Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2261(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0149/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0149/2008

Debates :

PV 08/05/2008 - 4
CRE 08/05/2008 - 4

Balsojumi :

PV 08/05/2008 - 5.12
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0198

Pieņemtie teksti
PDF 431kWORD 173k
Ceturtdiena, 2008. gada 8. maijs - Brisele
Baltā grāmata par sportu
P6_TA(2008)0198A6-0149/2008

Eiropas Parlamenta 2008. gada 8. maija rezolūcija par Balto grāmatu par sportu (2007/2261(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Līguma 6. pantu un EK līguma 149. pantu, kurā grozījumi izdarīti ar Lisabonas līgumu par ES ieguldījumu Eiropas sporta jautājumu veicināšanā, vienlaicīgi ņemot vērā sporta savdabību, tā struktūras, kas balstītas uz brīvprātīgo darbību, un sociālo un izglītojošo funkciju,

–   ņemot vērā Balto grāmatu par sportu (COM(2007)0391),

–   ņemot vērā 1999. gada decembra Helsinku ziņojumu un 2000. gada decembra Nicas deklarāciju par sporta īpašajām iezīmēm un tā sociālajām funkcijām Eiropā,

–   ņemot vērā Lielbritānijas prezidentūras iniciatīvu par futbolu Eiropā, pēc kuras tika izstrādāts un 2006. gadā publicēts "Neatkarīgs pētījums par Eiropas sportu",

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas un Pirmās instances tiesas praksi un Komisijas lēmumus attiecībā uz sportu,

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(1), un kas aizliedz visu veidu diskrimināciju rases dēļ nodarbinātības, izglītības, sociālās drošības un veselības aprūpes jomās, kā arī preču un pakalpojumu saņemšanā,

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(2),

–   ņemot vērā 1997. gada 13. jūnija rezolūciju par Eiropas Savienības nozīmi sporta jomā(3) un 2003. gada 5. jūnija rezolūciju par sievietēm un sportu(4),

–   ņemot vērā 2007. gada 29. marta rezolūciju par profesionālā futbola nākotni Eiropā(5),

–   ņemot vērā 2007. gada 13. novembra rezolūciju par sporta lomu izglītībā(6),

–   ņemot vērā 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par dopinga izmantošanas apkarošanu sportā(7),

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 14. marta deklarāciju par rasisma izskaušanu futbolā(8),

–   ņemot vērā 2003. gada Pasaules Antidopinga kodeksu un tā pārskatīšanu 2007. gadā,

–   ņemot vērā 2001. gada 26. - 27. februārī Briselē notikušās Eiropas pirmās konferences par sporta pārvaldību "Spēles noteikumi" ziņojumu un secinājumus,

–   ņemot vērā saprašanās memorandu, ko 2006. gadā parakstīja Komisija un FIFA, lai izmantotu futbolu kā attīstības līdzekli Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs,

–   ņemot vērā Eiropas Izglītības ar sportu gadā (2004.) gūto pieredzi un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumu 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā(9),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0149/2008),

A.   tā kā sportam ir integrējoša loma, un tas var veicināt sociālo kohēziju, kā arī reģionu iekšējo kohēziju;

B.   tā kā Eiropas sports ir Eiropas identitātes, Eiropas kultūras un pilsoniskuma neatņemama sastāvdaļa un tā kā Eiropas sports ir balstīts uz miljoniem sportistu, brīvprātīgo un līdzjutēju, kuri iesaistījušies daudzos sporta klubos un federācijās, radot plašu kustību, kas palīdzējusi izveidoties daudzām izcilām sportistēm, sportistiem un sporta komandām un kas padarījusi sportu par augstu vērtētu aspektu mūsu sabiedrībā, kurā sporta notikumi ir ārkārtīgi populāri;

C.   tā kā sportam ir ļoti svarīga loma Eiropas sabiedrības dzīvē, bet dažos sacensību sporta veidos nākas saskarties ar jaunu apdraudējumu un problēmām, piemēram, komerciālu spiedienu, gados jaunu spēlētāju un sportistu ekspluatāciju, dopingu, rasismu, vardarbību, iepriekšēju vienošanos par spēļu iznākumu, korupciju, negodīgām derībām un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

D.   tā kā sportam kā sociālās iekļaušanas un integrācijas instrumentam ir īpaša loma sabiedrībā un tā kā sports ir svarīgs instruments starpkultūru dialoga veicināšanā un sniedz izcilu ieguldījumu tādu svarīgu sabiedrības, kultūras un izglītības vērtību kā godīgums, iecietība un savstarpēja cieņa, solidaritāte, noteikumu ievērošana, komandas gars un pašdisciplīna attīstībā un veicināšanā; tā kā sportam Eiropas sabiedrībā ir īpaši liela nozīme attiecībā uz veselības, izglītības, sociālās integrācijas un kultūras vērtībām, pateicoties tam, ka sporta organizācijas ir veidotas saskaņā ar brīvprātības principiem;

E.   tā kā saskaņā ar EK līguma 149. pantu, kurā grozījumi izdarīti ar Lisabonas līgumu, ES darbības mērķis ir attīstīt Eiropas sporta dimensiju, veicinot līdzdalību sporta sacensībās un to atvērtību, un sadarbību starp organizācijām, kas ir atbildīgas par sportu, kā arī aizsargājot sportistu, jo īpaši visjaunāko sportistu, fizisko un morālo neaizskaramību; tā kā ar darbību ES līmenī vajadzētu papildināt citu dalībnieku veiktās darbības, nemainot pastāvošo kompetenču sadalījumu;

F.   tā kā, ņemot vērā Lisabonas līguma ratifikāciju un tā 149. pantu, sporta lomai Eiropā jādod stratēģiska virzība, precizējot Kopienas tiesību aktu piemērošanu sportam; tā kā no sporta organizāciju viedokļa individuāla pieeja katrā atsevišķā gadījumā, kad tiek risināti specifiski sporta jautājumu, ir neapmierinoša, jo nemazinās pastāvošo juridisko nenoteiktību, un tā kā ES līmenī ir jāveic turpmākas ar sportu saistītas darbības, vienlaicīgi ievērojot sporta organizāciju autonomiju, savdabību un pašpārvaldi;

G.   tā kā Lisabonas līguma 149. pantā Kopiena tiek aicināta sekmēt taisnīgumu un atklātību sporta sacensībās un tā kā, piemērojot konkurences noteikumus sportam, palielinās atšķirības starp sporta klubiem, radot priekšrocības bagātākajiem un populārākajiem klubiem, kas tādējādi kaitē taisnīgai sporta sacensību norisei un tāpēc ir pretrunā ar iepriekš minētajā 149. pantā paredzēto mērķi;

H.   tā kā jāņem vērā sporta organizāciju un pārstāvju organizāciju, piemēram, tādu, kas nodarbojas ar profesionālu čempionātu organizēšanu, neatkarība, kā arī fakts, ka organizatoriskā atbildība galvenokārt gulstas uz sporta organizāciju valdēm un zināmā mērā uz dalībvalstīm un sociālajiem partneriem;

I.   tā kā aizvien pieaug profesionālā sporta nozīmīgums un tas palīdz palielināt sporta lomu sabiedrībā; tā kā uz profesionālo sportu attiecas konkurences tiesības un iekšējā tirgus noteikumi, jo tas ir uzskatāms par saimniecisku darbību;

J.   tā kā sports ietilpst ES tiesību aktu darbības jomā, īpaši ņemot vērā pārstāvības un līdzdalības demokrātijas principu Eiropas sporta institūciju lēmējiestādēs un EK līguma 13. pantu, ar kuru tiek aizliegta diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; tā kā dažos gadījumos, ņemot vērā sporta specifiskās īpašības un būtiskas un savdabīgas iezīmes, to nevar pielīdzināt parastām saimnieciskām darbībām;

K.   tā kā brīvprātīgo darbības sporta sektorā stiprina sociālo kohēziju un integrāciju un veicina demokrātiju vietējā līmenī un pilsonisko aktivitāti, un tām ir arī netieša ekonomiska vērtība, jo bez brīvprātīgo dalības sporta aktivitātes maksātu daudz vairāk un izzustu daudzas ar sportu saistītas sociālās aktivitātes; tā kā ir nepieciešams veicināt brīvprātīgo sporta struktūru darbību un brīvprātīgos pakalpojumus sportā, ieviešot pasākumus, ar kuriem nodrošina brīvprātīgo pienācīgu aizsardzību un atzinīgi novērtē viņu lomu ekonomikas un sociālajā jomā;

L.   tā kā fizisku aktivitāšu trūkums veicina aptaukošanos un hroniskas patoloģijas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības un diabētu, un tā rezultātā šis trūkums rada slogu dalībvalstu veselības aprūpes budžetam;

M.   tā kā pēdējo desmit gadu laikā fizisko nodarbību skaits gan pamatskolās, gan vidusskolās ir samazinājies un tā kā pastāv lielas atšķirības starp dažādās dalībvalstīs pieejamu sporta aprīkojumu un inventāru; tā kā sports paver jauniešiem labas iespējas piedalīties un sniegt personīgu ieguldījumu sabiedrībā un var palīdzēt pasargāt viņus no likumpārkāpumu izdarīšanas;

N.   tā kā dopinga lietošana ļoti negatīvi ietekmē pārskatāmas un godīgas sacensības un pakļauj sportistus un sportistes nevajadzīgai slodzei;

O.   tā kā 2003. gada Pasaules antidopinga kodekss ļāva izveidot skaidru standartu, lai nodrošinātu valstu tiesību aktu saskaņošanu visā pasaulē; tā kā Starptautiskās Antidopinga aģentūras centieni (SADA) tomēr ir galvenokārt vērsti uz augstākā līmeņa sportu;

P.   tā kā Eiropas Savienība gūtu priekšrocības no lielākas koordinācijas cīņā pret dopingu, jo īpaši, izveidojot kopējas nostājas ar SADA, UNESCO un Eiropas Padomi un iesaistoties informācijas un labas prakses apmaiņā ar valdībām, valstu antidopinga organizācijām un laboratorijām;

Q.   tā kā sportā joprojām nav vīriešu un sieviešu līdztiesības, kaut gan dzimumu līdztiesības jomā Eiropas mērogā ir gūti sasniegumi; tā kā jaunajiem un talantīgajiem sportistiem un sportistēm paredzētajām mācību programmām ir jābūt pieejamām visiem un nedrīkst pieļaut Eiropas pilsoņu un iedzīvotāju diskrimināciju viņu valstpiederības vai dzimuma dēļ;

R.   tā kā sportam ir jābūt pieejamam visiem iedzīvotājiem un ir jāizskata noteiktu iedzīvotāju grupu, piemēram, invalīdu, migrantu un mazāk nodrošinātu personu, īpašās vajadzības un tā kā attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi sportam dalībvalstīs, jo īpaši sportisti ar invaliditāti nedrīkst ciest no diskriminācijas salīdzinājumā ar sportistiem bez invaliditātes;

S.   tā kā sports ir domāts visiem Eiropas Savienības pilsoņiem neatkarīgi no viņu dzimuma, rases, vecuma, invaliditātes, reliģijas, nacionālās piederības, seksuālās orientācijas, sociālās vides vai finanšu resursiem; tā kā sports var būt sociālās iekļaušanas un integrācijas virzītājspēks un tā kā Parlaments un Komisija ir vairākkārt nosodījuši visas vardarbības, rasisma un ksenofobijas izpausmes;

T.   tā kā vardarbība sporta pasākumu laikā ir problēma, kurai joprojām nav rasts risinājums un kura var izpausties visdažādākajos veidos; tā kā lielāko sporta pasākumu laikā aktīvi notiek prostitūcija un sieviešu un bērnu tirdzniecība;

U.   tā kā saskaņā ar kādu pētījumu, par kura rezultātiem tika ziņots 2006. gadā Austrijas prezidentūras laikā, sports 2004. gadā bija radījis pievienoto vērtību 407 miljardu eiro jeb 3,7 % apmērā no Eiropas Savienības iekšējā kopprodukta un radījis darbavietas 15 miljoniem cilvēku jeb 5,4 % no darbaspēka; tā kā sports tādējādi palīdz sasniegt Lisabonas mērķus izaugsmes un darba vietu izveides jomā un ir vietējās, reģionālās un lauku attīstības instruments un tā kā to var saistīt arī ar tūrisma attīstību, jo ar sportu tiek veicināta infrastruktūras modernizācija un jaunu partnerattiecību izveidošanās sporta un atpūtas centru finansēšanai;

V.   tā kā sporta sektoru aizvien vairāk apdraud digitālais pirātisms (un, jo īpaši sporta pasākumu neatļauta tiešraide un atkārtota pārraide), lai gan par šo problēmu ir maza izpratne;

W.   tā kā lielākā daļa no sporta aktivitātēm ir balstītas uz bezpeļņas principu un daudzām ir nepieciešams finansiāls atbalsts, lai nodrošinātu to pieejamību visiem; tā kā finansiālais atbalsts ir svarīgs tautas un visiem pieejamam sportam ar priekšnosacījumu, ka šāds finansiālais atbalsts atbilst Kopienas tiesību aktiem; tā kā organizētas sporta aktivitātes gandrīz visās dalībvalstīs ir balstītas uz īpašām bezpeļņas vietējā līmeņa pārvaldes struktūrām, kuras ir lielā mērā atkarīgas no brīvprātīgo iesaistes un kurām ir piešķirts īpaša veida juridiskas personas statuss, kas rada priekšnosacījumus virknei finansiālu un fiskālu priekšrocību;

X.   tā kā dalībvalstis nav skaidri definējušas sporta jēdzienu un tā kā tās nav nolēmušas, vai tas ir vispārēju interešu pakalpojums, kam būtu piešķiramas noteiktas finansiālas priekšrocības (piemēram, nodokļu atvieglojumi);

Y.   tā kā ziedojumu un valdības finansējuma apmērs mazinās un tā kā, lai spētu pastāvēt, vairumam bezpeļņas sporta organizāciju ir nepieciešams gūt ienākumus no komerciālām darbībām, kas ļauj tām efektīvi pildīt to sociālos mērķus, un tādēļ uz šīm organizācijām attiecas ES tiesību akti;

Z.   tā kā sporta organizācijām ir daudzi ienākuma avoti, piemēram, biedru maksājumi un biļešu tirdzniecība, reklāma un sponsoru līdzekļi, loterijas, plašsaziņas tiesības, sporta federāciju un līgu ienākumu sadale, atvasinātu produktu tirdzniecība, valsts atbalsts, kura svarīgākais avots daudzās dalībvalstīs ir valsts īpašumā esošas vai licencētas loterijas un azartspēļu rīkotāji;

AA.   tā kā plašsaziņas tiesības ir galvenais profesionālā sporta ienākumu avots Eiropā un šo ienākumu cita starpā arī iegulda masveida sporta treniņu organizēšanā, aprīkojumā un sabiedriskos projektos, un tā kā sporta pasākumi ir populārs temats daudzos plašsaziņas līdzekļos

AB.   tā kā sporta organizācijas Eiropas Savienībā uzskata valsts organizēto loteriju un licencēto azartspēļu organizāciju, kas darbojas vispārējās interesēs, ieguldījumu par neaizstājamu neprofesionālā sporta finansēšanā; tā kā līdz šim nav piedāvāts vai nopietni apspriests nekāds cits ilgtspējīgs un politiski realizējams risinājums, lai segtu šo finansēšanas avotu ievērojamos zaudējumus, kas būtu gaidāmi, ja peļņas uzņēmumiem ļautu darboties dalībvalstīs, kurās līdz šim tiek piemērota politika, kas azartspēles ierobežo;

AC.   tā kā sporta derību aktivitātes ir kļuvušas nekontrolējamas (jo īpaši pārrobežu derības internetā), tā kā notiek vienošanās par aizvien lielāku skaitu spēļu iznākumiem un tā kā dalībvalstīs nesen ir atklātas ar derībām saistītas skandalozas rīcības, kas apdraud sporta un sporta sacensību godīgumu;

AD.   tā kā ekonomiskās un sociālās izmaiņas, kas ir kopīgas vairumam dalībvalstu, piemēram, augoša komercializācija, aicinājumi sniegt valsts finansējumu un tādu cilvēku skaita pieaugums, kuri nodarbojas ar sportu, brīvprātīgo skaitam paliekot nemainīgam, ir radījušas jaunas problēmas sporta organizēšanai Eiropā;

AE.   tā kā valstu komandām ir svarīga loma, ne tikai nostiprinot savu atpazīstamību, bet arī nodrošinot solidaritāti ar sportu vietējā līmenī, un tādēļ tām ir nepieciešams atbalsts;

AF.   tā kā patiesa Eiropas tirgus attīstība attiecībā uz spēlētājiem un sportistiem un algu līmeņa paaugstināšana noteiktos profesionālā sporta veidos ir palielinājusi spēlētāju aģentu darbības nozīmi un tā kā šī iemesla dēļ dalībvalstīs ir nepieciešams organizēt sporta vadītāju un spēlētāju aģentu īpašu apmācību;

AG.   tā kā spēcīgās sporta internacionalizācijas dēļ šajā jomā ir radusies pārrobežu korupcija; tā kā, saskaroties ar Eiropas mēroga pārrobežu korupciju, pārvaldes iestādēm vajadzētu būt iespējām lūgt Komisijas palīdzību, ja un kad tāda ir nepieciešama;

AH.   tā kā licencēšanas sistēmas, kuras apstiprinājuši attiecīgo sacensību organizētāji, paredz nodrošināt to, ka visi profesionālie klubi ievēro tos pašus pamatnoteikumus finanšu vadības un pārredzamības jomā, tā kā tiem jāatbilst konkurences un iekšējā tirgus noteikumiem un tā kā saistībā ar sporta pareizu organizāciju un darbību tie nevar pārsniegt to, kas nepieciešams likumīgu mērķu sasniegšanai;

AI.   tā kā jau pēc būtības Eiropas mērogā organizētas sporta aktivitātes un sporta struktūras nav tik attīstītas kā valstu un starptautiskā mērogā, bet Eiropas mērogā sporta aktivitātes tiek organizētas, ietverot visu kontinentu, bet ne aprobežojoties ar Eiropas Savienības valstīm;

AJ.   tā kā baltajā grāmatā par sportu bieži tiek minēta sporta iekļaušana Eiropas finansējuma programmās un tā kā Eiropas Savienībai savā darbībā ir jāņem vērā arī sporta dimensija, jo īpaši, lai ievērotu sporta organizāciju autonomiju, savdabību un pašpārvaldi un lai veicinātu sportu Eiropas mērogā; tā kā visu ieinteresēto dalībnieku strukturēta dialoga iznākums ir ļoti svarīgs, lai izprastu sporta īpašo būtību;

AK.   tā kā Komisija ir izlēmusi balstīt savu ar sportu saistīto darbību uz fiziskām aktivitātēm, kas uzlabotu veselību; tā kā Eiropas Padome ir iesaistījusies novitātēm bagātā un efektīvā dialogā ar sporta kustības pārstāvjiem Eiropā, uz savām sanāksmēm uzaicinot sporta sektorā ieinteresētus valdību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus;

AL.   tā kā Eiropas līmeņa sociālais dialogs var mazināt gan darba devēju, gan sportistu bažas un, to risinot, var pārbaudīt nolīgumus, kuros noteiktas abu pušu attiecības, un darba apstākļus sporta sektorā;

AM.   tā kā sports var sniegt ieguldījumu dažādos ES ārējo attiecību aspektos ārējās palīdzības programmu kontekstā, palīdzot risināt dialogu ar partnervalstīm, kas notiek, īstenojot ES publisko diplomātiju;

AN.   tā kā Eiropas sporta organizācijai, sporta pasākumu rīkotājiem un visām atbildīgajām iestādēm ir jānosprauž mērķi vides jomā, lai nodrošinātu to darbību ilgtspējību vides aspektā,

Sporta organizācija

1.   atzinīgi vērtē Baltās grāmatas par sportu publicēšanu un cer, ka tā kalpos kā pamats sporta pasaules un Komisijas auglīgam un pastāvīgam dialogam; novērtē lielo nozīmi, ko Komisija piešķir sportam, pieņemot šo balto grāmatu;

2.   atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis oficiāli atzina sportu Lisabonas līgumā, lai varētu izstrādāt saskaņotu Eiropas politiku šajā jomā; ņemot vērā sporta savdabību, uz brīvprātīgo darbībām balstītās struktūras un sociālās un izglītības funkcijas, vienlaicīgi ļaujot Komisijai veicināt un papildināt ‐ bet ne reglamentēt ‐ dalībvalstu un sporta organizāciju darbību, norāda, ka Eiropas pašreizējo sporta struktūru pamatā ir valstspiederības princips;

3.   uzskata, ka saistībā ar sportu Komisijai būtu jāizmanto EK līguma 149. pantā, kurā grozījumi izdarīti ar Lisabonas līgumu, ietvertās papildu kompetences attiecībā uz subsidiaritātes principu, ievērojot sporta organizāciju un attiecīgo pārvaldes iestāžu autonomiju un pienācīgi ņemot vērā sporta specifiku;

4.   aicina Komisiju ņemt vērā sporta īpatnības, neatbalstot nostāju par katra gadījuma atsevišķu risināšanu, un nodrošināt lielāku juridisko noteiktību, izstrādājot precīzas vadlīnijas par EK tiesību aktu piemērojamību sportam Eiropas Savienībā un atbalstot pētījumus un seminārus par Kopienas tiesību kopuma konkrētu piemērošanu sportam; aicina Komisiju nodrošināt ES noteikumu skaidrību, konsekvenci un publisku pieejamību tā, lai ar vispārējas nozīmes sporta pakalpojumiem var sasniegt nosprausto mērķi un uzlabot dzīves kvalitāti Eiropas pilsoņiem; turklāt aicina Komisiju uzraudzīt un regulāri pārskatīt ES tiesību aktu piemērošanu saskaņā ar EK līgumu, ņemot vērā izmaiņas, lai noteiktu un risinātu pastāvošas vai jaunas problēmas;

5.   piekrīt Komisijas viedoklim, saskaņā ar kuru lielāko daļo grūtību var atrisināt ar pašpārvaldi, kas atbilst pareizas pārvaldības principiem un ES tiesību aktiem; uzskata, ka Komisijas un sporta kustības pārstāvju strukturēta partnerība un dialogs ir būtiski labai sporta pārvaldībai un juridiskās nenoteiktības novēršanai attiecībā uz sporta organizāciju autonomiju un pašpārvaldi; piekrīt Komisijas viedoklim, saskaņā ar kuru strukturētais dialogs tiek sadalīts divās daļās: a) ikgadējā sporta forumā, kurā piedalās visi, kas ir saistīti ar sportu un b) tematiskās diskusijās, kurās ir ierobežots dalībnieku skaits;

6.   atzinīgi vērtē to, ka piedāvātajā strukturētajā dialogā iesaistās šādi dalībnieki:

   Eiropas sporta federācijas,
   Eiropas starpdisciplīnu sporta organizācijas, jo īpaši Eiropas olimpiskās komitejas, Eiropas paralimpiskā komiteja (EPK), starptautiskā organizācija Special Olympics un Eiropas nevalstiskās sporta organizācijas,
   valstu sporta organizācijas un valstu olimpiskās un paralimpiskās komitejas,
   citi sportā iesaistītie dalībnieki, kas pārstāvēti Eiropas mērogā, tai skaitā sociālie partneri,
   citas Eiropas un starptautiskās organizācijas, jo īpaši Eiropas Padomes sporta organizāciju iestādes un ANO struktūras, piemēram, UNESCO un Pasaules veselības organizācija;

7.   uzskata, ka sporta struktūrvienība drīkst pārvaldīt savu sporta veidu, ja tās noteikumi attiecas tikai uz sportu, bet gadījumos, kad noteikumos ir iekļauti ierobežojumi, tiem ir jābūt samērīgiem, proti, pietiekami nepieciešamiem to mērķa(-u) sasniegšanai sporta jomā, ievērojot ES tiesību aktus;

8.   atzīst galveno profesionālā komandu sportā iesaistīto dalībnieku nozīmi, t.i. klubu kā pamatvienību nozīmi, nodarbinot spēlētājus un nodrošinot galveno saikni ar atbalstītājiem, spēlētāju apvienību kā darbinieku pārstāvju nozīmi, līgu kā valsts līmeņa sacensību organizētāju un darba devēju pārstāvju, un klubu nozīmi, un pārvaldes iestāžu kā sporta aizbildņu un spēles noteikumu ievērošanas uzraugu nozīmi, visiem četriem elementiem mijiedarbojoties, lai panāktu labu veselības aizsardzību, godīgumu un solidaritāti sportā;

9.   iesaka starptautisko un valstu federāciju lēmējiestādēs pienācīgi pārstāvēt dažādu sportā iesaistīto personu (spēlētāju, treneru vai instruktoru, tiesnešu u.t.t.) konkrētās asociācijas;

10.   pauž viedokli par to, ka, ņemot vērā ievērojama apmēra kapitāla plūsmu saistībā ar spēlētāju pārcelšanu, finanšu darījumi jāveic atklāti un pārskatāmi starp visām iesaistītajām pusēm, un uzskata, ka sistēmu atkarībā no sporta veida vajadzētu pārvaldīt attiecīgai pārvaldes iestādei;

11.   uzsver brīvprātīgo darba nozīmi sporta jomā, jo tas ir svarīgs faktors sociālās integrācijas un lielākas jauniešu informētības stimulēšanā un sekmēšanā; aicina dalībvalstis un Komisiju, izstrādājot politiku valstu un Eiropas līmenī, vairāk veicināt brīvprātīgo iniciatīvas attiecībā uz sportu un sporta organizācijām;

12.   aicina dalībvalstis un sporta pārvaldes iestādes aktīvi popularizēt līdzjutēju sociālo un demokrātisko lomu, atbalstot līdzjutēju federāciju attīstību un veicinot viņu iesaisti spēļu pārvaldībā un administrēšanā; uzskata, ka saistībā ar šo labākās prakses piemērs ir "Supporters Direct" iniciatīva, un aicina Komisiju, dalībvalstis un sporta pārvaldes iestādes veicināt tās izplatību;

13.   aicina Komisiju veicināt spēcīgāku nevalstisko sporta organizāciju iesaistīšanos dalībvalstu un Komisijas dialogā, rīkojot valsts pārvaldes pārstāvju sanāksmes kopā ar nevalstisko sporta organizāciju pārstāvjiem līdzīgi ministriju vai sporta direktoru sanāksmēm vai Komisijas darba grupu sanāksmēm;

14.   atzinīgi vērtē memorandu par Balto grāmatu par sportu, ko parakstījušas Francija un Nīderlande, un aicina Komisiju precizēt sporta statusu ES tiesību aktos attiecībā uz īpašiem jautājumiem, piemēram, komandu sastāvs, spēlētāju aģentu statuss, audiovizuālās tiesības u.c.;

15.   aicina Komisiju, veidojot jaunu strukturētu dialogu, pievērst īpašu uzmanību Reģionu komitejai un ņemt vērā tās ieguldījumu Baltajā grāmatā par sportu paredzēto pasākumu pārraudzībā un īstenošanā reģionālā un vietējā līmenī;

16.   prasa starptautiskajām, Eiropas un valstu sporta federācijām apstiprināt to statūtos pārsūdzības tiesības vispārējās tiesās, taču atzīst, ka valsts iestāžu, līgu un sacensību pašpārvaldes princips ir pamats Eiropas sporta modeļa struktūrām un pamatprincipiem, kas reglamentē sporta pasākumu rīkošanu;

17.   mudina Komisiju veicināt pašpārvaldes licencēšanas sistēmu ieviešanu un stiprināšanu valstu un Eiropas līmenī, lai palielinātu labu pārvaldi un radītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus finansiālas pārredzamības un stabilitātes ziņā; iesaka veikt pasākumus, kuru rezultātā Eiropas sportā tiktu sasniegta finansiāla pārredzamība un izmaksu kontrole, nodrošināta ne tikai stabilitāte, bet arī vienlīdzīgi konkurences apstākļi Eiropas konkurentiem sporta sektorā, atzīst priekšrocību, ko sniedz valstu un Eiropas sacensību organizētāju licenču piešķiršana profesionāliem klubiem, lai nodrošinātu to, ka šiem klubiem ir nepieciešamā struktūra un tie atbilst izvirzītajiem materiālajiem nosacījumiem, lai piedalītos sacensībās;

18.   aicina dalībvalstu un Eiropas sporta sacensību organizētājus un Eiropas sporta organizācijas nodrošināt, ka to sporta asociāciju licencēšanas procedūras atbilst finansiālās pārredzamības pamatprincipiem, nav diskriminējošas un ir saskaņā ar iekšējā tirgus pamatnoteikumiem un principiem, lai ierobežotu konkurences traucējumus; uzskata, ka sporta organizācijām ir jānodrošina tas, ka pārredzamības un licencēšanas prasības tiek ievērotas un to nepildīšana tiek sodīta;

19.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu sarīkot konferenci, kurā piedalītos UEFA, EPFL, Fifpro, valstu asociāciju un valstu iestāžu pārstāvji, kas atbildīgi par profesionālā futbola pasākumu organizēšanu, lai apspriestu licencēšanas pasākumus un labāko praksi šajā jomā; un mudina Komisiju uzaicināt uz šo konferenci citas iesaistītās pārstāvju asociācijas;

Dopings

20.   prasa dalībvalstīm vienoties par kopīgu likumdošanas pieeju attiecībā uz dopinga lietošanu, lai nodrošinātu līdzīgu tiesisko režīmu visās dalībvalstīs un definētu vienotu nostāju attiecībās ar SADA, UNESCO un Eiropas Padomi; aicina dalībvalstis, kuras vēl nav parakstījušas UNESCO Konvenciju pret dopingu sportā, to parakstīt;

21.   aicina Eiropas Savienību kā SADA dalībnieku cīņai pret dopinga lietošanu vispirms pastiprināt pastāvošos sadarbības tīklus un tikai tad veidot jaunas partnerattiecības ar tiesībaizsardzības dienestiem un SADA, Eiropola un Interpola akreditētām laboratorijām, lai savlaicīgi un droši apmainītos ar informāciju par jaunām dopinga vielām un jauniem dopinga izmantošanas veidiem;

22.   aicina Komisiju īstenot "Pjēra de Kubertēna" rīcības plāna 4. un 5. darbību, lai sekmētu partnerattiecību izveidošanu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības dienestiem un SADA un Interpola akreditētām laboratorijām, lai savlaicīgi un droši apmainītos ar informāciju par jaunām dopinga vielām un jauniem dopinga izmantošanas veidiem un lai aktīvi veicinātu un atbalstītu dalībvalstu antidopinga organizāciju tīkla izveidi;

23.   mudina dalībvalstis cīnīties ar nelegālu dopinga vielu tirdzniecību tāpat kā ar narkotiku tirdzniecību un šajā jomā attiecīgi pielāgot valsts tiesību aktus; aicina Komisiju apsvērt, kā šo baltajā grāmatā minēto ieteikumu īstenot turpmāk;

24.   aicina izstrādāt politiku, kuras mērķis būtu dopinga lietošanas novēršana un apkarošana, iekļaujot tajā sportistu pārmērīgi aizņemtas dienaskārtības novēršanu, jo tā rada sportistiem spriedzi; uzsver to, ka ir jācīnās pret šādiem pārkāpumiem, veicot kontroli, pētījumus, pārbaudes, pastāvīgu uzraudzību, ko nodrošina neatkarīgi mediķi, izglītošanu, kā arī veicot pasākumus profilakses un apmācību jomā; aicina profesionālos klubus un sporta organizācijas uzņemties saistības apkarot dopinga lietošanu un uzraudzīt šī aizlieguma ievērošanu, veicot iekšēju un ārēju neatkarīgu kontroli;

25.   pieprasa, gatavojoties nākamajām olimpiskajām spēlēm, kas notiks ES (Londonā 2012. gadā), izstrādāt rīcības plānu, lai apkarotu dopinga lietošanu;

26.   pieprasa atvēlēt finansējumu Pētniecības pamatprogrammā un Sabiedrības veselības aizsardzības programmā, lai veiktu pētījumu par dopingu;

27.   aicina dalībvalstis nodrošināt vispusīgāku informāciju un izglītību gados jauniem sporta sacensību dalībniekiem par stimulējošiem līdzekļiem, medikamentiem, kuru sastāvā tie varētu būt, un to ietekmi uz veselību;

Izglītība, jaunieši un veselība

28.   uzsver sporta nozīmi izglītībā, mācot jauniešiem iecietību un savstarpēju cieņu, godīgumu un godīgas spēles noteikumu ievērošanu, un veselības aprūpes profilaksē, jo īpaši, cenšoties risināt aptaukošanās problēmu;

29.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu popularizēt sportu un fiziskus vingrinājumus kā būtiskus faktorus izglītības standartu noteikšanā, lai padarītu skolas pievilcīgākas un uzlabotu akadēmiskos rādītājus; atbalsta Komisijas ieteikumus dalībvalstīm izstrādāt stratēģijas valsts līmenī, kuras saskaņā ar izglītības programmām paredzētu no mazotnes palielināt un uzlabot bērnu un skolēnu fiziskās aktivitātes; uzsver, ka ir svarīgi finansēt fizisko aktivitāti skolās, jo tā ir svarīga jaunāko bērnu psiholoģiskajai un fiziskajai augšanai, kā arī ir nozīmīgs labklājības instruments jaunām un ne tik jaunām personām;

30.   aicina dalībvalstis veicināt turpmākus pasākumus sporta un fizisko vingrinājumu popularizēšanā, kas ir svarīgs faktors valsts izglītības līmeņa celšanā, un pilnībā izmantot iespējas, ko mobilitātes jomā visos izglītības, arodmācību un mūžizglītības līmeņos piedāvā Kopienas programmas;

31.   iesaka dalībvalstīm atzīt, ka ir nepieciešams nodrošināt jaunajiem sportistiem un sportistēm duālās karjeras apmācību, gan sportisko, gan akadēmisko, lai profesionālie sportisti, karjerai beidzoties, varētu iekļauties darba tirgū, pievēršot īpašu uzmanību pašu jaunāko sportistu izglītībai, šim nolūkam paredzot stingrāku apmācības uzraudzību un regulāras pārbaudes, lai garantētu apmācības kvalitāti, un nodrošināt augstas kvalitātes vietējos mācību centrus, lai aizsargātu viņu morālās, izglītības un profesionālās intereses;

32.   aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt jauno sportistu veselības profilakses pasākumus un pārbaudes, kā arī nodrošināt, ka tiek ievērotas visas ANO Bērnu tiesību konvencijā paredzētās tiesības;

33.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas balvas piešķiršanu skolām, kuras aktīvi atbalsta un veicina fiziskos vingrinājumus kā daļu no mācību programmas;

34.   piekrīt Komisijas viedoklim, ka ieguldījums jaunos talantīgos sportistos un sportistēs ir būtisks sporta ilgtspējīgai attīstībai, un uzskata, ka spēlētāju apmācības nodrošināšana vietējā līmenī sagādā sporta kustībai patiesas problēmas; uzskata, ka UEFA noteikums par vietējiem spēlētājiem var kalpot kā piemērs citām federācijām, līgām un klubiem;

35.   saistībā ar šo norāda uz Eiropas Savienības uzdevumu, kas tai uzdots saskaņā ar Lisabonas līgumu, aizsargāt jo īpaši gados visjaunāko sportistu fizisko un morālo neaizskaramību;

36.   aicina Komisiju atzīt par likumīgiem tādus pasākumus kā obligāto vietējo spēlētāju skaitu, atvieglojot mācību sistēmas pabeigušajiem spēlētājiem, neatkarīgi no viņu tautības, iespējas iekļūt profesionālā komandā;

37.   aicina Komisiju atbalstīt tos sporta organizāciju pasākumus, kuru mērķis ir, ņemot vērā sporta specifiku, aizsargāt jaunos sportistus, pauzdams atklātu atbalstu stingrākai tā Starptautiskās Futbola federācijas reglamenta noteikuma piemērošanai, ar kuru Eiropas Savienībā ir aizliegts par 16 gadiem jaunāku spēlētāju transfērs, un piekrītot principam, ka pirmais profesionāla spēlētāja līgums ir jāparaksta ar to klubu, kas spēlētāju ir sagatavojis;

38.   aicina Komisiju un dalībvalstis apkarot meiteņu un zēnu izmantošanu sportā, kā arī bērnu tirdzniecību, stingrāk piemērojot spēkā esošos likumus un noteikumus; uzskata, ka būtu vēlama lielāka juridiskā noteiktība, jo īpaši piemērojot noteikumu par vietējiem spēlētājiem;

39.   nosoda to, ka dalībvalstu valdības pārdod skolu sporta laukumus apbūves projektu attīstītājiem; uzskata, ka dalībvalstis jāmudina nodrošināt to, ka bērniem ir pietiekams aprīkojums, lai viņi varētu skolā nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm; aicina dalībvalstis veicināt to, ka personām, kas jaunākas par 14 gadiem, ir brīva piekļuve visām valsts un starptautiskām sacensībām;

40.   ņemot vērā vajadzību pēc horizontālas pieejas jautājumiem par vides un veselības aizsardzību, iesaka Komisijai sekmēt vides un veselības aizsardzības veicināšanu Eiropas sporta pasākumu laikā; atzinīgi vērtē Komisijas pieņemto lēmumu politiskajā dialogā ar dalībvalstīm un pārējām iesaistītajām pusēm sekmēt ekoloģisku iepirkuma politiku;

41.   atzīst sporta nozīmi veselības aizsardzībā un šī iemesla dēļ iesaka apraides tiesību īpašniekiem veicināt sportu, paturot prātā šo mērķi;

42.   norāda, ka saikne starp sportu un veselību ir svarīgs apsvērums, tā ka sadarbība starp sporta organizācijām vai apvienībām un veselības fondiem un ārstiem ir kļuvusi par arvien ierastāku praksi, kas veselības aprūpes dienestiem sniedz ārkārtīgi lielu pievienoto vērtību un vienlaikus nodrošina arī finansiālus ietaupījumus; uzskata, ka ir būtiski izglītot jauniešus, lai viņi apzinātos veselīgas pārtikas svarīgumu, savstarpēji saistot pārtikas un fizisko vingrinājumu tēmas tādos Eiropas mēroga pasākumos kā Eiropas diena "Pārtika bez konservantiem";

43.   uzsver fizisku vingrinājumu nozīmi aptaukošanās ierobežošanā un neveselīga dzīvesveida ieradumu atmešanā, jo šādiem vingrinājumiem ir liela pozitīva ietekme, pirmkārt, uz iedzīvotāju veselību un, otrkārt, uz veselības apdrošināšanas fondu izmaksu samazināšanu; tomēr pauž bažas par to, ka ilgāks darba laiks un pašreizējie nodarbinātības apstākļi kopumā nerosina darbiniekus regulāri nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem un individuāli vairāk iesaistīties sportā; aicina Komisiju kopā ar sporta federācijām līdz 2008. gada beigām izstrādāt un publicēt Eiropas vadlīnijas un ieteikumus fiziskām aktivitātēm;

44.   aicina dalībvalstis izveidot pamatu Eiropas skolu čempionātu un Eiropas universitāšu čempionātu rīkošanai, lai iemācītu jauniešus sacensties un veicinātu starpkultūru dialogu;

Sociālā integrācija un diskriminācijas novēršana

45.   uzsver, ka sports ir viens no efektīvākajiem sociālās integrācijas instrumentiem un Eiropas Savienībai to kā tādu vajadzētu veicināt un atbalstīt daudz lielākā mērā, piemēram, izstrādājot īpašas programmas Eiropas, valsts un vietējā līmeņa sporta un atpūtas pasākumu rīkotājiem; uzskata, ka šīs iespējas būtu jāpaplašina, jo īpaši iekļaujot tajās tos, kas rīko sporta pasākumus, ar kuriem tiek veicināta integrācija un kuros tiek iesaistīti cilvēki ar invaliditāti; uzskata, ka Eiropas Starpkultūru dialoga gada (2008.) kontekstā īpašu uzmanību jāpievērš sporta nozīmei kā dažādu kultūru līdzāspastāvēšanas arēnai un pamatam, veidojot dialogu un sadarbību ar trešajām valstīm;

46.   uzsver, ka ir svarīgi sekmēt sporta praksi, nodrošinot visiem piekļuvi sportam, kā arī iespēju vienlīdzību, ieguldot skolotāju un sporta profesionāļu apmācībā, kā arī jaunu publisku sporta instalāciju izveidē;

47.   aicina Komisiju un dalībvalstis uzskatīt sportu ne tikai par veselu cilvēku prerogatīvu, bet arī par svarīgu invalīdu rehabilitācijas un sociālās iekļaušanas instrumentu; šajā kontekstā mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt praktiskus pasākumus un iniciatīvas, lai veicinātu lielāku sportistu invalīdu integrāciju tradicionālās sporta disciplīnās;

48.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, ar kuru sporta organizācijas un dalībvalstis tiek rosinātas pielāgot sporta un skolu infrastruktūras invalīdu vajadzībām un pieprasa atvieglot sporta skolotājiem iespējas apgūt fizioterapiju, tādējādi ļaujot viņiem strādāt ar skolēniem, kuriem ir daļēja invaliditāte, atbilstoši viņu stāvoklim;

49.   atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu lēmumu atbalstīt turpmākus pasākumus cilvēkiem ar invaliditāti; mudina Komisiju nodrošināt to, ka visas sportistiem paredzētās sociālās tiesības ir vienlīdzīgi pieejamas arī sportistiem invalīdiem;

50.   atzinīgi vērtē Komisijas vispusīgo Balto grāmatu par sportu; tomēr pauž nožēlu par to, ka dzimuma aspekts netiek pienācīgi ņemts vērā, jo īpaši attiecībā uz nevienlīdzīgu samaksu par vienādu sniegumu, kā arī par to, ka sportistes saņem mazāku atalgojumu nekā viņu kolēģi vīrieši;

51.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ietvert dzimumu līdztiesības jautājumus visās tās ar sportu saistītajās aktivitātēs, pievēršot īpašu uzmanību imigrantu un etnisko minoritāšu grupām piederīgu sieviešu iespējām nodarboties ar sportu, sieviešu iespējām ieņemt tādus amatus, kuri saistīti ar lēmumu pieņemšanu sportā, kā arī informācijai par sievietēm sportā plašsaziņas līdzekļos;

52.   prasa dalībvalstīm novērtēt arī sieviešu sasniegumus sporta disciplīnās, sniedzot viņām finansiālu atzinību, kā arī pieņemt tiesību aktus, lai pārtrauktu tādu sporta sacensību organizēšanu, kur sievietēm piešķir godalgas vai citu atzinību, kas mazāka nekā vīriešiem paredzētā;

53.   49. aicina dalībvalstis nodrošināt to, ka plašsaziņas līdzekļi atspoguļo sieviešu sporta aktivitātes, lai izceltu sievietes, kas var noderēt citām par paraugu (t.s. "role model"), kā arī lai izskaustu ar dzimumu saistītos stereotipus, un sniegt sievietēm iespēju veidot karjeru ar sportu saistītās nozarēs, tostarp amatos, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu;

54.   aicina dalībvalstis pakāpeniski pielāgot sporta infrastruktūras tā, lai tiktu ņemtas vērā ne tikai invalīdu un, jo īpaši bērnu invalīdu, bet arī gados vecāku cilvēku un sieviešu vajadzības, palielinot gaidāmo aktīvās dzīves ilgumu un sporta nozīmi fiziskās un garīgās veselības atbalstīšanā, kas būtu saistīta ar piekļuvi šādām infrastruktūrām, un mācītos no labākās prakses šajā jomā; aicina dalībvalstis kontrolēt sportam paredzēto valsts līdzekļu izmantošanu, pārbaudot, vai tie ir taisnīgi sadalīti, ņemot vērā abu dzimumu sportistu vajadzības;

55.   uzsver sporta īpaši svarīgo nozīmi mazāk nodrošinātu cilvēku, jo īpaši migrantu, sociālā iekļaušanā; saistībā ar šo aicina dalībvalstis iekļaut sporta aktivitātes un programmas Eiropas sociālā fonda finansētajās iniciatīvās, lai panāktu mazāk nodrošinātu cilvēku sociālo integrāciju un iesaisti;

56.   pozitīvi vērtē Komisijas nostāju, kurā tā atzīst, ka sports ir lietderīgs instruments imigrantu integrācijā un sociālā iekļaušanā vispār; ierosina piekļuvi sportam un sociālo sporta struktūru integrāciju uzskatīt par sociālās integrācijas rādītāju un par faktoru sociālās atstumtības analizēšanai;

57.   uzsver reģionu un vietējo pašvaldību nozīmi profesionālu un atpūtai domātu sporta pasākumu rīkošanā, attīstot infrastruktūru un veicinot sportu un veselīgu dzīves veidu ES pilsoņu, jo īpaši skolēnu vidū;

58.   aicina sporta organizācijas un dalībvalstis veikt visstingrākos pasākumus, lai apkarotu rasismu un diskrimināciju sportā; uzskata sporta jomu par profesionālu sportistu darbavietu un aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis nodrošināt darbavietas, kurās nenotiek diskriminācija;

59.   aicina Komisiju un visas dalībvalstis efektīvi transponēt un īstenot Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(10) un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(11);

60.   aicina profesionālās sporta organizācijas un sporta klubus uzsākt kampaņas, lai izskaustu visu veidu diskrimināciju, rasismu un ksenofobiju pirms sporta nodarbībām, to laikā un pēc tām gan stadionos, gan ārpus tiem;

Sports un trešās valstis

61.   uzstāj, ka attīstībai ar sporta palīdzību nekad nevajadzētu rosināt sportistu emigrāciju, un aicina Eiropas Savienību risināt šo jautājumu politiskajā dialogā un sadarbībā ar partnervalstīm;

62.   aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt dialoga un sadarbības ar trešajām valstīm darbības jomu, iekļaujot tajā tādus jautājumus kā spēlētāju pārcelšana, jauno spēlētāju ekspluatācija, dopings, naudas atmazgāšana sportā un drošība lielos starptautiskos sporta pasākumos;

63.   aicina dalībvalstis nodrošināt lielāku materiāli tehnisko bāzi trešo valstu sportistu izmitināšanai saskaņā ar nesenajiem paziņojumiem par ciklisko migrāciju, partnerattiecībām ar trešajām valstīm mobilitātes jomā un 2005. gadā iecerēto legālās migrācijas politiku;

64.   aicina Komisiju un dalībvalstis, tiklīdz tās būs izskatījušas sporta jautājumu saistībā ar Eiropas Savienības attīstības politikas virzieniem, saskaņot savu rīcību ar esošajām ANO, dalībvalstu, vietējo pašvaldību, NVO un privāto organizāciju programmām;

Kārtības nodrošināšana sporta pasākumu laikā

65.   aicina dalībvalstis veicināt starp policijas dienestiem, līdzjutēju iniciatīvas grupām, vietējām vardarbības apkarošanas grupām un ekspertiem un sporta iestādēm apmaiņu ar paraugpraksēm un operatīvu informāciju par potenciālajiem huligāniem līdzjutēju vidū, lai novērstu un apturētu vardarbību, rasismu un ksenofobiju sporta pasākumu laikā; aicina visas iesaistītās puses aktīvi darboties, pieprasot piemērot tūlītējas un stingrākas sankcijas rasistiskai un vardarbīgai rīcībai spēles laukumā vai tribīnēs, kā arī izmantot sacensību organizētāju un klubu pieredzi šajā jomā gan vietējā, gan Eiropas mērogā, lai nodrošinātu to, ka valsts iestādes un sacensību organizētāji garantē augstus īstenošanas procedūru un spēļu drošību plānu obligātos standartus; uzsver nepieciešamību izveidot nosacījumus vispusīgākai pieejai, iesaistot visas ieinteresētās puses tādas stratēģijas īstenošanā, kura stiprina problēmu risināšanas nerepresīvos aspektus, cieši koncentrējoties uz izglītību un apmācību;

66.   aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot pārrobežu policijas sadarbības "izlūkošanas politiku" sporta jomā, iekļaujot informācijas un izlūkdatu apmaiņu starp drošības dienestiem un nodrošinot brīvības, pamattiesību un datu aizsardzības noteikumu ievērošanu;

67.   pievērš īpašu uzmanību vērtīgajai pieredzei, kas gūta NFIP (Nacionālajos Futbola informācijas punktos, kuri atbild par pārrobežu policijas informācijas apmaiņas koordinēšanu un atvieglošanu, tostarp novērtējumu un datiem par augsta riska sporta veidu atbalstītājiem) un rokasgrāmatā par starptautisko policijas sadarbību, kas var spēlēt galveno lomu šajā "izlūkošanas politikā"; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt sadarbību, kā arī vajadzības gadījumā attīstīt un atjaunot šo pieeju;

68.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par vardarbību novēršanu sporta pasākumu laikā un iesaka izstrādāt pasākumus, lai apkarotu vardarbību fiziskajās nodarbībās skolās;

69.   atzinīgi vērtē klubu licencēšanas sistēmu izveidi gan vietējā, gan Eiropas līmenī un uzskata, ka šādām sistēmām būtu jāietver arī noteikumi, kas saistīti ar rasisma, ksenofobijas un vardarbības novēršanu, nepilngadīgo aizsardzību un pamattiesību ievērošanu;

Ekonomiskie aspekti

70.   aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest tiesību aktus un/vai stiprināt spēkā esošos noteikumus, un piešķirt īpašu nozīmi intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanai saistībā ar komerciāliem paziņojumiem, preču zīmēm un attēliem, nosaukumiem, plašsaziņas tiesībām un citiem ar sporta pasākumu saistītiem blakus produktiem, ko izmanto to organizētāji, lai aizsargātu profesionālā sporta ekonomiskos aspektus, vienlaicīgi ievērojot Direktīvā 2007/65/EK(12)("Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīva") noteiktās īso ziņu reportāžas tiesības un sporta patstāvīgu un līdzsvarotu attīstību, neizjaucot pareizo līdzsvaru starp sporta organizāciju likumīgām interesēm un sabiedrības vajadzību spēt saņemt un radīt objektīvu, izsmeļošu un aktuālu informāciju gan rakstiski, gan attēlu un audio veidā; uzsver, ka ir arī svarīgi, lai iedzīvotājiem tiktu garantēta sporta pasākumu pārrobežu pieejamības iespēja no attāluma visā Eiropas Savienībā; dalībvalstīm un Komisijai jo īpaši būtu jārisina problēmas, kas saistītas ar parazitējošu mārketingu, interneta pirātismu un nelikumīgām sporta derībām;

71.   atzīst plašsaziņas līdzekļu tiesības piekļūt un ziņot par organizētiem sporta pasākumiem, par kuriem sabiedrībai ir liela interese, lai garantētu sabiedrības tiesības saņemt par tiem ziņas un informāciju ziņu programmās; atzīst dalībvalstu tiesības spēt veikt pasākumus, lai aizsargātu tiesības uz informāciju un nodrošinātu plašu sabiedrības piekļuvi televīzijas reportāžām par tādiem sabiedrībai svarīgiem valsts vai starptautiska mēroga sporta notikumiem kā Olimpiskās spēles, Pasaules kausa izcīņa futbolā un Eiropas futbola čempionāts;

72.   atkārtoti pauž atbalstu tam, ka dalībvalstis izveido sabiedrībai svarīgāko pasākumu sarakstu, kurā iekļautie pasākumi saskaņā ar iepriekšminētās Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvas 3.a pantu jātranslē bezmaksas televīzijas kanālos, un nosoda to, ka FIFA saistībā ar šo jautājumu ierosinājusi sūdzības tiesā;

73.   iesaka dalībvalstīm un valsts sporta federācijām un līgām ieviest kolektīvu plašsaziņas tiesību pārdošanu (kur šāda prakse vēl nav ieviesta); uzskata, ka solidaritātes dēļ ir nepieciešama taisnīga ienākumu pārdale starp sporta klubiem, tai skaitā vismazākajiem klubiem, līgu ietvaros un starp līgām un starp profesionālo un amatieru sportu, lai nepieļautu situāciju, ka tikai lielie klubi gūst labumu no plašsaziņas tiesībām;

74.   atzīst, ka ar sportu saistītām tiesībām ir nepieciešama tāda pati aizsardzība kā citām plašsaziņas tiesībām; atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst plašsaziņas tiesību kolektīvu pārdošanu kā instrumentu lielākas solidaritātes sasniegšanai sporta jomā, un tās neatlaidību attiecībā uz solidaritātes mehānismu izveidošanu un uzturēšanu; aicina līgas, kurās šādi mehānismi nav paredzēti, tādus ieviest un aicina Komisiju pieņemt plašsaziņas tiesību kolektīvu pārdošanu kā vispārēji atbilstošu ES konkurences noteikumiem, kā alternatīvu nosakot grupālo atbrīvojumu plašsaziņas tiesību kolektīvai pārdošanai sporta jomā un tādējādi nodrošinot juridisko noteiktību gan sporta pasākumu organizētājiem, gan ieguldītājiem plašsaziņas līdzekļos;

75.   uzskata, ka sportā ir jānodrošina sacensību dalībnieku savstarpējā atkarība un sacensību rezultātu neparedzams iznākums, ar ko varētu pamatot to, ka sporta organizācijas ievieš specifiskus tirgus pamatnosacījumus sporta pasākumu sagatavošanai un pārdošanai; taču šīs īpašās iezīmes negarantē to, ka, veicot jebkādas ar sportu saistītas ekonomiskas darbības, tiek automātiski piešķirts atbrīvojums no ES konkurences noteikumu ievērošanas;

76.   70. lūdz Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk stiprināt intelektuālā īpašuma tiesības (IPT) sporta sektorā un pieprasa veikt konkrētas darbības, lai aizsargātu sporta pasākumu organizētāju IPT gan attiecībā uz to rezultātiem, gan sporta pasākumiem kopumā, neskarot preses brīvību;

77.   aicina Komisiju tiešsaistes satura nozarei paredzētajā stratēģijā un cīņā pret pirātismu pievērst pietiekamu uzmanību pirātismam sporta jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sporta sektora tiesības Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO) un dialogos ar trešajām valstīm;

78.   atzīmē, ka uz svarīgākajiem sporta notikumiem biļešu piedāvājums bieži neatbilst pieprasījumam, kas ir neizdevīgi patērētājiem; uzsver, ka, organizējot biļešu sadali, pilnībā jāņem vērā patērētāju intereses un jāgarantē nediskriminējoša un godīga biļešu tirdzniecība visos līmeņos;

79.   aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt tādu Eiropas statistikas metodi sporta ekonomiskās ietekmes novērtēšanai, ko varētu izmantot par pamatu dalībvalstu statistikas sistēmās, vēlāk izveidojot Eiropas satelītkontu attiecībā uz sportu;

80.   aicina Komisiju tuvākajā nākotnē ieplānot veikt novērtējumu par sporta tiešu ieguldījumu IKP, attīstībā un nodarbinātībā un tā netiešu ieguldījumu Lisabonas programmā, ietekmējot izglītību, reģionālo attīstību un lielāku ES pievilcību;

81.   iesaka dalīvalstīm efektīvāk izmantot sporta piedāvātās iespējas, lai izveidotu darba vietas, veicinātu ekonomisko izaugsmi un it īpaši atveseļotu mazāk attīstītus reģionus, un iesaka dalībvalstīm un Eiropas Savienībai attiecīgi atbalstīt sportu, izmantojot pastāvošās ES finansējuma programmas, un saistībā ar šo uzsver to, cik svarīgs sports var būt sociālās iekļaušanas jomā; atzīst plašsaziņas un citu intelektuālā īpašuma tiesību radīto ienākumu nozīmi ekonomiskā atveseļošanā un sabiedriskiem projektiem izmantotu līdzekļu palielināšanā;

82.   aicina dalībvalstis ar Komisijas palīdzību organizēt savā starpā un ar sporta federācijām labākās prakses paraugu apmaiņu par lielu sporta pasākumu rīkošanu, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomisku attīstību, konkurenci un nodarbinātību;

83.   ierosina izveidot efektīvu mehānismu pārrobežu un starpreģionālās sadarbības veicināšanai, lai labāk izmantotu ieguldījumus infrastruktūrā, kurus veic saistībā ar sporta pasākumiem; turklāt ierosina veicināt sporta popularizēšanu ar Eiropas teritoriālās sadarbības grupas palīdzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG)(13);

84.   atbalsta profesionālo sportistu un amatieru solidaritātes stiprināšanu, lai atbalstītu nelielus klubus, sekmētu sportu skolās un izveidotu atbilstošas vietējās infrastruktūras; atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst īpašās problēmas, ar kurām saskaras amatieru un bezpeļņas sports un kuras rada tas, ka sports ir atkarīgs no brīvprātīgo kustības, un aicina šīs problēmas atspoguļot visos nākamās sporta politikas ekonomiskajos aspektos;

85.   aicina pievērst uzmanību neprofesionālajām sportam, kas bieži vien atstāts novārtā; uzsver nepieciešamību nodrošināt neprofesionālajam sportam labāku finansiālu atbalstu, labākus darba apstākļus un citus veicināšanas pasākumus un priekšrocības , tostarp bezpeļņas klubiem, to sportistiem, vadītājiem, treneriem/speciālistiem, kā arī tiesnešiem amatieriem un brīvprātīgajiem;

86.   vēlreiz uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka valsts uzņemas izmaksas attiecībā uz drošību neprofesionālajās sacensībās, ko organizē bezpeļņas struktūras;

87.   aicina Komisiju, lai nodrošinātu neprofesionālā sporta finansēšanai nepieciešamo līdzekļu pastāvīgu avotu, palīdzēt saglabāt pašreizējo sistēmu, kas paredz valsts finansējumu neprofesionālajam sportam ar ieguldījumiem no valsts rīkotām loterijām un licencētām azartspēļu organizācijām, kas darbojas vispārējās interesēs;

88.   ar interesi gaida datus, kas tiks iegūti neatkarīgā pētījumā par valsts un privāto finansējumu masveida sportam un visiem pieejamam sportam dalībvalstīs un šajā sektorā notiekošo nemitīgo pārmaiņu ietekmi;

89.   81. pauž bažas par iespējamu azartspēļu un loteriju tirgus liberalizāciju; uzskata, ka ir nepieciešams izmantot no šādām loterijām gūto peļņu vispārējiem sabiedrības mērķiem, tai skaitā profesionālā un amatieru sporta turpmākai finansēšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt tādus regulējošos pasākumus, kuri nodrošina, ka sports ir aizsargāts no jebkādas neatbilstošas ietekmes, kas ir saistīta ar derībām, tādējādi garantējot sporta pasākumu godīgumu un nodrošinot to, ka tiek ievērotas sacensību organizētāju intelektuālā īpašuma tiesības; aicina Komisiju veikt pētījumu par azartspēļu un loteriju tirgus pilnīgas liberalizācijas potenciālo ietekmi uz sabiedrību un sportu un par kontroles mehānismiem, kurus varētu izmantot, lai aizsargātu patērētāju tiesības;

90.   lūdz Komisiju sagatavot priekšlikumu, lai nodrošinātu nevainojamu sporta derību sektora darbību Eiropas Savienībā, nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un korupciju un ievērotu sporta pasākumu organizētāju tiesības; un lūdz Komisiju un dalībvalstis kopā ar sporta un derību jomas darbiniekiem izpētīt darbaspējīgas, taisnīgas un ilgtspējīgas sistēmas izveides iespēju, lai nodrošinātu to, ka Eiropas Savienības sporta sektorā nenotiek nelikumīgas derības, un saglabātu sabiedrības pārliecību par godīgumu sportā;

91.   norāda, ka diskriminējošas nodokļu sistēmas, ar kurām tiek radītas priekšrocības sportistiem un kuras piemēro dalībvalstīs, var kavēt konkurenci;

92.   uzsver nepieciešamību kopā ar Komisiju joprojām nodrošināt iespēju piemērot sporta aktivitātēm zemāku PVN likmi, ņemot vērā šo aktivitāšu svarīgo sociālo nozīmi un ciešās saiknes ar vietējo kopienu;

93.   mudina sporta organizācijas atkārtoti ieguldīt noteiktu procentuālo daļu no ieņēmumiem, ko rada ar konkrētu sporta veidu saistītu plašsaziņas līdzekļu tiesību pārdošana un tirdzniecības pasākumi, šādu atkārtotu ieguldījumu tiešā veidā piešķirot attiecīgā sporta veida brīvprātīgo un bezpeļņas sektora finansēšanai un atbalstīšanai;

94.   uzskata, ka ir svarīgi atzīt bezpeļņas sporta organizāciju īpašo nozīmi, un atbalsta to, ka Kopienas tiesību aktos tiek ņemtas vērā brīvprātīgo organizāciju, bezpeļņas organizāciju un peļņas uzņēmumu atšķirības; aicina dalībvalstis kopā ar Komisiju noteikt galvenās problēmas, ar kurām saskaras bezpeļņas sporta asociācijas un to sniegto pakalpojumu būtību;

Sportistu nodarbinātības jautājumi

95.   uzskata par neatbilstošu to, ka profesionāliem sportistiem ir mazāk tiesību kā citiem līgumdarbiniekiem, un tāpēc uzskata par svarīgu, ka profesionāliem sportistiem ir plašas un pārredzamas tiesības tāpat kā citiem darbiniekiem, tostarp tiesības noslēgt vai atteikties noslēgt koplīgumus un tiesības iesaistīties profesionālās apvienībās, kā arī tiesības vērsties parastās tiesu iestādēs;

96.   apstiprina, ka sporta jomai pamatā ir piemērojami ES tiesību akti par diskriminācijas novēršanu, un aicina Komisiju nodrošināt, ka jebkuras atkāpes sporta īpatnību dēļ ir likumīgas un ierobežotas; uzskata, ka, ņemot vērā sporta īpatnības, atsevišķos gadījumos konkrēti un samērīgi pārvietošanās brīvības ierobežojumi var būt piemēroti, lietderīgi un nepieciešami, lai veicinātu sportu dalībvalstīs;

97.   aicina dalībvalstis ar valsts tiesību aktiem nodrošināt to, ka jebkuros noteikumos par spēlētāju pārcelšanu Eiropas mērogā tiek ievēroti ES tiesību akti atbilstoši sporta īpatnībām un citiem pamatprincipiem, piemēram, līgumsaistību stabilitātes un sacensību stabilitātes saglabāšanai;

98.   aicina dalībvalstis un sporta asociācijas neieviest jaunus noteikumus, kuri radītu tiešu diskrimināciju, kas balstīta uz sportistu tautību (piemēram, 6 + 5 noteikumu, ko ierosināja FIFA pretstatā UEFA daudz samērīgākajai un nediskriminējošai vietējo spēlētāju shēmai); atbalsta politisko dialogu ar dalībvalstīm kā līdzekli diskriminācijas apkarošanai sportā, izmantojot ieteikumus, strukturētu dialogu ar sportā iesaistītajām pusēm un nepieciešamības gadījumā pienākumu neizpildes procedūras;

99.   aicina dalībvalstis un attiecīgās regulatīvās iestādes pārbaudīt korupcijas un ekspluatēšanas gadījumus, pieņemot darbā un nodarbinot sportistus, jo īpaši nepilngadīgus sportistus no valstīm ārpus Eiropas Savienības;

100.   nosoda dažu profesionālu sportistu aģentu nelikumīgas darbības, iesaistoties korupcijā, nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un nepilngadīgu spēlētāju un sportistu izmantošanā, kas saskaņā ar Parlamenta viedokli nodara kaitējumu sportam kopumā; uzskata, ka pašreizējā ekonomiskā situācija, kurā atrodas spēlētāju aģenti, nosaka, ka sporta pārvaldes organizācijām visos līmeņos, konsultējoties ar Komisiju, ir jāuzlabo spēlētāju aģentu darbību regulējošie noteikumi; saistībā ar šo aicina Komisiju atbalstīt sporta pārvaldes organizāciju centienus reglamentēt spēlētāju aģentu darbību, nepieciešamības gadījumā sagatavojot priekšlikumu direktīvai par spēlētāju aģentiem; atbalsta valsts un privātā sektora partnerattiecības, kurās tiek pārstāvētas sporta intereses un korupcijas apkarošanas iestādes un kuras palīdzēs izstrādāt efektīvas korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģijas, lai šādu korupciju apturētu;

101.   norāda, ka spēlētāju aģentu profesionālās kvalifikācijas atzīšana noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu(14), ar kuru paredz, ka uz šo profesiju attiecas valsts tiesību normas;

102.   uzstāj, ka, pieņemot darbā jaunus talantīgus ārvalstu sportistus, vienmēr jāievēro tiesību akti imigrācijas jomā, un aicina Komisiju risināt bērnu tirdzniecības problēmu Padomes 2002. gada 19. jūlija pamatlēmuma 2002/629/JHA par cilvēku tirdzniecības apkarošanu(15) kontekstā un/vai Padomes 1994. gada 22. jūnija Direktīvas 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību(16) īstenošanas kontekstā;

103.   aicina dalībvalstis un sporta asociācijas sadarboties, lai aizsargātu jauniešu garīgo un fizisko veselību, izmantojot informāciju par piemērojamiem tiesību aktiem un sportistu veselības apdrošināšanu, ieviešot obligātos standartus un apmainoties ar labākās prakses piemēriem;

104.   aicina sporta pārvaldes organizācijas un klubus iesaistīties cīņā pret cilvēku tirdzniecību,

   parakstot Eiropas hartu par solidaritāti sportā, ar ko parakstītāji apņemas ievērot labo praksi attiecībā uz jaunu ārvalstu sportistu atrašanu, pieņemšanu darbā un uzņemšanu,
   izveidojot Solidaritātes fondu, lai finansētu preventīvas programmas valstīs, kurās cilvēku tirdzniecība novērota visbiežāk,
   pārskatot 19. pantu FIFA Noteikumos par spēlētāju statusu un pārcelšanu saistībā ar nepilngadīgo aizsardzību;

105.   atzinīgi vērtē pamudinājumu izveidot Eiropas sociālā dialoga komitejas sporta sektorā; atbalsta darba devēju un darbinieku centienus šajā jomā un aicina Komisiju turpināt atklātu dialogu par šo jautājumu ar visām sporta organizācijām;

106.   uzsver to, cik svarīgs ir Komisijas veicinātais sociālais dialogs, kas kalpo kā vērtīga platforma, lai veicinātu sociālu jautājumu apspriešanu un darba devēju un darbinieku pārstāvju stabilu attiecību sekmēšanu un nodrošinātu juridisko noteiktību un līgumsaistību stabilitāti sportā; saistībā ar šo atzinīgi vērtē faktu, ka EPFL un Fifpro, savstarpēji atzīstot viena otru par sociālajām partnerēm, ir kopīgi pieprasījušas Komisijai oficiāli izveidot ES sociālā dialoga komiteju profesionālā futbola sektorā, piesaistot tai kā līdzvērtīgus partnerus klubus un UEFA;

107.   uzskata, ka spēlētāju aģenti ir jāiesaista pastiprinātajā sociālajā dialogā sporta sektorā, kas kopā ar labāku regulējumu un Eiropas aģentu licencēšanas sistēmu arī novērstu aģentu neatbilstīgu darbību;

ES sporta finansējums

108.   pieprasa iekļaut 2009. gada budžetā īpašu budžeta pozīciju sagatavošanas darbībām sporta jomā; tā kā EK līguma 149. pantā, kurā grozījumi izdarīti ar Lisabonas līgumu, ir paredzēti veicināšanas pasākumi sporta jomā un tā kā īpaša ES finansējuma programma sportam netiks īstenota ātrāk kā 2011. gadā ‐ pieņemot, ka Lisabonas līgumu ratificē 27 dalībvalstis ‐ atzīst nepieciešamību sākt programmas sagatavošanas darbības no 2009. gada;

109.   lūdz sākt dažādu "Pjēra de Kubertēna" rīcības plānā minēto darbību īstenošanu;

110.   atzinīgi vērtē ideju par ES sporta politikas programmu, kas balstīta uz Lisabonas līgumā paredzētajiem noteikumiem, un gaida attiecīgu Komisijas priekšlikumu;

111.   aicina Komisiju uzsākt sagatavošanas darbības sociālās iekļaušanas un sporta jomā, pievēršot īpašu uzmanību projektiem ar skaidri pievienoto vērtību Eiropas mērogā, un mudina Komisiju atbalstīt projektus, kas atbilst šim mērķim, piemēram, "Special Olympics Unified Sports" iniciatīvu; aicina Komisiju daļu no jebkurām turpmākām sagatavošanas darbībām sporta jomā veltīt nepilngadīgo aizsardzības jautājumiem;

112.   aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā iespēju izveidot atbalsta programmas studentiem ar īpašām fiziskām vajadzībām;

113.   aicina Komisiju un dalībvalstis ilgtspējīgas attīstības stratēģijās paredzēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu ar sportu saistītai infrastruktūrai un projektiem, kā arī iespēju piekļūt jaunajiem finansēšanas instrumentiem (cita starpā JEREMIE un JESSICA);

114.   mudina Komisiju pareizi iekļaut sporta aspektus pastāvošajā ES politikā un ES finansējuma programmās un ziņot par šīs iekļaušanas gaitu vairākas reizes gadā;

o
o   o

115.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas, starptautiskajām un valstu sporta federācijām un nacionālajām līgām un sacensību organizētājiem.

(1) OV L 180, 19.7.2000, 22. lpp.
(2) OV L 303, 2.12.2000, 16. lpp.
(3) OV C 200, 30.6.1997., 252. lpp.
(4) OV C 68 E, 18.3.2004., 605. lpp.
(5) OV C 27 E, 31.1.2008., 232. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0503
(7) OV C 33 E, 9.2.2006., 590. lpp.
(8) OV C 291 E, 30.11.2006., 143. lpp.
(9) OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.
(10) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.
(11) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp.).
(13) OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.
(14) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.
(15) OV L 203, 1.8.2002., 1. lpp.
(16) OV L 216, 20.8.1994., 12. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika