Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0209/2008

Debates :

PV 07/05/2008 - 13
CRE 07/05/2008 - 13

Balsojumi :

PV 08/05/2008 - 5.6
CRE 08/05/2008 - 5.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


Pieņemtie teksti
PDF 308kWORD 132k
Ceturtdiena, 2008. gada 8. maijs - Brisele
Transatlantiskā ekonomikas padome
P6_TA(2008)0192RC-B6-0209/2008

Eiropas Parlamenta 2008. gada 8. maija normatīvā rezolūcija par Transatlantisko ekonomikas padomi

Eiropas Parlaments,

–   jo īpaši ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 25. aprīļa rezolūciju par transatlantiskajām attiecībām(1) un divas 2006. gada 1. jūnija rezolūcijas par (2);

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 26. septembra rezolūciju par izstrādājumu, jo īpaši rotaļlietu, drošumu(3),

–   ņemot vērā Parlamenta rezolūcijas par klimata pārmaiņām, jo īpaši tās, ko pieņēma 2005. gada 16. novembrī(4), 2006. gada 26. oktobrī(5) un 2007. gada 14. februārī(6),

–   ņemot vērā ES un ASV 2007. gada 30. aprīlī Vašingtonā notikušās augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus un jo īpaši Pamatdokumentu transatlantiskās ekonomiskās integrācijas veicināšanai starp Eiropas Savienību un ASV,

–   ņemot vērā kopīgo paziņojumu un progresa ziņojumu, ko pieņēma pirmajā Transatlantiskās ekonomikas padomes (TEP) sanāksmē 2007. gada 9. novembrī,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā Parlaments un Amerikas Savienoto Valstu Kongress ir nepārtraukti atbalstījuši vajadzību līdz 2015. gadam izveidot transatlantisko tirgu;

B.   tā kā miers, demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums, starptautiskās tiesības, ilgtspējīga ekonomika un ilgtspējīga attīstība ir kopīgas vērtības, kuras veido pamatu transatlantiskajai partnerībai, kas ir ES ārpolitikas un globālās ekonomikas politikas stūrakmens;

C.   tā kā, ņemot vērā transatlantisko partneru dominējošo ekonomisko nozīmi pasaulē, globālās ekonomikas pārvaldības stāvoklis un globāla mēroga ekonomisko problēmu risināšana ir to kopējā atbildība;

D.   tā kā stipras un aktīvas partnerattiecības starp ES un ASV ir būtisks instruments, lai globālo attīstību veidotu atbilstīgi kopīgajām vērtībām, un uz efektīvas daudzpusības un starptautisko tiesību pamata; tā kā ir nepieciešama spēcīga un konsekventa politiskā vadība, lai partneri sasniegtu šo mērķi;

1.   uzsver, ka ciešas transatlantiskās partnerattiecības ir nozīmīgs veids, kā izmantot globalizāciju, lai aizstāvētu kopīgas vērtības un pasaulē panāktu taisnīgu politisko un ekonomisko kārtību; atkārtoti pauž uzskatu, ka darbotiesspējīgs un konkurētspējīgs transatlantiskais tirgus ir pamats, uz kura stingri balstīt transatlantiskās attiecības, lai ES un ASV varētu kopīgi risināt pasaules līmeņa politiskos un ekonomiskos uzdevumus;

2.   stingri atbalsta transatlantiskās ekonomikas integrācijas pastiprināšanu, kas aizsākās ES un ASV 2007. gada augstākā līmeņa sanāksmē, kurā pieņēma Pamatdokumentu transatlantiskās ekonomiskās integrācijas veicināšanai starp Eiropas Savienību un ASV un izveidoja TEP ar uzdevumu pārskatīt un paātrināt pamatdokumentā paredzētos pasākumus;

3.   atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija pēc Eiropas Parlamenta ieteikuma ir nolēmusi veikt pētījumu, kuru paredzēts pabeigt 2008. gadā, par šķēršļiem, kas jāpārvar, lai izveidotu transatlantisko tirgu; uzskata, ka šis pētījums ir plaši jāizplata abos Atlantijas okeāna krastos; aicina Komisiju nodrošināt, lai pētījumu par transatlantiskā tirgus īstenošanu rezultātus apspriestu ar attiecīgajam Parlamenta komitejām pirms jebkādu konkrētu secinājumu izdarīšanas ar mērķi sniegt turpmākus ieteikumus TEP;

4.   uzskata, ka abām administrācijām līdz 2009. gada ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmei ir jāizstrādā detalizēts ceļvedis, kā, nosakot konkrētus termiņus nozarēm, ir jāīsteno ilgtermiņa saistības attiecībā uz transatlantisko tirgu;

5.   pauž atzinību par TEP līdz šim gūtajiem panākumiem, uzņemoties politisko atbildību par prioritāšu noteikšanu un augsnes sagatavošanu nolīgumiem, ar kuriem atceltu tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļus un veicinātu konkurenci transatlantiskajā tirgū;

6.   uzskata, ka kopš TEP izveides gūtie panākumi rāda, ka transatlantisko tirgu nevar izveidot tikai ar administratīvu darbu un ka šā mērķa sasniegšanai ir vajadzīga stingra un pastāvīga politiskā vadība; mudina TEP turpināt apņēmīgi rīkoties;

7.   uzsver steidzamu vajadzību saglabāt šā procesa nepārtrauktību 2008. un 2009. vēlēšanu gados, nodrošinot, ka abas puses turpina ātri virzīties uz kopīgu mērķu sasniegšanu un abu pušu amatpersonas paliek uzticīgas galamērķim;

8.   uzsver, ka TEP 2008. gada 14. maija pavasara sanāksmes Briselē prioritātes ir panākt konkrētus rezultātus jo īpaši tādos jautājumos kā grāmatvedības standarti, vērtspapīru tirdzniecība, pārapdrošināšana, importa drošība, piegādātāju atbilstības deklarācijas un tādu mājputnu imports, kuri apstrādāti, lai samazinātu patogēnu daudzumu; tomēr uzskata, ka ir svarīgi šajā rezolūcijā norādīt vairākus citus saistītus jautājumus, kuri TEP būs jārisina nākotnē;

9.   aicina Komisiju informēt Parlamentu par iegūtajiem rezultātiem iepriekšminētajā pētījumā;

Finanšu pakalpojumi

10.   atbalsta pieeju, kas izklāstīta Regulā (EK) Nr. 1569/2007(7), un ko pēc būtības atbalsta Komisijas 2007. gada 26. septembra vēstule ASV Vērtspapīru un biržu komisijai par "Ierosinātajiem noteikumiem, kas atļautu pieņemt privāto ārvalstu emitentu finanšu pārskatus, kuri izstrādāti atbilstīgi starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, nepieprasot saskaņošanu ar ASV vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem" un Parlamenta 2007. gada 14. novembra rezolūcija(8) par starptautisko grāmatvedības principu piemērošanu, kas jo īpaši uzsvēra, ka "Komisijas lēmumam visos gadījumos ES vērtspapīru emitentiem jāparedz tiesības jebkurā trešā valstī izmantot ES pieņemtos IFRS";

11.   uzskata, ka ASV un ES vērtspapīru tirgu savstarpēja atzīšana būtu nozīmīgs solis uz priekšu un uzlabotu transatlantiskā tirgus efektivitāti, sekmējot ES un ASV piekļuvi plašākam un "dziļākam" transatlantiskajam tirgum; tomēr uzsver, ka šāds projekts ir jāīsteno pēc divpusējām sarunām, ka ir jānoslēdz ASV un ES pamatnolīgums, kas pilnībā ņem vērā ES tiesību aktus par finanšu tirgu pārraudzību, kā arī Komisijai nevajadzētu ļaut dalībvalstīm slēgt atsevišķus divpusējus nolīgumus ar ASV, kas varētu traucēt ES pieņemtos līdzvērtīgos konkurences apstākļus;

12.   uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt finansiālo stabilitāti; šajā sakarā atgādina Starptautiskā valūtas fonda (SVF) nozīmi; uzsver tās nepilnības, uz kurām norādīja pašreizējā finansiālā nestabilitāte, jo īpaši saistībā ar notiekošo krīzi galvenajos finanšu tirgos, pieaugošo nelīdzsvarotību valūtu jomā un tirdzniecības attiecībās, pastāvīgajām vai ik pa laikam atkal uzliesmojošajām parādu krīzēm visnabadzīgākajās valstīs un aizvien pieaugošo nabadzības un bagātības starpību starp valstīm, kā arī to iekšienē; uzskata, ka ir ļoti svarīgi stiprināt ASV un ES uzraudzības iestāžu sadarbību;

13.   atzinīgi vērtē Finanšu stabilitātes foruma un SVF pieeju ‐ noteikt vienotu diagnozi finanšu jomas satricinājumiem ‐ un gaida FSF Tirgus un institucionālās sagatavotības darba grupas secinājumu un politikas ieteikumu īstenošanu no abām organizācijām; tomēr uzskata, ka šiem pasākumiem ir papildinošs raksturs un ar tiem nevajadzētu aizstāt pārdomas un lēmumus par pienācīgiem ES un ASV politikas risinājumiem;

14.   aicina ASV informēt ES par "Bāzeles II" noteikumu īstenošanu ASV; atgādina par koordinētas pieejas nozīmību, izstrādājot starptautiskiem finanšu tirgus dalībniekiem paredzētus vispārējus noteikumus vai tajos izdarot grozījumus; šajā sakarā uzskata, ka ir ļoti svarīgi ASV īstenot "Bāzeles II" noteikumus, lai pasaules līmenī saglabātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus;

15.   atzinīgi vērtē ASV Kongresa darbu, ieviešot tiesību aktus, lai ASV Valsts kasē izveidotu Federālo Apdrošināšanas informācijas biroju; uzskata, ka līdztekus ASV Valsts kases projektam tas ir nozīmīgs solis ceļā uz regulatīvo pieeju savstarpēju atzīšanu Atlantijas okeāna abos krastos; atzīst, ka par to vēl ir jāvienojas un ka vēl joprojām ir jāatrisina galvenais jautājums saistībā ar pārapdrošināšanas nodrošināšanu; turklāt uzskata, ka ciešāka parlamentu sadarbība ievērojami pastiprinās "Solvency II" mērķu sasniegšanu;

EU un ASV tirdzniecība un regulatīva sadarbība

16.   uzsver, ka īstenojot mērķi radīt vienotus standartus tirdzniecībai un ieguldījumiem, kā tika apspriests Transatlantiskās Ekonomikas padomes 2007. gada novembra sanāksmē, saistībā ar vadlīnijām ceļā uz ES - ASV tirdzniecības partnerattiecību nolīgumu abpusēju atzīšanu 2009. gadā, jānodrošina augsta līmeņa sociālie, vides un veselības standarti;

17.   atkārtoti atgādina, ka tā saucamo tirdzniecības un ieguldījumu beztarifu barjeru izveides pamatā bija likumdošanas struktūru apzināta rīcība, lai atbalstītu sociālus, ar veselību saistītus, kultūras vai vides mērķus, tāpēc tās nevar atcelt bez atbilstīga tiesību akta; šajā sakarā norāda uz Eiropas Parlamenta un ASV Kongresa būtisko lomu, kontrolējot standartu pielīdzināšanas procesu, kā arī barjeru atcelšanu tirdzniecībai un ieguldījumiem;

18.   uzsver, ka ievesto izstrādājumu drošums jāpadara par TEP prioritāti; uzskata, ka brīvas tirdzniecības vide gūs iedzīvotāju vispārēju uzticību tikai tad, ja būs aizsargāta viņu veselība un drošība; aicina ASV Patēriņa preču drošības komisiju izmantot savu lielāko rīcības brīvību, lai apmainītos ar informāciju par konkrētiem gadījumiem, taču ierosina Transatlantiskajai Ekonomikas padomei izstrādāt saistošu sadarbības instrumentu, kas strukturētu un atvieglotu izstrādājumu drošības informācijas apmaiņu, kā arī sadarbības pasākumu kopējās programmas pilnveidošanu; aicina Komisiju un Padomi nostiprināt ES un ASV muitas un tirgus uzraudzības iestāžu sadarbību, lai bez nevajadzīgiem birokrātiskiem šķēršļiem uz ārējām robežām nodrošinātu atbilstīgu kontroli, kas novērš iespēju, ka līdz patērētājiem nonāk bīstami izstrādājumi, it īpaši bīstamas rotaļlietas; aicina dalībvalstis un ASV nodrošināt, ka stingri tiek īstenoti tiesību akti par izstrādājumu, it īpaši rotaļlietu, drošumu, kā arī pastiprinātas valsts pārbaudes; uzsver, ka ES un ASV ir cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka Ķīna un citas trešās valstis paaugstina savus ražošanas standartus tā, ka tiek ievērotas ES/ASV drošuma prasības, it īpaši attiecībā uz rotaļlietām, un pārliecināt šīs valstis, ka izstrādājumu drošuma prasība jāiekļauj ražošanas un izplatīšanas procesā;

19.   aicina sniegt vairāk informācijas par atjaunināto ASV Patēriņa preču drošības likumu un pauž bažas, ka ar šo jauno tiesību aktu, nosakot obligātas drošuma prasības ar trešās personas pārbaudi, varētu tikt ieviests lieks reglamentējošs slogs, kas apgrūtinātu Eiropas uzņēmumus; mudina turpināt sarunas par savstarpēju atzīšanu, lai izvairītos no dublēšanās;

20.   atzīmē, ka, pasaules ekonomikai esot tik integrētai kā nekad agrāk, droša tirdzniecība ir īpaši svarīga, bet uzskata, ka priekšlikums par no ārtvalstīm ienākošo kravas konteineru 100 % skenēšanu, kā pasākumu, lai novērstu terorisma draudus, ir lieks un nereāls; līdz ar to aicina Kongresu atsaukt šo priekšlikumu, jo ir pārliecināts, ka "konteineru drošības iniciatīva", kas paredz "augsta riska" jūras konteineru pārbaudes, ir pietiekams pasākums, lai garantētu starptautiskā jūras transporta drošību;

21.   aicina Komisiju, ja iespējams, TEP sistēmā risināt sarunas par kopējiem pasaules standartiem; uzskata, ka, ieviešot kopējos automobiļu drošības standartus (ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) Vispārējie tehniskie noteikumi), varētu būtiski samazināt izmaksas autotransporta nozarē, kas gan ES, gan ASV nodrošina visvairāk darba vietu;

22.   aicina Komisiju turpināt oficiāli apstiprināt atbilstības deklarāciju savstarpējās atzīšanas procedūras attiecībā uz izstrādājumiem, kuri obligāti ir jāpārbauda trešai personai, it īpaši attiecībā uz informācijas un sakaru tehnoloģijām (IST) un elektroierīcēm;

23.   turpina atbalstīt Komisijas centienus panākt savstarpēju vienošanos par ievestajiem izstrādājumiem, kas jāmarķē gan angļu mērvienību, gan metriskajā sistēmā, un uzstāj, ka nepieciešams pieņemt ar starptautiskajiem standartiem saskaņotu mērvienību sistēmu un jo īpaši, ka nepieciešams, lai ASV pieņem izstrādājumus, kas marķēti tikai ar metriskajām vienībām; uzskata, ka šie centieni palielinās apjomradītos ietaupījumus Eiropas, ASV un trešo valstu uzņēmumiem un it īpaši dos labumu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

24.   aicina Komisiju un Padomi stiprināt ES un ASV sadarbību attiecībā uz ķimikāliju klasificēšanas un marķēšanas globāli harmonizēto sistēmu (GHS), jo īpaši lai īstenotu starptautisko kritēriju, par kuru ir vienojusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padome; uzskata, ka svarīgs šīs sistēmas mērķis ir atvieglot tirdzniecību un pastiprināt patērētāju aizsardzību, un tāpēc uzstāj, ka GHS vienlaikus un atbilstīgi ir jāievieš gan ES, gan ASV;

25.   uzsver, ka personas dati ir kļuvuši par daudzu uzņēmējdarbības pasākumu, jo īpaši elektronisko telekomunikāciju, galveno elementu; atzīmē, ka strauji pieaug personas datu un uz tiem balstītu papildvērtības darbību ekonomiskā vērtība; aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu un ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, kā arī kopā ar savu ASV līdzinieku ‐  Federālo tirdzniecības komisiju ‐ izstrādāt transatlantiskos datu aizsardzības principus; turklāt aicina TEP steidzami izstrādāt vispārējos datu aizsardzības standartus, lai personas datiem garantētu augsta līmeņa aizsardzību un uzņēmumiem ‐ juridisko noteiktību;

Lauksaimniecība

26.   aicina steidzami rast risinājumu pašreizējām diskusijām par aizliegumu Eiropas Savienībā ievest ASV mājputnus, kuriem ir veikta ārstēšana, lai samazinātu patogēnu daudzumu; atzīst, ka nepieciešams pamatoti zinātniski ieteikumi, kuros ņemti vērā patērētāju aizsardzības un informēšanas aspekti; atzīst arī Eiropas mājputnu nozares nozīmīgos ieguldījumus saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem, lai samazinātu salmonellas infekciju, izmantojot pieeju, kura aptver visus ražošanas ķēdes posmus; uzskata, ka neviens iespējamais risinājums nedrīkst novest pie konkurenci ierobežojošām darbībām;

27.   uzskata, ka Kopienas lēmums aizliegt ievest gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru audzēšanā izmantoti hormoni, bija pilnībā pamatots ar zinātniskiem pierādījumiem, un aicina ASV nekavējoties atcelt sankcijas, kas vērstas pret Eiropas precēm;

28.   uzsver, ka liela nozīme ir vienotajai atļauju piešķiršanas procedūrai, kas izstrādāta saskaņā ar piesardzības principu un attiecas uz visiem ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) saturošiem pārtikas produktiem un lopbarībai, un ka svarīga ir marķēšana un izsekojamība, kas patērētājiem dod iespēju izvēlēties, pamatojoties uz informāciju;

29.   aicina risināt dialogu par lauksaimniecības tirgos vērojamām pārmaiņām, īpaši attiecībā uz preču cenu svārstībām, kopējās lauksaimniecības politikas vidusposma pārskatu (ES "veselības pārbaude"), ASV Lauksaimniecības likumu, necikliskajiem maksājumiem, lauku attīstības aizvien lielāko nozīmi un savstarpējās atbilstības instrumentu;

Sadarbība enerģētikas, rūpniecības un zinātnes jomā

30.   aicina paplašināt stratēģisko transatlantisko sadarbību enerģētikas, rūpniecības un zinātnes jomā; uzsver, ka nozīmīgs jautājums ir enerģētika, un atbalsta enerģijas avotu un piegādes maršrutu diversifikāciju, lai nodrošinātu drošu enerģētiku un infrastruktūru un veicinātu energoapgādes drošības politikas virzienus, kas pamatojas uz tirgus situāciju; atzīmē aizvien pieaugošās debates, abos Atlantijas okeāna krastos, par oglekļa emisiju tirdzniecības sistēmām;

31.   uzsver, ka jāuzlabo ES un ASV regulatīvā un zinātniskā sadarbība biodegvielas un biomasas degvielas jomā, kopīgi veicinot alternatīvus un ilgtspējīgus degvielas avotus transporta nozarei; mudina TEP turpināt darbu, lai ar Brazīliju noteiktu kopējus biodegvielas standartus, kas nodrošinātu maksimālu vides ilgtspējību un rūpētos par problēmām attiecībā uz vispārējo nodrošinātību ar pārtiku;

Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO) un Dohas attīstības programma

32.   aicina Komisiju nodrošināt, ka TEP palīdz panākt Dohas attīstības programmas sekmīgu noslēgšanu; atgādina, ka ES un ASV dominējošais stāvoklis pasaules tirdzniecībā (pašreiz 60% no kopējā apjoma) ir pasaules tirdzniecības sistēmu un tās kopējo pamatu potenciāli veicinošs faktors;

33.   aicina Komisiju izvērtēt, vai divpusējā tirdzniecības strīdu izšķiršanas procedūra nevarētu būt temats, kas interesē TEP; šajā sakarā atzīmē, ka, kaut gan tikai apmēram 2% no ES un ASV tirdzniecības darījumiem ir saistīti ar tirdzniecības strīdiem, daži ir ļoti graujoši un dārgi;

34.   aicina Komisiju TEP apspriest, kā var panākt saskaņotākus divpusējos tirdzniecības nolīgumus un PTO daudzpusējos noteikumus, lai visām pusēm garantētu harmoniskāku un vienkāršāku starptautiskās tirdzniecības sistēmu; mudina Komisiju apspriest, kā ES un ASV var sasniegt lielāku atbilstību, parakstot ar trešām valstīm divpusējos nolīgumus par pasākumiem, kas piemēro nosacījumus tirdzniecībai, piemēram, tirdzniecība un noteikumi attiecībā uz vidi, tirdzniecība un sociālie standarti, kā arī tirdzniecība un darba tiesību akti;

35.   aicina Komisiju kā steidzamu jautājumu izstrādāt visaptverošu pieeju par Eiropas nekomerciālām interesēm pasaules tirdzniecības sarunās, it īpaši attiecībā uz vides un sociālā nodrošinājuma klauzulām, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību, dzīvnieku labturību, kā arī ievesto dzīvnieku veselības stāvokli un ievesto augu produktu kondīciju, lai tādējādi novērstu negodīgu, pret Eiropas ražotājiem vērstu konkurenci;

36.   aicina Komisiju pieprasīt, lai TEP izstrādā progresa ziņojumu par sadarbības pasākumiem intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas jomā, tostarp paziņojumu par turpmāko rīcību, lai ciešāk sadarbotos preču viltošanas un pirātisma apkarošanā; prasa izstrādāt skaidru plānu, lai noteiktu, kā atvieglot patentu tiesību starptautisko savstarpējo atzīšanu;

37.   aicina TEP aktīvi atbalstīt Dohas deklarāciju par Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS nolīgums), kas veicina to, lai dzīvību glābjošas zāles būtu pieejamas tām valstīm, kurām nav farmaceitisku produktu ražošanas jaudas; aicina Komisiju pievērsties jautājumam par ASV politiku iekļaut divpusējos nolīgumos ar jaunattīstības valstīm, par kuriem notiek sarunas, klauzulas ar kurām šīs valstis atsakās no savām tiesībām izmantot Dohas deklarācijas par TRIPS nolīgumu noteikumu, kas dod šīm valstīm iespēju ražot un importēt ģenēriskas zāles, kas nepieciešamas, lai risinātu smagākās problēmas sabiedrības veselības jomā (AIDS, tuberkuloze, utt.);

38.   uzskata, ka neatkarīgi no Dohas attīstības programma iznākuma, pasaules tirdzniecības integrācijas veidošanai būtiski svarīgs virzītājspēks varētu būt transatlantiskā tirgus koncepcija, kuras mērķis ir regulatīva sadarbība beztarifu barjeru pakāpeniskai atcelšanai;

39.   uzskata, ka Transatlantiskās Ekonomikas padomes Eiropas puses vissvarīgākais uzdevums ir pārliecināt ES transatlantiskos partnerus par nepieciešamību līdz 2012. gadam panākt ilglaicīgu, ambiciozu un juridiski saistošu pēc-Kioto režīmu par siltumnīcefekta gāzu emisijām un izstrādāt milzīgu transatlantisku projektu par ieguldījumu un tehnoloģiju apmaiņu drošas un nepiesārņojošas enerģijas ražošanas jomā;

Reģionālā attīstība

40.   uzsver, ka, iespējams, turpmākie transatlantiskās ekonomiskās integrācijas sasniegumi pozitīvi ietekmēs ilgtspējīgu reģionālo attīstību, un uzskata, ka šādi sasniegumi sekmēs ES centienus īstenot Lisabonas stratēģiju un panākt sociālo, ekonomikas un teritoriālo kohēziju; šajā sakarā aicina par šo virzību atbildīgās ES iestādes nodrošināt, ka šis progress veicina harmonisku un līdzsvarotu visu ES teritoriju attīstību, un ņemt vērā Eiropas principu, ka vispārējas nozīmes pakalpojumi ir pieejami visiem iedzīvotājiem;

41.   aicina abas puses izvērtēt iespēju sākt strukturētu dialogu par reģionālo politiku, kurš varētu būt labs veids jaunu reģionālās politikas virzienu atklāšanai, iespēju apmainīties ar atzīto praksi, arī pētniecības un attīstības jomā, un meklēt paņēmienus, kā risināt kopējās problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas un energoresursu cenas;

Turpmākā Transatlantiskā likumdevēju dialoga (TLD) programma un strukturālie uzlabojumi

42.   aicina TLD gaidāmo sanāksmju darba kārtībās iekļaut diskusiju par ASV ienākošo kravu skenēšanas noteikumiem, nodrošinot, ka starp Parlamentu un ASV Kongresu veidojas lielāka savstarpēja šā jautājuma izpratne; uzsver arī, ka TLD par PTO jāatspoguļo darbība pēc Dohas programmas, tostarp PTO reforma, un jāapspriež cilvēktiesību, vides un sociālo tiesību klauzulas divpusējos tirdzniecības nolīgumos, izdarot secinājumus, cita starpā, no nesenā ASV divpusējā nolīguma ar Peru, kurā ir sīki izklāstīti un izpildāmi noteikumi par darba standartiem;

43.   norāda uz Parlamenta un ASV Kongresa izšķirošo lomu procesa nepārtrauktības nodrošināšanā un to, ka beztarifu barjeras var atcelt tikai likumdevēji; ierosina veikt rūpīgi sagatavotas gadskārtējas debates par panākumiem TEP risināto jautājumu jomā, kā arī par tās struktūru;

44.   tāpēc aicina ES un ASV vadību un TEP līdzpriekšsēdētājus ņemt vērā likumdevēju izšķirošo nozīmi procesa ilgtermiņa rezultātu sasniegšanā un mudina TEP darbā pilnīgi un tieši iesaistīt TLD pārstāvjus; tai pat laikā atzīst uzņēmēju un patērētāju nozīmi, paužot viedokli par TEP darbu un sniedzot ekspertu ieguldījumu; tomēr uzskata, ka viņu konsultatīvā loma ir jānodala no ASV Kongresa un Parlamenta likumdevēju lomas;

45.   atzīmē Padomdevēju grupas izveidi, kurā ir TLD, Transatlantiskā uzņēmējdarbības dialoga un Transatlantiskā patērētāju dialoga pārstāvji; slavē likumdevēju un ieinteresēto pušu ieguldījumu TEP pirmās ‐ 2007. gada novembra ‐ sanāksmes veiksmīgajā iznākumā; pauž vēlmi, lai tuvākajā nākotnē lielāka loma būtu Transatlantiskam darbaspēka dialogam un Transatlantiskam vides dialogam; aicina Transatlantiskā darbaspēka dialoga un vides dialoga vadītājus iekļaut Padomdevēju grupā;

46.   atkārtoti pauž vēlmi pastiprināt abu parlamentu dialogu un tos aicina agrīni iesaistīties jomās, kas jo īpaši attiecas uz jebkādiem turpmākiem noteikumiem, kurus izstrādā pasaules līmeņa pašregulējošās iestādes, lai agrīni risinātu politiskās pārskatatbildības jautājumus;

47.   uzskata, ka šie jautājumi patlaban ir ļoti būtiski un valstu parlamentāriešiem jābūt regulāri informētiem par notiekošo; aicina Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju nodrošināt, lai tam tiktu izveidots piemērots mehānisms;

o
o   o

48.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Transatlantiskās ekonomikas padomes sekretariātam un ASV Kongresam.

(1) OV C 74 E, 20.3.2008., 670. lpp.
(2) OV C 298 E, 8.12.2006., 235. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0412.
(4) OV C 280 E, 18.11.2006., 120.lpp.
(5) OV C 313 E, 20.12.2006., 439. lpp.
(6) OV C 287 E, 29.11.2007., 344. lpp.
(7) Komisijas 2007. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1569/2007, ar ko izveido mehānismu, kā nosaka līdzvērtību grāmatvedības standartiem, kurus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/71/EK un 2004/109/EK piemēro trešo valstu vērtspapīru emitenti (OV L 340, 22.12.2007., 66.lpp.).
(8) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0527.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika