Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā "Ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju" (COM(2007)0273),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmumu Nr. 1904/2006/EK, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido programmu "Eiropa pilsoņiem", lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību(1),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1719/2006/EK, ar ko izveido programmu "Jaunatne darbībā" laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam(2),

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Lēmumu 2006/144/EK par Kopienas lauku attīstības stratēģiskajām pamatnostādnēm (2007.–2013. gada plānošanas laikposms)(3),

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 6. oktobra lēmumu 2006/702/EK par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm(4),

−   ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2006. gada 13. novembra rezolūciju, kā īstenot kopējos jaunatnes līdzdalības un informētības mērķus, lai veicinātu viņu kā Eiropas pilsoņu aktivitāti(5),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Sekmēt jaunatnes pilnīgu iesaistīšanos izglītībā, nodarbinātībā un sabiedrībā" (COM(2007)0498),

−   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Eiropas demogrāfiskā nākotne ‐ kā pārvērst problēmu par iespēju" (COM(2006)0571),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 10. jūlija Ieteikumu 2001/613/EK par studentu, apmācāmo personu, brīvprātīgo, skolotāju un pasniedzēju mobilitāti Kopienā(6),

−   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. marta rezolūciju par korporatīvo sociālo atbildību: jauna partnerība(7),

–   ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu par brīvprātīgo kustības ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā(8),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu "Brīvprātīga darbība: tās loma Eiropas sabiedrībā un tās ietekme"(9),

–   ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu par brīvprātīgo organizāciju lomu ‐ ieguldījums Eiropas sabiedrībā(10),

–   ņemot vērā EK līguma 158. un 159. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A6-0070/2008),

A.   tā kā droši aprēķini rāda, ka Eiropas Savienībā vairāk nekā 100 miljoni iedzīvotāju ir iesaistījušies brīvprātīgo darbā(11);

B.   tā kā saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem attiecībā uz ANO rokasgrāmatas par bezpeļņas iestādēm(12) īstenošanu bezpeļņas iestāžu ekonomiskais ieguldījums IKP ir apmēram 5 % un pat piesardzīgi aprēķini rāda, ka brīvprātīgo darba laiks atbilst vairāk nekā vienai ceturtdaļai no šā rādītāja;

C.   tā kā brīvprātīgo kustība ir liels spēks, kas dod ieguldījumu pilsoniskajā sabiedrībā un nostiprina solidaritāti ‐ vienu no ES pamatvērtībām ‐ , kā arī būtisks elements, atbalstot kopienas attīstības programmas, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kas izveidojas postkomunistiskajā pārejas periodā;

D.   tā kā pētījums, ko nesen veica par organizācijām, kurās iesaistīti brīvprātīgie no visas Eiropas, atklāja augstu pievienotās vērtības līmeni ‐  par katru eiro, ko organizācijas izlietoja brīvprātīgo atbalstam, šīs organizācijas saņēma vidējo peļņu no 3 līdz 8 eiro vērtībā(13);

E.   tā kā ir pilnībā jāatzīst brīvprātīgo darba ļoti nozīmīgā loma sociālā kapitāla izveidē;

F.   tā kā noturīgam finansējumam, jo īpaši finansējumam administratīviem mērķiem, ir būtiski svarīga nozīme brīvprātīgo organizācijām un vispār brīvprātīgo darbam;

G.   tā kā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda jaunākais ziņojums atklāja faktu, ka sociālais kapitāls ir nozīmīgs elements, izstrādājot politiku lauku ekonomiskās attīstības veicināšanai(14);

H.   tā kā pētījums, ko nesen veica par veiksmīgu URBAN programmu Orhūsā, kā galveno uzsver, ka vietējiem iedzīvotājiem un brīvprātīgo darbam ir bijusi izšķirošā nozīme šīs programmas īstenošanas panākumos(15);

I.   tā kā brīvprātīgo kustībai ne vien ir izmērāma ekonomiska vērtība, bet tā var dot arī nozīmīgu ekonomiju sabiedriskajiem pakalpojumiem; tā kā šādā kontekstā ir svarīgi nodrošināt, lai brīvprātīgais darbs papildinātu sabiedrisko pakalpojumu devumu, nevis to aizstātu;

J.   tā kā brīvprātīgo darbs dod ieguldījumu brīvprātīgā personiskajā un sociālajā attīstībā un tam ir labvēlīga ietekme uz sabiedrību, piemēram, cilvēku savstarpējās attiecībās;

K.   tā kā brīvprātīgajiem ir svarīga loma, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķi ‐ sociālekonomisko kohēziju, veicinot finansiālo iekļautību, piemēram, dibinot tādas kredītapvienības, kas ir reglamentētas, nevis finanšu kooperatīvi peļņas gūšanai, un kuras vada un pārvalda brīvprātīgie;

L.   tā kā uzņēmumu korporatīvā sociālā atbildība ir gan nozīmīgs uzņēmējdarbības dzinējspēks, gan arī būtisks Eiropas sociālā modeļa elements;

M.   tā kā pastāv saistība starp brīvprātīgo kustību un ilgtspējīgu attīstību;

N.   tā kā ir svarīgi veicināt un atbalstīt brīvprātīgo kustības pārvaldības labu praksi tādās organizācijās, kurās iesaistīti brīvprātīgie;

O.   tā kā brīvprātīgo kustības rezultātā iedzīvotāji tiešā veidā tiek iesaistīti vietējā attīstībā un tādējādi tai var būt svarīga loma pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas veicināšanā;

P.   tā kā minētajā Padomes rezolūcijā par aktīvu pilsoniskumu Padome atbalsta lielāku jaunatnes līdzdalību sabiedrības dzīvē, dalības struktūrās un brīvprātīgo darbā;

Q.   tā kā demogrāfiskās izmaiņas Eiropā nozīmē to, ka ir vairāk cilvēku gados, kas ir potenciāli brīvprātīgie;

R.   tā kā brīvprātīgo darbs labvēlīgi ietekmē cilvēku veselību(16); tā kā šī labvēlīgā ietekme uz veselību attiecas uz jebkuru vecumu un tai var būt preventīva nozīme attiecībā uz fizisku un garīgu saslimšanu;

S.   tā kā brīvprātīgo darbam jābūt nozīmei, atbalstot vietējās attīstības iniciatīvas un ļaujot sekmīgi īstenot daudzas iniciatīvas, kas saņem līdzekļus no Kopienas, piemēram, programmu LEADER, INTERREG un programmu PEACE,

1.   mudina dalībvalstis un reģionālās un vietējās varas iestādes atzīt brīvprātīgo kustības nozīmi sociālās un ekonomiskās kohēzijas veicināšanā; turklāt mudina tās darboties partnerībā ar brīvprātīgo organizācijām un pēc nopietnas apspriešanās ar brīvprātīgo kustības sektoru izstrādāt plānus un stratēģijas, lai atzītu, novērtētu, atbalstītu un atvieglotu brīvprātīgo darbu, kā arī mudinātu uz to; mudina dalībvalstis izveidot stabilu un institucionālu sistēmu nevalstisko organizāciju (NVO) dalībai publiskajās debatēs;

2.   aicina attiecīgos Komisijas ekspertus skaidrāk diferencēt brīvprātīgo organizācijas un NVO, kuru darbība nav organizēta uz tāda paša brīvprātīgā pamata, un aicina veikt visaptverošu pētījumu visā Eiropā par sociālās līdzdalības raksturu, līmeni un iekšējiem mehānismiem, ieskaitot brīvprātīgo līdzdalību un šim mērķim paredzēto finansējumu;

3.   aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes veltīt npietnas pūles, lai atvieglotu brīvprātīgo darba organizācijām pieeju pietiekamam un pastāvīgam finansējumam gan administratīviem mērķiem, gan projektiem bez pārmērīgām formalitātēm un birokrātijas, vienlaikus saglabājot vajadzīgo kontroli pār sabiedrisko līdzekļu izlietojumu;

4.   mudina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes atbalstīt brīvprātīgu avārijas dienestu izveidi katrā vietā, lai nodrošinātu, ka var ātri reaģēt uz dabas katastrofām un avārijām;

5.   vērš Komisijas uzmanību uz to, ka partnerattiecību principi, kas ierakstīti Kopienas lauku attīstības stratēģiskajās pamatnostādnēs (2007.–2013. gada plānošanas laikposms) un Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs par kohēziju, valstu līmenī ne vienmēr tiek ievēroti(17), un tādēļ mudina Komisiju veikt pienācīgus administratīvus un institucionālus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās politiku, procedūras un protokolus patiešām ņem vērā un īsteno struktūrfondu apspriedēs, sarunās un tām sekojošās darbībās;

6.   iesaka, lai dalībvalstis veidotu regulārus bezpeļņas iestāžu "satelītkontus", un aicina šajos "satelītkontos" iekļaut brīvprātīgo darbu, lai politikas veidotāji, izstrādājot politiku, varētu ņemt vērā bezpeļņas iestādes; aicina Komisiju apsvērt iespēju iekļaut brīvprātīgo kustību kā īpašu kategoriju Statistikas biroja statistikas sistēmā;

7.   stingri atbalsta uzskatu, ka brīvprātīgo kustībai un brīvprātīgo darbam nav jāaizstāj algotais darbs;

8.   aicina Komisiju visos fondos iestrādāt sistēmu, ar kuru brīvprātīgo kustību var atzīt par ieguldījumu līdzfinansētos projektos, un izstrādāt mehānismu, lai brīvprātīgo darbu varētu atbilstoši iekļaut tāmē; atzinīgi vērtē vairāku Komisijas ģenerāldirektorātu centienus pieņemt elastīgāku pieeju tam, ka brīvprātīgo darbu atzīst par ieguldījumu, kas atbilst Kopienas finansējumam kopīgi finansētos projektos;

9.   aicina Komisiju veicināt iespējas gados vecākiem brīvprātīgajiem un izstrādāt programmu "Seniori darbībā", lai palielinātu ļoti pieredzējušu vecāku iedzīvotāju skaitu, kas vēlas piedalīties brīvprātīgo darbā, kura varētu darboties paralēli programmai "Jaunatne darbībā" un to papildināt, kā arī veicināt īpašas programmas, lai veicinātu brīvprātīgo kustību starp paaudzēm un padomdevēju kustību;

10.   mudina dalībvalstis veicināt un atvieglot brīvprātīgo kustību visās sabiedrībās, gan reālu, gan virtuālu brīvprātīgo kustību, piemēram, ģimenes brīvprātīgo darbu vai brīvprātīgo darbu kritiskajās grupās vai tādās iedzīvotāju grupās, kas tradicionāli neiesaistās brīvprātīgo darbā, un uzsvērt, cik ļoti svarīgi ir organizēt brīvprātīgo darbu tā, lai nodrošinātu, ka tas ir savienojams ar ģimenes dzīvi un profesionālo darbību;

11.   mudina uzņēmumus un citus privātā sektora dalībniekus, lai tie savas korporatīvās atbildības stratēģijas ietvaros finansiāli atbalstītu iniciatīvas, ar kurām tiek veicināta un uzlabota brīvprātīgo kustība, un mudina dalībvalstis saistībā ar uzņēmumu brīvprātīgo kustību sniegt privātajam sektoram stimulu finansēt un atbalstīt brīvprātīgā darba sektoru, šādi palīdzot nodrošināt uzņēmumu prasmju un tehnoloģiju pārnešanu no privātā uz sabiedrisko sektoru un arī uzlabojot dzīves kvalitāti vietējā mērogā, mudinot vietēju problēmu risināšanā izmantot pašpalīdzību;

12.   aicina Komisiju vairāk atzīt brīvprātīgo kustību par piemērotu darbību, ar kuru iegūst zināšanas un prasmi, izmantojot YOUTHPASS sasaistē ar EUROPASS, vienlaikus nodrošinot, lai brīvprātīgo kustību neuzskatītu par aizstājēju oficiālajām mācībām, bet gan papildinājumu tām; turklāt aicina veikt valsts mēroga un vietējus pasākumus, lai uzlabotu brīvprātīgo darba veicēju mobilitāti;

13.   aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt, kādēļ kavējas ierosinātās Eiropas brīvprātīgo kustības hartas pieņemšana, kurā jānosaka brīvprātīgo darba organizāciju loma un to tiesības un pienākumi; iesaka veikt ikgadēju salīdzinošu vērtējumu, lai izvērtētu brīvprātīgo darbu, ko uzņēmušās dalībvalstis un ko veic noteiktās nozarēs un organizācijās;

14.   iesaka Komisijai un dalībvalstīm izveidot Eiropas datubāzi, kas sniedz pamatinformāciju par brīvprātīgo darba organizācijām, kā arī ziņas par labāko praksi, no kuras varētu smelties lietderīgus principus brīvprātīgo darba sistēmu uzlabošanai;

15.   aicina attiecīgās iestādes nodrošināt, lai uz brīvprātīgajiem pienācīgi attiektos apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un personiskās atbildības apdrošināšana attiecībā uz viņu brīvprātīgo darbību un lai būtu aptverti arī jebkādi brīvprātīgo izdevumi attiecībā uz viņu brīvprātīgo darbu, par kuriem ir bijusi vienošanās;

16.   aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes ar izglītības palīdzību veicināt brīvprātīgo kustību visos līmeņos, radot iespējas brīvprātīgo darbam agrā izglītības sistēmas pakāpē, lai to uzskatītu par normālu ieguldījumu kopienas dzīvē, turpināt šāda darba veicināšanu, studentiem kļūstot vecākiem, ļaut veikt "mācības dienestā", kad studenti strādā ar brīvprātīgo vai kopienas grupām partnerattiecību modelī un tas veido viņu diploma vai akadēmiskā grāda programmas sastāvdaļu, veicināt saiknes veidošanos starp brīvprātīgo kustības sektoru un izglītības jomu visos līmeņos un veicināt brīvprātīgo kustību kā mūžizglītības sastāvdaļu;

17.   aicina Komisiju, ņemot vērā, ka ir plānots 2010. gadā pārskatīt noteikumus par PVN attiecībā uz valsts iestādēm un sociāliem izņēmumiem, kopīgi ar dalībvalstīm apsvērt pārliecinošus sociālus argumentus tam, lai ieviestu atbrīvojumus no PVN dalībvalstīs reģistrētām brīvprātīgā darba organizācijām par pirkumiem, kas paredzēti to mērķa izpildei, kā arī lemt par argumentiem tam, lai noteiktos gadījumos piemērotu atbrīvojumu no PNV par precēm un pakalpojumiem, kurus ziedo brīvprātīgā darba organizācijām;

18.   aicina dalībvalstis, ievērojot subsidiaritātes principu, izveidot noturīgu brīvprātīgo kustības infrastruktūru, kas nodarbojas ar tādiem jautājumiem kā brīvprātīgo darba organizāciju pamatfinansējums;

19.   iesaka pasludināt 2011. gadu par Eiropas brīvprātīgo kustības gadu;

20.   atzīst atšķirības starp brīvprātīgo kustībām dalībvalstīs, bet tomēr mudina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes pēc iespējas mācīties citai no citas, apmainoties ar labāko praksi;

21.   aicina Komisiju ieviest atbalsta mehānismus, lai izveidotu efektīvākas sistēmas sadarbībai un tīkliem starp brīvprātīgo organizācijām un nostiprinātu starptautiskās brīvprātīgo darba apmaiņas shēmas, kas noteiktos gadījumos dotu ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā; jo īpaši aicina izveidot programmas, lai palīdzētu atkārtoti stimulēt brīvprātīgo darbu tādās dalībvalstīs, kur brīvprātīgais darbs tika saistīts ar obligātu darbību;

22.   iesaka veicināt pārrobežu brīvprātīgo darba projektus;

23.   aicina Komisiju visās politikas un likumdošanas jomās būt atsaucīgai pret brīvprātīgo situāciju;

24.   aicina attiecīgās ieinteresētās personas, brīvprātīgo organizācijas un plašsaziņas līdzekļus sniegt iedzīvotājiem adekvātu informāciju par iespējām veikt brīvprātīgo darbu un to papildināt ar piemērotām mācībām, īpašu uzsvaru liekot uz sabiedrības neaizsargātajām un kritiskajām grupām un attālu un grūti piekļūstamu apvidu vajadzībām;

25.   mudina Komisiju paralēli plānam "D" ("demokrātija, dialogs un debates") noteikt plānu "V" (pirmais burts apzīmējumam angļu valodā attiecībā uz brīvprātīgo kustības vērtējumu, atzīšanu un redzamības nodrošināšanu ‐ Valuing, Validating, and ensuring the Visibility of Volunteers);

26.   aicina Komisiju pārskatīt vīzu politiku attiecībā uz tādiem trešo valstu dalībniekiem, kuri piedalās atzītās ES brīvprātīgo kustības programmās, un ieviest liberālāku vīzu režīmu jo īpaši brīvprātīgajiem no ES kaimiņvalstīm;

27.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

(1) OV L 378, 27.12.2006., 32. lpp. (2) OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp. (3) OV L 55, 25.2.2006., 20. lpp. (4) OV L 291, 21.10.2006., 11. lpp. (5) OV C 297, 7.12.2006., 6. lpp. (6) OV L 215, 9.8.2001., 30. lpp. (7) OV C 301 E, 13.12.2007., 45. lpp. (8) OV C 105, 25.4.2008., 11. lpp. (9) OV C 325, 30.12.2006., 46. lpp. (10) OV C 180, 11.6.1998., 57. lpp. (11) Eirobarometra ziņojums "Sociālās realitātes novērtējums" (2007. gada februāris). (12) Džonsa Hopkinsa Universitātes ziņojums "Pilsoniskās sabiedrības un brīvprātīgo kustības izvērtējums", 2007. gada septembris, www.jhu.edu/ccss. (13) "Brīvprātīgo darbs", Brīvprātīgo kustības pētījumu un brīvprātīgo darba institūts, Anglija, 2007. gada septembris. (14) Sk. Mandl, I., Oberholzner, T., & Dörflinger, C. Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds. http://www.eurofound.europa.eu/pubdocs/2007/18/en/1/ef0718en.pdf. (15) Vestergaard Poulsen, L. "No degradētas vides uz ilgtspējīgu sabiedrību", kopsavilkums angļu valodā, programma "URBAN II" Orhūsā 2002.–2007. g. (16) Sk. "Brīvprātīgo darba ieguldījums veselības jomā ‐ pārskats par jaunāko pētījumu" (Corporation for National and Community Service, 2007. g.). (17) Sk. "Pilsoniskā sabiedrība kā partneris Eiropas Savienības struktūrfondos". Eiropas Rīcības dienests, 2004. gada novembris.