērošanu, tostarp transporta un uzturēšanās izdevumus, ja vien attiecīgās dalībvalstis nav vienojušās citādi. Grozījums Nr. 13 8. panta 4.a punkts (jauns) 4.a Nevienu šā lēmuma noteikumu netulko kā atļauju piemērot šos noteikumus, kas reglamentē dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, attiecībām ar attiecīgajām iestādēm trešās valstīs, apejot spēkā esošos dalībvalstu tiesību sistēmu noteikumus, kuri piemērojami starptautiskajai policijas sadarbībai.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 31. janvāra rezolūcija "Eiropas Pētniecības telpa: jaunas perspektīvas" (2007/2187(INI))

P6_TA(2008)0029 A6-0005/2008

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 4. aprīļa zaļo grāmatu "Eiropas Pētniecības telpa: jaunas perspektīvas" (COM(2007)0161),

-   ņemot vērā Komisijas darba dokumentu (SEC(2007)0412), kas pievienots iepriekšminētajai Komisijas zaļajai grāmatai,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas 7. pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)(1),

-   ņemot vērā Padomes 2006. gada 19. decembra lēmumu 2006/973/EK par īpašo programmu "Cilvēki", ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem(2),

-   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 24. maija rezolūciju "Zināšanu izmantošana praksē. Plaša mēroga inovācijas stratēģija Eiropai"(3),

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0005/2008),

A.   tā kā 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadome atbalstīja mērķi izveidot Eiropas Pētniecības telpu (EPT);

B.   tā kā 2002. gada 15. un 16. marta Barselonas Eiropadome vienojās par mērķi līdz 2010. gadam palielināt kopējos izdevumus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no Eiropas Savienības IKP (divas trešdaļas no kopējā ieguldījuma saņemot no privātā sektora);

C.   tā kā ES Septītā pamatprogramma paredz atbalstu EPT izveidei;

D.   tā kā vienlaicīgi ar EPT izveidi kā papildinājumam jānotiek Eiropas Augstākās izglītības telpas un Eiropas Inovāciju telpas izveidei, visām trim kopā veidojot tā saucamo "zināšanu trijstūri";

E.   tā kā Eiropas pētniecības telpai ir trīs galvenie aspekti: pētniecības iekšējais tirgus, kur notiek brīva pētnieku, tehnoloģiju un zināšanu kustība, valstu un reģionālo pētniecības darbību, programmu un politikas jomu efektīva koordinācija ES līmenī un ES mērogā īstenotas un finansētas iniciatīvas;

F.   tā kā ES nepieciešami lielāki pūliņi visās pētniecības dimensijās, it īpaši saistībā ar koordināciju attiecībā uz cilvēkiem, infrastruktūru, organizācijām, finansējumu, zināšanu apmaiņu un globālo sadarbību, lai ES pārvarētu pētniecības sadrumstalotību un apzinātos savu potenciālu;

G.   tā kā darba iespējas un apstākļi neveicina jaunu vīriešu un sieviešu pievēršanos pētniecībai, kas nozīmē, ka tiek zaudēti vērtīgi cilvēkresursi;

H.   tā kā pētniecības un izstrādes finansējums ES joprojām tālu atpaliek no Lisabonas mērķa, kas ir 3 % no IKP;

I.   tā kā EPT izveidei ir vajadzīgs plašāks redzējums, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas;

J.   tā kā sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas vairumā zinātnes un inženierijas jomu un vadošajos amatos;

K.   tā kā Eiropas Savienības privātā sektora ieguldījums pētniecībā un izstrādē atpaliek no tās tiešajiem konkurentiem,

Pētniecības vienota darba tirgus izveide

1.   atzinīgi vērtē pētnieka karjeras vienoto definīciju un informācijas sistēmas izveidi ar datiem par pētnieku nodarbinātību un pētniecības praksi visā Eiropā un uzskata, ka tas ES palīdzēs sasniegt augstāko pētniecības līmeni;

2.   prasa dalībvalstīm un reģioniem nekavējoties izstrādāt stratēģijas, lai attīstītu materiālos un cilvēkresursus pētniecības un jauninājumu jomā, it īpaši uzlabojot un nodrošinot pētniecības infrastruktūru, palielinot pētnieku mobilitāti ar pastiprinātu finanšu atbalstu, īstenojot vietējās iniciatīvas, lai piesaistītu pētniekus, atceļot juridiskos, administratīvos un valodu šķēršļus, veicot apmaiņu ar personālu un nodrošinot piekļuvi visiem, it īpaši sievietēm un jaunajiem pētniekiem;

3.   noteikti atbalsta Eiropas Pētnieku hartu un Rīcības kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā, kas padara EPT pievilcīgāku pētniekiem; aicina Komisiju publicēt informāciju par to, kādā mērā harta un rīcības kodekss ir ieviests dalībvalstīs;

4.   uzsver, ka jāizstrādā un jāievieš vienots Eiropas karjeras plāns pētniecības jomā un integrēta informācijas sistēma ar brīvajām darba vietām un apmācības līgumiem pētniecībā Eiropā; uzskata, ka ir svarīgi izveidot vienotu pētniecības darba tirgu;

5.   uzsver, ka ir svarīgi procedūras pētnieku pieņemšanai darbā un paaugstināšanai amatā padarīt pilnīgi atvērtas un pārredzamas; aicina dalībvalstis nodrošināt līdzsvarotāku vīriešu un sieviešu skaitu struktūrās, kur lemj par pieņemšanu darbā un paaugstināšanu amatā;

6.   pauž nožēlu, ka vēl joprojām palielinās investīciju pētniecībā un izstrādē aizplūde pāri Atlantijas okeānam; uzsver, cik būtiski ir apturēt pieredzējušu Eiropas pētnieku aizbraukšanu; aicina īstenot atbilstīgus pasākumus, lai noturētu pētniekus ES un panāktu viņu atgriešanos ES, jo īpaši nodrošinot plašas karjeras iespējas un pievilcīgus darba apstākļus gan vīriešiem, gan sievietēm;

7.   atbalsta plānu palielināt pētnieku ģeogrāfisko mobilitāti, kā arī mobilitāti nozares iekšienē (starp universitātēm un pētniecības organizācijām un starp akadēmisko vidi un privāto sektoru), lai nodrošinātu zināšanu izplatību un tehnoloģiju nodošanu; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis papildināt maģistrantūras un doktorantūras studiju programmas, veicinot kopīgu pētniecības pārraudzību dažādās valstīs, un apsvērt iespēju ieviest Eiropas pēcdoktorantūras stipendijas un mācību programmas, par pamatu izmantojot ļoti veiksmīgo Erasmus programmu;

8.   uzsver, ka labi funkcionējošs iekšējais tirgus ir būtisks veiksmīgai EPT attīstībai un ka ļoti svarīga ir pētnieku brīva pārvietošanās; pauž nožēlu par šķēršļiem, kas vēl arvien ierobežo pētnieku mobilitāti ES teritorijā; aicina veikt pasākumus brīvas pētnieku pārvietošanās uzlabošanai, jo īpaši atceļot atlikušos pagaidu ierobežojumus attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kā arī uzlabojot ES pētniecības infrastruktūru; atbalsta Eiropas Jauninājumu un tehnoloģiju institūta (EIT) izveidi;

9.   uzskata, ka pētnieku piekļuvi ES nedrīkst kavēt pašreizējie valstu šķēršļi, piemēram, iegūto sociālo garantiju nepietiekama atzīšana un pārnesamība, neizdevīgi nodokļi un ģimenes pārvākšanās grūtības; mudina dalībvalstis publiskās tiesības nodarbinātības jomā attīstīt tā, lai, piemēram, pētniekiem no dalībvalstīm un trešām valstīm būtu līdzīgi darba apstākļi un nebūtu šķēršļu uzņemties pētniecisko darbu;

10.   atgādina, ka pētnieku mobilitāti varētu uzlabot "pētniecības kupons", ko pētnieki izmantotu citās dalībvalstīs un uzņemošajās pētniecības iestādēs un universitātēs, tādējādi nodrošinot iespēju saņemt papildu finansējumu pētniecībai, kura piesaista ārzemju pētniekus; uzskata, ka tas ne tikai palielinātu pētniecības iestāžu un universitāšu interesi uzņemt pētniekus no citām dalībvalstīm un iegūt vistalantīgākos zinātniekus, bet arī veicinātu izcilības centru attīstību, radot iespēju vispievilcīgākajām pētniecības programmām un iestādēm atrast vairāk pētnieku un uzlabot finansiālo situāciju; uzskata, ka šādam pētnieku mobilitātes papildus atbalstam jāpapildina mobilitātes pašreizējās finansēšanas sistēmas, un ka finansējumu var atvēlēt no Septītās pamatprogrammas programmām "Sadarbība" un "Iespējas";

11.   norāda uz to, ka jāsniedz atbalsts jaunajiem pētniekiem, lai it īpaši nodrošinātu viņu iespējas turpināt saņemt stipendijas, mainot darba vietas Eiropas Savienībā;

12.   uzskata, ka jāveicina Kopienas tiesiskais regulējums attiecībā uz pētnieku brīvu pārvietošanos EPT, lai trešo valstu pilsoņiem atvieglotu vīzu un darba atļauju saņemšanu;

13.   uzskata, ka jāveic īpaši pasākumi, kas veicinātu sieviešu piedalīšanos pētniecībā, lai ievērojami palielinātu sieviešu, kas nodarbojas ar pētniecību, daļu;

14.   uzskata, ka jauniešu arvien mazāka vēlme izvēlēties izglītību zinātnes un tehnoloģiju jomā ir cieši saistīta ar nepietiekamu privātā sektora un akadēmiskās vides sadarbību; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju intensīvāk veicināt šo divu sektoru sadarbību;

15.   aicina dalībvalstis dalīties pieredzē, lai izstrādātu saskaņotu pieeju invalīdu atbalstam Kopienas finansētajā pētniecībā un ievērojami palielinātu to invalīdu skaitu, kas sāk vai turpina pētnieka karjeru;

16.   uzskata, ka publiskajām iestādēm, pētniecības iestādēm un uzņēmumiem jāveicina pasākumi, lai saskaņotu privāto dzīvi ar darbu;

17.   aicina Komisiju izpētīt, kā Eiropas Savienībā visos līmeņos var uzlabot eksakto priekšmetu mācīšanu; pauž nožēlu par cilvēkresursu trūkumu pētniecībā un izstrādē daudzās dalībvalstīs, ko var izskaidrot ar to, ka jauniešiem samazinās interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem un par pētnieku karjerām; tāpēc iesaka, sagatavot iniciatīvas, kas iepazīstina skolēnus ar pētniecību laboratorijās un ārpus tām; turklāt iesaka veicināt aktīvas un pētīšanu izmantojošas mācību metodes ar novērošanu un eksperimentiem, izstrādāt profesoru un pētnieku apmaiņas programmas un vietējo un reģionālo iestāžu līmenī atbalstīt novatoriskas apmācību metodes; uzskata, ka zinātnes straujā attīstība var radīt plaisu starp parastajiem pilsoņiem un zinātnisko un tehnoloģiju pētniecību; uzskata, ka jāveicina un jāatbalsta dialogs starp zinātniekiem un pārējo sabiedrību un ka zinātniekiem pētījumu rezultāti jāpaskaidro tā, lai tie būtu saprotami un pieejami visiem;

18.   uzskata, ka jāuzlabo pētnieku sociālie apstākļi, radot darba iespējas viņu dzīvesbiedriem un palīdzot atrast aprūpes iespējas vai skolas viņu bērniem;

Pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras izveide

19.   atzinīgi vērtē panākto virzību pētniecības infrastruktūru izveidē, pieņemot Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas komisijas (ESFRI) ceļvedi; tomēr uzskata, ka jārada arī jaunas iespējas un infrastruktūras, kuras pašlaik veidojas dalībvalstīs un kuras nav saistītas ar ESFRI;

20.   mudina, lai finansējumu jaunām paneiropas pētniecības infrastruktūrām piešķirtu tikai tad, ja nav līdzvērtīgu valsts infrastruktūru, kas pētniekiem no citām dalībvalstīm sniedz līdzīgas piekļuves iespējas;

21.   uzsver pētniecības organizāciju lomu un nozīmi Eiropas pētniecībā paralēli tam, ko veic universitātes un pētniecības finansēšanas aģentūras; aicina Komisiju pirms vienošanās par kopēju politiku un īstenošanas plānu kopā ar reģionālajām iestādēm sasniegt augstu sadarbības līmeni ar valstu aģentūrām, universitātēm un pētniecības organizācijām Eiropā;

22.   aicina Komisiju ierosināt tiesisku regulējumu, kas veicinātu lielu Kopienas pētniecības organizāciju izveidi un darbību, un apsvērt jau esošo Eiropas iestāžu un nolīgumu, piemēram, Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Eiropas Kodolenerģētikas attīstības nolīguma (EFDA) iesaistīšanu, lai gan šādu organizāciju izveidē būtu jāizvairās no starpvaldību līgumu slēgšanas;

23.   vienlaikus iesaka, lai organizācijas no valstīm ar mazāk dinamisku pētniecības nozari, bet pienācīgu potenciālu, būtu pilnībā iesaistītas paneiropas pētniecības infrastruktūras izveidošanā;

24.   uzskata, ka lielu pētniecības infrastruktūru apstiprināšanas procesā jāparedz līdzekļi pētniecībai un izstrādei, informācijas tehnoloģijām un darbībai, lai nodrošinātu ilgtermiņa operācijas un nepārtrauktus uzlabojumus;

25.   atzīst, ka Eiropas Tehnoloģiju institūtam ir nozīmīga loma ES pētniecības infrastruktūras stiprināšanā;

26.   aicina Komisiju atbalstīt pētniecības organizācijas, universitātes un pētniecības finansēšanas aģentūras, lai tās kļūtu spēcīgākas un lai tās apvienotu resursus EPT izveidē; mērķis ir kļūt par līderi pasaules mērogā galvenajās zinātnes jomās;

Pētniecības iestāžu stiprināšana

27.   pauž nožēlu, ka pētniecības un izstrādes jomai veltīto izdevumu vidējie rādītāji ES ir tikai 1,84 % no IKP pretstatā 2,68 % ASV un 3,18 % Japānā, un par to, ka šo izdevumu apjoms svārstās no 0,39 % Rumānijā un 0,4 % Kiprā līdz 3,86 % Zviedrijā; uzsver, cik būtiski ir palielināt vidējos izdevumus, kā arī palielināt dažu dalībvalstu izdevumus; uzsver, cik svarīgi visā Eiropas Savienībā vairāk koncentrēties uz daudzveidīgu pētniecību un izstrādi, lai veicinātu pāreju uz digitālo ekonomiku; uzskata, ka tas ir būtisks priekšnoteikums, lai radītu atbilstošus apstākļus Lisabonas stratēģijā paredzētās zināšanu ekonomikas izveidei;

28.   atzīst EPT reģionālās dimensijas nozīmi un uzskata, ka reģionālo klasteru radīšana ir būtisks līdzeklis, lai nodrošinātu sadarbību starp universitātēm, pētniecības iestādēm un rūpniecības sektoru un radītu Eiropas izcilības centrus; uzskata, ka programmas "Pētniecības potenciāls" un "Zināšanu reģioni", kā arī struktūrfondi, kas attīsta pētniecības un jauninājumu potenciālu reģionos, jāuzskata par vienu no galvenajiem ieguldījumiem Septītās pamatprogrammas mērķu sasniegšanā;

29.   uzsver valstu un reģionālo kontaktpunktu nozīmi pamatprogrammu efektivitātes paaugstināšanā un aicina tos padziļināt sadarbību;

30.   aicina Komisiju izveidot Eiropas forumu ar augsta līmeņa valsts pārstāvjiem, tostarp valsts pētniecības padomēm, kam jāidentificē, jāattīsta un jāatbalsta lielākās paneiropas pētniecības iniciatīvas, kā arī aicina izveidot zinātniskās un tehniskās pārskatīšanas kopēju sistēmu, lai labāk izmantotu Eiropas programmu rezultātus; uzskata, ka būtu lietderīgi ieviest uzticamu zināšanu apstiprināšanas un analīzes, kontroles un sertifikācijas metožu sistēmu, un Eiropas Savienībā izveidot izcilības centru tīklu;

31.   aicina Komisiju nodrošināt, lai izcilības tīkli un pētniecības kopienas, kas atrodamas tiešsaistē, būtu pilnībā papildinošas, nosakot to mērķus, kā arī darbības un finansēšanas noteikumus;

32.   aicina Komisiju arī turpmāk veicināt publiskos iepirkumus, lai atbalstītu pētniecību un izstrādi ES līmenī, konsekventāk izmantojot publiskos instrumentus un resursus;

33.   atzinīgi vērtē publisko pētniecības iestāžu un universitāšu iniciatīvu, lai izstrādātu hartu par intelektuālā īpašuma izmantošanu, ko atbalstīja 2007. gada 21. un 22. jūnija Briseles Eiropadome, ja tikai tiek izstrādāti izmantojami noteikumi, kas jo īpaši ņemtu vērā vajadzību pēc zinātnes atziņu iegūšanas un nodošanas;

34.   vērš uzmanību uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kā pētniecības struktūru lomu; uzskata, ka jāstiprina to līdzdalība pētniecības uz izstrādes projektos Eiropas līmenī saskaņā ar mērķi MVU piešķirt vismaz 15 % no Septītās pamatprogrammas budžeta;

35.   uzskata, ka spēcīgai pētniecībai jābūt ciešām saitēm ar jauninājumiem, tādēļ uzskata, ka jāplāno konkrēta rīcība, lai izveidotu pilnībā integrētu Eiropas Pētniecības un jauninājumu telpu;

Zināšanu apmaiņa

36.   uzskata, ka investīcijas infrastruktūrā, funkcionalitātē un elektronisko savstarpējo norāžu iniciatīvās ir nodrošinājušas ievērojamus zinātniskās informācijas izplatīšanas un izmantošanas uzlabojumus un ka Berlīnes deklarācija par atklātu piekļuvi zināšanām dabaszinātnēs un humanitārajās zinātnēs ir piemērs tam, kā internets radījis iespējas eksperimentēt ar jauniem modeļiem; uzsver, cik svarīgi ievērot autora izvēles brīvību un intelektuālā īpašuma tiesības, saglabāt profesionālapskati un nodrošināt atzītu darbu uzticamu un drošu saglabāšanu, un mudina ieinteresētās personas kopīgi strādāt izmēģinājuma projektos, lai novērtētu alternatīvo modeļu, piemēram, atklātas piekļuves ieviešanas ietekmi un dzīvotspēju;

37.   atbalsta Komisijas veicināto "atvērtās inovācijas" jēdzienu, saskaņā ar kuru publiskais un privātais sektors kļūst par pilnvērtīgiem partneriem un dalās ar zināšanām, ar noteikumu, ka tiek izstrādāta līdzsvarota un godīga sistēma, kas apvieno atklātu piekļuvi zinātniskajiem sasniegumiem un šo sasniegumu izmantošanu privātajā sektorā (godīga zināšanu apmaiņa); uzskata, ka oficiāli jāatzīst noteikums par godīgu un atbilstīgu finansiālo atlīdzību par rūpniecības nozarē izmantotajām publiskajām zināšanām;

38.   noteikti uzskata, ka juridiskā nenoteiktība un dārdzība intelektuālā īpašuma tiesību jomā ievērojami veicina Eiropas pētniecības centienu sadrumstalotību; tādēļ mudina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu dažādiem juridiskiem instrumentiem, ko varētu izmantot, lai Eiropas Pētniecības telpā mazinātu šķēršļus zināšanu nodošanai; norāda, ka pareizi reģistrēti izgudrojumi var būt nozīmīgs zināšanu avots un ka tiesību akti intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, tostarp Eiropas patenta likums, nevar būt šķērslis zināšanu nodošanai; uzsver, cik būtiski ir izveidot Kopienas patentu un augstas kvalitātes, rentablu, inovācijām labvēlīgu Eiropas patentu tiesu sistēmu, kas ņemtu vērā Eiropas Kopienu Tiesas kompetenci; norāda uz Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas patentu sistēmas stiprināšanu (COM(2007)0165); norāda, ka no tā izrietošā tiesiskā sistēma palīdzēs veicināt privātā sektora iesaistīšanos pētniecībā un stiprinās Eiropas izgudrotāju pozīcijas starptautiskā mērogā;

39.   aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm izveidot Eiropas forumu, lai koordinētu Eiropas un valsts līmeņa pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos diskusijā par zinātni, pētniecību un tehnoloģijām;

40.   uzskata, ka Eiropas Pētniecības telpā kopīgie pētniecības centri jāizmanto kā neatkarīgas un neitrālas zinātniski un tehniski augsta līmeņa struktūras, kas ES iestādēm nodrošina specifiskas zināšanas un galvenajos jautājumos (piemēram, dzīves kvalitāte, pārtikas nekaitīgums, vide, patērētāju aizsardzība) palīdz lēmumu pieņemšanas procesā;

41.   uzskata, ka līdz ar atjaunoto uzdevumu atbalstīt un veicināt centru darbību un līdz ar koncentrēšanos uz ieguvumiem no to struktūras, arī kopīgajiem pētniecības centriem ir nozīmīga loma, veicinot īsti eiropeiskas iespējas jaunu pētnieku mācīšanas un mobilitātes jomā;

Pētniecības programmu un prioritāšu optimizēšana

42.   uzskata par lietderīgu īstenot principu par nacionālo programmu savstarpēju atvēršanu dalībniekiem no citām dalībvalstīm, jo tas būtu solis tuvāk informācijas apmaiņai par nacionālajām programmām un veicinātu valstu pētniecisko darbību novērtējumu starptautiskā līmenī;

43.   norāda, ka daudzām dalībvalstīm, jo īpaši tām, kurām ir vājāk attīstītas pētniecības un izstrādes struktūras, draud intelektuālā darbaspēka emigrācija uz citām ES dalībvalstīm; lai to novērstu, aicina veikt pasākumus, kas nodrošina, ka dalībvalstu pētniecības politikas papildina cita citu, nevis savstarpēji konkurē, lai it īpaši veicinātu resursu koordinēšanu, kā arī novērstu to dublēšanos un izkliedi;

44.   uzskata, ka ir vērts iepazīties ar iespējām, ko piedāvā "mainīgās ģeometrijas" mehānisms, kas ir izdevīgs veids, kā panākt atbilstošu elastību tematisko programmu īstenošanā;

45.   uzsver, ka labāk jāsaskaņo ES un valstu pētniecības finansēšana;

46.   uzskata, ka nacionālo pētniecības programmu finansēšanas atvēršana visiem dalībvalstu pētniekiem vispirms jāsāk ar fundamentālajiem pētījumiem vai "progresīvajiem pētījumiem";

47.   konstatē, ka vietējās un reģionālās iestādes jāiesaista pētniecībai draudzīgā sistēmā un tām ir jāsniedz nozīmīgs ieguldījums Eiropas Pētniecības telpas izveidošanā, ko var paveikt, izmantojot Kopienas finansēšanas programmas, piemēram, Septīto pamatprogrammu, bet, ka ievērojams progress būtu panākams, izmantojot arī struktūrfondu programmas; it īpaši uzskata, ka steidzami jāpalielina "zinātniski vājāku" reģionu pētniecības un izstrādes potenciāls, izmantojot gan struktūrfondus, gan Septītās pamatprogrammas finansējumu, kā arī valstu un reģionālās investīcijas, lai efektīvi risinātu arī vietējās problēmas, ar ko saskaras sabiedriski orientēta pētniecība;

48.   norāda, ka Lisabonas stratēģijas mērķus nav iespējams sasniegt, ja netiks būtiski palielināta privātā sektora iesaistīšanās zinātniskajā izpētē; aicina Komisiju veicināt privāto uzņēmumu investīcijas un piedalīšanos pētniecībā; atbalsta viedokli, ka jāattīsta Eiropas vadošā loma tehnoloģiski ietilpīgos tirgos, kas pamatojas uz stingriem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības standartiem; uzskata, ka tālab ir svarīgi labi funkcionējošos tirgos paplašināt publiskā un privātā sektora partnerības;

49.   mudina dalībvalstis garantēt atbilstīgu finansējumu valsts un reģionu līmeņa pētniecības pasākumiem, kas paredzēti darbības programmās, un nodrošināt efektīvu paraugprakses apmaiņu un sadarbību starp reģioniem; konstatē, ka paraugpraksi, kas ir efektīva vienā reģionā, nevar bez izmaiņām automātiski pārnest uz citiem reģioniem; uzsver, ka tādēļ reģionu līmenī ir jāveic īpaši novērtējumi, pamatojoties uz ticamiem, pārredzamiem un visu pušu pieņemtiem rādītājiem;

50.   uzsver, ka ir būtiski atraisīt visu Eiropas reģionu pētniecības potenciālu, lai palielinātu Eiropas pētniecības konkurētspēju;

51.   uzskata, ka jāatjaunina sadarbības formas un instrumenti un tie jāpielāgo Eiropas Pētniecības telpas mērķiem; iesaka turpināt attīstīt tādas iniciatīvas kā Eiropas sadarbība zinātniskās un tehniskās izpētes jomā (COST) un Viseiropas tīkls uz tirgu orientētas rūpnieciska rakstura pētniecības un izstrādes veicināšanai (EUREKA);

52.   atzīst izcilības tīklu nozīmi EPT izveidē, jo tie nodrošina ilgtspējīgu integrāciju, tādējādi izvairoties no pētniecības sadrumstalotības, un aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt veiksmīgus tīklus, lai sasniegtu šo mērķi;

53.   uzsver, ka mērķtiecīga sadarbība pētniecības un izstrādes jomā būtiski veicinātu Eiropas pētniecības un izstrādes izplatīšanās iespējas visā pasaulē; tādēļ mudina savienot valsts un reģionālās pētniecības sistēmas gan ar Eiropas tīkliem, gan ar tīkliem ārpus Eiropas, tomēr tas jāveic saskaņā ar EPT mērķi, lai nodrošinātu saskaņotību starp valsts un reģionālo pētniecības programmu un Eiropas interešu prioritātēm, piemēram, jo īpaši Eiropas Tehnoloģijas institūtu; saistībā ar to aicina Komisiju apzināties telpiskās plānošanas un reģionālo zinātņu nozīmi teritoriālajā kohēzijā, it īpaši attiecībā uz programmu Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīkls (ESPON) 2013; uzskata, ka teritoriālā sadarbība jāattīsta kā līdzeklis, lai sasniegtu kritisko masu un sagatavotos darbībai starptautiskā līmenī; tādēļ aicina dalībvalstis novērst pārrobežu administratīvos šķēršļus, kas kavē sadarbību starp zināšanu iestādēm; iesaka atklāto koordinācijas metodi, lai salīdzinātu valstu paraugpraksi šajā jomā;

54.   uzskata, ka stratēģiskiem lēmumiem par publisko finansējumu ir vajadzīga plašāka pieeja prioritāšu noteikšanā un ka Eiropas tehnoloģiju platformas un kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas, cita starpā, gūtu labumu no tā, ka ilgtermiņa stratēģiju izstrādāšanā vairāk iesaistītu publiskās un privātās organizācijas, piemēram, universitātes, pētniecības organizācijas un MVU;

55.   uzsver vajadzību palielināt investīcijas pētniecībā un izstrādē un veicināt jauninājumus Eiropā; saistībā ar to atsaucas uz Eiropas teritoriālās attīstības programmas un Lisabonas mērķu apvienošanu kohēzijas politikas stratēģiskajos mērķos, jo abi ir priekšnoteikumi konkurētspējas nodrošināšanai; uzsver nepieciešamību apvienot Eiropas Pētniecības telpas centralizēto pieeju ar reģionālās politikas decentralizēto pieeju; uzsver nepieciešamību uzlabot pētniecības darbību un programmu, piemēram, Eiropas Tehnoloģiju platformu un ERA-NET programmas saskaņošanu;

56.   uzskata, ka, izstrādājot darba programmas un uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus Septītās pamatprogrammas ietvaros, jāņem vērā pētnieku kopienas prognozes un stratēģiskās programmas;

Atvērtība pasaulei ‐ starptautiskā sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā

57.   uzskata, ka sadarbība pētniecībā un izstrādē var palīdzēt sasniegt konkrētus Tūkstošgades attīstības mērķus, un tādēļ uzskata, ka ir svarīgi saskaņot ES zinātniskās sadarbības politiku ar ES ārlietu politiku un programmām jomā, kas paredzēta atbalstam attīstībai;

58.   aicina Komisiju stiprināt sadarbību pētniecībā, lai veicinātu dialogu, mieru, drošību un ekonomisko un sociālo attīstību; uzskata, ka šāda sadarbība ļaus ES labāk risināt īpaši aktuālus jautājumus, piemēram, jautājumus par ilgtspējīgu attīstību reģionos, veselību, nodrošinātību ar pārtiku un klimata pārmaiņām;

59.   aicina Komisiju uzsākt, īstenot un atbalstīt pasākumus, lai palielinātu jaunattīstības valstu zinātnieku dalību starptautiskajā zinātnieku sadarbībā un pētniecības un izstrādes projektos, un veicināt piekļuvi intelektuālajam īpašumam visā pasaulē; uzsver, cik būtiski Eiropas Savienībā ir piesaistīt pētniekus arī no trešām valstīm, jo īpaši no ES kaimiņvalstīm, tostarp ātrāk transponējot Padomes 2005. gada 12. oktobra Direktīvu 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos(4), pilnībā ņemot vērā pētnieku vajadzības; atbalsta Komisijas priekšlikumu par "zilo karšu" sistēmas ieviešanu, kam būtu liela nozīme cilvēkresursu piesaistīšanā tai zinātnes un tehnoloģiju jomas daļai, uz kuru neattiecas minētā direktīva;

60.   vēlas, lai EPT, ņemot vērā tās atvērtību pasaulei, pievērstu īpašu nozīmi attālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām, lai izmantotu to priekšrocības un bagātības, tos saskaņoti iekļaujot ar izcilības tīkliem saistītajos zinātniskās un tehniskās sadarbības pasākumos;

61.   uzskata, ka ES kaimiņvalstis un valstis, kuru politika ir tuvāka ES ģeopolitiskajām prioritātēm, piemēram, Vidusjūras baseina, Austrumeiropas, Āfrikas un Latīņamerikas valstis, jāmudina piedalīties EPT, vairāk veicinot zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīgumus;

62.   uzskata, ka valstis, kuru politika ir tuvāka ES ģeopolitiskajām prioritātēm, piemēram, Vidusjūras baseina valstis, jāmudina piedalīties plašākā Eiropas Pētniecības telpā, kas var pakāpeniski paplašināt koordinēšanas programmas, zināšanu apmaiņas principus un pētnieku mobilitāti aiz stingrām ES un asociēto valstu robežām;

o
o   o

63.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp. (2) OV L 400, 30.12.2006., 270. lpp. Labots OV L 54, 22.2.2007., 91. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0212. (4) OV L 289, 3.11.2005., 15. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 31. janvāra normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza Direktīvu 97/67/EK attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi (13593/6/2007 – C6-0410/2007 – 2006/0196(COD))	P6_TA(2008)0030 A6-0505/2007
KĻŪDU LABOJUMI COR01

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (13593/6/2007 – C6-0410/2007)(1),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0594),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0505/2007),

1.   apstiprina kopējo nostāju;

2.   konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.   uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.   uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 307 E, 18.12.2007., 22. lpp. (2) Pieņemtie teksti, 11.7.2007., P6_TA(2007)0336.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 31. janvāra rezolūcija par Irānu

P6_TA(2008)0031 RC-B6-0046/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, īpaši attiecībā uz kodolprogrammas jautājumu un cilvēktiesībām, kuras pieņēma 2005. gada 13. oktobrī,(1) un 2005. gada 17. novembrī,(2) tā 2006. gada 15. februāra rezolūciju par Irānas konfrontāciju ar starptautisko sabiedrību(3) un tā 2007. gada 25. oktobra rezolūciju par Irānu(4),

–   ņemot vērā Eiropadomes secinājumus par Irānu, jo īpaši, kas pieņemti 2007. gada 14. decembra sanāksmē,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes (ANO DP) rezolūcijas 1696(2006), 1737(2007) un 1747(2007) par Irānas kodolprogrammu,

–   ņemot vērā 2007. gada 21. augusta darba plānu, par ko vienojušās Irāna un Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra (SAEA), kura mērķis noskaidrot jautājumus, kas saistīti ar Irānas kodolprogrammu (iekļauts SAEA valdes 2007. gada 30. augusta ziņojuma (GOV/2007/48) "Drošībās kontroles līguma, kas saistīts ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, ieviešana Irānas Islāma Republikā" pielikumā INFCIRC/711),

–   ņemot vērā SAEA valdes ziņojumus, jo īpaši 2007. gada 15. novembra ziņojumu (GOV/2007/58) "Drošībās kontroles līguma, kas saistīts ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, un Drošības Padomes rezolūciju 1737 (2006) un 1747 (2007) attiecīgo punktu ieviešana Irānas Islāma Republikā",

–   ņemot vērā ASV Izlūkdienesta novērtējuma ziņojumu par Irānas nodomiem un kapacitāti kodolenerģētikas jomā (ASV INZ), kas publicēts 2007. gada 3. decembrī un SAEA ģenerāldirektora Dr. Mohamed El Baradei paziņojumu par šo jautājumu (paziņojums presei 2007/22),

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas (ANO ĢA) 2006. gada 19. decembra rezolūciju Nr. 61/176, un jo īpaši ANO ĢA 2007. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 62/168 par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,

–   ņemot vērā ANO ĢA 2007.gada 18. decembra rezolūciju Nr. 62/149 par moratoriju attiecībā uz nāvessoda izmantošanu,

–   ņemot vērā otrās 2007. gada 8.-9. decembrī Teherānā notikušās Eiropas Parlamenta un Irānas parlamenta sanāksmes secinājumus,

–   ņemot vērā Padomes Prezidentūras 2008. gada 25. janvāra deklarāciju ES vārdā par nāvessodu Irānā,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā Līguma par kodolieroču neizplatīšanu (NPT) IV pantā noteikts, ka nekas šajā Līgumā nav interpretējams tā, ka tas skar līgumslēdzēju pušu neatņemamās tiesības attīstīt atomenerģijas izpēti, ražošanu un izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem bez diskriminācijas un saskaņā ar Līguma I un II pantu;

B.   tā kā Irāna līdz šim nav pārtraukusi visus ar urāna bagātināšanu un pārstrādi saistītos pasākumus, kā arī nav ratificējusi NPT papildprotokolus, kā tas tika pieprasīts ANO DP rezolūcijās 1696 (2006), 1737 (2006) un 1747 (2007), lai atjaunotu ticību tam, ka šī programma paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem,

C.   tā kā Dr. El Baradei iepriekšminētajā 2007. gada 15. novembra ziņojumā atzīmēja, ka ir panākumi īstenojot SAEA drošības pasākumus Irānā un ka tā sniegusi vairāk informācijas par kodolprogrammas iepriekšējiem aspektiem; tā kā viņš tomēr uzsvēra, ka nepieciešana ciešāka sadarbība, lai izskaidrotu pašreizējo rīcību, tostarp par augsti bagātināta urāna pēdām, ko inspektori atrada kodolražotnēs, tā kā viņš neatlaidīgi aicina Irānu cik iespējams ātri īstenot papildprotokolu;

D.   tā kā sarunās ar Dr. El Baradei, kas risinājās 2008. gada 12. janvārī Teherānā, Irānas līderi piekrita sniegt atbildes uz visiem atlikušajiem jautājumiem attiecībā uz agrākajām viņu valsts darbībām kodolenerģijas jomā četru nedēļu laikā;

E.   tā kā ASV INZ tika noteikts, ka Irāna, kas savu kodolieroču programmu pārtrauca 2003. gadā, to līdz 2007. gada vidum nebija atsākusi, tomēr ir bažas par urāna bagātināšanu un tā iespējamo izmantošanu kodolieročiem nākotnē; tā kā sakarā ar šā ASV INZ publicēšanu tika atcelta apsteidzošu militāru darbību iespēja pret Irānu pirms prezidenta Dž. Buša pilnvaru laika beigām;

F.   tā kā G8 valstu vadītāji ikgadējā augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gada 6.–8. jūnijā Heiligendamnā uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi izstrādāt un ieviest daudzpusējas pieejas mehānismus attiecībā uz kodoldegvielas ciklu kā iespējamo alternatīvu bagātināšanas un pārstrādes pasākumiem valstī;

Par cilvēktiesībām

G.   tā kā situācija Irānas Islāma Republikā attiecībā uz civiltiesību un politisko brīvību ievērošanu pēdējo 2 gadu laikā ir pasliktinājusies, jo īpaši pēc prezidenta vēlēšanām 2005. gada jūnijā, neskatoties uz to, ka Irāna saskaņā ar dažādiem starptautiskiem instrumentiem šajā jomā ir apņēmusies veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības;

H.   tā kā pēdējos gados, jo īpaši pēdējos mēnešos ļoti pieauga cilvēku nogalināšanas gadījumi Irānā, tostarp nepilngadīgo un homoseksuāļu, bieži vien publiski pakarot;

I.   tā kā ir apstiprinājušies nāvessoda izpildes gadījumi, ko bieži veic publiski, pakarot vai nomētājot ar akmeņiem, ieslodzīto spīdzināšana un slikta izturēšanās pret viņiem, regulāra un patvaļīga ieslodzījuma laika pagarināšana vieninieku kamerā, slepena aizturēšana, nežēlīgas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās un šādu sodu piemērošana, ieskaitot miesassodus un amputācijas, un nesodāmība cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā;

J.   tā kā pieaug vardarbīgas represijas pret politiskajiem oponentiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, informācijas sniedzējiem internetā, skolotājiem, inteliģences pārstāvjiem, sievietēm, studentiem, arodbiedrību pārstāvjiem un personām, kas pieder pie reliģiskām, etniskām, lingvistiskām vai cita veida minoritātēm;

K.  tā kā minoritātes, piemēram, azerbaidžāņi, sufisti, sunnīti, tiek aizvien vairāk diskriminēti un aizskarti reliģiskās vai etniskās izcelsmes dēļ, kā arī tiek pārkāptas viņu kultūras un pilsoņu tiesības; tā kā noteiktu minoritāšu pārstāvji, piemēram, ahwazi, kurdi, beludži un bahajieši, tiek pat spīdzināti un sodīti ar nāvi,

L.   tā kā bahajiešu reliģijas kopienas locekļi nevar praktizēt savu reliģiju, tos nežēlīgi vajā un tiem ir liegtas burtiski jebkādas civilās tiesības (piemēram, īpašuma tiesības, piekļuve augstākajai izglītībai) un tā kā viņu kulta vietas ir pakļautas vandālismam;

M.   tā kā tiek vajātas vai jau tikušas vajātas vairākas sieviešu tiesību kustības aktīvistes, par to, ka viņas iesaistījās "miljons parakstu" kampaņā, cenšoties panākt sievietes diskriminējošu likumu atcelšanu, viņu plāns bija iesniegt šos parakstus valsts parlamentā; tā kā Irāna joprojām nav parakstījusi Konvenciju par sieviešu visa veida diskriminācijas novēršanu,

N.   tā kā no darba ir atlaisti vairāki simti pasniedzēju, kurus apvaino pārliecīgā laicīgumā, un tā kā pēc protesta akcijām tika arestēti vairāki studenti, tostarp arī tie, kas piedalījās demonstrācijās saistībā ar Valsts universitāšu studentu dienu 2007. gada 7. decembrī;

O.   tā kā kandidātu reģistrācija valsts parlamenta vēlēšanām 2008. gada martā beidzās 2008. gada 10. janvārī, Iekšlietu ministrija paziņos lēmumus, sākot ar 2008. gada 22. janvāri, un Uzraudzības padomei, kas uzrauga vēlēšanu atbilstību Konstitūcijai, ir tiesības noraidīt kandidātus;

Par ES attiecībām ar Irānu

P.   tā kā 2003. gada decembrī Irāna pārtrauca ES un Irānas visaptverošo dialogu un kopš 2004. gada jūnija saistībā ar ES un Irānas cilvēktiesību dialogu nav notikusi neviena sanāksme;

Q.   tā kā ES attiecības ar Irānu pēdējos gados bijušas balstītas uz trīspusēju pieeju, proti, sarunām par tirdzniecības un sadarbības līgumu, politisko dialogu un cilvēktiesību dialogu, un tā kā šos trīs aspektus nevar nodalīt;

Par kodolprogrammu

1.   atkārtoti apstiprina, ka Irānas kodolprogrammas potenciāli izplatīšanas draudi joprojām rada nopietnas bažas ES un starptautiskajai sabiedrībai, kā to nepārprotami pauž ANO DP rezolūcija 1696 (2006), 1737 (2006) un 1747 (2007); tādēļ izsaka nožēlu, ka Irāna joprojām nav izpildījusi savas starptautiskās saistības apturēt visus ar bagātināšanu un pārstrādi saistītos pasākumus;

2.   pauž atbalstu ES centieniem rast sarunu rezultātā panāktu ilgtspējīgu atrisinājumu Irānas kodolprogrammas sakarā un uzsver svarīgo SAEA lomu;

3.   atzīmē panākumus SAEA un Irānas darba plāna ieviešanā, atkārtoti aicina Irānu atjaunot kodolprogrammas pārskatāmību, sniedzot SAEA izsmeļošas, skaidras un ticamas atbildes, lai atrisinātu visus neatrisinātos jautājumus un kliedētu bažas attiecībā uz šo programmu, ieskaitot tēmas, kam varētu būt militāra nozīme, pilnībā īstenot Drošības kontroles līguma prasības, ieskaitot tā papilu pasākumus, un ratificēt un īstenot papildprotokolu;

4.   atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ANO DP rezolūcijām, kas pieņemtas saskaņā ar ANO Hartas VII nodaļas 41. pantu; atbalsta iepriekšminētos Eiropadomes 2007. gada 14. decembra sanāksmes secinājumus; pauž gandarījumu par vienošanos attiecībā uz jauno rezolūcijas projektu par Irānu, kas paredz turpmākus pasākumus, kas panākta ANO DP pastāvīgo locekļu ārlietu ministru, Vācijas un ES Kopējās Ārpolitikas un Drošības Poliktikas (KĀDP) Augstā pārstāvja 2008. gada 22. janvāra sanāksmē Berlīnē, kā arī par to, ka starptautiskā sabiedrībai joprojām ir kopēja pieeja šim jautājumam,

5.   atkārtoti pauž savu nostāju, ka pašreizējās kodoleskalācijas atrisinājums ir iespējams un ka nav jāapsver nekādas militāras darbības; pauž atbalstu Dr. El Baradei centieniem līdz 2008. gada martam ar Irānu atrisināt visus neatrisinātos jautājumus; aicina ASV administrāciju un visus pārējos iesaistītos dalībniekus atteikties no jebkādām runām par militāriem pasākumiem vai par Irānas režīma maiņas politiku;

6.   atzīmē ASV INZ nesenos secinājumus par Irānas militāro un civilo kodolprogrammu; uzskata, ka šajos secinājumos apstiprināta ES politika, kas izpaužas kā divējāda pieeja, lai izmantojot diplomātiskos kanālus, pārliecinātu Irānu pilnībā ievērot SAEA prasības un tā ticamā un pārbaudāmā veidā atsakās no civilās programmas saistīšanas ar militāriem mērķiem;

7.   tādēļ mudina Irānu nekavējoties uzsākt jaunu sarunu posmu par turpmāko kodolprogrammas virzību un pārtraukt visa veida bagātināšanas pasākumus; aicina ASV pēc to diplomātiskajiem panākumiem sarunās ar Ziemeļkoreju, tieši kopā ar ES piedalīties sarunās ar Irānu, ņemot vērā, ka ASV var piedāvāt papildu drošības garantijas, jo īpaši, izmantojot daudzpusējo shēmu , sadarbojoties ar SAEA Vīnē;

8.   aicina veikt ticamus pasākumus daudzpusējas kodolatbruņošanās jomā, stiprinot Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, kā arī aicina ES uzņemties iniciatīvu, lai izvestu no strupceļa pašreizējās sarunas par kodolatbruņošanos;

9.   uzsver, ka sadarbība ar ASV, Krieviju, Ķīnu un valstīm, kas nav pievienojušās iepriekš minētajam līgumam, ir svarīga, lai izvērtētu papildu koncepcijas, kuru mērķis ir panākt vispārēju vienošanos ar Irānu par kodoliekārtām un to izmantošanu, kā arī ir svarīgi ņemt vērā Irānas bažas par drošību;

10.   uzskata, ka šāda vispārēja vienošanās palīdzēs izveidot ilgtspējīgu drošības sistēmu reģionā, kurā ietilpst Indija, Pakistāna un citas kodollielvalstis, kā arī uzskata, ka Irānai kā reģionāla līmeņa dalībniekam jāuzņemas atbildība;

11.   aicina starptautisko sabiedrību nopietni pārdomāt jauna daudzpusēja pamata izveidi attiecībā uz atomenerģijas izmantošanu, kas tādā viedā, kā to piedāvā SAEA, varētu nodrošināt kodoldegvielas piegādes, līdz minimumam samazinot kodolieroču izplatīšanās risku;

Par cilvēktiesībām

12.   pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos pēdējos gados Irānā; aicina Irānas varas iestādes pildīt savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un instrumentiem, kurus Irāna ratificējusi, veicinot vispārcilvēciskas vērtības un sniedzot visiem cilvēkiem iespējas izmantot savas pilsoņtiesības un politiskās brīvības, kā arī atgādina iepriekšminēto 2007. gada 25. oktobra rezolūciju par šo jautājumu;

13.   pauž asu nosodījumu par nāvessoda piemērošanu un izpildi Irānā, īpaši nosoda nāvessoda piespriešanu mazgadīgajiem vai nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem un viņu sodīšanu ar nāvi un mudina Irānas varas iestādes ievērot starptautiski atzītos tiesiskās aizsardzības aktus attiecībā uz nepilngadīgajiem, piemēram, ANO Konvenciju par bērna tiesībām;

14.   pauž visdziļākās bažas par to, ka pēdējā gada laikā ir dramatiski pieaugušas represijas pret pilsoniskās sabiedrības kustībām Irānā; aicina Irānas varas iestādes izbeigt smagās represijas pret sieviešu tiesību aizstāvēm, "miljons parakstu" kampaņas aktīvistēm, studentu kustību, mazākumtautību tiesību aizstāvjiem, inteliģenci, skolotājiem, žurnālistiem, emuāru lietotājiem un arodbiedrību darbiniekiem – jo īpaši pret Mansour Osanloo un Mahmud Salehi – un aicina atbrīvot tos, kuri apcietināti tāpēc, ka miermīlīgā veidā pauduši savu pārliecību;

15.   stingri protestē pret 2008. gada 30. janvārī četros no rīta pēc vietējā laika izpildīto nāves sodu Ahwazi aktīvistam Zamel Bawi, kurš ir deviņpadsmitais Ahwazi aktīvists pēdējo divpadsmit mēnešu laikā, kuram izpildīts nāves sods, un mudina Irānas valdību atturēties no nāves soda izpildīšanas Nīderlandes pilsonim un cilvēktiesību aktīvistam Faleh Abdulah al-Mansouri un ANO Komisiariātā bēgļu lietās (UNHCR) reģistrētajiem bēgļiem Rasoul Ali Mazrea un Said Saki, kuru pārcelšanās uz Norvēģija ir nodrošināta, kā arī atļaut viņiem atgriezties savā pilsonības vai patvēruma mītnes zemē; aicina atbrīvot uz nāvi notiesātos Kurdu žurnālistus Abdolvahed "Hiwa" Butimar un Adnan Hassanpour;

16.   mudina Irānas varas iestādes gan tiesību aktos, gan praksē izbeigt jebkāda veida spīdzināšanu, tostarp galēji necilvēcīgus nāves soda izpildes veidus, un citus nežēlīgus, necilvēcīgus un pazemojošus soda veidus un izturēšanos, pienācīgi piemērot likumdošanas procesu un vērsties pret nesodāmību cilvēktiesību pārkāpšanas gadījumos; aicina Irānas varas iestādes steidzami grozīt kriminālkodeksu, lai moratoriju pārvērstu par pilnīgu aizliegumu;

17.   pauž gandarījumu par iepriekšminēto ANO ĢA rezolūciju 62/149, kurā pausts aicinājums ieviest vispārēju nāvessoda moratoriju kā pirmo soli ceļā uz nāvessoda aizliegšanu; aicina Irānu piemērot nesen pieņemto rezolūciju par nāvessoda moratoriju;

18.   aicina Irānas varas iestādes ievērot starptautiski atzītos tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz personām, kas pieder pie reliģiskajām, lingvistiskajām, etniskajām vai cita veida minoritātēm, neatkarīgi no tā, vai tās ir atzītas; nosoda minoritāšu tiesību neievērošanu un pieprasa, lai minoritātēm būtu iespējams izmantot visas Irānas Konstitūcijā un starptautiskajos tiesību aktos garantētās tiesības; aicina Irānas varas iestādes rīkoties konstitucionāli un gan tiesību aktos, gan praksē izbeigt jebkāda veida diskrimināciju un citus cilvēktiesību pārkāpumus, kas vērsti pret personām, kuras pieder pie reliģiskām, etniskām, lingvistiskām vai cita veida minoritātēm, cita starpā ‐ arābiem, azerbaidžāņiem, beludžiem, kurdiem, bahajiešiem, kristiešiem, ebrejiem, sufisma piekritējiem un sunnītiem; it īpaši aicina atcelt aizliegumu, kas attiecas uz bahajiešu ticību;

19.   asi nosoda vardarbīgās represijas pret politiskajiem oponentiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, informācijas sniedzējiem internetā, skolotājiem, inteliģences pārstāvjiem, sievietēm, studentiem, arodbiedrību pārstāvjiem un personām, kas pieder pie reliģiskām, etniskām, lingvistiskām vai cita veida minoritātēm; pieprasa Irānas varas iestādēm izbeigt šo pilsoņu vajāšanu, iebiedēšanu un izsekošanu un bez nosacījumiem atbrīvot visus ieslodzītos, kas tiek turēti apcietinājumā viņu pārliecības dēļ;

20.   aicina Padomi un Komisiju turpināt izmeklēt situāciju cilvēktiesību jomā Irānā un 2008. gada pirmajā pusgadā iesniegt Parlamentam izsmeļošu ziņojumu šajā jautājumā, ieskaitot projektu priekšlikumus, ko varētu finansēt Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta ietvaros;

21.   pauž atbalstu visiem demokrātiskajiem politiskajiem spēkiem un pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši sieviešu un studentu apvienībām, kuri rīko nevardarbīgas kampaņas Irānā par demokrātiju un cilvēktiesībām, par spīti tam, ka pastiprinās represijas;

22.   sagaida, ka Irānas varas iestādes īstenos savu atbildību attiecībā uz nākamo vēlēšanu kandidātu pārbaudes procedūru tā, lai nodrošinātu, ka tās būs brīvas un godīgas;

Par ES attiecībām ar Irānu

23.   uzsver, ka sadarbības un tirdzniecības nolīguma noslēgšana starp Irānu un ES ir atkarīga no tā, vai Irānā būtiski uzlabosies stāvoklis cilvēktiesību jomā, kā arī no tā, vai Irāna pilnībā sadarbosies ar SAEA un sniegs objektīvas garantijas, ka tās kodolprogramma ir paredzēta miermīlīgiem mērķiem;

24.   ņem vērā Lielbritānijas Aizliegto organizāciju Apelācijas komisijas 2007. gada 30. novembra lēmumu, kurā tā aicina Lielbritānijas iekšlietu ministri nekavējoties svītrot PMOI no aizliegto organizāciju saraksta;

25.   atzīmē Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 12. decembra spriedumu(5);

26.   aicina Komisiju iesniegt paziņojumu par pašreizējo stāvokli un perspektīvām ES un Irānas attiecībās un izskatīt iespēju atsākt dialogu par cilvēktiesībām vienlaicīgi ar sarunām par tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, ko varētu noslēgt, ja Irāna gūtu būtiskus panākumus cilvēktiesību un kodolprogrammas jomā;

27.   aicina Komisiju izveidot delegāciju Irānā, lai veicinātu dialogu ar iestādēm un pilsonisko sabiedrību, kā arī pastiprināt kontaktus jo īpaši saistībā ar palīdzību bēgļiem un narkotiku tirdzniecības apkarošanu;

o
o   o

28.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, KĀDP Augstajam pārstāvim, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO DP, ANO ĢA un ANO Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājiem, SAEA ģenerāldirektoram, Irānas Augstākās tiesas priekšsēdētājam, kā arī Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 233 E, 28.9.2006., 111. lpp. (2) OV C 280 E, 18.11.2006., 468. lpp. (3) OV C 290 E, 29.11.2006., 145. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0488. (5) Lieta T-228/02, Rec. 2006, II-4665. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 31. janvāra rezolūcija par Bali konferences par klimata pārmaiņām rezultātiem (COP 13 un COP/MOP 3)

P6_TA(2008)0032 B6-0059/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pušu trīspadsmito konferenci (COP 13) un Pušu trešo konferenci, ko rīkoja 2007. gada 3.–15. decembrī Bali, Indonēzijā, kā Kioto Protokola pušu sanāksmi (COP/MOP 3),

–   ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) Ceturtā novērtējuma ziņojuma (AR4)secinājumus, kas pieņemti 2007. gada 17. novembrī Valensijā, Spānijā,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un jo īpaši 2007. gada 15. novembra rezolūciju par globālo klimata pārmaiņu ierobežošanu līdz 2 grādiem pēc Celsija  ‐ turpmākā rīcība līdz Bali konferencei par klimata pārmaiņām un pēc tam īstenojamie pasākumi (COP 13 un COP/MOP 3)(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā IPCC AR4 apstiprināts, ka klimata pārmaiņu aizvien straujāku norisi izraisa cilvēku darbība un tām jau ir smaga globāla ietekme;

B.   tā kā Bali rīcības plānā ir apstiprināti IPCC AR4 secinājumi, proti, ka globālā sasilšana ir neatgriezenisks process un ka, vilcinoties samazināt emisijas, būtiski sarūk iespējas sasniegt zemāku stabilizācijas līmeni un pieaug vēl postošāku klimata pārmaiņu seku iespējamība;

C.   tā kā daudzas teritorijas pasaulē jau ir skārusi kaitīgā ietekme, ko izraisa planētas vidējo temperatūru paaugstināšanās, un tā kā jaunākie zinātniskie dati vedina domāt, ka ar ES pieņemto ilgtermiņa mērķi ‐ ierobežot globālo sasilšanu, lai tā nepārsniegtu +2°C salīdzinājumā ar temperatūru pirms rūpniecības laikmeta, ‐ var nebūt pietiekami, lai izvairītos no klimata pārmaiņu nopietnas nelabvēlīgas ietekmes;

D.   tā kā klimata pārmaiņas ir ilgtermiņa problēma un tā kā ar īstermiņa pasākumiem vien nepietiks, lai labvēlīgi ietekmētu klimatu; tā kā klimatiskajai sistēmai ir izšķiroši, lai tiek nodrošināts, ka globālais emisiju apjoms sasniedz savu maksimumu nākamajos 10–15 gados;

E.   tā kā par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju uzkrāšanos atmosfērā visvairāk ir atbildīgas rūpnieciski attīstītās valstis; tā kā no nestabilā klimata visvairāk cietīs nabadzīgākās valstis un iedzīvotāji;

F.   tā kā ir absolūti nepieciešams plašs starptautisks nolīgums par emisiju samazināšanas ilgtermiņa mērķiem, lai garantētu ieguldījumus zemu SEG emisiju tehnoloģijām, energoefektivitātei un ilgtspējīgai mežsaimniecībai un lai novērstu ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā, kas ir nesaderīgi ar emisijām noteiktajiem mērķiem,

1.   atzinīgi vērtē Pušu Bali konferencē pieņemto lēmumu UNFCCC struktūrā sākt oficiālas sarunas par starptautisku nolīgumu par klimatu laikposmam pēc 2012. gada, cenšoties panākt vienošanos un pieņemt attiecīgu lēmumu Pušu piecpadsmitajā konferencē, kas notiks 2009. gadā Kopenhāgenā;

2.   ar gandarījumu atzīmē, ka Bali rīcības plānā ir iekļauts precīzs grafiks, 2009. gads norādīts kā izpildes termiņš nolīguma slēgšanai, kā arī norādīti galvenie sarunās risināmie jautājumi, un uzskata, ka tādēļ minētais rīcības plāns ir labs pamats sarunu procesam;

3.   atkārtoti uzsver, ka šāda nolīguma pamatā jābūt UNFCC un Kioto Protokola pamatprincipiem un mehānismiem, ņemot vērā vispārīgus, taču diferencētus pienākumus, kā arī iepriekšminētajā 2007. gada 15. novembra rezolūcijas 2. punktā noteiktajiem elementiem;

4.   uzskata ‐ tas, ka I pielikumā iekļautās valstis vairs netiek stingri nodalītas no pārējām valstīm, ir viens no nozīmīgākajiem Bali rīcības plāna sasniegumiem;

5.   uzsver, ka sarunu sekmīgu rezultātu lielā mērā veicināja ES konstruktīvā un vadošā nostāja Bali konferencē; atbalsta tikpat aktīvas nostājas īstenošanu arī gaidāmajās sarunās un pieprasa nodrošināt Parlamenta intensīvu līdzdalību tajās;

6.   atzinīgi vērtē Pušu atzinumu, ka IPCC AR4 ir vispusīgākais un ietekmīgākais līdz šim veiktais klimata pārmaiņu novērtējums, kas sniedz integrētu zinātnisku, tehnisku un sociālekonomisku skatījumu uz aktuālajām problēmām, un ka tas rosina valstis izmantot šos datus kā pamatu savas politikas veidošanai klimata pārmaiņu jomā;

7.   pauž nožēlu, ka Bali rīcības plānā nevarēja iekļaut nepārprotamas atsauces uz zinātniskajiem datiem attiecībā uz SEG emisiju vajadzīgo samazinājumu; taču atzinīgi vērtē Kioto Protokola pušu atzinumu, ka līdz 2020. gadam rūpnieciski attīstīto valstu grupai kopā jānodrošina SEG samazinājums par 25–40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu;

8.   atgādina, ka rūpnieciski attīstītajām valstīm, tostarp tām, kas vēl nav ratificējušas Kioto Protokolu, ir jāuzņemas klimata pārmaiņu novēršanas vadība pasaules līmenī un jāapņemas līdz 2020. gadam samazināt savas SEG vismaz par 30 % un līdz 2050. gadam ‐ vismaz par 60–80 % salīdzinājumā ar 1990. gadu;

9.   atzinīgi vērtē vairuma jaunattīstības valstu konstruktīvo pieeju sarunām un šo valstu apņemšanos izmērāmā, pārskatāmā un pārbaudāmā veidā īstenot katrai valstij atbilstošus pasākumus klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai ilgtspējīgas attīstības kontekstā, ko nodrošina un veicina tehnoloģijas, finansējums un veiktspējas palielināšana;

10.   uzsver, ka visām jaunattīstības valstīm ir tiesības uz ilgtspējīgu ekonomikas attīstību; uzsver, ka Eiropas Savienībai un citām rūpnieciski attīstītām valstīm ir jāpalīdz jaunattīstības valstīm izstrādāt ilgtspējīgas tehnoloģijas;

11.   atgādina, ka pasaules mērogā īstenojamie centieni būs ticami un iedarbīgi tikai tad, ja visi procesa dalībnieki uzņemsies pamatīgākas, mērāmas, pārskatāmas un pārbaudāmas saistības;

12.   uzskata, ka atbilstīgam risinājumam ir galvenā nozīme, lai sekmīgi īstenotu starptautisku klimata politiku;

13.   uzskata, ka jaunattīstības valstu atšķirīgais stāvoklis ir jāiekļauj kā jauns minēto saistību aspekts salīdzinājumā ar Kioto Protokolu un ka jaunajām tirgus ekonomikas valstīm ir jāpieņem emisiju ierobežojumi atbilstīgi savam attīstības līmenim, tautsaimniecības nozaru struktūrai, emisiju samazināšanas iespējām, kā arī tehniskajām un finansiālajām iespējām;

14.   uzskata, ka ir iespējams atjaunināt pašreizējos Kioto Protokola mehānismus attiecībā uz saistībām un mērķiem, kas noteikti jaunattīstības un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, lai šīs saistības būtu proporcionālas katras valsts vajadzībām un iespējām un lai tās būtu mērāmas, pārskatāmas un pārbaudāmas;

15.   atzinīgi vērtē lēmumu sākt īstenot programmu darba un metodoloģijas jautājumos, kas skar vairākas politikas jomas, kā arī veicināšanas pasākumus, lai samazinātu mežu izciršanas un mežu degradācijas rezultātā radīto emisiju apjomu jaunattīstības valstīs, vispusīgi ņemot vērā tos daudzveidīgos procesus un ieguvumus, ko meži uztur un nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, ekosistēmu dzīvotspējai un vietējām kopienām; atzinīgi vērtē arī ierosinājumu Pusēm atbalstīt veiktspējas palielināšanu, sniegt tehnisko palīdzību un veikt pasākumus, tostarp izmēģinājuma projektus, lai vērstos pret mežu izciršanas galvenajiem cēloņiem un lai nodrošinātu atbalstu, kas nepieciešams dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai;

16.   atzinīgi vērtē lēmumu par Pielāgošanās fonda efektīvu un pārredzamu pārvaldību, kas nodrošina, ka šis fonds sāks darboties Kioto Protokola pirmā saistību posma sākumā;

17.   atzinīgi vērtē lēmumu sākt stratēģiskas programmas īstenošanu, lai palielinātu ieguldījumu apjomu gan ietekmes mazināšanas, gan pielāgošanās tehnoloģiju izstrādei, nodošanai un ieviešanai jaunattīstības valstīs, kā arī Tehnoloģiju nodošanas ekspertu grupai doto uzdevumu novērtēt nepilnības un šķēršļus, kas kavē finanšu resursu izmantošanu un pieejamību;

18.   uzskata, ka efektīvāku un lētāku energotehnoloģiju pētniecības, izstrādes un demonstrēšanas pasākumiem ir jābūt vienai no galvenajām prioritātēm; pieprasa valdību, ražotāju, zinātnieku un pilsoniskās sabiedrības ciešu sadarbību;

19.   uzskata, ka gaidāmajā Pušu konferencē (sanāksmē) Poznaņā galvenā uzmanība ir jāpievērš jaunattīstības valstīm, un tādēļ prasa nopietni strādāt, lai panāktu reālu virzību attiecībā uz pasākumiem, tai skaitā tirgus līdzekļiem, kas ļauj izvairīties no mežu izciršanas un veicina mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, pielāgošanas pasākumu finansēšanu, kā arī pasākumiem, kuri veicina videi saudzīgu tehnoloģiju nodošanu un ieviešanu jaunattīstības valstīs;

20.   prasa, lai atbilstīgi ES tiesību aktiem tiek izveidoti apjomīgi, prognozējamas iedarbības finanšu instrumenti, kas palīdzētu jaunattīstības valstīm pielāgoties klimata pārmaiņām un samazināt SEG emisiju apjomus, kā arī mežu izciršanu un mežu degradāciju; atgādina, ka ir rūpīgāk un kritiskāk jāuzrauga tas, kā esošie un potenciālie ar klimata jomu saistītie finanšu instrumenti reāli ietekmē jaunattīstības valstis; uzskata, ka ir jāpārskata videi saudzīgas attīstības mehānisms (Clean Development Mechanism), lai 2008.–2012. gada saistību posmā to varētu pilnībā izmantot;

21.   uzsver, ka ES politikai un atbalstam attīstības jomā ir nekavējoties jākļūst "videi draudzīgam", un tas jāīsteno pilnīgā saskaņā ar ES vides un klimata pārmaiņu politiku; pauž nožēlu par ārkārtīgi lēnu virzību šajā jomā un aicina ES vadītājus noteikt, ka klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana un pielāgošanās tām ir ES sadarbības politikas galvenās prioritātes attīstības jomā;

22.   uzsver ‐ lai Bali rīcības plāns nezaudētu ticamību, rūpnieciski attīstītajām valstīm steidzami jānoslēdz klimata partnerattiecību nolīgumi ar lielākajām jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, piemēram, Ķīnu un Indiju, lai sekmētu ciešu sadarbību enerģētikas politikas reformu jomā, veiktspējas palielināšanu, kā arī atbalstu ieguldījumiem energoefektivitātes un zemu oglekļa emisiju tehnoloģijās;

23.   pauž nožēlu, ka nebija iespējas iekļaut nepārprotamu norādi uz nepieciešamību vienoties par obligātiem emisiju samazinājumiem aviācijas un jūras transporta nozarē; atzīmē ‐ Bali konferencē saņemtais pilnvarojums nenozīmē, ka nav iespējams noteikt obligātus pasākumus aviācijas un jūras transporta nozarei; vēlreiz prasa, lai aviācijas un jūras transporta emisijas tiek iekļautas starptautiskajās saistībās attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu laikposmā pēc 2012. gada, kuru izpildi kontrolē UNFCCC, jo ne Starptautiskajai civilās aizsardzības organizācijai (ICAO), ne Starptautiskajai jūrniecības organizācijai (SJO) līdz šim nav izdevies efektīvi risināt šo jautājumu;

24.   uzsver, cik liela nozīme ir tam, lai visas lielākās starptautiskajā tirdzniecībā iesaistītās nozares pildītu visas tās saistības un kritērijus, kas pasaules mērogā noteikti attiecībā uz klimatu, tā garantējot, ka tiek sasniegts kopīgais mērķis klimata pārmaiņu jomā un tiek novērsti vispārēji konkurences kropļojumi;

25.   prasa steidzami pārskatīt ES politiku attiecībā uz biodegvielu, īpašu uzmanību pievēršot katra biodegvielas veida dzīvescikla ilgtspējībai SEG emisiju samazināšanas ziņā; uzsver ‐ veidojot un īstenojot stratēģijas attiecībā uz biodegvielu kā vienu no energoresursu veidiem, ir pilnībā jāņem vērā jebkurš iespējamais kaitējums videi, sabiedrībai un ekonomikai un pret to jānodrošinās; tāpēc aicina Komisiju ierosināt stingrus standartus un precīzus kritērijus, kas piemērojami biodegvielas ražošanai;

26.   uzsver ‐ Parlaments gaida, kad Komisija un Kopējās Ārpolitikas un Drošības Politikas Augstais pārstāvis iesniegs Eiropadomes 2007. gada 21.-22. jūnija sanāksmē prasīto ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz starptautisko drošību; uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš galvenajām jomām, piemēram, pasākumiem klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai, pielāgošanās pasākumiem un to iekļaušanai visās politikas jomās, jo klimata pārmaiņas varētu būt galvenais iemesls stāvokļa destabilizācijai nabadzīgākajās valstīs;

27.   apzinoties gaidāmajās sarunās risināmo jautājumu vērienīgumu, prasa, lai klimata politika kļūst par vienu no galvenajām prioritātēm un elementiem visas ES ārējās attiecībās ar ikvienu trešo valsti, reģionālajās konvencijās un ekonomikas organizācijās; turklāt aicina četras prezidentvalstis (Slovēniju, Franciju, Čehijas Republiku un Zviedriju) 2008. un 2009. gadā informēt Parlamentu par mērķiem, ko tās noteikušas attiecībā uz klimata politiku, kā arī kopīgi ar Komisiju regulāri ziņot par sarunu procesa virzību;

28.   tā kā vēl nav nodrošināti līdzvērtīgi konkurences apstākļi, mudina Komisiju izvērtēt ražotāju iespējas veicināt savu saimniecisko potenciālu, veidojot novatorisku, "videi draudzīgu" nozari; tādēļ prasa PTO apsvērt iespējamos pagaidu pasākumus, kas veicinātu klimatam saudzīgu izstrādājumu ražošanu un eksportu, kā arī novatoriskas tehnoloģijas izstrādi un nodošanu;

29.   prasa, lai visas attiecīgās Parlamenta pastāvīgās un pagaidu komitejas un delegācijas cieši sadarbojas ar klimata pārmaiņām saistītu jautājumu risināšanai, tā garantējot konsekventu un saskaņotu pieeju visās klimata pārmaiņu politikas jomās, proti, vides, rūpniecības, enerģētikas un transporta, lauksaimniecības, pētniecības un izstrādes jomā un jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu politikas jomā, kā arī īstenojot iniciatīvas klimata pārmaiņu jomā noteikto mērķu sasniegšanai; prasa ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus regulāri risināt parlamentu sadarbības delegāciju līmenī un īstenojot Transatlantisko likumdevēju iestāžu dialogu;

30.   atzīst, ka uzticēšanās ES īstenotam sarunu procesam ir atkarīga no tā, cik sekmīgi Eiropai izdosies samazināt pašai savu emisiju apjomu, kā arī izstrādāt un citām valstīm nodot zemu oglekļa emisiju tehnoloģijas; tādēļ prasa visos līmeņos ‐ vietējā, valsts un Eiropas līmenī ‐ izstrādāt politiku un pasākumus, kas nodrošinās, ka ES līdz 2020. gadam vismaz par 30 % samazina savu SEG emisiju apjomu salīdzinājumā ar 1990. gadu, ja vien citas rūpnieciski attīstītās valstis arī uzņemas līdzīgas SEG emisiju samazināšanas saistības un ekonomiski attīstītākās jaunattīstības valstis sniedz ieguldījumu, kas atbilstīgs to pienākumu un attiecīgās veiktspējas apjomam; atzīst saistības, ko ES uzņēmusies, proti, neatkarīgi no tā, vai tiks noslēgts vispārējs nolīgums laikposmam pēc 2012. gada, līdz 2020. gadam vismaz par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu salīdzinājumā ar 1990. gadu; prasa īstenot politiku un pasākumus, kas gan valsts, gan ES līmenī veicinās finansējumu pētniecībai, izstrādei un jauninājumiem SEG emisiju samazināšanai;

31.   aicina ES ‐ kā vienu no ietekmīgākajiem starptautisko procesu dalībniekiem un jaunattīstības valstu partneriem ‐ izmantot savas pilnvaras un ietekmi, lai starptautiskā līmenī ieviestu konsekventus mērķus klimata pārmaiņu jomā;

32.   uzsver, ka galvenokārt rūpnieciski attīstītās valstis ir vēsturiski atbildīgas par saražotajām SEG emisijām, un tāpēc aicina tās pielikt vairāk pūļu, lai izvairītos no dabas katastrofām un sabiedriskiem nemieriem un nepieļautu to izplatību, kas neizbēgami kļūs par realitāti, ja netiek apturēta globālā sasilšana;

33.   atzīmē ASV valdības iniciatīvu rīkot vēl piecas to valstu sanāksmes, kas ir pasaulē lielākie emisiju avoti; prasa, lai Komisija un attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka to līdzdalība ir atkarīga no sanāksmju rīkotāju priekšlikumiem attiecībā uz emisiju samazināšanas īstermiņa mērķiem, kas atbilst UNFCCC mērķiem; prasa, lai valstis, kas ir pasaulē lielākie emisiju avoti, saskaņo savu rīcību ar UNFCCC noteikto;

34.   atzīmē, ka iepriekšminētā Pušu konference (sanāksme) Poznaņā tiks rīkota vienlaikus ar Eiropadomes sanāksmi; aicina Padomi pārcelt Eiropadomes sanāksmi uz citu dienu, lai valstu un valdību vadītāji varētu piedalīties COP/MOP sanāksmē un lai nodrošinātu valdību nedalītu uzmanību COP/MOP;

35.   ir pārliecināts ‐ lai sasniegtu iepriekšminētos mērķus, būs jāiesaista plašsaziņas līdzekļi, kuru ieguldījumam būs izšķiroša nozīme, sniedzot sabiedrībai tik nepieciešamo informāciju par tuvākajā un vidējā termiņā gaidāmajām klimata pārmaiņām;

36.   atbilstīgi tam, kas Bali konferencē pārrunāts, tiekoties ar parlamentu pārstāvjiem no visas pasaules, uzskata, ka Parlaments var dot nozīmīgu ieguldījumu kā klimata pārmaiņām veltīta pastāvīga parlamentu sadarbības foruma koordinators un ka Parlamentam to vajadzētu darīt; tādēļ aicina attiecīgās Parlamenta struktūras apsvērt šādu iespēju;

37.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam ar lūgumu to izplatīt visām Konvencijas pusēm, kas nav ES dalībvalstis, un Konvencijas izpildes novērotājiem.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0537.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 31. janvāra rezolūcija par energoefektivitātes rīcības plānu ‐ potenciāla izmantošanu (2007/2106(INI))

P6_TA(2008)0033 A6-0003/2008

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Komisijas Paziņojumu par energoefektivitātes rīcības plānu ‐ potenciāla izmantošanu (COM(2006)0545),

-   ņemot vērā iepriekšminētajam Komisijas paziņojumam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2006)1173),

-   ņemot vērā rīcības plāna ietekmes novērtējumu (SEC(2006)1174) un kopsavilkumu (SEC(2006)1175),

-   ņemot vērā Komisijas Paziņojumu "Enerģētikas politika Eiropai" (COM(2007)0001),

-   ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmes secinājumus par tās atbalstīto Eiropadomes rīcības plānu (2007.–2009. gadam) "Eiropas enerģētikas politika" (7224/07),

-   ņemot vērā Padomes 1992. gada 22. septembra Direktīvu 92/75/EEK par sadzīves tehnikas enerģijas patēriņa un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm(1),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti(2),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīvu 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū(3),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvu 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem(4),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvu 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem(5),

-   ņemot vērā Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu 2006/1005/EK par Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu(6) un ņemot vērā iepriekšminētā nolīguma tekstu(7),

-   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (COM(2006)0576),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007.–2013. gads)(8), un it īpaši tā II sadaļas III nodaļu "Programma "Saprātīga enerģija Eiropai",

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)(9),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS)(10),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par energoefektivitāti vai kā ar ierobežotiem resursiem sasniegt labāku rezultātu ‐ Zaļā grāmata(11),

-   ņemot vērā 2006. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai ‐ Zaļā grāmata(12),

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0003/2008),

A.   tā kā notiks haotiskas klimata pārmaiņas, globālajai temperatūrai paaugstinoties vairāk nekā par diviem grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar to, kāda tā bija pirmsrūpniecības laikmetā, par ko, inter alia, liecina Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2007. gada maijā sagatavotais ziņojums; tā kā līdz 2015. gadam ir krasi jāsamazina oglekļa emisija, lai globālā temperatūra nepaaugstinātos vairāk par diviem grādiem pēc Celsija; tā kā enerģijas efektīvāka izmantošana ir veids, kā visātrāk un rentablāk samazināt oglekļa emisiju;

B.   tā kā energoefektivitātei ir būtiska nozīme Eiropas Savienības atkarības samazināšanā no enerģijas importa, jautājumu risināšanā attiecībā uz enerģijas avotu trūkumu nākotnē un ar enerģijas cenas palielināšanos saistītās ietekmes ierobežošanā;

C.   tā kā ar energoefektivitātes rīcības plānu saistītajā ietekmes novērtējumā ir konstatēta izpildes iespēju neesamība Komisijā visos politikas veidošanas līmeņos un tiek lēsts, ka rīcības plāna sekmīgai īstenošanai būtu vajadzīgi divdesmit papildu darbinieki;

D.   tā kā Direktīvu 2002/91/EK pienācīgi transponējušas ir tikai piecas dalībvalstis;

E.   tā kā Direktīvā 2006/32/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2007. gada 30. jūnijam Komisijai ir jāiesniedz valsts energoefektivitātes rīcības plāni; tā kā līdz 2007. gada 1. septembrim Komisija bija saņēmusi tikai deviņus valsts energoefektivitātes rīcības plānus, bet līdz 2008. gada 10. janvārim ‐ tikai septiņpadsmit valsts energoefektivitātes rīcības plānus;

F.   tā kā dalībvalstis Direktīvu 2004/8/EK ievieš ar novēlošanos un tā kā tās ieviešana ir nepilnīga;

G.   tā kā Eiropas Savienība ir viens no visbagātākajiem un tehnoloģiski progresīvākajiem reģioniem pasaulē; tā kā kopš 1990. gada Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes jauda ir palielinājusies par aptuveni 40 % un ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir palielinājušies vidēji par vienu trešdaļu; tā kā minētajā laika posmā pieprasījums pēc enerģijas un enerģijas resursi pieauga tikai par 11 %;

H.   tā kā informācijas un sakaru tehnoloģijas var radīt produktivitātes papildu pieaugumu, kas pārsniedz ES noteikto mērķi ‐ 20 %, taču ar nosacījumu, ka politika ir vērsta pareizajā virzienā; tā kā, veidojot efektīvas politikas ieteikumus, ir jāņem vērā dažas tādas tehnoloģijas kā globālo resursu informācijas datu bāze (GRID), saprātīgas pārvaldības sistēmas un dažādas datortehnoloģijas,

1.   atzinīgi vērtē iepriekšminēto energoefektivitātes rīcības plānu 2006. gadam un atzīst par labiem tā mērķus un darbības jomu;

2.   uzskata, ka papildus uzlabojumiem, ko rada autonoma strukturāla vai cenas ietekme, energoefektivitātes uzlabošanos par vairāk nekā 20 % līdz 2020. gadam ir iespējams pilnībā panākt gan tehniski, gan ekonomiski, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt gan šā mērķa, gan mērķu attiecībā uz klimata pārmaiņām sasniegšanu;

3.   pauž nopietnas bažas par to, ka dalībvalstis nepilnīgi un ar kavēšanos īsteno spēkā esošos tiesību aktus par energoefektivitāti;

4.   uzsver, ka energoefektivitātes politika jāīsteno visos pārvaldes līmeņos;

5.   pauž nožēlu, ka dalībvalstis nepilnīgi un ar kavēšanos īsteno Direktīvu 2004/8/EK;

6.   izsaka kritiku par to, ka amatā nav ieceltas vairākas Komisijas amatpersonas, kurām būtu jāpārliecinās, vai rīcības plānu un tam par pamatu esošos tiesību aktus, kas saistīti ar energoefektivitāti, īsteno pilnībā un laikus;

7.   atzīmējot, ka no Komisijas ir saņemts ziņojums, ka līdz 2007. gada 30. oktobrim tiks izpildīti sešpadsmit no divdesmit viena pasākuma, pauž nožēlu gan par to, ka no divdesmit viena rīcības plānā ietvertā Komisijas pasākuma, ko plānoja izpildīt 2007. gadā, līdz 2007. gada 1. septembrim pilnībā bija īstenoti tikai trīs no tiem; pauž nosodījumu arī par būtisko termiņa kavējumu attiecībā uz obligāto energoefektivitātes standartu pieņemšanu prioritārām preču grupām;

8.   izsaka kritiku par to, ka neatkarīgi no izteikumiem par klimata pārmaiņu problēmas risināšanu un ES enerģijas importa samazināšanu daudzu dalībvalstu valdības par prioritāti nosaka ar energoefektivitāti saistīto tiesību aktu pilnīgu un tūlītēju transponēšanu un tajos ietverto prasību izpildi;

9.   mudina Komisiju ātrāk izstrādāt saprašanās memorandu par sadarbību ar Eiropas Enerģijas regulatoru padomi (CEER), jo ar šo memorandu tiks noteiktas kopējas pamatnostādnes un kopējais rīcības kodekss, lai padarītu efektīvāku enerģijas galapatēriņu visās nozarēs;

10.   pieprasa Komisijai un ikvienai dalībvalstij steidzami veikt patieso situāciju atspoguļojošu novērtējumu par enerģijas jaudas trūkumu un citiem šķēršļiem, kuru dēļ šobrīd nepilnīgi īsteno tiesību aktus, kas saistīti ar energoefektivitāti, un par to, kā novērst gan enerģijas jaudas trūkumu, gan citus šķēršļus;

11.   īpaši atzīmē to, ka nav iespējams saņemt ar energoefektivitāti saistītu vienkāršu, tūlītēju informāciju un organizatorisko atbalstu gadījumā, ja šāda vajadzība rodas pēkšņi (piemēram, ja pārtrauc darboties kāda mājsaimniecības ierīce vai cits aprīkojums) vai to rada kāds konkrēts notikums (piemēram, pārcelšanās); uzskata, ka uzmanības nepievēršana iedzīvotāju praktisko vajadzību apmierināšanai negatīvi ietekmē daudzas energoefektivitātes sistēmas, un tāpēc uzsver praktiskās palīdzības un sākotnējā finansējuma nozīmīgumu;

12.   uzsver, ka ir jāpopularizē informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai tās kļūtu par galvenajām tehnoloģijām, ar kurām panākt enerģijas ietaupījumu dažādās nozarēs, piemēram, transporta, būvniecības, enerģētikas un ražošanas nozarē; šajā kontekstā atzinīgi vērtē Komisijas pētījumu, lai novērtētu dažādu uz IKT tehnoloģijām balstītu vadošo tehnoloģiju iespējamo ieguldījumu ES ekonomikas energoefektivitātes uzlabošanā un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā līdz 2020. gadam; mudina Komisiju šā pētījuma saturā iekļaut saprātīgas pārvaldības sistēmu vispārējo nozīmi, bet jo īpaši ‐ globālo resursu informācijas datu bāzes tehnoloģiju un iegulto sistēmu nozīmi;

Ierīces un aparāti

13.   atzinīgi vērtē stratēģiju attiecībā uz obligāto energoefektivitātes standartu pieņemšanu un aicina Komisiju līdz 2008. gadam ieviest un piemērot obligātos gaisa kondicionēšanas un dažādu TV signālu uztvērēju standartus; mudina to darīt, vienlaikus veicot dinamisku marķēšanas pārskatīšanu, un atzīmē, ka CE zīme var atvieglot obligāto energoefektivitātes standartu ieviešanu; aicina dalībvalstis vairāk resursu veltīt tirgus uzraudzībai;

14.   saskaņā ar Eiropadomes 2007. gada marta secinājumiem atbalsta sadzīvē izmantojamo apgaismes ierīču pievienošanu prioritāro preču grupu sarakstam un uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija ievērotu piedāvāto grafiku visneefektīvāko kvēldiega spuldžu izņemšanai no apgrozības tirgū;

15.   atzīmē neseno progresu attiecībā uz gaismas diožu (LED) spuldžu tehnoloģiju; aicina Komisiju pētīt veidus, kā virzīt uz priekšu izpēti attiecībā uz LED spuldzēm un kā palielināt to izmantošanu;

16.   mudina Komisiju izstrādāt grafiku visu visneefektīvāko iekārtu, ierīču un citu elektropreču, piemēram, āra sildītāju, izņemšanai no apgrozības tirgū;

17.   atzinīgi vērtē jautājuma aktualizēšanu par enerģijas zudumu samazināšanu rezervstāves laikā un par tādu produktu un tehnoloģiju pieejamības palielināšanos, kuri nodrošina, ka enerģiju patērējošās preces un ierīces izmanto enerģiju tikai tad, kad tas faktiski ir nepieciešams; aicina Komisiju nākt klajā ar prasību par enerģijas patēriņu viena vata apjomā rezervstāves laikā un analizēt iespējamo enerģijas ietaupījumu, samazinot un novēršot nevajadzīgu enerģijas patēriņu rezervstāves, it īpaši ‐ pasīvās rezervstāves, režīma laikā;

18.   atzinīgi vērtē to, ka ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir parakstīts jauns "Energy Star" nolīgums, ar kuru nosaka vispārējos energoefektivitātes standartus biroja aprīkojumam, un jo īpaši to, ka tajā ir iekļauts īstenošanas regulējums attiecībā uz noteikumu par publiskā iepirkuma procedūru obligātu veikšanu; mudina Komisiju turpināt sarunas par ES un ASV "Energy Star" sadarbības jomas paplašināšanu attiecībā uz citiem produktiem saskaņā ar apņemšanos, kas tika izteikta 2007. gada 30. aprīlī notikušajā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē;

19.   atzinīgi vērtē priekšlikumu līdz 2010. gadam izstrādāt obligātos energoefektivitātes standartus visiem pārējiem aparātiem un ierīcēm, kuru elektroenerģijas patēriņš ir nozīmīgs; aicina Komisiju iesākumā pievērsties tādiem apgrozībā esošiem izstrādājumiem, kas enerģiju patērē visvairāk;

20.   atbalsta Komisijas centienus formulēt apsildes un dzesēšanas tehnoloģiju ekomarķēšanas kritērijus, it īpaši ietverot primārās enerģijas patēriņu, lai nodrošinātu, ka lietotājiem ir pieejama ticama informācija par tirgū pieejamām visefektīvākajām un videi draudzīgākajām iekārtām, kas paredzētas ēku apsildei un dzesēšanai;

21.   mudina rūpīgi īstenot 2006. gadā izstrādātās prasības attiecībā uz uzlabotu elektrības skaitītāju uzstādīšanu, lai paaugstinātu patērētāju atbildības sajūtu par elektrības patēriņu, palīdzētu elektroenerģijas piegādātājiem efektīvāk risināt ar pieprasījumu saistītus jautājumus un uzlabot prasības saistībā ar energoefektivitātes statistiku;

22.   prasa veikt centrālapkures sistēmās un reģionālajos apkures tīklos uzstādāmo uzlaboto siltuma mērītāju standarta formulēšanu, lai paaugstinātu galalietotāju atbildības sajūtu saistībā ar maksājumiem par patērēto elektroenerģiju un pārtrauktu nemainīgo izmaksu sistēmu, kas rada negatīvu ietekmi;

23.   uzskata, ka ražošanas nozarē izmantotajām tehnoloģijām ir jābūt tādām, lai nodrošinātu, ka samazinās ražošanas procesos patērētās enerģijas daudzums; uzskata, ka ievērojamu enerģijas ietaupījumu var panākt, samazinot ceļu transportlīdzekļu un citu transporta veidu svaru;

Ēku energoefektivitātes prasības

24.   mudina Komisiju paātrināt pret tām dalībvalstīm sāktās procedūras par pienākumu neizpildi, kuras nav pienācīgi transponējušas vai pilnībā īstenojušas Direktīvu 2002/91/EK;

25.   ņemot vērā ēku kalpošanas laiku, atzīmē, ka, ceļot jaunas ēkas, sevišķi svarīgi ir nodrošināt to atbilstību augstākajiem iespējamiem energoefektivitātes standartiem un ka ēkas, kuras jau ir nodotas ekspluatācijā, ir jāuzlabo, ievērojot mūsdienu standartus; uzskata, ka energoneefektīvu ēku nojaukšana, vienlaikus ceļot jaunas, energoefektīvas ēkas, ir jāatbalsta, reizumis uzskatot to par ēku renovācijas alternatīvu;

26.   aicina Komisiju pārskatīt Direktīvu 2002/91/EK, lai, sākot no 2009. gada, 6. panta izpratnē tā attiektos uz visām ēkām, kuras neatkarīgi no to kvadratūras ir jāapsilda vai jādzesē;

27.   aicina Komisiju pārskatā par apkures katlu veiktspēju ņemt vērā to, ka koģenerācijas apkures katli (mikrokombinētie apkures un enerģijas katli) nemaz nav tik energoefektīvi, un attiecīgi noteikt apkures katlu veiktspējas obligātās prasības;

28.   atzinīgi vērtē priekšlikumu noteikt obligātās energoefektivitātes prasības attiecībā uz jaunām un atjaunotām ēkām un tādiem ēku veidojošiem elementiem kā logi un logu plēves;

29.   aicina Komisiju izstrādāt saistošas prasības, lai visas apsildāmās un/vai dzesējamās jaunās ēkas, sākot no 2011. gada tiktu būvētas, ievērojot "pasīvās mājas" (energoefektīvas mājas) principu vai līdzvērtīgus nedzīvojamo ēku standartus, un lai, sākot no 2008. gada, tiktu izmantoti "pasīvie" apsildes un dzesēšanas risinājumi;

30.   ņemot vērā zaudējumus, kas rodas enerģijas pārveides laikā, aicina Komisiju apsvērt pakāpenisku komunālās apkures un dzesēšanas tīklu ieviešanu visās ēkās, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu apkures un dzesēšanas nodrošināšanai;

31.   aicina Komisiju, apsverot nodokļu uzlikšanu un citus pasākumus, lai sekmētu energoefektivitāti, izskatīt "pasīvās" apsildes un dzesēšanas arhitektūras risinājumus, piemēram, būvkonstrukcijas ar termālām īpašībām;

32.   aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt komunālo dzesēšanas sistēmu, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, kuri kalpotu par efektīvu alternatīvu, lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc patīkami vēsa gaisa ēkās;

33.   lai Eiropas Savienībā nodrošinātu apmaiņu ar paraugpraksi, lai informācija būtu publiski pieejama un lai sabiedrība būtu informēta, aicina Komisiju veidot pārskatāmu datubāzi, kura ir pieejama visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem un kurā ir informācija par valsts, reģionāliem un vietējiem ēku energoefektivitātes palielināšanas pasākumiem, it īpaši par finansējumu;

Elektroenerģijas ieguve un sadale

34.   mudina dalībvalstis savos energoefektivitātes rīcības plānos paredzēt veidu, kā palielināt augstas efektivitātes koģenerāciju un pāriet uz holistiskāku elektroenerģijas, apsildes un dzesēšanas plānošanu, un mudina Komisiju neatbalstīt tos valstu energoefektivitātes rīcības plānus, kuros iepriekšminētais nav paredzēts; kopumā aicina dalībvalstis veicināt pasākumus, kuri stimulētu neliela apjoma un mikrokoģenerācijas izmantošanu un kā novērst administratīvus šķēršļus attiecībā uz neliela apjoma un mikrokoģenerāciju;

35.   norāda, ka transports un piegāde ir vieni no enerģijas zaudējumu un energopadeves traucējumu avotiem, un uzsver, ka mazie enerģijas avoti, kā arī decentralizēta un dažādota enerģijas ražošana var garantēt apgādes drošību un samazināt zaudējumus; uzskata, ka ir jārada stimuli, lai uzlabotu infrastruktūru ar mērķi samazināt zaudējumus, kas rodas pārvades un sadales laikā;

36.   aicina Komisiju vairāk uzmanības pievērst siltumapgādes tirgum, jo siltumapgāde veido enerģijas patēriņa lielāko daļu, un instrumentiem (pilsētplānošanai, siltumapgādes plānošanai, ieguldījumu pamudinājumiem), tādējādi, pilnveidojot komunālās apkures un dzesēšanas infrastruktūru, būs iespējams reģenerēt papildu siltumu no atjaunojamiem avotiem;

37.   aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt Direktīvas 2004/8/EK ieviešanu un novērtēt, vai atbalsta shēmas ir piemērotas tam, lai izmantotu valsts potenciālu attiecībā uz augstas efektivitātes koģenerāciju;

38.   vērš Komisijas uzmanību uz nepieciešamību pēc vietējiem dzesēšanas tīkliem, kuri ir jāievieš kā efektīva alternatīva, tādējādi apmierinot pieaugošo pieprasījumu pēc dzesēšanas, kā arī attiecīgi panākot krasu CO2 emisijas samazinājumu;

39.   aicina Komisiju paplašināt pašreizējo finanšu atvieglojumu jomu attiecībā uz risinājumiem, kas veicinātu no atjaunojamiem avotiem ražotās enerģijas iekļaušanu esošajos tīklos, kuri ir izveidoti fosilā kurināmā enerģijas pārvadei; uzskata, ka esošo tīklu uzlabošana būtiski paaugstinātu enerģijas ražošanas efektivitāti no atjaunojamiem enerģijas avotiem īsākā laika posmā un prasītu zemākas izmaksas, un šādi savlaicīgi veikti uzlabojumi tajā pašā laikā palīdzētu paaugstināt apgādes drošību;

Transports

40.   aicina Komisiju noteikt obligātās energoefektivitātes prasības attiecībā uz visiem transporta veidiem, tostarp arī attiecībā uz sabiedrisko transportu; uzsver, ka ir vajadzīga energoefektīva transporta politika, pilsētās dodot priekšroku sabiedriskajam transportam, riteņbraucējiem un kājāmgājējiem; atzinīgi vērtē Zaļo grāmatu par pilsētas transportu un aicina Komisiju nākt klajā ar iniciatīvu, īpašu uzmanību pievēršot pilsētas transportam un tam, kā ilgtspējīgā mobilitātes politikā attiecībā uz lielpilsētām un pilsētām integrēt klimata aizsardzības, enerģijas taupīšanas un sabiedrības veselības aizsardzības jautājumus; mudina ES pilsētu vadību apsvērt iespēju īstenot tādus pasākumus kā maksājuma ieviešana par ceļu noslogotību, lai samazinātu CO2 emisiju, ko rada automašīnas un vieglo automobiļu satiksme; atgādina, ka ar saistošiem automobiļu izplūdes gāzu gada apjoma ierobežojumiem attiecībā uz visiem pārdotajiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem var panākt, ka ES izpilda saistošos mērķus par CO2 emisijas samazināšanu;

41.   prasa izdarīt grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīvā 1999/94/EK attiecībā uz patērētājiem domātas informācijas pieejamību par degvielas ekonomiju un CO2 emisijām saistībā ar jaunu vieglo automobiļu tirdzniecību(13), lai varētu marķēt automobiļus, dažādām kategorijām izmantojot nepārprotama formāta marķējumu, kādu lieto ierīču marķēšanā (pašreiz tas ir septiņu kategoriju A–G marķējums); ierosina, ka vismaz 20 % no jaunu automobiļu reklamēšanai un tirdzniecībai atvēlētā reklāmas laukuma ir jāparedz informācijas publicēšanai par degvielas patēriņu un gāzu izplūdes daudzumu;

42.   pauž nožēlu arī par to, ka Padome vēl aizvien nav pieņēmusi priekšlikumu direktīvai par vieglo automobiļu aplikšanu ar nodokli, lai samazinātu CO2 emisiju atbilstīgi ES saistībām, ko tā uzņēmusies, parakstot Kioto protokolu, un mudina pēc iespējas ātrāk to pieņemt un īstenot;

43.   aicina Komisiju izstrādāt pamatstratēģiju, lai varētu ievērojami uzlabot pilsētas un piepilsētas sabiedriskā transporta efektivitāti, un tādēļ ir jāpiesaista pilsētas un piepilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji, kuri veiktu pētījumus, tostarp priekšizpēti, pievēršoties ar transporta sistēmu saistītiem efektivitātes un pakalpojumu līmeņiem, un noteiktu, kā jāpielāgo konkrētā stratēģija, lai veidotu horizontālā atbalsta shēmas nolūkā pilnveidot sabiedriskā transporta sistēmas tā, lai šādas shēmas atbilstu stingrākiem nosacījumiem attiecībā uz efektivitāti un konsekvenci;

44.   atzinīgi vērtē kopuzņēmuma "Clean Sky" izveidi, lai tajā ražotu videi draudzīgākus, ekoloģiski ilgtspējīgākus un energoefektīvus gaisa kuģus;

Finansiālie noteikumi un reģionālā politika

45.   atzīmē, cik nozīmīga ir struktūrfondu pieejamība energoefektivitātes finansēšanā, izmantojot tādas iestādes kā Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kā arī privātbanku piedāvātās finansējuma sistēmas;

46.   aicina Komisiju no 3 % līdz vismaz 5 % palielināt to struktūrfondu un kohēzijas fondu daļu, kuru var izlietot, lai uzlabotu esošo ēku energoefektivitāti, un prasīt, lai dalībvalstis pilnībā izmanto šo iespēju;

47.   pauž nožēlu par to, ka, lai gan ir izveidoti Eiropas apvienotie resursi mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (JEREMIE), ir sarežģīti panākt pietiekamu ES finansējumu attiecībā uz energoefektivitāti; konstatē, ka vienkāršas un pieejamas finansēšanas sistēmas neesamība rada nepārvaramu šķērsli mazajiem uzņēmumiem, bet jo īpaši ‐ mikrouzņēmumiem, kuru rīcībā nav nepieciešamo spēju, lai piekļūtu kompleksajām programmām;

48.   atzīmē pētniecības, izstrādes un jaunrades būtisko nozīmi energoefektivitātes jomā; mudina dalībvalstis, reģionālās un vietējās varasiestādes un NVO izmantot finansējumu, kas pieejams saskaņā ar septīto pamatprogrammu, struktūrfondiem, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu/programmu "Saprātīga enerģija Eiropai", kas paredzēta, lai veicinātu energoefektivitātes izpēti un sekmētu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju un jaunu enerģijas transportēšanas un uzkrāšanas veidu attīstību, lai samazinātu enerģijas zudumus; mudina Komisiju atbalstīt pieprasījumus par finansējuma piešķiršanu energoefektivitātes izpētei; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai energoefektivitātei būtu noteikta augsta prioritāte turpmākajos centienos, kas veicami, lai pēc iespējas paplašinātu ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu izmantošanu;

49.   prasa, lai pret mikrouzņēmumiem būtu tāda pati attieksme kā pret mājsaimniecībām un lai tiem tiktu piedāvāta ļoti vienkārša energoefektivitātes uzlabošanas finansēšanas sistēma, piemēram, sākotnējās dotācijas;

50.   aicina Komisiju labvēlīgi attiekties pret tiem valsts atbalsta noteikumiem, kuri veicina energoefektivitātes pasākumu (piemēram, ekojauninājumu un produktivitātes uzlabošanas) īstenošanu; uzskata, ka šādiem noteikumiem jābūt vienkāršiem, praktiskiem un pārredzamiem, un tādiem, ar kuriem novērš šķēršļus energoefektivitātes pasākumu efektīvai īstenošanai;

51.   aicina Komisiju steidzami ierosināt īpašus pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai attālākajos reģionos, ņemot vēro šo reģionu īpašo situāciju, ko nosaka pastāvīgi ierobežojumi;

52.   uzsver vietējo un reģionālo enerģijas aģentūru nozīmi efektīvā energoefektivitātes pasākumu īstenošanā; prasa, lai energoefektivitātes rīcības plānu formulēšanā un īstenošanā iesaistās visas aģentūras (Eiropas, valsts un vietējās);

Nodokļu uzlikšana

53.   aicina Padomi, lai tā mudina dalībvalstis piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmes uzlikšanu pakalpojumiem, materiāliem un sastāvdaļām, ar kurām uzlabo ēku energoefektivitāti; aicina Padomi nodrošināt, lai vispārējā nodokļu sistēmā saskaņoti tiktu ietverts ēku energoefektivitātes uzlabošanas mērķis;

54.   aicina dalībvalstis pilnībā izmantot iespēju samazināt PVN likmi darbaspēkam, kas ir nodarbināts privāto dzīvojamo ēku atjaunošanā un remontēšanā, lai palielinātu ēku energoefektivitāti; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu novērtēt nodokļu atlaižu sistēmas efektivitāti attiecībā uz patērētājiem, kuri iegādājas ierīces ar zemu elektroenerģijas patēriņu, un uzņēmumiem, kuri šādas ierīces ražo un popularizē;

55.   atzīmē, ka nodokļu uzlikšana ir dalībvalstu kompetencē; atzīmē, ka visos valstu energoefektivitātes rīcības plānos var iekļaut dalībvalsts izvēlētos nodokļu uzlikšanas pasākumus; atbalsta ar vidi saistīto izmaksu internalizāciju;

56.   aicina visas dalībvalstis ieviest īpašus nodokļu atvieglojumus, lai mudinātu mājsaimniecības, mikrouzņēmumus un privātīpašniekus veikt ar energoefektivitātes uzlabošanu saistītus pasākumus un iegādāties energoefektīvus izstrādājumus;

57.   uzskata, ka noteiktos gadījumos nodokļu atvieglojumi jāpiemēro, ja, nojaucot energoefektīvas ēkas, vienlaikus būvē jaunas energoefektīvas ēkas;

Attieksmes maiņa

58.   norāda uz valsts sektora nozīmi, veicinot ar energoefektivitātes jautājumu saistītu risinājumu rašanu;

59.   piekrīt, ka izglītības un apmācību programmām par energoefektivitāti ir liela nozīme, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; atzīmē, ka izglītošana par energoefektivitāti jāveic jau no mazotnes, iekļaujot attiecīgus mācību priekšmetus visu ES dalībvalstu izglītības programmās; atzīmē, ka, lai būvniecībā un energosaimniecībā sāktu izmantot novatoriskus paņēmienus, būs vajadzīgs liels skaits atbilstīgi kvalificētu darbinieku; pauž bažas par to, ka dalībvalstis vēl nav izstrādājušas piemērotas apmācību programmas, kurās varētu apgūt iemaņas, kas saistītas ar energoefektivitātes uzlabošanu; prasa, lai valstu energoefektivitātes rīcības plānos kā būtisks elements tiktu ietverta prasība par cilvēkresursiem;

60.   mudina reģionālās un pašvaldību iestādes cieši sadarboties ar reģionālajām enerģētikas struktūrām, lai uzlabotu apmācības iespējas energosistēmu tehniķiem un speciālistiem ar enerģētiku saistītās nozarēs; uzsver, ka ir vajadzīgi koordinētāki vietējā līmeņa dalībnieku tīkli, lai mazāk attīstītos reģionos izplatītu paraugpraksi energoefektivitātes jomā;

61.   uzsver nozīmi, kāda atkritumu daudzuma samazināšanā un ikvienas ēkas energopotenciāla uzlabotas izmantošanas veicināšanā varētu būt gan publiskajam iepirkumam, gan tādiem pakalpojumiem kā energoaudits; mudina dalībvalstis un to reģionālās, vietējās un citas valsts iestādes rādīt piemēru ne tikai attiecībā uz administratīvajām ēkām, bet arī sabiedriskajām ēkām, piemēram, skolām, universitātēm un slimnīcām, un to uzņēmumu ēkām, kuri nodarbojas ar ūdensapgādes, energoapgādes, transporta un pasta pakalpojumu sniegšanu;

62.   aicina Komisiju padziļināt izpēti par uzvedības aspektiem ekonomikā un par to, kā cilvēki pieņem lēmumus, lai pielāgotu turpmāk nepieciešamās informācijas kampaņas par energoefektivitāti (piemēram, kampaņa "Ilgtspējīga enerģija Eiropai") un lai šādi palielinātu šo kampaņu radīto labumu;

63.   piekrīt, ka jautājumu par energoefektivitāti risināt sāk katrs cilvēks pats savās mājās; aicina Komisiju, Padomi un paša Parlamenta struktūrvienības uzņemties vadošo lomu, pieprasot noteikt energoefektivitātes paraugstandartus attiecībā uz visām ES iestāžu ēkām; šādu paraugstandartu noteikšana veido daļu no plašākas pārbaudes par to, cik lietderīgi iestādēs izmanto enerģiju, un tajā jāietver gan darba un ceļojumu organizēšanas kārtība, nodokļu atvieglojumi un iznomāšanas darbības, gan iekārtas un iepirkumi;

64.   aicina Komisiju un dalībvalstis katru gadu Eiropā organizēt rīcības dienu saistībā ar energoefektivitāti;

65.   atzīmē, ka, piedāvājot energoefektīvus un uzlabotu standartu produktus, progresīvo tehnoloģiju nozarei ir būtiska nozīme patērētāju informētības palielināšanā un viņu mudināšanā sniegt ieguldījumu energoefektivitātes jautājumu risināšanā;

66.   uzskata, ka lielisks veids, kā palielināt apsildes un dzesēšanas sistēmu efektivitāti, ir elektroenerģijas piegādes līgumu slēgšana starp enerģijas piegādātājiem un patērētājiem; aicina Komisiju novērst administratīvos un juridiskos šķēršļus, kuri kavē šādu līgumu noslēgšanu;

Pilsētas

67.   atzīst, ka ir svarīgi dalīties pieredzē ar pilsētu paraugpraksi energoefektivitātes jautājumos un sekmēt to; ierosina, ka izveidotais "Eurocities" forums varētu būt iedarbīgs veids, kā to panākt;

68.   mudina Komisiju un citas ES iestādes sadarboties ar ES lielpilsētām, atbalstot budžetu veidošanu pilsētu sadraudzībai un pieredzes apmaiņu starp lielpilsētām;

69.   atzinīgi vērtē Pilsētas mēru pakta iniciatīvu, saskaņā ar kuru pastāvīgā tīklā apvienojas 20–30 lielāko un attīstītāko Eiropas pilsētu mēri, un prasa sniegt sīkāku informāciju par šā tīkla izveidi; tomēr uzsver, ka Pilsētas mēru paktam ir jāpapildina līdzīgi tīkli, kuri jau darbojas;

Pasaules dimensija

70.   atbalsta Komisijas priekšlikumu veidot starptautiskās sadarbības platformu energoefektivitātes jomā; aicina dalībvalstis un Komisiju uzlabot starptautisko sadarbību energoefektivitātes jomā tā, lai nodrošinātu, ka jaunie noteikumi un standarti nesadrumstalo globālo tirgu; prasa šajos starptautiskajos nolīgumos ‐ gan divpusējos, gan daudzpusējos ‐ iekļaut ne tikai kopīgu apņemšanos ievērot obligātos energoefektivitātes standartus, bet arī dalīties ar energoefektivitātes uzlabošanas tehnoloģijām; atzīmē, ka stratēģiski svarīgi ir izplatīt tehnoloģiju, un, lai to īstenotu, ir vajadzīga pieeja, ieinteresējot sabiedrību par intelektuālā īpašuma tiesībām;

71.   atzinīgi izsakās par nepārtraukto darbu tehniskā līmenī, izstrādājot kopīgus energoefektivitātes standartus, jo īpaši ‐ ar Ķīnu; pauž bažas par to, ka šo darbu kavē dalībvalstu nekoordinēta darbība, kas izraisa apjukumu trešās valstīs; prasa integrētu pieeju attiecībā uz standartiem;

72.   atzīmē, ka pastāv vispārējas bažas par to, ka Krievija nespēs nodrošināt ne vietējo, ne arī uz līgumattiecību pamata veidoto gāzes pieprasījumu, un energoapgādes drošības apsvērumu dēļ mudina Komisiju ieguldīt vairāk resursu ES un Krievijas dialogā par energoefektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot Krievijas komunālās apkures sistēmas modernizēšanai un tās gāzes izmantošanai, kura patlaban sadeg naftas ieguves vietās;

73.   atzinīgi vērtē Padomes iniciatīvu saistībā ar Āfrikas un ES partnerību enerģētikas jomā un prasa, lai, pamatojoties uz šo partnerību, Āfrikā sekmētu energoefektivitātes uzlabošanu un ilgtspējīgu izaugsmi;

o
o   o

74.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) 1 OV L 297, 13.10.1992., 16. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). (2) 2 OV L 1, 4.1.2003., 65. lpp. (3) 3 OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp. (4) 4 OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp. (5) OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp. (6) OV L 381, 28.12.2006., 24. lpp. (7) OV L 381, 28.12.2006., 26. lpp. (8) OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp. (9) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp. (10) OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.). (11) OV C 298 E, 8.12.2006., 273. lpp. (12) OV C 317 E, 23.12.2006., 876. lpp. (13) OV L 12, 18.1.2000., 16. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 31. janvāra rezolūcija par politiku nevēlamu piezveju samazināšanai un izmetumu novēršanai Eiropas zvejniecībā (2007/2112(INI))

P6_TA(2008)0034 A6-0495/2007

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Politika nevēlamu piezveju samazināšanai un izmetumu novēršanai Eiropas zvejniecībā" (COM(2007)0136),

-   ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku(1), jo īpaši tās 2. pantu,

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Kopienas rīcības programmu zivju izmetumu samazināšanai (COM(2002)0656) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 19. jūnija rezolūciju par šo jautājumu(2),

-   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 15. marta rezolūciju par videi draudzīgākiem zvejas paņēmieniem(3),

-   ņemot vērā 1995. gada Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību,

-   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras vides stratēģijas direktīva) (COM(2005)0505), un Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. novembra nostāju šajā jautājumā(4),

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6-0495/2007),

A.   tā kā izmetumi ir pasaules mēroga problēma un to gada apjoms tiek lēsts 7‐27 miljonu tonnu robežās, kas ir viena ceturtdaļa no visu nozvejoto zivju un citu sugu apjoma, un tā kā nav pieejami dati par ES kopumā, bet ir zināms, ka ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aplēstais izmetumu apjoms Ziemeļjūrā ir 500 000‐880 000 tonnu;

B.   tā kā tik intensīva izmešana kaitē videi, kavē apdraudēto zivju krājumu atjaunošanos un lieki tērē zivsaimniecības nozares laiku un darbu;

C.   tā kā Komisijas loceklis J. Borg šāda apjoma izmešanu ir nosaucis par "neētisku";

D.   tā kā ir ļoti būtiski, lai jūras resursu ilgtspējīgas pārvaldības pasākumu noteikšanā iesaistītos visas zivsaimniecības politikā ieinteresētās puses, jo īpaši no zvejniecības nozares;

E.   tā kā izmešana nav saistīta tikai ar viena noteikta zvejas rīka izmantošanu, bet to var izraisīt lielākā daļa zvejas rīku, lai arī dažiem zvejas rīkiem, piemēram, traļiem, salīdzinājumā ar pārējiem ir lielāks izmetumu apjoms, un to ietekmē arī attiecīgās zivsaimniecības īpatnības; piemēram, gandrīz visas Eiropas zivsaimniecības pēc būtības ir daudzu sugu zivsaimniecības, kuru izmetumu apjoms var būt lielāks; tā kā noteiktām nerūpnieciskajām zivsaimniecībām ir mazāks izmetumu apjoms, jo tās lietderīgāk izmanto nozvejotās zivis un, pārzinot zvejas vietas, izvairās no nevēlamas piezvejas;

F.   tā kā zivsaimniecība ar lielu izmetumu apjomu var mazināt sabiedrības uzticību tirgotajām zivīm un galu galā ietekmēt pārdošanas apjomus;

G.   tā kā izmešanai ir dažādi iemesli, tostarp pārmērīga zvejas intensitāte, pašreizējā pieeja kopējai pieejamai nozvejai (TAC) un kvotas, kas pieprasa to zivju izmešanu, kurām nepiemēro kvotas, nesaskaņotība daudzās zivsaimniecībās attiecībā uz zvejas rīku specifikācijām un pieļaujamajiem izmēriem, augstākas kategorijas zivju atlasīšana un cita komercdarbības prakse, un tā kā tradicionāli lielākā daļa zvejas rīku un prakses jauninājumu ir izstrādāti ar mērķi palielināt zivju nozveju, nevis zvejot selektīvākā un vidi saudzējošākā veidā;

H.   tā kā ES piekrita ievērot šādus dokumentus, kuri parakstīti starptautiskā līmenī un kuriem pievienotas īpašas deklarācijas par nepieciešamību samazināt izmetumus un piezveju: ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodekss, Starptautiskais rīcības plāns, lai novērstu jūras putnu nejaušu notveršanu, zvejojot ar āķu jedām, Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas Starptautiskais rīcības plāns jūras putnu un haizivju saglabāšanai, ANO 21. gadsimta Rīcības programmas 17. nodaļa, Romas konsenss par pasaules zivsaimniecībām, Kioto deklarācija par ilgtspējīgu zivsaimniecības ieguldījumu pārtikas drošības jomā, Ņujorkas nolīgums par Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas īstenošanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1994. gada rezolūcija 49/118 un 1995. gada rezolūcija 50/25, kā arī 1996. gada 15. līdz 20 aprīlī Stambulā, Turcijā notikušās Starpparlamentu konferences rezolūcija, Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un Konvencija par bioloģisko daudzveidību (CBD);

I.   tā kā ES ir vienojusies uzņemties zināmas saistības reģionālajās zivsaimniecības organizācijās un vairākos tās parakstītajos divpusējos un daudzpusējos nolīgumos;

1.   atzinīgi vērtē Komisijas jaunos centienus veicināt diskusiju par šo nopietno jautājumu ar mērķi beidzot mainīt Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) prioritātes, lai izmešanas prakse faktiski izzustu;

2.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu kā pirmo mēģinājumu risināt piezvejas problēmu pēc būtības, bet uzsver, ka noteikumi jāpieņem steidzami, lai novērstu šo ekoloģiski neilgtspējīgo un neētisko praksi, kas īpaši smagos gadījumos var sasniegt līdz pat 90 % no visām nozvejotajām zivīm;

3.   atgādina, ka mazapjoma zvejas izmetumu īpatsvars ir ļoti niecīgs, un tāpēc prasa pastiprināt Kopienas atbalstu, lai veicinātu un attīstītu piekrastes mazapjoma zveju un nerūpniecisko zveju;

4.   atzinīgi vērtē arī izmetumu jauno definīciju, kurā iekļautas arī nekomerciālās zivju sugas un citas sugas, netieši norādot, ka ir jāsamazina arī šo sugu izmetumi;

5.   uzsver, ka ar ES politiku ir efektīvi jāapkaro visi piezvejas veidi (tostarp bezmugurkaulnieku, koraļļu, jūras zīdītāju, putnu un bruņurupuču piezveja u.c.) un jāveicina videi draudzīgas zvejas metodes, kas nepostītu jūras bioloģisko daudzveidību un lieki netraumētu citus dzīvos organismus;

6.   tomēr ar bažām atzīmē, ka nav daudz panākts, lai izstrādātu Kopienas rīcības plānus jūras putnu un haizivju saglabāšanai, neskatoties uz to, ka 1999. gadā Komisija to apņēmās izdarīt, un mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk pabeigt abu plānu izstrādi;

7.   aicina Komisiju ņemt vērā iesniegto zinātnisko atzinumu attiecībā uz albatrosiem, kuri, jo īpaši zvejojot ar āķu jedām, lielā skaitā iet bojā, radot šo putnu izmiršanas draudus;

8.   uzskata, ka efektīvs veids, kā samazināt nevēlamu piezveju un izmetumus, ir samazināt kopējo zvejas intensitāti un paralēli uzlabot selektīvos pasākumus, jo noplicinātos zivju krājumus veido galvenokārt mazizmēra zivis; atzīst, ka mazāka zvejas jauda labvēlīgi ietekmētu nozari, ļaujot atjaunoties un kļūt ražīgākiem noplicinātajiem zivju krājumiem un ietaupot laiku un darbu, ko prasītu nozvejas šķirošana;

9.   uzskata, ka piezveja un izmetumi ir nopietna ekoloģiska un ekonomiska problēma, jo tie, no vienas puses, izjauc noteiktu ekosistēmu līdzsvaru, un, no otras puses, ir galvenokārt vainojami zivju krājumu noplicināšanā, pie tam dažiem no šiem zivju krājumiem, piemēram, mencām, ir augsta tirgus vērtība;

10.   uzskata, ka izmetumu samazināšana palīdzētu sasniegt labu vides stāvokli, kā to prasa Jūras vides stratēģijas direktīva;

11.   uzskata, ka izmetumu samazināšanas programmas ir pilnībā jāiekļauj Kopienas vispārējā politikā ilgtspējīgas zivsaimniecības pārvaldībai;

12.   uzskata, ka izmetumu iemesli katrai zivsaimniecībai atšķiras atkarībā no detalizētām zvejas metodēm un attiecīgā zivsaimniecības veida, tāpēc arī problēmas risinājums jāpielāgo katrai zivsaimniecībai atsevišķi;

13.   kaut arī zivju izmešana nav attaisnojama, atzīst, ka dažas sugas uzrāda augstas izdzīvošanas spējas pēc atbrīvošanas un, ka jāparedz atkāpes no zvejošanas aizlieguma šīm, kā arī apdraudētām un aizsargājamām sugām, ja tiek sniegts pienācīgs zinātnisks pamatojums par šo sugu izdzīvošanas spējām;

14.   uzsver ‐ lai ieviestie noteikumi būtu efektīvi, savlaicīgi ir pienācīgi jāizmanto ES zivsaimniecībām atbilstīgi zinātniskie pētījumi, kā arī jāņem vērā katras zivsaimniecības īpašās iezīmes, kuras nosaka to atrašanās vieta un jūras organismu sugu daudzveidība, kā arī senas zvejas tradīcijas;

15.   pauž atzinību tiem nozares pārstāvjiem, kas nesen uzsākuši programmas selektīvāku zvejas rīku un prakses izstrādei, kas samazinātu izmetumus, un mudina pārējos palīdzēt, daloties ar uzkrāto pieredzi zvejas rīku jomā, lai varētu izstrādāt vēl novatoriskākas zvejas metodes; pauž nožēlu par dažiem Komisijai iesniegtajiem komentāriem, kuros pasākumi izmetumu samazināšanai tika vērtēti kā "apgrūtinoši";

16.   uzsver, ka svarīgi ir brīvprātīgi samazināt zvejas intensitāti, kā to dara atsevišķos zvejas veidos, un prasa izveidot finansiālu kompensāciju mehānismus, kas paredzēti zvejniekiem, kuri šādi rīkojas;

17.   pauž atzinību Skotijas valdībai par to, ka tā sadarbībā ar Skotijas zivsaimniecības nozari nesen ir ieviesusi brīvprātīgu sistēmu zvejas teritoriju slēgšanai reālajā laikā ‐ ja kapteiņi konstatē noteiktam robežlielumam atbilstošu mazizmēra mencu daudzumu, zvejas apgabalu slēdz uz trīs nedēļām; uzskata, ka šai Eiropā pirmajai sistēmai līdzīgas sistēmas varētu palīdzēt samazināt izmetumus, pilnībā sadarbojoties ar zivsaimniecības nozari;

18.   piekrīt Komisijai, ka klasiskā KZP pieeja nevēlamas piezvejas samazināšanai ar "mikrovadīšanu", izmantojot vēl sīkāk izstrādātus tehniskus parametrus, lai novērstu zivju mazuļu izmešanu, bet pietiekami neiesaistot zvejniekus, vairs nav pietiekami aptveroša, un tā ir jāpapildina ar programmām, kas rosinātu zvejniekus samazināt nevēlamu piezveju un izmetumus un kas ņemtu vērā katras zvejsaimniecības īpašās iezīmes, līdz ar panākot, ka šie pasākumi saņem lielāku atbalstu no zvejniekiem; tomēr uzskata, ka nevēlama piezveja samazināsies tikai tad, ja tiks veiktas tehniskas izmaiņas zvejas rīkos un praksē;

19.   atzīmē, ka Komisija par efektīvāku pasākumu uzskata izmetumu aizliegumu, lai gan šādu aizliegumu varētu būt grūti īstenot un tas varētu prasīt finanšu, loģistikas un cilvēkresursu ievērojamu palielināšanu;

20.   uzskata, ka, lai arī to būtu grūti īstenot, ir jāaizliedz t.s. atlasīšana, kad tiek izmestas labas, likumīgi nozvejotas zivis, atstājot tikai tās zivis, kurām ir augstāka tirgus vērtība; uzskata, ka videonovērošanas sistēmu uzstādīšana uz noteiktiem kuģiem varētu veicināt aizlieguma īstenošanu;

21.   atzīmē ‐ lai panāktu to, ka zvejnieki un citas ieinteresētās puses uzņemas atbildību un dalību jebkādā izmetumu samazināšanas politikā, viņiem ir jābūt lielā mērā iesaistītiem uzraudzības un kontroles pasākumos, jo sekmīga izpildes pasākumu īstenošana ir atkarīga no zvejnieku sadarbības un dalības; norāda, ka jāizskata šādas sadarbības piemēri arī citās valstīs, piemēram, Kanāda un Jaunzēlande ar zvejnieku atļauju ir eksperimentējušas ar videonovērošanas sistēmu uzstādīšanu uz zvejas kuģu klāja, un minēts, ka šis videonovērošanas pasākums bijis ļoti veiksmīgs izmetumu izskaušanā;

22.   mudina Komisiju, dalībvalstis un citas ieinteresētās puses vairāk apsvērt pozitīvu stimulu izmantošanu nozarē, lai uzlabotu zvejas praksi; uzskata, ka ir dažādas pozitīvu stimulu iespējas, tostarp:

23.   atzīmē, ka Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 41/2007, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi(5), jau ir norādīts piemērs par prioritāru pieeju, ko sniedz kuģiem ar selektīviem zvejas rīkiem, paredzot papildu dienas jūrā kuģiem ar omāru traļiem, kuros izmanto šķirojamos režģus, un piekrīt, ka ir jāapsver šādu papildu stimulu izmantošana;

24.   ir pārliecināts, ka nozare labvēlīgāk un efektīvāk attieksies pret pozitīvu un negatīvu stimulu kombināciju, kurai ir jādod iespēja sniegt rezultātus; turklāt uzskata, ka izmetumu aizliegums ir jāīsteno tikai pēc tam, kad izmēģināti citi negatīvu stimulu veidi, tostarp prasības uz noteiktu laiku izmantot lielākus linuma acu izmērus, slēgti apgabali un citi;

25.   uzsver, ka, ieviešot izmetumu aizliegumu, ir svarīgi nodrošināt uzraudzības sistēmas darbību; norāda, ka zināšanu trūkums par izmesto zivju daudzumu traucē izdarīt secinājumus par krājumu apjomu un zivju mirstību, kā arī apgrūtina to pasākumu novērtēšanu, ar kuriem cenšas novērst izmēram neatbilstošo zivju zveju; aicina Komisiju turpināt izstrādāt jaunas uzraudzības metodes un šajā sakarā pievērš uzmanību zvejas kuģu elektronisko žurnālu un televizuālās uzraudzības sistēmu piedāvātajām iespējām;

26.   uzstāj, ka ir jāaizliedz augstākas kategorijas zivju atlasīšana, kas ir viens no galvenajiem izmetumu iemesliem, un atlasīšanu veicinošas ierīces, piemēram, šķirojamie režģi uz pelaģiskās zvejas kuģiem;

27.   piekrīt, ka prātīgākais veids, kā rīkoties, būtu eksperimentālā nolūkā izvēlēties noteiktu skaitu zivsaimniecību atkarībā no to izmetumu apjoma vai iesaistīto sugu aizsardzības stāvokļa; uzsver, ka ir svarīgi izmēģinājuma projektus veikt vairākos apgabalos, lai būtu pārstāvētas ģeogrāfiski dažādas Kopienas zivsaimniecības; uzskata, ka katrā izmēģinājuma projektā ir jābūt iesaistītiem pietiekami daudz kuģiem, lai aptvertu zivsaimniecības dažādās jomas un lai nodrošinātu labu informācijas apmaiņu ar pārējiem zivsaimniecības pārstāvjiem; ierosina, ka divas iespējamās kandidātes varētu būt dažādu rāmju traļu zivsaimniecības un tās zivsaimniecības, kas zvejo un izmet mencas; kamēr tiek īstenoti šie izmēģinājuma projekti, citas zivsaimniecības izvērtē pēc izmetumu apjoma;

28.   ierosina, lai par prioritāti tiktu uzskatīta tā izmetumu prakse, kas rodas no tā, ka tehniskie noteikumi par minimālo izkraušanas izmēru un linuma acu izmēriem ir savstarpēji neatbilstīgi, jo to var salīdzinoši viegli novērst;

29.   aicina Komisiju ņemt vērā iesniegto zinātnisko atzinumu par Baltijas jūras mencu krājumiem, kuros liela procentuālā daļa zvejas tiek reģistrēta kā piezveja;

30.   katrai iesaistītajai zivsaimniecībai ierosina šādu pasākumu kopumu:

31.   aicina Komisiju vērst īpašu uzmanību uz to, kā pasākumi varētu tikt "tulkoti", tos piemērojot ES flotēm, kas zvejo trešo valstu ūdeņos un prasa, lai visselektīvāko zvejas rīku izmantošana būtu priekšnoteikums zvejojot saskaņā ar zvejas partnerattiecību nolīgumiem;

32.   atzīmē jaukto zivsaimniecību daudzveidību un nozīmi ES un secina, ka izmetumu samazināšanas mērķi ir jānosaka atbilstīgi šai daudzveidībai tā, lai visām zivsaimniecībām vienlaicīgi nebūtu jāpanāk vienāds kvantitatīvs samazinājums, jo tām var būt dažāds sākotnējo izmetumu apjoms;

33.   uzsver, ka gadījumā, ja izmetumu aizliegumu piemēro noteiktām zivsaimniecībām, ir jānovērš nevēlami stimuli, piemēram, tirgus izveide mazām zivīm vai zivīm, kas nav nozvejotas atbilstīgi kvotām, šādu zivju tieša tirdzniecība nekādā gadījumā nav pieļaujama; uzskata, ka kuģiem var piešķirt kompensāciju par izdevumiem, kas radušies, izceļot krastā izmešanai paredzētās zivis; uzskata, ka attiecīgās zivis varētu izmantot , piemēram, zivju miltu un zivju eļļas ražošanā, un jebkurš uzņēmums, kurš to darītu, dotu ieguldījumu reģionāla līmeņa kompensāciju fondā;

34.   piezīmē, ka Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF) paredz noteikumus selektīvākas zvejošanas izmēģinājuma projektu un divu zvejas rīku nomaiņas finansēšanai, un mudina dalībvalstis to izmantot; aicina EZF līdzekļu izmantošanā paredzēt lielāku administratīvu elastību, lai varētu ātri īstenot daudzsološus izmēģinājuma projektus;

35.   norāda, ka kopējās pieļaujamās nozvejas normatīvā sistēma ir viena no galvenajiem izmetumu iemesliem un ka ir jāpieņem pasākumi, lai nevajadzētu obligāti izmest netīšām nozvejotas pieļaujamā izmēra zivis tāpēc, ka nav kvotu šo zivju sugu zvejai;

36.   iesaka, lai piezvejas kvotas tiktu iekļautas kopējā pieļaujamā nozvejā un lai kvotu sadalē tiktu ieskaitīta visa izkrautā piezveja; ja zivsaimniecība pārsniedz tās piezvejas kvotas, tā var tikt slēgta, tāpat zvejas liegumu reālajā laikā var noteikt, ja piezvejots pārmērīgs skaits zivju mazuļu; tad šo kvotu pakāpeniski samazina, lai nodrošinātu stimulus izvēlēties selektīvākus zvejas rīkus;

37.   piezīmē, ka, ņemot vērā Padomes1998. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai(6), dalībvalstīm ir tiesības piemērot stingrākus tehniskus noteikumus kuģiem, kas zvejo zem to karoga ES ūdeņos; uzskata, ka ir jādod iespēja dalībvalstīm izmēģināt jaunus risinājumus, kuru lietderību izvērtētu Komisija, un ka noteiktos apstākļos tām ir jāļauj piemērot selektīvākus tehniskos noteikumus visiem kuģiem, kuri zvejo piekrastes zonā 12 jūdzes no krasta;

38.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, reģionālajām konsultatīvajām padomēm, Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējai komitejai un tām reģionālajām zvejas pārvaldības organizācijām, kurās iesaistījusies ES.

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. (2) OV C 69 E, 19.3.2004., 149. lpp. (3) OV C 291 E, 30.11.2006., 319. lpp. (4) OV C 314 E, 21.12.2006., 86. lpp. (5) OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. (6) OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 31. janvāra rezolūcija par Eiropas stratēģiju romu jautājumā

P6_TA(2008)0035 RC-B6-0050/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 3., 6., 7., 29. un 149. pantu, ar kuriem dalībvalstīm uzliek par pienākumu nodrošināt visiem pilsoņiem vienlīdzīgas iespējas,

–   ņemot vērā EK līguma 13. pantu, ar ko Eiropas Kopienai tiek dotas iespējas veikt attiecīgas darbības, lai cīnītos pret diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par romu stāvokli Eiropas Savienībā,(1) 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par sieviešu stāvokli Eiropas Savienībā(2) un 2007. gada 15. novembra rezolūciju par to, kā piemērojama Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā(3),

–   ņemot vērā Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, kā arī pamatlēmumu par cīņu pret rasismu un ksenofobiju,

–   ņemot vērā Pamattiesību aģentūras 2007. gadā publicēto ziņojumu par rasismu un ksenofobiju ES dalībvalstīs,

–   ņemot vērā 2005. gadā uzsākto "Romu integrācijas desmitgadi" un izveidoto fondu romu izglītībai, ko veikušas vairākas ES dalībvalstis, kandidātvalstis un citas valstis, kurās aktīvi darbojas Eiropas Savienības iestādes,

–   ņemot vērā Eiropas Padomes Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas 4. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–   ņemot vērā EDSO dalībvalstu, tostarp ES dalībvalstu un kandidātvalstu, pieņemto visaptverošo rīcības plānu, kurā uzmanība pievērsta romu un sintu stāvokļa uzlabošanai EDSO dalībvalstu teritorijā un kurā šīs valstis inter alia apņemas pastiprināt centienus, lai romu un sintu tauta varētu pilntiesīgi un vienlīdzīgi iekļauties mūsu sabiedrībā un lai izbeigtu šo tautu diskrimināciju,

–   ņemot vērā Eiropas Pamattiesību hartu un Pamattiesību aģentūras statūtus,

–   ņemot vērā 2007. gadā Eiropas Komisijas publicēto ziņojumu "Etniskās mazākumtautības darba tirgū ‐ steidzama nepieciešamība uzlabot sociālo iekļaušanu", kuru sagatavoja augsta līmeņa padomdevēja ekspertu grupa jautājumos par etnisko mazākumtautību sociālo integrāciju un par to pilntiesīgu dalību darba tirgū,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   tā kā Eiropā dzīvojošie 12–15 miljoni romu, no kuriem aptuveni10 miljoni dzīvo Eiropas Savienībā, cieš no rasu diskriminācijas un daudzos gadījumos saskaras ar nesaudzīgu strukturālo diskrimināciju, nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī dažādām diskriminācijas izpausmēm dzimuma, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ; tā kā vairākums romu Eiropā pēc paplašināšanās 2004. gadā un 2007. gadā kļuva par ES pilsoņiem, iegūstot tiesības kā ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā;

B.   tā kā romu, kuri daudzās Eiropas valstīs vēsturiski bijuši sabiedrības daļa un devuši tai savu ieguldījumu, stāvoklis ES atšķiras no citu Eiropas mazākumtautību apstākļiem, un tāpēc ir pamatoti īpaši Eiropas mēroga pasākumi;

C.   izsakot nožēlu par to, ka Eiropas Savienības pilsoņi, kas ir romi, īstenojot ES pilsoņu pamattiesības brīvi pārvietoties un veikt uzņēmējdarbību, bieži tiek diskriminēti rases dēļ;

D.   tā kā daudzi romi‐ gan personas, gan to kopienas, ‐ kas nolēmuši apmesties uz dzīvi citā ES dalībvalstī, bet ne tajā, kurā viņi ir valsts piederīgie, ir īpaši neaizsargātos apstākļos;

E.   tā kā nav panākts progress gan dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs, apkarojot diskrimināciju pret romiem rases dēļ un aizstāvot viņu tiesības uz izglītību, nodarbinātību, veselības aizsardzību un mājokli;

F.   tā kā ES dalībvalstīs turpinās nošķiršanas pieļaušana izglītības jomā; tā kā šāda diskriminācija attiecībā uz piekļuvi kvalitatīvai izglītībai pastāvīgi ietekmē romu bērnu spēju attīstību un viņu tiesības attīstīties, iegūstot izglītību;

G.   tā kā izglītība ir galvenais sociālās atstumtības, ekspluatācijas un noziedzības apkarošanas līdzeklis;

H.   tā kā ir plaši izplatīti standartam neatbilstīgi un antisanitāri dzīves apstākļi un ir liecības par geto rajonu izveidošanu, un tādējādi romi regulāri ir vai nu piespiedu padzīšanas upuri, vai tiek atturēti no šādu apdzīvotu vietu pamešanas;

I.   tā kā kopumā romu kopienās ir nepieņemami augsts bezdarba līmenis un līdz ar to ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai atvieglotu darba vietu pieejamību; tā kā gan Eiropas darba tirgus, gan Eiropas sabiedrība kopumā tikai iegūs, integrējot romus;

J.   tā kā ES regulējums paredz dažādus mehānismus un instrumentus, kurus var izmantot, lai uzlabotu romu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, nodarbinātībai, mājoklim un veselības aizsardzībai, īpaši sociālās integrācijas, reģionālā un nodarbinātības politika;

K.   tā kā romu kopienu sociālā integrācija vēl joprojām ir mērķis, kas jāīsteno, un ka jāizmanto ES instrumenti, lai panāktu efektīvas un redzamas pārmaiņas šajā jomā;

L.   tā kā ir nepieciešams nodrošināt romu aktīvu līdzdalību politiskajā dzīvē, it īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas ietekmē romu kopienu dzīvi un labklājību;

M.   tā kā romufobija jeb naids pret čigāniem Eiropā joprojām ir plaši izplatīts, un to veicina un izmanto ekstrēmisti, un tas var izpausties kā rasistiski uzbrukumi, naidīgas runas, spēka pielietošana, nelikumīga izraidīšana un policijas veikta vajāšana;

N.   tā kā vairākums romu sieviešu saskaras ar divkāršu diskrimināciju ‐ kā romu personas un kā sievietes,

O.   tā kā pilnīgi jāatzīst pret romiem vērstais holokausts (Porajmos), kas pielīdzināms nacistu izdarītajiem noziegumiem, kurus pastrādāja, lai fiziski iznīcinātu Eiropas romus, kā arī ebrejus un citas iedzīvotāju grupas,

1.   pilnībā un bez atrunām nosoda jebkādas rasisma un diskriminācijas izpausmes pret romiem un citiem, kurus apzīmē kā "čigānus";

2.   atzinīgi vērtē Eiropadomes sanāksmes 2007. gada 14. decembra prezidentvalsts secinājumus, kuros" apzinās ļoti īpašo situāciju, kādā atrodas romi Eiropas Savienībā, aicina dalībvalstis un Eiropas Savienību izmantot visus līdzekļus, lai uzlabotu viņu integrāciju", un "aicina Komisiju pārbaudīt pašreizējo politiku un rīcībā esošos instrumentus un līdz 2008. gada jūnija beigām ziņot Padomei par sasniegto progresu";

3.   uzskata, ka ES un dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas, lai veicinātu romu iekļaušanu un īstenotu viņu Eiropas pilsoņu pamattiesības, un ka steidzami jāpastiprina centieni, lai sasniegtu redzamus panākumus šajā jomā; aicina dalībvalstis un ES iestādes sekmēt nepieciešamos pasākumus, lai radītu atbilstīgu sociālu un politisku vidi romu integrācijas īstenošanai;

4.   mudina jauno Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru savas darba programmas svarīgākajās prioritātēs iekļaut pret čigāniem vērstas diskriminācijas izskaušanu;

5.   vēlreiz apliecina ES nozīmīgo lomu, cīnoties ar romu diskrimināciju, kas bieži ir neviendabīga, un tādēļ ir nepieciešama vispusīga pieeja ES līmenī, jo īpaši saistībā ar kopējās politikas virzienu izstrādi, apzinoties, ka dalībvalstu valdībām ir izšķiroša nozīme, pirmām kārtām parādot politisko gribu, ieguldot laiku un resursus romu aizsardzībā, politikas īstenošanā, kā arī atbildot par viņu atbalstīšanu un iespēju palielināšanu;

6.   mudina Eiropas Komisiju izstrādāt Eiropas Pamatstratēģiju romu integrācijai ar mērķi ES līmenī nodrošināt saskaņotu politiku romu sociālai iekļaušanai un mudina Eiropas Komisiju vienlaikus veidot visaptverošu Kopienas rīcības plānu romu integrēšanai, paredzot finanšu atbalstu, lai īstenotu mērķi, ko izvirza Eiropas Pamatstratēģija romu integrācijai;

7.   mudina Komisiju veidot visaptverošu Kopienas rīcības plānu romu integrēšanai, norādot, ka plāns jāsagatavo un jāīsteno to komisāru vadībā, kuri ir atbildīgi par ES pilsoņu integrāciju, izmantojot nodarbinātības, sociālo lietu, līdztiesīgu iespēju, tiesiskuma, brīvības, izglītības, kultūras un reģionālo politiku;

8.   aicina Komisiju vienam tās pārstāvim uzticēt pienākumu koordinēt politiku romu jautājumā;

9.   mudina Komisiju īstenot darba metodiku "roms romam" kā efektīvu instrumentu romu jautājuma risināšanā un aicina Komisiju veicināt romu tautības darbinieku pieņemšanu darbā tās struktūrvienībās;

10.   aicina Eiropas Komisiju izveidot nodaļu, kas nodarbotos ar romu jautājumu un koordinētu Eiropas Pamatstratēģijas īstenošanu romu integrācijai, veicinātu dalībvalstu sadarbību, koordinētu dalībvalstu kopīgo rīcību un nodrošinātu romu jautājuma risināšanu visās attiecīgajās iestādēs;

11.   aicina Komisiju ietekmi, ko rada privātie ieguldījumi saistībā ar līdztiesīgu iespēju nodrošināšanu, uzskatīt par atbilstīgu un nozīmīgu faktoru ES finansējuma piešķiršanai, mudinot fiziskas un/vai juridiskas personas piedalīties konkursos uz ES finansētiem projektiem, lai sagatavotu un īstenotu gan analīzi, gan rīcības plānu attiecībā uz līdztiesīgām iespējām;

12.   atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātās iniciatīvas, tostarp deklarēto paziņojumu par pārskatīto stratēģiju saistībā ar cīņu pret diskrimināciju, gaidāmo Zaļo grāmatu par izglītības jautājumiem, proti, to bērnu izglītošanu, kuru vecāki ir migranti vai nelabvēlīgu mazākumtautību pārstāvji, kā arī nodomu veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu Direktīvas 2000/43/EK īstenošanu; jo īpaši atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot romu augsta līmeņa forumu kā struktūru, kas izstrādātu efektīvu politiku romu jautājumu risināšanai;

13.   mudina Komisiju izveidot Eiropas krīžu karti, novērtējot un apsekojot tās ES teritorijas, kurās iedzīvotāju kopienas ir visnabadzīgākās un sociāli atstumtākās;

14.   mudina Komisiju pārbaudīt iespējas, ka nostiprināt tiesību aktus, kas vērsti pret diskrimināciju izglītības jomā, koncentrējoties uz desegregāciju, un ziņot Parlamentam par rezultātiem gada laikā pēc šīs rezolūcijas pieņemšanas; atgādina, ka vienādas piekļuves nodrošināšanai kvalitatīvai izglītībai jākļūst par prioritāti saskaņā ar Eiropas stratēģiju romu jautājumā; mudina Komisiju divkāršot centienus, lai finansētu un atbalstītu tādus pasākumus dalībvalstīs, kuru mērķis ir integrēt romu bērnus tradicionālajā izglītībā agrīnā vecumā; mudina Komisiju atbalstīt programmas, kas sekmē pozitīvu rīcību attiecībā uz romiem vidusskolas un augstākās izglītības jomā, tostarp arodizglītības, pieaugušo izglītības, mūžizglītības un universitātes izglītības jomā; mudina Komisiju atbalstīt arī citas programmas, kas paredz pozitīvus un veiksmīgus desegregācijas risinājumus;

15.   aicina dalībvalstis un Komisiju novērst to, ka romu bērnus izmanto, viņiem liek ubagot un kavēt skolu, un ka slikti izturas pret romu sievietēm;

16.   prasa Komisijai atbalstīt romu integrāciju darba tirgū, piemēram, īstenojot pasākumus, kas paredz arī finansiālu atbalstu apmācībai un pārkvalifikācijai, pasākumus, kas veicina pozitīvu rīcību darba tirgū un pret diskrimināciju vērstu nodarbinātības jomas tiesību aktu stingru piemērošanu, kā arī pasākumus romu pašnodarbinātības un mazu uzņēmumu atbalstam;

17.   aicina Komisiju apsvērt iespēju veidot mikrokredītu shēmu, kā to ierosina darīt augsta līmeņa padomdevēja grupa iepriekšminētajā ziņojumā, lai mudinātu veidot mazos uzņēmumus un aizstātu augļošanu, kas kropļo daudzas nelabvēlīgās kopienas;

18.   aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis atbalstīt valsts programmas, kuru mērķis ir uzlabot cilvēku veselības stāvokli romu kopienās, jo īpaši ieviešot atbilstīgu vakcinācijas programmu bērniem; mudina visas dalībvalstis bez kavēšanās pārtraukt atsevišķu romu kopienu, tostarp arī, bet ne tikai, to kopienu, kas atrodas izolētās ģeogrāfiskās teritorijās, sistēmisku izslēgšanu no veselības aprūpes pakalpojumiem un nekavējoties attiecīgi risināt šo jautājumu, kā arī izskaust ekstrēmus cilvēktiesību pārkāpumus veselības aprūpes sistēmā, kur tādi notikuši vai notiek, tostarp rasu segregāciju veselības aprūpes iestādēs un romu sieviešu piespiedu sterilizāciju;

19.   mudina Komisiju, izmantojot esošos pozitīvos risinājumus, atbalstīt programmas, lai tajās dalībvalstīs, kur tādi ir, novāktu graustus, kuros dzīvo romi un kuri rada nopietnus sociālus, vides un veselības apdraudējumus, kā arī atbalstīt citas programmas, ar kurām paredz labvēlīgus un veiksmīgus risinājumus mājokļu nodrošināšanai romiem, tostarp romu migrantiem;

20.   mudina dalībvalstis risināt problēmas saistībā ar apmetnēm, kurās neievēro nekādus higiēnas un drošības standartus un liels skaits romu bērnu mirst sadzīves negadījumos, īpaši ugunsgrēkos, kas rodas atbilstīgu drošības standartu neievērošanas dēļ;

21.   mudina Komisiju un Padomi saskaņot ES politiku romu jautājumā un "Romu integrācijas desmitgades" pasākumus, kā arī izmantot pašreizējās ierosmes, piemēram, izveidoto fondu romu izglītībai, EDSO rīcības plānu un Eiropas Padomes ieteikumus, lai pastiprinātu centienu iedarbīgumu šajā jomā;

22.   uzsver, cik svarīgi ir iesaistīt vietējās pašvaldības to pasākumu efektīvā īstenošanā, kas sekmē romu integrāciju un diskriminācijas izskaušanu;

23.   aicina dalībvalstis iekļaut romu kopienu visus iedzīvotājus, lai romu cilvēkiem piešķirtu lielākas iespējas pilnībā izmantot ES paredzētos stimulus, ar ko atbalsta ierosmes, kuru mērķis ir veicināt romu tiesību īstenošanu un viņu kopienu integrēšanu gan izglītības, gan nodarbinātības, gan pilsoniskās iesaistīšanās jomā, ņemot vērā, ka veiksmīga integrācija paredz arī augšupējo pieeju un kopēju atbildību; uzsver, cik svarīgi ir attīstīt romu cilvēkresursus un profesionālās spējas, lai sekmētu romu iesaistīšanu valsts pārvaldē visos līmeņos, tostarp ES institūcijās;

24.   atgādina, ka visas kandidātvalstis pievienošanās sarunās un pievienošanās procesā apņēmās uzlabot romu kopienu iekļaušanu un veicināt tiesību uz izglītību, nodarbinātību, veselības aprūpi un mājokli ievērošanu; prasa Komisijai veikt novērtēšanu, kā visās ES dalībvalstīs pilda šīs saistības un kāds ir romu stāvoklis patlaban;

25.   aicina Komisiju un attiecīgās iestādes veikt vajadzīgos pasākumus, lai pārvietotu cūku fermu no bijušās koncentrācijas nometnes teritorijas Lety (Čehijā) un izveidotu piemiņas vietu vajāšanas upuriem;

26.   uzskata, ka Eiropas Parlamentam vairāk jāiedziļinās dažādos to uzdevumu aspektos, kurus izvirza Eiropas politika attiecībā uz romu integrāciju;

27.   uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei un EDSO.

(1) OV C 45 E, 23.2.2006., 129. lpp. (2) OV C 298 E, 8.12.2006., 283. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0534.