Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, jo īpaši tās 3. pantu, kurā aizliegta personu pārvietošana, izraidīšana uz valstīm, kā arī izdošana tām, ja pastāv nopietns risks, ka šajās valstīs viņām piespriedīs nāves sodu, pakļaus spīdzināšanai vai citiem necilvēcīgiem vai pazemojošiem apiešanās veidiem vai sodiem,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 18. un 19. pantu par patvēruma tiesībām un tiesībām uz aizsardzību pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā,

–   ņemot vērā 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju un 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu,

–   ņemot vērā Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (kvalifikāciju direktīva)(1), un Padomes 2003. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (Dublinas regulu)(2), kā arī citus ES instrumentus patvēruma jomā;

–   ņemot vērā 2007. gada 10. septembra Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vēstuli Apvienotās Karalistes (AK) premjerministram par Pegah Emambakhsh ‐ Irānas lesbietes lietu, kas pēc patvēruma pieteikuma noraidīšanas riskēja tikt izsūtīta atpakaļ uz Irānu;

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā Seyed Mehdi Kazemi ‐ 19 gadus vecs homoseksuāls Irānas pilsonis pieprasīja patvērumu Apvienotajā Karalistē, un viņa pieteikumu noraidīja; tā kā baidoties no izsūtīšanas viņš bēga uz Nīderlandi, kur viņš lūdza patvērumu; tā kā Nīderlandes varas iestādes pēc lūguma izskatīšana nolēma nosūtīt viņu atpakaļ uz AK;

B.   tā kā AK varas iestādēm pašlaik ir jāpieņem galīgais lēmums par viņa patvēruma pieteikumu un iespējamo izsūtīšanu uz Irānu;

C.   tā kā Irānas varas iestādes regulāri aiztur, spīdzina un soda personas, jo īpaši homoseksuālas personas; tā kā Mehdi Kazemi iepriekšējo partneri jau sodīja, turklāt viņa tēvam jau piedraudēja ar nāvi;

D.   tā kā līdzīgā gadījumā par Pegah Emambakhsh starptautiska spiediena rezultātā AK varas iestādes nolēma viņu neizsūtīt uz Irānu, lai gan joprojām nav skaidrs, kas ar viņu notiks turpmāk;

E.   tā kā premjerministra pārstāvis, kaut gan neminot Seyed Mehdi Kazemi lietu, ir devis vispārīgas garantijas saistībā ar AK patvēruma procedūras atbilstību starptautiskajām saistībām un attiecībā uz iespēju apstrīdēt lēmumus par patvērumu, nododot lietu neatkarīgam tiesnesim, kā arī to, ka varas iestādes nepārvietos nevienu personu, kas pēc atgriešanās būtu pakļauta riskam;

F.   tā kā jāpievērš lielāka uzmanība to ES patvēruma tiesību aktu piemērošanai dalībvalstīs gadījumos, kas ir saistīti ar seksuālo orientāciju,

1.   pauž nopietnas bažas par Seyed Mehdi Kazemi likteni;

2.   pieprasa atbilstīgi un pilnībā piemērot kvalifikāciju direktīvu, atzīstot vajāšanu seksuālās orientācijas dēļ par pamatu patvēruma piešķiršanai un nosakot, ka dalībvalstis izskatīs katru konkrēto gadījumu un situāciju izcelsmes valstī, tostarp likumus un noteikumus un veidu, kā tos piemēro;

3.   uzskata, ka ES un tās dalībvalstis nedrīkst piemērot ES un dalībvalstu tiesību aktus un procedūras tādā veidā, kas izraisa personu izraidīšanu uz trešo valsti, kurā ir risks, ka viņas vajās, spīdzinās un sodīs ar nāvi, jo tas būtu Eiropas un starptautisko cilvēktiesību saistību pārkāpums;

4.   aicina iesaistītās dalībvalstis atrast kopēju risinājumu, lai garantētu, ka Seyed Mehdi Kazemi piešķir patvērumu vai aizsardzību ES teritorijā un neizsūta atpakaļ uz Irānu, kur viņu visticamāk sodītu, tādējādi nodrošinot, ka visas Eiropas un jo īpaši šajā gadījumā AK varas iestādes pilnībā ievērotu Eiropas Cilvēktiesību konvenciju; prasa, lai šajā lietā Komisija un Padome pilnībā sadarbojas ar dalībvalstīm;

5.   prasa ES iestādēm un dalībvalstīm rīkoties, lai turpmāk izvairītos no līdzīgām situācijām, meklējot risinājumu šādos gadījumos ar sadarbības un ES vadlīniju ievērošanas palīdzību; pieprasa Komisijai uzraudzīt un novērtēt ES patvēruma tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs, un jo īpaši saistībā ar seksuālo orientāciju, kā arī ziņot par to Eiropas Parlamentam; uzsver, ka Komisija ir paziņojusi Dublinas regulas un kvalifikāciju direktīvas grozījumus 2008. gadam, kuros apskatīti šajā rezolūcijā iekļautie jautājumi;

6.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram bēgļu jautājumos un Seyed Mehdi Kazemi.

(1) OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp. (2) OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.