Pieņemtie teksti - Eiropas stratēģija bioloģiskās daudzveidības un biotehnoloģisko risku novēršanas jomā

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2008/2553(RSP)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : B6-0143/2008
Iesniegtie teksti : B6-0143/2008		Debates : PV 23/04/2008 - 11 CRE 23/04/2008 - 11		Balsojumi : PV 24/04/2008 - 7.6 Balsojumu skaidrojumi		Pieņemtie teksti : P6_TA(2008)0179

Pieņemtie teksti

217k

60k

Ceturtdiena, 2008. gada 24. aprīlis - Strasbūra

Eiropas stratēģija bioloģiskās daudzveidības un biotehnoloģisko risku novēršanas jomā

P6_TA(2008)0179

B6-0143/2008

Eiropas Parlamenta 2008. gada 24. aprīļa rezolūcija par gatavošanos pušu konferencei un sanāksmei par bioloģisko daudzveidību un bioloģisko drošību Bonnā, Vācijā

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu 9. konferenci, kas notiks no 2008. gada 19. līdz 30. maijam Bonnā, Vācijā,

– ņemot vērā Kartahenas protokola par biodrošību pušu 4. sanāksmi, kas notiks no 2008. gada12. līdz 16. maijam Bonnā, Vācijā,

– ņemot vērā 2007. gada 22. maija rezolūciju par to kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam(1),

– ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A. tā kā Konvencija par bioloģisko daudzveidību ir lielākais pasaules mēroga nolīgums par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un regulē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī taisnīgu un līdzsvarotu ģenētisko resursu izmantošanas rezultātā iegūtā labuma sadalījumu un tā kā šo konvenciju ir parakstījušas 190 valstis, tostarp 27 dalībvalstis un Eiropas Kopiena;

B. tā kā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2010. gadam ievērojami samazināt bioloģiskās daudzveidības zudumu un līdz 2010. gadam izveidot aizsargājamo sauszemes, bet līdz 2012. gadam - aizsargājamo jūras teritoriju globālo tīklu;

C. tā kā uzticība konvencijai būs atkarīga no spējas sasniegt šos mērķus;

D. tā kā uzticību Eiropas Savienībai attiecībā uz Konvenciju par bioloģisko daudzveidību kavē tas, ka tiek nepilnīgi ieviesti tādi iekšējie tiesību akti un politika bioloģiskās daudzveidības jomā kā Putnu(2) un Dzīvotņu(3) direktīvas un tiek nepietiekami veikts praktiskais darbs, lai īstenotu apņemšanos līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu tās teritorijā, kā arī ES nevēlēšanās noslēgt uz tekstiem balstītu vienošanos par juridiski saistošu instrumentu par piekļuvi un kopīgo ieguvumu (PKI) un nevēlēšanās nodrošināt jaunu un papildu mērķfinansējumu Konvencijas par bioloģisko daudzveidību ieviešanai attīstības valstīs;

E. tā kā mežu bioloģiskās daudzveidības zudums, mežu izciršanas ātrums un klimata krīze ir sasniegusi tādus apmērus, ka nopietnus pasākumus mežu izciršanas un degradācijas novēršanai nevar atlikt uz laiku pēc 2012. gada;

F. tā kā ir jānovērš nopietnas nepilnības Konvencijas par bioloģisko daudzveidību darba programmu ieviešanā;

G. tā kā pēdējā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferencē tika veikti pasākumi, lai palielinātu pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu pārstāvju iesaisti turpmākajās sarunās par PKI un veicinātu viņu tiesības noteikt prioritātes savā teritorijā, kā tas definēts ANO 2007. gada deklarācijā par pamatiedzīvotāju tiesībām;

H. tā kā pēdējā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferences sanāksmē dalībvalstis tika aicinātas stiprināt savus centienus, lai uzlabotu mežu tiesībaizsardzību un risinātu ar to saistītos tirdzniecības jautājumus;

I. tā kā pēdējā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferencē tika vēlreiz apstiprināta piesardzīgas pieejas piemērošana gēnu izmantošanas ierobežošanas tehnoloģijas pielietošanai un sniegti ieteikumi par to, ka nevajadzētu apstiprināt lauka izmēģinājumus un komerciālu izmantošanu;

J. tā kā klimata pārmaiņas vēl vairāk pasliktinās bioloģiskās daudzveidības situāciju pasaulē, izraisot ekosistēmu degradāciju un sugu izmiršanu, kas savukārt tieši ietekmētu cilvēces attīstību un nabadzības izskaušanu;

K. tā kā ir aprēķināts, ka apmēram 20% no oglekļa emisijām pasaulē rodas mežu izciršanas un degradācijas dēļ;

L. tā kā Konvencija par bioloģisko daudzveidību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija nodrošina starptautisku tiesisko regulējumu, kas reglamentē jūras vides kā vienota veseluma aizsardzību, tā kā joprojām nav visaptveroša, juridiski saistoša nolīguma, kas nodrošinātu pastāvošo saistību konsekventu piemērošanu visām ar jūru, tai skaitā atklātās jūras starptautiskajiem ūdeņiem, saistītajām jomām;

M. tā kā Konvencijai par bioloģisko daudzveidību ir izšķirošā loma ANO Ģenerālās asamblejas darba atbalstīšanā attiecībā uz aizsargājamām jūras teritorijām, kas atrodas ārpus valstu jurisdikcijas, sniedzot zinātnisku un, kad nepieciešams, tehnisku informāciju un konsultācijas saistībā ar jūras bioloģisko daudzveidību,

1. ir ļoti nobažījies par nemitīgo bioloģiskās daudzveidības zudumu un arvien pieaugošajām ES ekoloģiskajām pēdām, kas iespaido bioloģisko daudzveidību tālu aiz ES robežām;

2. aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties vadošo lomu un būt izlēmīgām, vienojoties un atbalstot konkrētus pasākumus bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, gan savās zemēs gan starptautiski;

3. aicina dalībvalstis, Komisiju un citas Konvencijas par bioloģisko daudzveidību puses izveidot starptautisku zinātnes ekspertu grupu bioloģiskās daudzveidības jautājumos, kas būtu padomdevēja attiecībā uz konvenciju, kā arī izveidot visaptverošu globālu kartogrāfisko materiālu par īpaši vērtīgām aizsargājamām teritorijām;

4. atzīst, ka Eiropas aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000 ieguldījums ir pamats ES centienos izpildīt starptautiskās un iekšējās saistības bioloģiskās daudzveidības jomā un svarīgs atbalsts pasaules aizsargājamo teritoriju tīklam; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt Putnu un Dzīvotņu direktīvu pilnīgu ieviešanu un stingri iebilst jebkādiem mēģinājumiem vājināt šo direktīvu sniegto aizsardzību;

5. uzskata, ka ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām iekļautajos apsvērumos par mežu izciršanas un degradācijas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu jaunattīstības valstīs ir jāņem vērā Konvencija par bioloģisko daudzveidību un jānodrošina atbilstība Konvencijas par bioloģisko daudzveidību mērķiem un mērķim par mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

6. aicina arī stiprināt centienus, lai uzlabotu Konvencijas par bioloģisko daudzveidību, ANO Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD) un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sinerģijas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu to ietekmes sekas;

7. mudina Komisiju un dalībvalstis:

	–	nodrošināt to, ka pušu 9. konferencē tiek pieņemti lēmumi īstenot Konvencijas par bioloģisko daudzveidību programmu par aizsargājamām teritorijām un stiprināt īstenošanas darbu, lai sasniegtu 2010. gadam noteiktos mērķus un jo īpaši mērķus, kas noteikti Konvencijas par bioloģisko daudzveidību darba programmā par mežu bioloģisko daudzveidību,
	–	finansiāli atbalstīt LifeWeb iniciatīvu, kuras mērķis ir saskaņot pušu brīvprātīgo ieguldījumu aizsargāto teritoriju noteikšanā un apsaimniekošanā ar līdzekļu devēju brīvprātīgajiem ieguldījumiem mērķtiecīgā finansējumā un līdzfinansējumā;
	–	uzņemties vadošo lomu sarunās par taisnīga, juridiski saistoša starptautiskā režīma izveidi saistībā ar PKI ģenētiskiem resursiem; uzskata, ka ir svarīgi, ka pušu 9. konferencē tiek panākts progress, nosakot starptautiskā piekļuves un kopīga ieguvuma režīma galvenos elementus, un garantē pilnīgu atbilstību izcelsmes valstu tiesību aktiem, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret biopirātismu;
	–	uzlabot ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību sinerģijas un saiknes, lai maksimāli palielinātu to sniegtos ieguvumus klimata pārmaiņu mazināšanā, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā un ilgtspējīgā cilvēces attīstībā,
	–	uzskatīt, ka pušu konferences 9. sanāksmes viena no lielākajām prioritātēm ir panākt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu,
	–	nodrošināt to, ka aizsargājamo teritoriju un to tīklu efektīva pārvaldība un finansēšana tiek atzīta par būtisku nepieciešamību un tiek pieņemti novatoriski un pastāvīgi finanšu mehānismi, kas sniegtu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā,
	–	veikt ES ietekmes novērtējumu attiecībā uz klimata pārmaiņu radīto sausumu un ūdens trūkumu un tā ietekmi uz savvaļas dzīvnieku dzīvotnēm, pievēršot īpašu uzmanību gājputnu ligzdošanas vietām un veicinot starptautisku sadarbību, lai aizsargātu gājputnus un sezonālās mitrzemes, kas nodrošina tiem ūdeni un pārtiku,
	–	nodrošināt to, ka pušu 9. konferencē dalībvalstis tiek aicinātas uzsākt pārrunas par labas mežu pārvaldes kopīgiem principiem un kritērijiem un vienoties par tiem, balstoties uz progresu, kas jau ir panākts dažādos reģionālos procesos saistībā ar Rīcības plānu par tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību mežu nozarē (FLEGT), un Amazones nolīgumu,
	–	nodrošināt to, ka pušu 9. konferencē tiek panākta vienošanās par to, ka dalībvalstis uzsāk pārrunas par globālu mehānismu kokmateriālu ieguves un tirdzniecības reglamentēšanai, lai apkarotu nelegālu mežu izciršanu un veicinātu meža resursu ilgtspējīgu izmantošanu, un to, ka pušu 9. konferencē dalībvalstis tiek aicinātas pieņemt tiesību aktus, ar kuriem liegtu nelegāli un resursus postoši iegūtu kokmateriālu un to izstrādājumu tirdzniecību,
	–	nodrošināt to, ka pušu 9. konferencē dalībvalstīm tiek ieteikts turpināt integrēt aspektus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu ietekmi uz mežu bioloģisko daudzveidību, un reaģēšanas pasākumus savās bioloģiskās daudzveidības stratēģijās un rīcības plānos, valsts mežsaimniecības programmās un citās ar mežsaimniecību saistītās stratēģijās, kā arī atbalstīt pētījumus, lai labāk izprastu klimata pārmaiņu ietekmi uz mežu bioloģisko daudzveidību,
	–	nodrošināt to, ka tiek paātrināta pastāvošo saistību par labāku jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību īstenošana, lai aizsargātu jūras bioloģisko daudzveidību no postošām darbībām,
	–	nodrošināt to, ka pušu 9. konferencē tiek pieņemts piedāvātais zinātnisko kritēriju kopums tādu jūras teritoriju, kurām ir nepieciešama aizsardzība, un reprezentatīvu aizsargājamu jūras teritoriju tīklu noteikšanai saskaņā ar ieteikumiem, kurus sniedza ekspertu seminārā par ekoloģiskiem kritērijiem un bioģeogrāfiskas aizsargājamu jūras teritoriju klasifikācijas sistēmām,
	–	nodrošināt to, ka pušu 9. konferencē dalībvalstīm tiek ieteikts censties panākt integrētas pārvaldes pieeju attiecībā uz jūras bioloģisko daudzveidību teritorijās, kas atrodas ārpus valstu jurisdikcijas, lai piemērotu pieņemtos kritērijus un paplašinātu aizsargāto jūras teritoriju valstu un reģionālos tīklus, iekļaujot tajos starptautiskos ūdeņus, kas atrodas ārpus valstu jurisdikcijas,
	–	mudināt valstis sākt sarunas par nolīgumu jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai teritorijās, kas atrodas ārpus valstu jurisdikcijas, tādējādi īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, lai ilgtermiņā nodrošinātu integrētu pārvaldi,
	–	nodrošināt to, ka pušu 9. konferencē tiek pieņemts galīgais lēmums par visu terminatora tehnoloģiju (gēnu izmantošanas ierobežošanas tehnoloģiju) aizliegšanu un panākta vienošanās par moratoriju noplūdēm vidē, tai skaitā lauka izmēģinājumiem un ģenētiski modificētu koku komerciālu izmantošanu,
	–	nodrošināt to, ka pušu 9. konference dara pieejamus iepriekš minētā ekspertu semināra ieteikumus par jūras un piekrastes bioloģisko daudzveidību ANO Ģenerālās asamblejas ad hoc atklātajai neformālajai darba grupai,
	–	uzņemties vadošo lomu Kartahenas protokola pušu sanāksmē, lai nodrošinātu juridiski saistošu atbildības režīmu ar plašu darbības jomu,
	–	nodrošināt to, ka pušu 9. konferencē nekavējoties tiek risināti jautājumi par enerģijas iegūšanai paredzētas biomasas ražošanas negatīvo ietekmi, jo īpaši agrodegvielu ražošanas negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un pamatiedzīvotāju, kā arī vietējām kopienām;
	–	veicināt to, ka tiek pilnībā īstenoti Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pamatprincipi par svešām invazīvām sugām un saistībā ar šo pieņemt ES tiesību aktus, lai vispusīgi vērstos pret apdraudējumu, ko Eiropas Savienības dzīvotnēm un sugām rada svešas invazīvas sugas,
	–	veicināt darba programmu par aizsargājamām teritorijām, īpaši tās 2.2. mērķi palielināt un nodrošināt pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu pārstāvju un attiecīgo ieinteresēto pušu iesaisti aizsargājamo teritoriju noteikšanā un apsaimniekošanā, tostarp veicinot informētību par pasākumiem, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to ietekmes mazināšanu, un palielinot pārvaldes un zemes īpašnieku sadarbību,
	–	veicināt un atbalstīt ilgtspējīgas mežsaimniecības un citu kultūru sertifikācijas sistēmas, arī attiecībā uz biodegvielu un koku stādīšanu teritorijās, kurās tiek audzēti liellopi;

8. atzinīgi vērtē 9. pušu konferences iniciatīvu uzsākt augsta līmeņa dialogu ar parlamentāriešiem, un pauž savu atbalstu parlamentāriešu, kā nozīmīgas grupas, iesaistīšanai efektīvā Konvencijas trīs mērķu īstenošanā;

9. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)	OV C 102 E, 24.4.2008., 117. lpp.
(2)	OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/105/EK (OV L 363, 20.12.2006., 368. lpp.).
(3)	OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/105/EK.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika