Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas par divpusējām tirdzniecības sarunām un jo īpaši 2007. gada 13. decembra rezolūciju par tirdzniecību un ekonomiskajām attiecībām ar Koreju(1),

–   ņemot vērā ASEAN hartu, kas parakstīta 2007. gada 20. novembrī trīspadsmitajā ASEAN augstākā līmeņa sanāksmē Singapūrā,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas par Birmu, no kurām pēdējās pieņemtas 2007. gada 6. septembrī un 27. septembrī(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 15. janvāra rezolūciju par CARS 21: konkurētspējīgas autobūves nozares tiesisko regulējumu(3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par TRIPS nolīgumu un zāļu pieejamību(4),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 23. maija rezolūciju par ES atbalstu tirdzniecībai(5),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 23. maija rezolūciju par pienācīgas kvalitātes darba visiem veicināšanu(6),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2003. gada 3. jūnija rezolūciju par reģionālajām brīvās tirdzniecības zonām un tirdzniecības stratēģiju Eiropas Savienībā(7),

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai novērstu, aizkavētu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (COM(2007)0602),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā" (COM(2006)0567),

–   ņemot vērā 2006. gada 3. maija CEPII-CERIM veikto pētījumu "Eiropas Savienības un ASEAN potenciālā brīvās tirdzniecības nolīguma ietekme uz ekonomiku",

–   ņemot vērā 2001. gada 14. novembrī Dohā pieņemto Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ceturtās Ministru konferences ministru deklarāciju un jo īpaši tās 44. punktu par īpašo un atšķirīgo attieksmi,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A6-0151/2008),

A.   tā kā Eiropas Savienībai jāturpina par prioritāti izvirzīt uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, kura izveidota ar PTO palīdzību un kura piedāvā vislabāko perspektīvu taisnīgai un vienlīdzīgai starptautiskajai tirdzniecībai, izstrādājot atbilstošus noteikumus un nodrošinot atbilstību šiem noteikumiem;

B.   tā kā veiksmīga, līdzsvarota Dohas Attīstības programmas noslēgšana sniedz vislielākās cerības palīdzēt jaunattīstības valstu integrācijai starptautiskajā tirdzniecības sistēmā;

C.   tā kā reģionu tirdzniecības nolīgumi var papildināt daudzpusējo sistēmu, veicinot integrāciju un pievēršoties tiem jautājumiem, par kuriem pašlaik ir grūti panākt daudzpusēju nolīgumu;

D.   tā kā ASEAN, ja to uzskata par vienu organizāciju, varētu būt ES piektais lielākais tirdzniecības partneris un ES varētu būt ASEAN otrais lielākais tirdzniecības partneris un galvenais ieguldītājs reģionā;

E.   tā kā ASEAN ir ārkārtīgi neviendabīgs reģions, jo trīs no tā dalībvalstīm pieder pie vismazāk attīstītajām valstīm, kamēr citu šā reģiona valstu ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir augstāki nekā daudzās ES dalībvalstīs;

F.   tā kā ASEAN valstīm ir atšķirīgi ekonomikas profili un šīm atšķirībām būs liela nozīme ES un ASEAN brīvās tirdzniecības nolīguma sagatavošanā;

G.   tā kā pētījumi liecina, ka ES un ASEAN nolīgums varētu radīt nozīmīgus ekonomiskos ieguvumus abām pusēm, bet varētu būt nepieciešami papildu pasākumi, lai veicinātu vienlīdzīgu šādu ienākumu sadali;

H.   tā kā partnerības un sadarbības nolīgums, kurš ietver īstenojamos cilvēktiesību nosacījumus, ir priekšnoteikums, lai ES noslēgtu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar jebkuru valsti;

I.   tā kā adekvāta un abpusēja piekļuve ES un ASEAN tirgiem, pilnībā respektējot ASEAN valstu, jo sevišķi visnabadzīgāko vismazāk attīstīto valstu atšķirīgos ekonomikas stāvokļus, palielinās preču un pakalpojumu plūsmu un sekmēs inovāciju, kā arī veicinās abu pušu ekonomikas izaugsmi;

J.   tā kā pienācīgi jāņem vērā intelektuālā īpašuma tiesību, tostarp ģeogrāfisko norāžu un izcelsmes vietu nosaukumu, efektīva aizsardzība, vienlaikus atbalstot zāļu pieejamību un tehnoloģiju pārnesi, īpaši ilgtspējīgas attīstības jomā un cīņā pret klimata pārmaiņām;

1.   uzskata, ka vērienīgais ES un ASEAN nolīgums dos lielu ieguvumu abām pusēm, un, lai gan augstas kvalitātes nolīgums ir svarīgāks par ātru grafiku, tomēr pauž bažas par sarunu lēno gaitu; uzsver, ka ES uzņēmējdarbībā ir svarīgi sasniegt konkrētu rezultātu, uzlabojot piekļuvi tirgum;

2.   uzskata, ka veiksmīga Dohas Attīstības programma turpina būt ES tirdzniecības prioritāte, un vēlas, lai to papildina sarunas ar ASEAN; uzskata, ka piedāvātajam brīvās tirdzniecības nolīgumam pilnībā jāatbilst PTO noteikumiem;

3.   aicina abas puses sarunās galveno uzmanību pievērst vajadzībai nostabilizēt preču cenas, īpaši pārtikas cenas, un ļoti piesardzīgi risināt jautājumu par agrodegvielu;

4.   uzskata, ka starpreģionu nolīgumi var būt veiksmīgs papildinājums daudzpusējai sistēmai ar nosacījumu, ka tie ir plaši un tālejoši un neaprobežojas tikai ar tarifu samazināšanu, kā arī attiecas uz tirdzniecības kvalitatīvajiem nosacījumiem, tostarp efektīviem noteikumiem par cilvēktiesībām, un uz sociālajiem un vides standartiem; uzskata, ja starpreģionu nolīgumi izrādītos nelietderīgi, būtu svarīgi, ka divpusējām sarunām ir kopēja sistēma ar ietvertu vienošanos un atšķirīgiem pārējas periodiem;

5.   uzsver, ka turpmākā rūpniecības izaugsme Eiropas Savienībā ir atkarīga no atvērtības ārējai tirdzniecībai un ieguldījumiem, kurus regulē taisnīgi noteikumi;

6.   pauž nožēlu, ka ES un ASEAN augsta līmeņa sanāksmē, kas notika 2007. gada novembrī Singapūrā, daži noteikumi attiecībā uz praksi un ētiku uzņēmējdarbībā netika aplūkoti padziļināti, tādējādi mazinot ES ieguldījumu apmēru ASEAN valstīs;

7.   uzsver, ka ir būtiski palielināt reģionu ekonomisko integrāciju starp ASEAN valstīm un aicina Komisiju sniegt tehnisko palīdzību un turpmāku iespējamo atbalstu, lai sekmētu integrāciju;

8.   mudina puses pakāpeniski samazināt vai novērst šķēršļus tirdzniecībai ar precēm un pakalpojumiem, vienlaikus ņemot vērā atšķirīgos ekonomiskos apstākļus ASEAN reģionā un nepieciešamību nodrošināt universālus, pieejamus un ilgtspējīgus sabiedriskos pakalpojumus par visiem pieejamu cenu un augstiem kvalitātes standartiem;

9.   mudina Komisiju ES un ASEAN nolīgumā nodrošināt pārredzamību un efektīvus noteikumus publiskajiem iepirkumiem, konkurencei un ieguldījumiem, intelektuālā īpašuma tiesībām, valsts atbalstam un citām subsīdijām; uzsver pakalpojumu nozīmīgumu ES un ASEAN tirdzniecības attiecībās;

10.   uzsver, ka nolīgumam ar ASEAN valstīm jānodrošina:

Nozaru jautājumi

11.   uzskata, ka jautājums par ārpustarifu šķēršļiem ir ne mazāk nozīmīgs kā jautājums par tarifu samazināšanu, un jo īpaši pauž bažas par uzņēmējdarbības pakalpojumu ierobežojumiem, kur nepamatoto ierobežojumu samazināšana varētu radīt to, ka ASEAN uzņēmumiem būtu pieejamas zemākas izmaksas, daudz efektīvāki banku pakalpojumi, apdrošināšana un juridiskie pakalpojumi;

12.   uzsver intelektuālā īpašuma tiesību nozīmīgumu un aicina piešķirt prioritāti to efektīvai īstenošanai, jo īpaši dizainam, skaņu ierakstiem un citām kultūras precēm, kā arī ģeogrāfiskajām norādēm un izcelsmes vietu nosaukumiem; mudina Komisiju novērst šķēršļus neatkarīgi no valstu tiesībām reglamentēt nozares, piemēram, audiovizuālo nozari, kurām ir svarīga nozīme kultūras daudzveidības saglabāšanā;

13.   piešķir īpašu nozīmi cīņai pret viltotiem farmaceitiskiem līdzekļiem, kas rada negodīgu konkurenci un draudus patērētājiem; tajā pašā laikā uzsver, ka šajā nolīgumā nekas nevar radīt juridiskus vai praktiskus šķēršļus to elastīguma mehānismu pilnīgai izmantošanai, kuri noteikti deklarācijā, ar ko groza Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem attiecībā uz tirdzniecību (TRIPS), un zāļu pieejamību, un aicina Komisijas sarunu dalībniekus pilnībā ņemt vērā tos punktus, kuri izklāstīti iepriekš minētajā 2007. gada 12. jūlija rezolūcijā par šo tematu;

14.   atgādina par ES saistībām atbalstīt Dohas deklarāciju un TRIPS elastīguma mehānismus attiecībā uz sabiedrības veselību un piekļuvi medikamentiem jaunattīstības valstīs; tāpēc aicina Komisiju neveikt nekādas darbības, kas varētu mazināt Taizemes valdības centienus nodrošināt piekļuvi medikamentiem visiem iedzīvotājiem;

15.   uzskata, ka tajos nolīguma aspektos, kas skar publiskos iepirkumus, jāņem vērā ASEAN dalībvalstu dažādais attīstības līmenis un jāievēro visu dalībnieku tiesības regulēt sabiedriskos pakalpojumus, jo īpaši tos, kuri saistīti ar pamatvajadzībām;

16.   uzskata, ka nolīgumam ir jāveicina labāka pārredzamība un atbildība attiecībā uz ieguldījumiem, ko izdara valsts ieguldījumu fondi;

17.   pauž bažas par sekām, ko rada augstākas rīsu cenas, jo īpaši attiecībā uz nabadzīgākām mājsaimniecībā rīsu importētājās ASEAN valstīs;

18.   uzskata par nepieciešamu sīki iztirzāt zvejniecības nozari, jo sevišķi tunzivju nozari, ņemot vērā būtisko sociālekonomisko ietekmi, ko uz šo jutīgo nozari varētu radīt pilnīga un tūlītēja tarifu liberalizācija, kā to atzinusi Komisija šīs nozares pētījumā, ko veica saskaņā ar Parlamenta pieprasījumu;

19.   uzsver higiēnas un veselības prasību ievērošanas nozīmību zvejniecībā ; mudina Komisiju nodrošināt nepieciešamo tehnisko palīdzību, lai ASEAN zivsaimniecības nozares panāktu šos mērķus;

20.   mudina reģionu ekonomisko sadarbību paplašināt līdz makroekonomikas jomai, iekļaujot sadarbību nodokļu un statistikas jautājumos, starptautisku revīzijas un uzskaites standartu, kā arī korupcijas un nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumu pieņemšanu;

21.   aicina ES un ASEAN stiprināt sadarbību cīņā pret cilvēku tirdzniecību, sekstūrismu un viltošanu; atzinīgi vērtē ASEAN dalībnieku ieguldījumu narkotiku apkarošanā, aicinot viņus aizstāvēt ANO nāvessoda moratoriju; atzinīgi vērtē nāvessoda atcelšanu Filipīnās;

22.   aicina ES un ASEAN stiprināt sadarbību sabiedrības veselības jomā un jo sevišķi cīņā pret AIDS, SARS un putnu gripu, risināt klimata pārmaiņu, ka arī pārtikas nekaitīguma jautājumus;

23.   uzskata, ka Eiropas Savienības konkurētspēja ar ASEAN valstīm ir atkarīga no uzlabotas izglītības, apmācības un pētniecības Eiropas Savienībā, kā arī no novatorisku produktu un pakalpojumu izveides;

24.   uzskata, ka tirdzniecības, ieguldījumu, kā arī zinātniskajos un pētnieciskajos nolīgumos būtu jārisina konkrētu nozaru specifiski jautājumi, piemēram:

25.   iesaka, ka jebkādai Eiropas Savienības enerģētikas politikai attiecībā uz ASEAN valstīm jābūt virzītai uz:

26.   atzinīgi vērtētu kopīgus pētniecības projektus, kurus īstenotu Eiropas Savienības un ASEAN valstu pētniecības iestādes, un mudina Komisiju veikt pasākumus šādu projektu veicināšanai;

27.   atgādina par nepieciešamību aizsargāt Eiropas Savienības rūpniecību pret eksportētāju no ASEAN valstīm dempingu un nepieļaut šādu dempingu ar agrīnu intervenci no Eiropas Savienības tirdzniecības sarunu dalībnieku puses;

Specifiski valstu jautājumi

28.   uzsver, ka jebkuros grafikos par tarifu samazinājumiem pilnībā jāņem vērā ASEAN dalībvalstu atšķirīgais ekonomiskais stāvoklis;

29.   zskata, ka trūcīgākajām ASEAN dalībvalstīm, kas nav vismazāk attīstītās valstis, ir jāgūst labums no elastīguma, kas ir visumā līdzīgs tam, ko piedāvā ekonomiskās partnerības nolīgumi valstīm ar salīdzināmiem ienākumu līmeņiem;

30.   aicina Komisiju atbilstošā sarunu posmā uzaicināt Kambodžu un Laosu norādīt, vai tās vēlētos tikt iekļautas nolīgumā, un, ja atbilde būs apstiprinoša, censties saņemt Padomes piekrišanu atkārtotām sarunām, kas šo iekļaušanu padarītu par iespējamu;

31.   uzskata, ka pašreizējā situācija Birmā padara par neiespējamu iekļaut šo valsti nolīgumā;

32.   uzskata, ka problēmas atrisinājums banku pakalpojumu slepenībai Singapūrā, kas ir apstādinājusi partnerības un sadarbības nolīguma noslēgšanu, ir nozīmīgs, lai brīvās tirdzniecības nolīgumam starp abiem reģioniem būtu nopietnas izredzes;

Ilgtspējīga attīstība

33.   uzskata tālejošu ilgtspējīgas attīstības sadaļu par jebkura nolīguma neatņemamu sastāvdaļu un uzsver, ka nolīgumā ietverto standartu ieviešana ir būtiska; uzskata, ka tāpēc ir vajadzīgs, lai uz sadaļu attiektos strīdu izšķiršanas standartmehānisms;

34.   uzskata, ka nolīgumā jāietver saistošas sociālās un vides klauzulas, paredzot, ka puses apņemas ratificēt svarīgākās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas un nodrošināt to efektīvu īstenošanu jo sevišķi attiecībā uz bērnu darbu un piespiedu darbu, kura izskaušana ir SDO būtisks uzdevums, kā norādīts tās ziņojumā "Bērnu darba novēršana: sasniedzams mērķis", ko pirmoreiz publicēja 2006. gadā;

35.   aicina Komisiju apsvērt iespējas piedāvāt stimulus valstīm, kuras uzlabo darba standartus, lai nodrošinātu to, ka brīvās tirdzniecības nolīgumu izplatība nesamazina interesi pretendēt vispārējās tarifa preferenču sistēmas īpašajam veicināšanas režīmam (GSP+ ), tajā pašā laikā pētot iespējas ietvert klauzulu, ar ko ratificē ANO un SDO pamatkonvencijas par cilvēktiesībām un darba tiesībām, jo īpaši tās, kas attiecas uz bērnu darbu un piespiedu darbu;

36.   uzsver, ka līdz ar ES un ASEAN brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanos spēkā nevajadzētu būt apdraudētām tām priekšrocībām, ko izmanto vismazāk attīstītās valstis attiecībā uz to produktu piekļuvi ES;

37.   uzskata, ka Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības forumam, ko veido pārstāvji no darba ņēmēju un darba devēju organizācijām, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, varētu būt nozīmīga loma, nodrošinot, lai vienlaikus ar plašāka tirgus atvēršanu tiktu paaugstināti vides un sociālie standarti;

38.   ierosina veidot mehānismu, kas dod iespēju atzītām darba ņēmēju un darba devēju organizācijām iesniegt pieprasījumus par pasākumiem, kurus veiktu noteiktā laikposmā un kuri rosinātu papildu pasākumus un noteikumu pārskatīšanu, lai vērstos pret darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem;

39.   gaida ietekmes uz ilgtspējību novērtējuma topošās publikācijas, kurām jābūt pieejamām laikus, lai varētu notikt plaša sabiedriskā apspriešana un lai ietekmes uz ilgtspējību novērtējuma rezultāti varētu ietekmēt sarunu iznākumu, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas varētu būt nepieciešami, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz atsevišķām grupām vai nozarēm;

40.   uzskata, ka šajā ietekmes uz ilgtspējību novērtējumā īpaša uzmanība jāpievērš tirdzniecības liberalizācijas ietekmei uz dzimumu līdztiesību, jo īpaši tādās nozarēs kā lauksaimniecība, tekstilpreces un eksportējamo produktu pārstrāde;

41.   aicina Komisiju un ASEAN valstu pārstāvjus pievērst īpašu uzmanību nolīguma ietekmei uz reģiona sīkzemniekiem un nodrošināt, lai ģimenes saimniecības un ilgtspējīga lauksaimniecība nostiprinātos, nevis pavājinātos;

42.   atbalsta pasākumus, lai cīnītos pret mežu izciršanu un aizsargātu un vairotu tropiskos mežus, jo tiem ir liela nozīme cīņā ar klimata pārmaiņām, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā; tādēļ uzskata, ka partnerības un sadarbības nolīgumam vienīgi jāveicina videi nekaitīgas biodegvielas tirdzniecība un ka jāpalīdz ASEAN valstīm to pūliņos novērst nelegālo mežu izciršanu;

43.   aicina sarunu partnerus nodrošināt, ka nolīgums ietver mehānismus, kas nodrošina pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tradicionālās un paražu tiesības izmantot viņu mežus, īstenojot mežu apsaimniekošanas un licencēšanas shēmas, un paaugstināt valstu parlamentu un pilsonisko sabiedrību, tai skaitā vietējo kopienu un pamatiedzīvotāju, spēju piedalīties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz dabas resursu saglabāšanu, izmantošanu un apsaimniekošanu, kā arī norobežot un aizsargāt viņu tiesības uz zemi;

44.   uzskata, ka gan videi nekaitīgiem ražojumiem, gan "godīgas tirdzniecības" precēm tarifi ir jāpazemina ātrāk nekā citām precēm, un ir jānodrošina to agrīna piekļuve ES tirgum; aicina Komisiju apsvērt muitas nomenklatūras atjaunināšanu, lai ņemtu vērā šīs īpašās preces;

Politiski apsvērumi

45.   atzīst ASEAN pieaugošo lomu, nostiprinot reģiona stabilitāti un labklājību; atzinīgi vērtē ES un ASEAN attiecību atsākšanu 2007. gadā Singapūras augstākā līmeņa sanāksmē; uzskata, ka ES un ASEAN, kas abas sniegušas ieguldījumu reģionu integrācijā, ir liels sadarbības potenciāls;

46.   norāda, ka pasākumi ekonomisko un tirdzniecības attiecību paātrināšanai starp ES un ASEAN palīdzēs nostiprināt šo abu reģionu vispārējās attiecības un veicinās turpmākus sasniegumus politiskās sadarbības un drošības, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas jomā, kā arī turpmākus sasniegumus enerģijas/klimata pārmaiņu un vides jomā, kā arī sociālajā un kultūras jomā un saistībā ar sadarbību un attīstību;

47.   atzinīgi vērtē ASEAN integrācijas virzību un ASEAN hartas parakstīšanu un cer, ka tās noteikumi stāsies spēkā pēc iespējas ātrāk;

48.   atgādina, ka cilvēktiesības un demokrātija ir ES pamatvērtības un prasa, lai tās tiktu pilnībā iekļautas sarunās ar ASEAN, jo īpaši partnerības un sadarbības nolīgumos; atkārtoti uzsver, ka Parlaments lielu nozīmi piešķir politiskajām un cilvēktiesību reformām, un atzinīgi vērtē ar ASEAN hartu izveidoto Cilvēktiesību iestādi, kā arī tajā skaidri izteiktās saistības attiecībā uz demokrātijas stiprināšanu, labas pārvaldības un tiesiskuma sekmēšanu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību; tāpēc pauž cerību, ka ASEAN spēj sniegt konstruktīvu ieguldījumu, lai sekmētu šo vērtību ievērošanu reģionā;

49.   atzinīgi vērtē vēlēšanas Taizemē, atjaunojot demokrātiju; prasa sākt uzticamu demokrātijas procesu un panākt nacionālo izlīgumu Birmā, kurā pilnībā jāiesaista opozīcija un etniskās grupas, un prasa nekavējoties atbrīvot Aung San Suu Kyi un visus politiskos ieslodzītos, kā arī normalizēt politisko partiju darbību; atbalsta ANO un ES īpašo pārstāvju darbu; prasa Padomei saglabāt ierobežojošos pasākumus attiecībā uz Birmas valdību, uzmanīgi sekot situācijai un, ja notikumu attīstība valstī to prasa, pārskatīt šos pasākumus; prasa ASEAN dalībniekiem, kā arī Ķīnai un Indijai izdarīt spiedienu uz Birmu;

50.   uzsver pašreizējās sadarbības nozīmi pretterorisma un krīžu/katastrofu pārvaldībā un atzinīgi vērtē neseno sadarbību Ačehas novērošanas misijā;

51.   lai veicinātu labu pārvaldību, pārredzamību un tiesiskumu Parlaments vēlas, lai dalībvalstis un Komisija iesaistītos tajos gadījumos, kad ir skaidri tiesiskie pierādījumi, ka ASEAN valstu amatpersonas ir iesaistītas korupcijas gadījumos saistībā ar dabas resursiem; prasa Komisijai sniegt ziņojumu Parlamentam par visām darbībām, kuras tā veiks šajā sakarā;

Eiropas Parlamenta loma

52.   sagaida, ka Lisabonas līgums stāsies spēkā pirms sarunu noslēgšanas, tādējādi novēršot jebkādas šaubas par vajadzību pēc Parlamenta piekrišanas šādam nolīguma veidam; aicina Komisiju nodot sarunu mandātu plašākā Parlamenta rīcībā un regulāri apspriesties ar Parlamentu sarunu norises laikā, lai nodrošinātu, ka sarunu iznākums iegūst plašu atbalstu;

o
o   o

53.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ASEAN valstu valdībām un parlamentiem un ASEAN ģenerālsekretāram.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0629. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0384 un 0420. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0007. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0353. (5) OV C 102 E, 24.4.2008., 291. lpp. (6) OV C 102 E, 24.4.2008., 321. lpp. (7) OV C 68 E, 18.3.2004., 126. lpp.