Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 25. februāra deklarāciju par likumdošanas priekšlikumu attiecībā uz Irānas krimināllikumu,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām, jo īpaši, 2007. gada 25. oktobra (1) un 2008. gada 31. janvāra rezolūcijas(2),

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu(3) par ES gada pārskatu par cilvēktiesībām pasaulē un ES politiku šajā jomā,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās Asamblejas rezolūcijas un, jo īpaši 2007. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 62/168 par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā un 2007. gada 18. decembra Rezolūciju 62/149 par moratoriju attiecībā uz nāvessoda izmantošanu,

–   ņemot vērā ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Starptautisko konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu un ANO Konvenciju par bērna tiesībām, kurām visām Irāna ir pievienojusies,

–   ņemot vērā otro 2007. gada 7. līdz 9. decembrī Teherānā notikušo parlamentu sanāksmi starp Eiropas Parlamentu un Irānas Islama Republikas Majlis (Islama Konsultatīvā padome)un ziņojumu par to,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā kopš "Miljons parakstu" kampaņas uzsākšanas 2006. gada 27. augustā, kuras mērķis ir panākt juridisku vīriešu un sieviešu līdztiesību Irānā, savu miermīlīgo centienu dēļ panākt izmaiņas likumdošanā, vairāk nekā 70 aktīvisti ir apcietināti vai tiek citādi vajāti; tā kā kampaņas tīmekļa vietni Irānas varas iestādes ir vairākos gadījumos bloķējušas;

B.   tā kā Irānas cilvēktiesību aktīvisti tiek aizvien vairāk pakļauti represijām, pēdējo divu gadu laikā vairāk nekā simts no viņiem ir tikuši apcietināti, pratināti, vai sodīti, valdībai iegūstot vairāk nekā EUR 1 miljonu no drošības naudām; kā arī tiek slēgti laikraksti, žurnāli, apraides organizācijas, kas risina sieviešu tiesību jautājumus, piemēram, 2008. gada 28. janvārī slēdza slaveno sieviešu tiesību aizstāvības žurnālu "Zanan", kurš bija pastāvējis 17 gadus;

C.   tā kā kampaņas ievērojama dalībniece sieviešu tiesību un vides aktīviste Khadijeh Moghaddam tika apcietināta 2008. gada 8. aprīlī un atbrīvota tikai nesen, pēc lielas drošības naudas ‐ IRR 1 miljards (aptuveni EUR 50 000) samaksāšanas;

D.   tā kā vispārējā situācija cilvēktiesību jomā Irānā kopš 2005. gada turpina pasliktināties, un tā kā nāvessodu skaits vien 2007. gadā ir gandrīz dubultojies, kā rezultātā Irāna ir nākamā aiz Saūda Arābijas ar vislielāko nāves sodu skaitu uz vienu iedzīvotāju un Irāna un Saūdi Arābija kopā ar Jemenu, ir vienīgās trīs valstis, kurās nāvessodi tiek izpildīti cilvēkiem, kas jaunāki par 18 gadiem;

E.   tā kā vismaz desmit sievietēm ‐ Iran, Khayrieh, Kobra N., Fatemeh, Ashraf Kalhori, Shamameh Ghorbani, Leyla Ghomi, Hajar un māsām Zohreh, un Azar Kabiriniat joprojām draud nomētāšana ar akmeņiem līdz nāvei, kā arī diviem vīriešiem ‐ Abdollah Farivar un vārdā nenosauktam Afganistānas pilsonim;

F.   tā kā Mokarrameh Ebrahimi kopā ar viņas bērnu tēvu tika piespriests nāvessods nomētājot ar akmeņiem tik vienkārša iemesla dēļ ‐ par to, ka viņi dzīvoja kopā nebūdami precējušies, kas nav noziegums pēc starptautiskiem juridiskiem standartiem; tā kā Mokarrameh Ebrahimi pēc 11 gadiem ieslodzījumā saņēma Augstākā vadītāja Ayatollah Ali Khamenei piedošanu un tika atbrīvota 2008. gada 17. martā kopā ar savu jaunāko ‐ 5 gadus veco dēlu, bet traģiskā kārtā tas notika vienīgi pēc tam, kad viņas partneris Ja'Far Kiani tika nomētāts ar akmeņiem līdz nāvei 2007. gada jūlijā,

G.   tā kā nozīmīgu lietu paveica Tiesu iestāžu vadītājs Ayatollah Seyyed Mahmoud Hashemi Shahroudi, kurš nesen atcēla piespriesto nāves sodu Shahla Jahed ‐ "pagaidu sievai", jo atklāja "procesuālas nepilnības" sākotnējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika atzīta viņas vaina par viņas pagaidu vīra pastāvīgās sievas noslepkavošanu;

H.   tā kā pēdējos gados ir bijuši daži uzlabojumi attiecībā uz sieviešu tiesībām, jo īpaši ‐ minimālais laulībā stāšanās vecums meitenēm ir palielināts no 9 uz 13 gadiem, šķirtās sievas var saglabāt savu dēlu aizbildnību līdz tie sasniedz septiņu gadu vecumu (agrāk tas bija atļauts tikai līdz viņu dēli sasniedza divu gadu vecumu), un sievietes tagad var būt juridiskās padomnieces, pieprasīt laulības šķiršanu un atteikties atļaut savam vīram ņemt otru sievu;

I.   tā kā, tomēr, Irānas Majlis nesen ir iesniegts "ģimenes aizsardzības" likuma projekts, ar kuru cenšas veicināt poligāmijas likumību, pagaidu laulības un vīriešu vienpusējas tiesības šķirt laulību un saņemt bērnu aizbildnību;

J.   tā kā Irāna joprojām nav parakstījusi Konvenciju par sieviešu visa veida diskriminācijas novēršanu,

1.   atzinīgi vērtē Khadijeh Moghaddam un Mokarrameh Ebrahimi atbrīvošanu, un atzīmē Irānas Augstākā vadītāja un Tiesu iestāžu vadītāja nozīmīgo ietekmi šajās lietās; aicina atbrīvot Shahla Jahed;

2.  asi nosoda represijas pret pilsoniskās sabiedrības kustībām Irānā, tostarp represijas pret sieviešu tiesību aizstāvjiem, piemēram, tiem kas iesaistīti "Miljons parakstu" kampaņā; pieprasa Irānas varas iestādēm izbeigt cilvēku, kuri miermīlīgi izmanto savas tiesības uz vārda, apvienošanās un pulcēšanās brīvību, vajāšanu, iebiedēšanu un izsekošanu un nekavējoties bez nosacījumiem atbrīvot visus ieslodzītos, kas tiek turēti apcietinājumā viņu pārliecības dēļ; atgādina par savām 2007. gada 25. oktobra un 2008. gada 31. janvāra rezolūcijām;

3.   atzīst aktīvo un nozīmīgo Irānas sieviešu lomu sabiedrībā, kuru viņas uzņemas spītējot nozīmīgai un pastāvīgai juridiskai nelīdztiesībai, kas var būt iedvesmas un cerības avots sievietēm citās šī reģiona valstīs;

4.   aicina Irānas Parlamentu un valdību izdarīt grozījumus diskriminējošajos Irānas tiesību aktos, kuri, cita starpā, aizliedz sievietēm ieņemt augstākā līmeņa amatus valsts iestādēs un liedz viņu iecelšanu par tiesnesēm, liedz vienādas tiesības ar vīriešiem laulībā, šķiroties, bērnu aizbildnības un mantojuma jautājumos, kā arī nosaka, ka jebkuras liecības, ko viņas sniedz tiesā nozīme, ir tikai puse no tā, ja liecinātu vīrietis; uzskata, ka noteiktos apstākļos šī nelīdztiesība var veicināt to, ka sievietes pastrādā vardarbīgus noziegumus;

5.   atkārto savu aso nosodījumu nāvessodam vispār, aicina nekavējoties noteikt moratoriju nāvessodu izpildei Irānā un ir sašutis par to, ka Irānā vēl joprojām ir visaugstākais skaits pasaulē nāvessodu izpildēm bērniem ‐ likumpārkāpējiem, kā arī par to, ka moratorijs attiecībā uz nomētāšanu ar akmeņiem joprojām nav pilnībā ieviests;

6.   atzīmē Tiesu iestāžu vadītāja Mahmoud Hashemi Sharoudi nesen izdotās direktīvas, kas aizliedz publisku nāves soda izpildi, ja nav saņemts iepriekšējs saskaņojums, kā arī ilgstošu turēšanu apcietinājumā, neuzrādot apsūdzību;

7.   aicina nesen ievēlētā Majlis deputātus vistuvākā laikā pabeigt atlikto Irānas sodu kodeksa reformu, lai, jo īpaši, atceltu nomētāšanu ar akmeņiem un bērnu ‐ likumpārkāpēju sodīšanu ar nāvi, virzīties uz to, lai noteiktu nāvessoda moratoriju, panākt Irānas tiesību aktu atbilstību starptautiskām saistībām cilvēktiesību jomā, kā arī ratificēt Konvenciju par sieviešu visa veida diskriminācijas likvidāciju;

8.   aicina Padomi un Komisiju cieši novērot situāciju cilvēktiesību jomā Irānā, lai vērstu Irānas varas iestāžu uzmanību uz konkrētiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un 2008. gada otrajā pusgadā iesniegt Parlamentam izsmeļošu ziņojumu šajā jautājumā, ieskaitot projektu priekšlikumus, ko varētu finansēt ES Demokrātijas un cilvēktiesību viecināšanas visā pasaulē finanšu instrumenta(4) ietvaros;

9.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, KĀDP Augstajam pārstāvim, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Drošības padomei, ANO Cilvēktiesību padomei, Irānas Tiesu iestāžu vadītājam, kā arī Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0488. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0031 (3) A6-0153/2008. (4) OV L 386, 29.12.2006., 1. lpp.