Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par protokola noslēgšanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (15061/2007 – COM(2007)0464 – C6-0445/2007 – 2007/0165(AVC))

P6_TA(2008)0036 A6-0025/2008

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM2007)0464),

–   ņemot vērā Padomes iesniegto tekstu (15061/2007),

–   ņemot vērā Padomes lūgumu dot piekrišanu saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu un saistībā ar 310. pantu un 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu (C6-0445/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 75. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A6-0025/2008),

1.   sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Izraēlas valdībām un parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par protokola noslēgšanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (13199/2007 – COM(2007)0487 – C6-0438/2007 – 2007/0180(AVC))

P6_TA(2008)0037 A6-0026/2008

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2007)0487),

–   ņemot vērā Padomes iesniegto tekstu (13199/2007),

–   ņemot vērā Padomes lūgumu dot piekrišanu saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu un saistībā ar EK līguma 310. pantu un 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu (C6-0438/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 75. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A6-0026/2008),

1.   sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Ēģiptes Arābu Republikas valdībām un parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2004/40/EK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (18. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (COM(2007)0669 – C6-0394/2007 – 2007/0230(COD))

P6_TA(2008)0038 A6-0012/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0669),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 137. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0394/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6-0012/2008),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros (kodificēta versija) (COM(2007)0192 – C6-0108/2007 – 2007/0066(COD))

P6_TA(2008)0039 A6-0022/2008

(Koplēmuma procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2007)0192) Eiropas Parlamentam un Padomei,

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0108/2007),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0022/2008),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem,

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008.gada 19. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju obligātajām izgatavotāja plāksnēm un marķējumu, kā arī to novietojumu un piestiprināšanas metodi (kodificēta versija) (COM(2007)0344 – C6-0193/2007 – 2007/0119(COD))

P6_TA(2008)0040 A6-0016/2008

(Koplēmuma procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2007)0344) Eiropas Parlamentam un Padomei,

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0193/2007),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0016/2008),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008.gada 19. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem (kodificēta versija) (COM(2007)0451 – C6-0252/2007 – 2007/0162(COD))

P6_TA(2008)0041 A6-0017/2008

(Koplēmuma procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2007)0451) Eiropas Parlamentam un Padomei,

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0252/2007),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0017/2008),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu Konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru radīto radiotraucējumu novēršanu (elektromagnētiskā savietojamība) (kodificēta versija) (COM(2007)0462 – C6-0256/2007 – 2007/0166(COD))

P6_TA(2008)0042 A6-0018/2008

(Koplēmuma procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0462),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedza priekšlikumu (C6-0256/2007),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0018/2008),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par trokšņu līmeni, kam ir pakļauti lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadītāji (kodificēta versija) (COM(2007)0588 – C6-0344/2007 – 2007/0205(COD))

P6_TA(2008)0043 A6-0019/2008

(Koplēmuma procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2007)0588) Eiropas Parlamentam un Padomei,

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0344/2007),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0019/2008),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (kodificēta versija) (COM(2007)0667 – C6-0397/2007 – 2007/0235(COD))

P6_TA(2008)0044 A6-0020/2008

(Koplēmuma procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0667),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0397/2007),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu ‐ Paātrināta darba metode tiesību aktu tekstu oficiālai kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0020/2008),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (kodificēta versija) (COM(2007)0587 – C6-0392/2007 – 2007/0206(CNS))

P6_TA(2008)0045 A6-0021/2008

(Apspriežu procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0587),

–   ņemot vērā EK līguma 93. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0392/2007),

–   ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu ‐paātrināta darba metode tiesību aktu tekstu oficiālai kodifikācijai(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0021/2008),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma noslēgšanu audiovizuālajā jomā, nosakot noteikumus un nosacījumus Šveices Konfederācijas dalībai Kopienas programmā MEDIA 2007, un nobeiguma akta noslēgšanu (COM(2007)0477 – C6-0328/2007 – 2007/0171(CNS))

P6_TA(2008)0046 A6-0512/2007

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2007)0477),

–   ņemot vērā EK līguma 150. panta 4. punktu un 157. panta 3. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmo teikumu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar Parlamentu ir apspriedusies (C6-0328/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0512/2007),

1.   apstiprina nolīguma slēgšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Šveices Konfederācijai.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra lēmums par pieprasījumu aizstāvēt Claudio Fava imunitāti un privilēģijas (2007/2155(IMM))

P6_TA(2008)0047 A6-0007/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Claudio Fava 2007. gada 29. maijā iesniegto pieprasījumu aizstāvēt viņa imunitāti saistībā ar civilprasību, kas pret viņu celta Marsalas civiltiesā, par ko paziņots 2007. gada 6. jūnija plenārsēdē,

–   uzklausot Claudio Fava saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā 9. un 10. pantu 1965. gada 8. aprīļa Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, kā arī 6. panta 2. punktu 1976. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 6. panta 3. punktu un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0007/2008),

1.   nolemj aizstāvēt Claudio Fava imunitāti un privilēģijas;

2.   uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu attiecīgajām Itālijas Republikas iestādēm.

(1) Lieta 101/63, Wagner/Fohrmann un Krier, 1964. g. krājums (Recueil), 195. lpp., un lieta 149/85, Wybot/Faure un citi, 1986. g. krājums (Recueil), 2391. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra lēmums par pieprasījumu aizstāvēt Witold Tomczak imunitāti un privilēģijas (2007/2130(IMM))

P6_TA(2008)0048 A6-0008/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2007. gada 24. maija plenārsēdē paziņoto Witold Tomczak 2007. gada 21. maija pieprasījumu aizstāvēt viņa imunitāti saistībā ar krimināllietu, kas ir Ostrovas Veļkopoļskas (Polija) rajona tiesas lietvedībā,

–   pēc Witold Tomczak uzklausīšanas 2007. gada 4. oktobrī saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā 8., 9. un 10. pantu 1965. gada 8. aprīļa Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, kā arī 6. panta 2. punktu 1976. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus(1),

–   ņemot vērā Polijas konstitūcijas 105. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 6. panta 3. punktu un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0008/2008),

A.   tā kā Witold Tomczak 1997. gada 21. septembrī un 2001. gada 23. septembrī ievēlēja par Polijas parlamenta apakšnama (Sejm) deputātu; tā kā pēc Pievienošanās līguma parakstīšanas 2003. gada 16. aprīlī viņš kļuva par novērotāju; tā kā viņš no 2004. gada 1. maija līdz 2004. gada 19. jūlijam bija Eiropas Parlamenta deputāts; tā kā Witold Tomczak 2004. gada 13. jūnijā ievēlēja par Eiropas Parlamenta deputātu, un viņa pilnvaru laiks Polijas parlamentā beidzās 2004. gada 16. jūnijā;

B.   tā kā Witold Tomczak tiek apsūdzēts par divu policistu apvainošanu, kuri pildīja savus darba pienākumus Ostrovā Veļkopoļskā 1999. gada 26. jūnijā, pārkāpot Polijas Kriminālkodeksa 226. panta 1. punktu; tā kā Ostrovas Veļkopoļskas apgabaltiesa pēc vairākkārtējas Witold Tomczak neierašanās tiesas sēdē 2005. gada 10. janvārī saskaņā ar Polijas kriminālprocesa kodeksa 377. panta 3. punktu turpināt izlēma tiesas procesu bez viņa klātbūtnes;

C.   tā kā saskaņā ar 2004. gada 23. janvāra Akta par Eiropas Parlamenta vēlēšanām 9. pantu, "persona ir tiesīga kandidēt Eiropas Parlamenta velēšanās, kas notiek Polijas Republikā, ja viņš vai viņa […] nav notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas izdarīts ar nodomu, vai pret viņu tiek izmeklēta lieta sakarā ar izvirzītu apsūdzību…"; tā kā šā akta 142. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ir noteikts, ka "deputāta vietas zaudēšana Eiropas Parlamentā notiek tiesību zaudēšanas rezultātā tikt ievēlētam"; tā kā šādi noteikumi nav iekļauti 2001. gada 12. aprīļa Aktā par Polijas Republikas parlamenta palātu vēlēšanām;

D.   tā kā Witold Tomczak jau iepriekš (2005. gada 29. aprīlī) ir lūdzis Parlamentu aizsargāt viņa imunitāti saistībā ar šo krimināllietu; tā kā Parlaments 2006. gada 4. aprīļa plenārsēdē nolēma neaizstāvēt viņa imunitāti, kaut arī Witold Tomczak pirms plenārsēdes bija nosūtījis vēstuli, kurā apliecināja iepriekšējā pieteikuma atsaukšanu par viņa imunitātes aizstāvēšanu;

E.   tā kā Witold Tomczak apgalvo, ka tiesas sēdes priekšsēdētājs lietu izskatot neobjektīvi un ka, izskatot lietu viņa prombūtnē, tiek pārkāpts nevainīguma prezumpcijas princips;

F.   tā kā Witold Tomczak apgalvo, ka rajona tiesa nedodot viņam iespēju iepazīties ar lietas materiāliem un ka ierosinātā lieta esot tendencioza, jo viņš esot mēģinājis apšaubīt vietējās policijas un vietējā prokurora darbības;

G.   tā kā, spriežot pēc iegūtās informācijas, Witold Tomczak deputāta imunitāte neattiecas ne uz vienu no prasībām, ar ko iepazīstināts Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs;

1.   nolemj neaizstāvēt Witold Tomczak imunitāti un privilēģijas.

(1) Lieta 101/63, Wagner/Fohrmann un Krier, 1964.g. krājums (Recueil), 383. lpp., kā arī lieta 149/85, Wybot/Faure un citi, 1986.g. krājums (Recueil), 2391. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss) (11272/6/2007 – C6-0354/2007 – 2005/0246(COD))

P6_TA(2008)0049 A6-0011/2008

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (11272/6/2007 – C6-0354/2007)(1),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0608),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0011/2008),

1.   apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.   atzīmē, ka tiesību akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.   uzdod priekšsēdētājam parakstīt tiesību aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju atbilstīgi EK Līguma 254. panta 1. punktam;

4.   uzdod ģenerālsekretāram parakstīt tiesību aktu pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai visas procedūras ir attiecīgi pabeigtas, un, vienojoties ar Padomes ģenerālsekretāru, nodot to publicēšanai "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 298 E, 11.12.2007., 1. lpp. (2) OV C 317 E, 23.12.2006., 82. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (COM(2006)0866 – C6-0033/2007 – 2006/0290(COD))

P6_TA(2008)0050 A6-0488/2007

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0866),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 135. un 280. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0033/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas atzinumu (A6-0488/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 19. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam, Regulai (EK) Nr. .../2008.)

Eiropas Parlamenta 2008.gada 19. februāra rezolūcija par pārredzamību finanšu jautājumos (2007/2141(INI))

P6_TA(2008)0051 A6-0010/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par Eiropas pārredzamības iniciatīvu (COM(2006)0194),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par turpmākajiem pasākumiem pēc Zaļās grāmatas "Eiropas pārredzamības iniciatīva" (COM(2007)0127),

–   ņemot vērā EK līguma 255. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6-0010/2008),

A.   tā kā pārredzamība dod iespēju pilsoņiem vēl vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošina lielāku ES iestāžu leģitimitāti un efektivitāti demokrātiskā iekārtā, kā arī nosaka tām lielāku atbildību pilsoņu priekšā;

B.   tā kā pārredzamība palīdz nostiprināt demokrātijas principus un pamattiesību ievērošanu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

C.   tā kā lielāka pārredzamība ES iestādēs veicinātu sabiedrības izpratni par ES līdzekļu izlietojumu, vienlaicīgi uzlabojot iespējas vērtēt ES izdevumu efektivitāti,

Informācijas atklāšana par ES līdzekļu saņēmējiem (īstenošana praksē)

1.   atgādina, ka 2006. gada 13. decembrī grozītās Finanšu regulas(1) 30. panta 3. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka"

"Komisija attiecīgā veidā dara pieejamu informāciju par to līdzekļu saņēmējiem, kas ir Komisijas budžetā, ja budžetu īsteno centralizēti un tieši tās departamenti, un to informāciju par līdzekļu saņēmējiem, ko sniedz struktūras, kurām budžeta īstenošanas uzdevumi deleģēti saskaņā ar citiem pārvaldības veidiem.";

2.   uzskata, ka pārredzamība ir cieši saistīta ar to, lai informācija, ko sniedz par līdzekļu saņēmējiem, būtu viegli pieejama, ticama un piemērota turpmākai izpētei, salīdzināšanai un novērtēšanai, un ka tādēļ, īstenojot Finanšu regulā minēto formulējumu "pienācīgā veidā", ir pienācīgi jāņem vērā šīs vajadzības;

ES līdzekļi, ko pārvalda centralizēti

3.   atgādina, ka attiecībā uz pārskatāmību saistībā ar 20 % no ES finansējuma, ko tieši un centralizēti pārvalda Komisija (dotācijas un valsts pasūtījuma līgumi), informācija, tostarp ziņas par līdzekļu saņēmējiem, jau ir pieejama un to var pārbaudīt divās tīmekļa vietnēs:

4.   prasa Komisijai visos dokumentos, kas attiecas uz ES budžetu, un/vai projektos un programmās, par kurām tā ir atbildīga, skaidri norādīt adresi abām tīmekļa vietnēm, kurās ir informācija par tiem, kas saņem ES finansējumu, ko tieši un centralizēti pārvalda Komisija;

ES līdzekļi, kuru pārvaldība ir dalīta, decentralizēta vai kopīga

5.   atzīmē, ka saskaņā ar Finanšu regulas 53.b pantu, ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot dalītu pārvaldību, dalībvalstis saskaņā ar minētā panta 2. punkta b) apakšpunktu:"

piemērojot attiecīgos katrai nozarei paredzētos noteikumus un ievērojot 30. panta 3. punktu, nodrošina budžeta līdzekļu saņēmēju atbilstīgu ex post publiskošanu reizi gadā

6.   norāda, ka līdzīgi saskaņā ar 53.c un 53.d pantu trešās valstis un starptautiskās organizācijas, kam deleģēti īstenošanas uzdevumi, "ievērojot 30. panta 3. punktu, nodrošina budžeta līdzekļu saņēmēju atbilstīgu ex post publiskošanu";

7.   atgādina, ka Komisijas paziņojuma par pārredzamību projektā, kas pievienots pārskatītās Finanšu regulas saskaņošanas procedūras rezultātiem, Komisija apņēmās:"

nodrošināt, lai uz noteiktām jomām attiecinātā īstenošanas regulā informācijas publiskošana par to budžeta līdzekļa saņēmējiem, kuri tiek finansēti no Lauksaimniecības fondiem (ELFLA(2) un ELGF(3)), notiktu tādā pašā kārtībā kā informācijas publiskošana, ko nosaka uz noteiktām jomām attiecinātās īstenošanas regulas saistībā ar struktūrfondiem. Īpaši tiks nodrošināta atbilstīga publiskošana reizi gadā pēc līdzekļu piešķiršanas attiecībā uz katru no šiem fondiem piešķirto budžeta līdzekļu saņēmēju un uz šo līdzekļu sadalījumu galvenajās izdevumu kategorijās

8.   atzīmē, ka Komisijas tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/agriculture/funding/index_en.htm šobrīd ir saites ar 14 dalībvalstu datubāzēm, kuras nodrošina informāciju par tiem, kas kopējās lauksaimniecības politikas maksājumus saņem saskaņā ar dalīto pārvaldību; tomēr izsaka nožēlu, ka informācija ir tik dažāda un izkliedēta, kā arī tik ļoti atšķiras tās kvalitāte, ka informāciju ir grūti atrast; aicina Komisiju ņemt par paraugu tīmekļa vietni ar ļoti labu piekļuvi http://www.farmsubsidy.org/ , kura ļoti labi darbojas un tika izveidota bez publiska finansējuma;

9.   atzīmē Komisijas atrunu par to, ka saites tīmekļa vietnē balstās uz dalībvalstu sniegto informāciju, kas var ļoti atšķirties plašuma un dziļuma ziņā, un tādēļ tā nevar garantēt šo datu vai sniegtās informācijas precizitāti un pilnīgumu, kā arī neuzņemas saistības vai atbildību par šīs informācijas iespējumu izmantošanu;

10.   uzstāj, ka Komisijai jāuzņemas atbildība par pilnīgu un ticamu datu nodrošināšanu un tādēļ jāveic nepieciešamās darbības ar dalībvalstu iestādēm, lai nodrošinātu, ka tiek sniegti šādi dati;

Vispārējas piezīmes par līdzekļu saņēmēju atklāšanu

11.   uzskata, ka Komisijas tīmekļa vietnes, kurās publiskota informācija par jebkāda veida ES finansējuma saņēmējiem neatkarīgi no tā, vai tie ir līgumi, dotācijas, lauksaimniecības vai struktūrfondu izdevumi (vai cita veida finansējums), būtu jāstrukturē tā, lai dotu iespēju ne tikai gūt informāciju par konkrētiem saņēmējiem, bet arī veikt meklēšanu pēc noteiktiem kritērijiem, lai iegūtu vispārēju priekšstatu par situāciju dažādās sadaļās, ko pēc tam var salīdzināt ar Komisijas izpildes datiem;

12.   aicina Komisiju uzņemties politisku atbildību par informācijas publiskošanu attiecībā uz ES finansējuma saņēmējiem saskaņā ar visiem pārvaldības veidiem;

13.   uzsver, ka ir par maz vienkārši publicēt informāciju ‐ tā ir racionāli jāorganizē, jāklasificē un jāpasniedz, lai tai būtu praktiska vērtība;

14.   norāda, ka konkrēti saņēmēji var saņemt ES līdzekļus no vairākām programmām vai ES darbības nozarēm; atzīst, ka tādēļ būtu pamācoši gūt iespēju identificēt visas summas, kas izmaksātas konkrētam saņēmējam visās nozarēs; lūdz Komisijai izskatīt iespēju izveidot kopēju meklēšanas mehānismu, kas ļautu saņemt datus par konkrētiem saņēmējiem visā ES darbības spektrā, kur ietilpst līgumi, dotācijas, pētniecības programmas, lauksaimniecības vai struktūrfondi, centralizēta/ decentralizēta pārvaldība utt.;

15.   aicina Komisiju ņemt vērā šīs rezolūcijas piezīmes un līdz nākamajām Eiropas vēlēšanām 2009. gadā ieviest sabiedrībai domātu pilnībā darbojošos informācijas sistēmu par tiem, kas saņem ES finansējumu, un par nenomaksātajiem atgūstamajiem līdzekļiem;

ES iestāžu amatpersonu finansiālo interešu deklarācija

16.   norāda, ka šobrīd ES iestādēm ir atšķirīga pieeja deklarācijām par savu locekļu finanšu interesēm ‐ no publiska reģistra (Eiropas Parlaments) līdz pat pieejai, kas neparedz deklarācijas;

17.   uzskata, ka visām iestādēm ir jāizlemj, vai esošie principi un noteikumi ir pietiekoši, un atzīmē, ka var būt nepieciešams pārskatīt Eiropas Parlamenta noteikumus, lai noteiktu, ka finanšu interešu publiskošana internetā ir obligāta;

18.   atzīmē, ka Komisija ir pasūtījusi pētījumu saistībā ar Eiropas pārredzamības iniciatīvu par amatpersonu profesionālās ētikas noteikumiem un standartiem ES iestādēs un valstu parlamentos, valstu valdībās, konstitucionālajās tiesās (augstākajās tiesās), revīzijas palātās un centrālajās bankās vai valsts bankās 27 ES dalībvalstīs, kā arī Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs un ka attiecībā uz ES iestādēm pētījumā pārbaudīs un salīdzinās profesionālās ētikas noteikumus un standartus Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā, Revīzijas palātā, Eiropas Kopienu Tiesā, Eiropas Centrālajā bankā un Eiropas Investīciju bankā;

19.   apzinās Komisijas vēlmi radīt ES iestāžu "kopēju ētikas telpu";

20.   atgādina, ka Komisija pēc ieteikumiem, ko izstrādāja neatkarīgu ekspertu komiteja un kas iekļauti tās 2. ziņojumā 1999. gada 10. septembrī un Komisijas 2000. gada 1. marta Baltajā grāmatā par administratīvo reformu, sagatavoja priekšlikumu par "Civildienesta rīcības standartu konsultatīvo komiteju"(4)un viens no tās uzdevumiem būtu iepriekš sniegt amatpersonām norādes, kas ļaus tām izvairīties no iespējama interešu konflikta situācijām;

21.   uzskata, ka nebūtu pareizi izveidot vienotu konsultatīvo struktūru visām ES amatpersonām, ņemot vērā, kādā īpašā situācijā atrodas Eiropas Parlamenta deputāti, kurus tieši ievēlē pilsoņi;

22.   tomēr uzskata, ka katrai iestādei jāpieņem šīs iestādes locekļu profesionālās ētikas noteikumi atbilstoši katras iestādes specifikai un pamatojoties uz iestādes pašreizējo praksi visos ar finanšu interesēm saistītajos jautājumos;

23.   iesaka, lai katras iestādes profesionālās ētikas noteikumi paredz arī ar tās locekļu vispārējo politisko, finansiālo un juridisko atbildību;

24.   atgādina, ka Eiropas Kopienu Tiesa, atbildot uz jaunākajām Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijām, nesen pieņēma uzvedības kodeksu(5) saviem tiesnešiem; atzīmē, ka arī Eiropas Kopienu Revīzijas palāta izskata līdzīgus jautājumus saistībā ar salīdzinošo pārskatīšanu attiecībā uz tās turpmāko lomu;

25.   piekrīt Eiropas ombudam (sūdzība 3269/2005/TN), ka ir svarīgi atklāt to konkrēto lobistu vārdus, kuri apspriežas ar Komisijas locekļiem;

Līdzekļu atgūšana, atgūšanas atcelšana

26.   atzīmē, ka apzīmējums "atgūšana" attiecas uz četriem dažādiem procedūras veidiem:

27.   atkārtoti pauž nožēlu, kā jau tika minēts 2006. gada 24. oktobra rezolūcijas par Kopienas fondu līdzekļu atgūšanu 36. punktā(6), ka informācija par Kopienas fondu līdzekļu atgūšanu netiek iekļauta Eiropas pārredzamības iniciatīvā; aicina Komisiju informēt budžeta lēmējinstitūciju un visbeidzot arī sabiedrību par to, kādas summas un no kā ir jāatgūst vai ir jāiemaksā Eiropas Savienības budžetā, kā arī par šo summu galīgo adresātu;

28.   atzīmē, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas 2006. gada ziņojumu par 2006. finanšu gada budžeta izpildi(7) (2.24. punkts) "informācijā par līdzekļu atgūšanu un finanšu korekcijām, ko [Komisija] sniegusi 2006. gada darbības pārskatos, nav pietiekošu paskaidrojumu"; tādēļ lūdz Komisiju nodrošināt ticamu un pilnīgu informāciju par kļūdu labošanu un liecības par to, kādas korekcijas tā ir veikusi;

29.   uzskata, ka Komisijai būtu regulāri jāsniedz Parlamentam pārskats par joprojām neatmaksātiem līdzekļiem, iedalot tos pēc parādprasību kopsummas pa ģenerāldirektorātiem (ĢD) un atgūstamo līdzekļu parāda ilguma, un, ja iespējams, jāpublicē tas savā tīmekļa vietnē;

30.   atzinīgi vērtē faktu, ka Komisijas paziņojuma (COM(2007)0274), kas sniedz kopsavilkuma pārskatu par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2006. gadā, pielikumā tika publicēts kopsavilkums par aprēķināto 2006. gadā saņemamo summu atgūšanas atcelšanu; atzīmē, ka atgūšanas atcelšanas kopsumma (summas, kas pārsniedz EUR 100 000) bija EUR 23 038 784 EK budžetā un EUR 6 549 996 ‐ Eiropas Attīstības fonda budžetā;

31.   norāda, ka Komisijas dienesti gadā sagatavo 10 000 līdzekļu atgūšanas rīkojumus un ka tās Budžeta ĢD sagatavo ceturkšņa bilances par neatmaksātajiem līdzekļiem, kuras tiek nosūtītas attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem, lai veiktu atgūšanu;

32.   atzinīgi vērtē to, ka 2006. gada provizoriskā pārskata (1. sējums, 67.–71. lpp.) piezīmēs par saimnieciskās darbības rezultātiem tika publicēta nodaļa par izdevumu atgūšanu; atzīmē, ka 2006. gadā tika izdoti atgūšanas rīkojumi kopsummā par EUR 634 000 000; pauž cerību, ka Komisija, lai uzlabotu pārredzamību, turpinās veikt uzlabojumus šajā ziņā;

To ekspertu grupu sastāvs, kas sniedz padomus Komisijai

33.   atzīmē, ka Komisija ir sagatavojusi ekspertu grupu reģistru (http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/), tās definējot kā formālas un neformālas konsultatīvās struktūras, kas izveidotas vai nu ar Komisijas lēmumu, vai arī tās neformāli izveidojuši Komisijas dienesti, lai tās palīdzētu Komisijai un tās dienestiem sagatavot likumdošanas priekšlikumus un politikas iniciatīvas;

34.   atzinīgi vērtē apņemšanos, ko pēc Budžeta kontroles komitejas pieprasījuma pauda priekšsēdētāja vietnieks S. Kallas, ka no 2008. gada:

35.   atzīmē, ka ekspertu grupu reģistrā nav iekļauti:

36.   nepiekrīt šo grupu vispārējai izslēgšanai no reģistra un sagaida, ka Komisija rīkosies, lai pārliecinātos, ka reģistrā ir iekļautas visas ekspertu grupas, tostarp arī informācija par "komitoloģijas komiteju" locekļiem, neatkarīgajiem ekspertiem, kopīgajām struktūrām un sociālā dialoga komitejām, lai nodrošinātu iespējas īstenot tikpat pārredzamu pieeju attiecībā uz dalību šajās ekspertu komitejās un tādēļ publiskot informāciju, ja vien netiek sniegts pārliecinošs likumīgs pamatojums tam, ka jārīkojas citādi katrā atsevišķajā gadījumā;

37.   aicina Komisiju līdz 2008. gada beigām veikt ekspertu grupu sastāva rūpīgu pārbaudi un īstenot pasākumus, lai ekspertu grupās nodrošinātu interešu grupu proporcionālu pārstāvniecību;

38.   pieprasa, lai Komisijai līdz 2008. gada beigām izstrādātu pārskatāmu un iesaistošu procesu jaunu ekspertu grupu locekļu atlasei un līdz 2009. gada februārim informētu Parlamentu par jaunajiem atlases kritērijiem;

Pārvaldība iestādēs un to gada darbības pārskati

39.   atzīst, ka svarīgs elements uzņēmumu vai ES iestāžu labā pārvaldībā ir informācijas par finanšu pārvaldību pieejamība ieinteresētajām personām un sabiedrībai tādā veidā, kas ir viegli saprotams parastam lasītājam;

40.   atzīst, ka nostāja ir mainīta, kopš 2003. gadā stājās spēkā pārskatītā Finanšu regula, kurā ietverts pienākums sagatavot gada darbības pārskatus, kas faktiski nodrošina padziļinātu ieskatu iestāžu darbībā;

41.   izsaka atzinību Komisijai par tās ģenerāldirektoru un citu dienestu gada darbības pārskatu (2004., 2005. un 2006. gads) un Komisijas 2006. gada Kopsavilkuma pārskata par sasniegumiem politikā (COM(2007)0067) publicēšanu savā tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/atwork/synthesis/aar/index_en.htm;;

42.   atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas pausto ar Kopsavilkuma pārskatu un gada darbības pārskatiem izpaužas Komisijas augstākā pārskatatbildība, veidojot šīs struktūras pīlārus (COM(2006)0277), un, tā kā ģenerāldirektori un Komisija šajos pārskatos koleģiāli uzņemas politisko atbildību par vadības darbu, ļoti iesaka Komisijai veikt nopietnus pasākumus, lai sniegtu pilnīgu ieskatu, kā tiek izmatoti 80 % no ES līdzekļiem (dalītā pārvaldība), jo pretējā gadījumā tās pārskatatbildība var tikt uzskatīta par nepietiekošu;

43.   tādēļ mudina Komisiju atbalstīt to, lai dalībvalstis izdotu valsts ticamības deklarācijas, kas ļaus Komisijai uzņemties pilnu politisko atbildību par visu ES finanšu pārvaldību; turklāt mudina Komisiju vairāk paļauties uz valstu revīzijas iestāžu un ārējo revīziju darbu;

44.   atzinīgi vērtē faktu, ka Tiesa, Revīzijas palāta, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja un Eiropas ombuds iesniedz budžeta izpildes apstiprināšanas iestādei gada darbības pārskatus;

45.   uzskata, ka labākas pārredzamības nolūkā pārējām iestādēm, tostarp Padomei un Eiropas Parlamentam savi gada darbības pārskati jāievieto šo iestāžu tīmekļa vietnēs;

Krāpnieku iekļaušana "melnajā sarakstā"

46.   atgādina, ka viens no jautājumiem, ko Komisija izskatīja sagatavošanas darbā attiecībā uz pārskatāmību (SEC(2005)1300), bija jautājums, vai no krāpšanas varētu labāk atturēt lielāka pārskatāmība attiecībā uz izmeklēšanas rezultātiem un vai Komisijai būtu jāizveido un jāpublicē "melnais saraksts" par konstatētiem krāpšanas gadījumiem, lai "sauktu vārdā un kauninātu";

47.   atzīmē, ka jautājums par "melnajiem sarakstiem" ir izsmeļoši skatīts Komisijas darba dokumentā (SEC(2005)1300), bet šis jautājums nav iekļauts Komisijas Zaļajā grāmatā "Eiropas pārredzamības iniciatīva", ne arī paziņojumā par turpmākajiem pasākumiem;

48.   lūdz Komisiju izskatīt iespējas kā varētu izveidot publiskotu "melno sarakstu", kurā ieraksta konstatētus krāpšanas gadījumus un tajos iesaistītos uzņēmumus, lai "sauktu vārdā un kauninātu", kā arī informētu sabiedrību par rezultātiem, kas gūti Kopienas cīņā pret krāpšanu;

49.   norāda, ka Komisija, lai aizsargātu ES finanšu intereses, 1997. gadā pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma ieviesa agrā brīdinājuma sistēmu (EWS) ar piecu pakāpju brīdinājuma līmeņiem, kurai jāpalīdz Komisijas dienestiem atklāt uzņēmumus, kas rada finanšu vai cita veida risku; atzīmē, ka šī sistēma aptver gan "centralizēto pārvaldību" (līgumi un dotācijas, ko tieši pārvalda Komisijas dienesti), gan "decentralizēto pārvaldību" (pārvalda trešās valstis); tomēr EWS vēl neaptver ES fondu līdzekļus, kas tiek pārvaldīti partnerībā ar dalībvalstīm ("dalītā pārvaldība", galvenokārt kopējā lauksaimniecības politika un struktūrfondi), ne arī fondu līdzekļus, kas deleģēti starptautiskām organizācijām ("kopēja pārvaldība");

50.   atzīmē, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas 2006. gada pārskata galvenajiem atzinumiem galvenais pārkāpumu cēlonis struktūrpolitikas jomā bija kļūdas attiecībā uz atbilstību (piem., trūkstoša vai spēkā neesoša konkursa procedūra), un, tā kā būtisks uzdevums ir ES finanšu interešu aizsardzība, lūdz Komisiju un Eiropas Revīzijas palātu ziņot budžeta izpildi apstiprinošajai iestādei par to, kāda veida pārkāpumi vai krāpšana visbiežāk notiek konkursa procedūru laikā, un par to cēloņiem;

51.   atzīmē, ka datu aizsardzības apsvērumu dēļ, lai nodrošinātu attiecīgo struktūrvienību likumīgās intereses, un tā kā Finanšu regulā nav noteikumu, kas atļauj publicēšanu, reģistrācija EWS sistēmā ir stingri konfidenciāla;

52.   atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 95. pantu ir jāizveido centrālizēta datubāze par izslēgtajiem kandidātiem un pretendentiem (atbilstoši Kopienas noteikumiem par personas datu aizsardzību), tā jāpārvalda kopīgi ar visām iestādēm un aģentūrām, un ir paredzēts, ka tā varēs darboties no 2009. gada 1. janvāra;

53.   atkārto, ka steidzami nepieciešams OLAF ētikas kodekss, lai garantētu nevainīguma prezumpcijas ievērošanu to līdzekļu saņēmēju gadījumā, kuri bijuši pakļauti izmeklēšanas procedūrai, kas norisinājās ilgi un nodarīja viņiem kaitējumu, un kuru nevainīgumu ir atzinusi tiesa, bet kuri nav saņēmuši kompensāciju par kaitējumu viņu reputācijai vai radītajiem zaudējumiem;

54.   atzīmē, ka dalībvalstīm ir jāsniedz kompetentajam kredītrīkotājam informācija par izslēgtajiem kandidātiem un pretendentiem; atzīmē, ka datubāze nebūs publiski pieejama, tai varēs piekļūt tikai ES iestādes, izpildaģentūras un regulatīvās aģentūras (Finanšu regulas 95. panta 2. punkts);

o
o   o

55.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un citām iestādēm.

(1) Padomes 2006. gada 13. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 1995/2006, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.). (2) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. (3) Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds. (4) Priekšlikums nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju, Tiesu, Revīzijas palātu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, ar ko izveido Civildienesta rīcības standartu konsultatīvo komiteju (SEC(2000)2077). (5) OV C 223, 22.9.07., 1. lpp. (6) OV C 313 E, 20.12.2006., 125. lpp. (7) OV C 273, 15.11.2007., 1. lpp. (8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra normatīvā rezolūcija par Kopienu finanšu interešu aizsardzību ‐ cīņa pret krāpšanu ‐ 2005. un 2006. gada pārskats (2006/2268(INI))

P6_TA(2008)0052 A6-0009/2008

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā savas rezolūcijas par iepriekšējiem gada ziņojumiem, kurus sniegusi Komisija un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF),

-   ņemot vērā 2006. gada 12. jūlijā publicēto Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei "Kopienu finanšu interešu aizsardzība ‐ cīņa pret krāpšanu ‐ 2005. gada pārskats" (COM(2006)0378) ar pielikumiem (SEC(2006)0911 un SEC(2006)0912),

-   ņemot vērā 2007. gada 6. jūlijā publicēto Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei "Kopienu finanšu interešu aizsardzība ‐ cīņa pret krāpšanu ‐ 2006. gada pārskats" (COM(2007)0390) ar pielikumiem (SEC(2007)0930 un SEC(2007)0938),

-   ņemot vērā OLAF 2005. gada darbības pārskatu(1),

-   ņemot vērā OLAF 2006. gada darbības pārskatu(2),

-   ņemot vērā OLAF Uzraudzības komitejas darbības pārskatu par laikposmu no 2005. gada decembra līdz 2007. gada maijam(3),

-   ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2005. finanšu gadā(4),

-   ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2006. finanšu gadā(5),

-   ņemot vērā EK līguma 276. panta 3. punktu un 280. panta 5. punktu,

-   ņemot vērā Padomes 2006. gada 13. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(6),

-   ņemot vērā Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu ( Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām(7),

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A6–0009/2008),

A.   ņemot vērā EK līguma 280. panta 1. un 2. punkta būtību,

B.   tā kā Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(8) (Finanšu regulas) 53.b panta 2. punktā ir noteikts:"

2.  Neskarot papildu noteikumus, kas ietverti attiecīgos katrai nozarei paredzētos noteikumos, un lai dalītajā pārvaldībā nodrošinātu to, ka līdzekļus izmanto saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un principiem, dalībvalstis veic visus normatīvos un administratīvos vai citus pasākumus, kas vajadzīgi Kopienu finansiālo interešu aizsardzībai. Šajā sakarā dalībvalstis jo īpaši:

Šajā nolūkā dalībvalstis veic pārbaudes un ievieš efektīvas iekšējās kontroles sistēmas (..).

Ar paziņotiem pārkāpumiem saistītās summas

1.   atzinīgi vērtē to, ka ziņojumi par Kopienu finanšu interešu aizsardzību, jo īpaši ziņojums par 2006. finanšu gadu, ir kļuvuši analītiskāki; tomēr atzīmē, ka statistikas datu pamatā ir ārkārtīgi atšķirīgas dalībvalstu struktūras ar dažādām pārvaldības, tiesvedības, kontroles un pārbaudes sistēmām;

2.   prasa, lai gada ziņojumi par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un uz šo ziņojumu pamata sagatavotie Eiropas Parlamenta ziņojumi tiek iekļauti Padomes darba kārtībā un lai Padome pēc tam savus apsvērumus dara zināmus Parlamentam un Komisijai;

3.   konstatē, ka saistībā ar pašu resursiem, lauksaimniecības izdevumiem un dalībvalstu strukturālajām darbībām 2006. gadā paziņoto pārkāpumu kopējā summa ir 1143 miljoni EUR (salīdzinājumam ‐ 2005. gadā šī summa bija 1024 miljoni EUR, 2004. gadā ‐ 982,3 miljoni EUR, 2003. gadā ‐ 922 miljoni EUR un 2002. gadā ‐ 1150 miljoni EUR); summas, ko dalībvalstis 2006. gadā paziņojušas Komisijai, var iedalīt šādi:

– turklāt konstatē, ka 2006. gadā paziņoto pārkāpumu, kas saistīti ar pirmspievienošanās fondiem, kopējā summa ir 12,32 miljoni EUR (2005. gadā ‐ 17,6 miljoni EUR);

4.   uzskata, ka ar pārkāpumiem saistītajai finansiālajai ietekmei raksturīgās atšķirības pa gadiem var radīt daudzi un dažādi faktori;

5.   uzsver ‐ tas, ka Komisijai ziņo par lielāku skaitu pārkāpumu, nebūt nenozīmē, ka pieaudzis krāpšanas apjoms; tikpat labi tas var liecināt par ieviesto kontroles pasākumu efektivitāti, kā arī par attiecīgās dalībvalsts un Komisijas ciešu sadarbību; atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā 2006. gada pārskatā ir īpaši uzsvērusi šādas sadarbības nozīmi;

Vispārēja analīze

6.   konstatē, ka attiecībā uz pašu resursiem ar pārkāpumiem saistītā summa ir palielinājusies par 7 % ‐ no 328 miljoniem EUR 2005. gadā līdz 353 miljoniem EUR 2006. gadā; pārkāpumi jo īpaši skāruši šādus ražojumus: televizorus (2005. gadā ‐ 69 miljoni EUR, 2006. gadā ‐ 62,3 miljoni EUR) un cigaretes (2005. gadā ‐ 30,9 miljoni EUR, 2006. gadā ‐ 27,6 miljoni EUR); krasi palielinājies pārkāpumu skaits Itālijā (+122 %) un Nīderlandē (+81 %); 2006. gadā jau ir atgūti 113,4 miljoni EUR (32 %);

7.   konstatē, ka attiecībā uz lauksaimniecības izdevumiem ar pārkāpumiem saistītā summa ir samazinājusies no 105 miljoniem EUR 2005. gadā līdz 87 miljoniem EUR 2006. gadā; Francija, Itālija un Spānija ir atbildīgas par 57,2% pārkāpumu, kas atbilst 64,9 miljoniem EUR, un pārkāpumi visvairāk skāruši lauku attīstības nozari, liellopu un teļa gaļas nozari, kā arī augļu un dārzeņu nozari;

8.   atzinīgi vērtē 2005. gada 21. jūnija Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansēšanu(9) īstenošanu, kuras mērķis ir izveidot vienkāršotu un efektīvāku tiesisko regulējumu nepareizi veiktu maksājumu atgūšanai dalībvalstīs; aicina Komisiju izvērtēt šā tiesību akta piemērošanu un iesniegt attiecīgu ziņojumu Parlamentam;

9.   atzinīgi vērtē integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas (IAKS), ar kuru veic 68 % darījumu, sekmīgo darbību, jo tā ļāvusi atklāt lielu daļu konstatēto pārkāpumu;

10.   ar bažām konstatē, ka nepareizi veikto maksājumu atgūšana joprojām ir zemā līmenī un atgūto līdzekļu apjoms dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs; tā kā laika gaitā līdzekļu atgūšanas izredzes samazinās, aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai paaugstinātu nepareizi veikto maksājumu atgūšanas līmeni;

11.   uzskata, ka tad, ja līdzekļu atgūšana kādā noteiktā dalībvalstī sistemātiski turpina būt zemā līmenī, Komisijai jāpiemēro koriģējošie pasākumi;

12.   apliecina Komisijai pilnīgu atbalstu tam, ka konsekventi tiek piemēroti tiesību akti par maksājumu apturēšanu, un mudina, lai arī uz KLP finansējumu tiktu attiecināta līdzīga procedūra kā jau ierosinātie pasākumi(10) līdzekļu nepārskaitīšanai gadījumos, kad Komisijai nav pilnīgas pārliecības par pārvaldības un kontroles sistēmu uzticamību dalībvalstī, kura ir līdzekļu saņēmēja;

13.   aicina Komisiju saistībā ar gada pārskatu par Kopienu finanšu interešu aizsardzību novērtēt uzraudzības sistēmu efektivitāti un pārredzamību attiecībā uz maksājumiem lauksaimniekiem;

14.   atzinīgi vērtē Līdzekļu atgūšanas darba grupas(11) darbu, kura iepriekšējos gados spējusi novērst ļoti daudzus pārkāpumus (no 1971. līdz 2006. gadam ‐ 3061 miljona EUR apjomā); tādējādi dalībvalstis ir atguvušas 898 miljonus EUR, un ar "grāmatojumu noskaidrošanas" procedūras palīdzību ir svītroti 1200 miljoni EUR; taču uzsver, ka dalībvalstīm jārīkojas vēl uzmanīgāk, lai novērstu pārkāpumus un atgūtu līdzekļus;

15.   atzīmē, ka Komisija ir pieņēmusi otro ziņojumu par nepilnībām attiecībā uz "melnā saraksta" sistēmas ieviešanu (Padomes Regula (EK) Nr. 1469/95)(12), un prasa, lai ES iestādes plašāk apspriež turpmāko rīcību, kas, acīmredzot, izpaudīsies, būtiski pastiprinot sankcijas pret tām dalībvalstīm, kuras nespēj pildīt savas saistības attiecībā uz nepareizi izmaksāto līdzekļu atmaksāšanu;

16.   norāda, ka ar pārkāpumiem saistītā summa strukturālo darbību jomā ir palielinājusies par 17 % no 601 miljona EUR 2005. gadā līdz 703 miljoniem EUR 2006. gadā (struktūrfondiem ‐ 517 miljoni EUR, Kohēzijas fondam ‐ 186 miljoni EUR); pārkāpumi galvenokārt (75 %) attiecās uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF); Itālija, Lielbritānija, Portugāle, Spānija un Vācija ir atbildīgas par aptuveni 85 % no summas (438,1 miljons EUR), kas saistīta ar pārkāpumiem struktūrfondu jomā 2006. gadā; saņēmēji rēķinā bieži iekļāvuši neattaisnotus izdevumus; kļūdas atklātas, veicot dokumentu pārbaudi;

17.   pauž nožēlu, ka pašreizējā programmēšanas periodā no 95 pārbaudītajiem projektiem, kam piešķirts struktūrfondu finansējums, 60 projektos tika konstatētas būtiskas kļūdas deklarētajos projekta izdevumos un ka tādējādi pārkāpumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies; uzskata, ka jāpārbauda vēl vairāk projektu, lai pārbaužu rezultātā gūtie secinājumi ļautu definēt konkrētus priekšlikumus finanšu pārvaldības uzlabošanai;

18.   konstatē, ka par 2006. gadu no 703 miljoniem EUR vēl ir jāatgūst 266,5 miljoni EUR, turklāt 762 miljoni EUR vēl jāatgūst par iepriekšējiem gadiem; aicina Komisiju divreiz gadā informēt Parlamenta atbildīgās komitejas par padarīto un par īpašiem pasākumiem, kas veikti, lai paātrinātu nesamaksāto summu piedziņu;

19.   konstatē, ka pirmspievienošanās fondu jomā ar pārkāpumiem saistītā summa ir samazinājusies no 26,5 miljoniem EUR 2005. gadā līdz 12,3 miljoniem EUR 2006. gadā; visbiežāk kļūdas ir pieļautas, iekļaujot rēķinā neattaisnotus izdevumus un neievērojot līguma nosacījumus vai tiesību aktu prasības; kopš minētā fonda darbības sākuma ir atgūti 11 miljoni EUR, taču vēl ir jāatgūst 14 miljoni EUR;

20.   joprojām ir pārliecināts, ka dalībvalstīm un ES iestādēm, tostarp Revīzijas palātai, ir jāpanāk politiska vienošanās par to, ko nozīmē "pieļaujams kļūdas koeficients", lai vispār būtu iespējams sniegt labvēlīgu ticamības deklarāciju;

Atklātās nepilnības

21.   prasa, lai 2008. gada pārskatā par Kopienu finanšu interešu aizsardzību Komisija analizē tās dalībvalstu struktūras, kas atbildīgas par pārkāpumu izskaušanu; lai sniegtu Parlamentam skaidrāku priekšstatu par tiesiskā regulējuma ieviešanu krāpšanas apkarošanas sistēmai, attiecīgajā ziņojuma sadaļā cita starpā būtu jāatbild uz šādiem jautājumiem:

22.   prasa, lai attiecībā uz pašu resursiem Komisija norāda, kādus pasākumus tā turpmāk veiks, lai izbeigtu televizoru, cigarešu un jebkura veida viltotu preču nelikumīgu ievešanu; šajā sakarībā ar gandarījumu atzīmē, ka OLAF ir izdevies atvērt pārstāvniecību Ķīnā; mudina Komisiju pastiprināt cīņu pret viltojumiem; aicina Komisiju saistībā ar 2007. gada pārskatu par Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas tiks publicēts 2008. gada jūlijā, ziņot par iniciatīvām un pasākumiem, kas īstenoti, pamatojoties uz Parlamenta 2007. gada 11. oktobra rezolūciju par Kopienas, dalībvalstu un "Philip Morris" nolīguma ietekmi uz krāpšanas un cigarešu kontrabandas apkarošanas pastiprināšanu(13);

23.   uzskata par absolūti nepieņemamu, ka Spānija un Vācija jau daudzus gadus nesniedz Komisijai elektroniskā veidā informāciju par pārkāpumiem lauksaimniecības izdevumu jomā; turklāt atzīmē, ka šīs abas valstis ir atbildīgas par 38 % (33,2 miljoni EUR) pārkāpumu un ka Vācija vairs nesniedz datus par iesaistītām fiziskām personām un uzņēmumiem, lai gan tai ir pienākums to darīt; tāpēc mudina Komisiju pret šīm abām dalībvalstīm sākt īstenot pārkāpuma procedūru un līdz galīgā lēmuma pieņemšanai ieturēt 10 % no maksājumiem lauksaimniecībai; aicina Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāju nosūtīt vēstuli attiecīgajām pastāvīgajām pārstāvniecībām, pieprasot skaidrojumu;

24.   uzskata, ka 39 mēneši no dienas, kad pārkāpums veikts, līdz dienai, kad par attiecīgo pārkāpumu ir paziņots Komisijai, ir nepieņemams termiņš, jo tik ilgstoša kavēšanās apgrūtina līdzekļu atgūšanu; prasa Komisijai, kādus pasākumus tā ir veikusi, lai sauktu dalībvalstis pie kārtības; atzīmē, ka dalībvalstu rīcība liecina par zināmu bezrūpību;

25.   prasa Komisijai, kādus pasākumus tā ir veikusi, lai samazinātu pārkāpumu skaitu lauku attīstības jomā, liellopu un teļa gaļas nozarē, kā arī augļu un dārzeņu nozarē;

26.   aicina Komisiju ieņemt nelokāmu nostāju, ja Grieķija nepildīs rīcības plānu IAKS ieviešanai(14); vēlētos saņemt informāciju par subsīdiju/atbalsta maksājumu kopējo summu, kas Grieķijai līdz šim ir izmaksāta no Kopienas budžeta IAKS izveidei, un par to, vai šo summu var atgūt gadījumā, ja līdz 2008. gada septembrim sistēma nav pilnībā gatava darbam;

27.   konstatē, ka strukturālo darbību jomā Itālija (2006. gadā ‐ 228,2 miljoni EUR), Spānija (2006. gadā ‐ 85,7 miljoni EUR), Lielbritānija (2006. gadā ‐ 59,8 miljoni EUR), Portugāle (2006. gadā ‐ 37,2 miljoni EUR) un Vācija (2006. gadā ‐ 27,2 miljoni EUR) ir atbildīgas par 84 % pārkāpumu; turklāt konstatē, ka ne Spānija, ne Vācija neizmanto Informācijas sistēmas krāpšanas apkarošanai elektronisko versiju un ka Vācija turklāt nesniedz datus par iesaistītām fiziskām personām un uzņēmumiem; tāpēc aicina Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāju nosūtīt vēstuli attiecīgajām pastāvīgajām pārstāvniecībām, pieprasot skaidrojumu;

28.   ņemot to vērā, uzskata ‐ 2000.–2006. gada plānošanas periods ir apliecinājis, ka konstatētie pārkāpumi radušies pārāk sarežģītu noteikumu un neefektīvu administrēšanas un kontroles sistēmu dēļ; turklāt norāda, ka maksājumi saņēmējiem bieži veikti ar novēlošanos; tāpēc atzinīgi vērtē uzlabojumus, ko nodrošina Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK, Euratom) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu(15); jebkurā gadījumā prasa, lai reģionālās un vietējās iestādes aktīvāk iesaistītos līdzekļu plānošanā un apguvē;

29.   norāda, ka 2006. gada 15. jūnija rezolūcijā par Kopienu finanšu interešu aizsardzību ‐ cīņu pret krāpšanu ‐ 2004. gada pārskatu(16) 11. punktā Parlaments ir norādījis: ".. 2005. gada pārskata periodā īpaša uzmanība jāpievērš pārkāpumiem strukturālajās darbībās"; taču atzīmē, ka stāvoklis, šķiet, ir pasliktinājies;

30.   uzskata, ka Komisijai ir jāpievērš īpaša uzmanība organizētās noziedzības grupējumiem, kas nelikumīgi piesavinās Eiropas līdzekļus;

31.   aicina Komisiju sniegt Parlamenta Budžeta kontroles komitejai sīki izstrādātu tās sistēmas (vai vairāku sistēmu) analīzi, ko izmanto gan mafijas klanu, gan citi organizētās noziedzības grupējumi, lai kaitētu Kopienu finanšu interesēm;

32.   pauž nopietnas bažas par to, ka Revīzijas palātas priekšsēdētājs ir konstatējis: "Kontroles un uzraudzības sistēmu darbība dalībvalstīs kopumā ir neefektīva vai mazefektīva, un Komisijas veiktā šo sistēmu pārraudzība arī ir bijusi mazefektīva."(17);

33.   tāpēc prasa, lai dalībvalstis garantē savu kontroles un uzraudzības sistēmu kvalitāti, attiecīgā politiskajā līmenī pieņemot valsts deklarāciju par to Kopienas līdzekļu administrēšanu, kuru izlietojumu nodrošina saskaņā ar dalīto pārvaldību; aicina Komisiju aktīvi atbalstīt šo ierosinājumu un gada ziņojumā par Kopienu finanšu interešu aizsardzību sniegt pārskatu par padarīto;

34.   aicina Komisiju veikt atbilstīgus pasākumus, iespējams, arī īstenojot pārkāpuma procedūras, pret tām dalībvalstīm, kas nepalīdz Komisijas dienestiem veikt pārbaudes uz vietas, kā noteikts Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96;

35.   šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt saistību un piesardzības elementu iekļaušanu dalītās pārvaldības līmenī turpmākajos EK tiesību aktos, lai maksājumu pārkāpumus varētu pilnībā novērst līdzekļu atgūšanas procedūras noslēgumā, piemēram, nodrošinot, ka dalībvalstis iemaksā depozītu Kopienu budžetā, lai saņēmēji varētu lietot Eiropas līdzekļus;

36.   norāda, ka saistībā ar strukturālajām darbībām joprojām vēl ir jāatgūst 1000 miljoni EUR par 2006. gadu un iepriekšējiem gadiem;

37.   uzsver, ka dalībvalstis ir tieši atbildīgas par līdzekļu atgūšanu tajos gadījumos, kad veiktie maksājumi saistīti ar pārkāpumiem; atkārtoti mudina Komisiju apturēt starpposma maksājumus dalībvalstīm gadījumos, ja ir konstatēti nopietni pārkāpumi; atzīst, ka ir nepieciešams pienācīgi reaģēt uz trūkumiem dalībvalstu vadības kontroles sistēmās un atgādina, ka krāpšana un pārkāpumi kaitē Eiropas Savienības darbībai, jo īpaši struktūrfondu projektiem;

38.   atzinīgi vērtē faktu, ka saistībā ar Eiropas pārredzamības iniciatīvu tiks publicēta informācija par struktūrfondu finansējuma saņēmējiem, un mudina dalībvalstis ieviest obligātu pienākumu publicēt informāciju par visu Kopienas fondu, kuriem tiek piemērota dalītā pārvaldība, projektiem un finansējuma saņēmējiem;

39.   aicina dalībvalstis katru gadu ziņot Komisijai par finanšu zaudējumiem, ko radījušas neatgriezeniski zaudētās summas, kuras Komisija iekļaus savā gada ziņojumā;

40.   aicina arī dalībvalstu kompetentās iestādes reizi gadā informēt Komisiju, tai skaitā OLAF, par tiesas spriedumiem, kas pieņemti par struktūrfondu nelikumīgu izmantošanu;

41.   aicina Komisiju paust savu nostāju par tās darba negatīvo vērtējumu, ko sniegusi Revīzijas palāta, un turklāt paskaidrot, ko Komisija ir darījusi, lai uzlabotu šo nevēlamo stāvokli dalībvalstīs, kurš kaitē Kopienu finanšu interešu aizsardzībai;

42.   turklāt aicina Komisiju biežāk ziņot dalībvalstīm, sniedzot izsmeļošu informāciju par to, kā ir izmantoti no dalībvalstīm saņemtie dati un kādi kontroles pasākumi ir veikti saistībā ar paziņotajiem pārkāpumiem;

43.   konstatē, ka pirmspievienošanās fondu izmantošanas jomā Bulgārija (2006. gadā ‐ 1,7 miljoni EUR), Polija (2006. gadā ‐ 2,4 miljoni EUR), Rumānija (2006. gadā ‐ 5,5 miljoni EUR) un Slovākija (2006. gadā ‐ 1,9 miljoni EUR) ir atbildīgas par 94 % pārkāpumu; šajā sakarībā atzīmē ‐ Komisija uzsver, ka ir jānodrošina pamatnostādņu un darba dokumentu vienota interpretācija un vienveidīgs pielietojums; tādēļ prasa, lai Komisija informē par pasākumiem, ko tā šajā nolūkā ir iecerējusi veikt;

44.   aicina Komisiju nodrošināt dalībvalstīm iespēju jau sākumā precīzāk identificēt šos pārkāpumus, kas rada aizdomas par līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, jo dalībvalstīm joprojām ir grūti precīzi noteikt, kas ir uzskatāms par pārkāpumu vai krāpšanu un par ko ir jāziņo Komisijai/OLAF, kaut arī tās pilda prasību par ziņojuma sniegšanu reizi ceturksnī;

45.   aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm izmantot OLAF Informācijas sistēmu krāpšanas apkarošanai/Ciginfo (instruments informācijas nodošanai attiecībā uz cigarešu aizturēšanu); uzskata, ka šī vienotā administratīvā mājaslapa varētu uzlabot datu apmaiņu (jo īpaši par pārkāpumiem) starp OLAF un dalībvalstīm, tiklīdz būs nodrošināta valstu un Eiropas sistēmu savietojamība;

46.   atzinīgi vērtē to, ka Budžeta kontroles komiteja jau divreiz ir rīkojusi kopīgas sanāksmes ar dalībvalstu parlamentu attiecīgajām komitejām; uzskata, ka būtu ļoti lietderīgi reizi gadā rīkot dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta budžeta kontroles komiteju kopīgu sanāksmi, lai uzlabotu dalībvalstu kontroles un uzraudzības sistēmas un iegūtu katras dalībvalsts sagatavotu deklarāciju par pārvaldību;

47.   vēlas Eiropas Revīzijas palātas un valstu un reģionālo revīzijas institūciju iespējami ciešāku sadarbību, lai aizvien vairāk izmantotu šo institūciju sagatavotos ziņojumus, pārraugot ES līdzekļu izlietojumu dalībvalstīs;

OLAF darbības pārskati

48.   atzīmē, ka 2006. gadā ir veikta OLAF pārstrukturēšana, ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 1/2005; uzskata, ka OLAF darbība ir jāvērtē Parlamentam OLAF regulas pārskatīšanas procedūrā;

49.   aicina Komisiju nodrošināt, lai no 2009. gada 1. janvāra var pilnībā izmantot Finanšu regulas 95. pantā minēto datubāzi;

50.   atzīmē, ka OLAF ir saņēmis 802 jaunus paziņojumus 2005. gadā un 826 jaunus paziņojumus 2006. gadā; atzinīgi vērtē to, ka vērtēšanas sistēma ir ļāvusi samazināt uzsāktas izmeklēšanas gadījumu skaitu līdz 254 gadījumiem, un vēl jo atzinīgāk to, ka statistikas dati liecina ‐ pabeidzot izmeklēšanu, vairumā gadījumu ir veiktas administratīvas, disciplināras, finansiālas, tiesvedības vai likumdošanas darbības; atzīmē, ka visu uzsāktas un pabeigtas izmeklēšanas gadījumu finansiālā ietekme skaitliskā izteiksmē 2005. gada beigās bija 6600 miljoni EUR un 2006. gada beigās ‐ 7400 miljoni EUR un ka tas visvairāk attiecās uz struktūrfondiem (2006. gadā ‐ 1606,7 miljoni EUR), cigaretēm (2006. gadā ‐ 1320,1 miljons EUR), muitu (2006. gadā ‐ 989,8 miljoni EUR) un PVN (2006. gadā ‐  727,8 miljoni EUR);

51.   aicina Komisiju sagatavot atbilstīgu juridisko pamatu to fizisko un juridisko personu sarakstu publicēšanai, kas veikušas krāpnieciskas darbības attiecībā uz Kopienu;

52.   atzinīgi vērtē kārtību, kādā OLAF informē Parlamentu par kontroles pasākumiem, kas veikti, pabeidzot izmeklēšanu; tomēr atzīmē, ka 20 gadījumos no 134 gadījumiem, kuros tiesai pieprasīts veikt izpildes pārbaudi, attiecīgās prokuratūras ir atteikušās to darīt ierobežotu pilnvaru vai pierādījumu trūkuma dēļ;

53.   tomēr pauž nožēlu, ka OLAF nav atsācis dialogu par rakstisko informāciju, ko regulāri saņem Parlamenta kompetentā komiteja, kā prasīts Parlamenta iepriekšminētajā 2006. gada 15. jūnija rezolūcijā;

54.   konstatē, ka tāpat kā iepriekšējos gados vairums gadījumu reģistrēti Beļģijā, Itālijā un Vācijā;

55.   pievērš uzmanību iepriekšminētajai 2007. gada 11. oktobra rezolūcijai;

56.   atzīmē ‐ saistībā ar OLAF veikto izmeklēšanu 2006. gadā tika konstatēts, ka ir jāatgūst vairāk nekā 450 miljoni EUR, un atzīmē, ka šī summa noteikta saistībā ar 2006. gadā pabeigtu izmeklēšanu (aptuveni 114 miljoni EUR) un uzsāktiem izpildes pārbaudes pasākumiem (aptuveni 336 miljoni EUR, kas galvenokārt attiecas uz lauksaimniecības nozari (134,6 miljoni EUR) un struktūrfondiem (146,3 miljoni EUR));

57.   atzinīgi vērtē OLAF, Eiropola, Eurojust un dažu starptautisko organizāciju sadarbību, kas cita starpā ir vērsta uz organizētās noziedzības apkarošanu; vienlaikus uzsver, ka šādai sadarbībai ir jābūt pārredzamai un ka tā nekādi nedrīkst ietekmēt OLAF neatkarību;

58.   saprot, ka Komisija vēlas ierobežot tās ziņojumu valodu versiju skaitu taupības apsvērumu dēļ; tomēr uzstāj, ka gada ziņojuma par Kopienu finanšu interešu aizsardzību 2. pielikumam un darbības pārskatiem ir jābūt pieejamiem vismaz angļu, franču un vācu valodā;

OLAF regulas pārskatīšana

59.   atgādina Komisijai, ka Parlaments savas iepriekšminētās 2006. gada 15. jūnija rezolūcijas 30. punktā aizstāv "... visu OLAF izmeklēšanas pilnvaru apvienošanu vienā regulā"; taču uzsver, ka Padomes darba grupa cīņai pret krāpšanu arī, šķiet, atbalsta ierosinājumu racionalizēt spēkā esošo juridisko pamatu(18); tāpēc aicina OLAF saistībā ar savu 2007. gada darbības pārskatu steidzami iesniegt analīzi par to dažādo juridisko pamatu savietojamību, ar kuriem saskaņā Birojam piešķirtas izmeklēšanas pilnvaras, lai šīs analīzes rezultātus, iespējams, ņemtu vērā turpmākajā OLAF regulas pārskatīšanas procesā; šajā sakarībā norāda, ka ar Lisabonas līgumu(19) ir grozīts arī EK līguma 280. pants par cīņu pret krāpšanu;

60.   atzīmē, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2007. gada 27. novembrī lietā 20477/05 Tillack pret Beļģiju nosprieda, ka, veicot kratīšanu žurnālista telpās, Beļģijas valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu (vārda brīvība); taču atzīmē, ka spriedums neattiecās ne uz OLAF, ne uz Komisijas iepriekš veikto administratīvo izmeklēšanu; ņemot to vērā, uzskata, ka jebkurā gadījumā ir jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai nodrošinātu tās personas tiesību aizsardzību, pret kuru veic izmeklēšanas darbības;

Cīņa pret krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā

61.   ir ļoti nobažījies par finanšu zaudējumiem, ko rada "karuseļveida" krāpnieciskie darījumi; atzīmē, piemēram, ka pēc Vācijas Ekonomikas pētniecības institūta aplēsēm 2003.–2005. gadā valsts zaudēto PVN ieņēmumu summa bijusi 17 000–18 000 miljoni EUR gadā, ka pēc vispārējām dalībvalstu aplēsēm tās ik gadu zaudē aptuveni 10 % PVN ieņēmumu un ka viena trešdaļa no šiem zaudējumiem ir saistīta ar pārrobežu "karuseļveida" krāpnieciskajiem darījumiem;

62.   turklāt atzīmē, ka pēc Apvienotās Karalistes Lordu palātas aplēsēm 2005.–2006. gadā valsts zaudēto PVN ieņēmumu summa bijusi 3500–4750 miljoni GBP, t. i., vismaz 9,6 miljoni sterliņu mārciņu dienā; citē ziņojumu, kurā teikts: "Pašreizējais Kopienas iekšējo PVN darījumu mehānisms nav ilgtspējīgs."(20);

63.   norāda, ka PVN pašu resursu iekasēšanas vajadzībām var ņemt vērā tikai faktiskos ieņēmumus;

64.   ir ļoti nobažījies par to, ka daudzas dalībvalstis joprojām nevēlas stiprināt sadarbību nedz starp dalībvalstu kompetentajiem dienestiem, nedz arī starp Komisiju, tai skaitā OLAF, un attiecīgās dalībvalsts dienestiem;

65.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu Padomei par vairākiem nozīmīgiem aspektiem, kas ir noderīgi, izstrādājot ES stratēģiju krāpšanas apkarošanai PVN jomā (COM(2007)0758); tāpēc aicina Parlamenta atbildīgo komiteju aktīvi rīkoties, nodrošinot šīs stratēģijas īstenošanas pārraudzību;

66.   kritizē to, ka Padome joprojām nav pieņēmusi nostāju attiecībā uz priekšlikumu regulai par savstarpēju administratīvo palīdzību Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu vai citādu nelikumīgu rīcību(21) ‐ regulas priekšlikumu, kuru Parlaments pirmajā lasījumā izskatīja 2005. gada 23. jūnijā(22); aicina priekšsēdētāju sazināties ar Padomes prezidentūru, lai paātrinātu šā jautājuma risināšanu;

67.   uzskata, ka atbildīgo dienestu labākai savstarpējai sadarbībai un sadarbībai ar Komisiju (OLAF) ir izšķiroša nozīme, lai apkarotu pārrobežu "karuseļveida" krāpniecību, un ka šajā kontekstā ir jāstiprina PVN informācijas apmaiņas sistēma un ar Komisijas (OLAF) palīdzību būtu jāstiprina arī sadarbība datu analīzes jomā;

o
o   o

68.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Kopienu tiesai, Revīzijas palātai, OLAF Uzraudzības komitejai un OLAF.

(1) http://ec.europa.eu/ten/transport/coordinators/index_en.htm (2) http://ec.europa.eu/atwork/synthesis/aar/doc/olaf_aar.pdf (3) http://ec.europa.eu/anti_fraud/reports/sup-com_en.html. (4) OV C 263, 31.10.2006., 1. lpp. (5) OV C 273, 15.11.2007., 1. lpp. (6) OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp. (7) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp. (8) OV L 248, 16.09.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1525/2007 (OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.). (9) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1437/2007 (OV L 322, 7.12.2007., 1. lpp.) (10) Komisijas locekle D. Hübner rakstiskā atbildē Budžeta kontroles komitejai norādīja, ka 2006. gadā Spānija apturēja ERAF maksājumu pieprasījumus līdz koriģējošo pasākumu revīzijas rezultātu saņemšanai. Kā citus piemērus var minēt 2005. gadā apturētos ESF maksājumus visām Anglijas programmām, 3. mērķa programmām un dažām reģionālajām programmām Francijā, kā arī Itālijas programmām Kalabrijas un Sicīlijas reģionā un 2006. gadā apturētos maksājumus EQUAL programmām Spānijā un Itālijā. (11) Līdzekļu atgūšanas darba grupa (LADG) ir izveidota saskaņā ar Komisijas Paziņojumu (COM(2002)0671_galīgais). LADG ir kopēja OLAF/AGRI iniciatīva, ko vada OLAF. (12) Padomes 1995. gada 22. jūnija Regula (EK) Nr. 1469/95 par veicamajiem pasākumiem attiecībā uz konkrētiem labuma guvējiem no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas finansētām darbībām (OV L 145, 29.6.1995., 1. lpp.). (13) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0432. (14) Revīzijas palātas pārskats par 2006. finanšu gadu: "5.11. Piekto gadu pēc kārtas ģenerāldirektora deklarācijā ir atruna par nepietiekamu IAKS ieviešanu Grieķijā. Par 2006. gadu Palāta ir apstiprinājusi faktu, ka joprojām nav īstenoti galvenie kontroles mehānismi, proti: pieprasījumu apstrāde, inspekcijas procedūras, vienota dzīvnieku datubāze un zemes gabalu identifikācijas sistēma." (15) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1989/2006 (OV L 411, 30.12.2006., 6. lpp.). (16) OV C 300 E, 09.12.2006., 508. lpp. (17) Paziņojums Budžeta kontroles komitejas 2007. gada 12. novembra sanāksmē. (18) 2007. gada 2. aprīļa vēstule OLAF direktoram. (19) OV C 306, 17.12.2007., 127. lpp. (20) Lordu palātas Eiropas Savienības lietu komitejas ziņojums "Stopping the Carousel: Missing Trader Fraud in the EU" ["Cīņa pret "karuseļveida" krāpšanu ‐ "pazudušā tirgotāja" darījumi ES"]. Lordu palātas 2007. gada 25. maija informatīvais izdevums Nr. 101, 52. punkts. (21) COM(2004)0509, labots ar COM(2006)0473. (22) OV C 133 E, 8.6.2006., 105. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra rezolūcija par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum (2007/2185(INI))

P6_TA(2008)0053 A6-0002/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī Reģionu komitejai "Globālā Eiropa: spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum" (COM(2007)0183),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī Reģionu komitejai "Globālā Eiropa: konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā" (COM(2006)0567),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Globālā Eiropa: Eiropas tirdzniecības aizsardzības instrumenti mainīgajā globālajā ekonomikā. Zaļā grāmata publiskai apspriešanai" (COM(2006)0763),

–   ņemot vērā 2006. gada 28. septembra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Indiju,(1)

–   ņemot vērā 2006. gada 25. oktobra rezolūciju par Komisijas gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par trešo valstu antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības pasākumiem pret Kopienu (2004. g.),(2)

–   ņemot vērā 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā(3),

–   ņemot vērā 2006. gada 12. oktobra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Mercosur saistībā ar sarunām par starpreģionālo asociācijas nolīgumu,(4)

–   ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par ES un ASV transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām(5)

–   ņemot vērā 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību perspektīvām,(6)

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu pēc Komisijas paziņojuma "Ekonomikas reformas un konkurētspēja. Galvenās atziņas 2006. gada ziņojumā par Eiropas konkurētspēju" (SEC(2006)1467),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: Politikas pamats ES apstrādes rūpniecības stiprināšanai – ceļā uz integrētāku pieeju rūpniecības politikai" (COM(2005)0474),

–   ņemot vērā Briselē 2006. gada 23. un 24. martā notikušās Eiropadomes sanāksmes prezidentvalsts secinājumus,

–   ņemot vērā 2006. gada 15. marta rezolūciju par ieguldījumu Eiropadomes 2006. gada pavasara sanāksmes darbā saistībā ar Lisabonas stratēģiju,(7)

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "ES un Ķīna – ciešāki partneri, arvien lielāki pienākumi" (COM(2006)0631) un darba pavaddokumentu "Ciešāka partnerība, augoša atbildība. Politikas dokuments par ES un Ķīnas tirdzniecību un ieguldījumiem ‐konkurence un partnerība" (COM(2006)0632),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: mūsdienīga MVU politika izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai" (COM (2005)0551),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0002/2008),

A.   tā kā Eiropas Savienība ir nozīmīgs pasaules tirdzniecības dalībnieks, un tai vajadzētu turpināt būt līdera pozīcijā globālajā ekonomikas sistēmā, lai tā kļūtu godīgāka un vairāk ievērtu vides un sociālās tiesības;

B.   tā kā Eiropas Savienība ir lielākais eksportētājs un pakalpojumu sniedzējs pasaulē; tā kā tāpēc tā ir ļoti ieinteresēta, lai tiktu atvērti jauni preču, pakalpojumu un investīciju tirgi;

C.   tā kā ES ir jāievieš vērienīgāka un mērķtiecīgāka stratēģija, lai risinātu ar globalizācijas norisēm saistītos uzdevumus un stātos pretī augošajai konkurencei no lielāko jauno tirgus ekonomikas valstu puses, vienlaikus saglabājot Eiropas tautsaimniecības, reģionālo un sociālo modeli, kā arī nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu un sociālos un vides standartus;

D.   tā kā ekonomikas atvērtība iekšzemē un ārvalstīs ir ļoti svarīga darbavietu radīšanai un izaugsmei, kā arī konkurētspējas saglabāšanai starptautiskā līmenī; tā kā tāpēc Eiropas Savienība atbilstīgi tirgus piekļuves stratēģijai turpina strādāt, lai atvērtu ES tirgus un lai mudinātu savus tirdzniecības partnerus novērst barjeras un vēl plašāk atvērt savus tirgus;

E.   tā kā atbilstīga piekļuve trešo valstu tirgiem ļaus ES vietējiem ražotājiem saglabāt vadošo pozīciju saistībā ar precēm un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību, veicināt produktu jauninājumus, kā arī veicināt jaunradi, aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības un sasniegt ievērojamus apjomradītus ietaupījumus;

F.   tā kā saistībā ar starptautiskās tirdzniecības attīstību piekļuve trešo valstu tirgiem ir tikpat svarīga kā ES tirgus aizsardzība pret negodīgiem tirdzniecības paņēmieniem;

G.   tā kā tirdzniecības liberalizācija un tās arvien pieaugošais apjoms pastiprina starptautisko konkurenci, taču palielina risku, ka eksports tiek pakļauts tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, kas negatīvi ietekmē ES uzņēmumu konkurētspēju pasaulē;

H.   tā kā ES tautsaimniecības konkurētspēju neizbēgami skar protekcioniska rīcība, kas nav balstīta uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, gan Kopienā, gan ārpus tās;

I.   tā kā tirdzniecības barjeru nojaukšana noteikti veicinās Eiropas Savienības preču un pakalpojumu eksportu un nodrošinās ES tautsaimniecības nemitīgu izaugsmi;

J.   tā kā jāņem vērā tas, ka Eiropas Savienības tirdzniecības partneri kopumā neefektīvi aizsargā intelektuālo īpašumu, tostarp ģeogrāfiskās norādes un cilmes vietu nosaukumus;

K.   tā kā īpaši svarīgi ir nošķirt a priori nepamatotas tirdzniecības barjeras, kas radušās, nekonsekventi ieviešot praksē divpusējās un daudzpusējās tirdzniecības noteikumus, un tās tirdzniecības barjeras, kas veidojas leģitīmas valsts iestāžu likumdošanas un administratīvās darbības rezultātā citās nozarēs, taču neparedzēti ietekmē tirdzniecību;

L.   tā kā apgrūtinošas importa, eksporta un tranzīta muitas procedūras, sanitārie un fitosanitārie ierobežojumi, kas nav pamatoti attiecībā uz pašreizējiem PTO noteikumiem, negodīga tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošana, kā arī vāja intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība a apriori nepārprotami ir nepamatotas tirdzniecības barjeras, kas jāpārvar, lai ES uzņēmumiem atvieglotu piekļuvi tirgum;

M.   tā kā par spīti tam, ka ir ļoti grūti precīzi novērtēt ES tirdzniecības apjomu, ko bremzē ierobežojumi piekļuvei ārvalstu tirgiem, šķiet, ir skaidrs, ka tirdzniecības barjeras vērā ņemami ietekmē visus Eiropas Savienības eksporta rādītājus;

N.   tā kā Eiropas Savienības ekonomiskā klātbūtne parasti ir nozīmīgāka rūpnieciski attīstītajās valstīs ar stabilu pieprasījumu, taču tā nav tik laba straujas attīstības reģionos, kā arī jaunajos tirgos, piemēram, Ķīnā un Indijā;

O.   tā kā Eiropas Savienība vispār tiek uzskatīta par ļoti atvērtu un pārskatāmu tirgu, kurā nopietni tiek apkarota pret konkurenci vērsta rīcība un nodrošināti godīgi apstākļi visa veida importam, neatkarīgi no izcelsmes;

P.   tā kā augsti tarifi joprojām ir ievērojams šķērslis tirdzniecībai, jo īpaši attiecībās ar nozīmīgākajām jaunajām tirgus ekonomikas valstīm;

Q.   tā kā Pasaules Tirdzniecības organizācija ir vienīgā efektīvā organizācija, lai nodrošinātu piekļuvi tirgum un pasaules līmenī panāktu godīgu un taisnīgu tirdzniecību; tā kā Eiropas pārvaldes modeļa projekcijai jāveicina turpmāka piemērotu un taisnīgu noteikumu izstrāde, kā arī jānodrošina stabilāka un aptverošāka pasaules tirdzniecības regulējuma sistēma;

R.   tā kā Komisijas vispārējās interesēs ir nodrošināt, lai tās partneru pieņemtie tiesību akti tirdzniecības jomā un rīcība, cik vien iespējams, būtu saskaņā ar PTO un citiem starptautiskiem noteikumiem;

S.   tā kā šķēršļi tirdzniecībai un šķēršļi "aiz robežas" ne vien ietekmē preču tirdzniecību, bet arī ietekmē pakalpojumu tirdzniecību un valsts iepirkumu;

T.   tā kā Eiropas Savienībai būtu izdevīgāk atrisināt problēmas un efektīvāk aizstāvēt ražotāju pamatotās intereses un cerības, tā vairojot arī pārredzamību un uzticamību;

U.   tā kā, lai sasniegtu pārskatītās Lisabonas programmas mērķus, Eiropas Savienības nozarēm ir jāpanāk un jāuztur stabila konkurētspēja pasaules tirgos;

V.   tā kā šī konkurētspēja, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), arvien vairāk balstās uz pētniecību, attīstību, inovāciju un intelektuālo īpašumu;

W.   tā kā divi priekšnoteikumi šai konkurētspējai ir, no vienas puses, droša energoapgāde un, no otras puses, netraucēta ES uzņēmumu piekļuve modernām informācijas un saziņas tehnoloģijām;

Vispārējs pārskats

1.   uzsver, ka veiksmīga pārskatītas, vērienīgākas tirgus piekļuves stratēģijas īstenošana, kuras nolūks ir jaunu pasaules tirgu atvēršana ES precēm un pakalpojumiem, ne vien paplašinātu globālo Eiropas Savienības lomu pasaulē, bet arī aizsargātu pašreizējās darbavietas un radītu jaunas darbavietas Eiropas Savienībā, stiprinātu Eiropas Savienības konkurētspēju, tādā veidā nozīmīgi sekmējot Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu;

2.   atgādina, ka Eiropas Savienības stratēģija par piekļuvi tirgum jo īpaši domāta attīstītajām un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm;

3.   uzsver, ka Eiropas Savienības darbības rezultātus eksporta jomā gan uz attīstītajām valstīm, gan uz jaunajām tirgus ekonomikas valstīm bieži negatīvi ietekmē savstarpīguma trūkums attiecībā uz tirgus piekļuves nosacījumiem, kā arī nepietiekama atbilstība starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem, gan negodīgas tirdzniecības izvēršanās;

4.   mudina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas Savienības tirdzniecības likumīgās intereses tiek aizsargātas no trešo valstu ļaunprātīgas un negodīgas tirdzniecības prakses; uzskata, ja trešās valstis nepamatoti sašaurina ES uzņēmumu piekļuvi saviem tirgiem, tai ātri un noteikti jāreaģē;

5.   uzsver regulējošu jautājumu pieaugošo nozīmi starptautiskajā tirdzniecībā; aicina uz lielāku ES noteikumu un prakses saskaņošanu ar tās galveno tirdzniecības partneru noteikumiem un praksi; uzsver, ka noteikumu un regulējuma saskaņošanai nav jāvājina Eiropas likumi attiecībā uz veselību, drošību vides un sociālajām tiesībām, toties tai jāsekmē, lai tās galvenie tirdzniecības partneri pieņemtu labākus noteikumus;

6.   aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt ilgtermiņa pieeju attiecībā uz nozaru kropļojumiem, kas atbilstīgi to raksturam var turpināties vai atkārtoties pat pēc tam, kad Komisija būs veikusi pasākumus; mudina Komisiju pievērst uzmanību gadījumiem, kad nav paredzēta drīza barjeru nojaukšana tur, kur tā nepieciešama, lai galvenajos ārvalstu tirgos atjaunotu līdzvērtīgas konkurences apstākļus;

7.   aicina Komisiju izskatīt ikvienas puses nopietnus un sistemātiskus PTO nolīgumu un noteikumu, kā arī citu starptautiskās tirdzniecības noteikumu pārkāpumus, kā tādus, kas nevilcinoties jānovērš, kā arī nodrošināt, lai šādu noteikumu ievērošana būtu pakļauta tādiem politiskiem un tautsaimnieciskiem apsvērumiem, kas attiecas tikai uz konkrēto gadījumu;

8.   mudina trešās valstis atcelt ārvalstu īpašumtiesību ierobežojumus attiecībā uz Eiropas uzņēmumiem un atcelt diskriminējošus noteikumus;

9.   atzinīgi vērtē Komisijas ieteikto pieeju attiecībā tirgus piekļuves prioritāšu noteikšanu, taču mudina izskatīt arī citus kritērijus, kas nodrošinātu, ka šī jaunā ierosme palīdz pēc iespējas lielākam skaitam uzņēmēju Eiropas Savienībā, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru izdzīvošana neizbēgami ir atkarīga tā, vai ir skaidri noteiktas un tiek efektīvi ievērotas īpašuma tiesības un vai ir noteikti galīgi ierobežojumi ienākumiem no monopoltiesību izmantošanas;

10.   uzsver, ka panākumi, novēršot tirdzniecības barjeras, veicinās ieguldījumus, ražošanu un tirdzniecību Eiropas Savienībā un pasaulē, izmantojot inter alia pārskatāmākus, paredzamākus konkurētspējīgākus noteikumus piekļuvei tirgum, kā arī izveidojot vai stiprinot saikni starp Eiropas Savienību un starptautiskajiem tirgiem;

11.   uzskata, ka Brīvās tirdzniecības nolīgumam ar Eiropas Savienības mērķvalstīm būs nozīme tikai tad, ja tajos tiek nodrošināta svarīga piekļuve tirgum un reāli panākumi ar muitas tarifiem nesaistītu barjeru samazināšana un, iespējams, atcelšana, kas, jāatzīmē, bieži vien ir kropļojošākas nekā ar muitas tarifiem saistītas barjeras;

Komisijas paziņojums

12.   atzinīgi vērtē Komisijas ierosmi izstrādāt ciešāku partnerību, lai eksportētājiem no Eiropas nodrošinātu piekļuvi tirgum, un jo īpaši, lai gūtu konkrētus rezultātus attiecībā uz Eiropas Savienības uzņēmumiem, uzlabojot piekļuvi tirgum jaunajos tirgos, kur Eiropas uzņēmumi sastopas ar vēl nebijušiem un sarežģītiem šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ES tirdzniecības politikas un tirgus piekļuves stratēģijas mērķus un līdzekļus koordinēt tā, lai efektīvi izmantotu Eiropas Savienības potenciālu starptautiskās tirdzniecības un globālās konkurētspējas jomā;

13.   atzinīgi vērtē īpaši Komisijas priekšlikumus veidot Komisijas, dalībvalstu, ES uzņēmumu ciešāku partnerību, nolūkā sniegt tiešu palīdzību uzņēmējiem pārvarēt konkrētas grūtības, ar kurām viņi saskaras, piekļūstot trešo valstu tirgiem tādā veidā un tādos termiņos, kas atbilst uzņēmējdarbības realitātei;

14.   uzskata, ka Komisijai var būt liela nozīme, ieviešot jauno tirgus piekļuves stratēģiju, nodrošinot atbilstīgu valsts un Kopienas darbību saskaņošanas līmeni, apvienojot sadrumstalotos resursus, nodrošinot efektīvāku Eiropas Savienības eksportētāju tiesību un interešu aizstāvību;

15.   uzskata, ka Eiropas Savienībai ir neaizstājama loma līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā starptautiskajā tirdzniecībā, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un ņemot vērā subsidiaritātes principu, kā arī pašreizējo kompetenču līdzsvaru;

16.   uzsver tirgus piekļuves stratēģijas rezultāta periodiskas kvalitatīvas un kvantitatīvas analīzes nozīmi, lai novērtētu tās efektivitāti; aicina Komisiju izstrādāt piemērotu rīcības plānu par piekļuvi tirgum un iesniegt Parlamentam gada ziņojumu par piekļuvi tirgum, līdzīgu tam, kas jau iesniegts saistībā ar tirdzniecības aizsardzības instrumentiem;

17.   mudina Eiropas Savienības uzņēmumus, kuri savstarpēji likumīgi konkurē Eiropas Savienībā un ārpus tās, pieņemt uz sadarbību vērstu pieeju jaunajai tirgus piekļuves stratēģijai, paturot prātā, ka ārvalstu tirgu atvēršana un brīvas un godīgas tirdzniecības nodrošināšana ir to kopīgajās interesēs un tāpēc tai nepieciešama kopīga un saskaņota rīcība;

18.   pauž nožēlu, ka iepriekšminētajā paziņojumā attiecībā uz piekļuvi tirgum netika ievēroti vairāki saprātīgi un uz pieredzi balstīti uzņēmēju, arodbiedrību, patērētāju organizāciju un pilsoniskās sabiedrības ieteikumi; spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum prasa Komisijai ņemt tos vērā, ieviešot šo paziņojumu;

Iniciatīvas piekļuvei tirgum Eiropas Savienībā

19.   uzsver nepieciešamību turpmāk attīstīt Komisijas un dalībvalstu sadarbību informācijas un paraugprakses apmaiņā; aicina dalībvalstis veidot valstu vai vajadzības gadījumā reģionālu atbalsta punktu tīklu, lai centralizētu informāciju un sūdzības, īpašu uzmanību pievēršot MVU interesēm un vajadzībām;

20.   uzskata, ka šādu tīklu efektivitāte būtu lielāka, ja valstu un vietējās rūpniecības apvienības, tirdzniecības kameras, MVU apvienības un tirdzniecības veicināšanas aģentūras piedalītos to izveides procesā;

21.   aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt Tirgus piekļuves konsultatīvā komitejas (MAAC) lomu, kā arī nodrošināt pastāvīgu saikni ar 133. komiteju ( nosaukta atbilstoši attiecīgam EK līguma pantam), Tirdzniecības barjeru regulēšanas komiteju un citām attiecīgajām komitejām;

22.   aicina Komisiju izveidot pastāvīga dialoga sistēmu, kas ļautu dalībvalstīm un, vajadzības gadījumā, reģioniem un citiem dalībniekiem no Eiropas Savienības, dalīties informācijā un noteikt stratēģijas un prioritātes;

23.   aicina Komisiju, ieviešot tirgus piekļuves stratēģiju, ņemt vērā:

Iniciatīvas piekļuvei tirgum trešās valstīs

24.   aicina vairāk strukturēt Komisijas un dalībvalstu sadarbību trešās valstīs, kas ļaus efektīvāk izmantot diplomātiskos un valdību resursus attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar piekļuvi tirgum;

25.   uzsver nepieciešamību dot Komisijas delegācijām un nesen nodibinātajām tirgus piekļuves grupām, kas darbojas trešās valstīs, nepārprotamas un plašas pilnvaras; atgādina, ka tirgus piekļuves stratēģijai būs panākumi tikai tad, ja dalībvalstis ir gatavas sniegt ieguldījumu, izmantojot savus gan cilvēku, gan finanšu resursus, atbilstoši to līdzekļiem, interesēm un mērķiem;

26.   aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sadarbību ar Eiropas tirdzniecības kamerām, tirdzniecības apvienībām un dalībvalstu tirdzniecības veicināšanas aģentūrām, kas darbojas trešās valstīs, kā arī nodrošināt atbilstīgu informācijas apmaiņu starp delegācijām, dalībvalstu vēstniecībām, citām valdību ārējās tirdzniecības struktūrām un ieinteresētajām Eiropas uzņēmumu apvienībām;

27.   aicina Komisiju pārskatīt prioritātes saistībā ar cilvēkresursu izvietošanu un, iespējams, arī to palielināšanu Komisijas delegācijās, lai būtu vairāk darbinieku, uzsākot tirgus piekļuves grupu darbu un nodrošinot to veiksmīgu darbību, jo īpaši prioritārajās valstīs, tostarp Pekinā, Deli, Maskavā un Brazilā;

Nozaru jautājumi

28.   atbalsta speciālu ierosmju ieviešanu saistībā ar tirgus piekļuves stratēģiju, īpaši likvidējot šķēršļus pakalpojumu, publiskā iepirkuma, ieguldījumu, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību jomā, muitas procedūru jomā saistībā ar valsts atbalstu un citām subsīdijām, kā arī izstrādāt konkurences noteikumus un nodrošināt to atbilstošu ieviešanu trešās valstīs;

29.   mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka MVU varētu pastāvīgi izmantot jaunās tirgus piekļuves ierosmes; aicina Komisiju definēt ad hoc darbības, kuru mērķis ir stiprināt MVU ražojumu klātbūtni trešo valstu tirgos, kā arī aizstāvēt to likumīgās tiesības attiecībā uz vienpusējo trešo valstu praksi;

30.   aicina Komisiju jo īpaši risināt jautājumus saistībā ar Eiropas Savienības uzņēmumu interneta un informācijas sabiedrības pakalpojumu ierobežošanu trešās valstīs kā daļu no tās ārējās tirdzniecības politikas un uzskatīt visus nevajadzīgos šo pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus par tirdzniecības barjerām;

Daudzpusējā pieeja

31.   uzsver nepieciešamību veidot Eiropas Savienības galveno tirdzniecības partneru sinerģiju (piemēram, ASV, Kanādas un Japānas) ar mērķi noteikt kopēju tirgus piekļuves stratēģiju un sagatavot ceļu tik ļoti nepieciešamajam daudzpusējam nolīgumam par tirgus piekļuves jautājumiem;

32.   atkārtoti atgādina, ka vēl vairāk jāveicina starptautiskā sadarbība un tuvināšana regulējuma jomā, lai novērstu nevajadzīgu dublēšanu un samazinātu patērētāju, ražotāju un valsts pārvaldes izmaksas; aicina Komisiju sekmēt pakāpenisku gan daudzpusēju, gan divpusēju Eiropas Savienības un tās tirdzniecības partneru standartu un noteikumu tuvināšanu;

33.   mudina Komisiju sekmēt speciālu PTO mehānismu ieviešanu, kas ļautu ātrāk reaģēt uz jaunajām ar tarifiem nesaistītajām barjerām; šajā sakarā Komisijai jāmudina pārējie tirdzniecības partneri vairāk izmantot ziņojumu procedūras, atbilstīgi nolīgumiem par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā;

34.   uzstāj, ka galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai trešās valstis pilda un nodrošina atbilstību saistībām, ko tās uzņēmušās attiecībā uz PTO, šīs tiesības īstenojot ar PTO Strīdu izšķiršanas organizācijas palīdzību;

Lūkojoties nākotnē

35.   uzskata, ka Eiropas Savienībai jādara viss iespējamais, lai no saviem tirdzniecības partneriem panāktu tādu koncesiju, kas atbilst to attīstības līmenim, izņemot gadījumus, kad to attaisno rūpes par attīstību;

36.   mudina Komisiju jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības nolīgumos, kā arī citos nolīgumos, kas ietekmē tirdzniecību, iekļaut skaidrus noteikumus attiecībā uz noteikumu ievērošanu un strīdu izšķiršanu, īpaši tos, kas paredzēti, lai novērstu barjeras aiz robežas;

37.   aicina Eiropas Savienības tirdzniecības partnerus pakāpeniski samazināt vai atcelt jebkurus šķēršļus, kas ierobežo preču un pakalpojumu piekļuvi tirgum, tā vietā uzlabot savstarpējās tirdzniecības iespējas, pamatojoties uz savstarpīgumu, arī apmierinoši īstenojot tos tirgus atvēršanas pasākumus, kas izriet no divpusējām, reģionālām un daudzpusējām sarunām;

38.   aicina Komisiju katru gadu ziņot Eiropas Parlamentam par tirgus piekļuves stratēģijas īstenošanas gaitu un rezultātiem, īpašu uzmanību pievēršot noteiktajām prioritātēm;

o
o   o

39.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 306 E, 15. 12.2006., 400. lpp. (2) OV C 313 E, 20.12.2006., 276. lpp. (3) OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp. (4) OV C 308 E, 16.12.2006., 182. lpp. (5) OV C 298 E, 8.12.2006., 235. lpp. (6) OV C 233 E, 28.9.2006., 103. lpp. (7) OV C 291 E, 30.11.2006., 321. lpp.

Eiropas Parlamenta deklarācija par izpēti saistībā ar Eiropas Savienības tirgū darbojošos lielveikalu ļaunprātīgu varas izmantošanu un tās novēršanu

P6_TA(2008)0054 P6_DCL(2007)0088

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 116. pantu,

A.   tā kā visā ES mazumtirdzniecībā arvien vairāk dominē neliels skaits lielveikalu tīklu;

B.   tā kā šie mazumtirdzniecības uzņēmumi strauji kļūst par situācijas noteicējiem, kontrolējot lauksaimnieku un citu piegādātāju vienīgo iespējamo piekļuvi ES patērētājiem;

C.   tā kā pierādījumi no visas ES liecina, ka lielveikali ļaunprātīgi izmanto savu pirktspēju, lai piegādātājiem (kuri darbojas gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās) nosistu cenas līdz tiem neizdevīgi zemam līmenim un uzspiestu tiem netaisnīgus noteikumus;

D.   tā kā šīs piegādātājiem uzspiestās grūtības izraisa negatīvu rezonanses efektu gan attiecībā uz nodarbinātības kvalitāti, gan uz vides aizsardzību;

E.   tā kā tādējādi var samazināties patērētājiem piedāvāto produktu daudzveidība, kultūras mantojums un mazumtirdzniecības veikalu skaits;

F.   tā kā dažās ES dalībvalstīs ir ieviesti valsts tiesību akti, ar kuriem cenšas ierobežot šādu ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr lielie lielveikalu tīkli aizvien biežāk darbojas pāri valstu robežām, un tāpēc būtu vēlami ES tiesību akti;

1.   aicina Konkurences ģenerāldirektorātu izpētīt ES lielveikalu sektora koncentrācijas ietekmi uz mazajiem uzņēmumiem, piegādātājiem, darba ņēmējiem un patērētājiem un jo īpaši novērtēt pirktspējas ļaunprātīgu izmantošanu, kas varētu būt šādas koncentrācijas sekas;

2.   aicina Komisiju ierosināt atbilstīgus pasākumus, tostarp regulu, lai aizsargātu patērētājus, darba ņēmējus un ražotājus no dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas vai citas negatīvas ietekmes, kura atklāta izpētes laikā;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem.