Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku(1),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas reformu ("Ceļvedis") (COM(2002)0181),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par tiesībpamatotas pārvaldības instrumentiem zivsaimniecībā (COM(2007)0073),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0060/2008),

A.   tā kā Zaļajā grāmatā par kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu Komisija pauž viedokli, ka alternatīviem pārvaldības mehānismiem var būt ievērojama papildinoša nozīme Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā;

B.   tā kā Komisija ierosināja diskusiju par zivsaimniecības tiesībpamatotu pārvaldību (TPP);

C.   tā kā vairākas ieinteresētās puses jau izteikušas savu viedokli diskusijā;

D.   tā kā iepriekš vairākkārt ir veikta izpēte par TPP, taču tajā netika ietvertas visas ES piekrastes dalībvalstis;

E.   tā kā tomēr vairākos pētījumos ir apsvērta tādu sistēmu darbība un tās sekas gan Kopienas, gan ārpus Kopienas ūdeņos, kas pieļauj zvejas tiesību tālāknodošanas iespēju ekonomiskās vērtības iegūšanai;

F.   tā kā Komisija patlaban ir izsludinājusi uzaicinājumu uz konkursu saistībā ar pētījumu;

G.   tā kā Komisija ir paziņojusi, ka tā patlaban neplāno mainīt pastāvošās pārvaldības sistēmas, taču vienlaikus paudusi nodomu ieviest izmaiņas KZP darbībā un tāpēc cenšas atrast dzīvotspējīgas alternatīvas;

H.   tā kā pašreizējās zivsaimniecības pārvaldības sistēmas Eiropas Savienībā, it īpaši kopējās pieļaujamās nozvejas (TAC) un kvotu sistēma, nesniedz risinājumu nozares problēmām un tā kā ir nepieciešams un ir būtiski svarīgi rīkot plašas debates par šo jautājumu, novērtējot jaunu pārvaldības sistēmu iespējamās pieņemšanas pozitīvos un negatīvos aspektus;

I.   tā kā tāpēc ir svarīgi apsvērt veidus, kā varētu veikt uzlabojumus KZP darbībā, jo īpaši izmantojot zivsaimniecības pārvaldības politiku, kuras pašreizējie trūkumi ir acīmredzami;

J.   tā kā jebkādas izmaiņas radīs uzlabojumus tikai tad, ja ar tām nodrošina, ka resursus izmanto ilgtspējīgu ekonomisko, vides un sociālo apstākļu sekmēšanai,

1.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir uzsākusi diskusiju par zivsaimniecības tiesībpamatotu pārvaldību (TPP), paredzot, ka būs nepieciešams grozīt pašreizējo pārvaldības politiku;

2.   uzskata, ka jūras bioloģiskie resursi ir visas sabiedrības ieguvums;

3.   uzskata, ka konkrētās tiesības nav uzskatāmas par īpašumtiesībām, bet zināma veida usufruct vai zvejas tiesībām, uz kurām attiecas atbilstīgi ierobežojumi;

4.   taču atzīst, ka ir arī atsevišķi identificējamas TPP sistēmas, kuras pamatojas uz atšķirīgiem vienošanās principiem:

5.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izsludinājusi uzaicinājumu uz konkursu, lai par dažādajām pārvaldības sistēmām varētu veikt pilnīgu izpēti;

6.   uzskata, ka debatēm noteiktais laiks ir pārāk īss, un prasa tā pagarināšanu, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi atklātas un izpētītas dažādās pieejamās iespējas, kā arī to izmantošanas sekas;

7.   tomēr atzīst jau pirms šādas izpētes sākšanas, ka ir skaidrs ‐ pastāv plaša šādu jau darbojošos sistēmu daudzveidība, un to vairākums, iespējams, pat visas, piemēro kādu TPP veidu; atzīst arī, ka tiem eksperimentiem pārvaldībā, kur izmantotas zvejas tiesības dalībvalstīs, kuras ir piemērojušas šādas sistēmas, ir bijuši sevišķi labi rezultāti daudzējādā ziņā, piemēram, saistībā ar zvejas jaudas samazināšanu;

8.   uzskata, ka tāpat ir arī skaidrs, ka Kopienas līmenī un vismaz dažās dalībvalstīs tiek izmantotas jauktas TPP formas ‐ gan attiecībā uz tiesību piešķiršanu, tālāknodošanu un tirgojamību, gan uz veidu, kā tiek definēta tiesību darbības joma;

9.   atzīmē, ka vienotas sistēmas izveide ir sarežģīts process, kas saistīts ar zināmām grūtībām, un ka šo uzdevumu var paveikt, vai nu saskaņojot dalībvalstu praksi, vai ar administratīviem līdzekļiem Kopienas līmenī;

10.   tomēr uzskata, ka ņemot vērā to, ka TPP zivsaimniecībā ieviesta vairākās valstīs un reģionos, kuros ir visnozīmīgākās zvejas intereses pasaulē, šīs grūtības nav nepārvaramas, un, ņemot vērā, ka sistēma varētu būt sevišķi efektīva atsevišķu Kopienas flotu pārvaldībā, jāapsver vismaz iespējas to iekļaut KZP;

11.   uzskata, ka ir nepieciešams noteikt sekas, ko varētu izraisīt pārmaiņas, it īpaši individuālo nododamo kvotu ieviešana Kopienas līmenī un piekļuve citiem tiesībpamatotiem mehānismiem, attiecībā uz:

12.   uzskata, ka šie jautājumi jārisina pirms jebkādiem pasākumiem vienotas sistēmas izveidei, piemēram, kā parādījuši esošie precedenti, attiecībā uz iespēju noteikt ierobežojumu zvejas tiesību summēšanai;

13.   uzskata, ka uzsvars jāliek arī uz pozitīvajiem aspektiem, kādi piemīt TPP zivsaimniecībā un par kuriem ir samērā plaša viedokļu vienotība, tostarp šādiem:

14.   pauž šaubas arī par to, vai vienota TPP sistēma visos gadījumos būtu piemērota dažādiem zvejniecības veidiem;

15.   šajā sakarā vērš uzmanību uz: atšķirīgām prasībām attiecībā uz vienas sugas un vairāku sugu zveju; un uz īpašo stāvokli, kādā ir amatieru flotes;

16.   saistībā ar amatieru flotēm uzskata, ka attiecībā uz tām ir jāizstrādā atsevišķi noteikumi, ‐ vai nu izmantojot kritērijus, kas attiecas uz ģeogrāfisko attālumu no krasta, vai nosakot tām attiecīgu kvotu daļu;

17.   tāpēc atzinīgi vērtē to, ka Komisija patlaban nav paredzējusi iejaukties pašreizējās pārvaldības sistēmās;

18.   taču uzskata, ka vajadzīga turpmāka dažādu TPP sistēmu priekšrocību un trūkumu apsvēršana;

19.   uzskata, ka ir nepieciešams izvairīties no ekonomiskiem traucējumiem zvejniecības nozarē, novēršot apdraudējumu nelielo kuģu īpašniekiem, it īpaši tiem, kuri nodarbojas ar amatieru zveju;

20.   atzīst, ka šādas sistēmas, ja vien tās ir atbilstīgi izstrādātas, var sekmēt ekonomisko efektivitāti; norāda, ka šāda efektivitāte ir viens no jebkuras ekonomikas politikas mērķiem un ka KZP interesēs ir nodrošināt rentablu zvejniecības nozari, kas būtu aizvien mazāk atkarīga no valsts līdzekļiem;

21.   uzskata, ka ‐ ņemot vērā to, ka zivsaimniecība ir kopējās politikas joma, ‐ tiesībpamatotas pārvaldības instrumenti jāpieņem Kopienas līmenī, tādējādi gūstot iespēju uzlabot zvejas resursu pārvaldību;

22.   uzskata, ka ekonomiskā efektivitāte ir noderīga, ciktāl tā veicina KZP mērķu īstenošanu;

23.   tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka jebkuriem pētījumiem saistībā ar TPP jābūt vērstiem uz to, lai:

24.   mudina Komisiju atvēlēt ilgāku laika periodu debatēm par šo jautājumu;

25.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, reģionālajām konsultatīvajām padomēm un Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējai komitejai.

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).