Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā 2008. gadā Eiropas Savienības Rīcības kodeksam ("kodekss") par ieroču eksportu būs desmitā gadadiena,

B.   tā kā pirms vairāk nekā diviem gadiem ‐ 2005. gada 30. jūnijā COREPER (Pastāvīgo pārstāvju komiteja) tehniskā līmenī vienojās par kopējās nostājas tekstu pēc tam, kad kodekss par ieroču nodošanu bija visaptveroši pārskatīts, lai to pārveidotu par efektīvu instrumentu, ar ko kontrolēt ES uzņēmumu veiktu ieroču eksportu un ieroču eksportu no ES teritorijas,

C.   tā kā līdz ar šīs kopējās nostājas pieņemšanu kodekss visām dalībvalstīm kļūs par juridiski saistošu ieroču eksporta kontroles tiesību aktu,

D.   tā kā Parlaments vairākas reizes ir ļoti atzinīgi vērtējis šo kopējo nostāju, tostarp 2007. gada 18. janvāra rezolūcijā par Padomes septīto un astoto gada ziņojumu saskaņā ar 8. operatīvo noteikumu Eiropas Savienības Rīcības kodeksā par ieroču eksportu(1),

E.   tā kā Padome no 2005. gada tā arī nav varējusi pieņemt šo kopējo nostāju politiskajā līmenī,

F.   tā kā šīs neveiksmes iemesli tā arī nav oficiāli izskaidroti, bet ir acīmredzami saistīti ar dažu dalībvalstu vēlmi atcelt ES spēkā esošo ieroču eksporta embargo attiecībā pret Ķīnas Tautas Republiku,

G.   tā kā šī jautājuma risināšana kļuvusi vēl steidzamāka šādu iemeslu dēļ:

H.   tā kā neraugoties uz COARM (Padomes darba grupa ieroču jautājumos) pozitīvajiem centieniem arī turpmāk uzlabot kodeksu un tā piemērošanu, šos pūliņus vājina dalībvalstu ieroču eksports uz valstīm, kuras atrodas konflikta vai nestabilitātes stāvoklī, vai arī tajās netiek ievērotas cilvēktiesības, un tādējādi atbilstoši kodeksam šīs valstis jāuzskata par "neatbilstošu galamērķi",

I.   tā kā politiskās gribas trūkums, kas neļauj šo kodeksu pārvērst par kopējo nostāju, ir pretrunā ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vadošo lomu, veicinot pasaules mēroga juridiskus instrumentus, kuru mērķis būtu kontrolēt valstu vai privātpersonu veiktu jebkādu starptautisku ieroču nodošanu, proti, Ieroču tirdzniecības nolīgumu,

1.   ņemot vērā Kodeksa desmito gadadienu, pauž nožēlu par pašreizējo politisko strupceļu šīs kopējās nostājas pieņemšanā;

2.   aicina Slovēnijas prezidentūru kopējās nostājas pieņemšanu padarīt par pastāvīgu darba kārtības jautājumu ikvienā Vispārējo lietu padomes sanāksmē, līdz jautājumu izdodas atrisināt;

3.   mudina tās ES dalībvalstis, kuras pretojas juridiski saistoša kodeksa pieņemšanai, pārskatīt savu nostāju;

4.   uzskata, ka palielināsies uzticēšanās ES ieguldījumam starptautiski saistoša Ieroču tirdzniecības nolīguma noslēgšanā, līdzko ieroču kontroles režīms kļūs juridiski saistošs pašai ES;

5.   pauž pārliecību, ka līdz ar kopējās nostājas pieņemšanu ir jāveic arī šādi pasākumi:

6.   aicina priekšsēdētāju nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 244 E, 18.10.2007., 210. lpp.