Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 272. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1),

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(2),

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(3),

–   ņemot vērā Iestāžu ģenerālsekretāru piekto ziņojumu par tendencēm finanšu plāna 5. izdevumu kategorijā, kas publicēts 2006. gada maijā,

–   ņemot vērā Revīzijas palātas 2006. finanšu gada pārskatu par budžeta izpildi, ar iestāžu atbildēm(4),

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0082/2008),

A.   tā kā šajā ikgadējās procedūras posmā Eiropas Parlaments gaida citu iestāžu tāmes un Parlamenta Prezidija ierosinājumus 2009. finanšu gada budžetam;

B.   tā kā ir nolemts izmēģināt jaunu darba kārtību, lai stiprinātu Prezidija un Budžeta komitejas sadarbību un savstarpējās attiecības ikvienā 2009. finanšu gada budžeta procedūras posmā;

C.   tā kā 5. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms 2009. finanšu gadā ir EUR 7 777 000 000(5), t. i., par 4,3 % vairāk nekā 2008. finanšu gadā;

D.   tā kā Eiropas Parlamenta budžets 2008. finanšu gadam ir EUR 1 452 517 167 jeb 19,68 % no 5. izdevumu kategorijas šā gada apjoma,

Eiropas Parlaments
Vispārējas pamatnostādnes un galvenie uzdevumi

1.   uzsver, ka 2009. gads Parlamentam būs tālejošu pārmaiņu gads, un uzskata, ka tas jāatspoguļo arī budžeta procedūrā; uzskata, ka šī ir vēl nebijusi iespēja nodrošināt atbilstīgu finansējumu tā politiskajām prioritātēm, vienlaikus tās rūpīgi izvērtējot, lai identificētu iespējamos ietaupījumus un garantētu noturīgu budžetu;

2.   uzskata, ka, neatlaidīgi nodrošinot resursu iespējami lietderīgāku izmantošanu, ir jārisina šādi galvenie uzdevumi:

3.   atzīmē Prezidija dokumentā aktualizēto jautājumu par brīvprātīgu Parlamenta 20 % ieguldījumu; vēlas atgādināt, ka vairākus gadus pēc kārtas gada beigās budžetā ir veidojies pārpalikums, un, lai gan ir gatavs apsvērt papildu izdevumus, kas noteikti būs nepieciešami konkrētām vajadzībām 2009. gadā, vēlas pārskatīt visus izdevumu posteņus, tomēr nepārsniedzot 20 % daļu;

4.   uzskata, ka mērenība ir vēlama īpašība, veidojot budžetu, kaut gan citos apstākļos tas tā varētu arī nebūt; tāpēc atzinīgi vērtē Parlamenta ģenerālsekretāra ieceri rūpīgi pārbaudīt visus izdevumus, pirms tiek sagatavoti konkrēti priekšlikumi; uzstāj, ka nākamajā tāmes projektā pēc iespējas precīzāk jāņem vērā administrācijas un Prezidija izstrādātais galīgais priekšlikums Parlamenta izdevumiem, jo īpaši tagad, kad Prezidijs un Budžeta komiteja ir pieņēmuši jaunu, izmēģinājuma kārtībā īstenojamu saskaņošanas procedūru; uzskata, ka šādu pieeju atzinīgi vērtēs Eiropas Savienības nodokļu maksātāji un tā arī lieti noderēs Parlamentam, gatavojoties daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanai; uzskata, ka šī pārbaude jāveic savlaicīgi vēl pirms pirmā lasījuma;

5.   tomēr norāda, ka 2009.–2013. gada DFS atlikušajā laikposmā jāturpina vērīgi sekot finansējuma maksimālā apjoma attīstības tendencei, jo īpaši ņemot vērā, ka gada korekciju veic saskaņā ar fiksētu likmi (+2 %) un ka šo maksimālo apjomu ietekmēs jebkuras reālā inflācijas procesa izmaiņas; aicina visas iestādes pamatīgi izvērtēt savas budžeta vajadzības, rēķinoties ar līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar pašreizējo DFS;

6.   šajā sakarā arī vēlas izpētīt, kā dažādas iestādes atbilstīgi budžetam var pielāgoties mainīgām vajadzībām pēc nodrošinājuma ar personālu; atzīmē, ka atšķirībā no citām iestādēm Komisija aizvien vairāk personāla finansē ar darbības programmu līdzekļiem (kas neietilpst 5. izdevumu kategorijā), parasti šajā nolūkā veidojot aģentūras ārpakalpojumu piesaistīšanas procesā; atzīst, ka Parlamentam šādas iespējas nav, tāpēc visas vajadzības tam jāfinansē ar 5. izdevumu kategorijā iekļautiem līdzekļiem;

7.   atzinīgi vērtē lēmumu 2008. gadā izmēģināt jaunu darba kārtību, lai stiprinātu Prezidija un Budžeta komitejas sadarbību, šādi pārbaudot racionalizētu budžeta procedūru, kā arī nodrošinot savlaicīgāku un pārredzamāku konsultēšanos visos ar Parlamenta darbu saistītajos jautājumos, kam ir nozīmīgas finansiālas sekas; uzsver, ka šī izmēģinājuma kārtība ir rūpīgi jāizvērtē, pirms tiek pieņemts lēmums par ilgtermiņa pielietojumu;

Uzdevumi, kas kļūs aktuāli, stājoties spēkā Lisabonas līgumam

8.   uzskata ‐ veidojot 2009. finanšu gada budžetu, galvenā uzmanība jāpievērš tam, ka pēc Lisabonas līguma ratifikācijas paplašināsies Parlamenta kompetences joma, jo īpaši kā likumdevējai institūcijai, kam ir vienādas tiesības ar Padomi; uzsver ‐ Parlaments, protams, joprojām būs viena no budžeta lēmējiestādēm, taču ar atšķirīgiem nosacījumiem gan attiecībā uz izdevumu iedalījumu, gan budžeta procedūrām;

9.   uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai pilnībā nodrošinātu vajadzīgo atbalstu Parlamenta deputātiem, pildot pienākumus šajos jaunajos apstākļos, un ka ir jāizveido attiecīgas organizatoriskās struktūras un materiāli tehniskā bāze, tostarp pienācīgas un viegli pieejamas sanāksmju telpas atsevišķu deputātu vajadzībām; uzsver, ka Parlamentam jau ir nācies saskarties ar šādām pārmaiņām un ka arvien plašākas pilnvaras koplēmuma procedūrā bez grūtībām ir iekļautas Parlamenta struktūrās arī pēc iepriekšējām izmaiņām dibināšanas līgumos; gaida ģenerālsekretāra izveidotās Cilvēkresursu un finanšu resursu darba grupas secinājumus, īpaši par nepieciešamību veikt pasākumus saistībā ar Parlamenta komiteju lielāko nozīmi likumdošanas procesā un pārējiem Parlamenta jaunajiem pienākumiem;

10.   tomēr uzskata, ka šis nav tikai finansiālā nodrošinājuma jautājums un ka jebkurā gadījumā drīzāk ir jāmeklē atbilstīgāks un lietderīgāks veids, kā organizēt darbu, tostarp mērķtiecīgāk pievēršoties pamatdarbībai, darbinieku pārcelšanai citā amatā, ja vien iespējams, dienestu reorganizācijai, tos pielāgojot jaunajiem apstākļiem, mūsdienu tehnoloģiju labākam pielietojumam un arī iestāžu ciešākai sadarbībai;

11.   aicina ģenerālsekretāru sīkāk analizēt, kurus uzdevumus un pienākumus pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā patiešām varēs uzskatīt par jauniem, salīdzinot ar jau esošajiem un iespējams, arī uzreiz iesakot jaunu darba kārtību, un kuri uzdevumi un pienākumi varētu pamatot prasības pēc noteikta jaunu resursu apjoma, kā uzsvērts Prezidija pamatnostādņu dokumentā; uzsver ‐ pieprasot jaunus resursus, pamatojumam jāpievieno precīzs pārskats par to, kas ir sasniegts, pateicoties iepriekšējam darbinieku skaita un izdevumu pieaugumam, piemēram, par to, kādā veidā un cik veiksmīgi ir izmantotas jaunās "komitoloģijas amata vietas", kas piešķirtas 2008. gadā;

12.   turklāt uzsver padziļinātas analīzes nozīmi, vērtējot, kā 2009. finanšu gada budžetu varētu ietekmēt Parlamenta reformas darba grupas priekšlikumi, kas kopā ar izmaiņām dibināšanas līgumā noteikti atstās iespaidu uz Parlamenta darba metodēm;

13.   vēlas redzēt komiteju sekretariātu struktūras un veiktspējas novērtējumu, lai nodrošinātu, ka tie ir gatavi uzlabot sava likumdošanas darba kvalitāti; ir pārsteigts par nesenajiem apgalvojumiem, ka tikai 6 % darbinieku strādā komitejās, un aicina ģenerālsekretāru līdz 2008. gada 1. jūlijam sniegt termiņa vidusposma novērtējumu cilvēkresursu vajadzībām, tostarp precīzāku informāciju par dažādu komiteju vajadzībām, kā arī detalizētu visa administrācijā strādājošā personāla (ierēdņu un pārējo darbinieku) struktūrshēmu, un ierosināt atbilstīgus risinājumus, arī darbinieku pārcelšanai citā amatā, lai stiprinātu pamata darbības veidu ‐ likumdošanas darbu;

14.   vēlreiz pauž pārliecību, ka zināšanu pārvaldības sistēma, kurā apvienoti daudzi informācijas avoti, teksti un atsauces dokumenti un kura no vienota punkta ir pieejama gan Parlamenta deputātiem, gan darbiniekiem, būs noderīgs pārvaldības instruments; ar interesi seko nesenajai Prezidija diskusijai par šo jautājumu; aicina īstenot viedokļu un informācijas agrīnu apmaiņu, tostarp par tāmes aprēķiniem, kā tas tika prasīts jau 2007. gadā; mudina Prezidiju pieņemt lēmumu par turpmākiem pasākumiem, īstenojot budžeta procedūru;

15.   atzinīgi vērtē izmēģinājuma projektu par individuālu tulkošanu Parlamenta deputātiem un cer, ka strauji tiks uzsākta šā projekta īstenošana; atzīmē, ka sākotnējā šā projekta mērķauditorija ir referenti un/vai ēnu referenti "likumdošanas vai budžeta procedūrās"; aicina ģenerālsekretāru nodrošināt šā projekta pārraudzību tā 6 mēnešu īstenošanas posmā un laicīgi pirms pirmā lasījuma iesniegt izmaksu un ieguvumu objektīvu analīzi;

16.   atgādina, ka 2008. gada budžeta procedūrā tika nolemts EUR 2 miljonus iekļaut rezervē, lai panāktu, ka administrācija piešķir prioritāti efektīvāka lingvistiskā atbalsta nodrošināšanai deputātiem oficiālo sanāksmju laikā; aicina administrāciju informēt par īstenotajiem pasākumiem un panākto progresu attiecībā uz lingvistisko pakalpojumu uzlabošanu oficiālajās sanāksmēs;

17.   gaida novērtēšanas rezultātus izmēģinājuma projektam par deputātiem paredzētā analītiskā dienesta izveidi Parlamenta bibliotēkā un tā ietekmi uz 2009. gada budžetu; atgādina, ka 2007. gada 29. marta rezolūcijā par 2008. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm(6) Parlaments prasīja paredzēt iespēju atbildes uz šādiem pieprasījumiem publicēt Eiropas Parlamenta iekštīklā; norāda, ka šāda publicēšana uzlabotu pārredzamību un ļautu visiem deputātiem gūt labumu no šī pakalpojuma;

Uzdevumi, kas saistīti ar 2009. gadā paredzētajām Parlamenta vēlēšanām

18.   uzsver ‐ 2009. gads būs Eiropas Parlamenta vēlēšanu gads, un uzskata, ka tas ir viens no svarīgākajiem budžeta aspektiem, par kuru jāvienojas; atkārtoti pauž pārliecību, ka Eiropas pilsoņiem ir jābūt pienācīgi informētiem par to, kā strādājuši viņu ievēlētie pārstāvji, kā arī par Parlamenta kā politiskas un likumdevējas iestādes nozīmi;

19.   īpašu uzmanību pievērš tam, cik lielu nozīmi Parlaments piešķir decentralizētiem informēšanas pasākumiem, kurus veic arī reģionālie un vietējie plašsaziņas līdzekļi; uzskata, ka izmaksu ziņā tas ir lietderīgs veids mērķtiecīgai vajadzīgās informācijas nodošanai, un turklāt uzstājīgi prasa, lai Parlamenta deputāti aktīvi piedalītos šādu iniciatīvu īstenošanā;

20.   uzskata, ka ar vēlēšanu gadu saistītās pārmaiņas tomēr ir jāskata, ņemot vērā finanšu apdomīgu pārvaldību, nevis uzreiz jāuztver kā papildu izdevumi, kas nav saistīti ar citām darbībām; uzskata, ka vēlēšanu gadā ir vajadzīga arī zināma mērķtiecība attiecībā uz tajā īstenojamo rīcību un izdevumiem;

21.   šai sakarā pārraudzīs finansējumu trim lielajiem informācijas jomas projektiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu saikni ar pilsoņiem, t. i., apmeklētāju centram un audiovizuālajam centram, kuriem līdz 2009. gadam jābūt pilnībā gataviem darbam, un interneta televīzijas Web TV projektam, kas pilnībā jāīsteno līdz 2008. gada 1. jūlijam; norādot, ka pēdējos gados šajā jomā jau bija vērojams būtisks pieaugums, uzskata, ka ieguldījumi saistībā ar saziņas politikas īstenošanu nodrošinās Web TV projektam pievienoto vērtību, jo tas visiem Eiropas Savienības pilsoņiem ļaus viegli iegūt informāciju par Parlamenta darbu; prasa, lai tam regulāri sniegtu informāciju, rezultātus vērtējot pēc darbības rādītāju kopuma;

22.   turklāt atzīmē Prezidija dokumentā iekļauto priekšlikumu par līdzekļu piešķiršanu "Eiropas vēstures mājas" projektam un, ņemot vērā līdzekļu ierobežoto apjomu un steidzamās vajadzības saistībā ar Parlamenta galveno uzdevumu izpildi, gaida, ka tam iesniegs finanšu un budžeta elementu sīkāku analīzi un ekspertu komitejas darba rezultātus; vēlas novērtēt iespēju saņemt atbalstu šim svarīgajam projektam arī no Komisijas;

Uzdevumi, kas jārisina saistībā ar jauno Deputātu nolikumu un pilnvaru termiņa maiņu

23.   par ļoti nozīmīgu uzskata vienoto Deputātu nolikumu, ko sāks piemērot 2009. gada otrajā pusgadā; atzīmē ‐ ņemot vērā pārejas pasākumus, ko var izmantot ne ilgāk kā desmit gadus, papildu izdevumi pagaidām noteikti aptuveni, un atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra paziņojumu, ka līdz tāmju sagatavošanai summas tiks pārskatītas;

24.   prasa, lai ģenerālsekretārs iespējami drīz iesniegtu atjauninātu šo izdevumu budžeta tāmi, jo ir paredzams, ka jauno sistēmu izvēlēsies vairāk Parlamenta deputātu, nekā sākotnēji prognozēts; turklāt vēlas saņemt atjauninātu informāciju par finansiālo ietekmi, ko radīs jaunie noteikumi par piemaksām, kuri jāpārstrādā saistībā ar jaunā Deputātu nolikuma ieviešanu;

25.   piekrīt, ka varētu ieplānot pagaidu summu iespējamai Horvātijas novērotāju uzņemšanai 2009. gada nogalē, un gaida, kad tam iesniegs finansiālo seku aplēses;

26.   atbalsta Priekšsēdētāju konferences un Prezidija ieteikumus nodrošināt, ka tiek konsekventi īstenoti Parlamenta iekšējie noteikumi par parlamentārās palīdzības izdevumu atmaksu, un uzdot Prezidija darba grupai par Deputātu nolikumu, Palīgu nolikumu un pensiju fondu steidzamā kārtā detalizēti izvērtēt pašreizējo noteikumu piemērošanu un, ņemot vērā jautājuma svarīgumu, sniegt priekšlikumus par šo noteikumu grozīšanu; aicina Prezidija darba grupu kopā ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem iesniegt priekšlikumus par Deputātu palīgu nolikumu, kas kā steidzams ir jāiesniedz pieņemšanai Padomē Francijas prezidentūras laikā, lai to varētu sākt piemērot vienlaikus ar jauno Deputātu nolikumu; uzskata, ka ierosinātais nolikums nodrošinātu līdzvērtīgu un pārredzamu attieksmi pret deputātu palīgiem un palīdzētu nodrošināt, ka tiek ievēroti noteikumi nodokļu un sociālajā jomā, piemēram, attiecībā uz atalgojumu un sociālā nodrošinājuma tiesībām; atzinīgi vērtē Prezidija 2008. gada 10. marta lēmumu par parlamentāro palīdzību deputātiem kā pirmo soli, lai pildītu prasību, kas noteikta Parlamenta 2007. gada 25. oktobra rezolūcijā par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(7); aicina Prezidiju un ģenerālsekretāru laicīgi pirms pirmā lasījuma ziņot par šajā sakarā padarīto;

Ēkas

27.   atzinīgi vērtē to, ka tiek gatavots priekšlikums ilgtermiņa stratēģijai ēku politikas jomā, tajā cita starpā prognozējot arī uzturēšanas izmaksu attīstības tendences, kas jāanalizē 2009. finanšu gada budžeta procedūrā; par īpaši nozīmīgām uzskata, no vienas puses, īres līgumu un, no otras puses, nekustamā īpašuma iegādes finansiālās sekas; vēlas, lai šogad tiktu formulēti un apspriesti attiecīgie argumenti; augstu vērtē ģenerālsekretāra iniciatīvu panākt ES iestādēm izdevīgākus publiskā iepirkuma nosacījumus, jo īpaši, lai novērstu karteļu vai monopolstāvokļa veidošanos; gaida, ka tam sniegs papildu informāciju, lai Parlaments arī turpmāk varētu ļoti vērīgi sekot šā procesa norisei;

28.   atzīst, ka būtiski ietaupījumi ir izveidojušies, pateicoties pēdējos desmit gados veiktajiem avansa maksājumiem par ēkām; uzskata, ka Parlamenta nekustamā īpašuma iegādes ilgtermiņa politika ir jāizvērtē, ņemot vērā finansējuma maksimālo apjomu un īpašās vajadzības trijās Parlamenta darba vietās; vēlas par šo jautājumu diskutēt pēc tam, kad būs iepazīstināts ar ilgtermiņa stratēģiju;

29.   uzstāj, ka rūpēm par vidi ir jābūt vienam no Parlamenta politikas pamatelementiem; uzskata, ka jāturpina uzlabojumi energoefektivitātes ziņā, kā arī vēl vairāk jānosliecas uz videi saudzīgu enerģijas avotu izmantošanu visās Parlamenta ēkās; sagaida, ka tiks pildītas Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) pieņemtās saistības, un gaida, ka tam sniegs sīkāku informāciju par EMAS rīcības plāna īstenošanas rezultātiem un par saules bateriju izmantošanu, par iespējām atjaunināt Parlamenta autoparku, iegādājoties videi saudzīgus automobiļus, kā arī par jauno mobilitātes centru, un šai informācijai jābūt arī viegli pieejamai tiešsaistē;

30.   atgādina, ka 2007. gada 25. oktobra rezolūcijā par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu. Parlaments prasīja, lai administrācija iesniedz rīcības plānu par to CO2 emisiju samazināšanu un novēršanu, kas saistītas ar Parlamenta darbību;

31.   vēlas saņemt ziņojumu par grūtībām, ar kurām nākas saskarties gan normatīvo aktu jomā, gan praksē un kuru dēļ varētu būt veidojušies nevajadzīgi lieli ES ēku, tostarp Parlamenta ēku, uzturēšanas izdevumi; vēlas, lai tas būtu transversāls ziņojums, kas ļautu noteikt pamata cēloņus ‐ vai tie būtu jebkādā veidā saistīti ar ierobežotu tirgu vai apgrūtinājumiem, kas noteikti Finanšu regulā un atklātas izsoles kārtībā, vai jebkuru citu būtisku faktoru; vēlas, lai tiktu īstenots noteikums, kas paredz iekļaut melnajā sarakstā uzņēmumus, kuri ir radījuši nevajadzīgi lielus izdevumus; uzskata, ka Parlamentam ir jācenšas rast veidus kā panākt ar ēkām saistīto izdevumu ietaupījumus;

32.   ar gandarījumu atzīmē, ka pašlaik tiek pārskatīta kārtība, kādā Parlaments un Komisija kopīgi izmanto ārējo biroju ("Eiropas māju") telpas, lai sniegtu labāku pārskatu par katras iestādes aizņemto telpu platību; pauž atzinību ģenerālsekretāram par šajā jomā padarīto, kā prasīts pagājušajā gadā, un arī prasa, lai tiek informēts par katru šā procesa posmu;

Darbinieki

33.   uzskata, ka pēc ļoti iespaidīgā darbinieku skaita pieauguma neseno paplašināšanās kārtu rezultātā ir sācies personāla komplektēšanas konsolidācijas posms; aicina visus dienestus un politiskās grupas sniegt sīki sagatavotu pārskatu par darbinieku sadalījumu pa amatiem dažādās Parlamenta struktūrvienībās un šāda sadalījuma pamatojumu, pirms tiek prasīts papildu nodrošinājums ar personālu un jaunu amata vietu izveide, kā arī katrā piemērotā gadījumā izmantot iespējas pārcelt darbiniekus citā amatā; uzskata, ka šiem budžeta veidošanas pasākumiem ir jābūt attiecīgo 2008. gadā veikto pasākumu turpinājumam, vienlaikus apzinoties īpašos uzdevumus, ko nāksies risināt 2009. gadā, un to, ka katru gadu būs atšķirīgas iespējas darbinieku pārcelšanai citā amatā;

Citas iestādes

36.   aicina iestādes iesniegt reālus pieprasījumus pēc budžeta līdzekļiem, pamatojot izmaksas un pilnībā ievērojot vispārējās prasības par stingru finanšu politiku, resursu efektīvu pārvaldību un Eiropas pilsoņiem šādi nodrošinātu pievienoto vērtību;

37.   ļoti vēlas uzzināt, kā ES budžetā tiks iekļauts topošais Eiropas Ārējās darbības dienests kopumā, kā arī atsevišķas šī dienesta struktūras, kas būs iekļautas Padomes budžeta sadaļā; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt pilnīgu pārredzamību un aktīvi kontrolēt ar šo pasākumu saistītās sekas, tostarp arī nošķirot administratīvos un darbības izdevumus;

38.   ar zināmu satraukumu atzīmē, ka vidējā termiņā ievērojami palielināsies būvniecības izmaksas, un aicina visas iestādes rūpīgi pārbaudīt šādus projektus, kā arī iesniegt vienkāršā un viegli pārskatāmā veidā sagatavotus finansēšanas plānus un/vai risinājumus; atzīst, ka dažos gadījumos šādus izdevumus pamato obligātas vajadzības, piemēram, saistībā ar tiesību aktos noteiktām prasībām un lai nodrošinātu personālam pieņemamus apstākļus;

39.   aicina par 2009. finanšu gada budžetu atbildīgo Parlamenta referentu personīgi apmeklēt Padomi, Tiesu, Revīzijas palātu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju, Eiropas ombudu un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, lai pirms tāmju sagatavošanas tos uzklausītu, un sniegt Budžeta komitejai attiecīgu ziņojumu;

o
o   o

40.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, Eiropas ombudam un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam.

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2008/29/EK (OV L 6, 10.1.2008., 7. lpp.). (2) OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp. (3) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1525/2007 (OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.). (4) OV C 273, 15.11.2007., 1. lpp. (5) No tiem EUR 78 000 000 ir darbinieku iemaksas pensiju shēmā. (6) OV C 27 E, 31.1.2008., 225. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0474.