Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 12. septembra paziņojumu "Stratēģija nomaļajiem reģioniem: sasniegumi un perspektīvas"(COM(2007)0507)", 2004. gada 12. maija (COM(2004)0343) un 2004. gada 23. augusta paziņojumus "Uzlabota partnerība nomaļajiem reģioniem: kopsavilkums un perspektīvas" (COM(2004)0543),

-   ņemot vērā EK līguma 299. panta 2. punktu, ko pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā aizstāj ar Līguma par ES darbību 349. un 355. punktu par nomaļāko reģionu specifiku, kā arī Līguma par ES darbību 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

-   ņemot vērā Briseles 2007. gada 14. decembra Eiropadomes prezidentūras secinājumu 60. punktu,

-   ņemot vērā nomaļāko reģionu priekšsēdētāju 13. konferences nobeiguma deklarāciju, kas parakstīta Madeirā 2007. gada 5. oktobrī,

-   ņemot vērā 2000. gada 25. oktobra rezolūciju par Komisijas ziņojumu par pasākumiem 299. panta 2. punkta īstenošanai: Eiropas Savienības nomaļie reģioni(1), 2005. gada 7. jūlija nostāju par priekšlikumu Padomes regulai par īpašiem pasākumiem lauksaimniecības nozarē Eiropas Savienības attālāko reģionu atbalstam(2) un 2005. gada 28. septembra rezolūciju par par ciešākām partnerattiecībām nomaļajiem reģioniem(3),

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A6-0158/2008),

A.   tā kā Azoru salām, Kanāriju salām, Gvadelupai, Gajānai, Madeirai, Martinikai, Reinjonai raksturīga nelabvēlīgo apstākļu pastāvība, intensitāte un kumulatīvā ietekme, tostarp liels attālums no Eiropas kontinenta, tas, ka tās ir salas vai mazas teritorijas, sarežģīts klimats un reljefs, tirgus ierobežotība;

B.   tā kā Senmartēna un Sentbartolomeja, kas gan administratīvi, gan politiski ir atdalītas no Gvadelupas, kā jaunie nomaļie rajoni (NR) tiek minēti Līguma par ES darbību 349. un 355. punktā (EK līgums, kas grozīts ar Lisabonas līgumu),

C.   tā kā NR tautsaimniecības struktūra, ko raksturo cieša saistība ar lauksaimniecību un zivsaimniecību, kas kopā ar pakalpojumiem (jo īpaši tūrismu) ir tautsaimnieciska darbība, kura ir ļoti svarīga rezerve nodarbinātības ziņā šajos reģionos;

D.   tā kā sociāli ekonomiskā ziņā NR ir atkarīgi no šo reģionu ekskluzīvo ekonomikas zonu (EEZ) zivsaimniecības resursiem un tā kā šo reģionu zvejas apgabali bioloģiskā ziņā ir ļoti neaizsargāti,

E.   tā kā NR tiešo ģeogrāfisko vidi raksturo ļoti ierobežota tirgus iespēja, savukārt NR tirgi ir ļoti pievilcīgi trešām kaimiņvalstīm;

F.   tā kā NR atrodas pilnīgā atkarībā no transporta līdzekļiem un papildizmaksas, kas saistītas ar cilvēku un preču pārvadājumiem, nepietiekamais transporta biežums un pārklājums, paaugstinātie tarifi, grūtības ieviest vai uzturēt transportu reģionālā līmenī ir galvenie šķēršļi NR tautsaimniecības attīstībai un piekļuvei NR;

G.   tā kā pēdējo trīs gadu laikā NR tieši skar svarīgas Kopienas reformas, tostarp finanšu plāna, reģionālās politikas 2007.–2013. gadam, Eiropas Zivsaimniecības fonda, Eiropas Lauksaimniecības un lauku attīstības fonda, valsts atbalsta, cukura un banānu koptirgus organizāciju, Īpašās izvēles programmas atkarībā no attāluma un novietojuma (POSEI) reformas attiecībā uz lauksaimniecību un zivsaimniecību, tā kā šīm izmaiņām bieži vien bija nopietnas sekas šajos reģionos,

H.   tā kā Eiropas Savienības politiskās prioritātes, kurām jāatbilst aizvien stingrākām starptautiskām saistībām, ko uzspiež globalizācija, jo īpaši attiecībā uz PTO, dažkārt ir pretrunā īpašajai intervencei, kas ieviesta NR labā;

I.   tā kā NR īpatsvars ir ievērojami samazinājies Eiropas Savienībai paplašinoties no 12 līdz 27 dalībvalstīm;

J.   tā kā NR tēls, ko bieži vien pielīdzina tādiem reģioniem, kuros tiek ieguldīts Kopienas vai valsts finansējums, neparādot šā finansējuma pozitīvo ietekmi, netiek kompensēta ar to patieso pievienoto vērtību, ko tie Eiropas Savienībai sniedz vides, kultūras, ģeostratēģijas, kā arī kosmosa jomā, kas ir priekšrocības, kuras nav pamanāmas uzreiz;

K.   tā ka NR rada Eiropai ļoti izdevīgu pozīciju Karību reģiona centrā, kaimiņos Mercosur, gar Āfrikas krastiem, Indijas un Atlantijas okeānā, kas dod iespēju ES pretendēt uz plašāko pasaules jūras telpu ar 25 miljoniem km2 ekskluzīvas tautsaimnieciskas teritorijas, kas bagāta visa veida resursiem,

Ciešākas partnerības ar nomaļākajiem reģioniem kopsavilkums

1.   pozitīvi vērtē, ka trīs gadus pēc tik nozīmīgu politisku dokumentu publicēšanas par ciešāku sadarbību ar nomaļākajiem reģioniem, Komisija iesniedz jaunu paziņojumu par šo jautājumu;

2.   prasa, lai, ņemot vērā izskatāmo jautājumu apjomu un attiecīgo politikas jomu sarežģītību, Komisijā tiktu saglabāts Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, kas atbild par NR, lai tiktu palielināts tās darbinieku skaits, lai nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus tās uzdevumu veikšanai;

3.   atzīmē, ka paziņojumā sniegts ļoti pozitīvs Komisijas darbības kopsavilkums, lai gan daudzi pasākumi, par kuriem tā ir gandarīta, tikai daļēji atbilst NR vajadzībām (jo īpaši transporta un pieejamības jomā, pētniecības, zivsaimniecības vai reģionu sadarbības jomā), ka nav nekādas atsauces par to, ko paveikuši NR, piemēram, atjaunojot valsts atbalsta sistēmas;

4.   konstatē, ka struktūrfondu intervence joprojām sekmē NR attīstību; tomēr pauž vēlmi, lai kohēzijas pasākuma līmenis, kas sasniegts šajos reģionos, tiktu novērtēts, izmantojot citus rādītājus, nevis tikai NKP attiecībā uz vidējo Kopienā, kā arī, lai kohēzijas politika tiktu labāk daudzpusīgi apvienota ar citām Kopienas politikas jomām, lai stiprinātu sinerģiju; prasa Komisijai parādīt lielāku elastību un aizvien labāk tās pašreizējās politikas jomas piemērot NR realitātei, pamatojoties uz EK līguma 299. panta 2. punktu;

5.   pieņem zināšanai apmierinošos rezultātus saistībā ar POSEI (lauksaimniecība un zivsaimniecība) un cukurniedru, ruma un banānu nozarē; aicina patiesi ņemt vērā tās finansiālās sekas, ko šīm lauksaimniecības nozarēm varētu radīt pašreizējās starptautiskās pārrunas, ko uzsākusi PTO; joprojām saglabā modrību attiecībā uz POSEI vidusposma pārskatu un diferencēto nodokļu sistēmu novērtējumu;

6.   atbalsta to, ka NR specifika prasa tādu stratēģiju, kuras pamatā ir tāda politika un tādi pasākumi, kas nav pakļauti pārejas kritērijiem, ne bagātības konjunktūras izmaiņās, kas piemērotas to atšķirīgajām vajadzībām, un kura reaģēs uz nepārtrauktām grūtībām, kurām ir pakļauti NR.

7.   prasa Komisijai, lai tā, ņemot vērā NR īpatnības un to atšķirības, no vienas puses, un nozīmi, kāda tiem ir kopīgajā ES jūras politikā, no otras puses, savā plānā iekļauj šo reģionu zivsaimniecības nozaru atbalsta pasākumus; uzskata, ka Komisijai būs jānodrošina NR zvejas flotēm tā sauktā pozitīvā diskriminācija attiecībā uz zivsaimniecības resursu pieejamību šo reģionu ūdeņos un patiešām īpaša uzmanība jāvelta nerūpnieciskās zvejas ilgtspējīgai saglabāšanai;

Nobriešanas posms ciešākai partnerībai ar nomaļākajiem reģioniem

8.   pauž nozēlu, ka Komisijas izvirzītie priekšlikumi saistībā ar nobriešanas posmu visvairāk attiecas uz jau esošajiem pasākumiem vai tiem, kuri atrodas nobeiguma posmā (Eiropas transporta infrastruktūra, Eiropas enerģētikas tīkli, Septītā pamatprogramma pētniecības un tehnoloģiju attīstībai, Pamatprogramma par jauninājumiem un konkurētspēju vai reģionālo politiku); gaida izskaidrojumu saistībā ar konkrētiem un operatīviem līdzekļiem, kas piedāvāti nomaļajiem reģioniem, lai attīstītu to iespējas;

9.   pauž bažas par to, ka Komisija aizvien lielāku nozīmi piešķir Kopienas NR politikas novērtēšanas instrumentiem, kā arī nelabvēlīgo apstākļu kvantitatīvi aprēķināmās ietekmes novērtēšanai šajos reģionos, lai izstrādātu ar attālinātību saistīto papildizmaksu kompensācijas metodes;

10.   pauž vēlmi, lai šī tendence ņemt vērā aizvien matemātiskākus pasākumu pamatojumus nekļūst par ieganstu ES NR politikas daļas pārskatīšanai vai par ieganstu tam, ka prasot no viņiem apvienot pārāk grūti apvienojamus noteikumus, NR iestāžu darbinieki un uzņēmēji zaudē motivāciju;

11.   pauž nožēlu par intereses zudumu, ko iesākumā izrādīja Tirdzniecības ģenerāldirektorāts attiecībā uz NR specifikas ievērošanu, apspriežot EPN, neatlaidīgi prasa Komisijai meklēt kompromisu, kurā saistībā ar galīgajiem nolīgumiem, kas tiks slēgti ar ĀKK valstīm, būtu ņemtas vērā attiecīgo NR intereses;

12.   aicina Komisiju sniegt pierādījumus par patiesu nodomu veicināt NR iekļaušanu, lai piešķirtu nozīmi tam rīcības plānam kaimiņattiecību jomā, ko tā apsolīja 2004. gadā;

13.   pauž bažas par dažiem Komisijas ieteiktajiem pasākumiem transporta nozarē, jo īpaši specifisko vajadzību novērtēšanā vai vides ārējo izpausmju ievērošanā; atkārtoti apstiprina diferencētas attieksmes nepieciešamību attiecībā uz NR šajā jautājumā, jo īpaši saistībā ar civilās aviācijas iekļaušanu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, lai netiktu apdraudēts tas, kas ir paveikts NR pieejamības deficīta kompensēšanā;

14.   uzskata, ka Kopienas intervencei jābūt ierosmes katalizatoram, lai NR būtu iesākums izcilības centriem saistībā ar publiskā un privātā sektora partnerību, par pamatu ņemot nozares, kas liek lietā to priekšrocības un prasmes, piemēram, atkritumu pārvaldību, atjaunojamo enerģiju, enerģētisko pašpietiekamību, bioloģisko dažādību, studentu mobilitāti, pētniecību klimata jomā vai arī krīžu pārvaldību;

15.   atgādina, ka vairāki pasākumi un programmas, kas jāturpina un jāuzsāk saistībā ar NR, spēj dot nozīmīgu ieguldījumu noteiktajās Kopienas un starptautiskajās prioritātēs, jo īpaši klimata sasilšanas, bioloģiskās dažādības aizsardzības, atjaunojamās enerģijas jomā, veselības jomā jaunattīstības valstīs, pārtikas, tautsaimnieciskās darbības un ražošanas dažādošanas jomā; pauž gandarījumu, jo īpaši par programmas NET-BIOME īstenošanu, kas ir nozīmīgs paraugs attiecībā uz NR potenciālu zinātniskās pētniecības jomā; tomēr ir neizpratnē par to, ka par spīti daudzajiem projektiem un NR lielajam potenciālam, to iekļaušana Eiropas Pētniecības telpā vēl ir gausa;

15.  a {0>demande que les efforts jusqu'ici engagés en direction des RUP soient poursuivis pour accroître la mise en place de dispositifs locaux de recherche à la hauteur des potentiels, d'une part, et favoriser et aider le développement d'universités attractives, performantes, dotées de réels moyens, et à la hauteur des universités présentes sur les territoires de l'Union, d'autre part;<}0{>prasa turpināt līdz šim uzsāktos centienus attiecībā uz īpaši nomaļajiem reģioniem, lai, no vienas puses, paātrinātu potenciālam atbilstošu vietēja līmeņa pētniecības pasākumu kopuma ieviešanu un, no otras puses, veicinātu piesaistošu un efektīvu universitāšu attīstību, kuras būtu nodrošinātas ar reāliem līdzekļiem un atbilstu pašreiz Eiropas Savienības teritorijā darbojošos universitāšu līmenim;

Debates par Eiropas Savienības stratēģijas nākotni attiecībā uz NR

16.   pauž gandarījumu par Komisijas iniciatīvu uzsākt debates publisku apspriežu veidā par stratēģiju attiecībā uz nomaļajiem reģioniem, kuru rezultāti veicinās jauna priekšlikuma izstrādi pirms 2009. gada;

17.   tomēr uzstāj, lai šīs debates neaprobežotos tikai ar minētajām problēmām (klimata pārmaiņas, demogrāfiskā attīstība un migrācijas plūsmu pārvaldība, lauksaimniecība, jūras politika), pat, ja ir skaidrs, ka šīs tēmas nevar neņemt vērā, uzskata, ka debatēs noteikti jāiekļauj Lisabonas stratēģijas ieviešana NR;

18.   neatlaidīgi prasa, lai EK līguma 299. panta 2. punkta (pēc tam Līguma par ES darbību 349. panta un 355. panta) piemērošanas lauks, kas ir Eiropas Savienības politikas atbalsta punkts attiecībā uz tās NR un Komisijas dienestu uzmanības pamats, ko tie velta NR, tiktu iekļauts debašu darba kārtībā, lai tām piešķirtu nepieciešamo juridisko, institucionālo un politisko spēku;

19.   uzsver publisko pakalpojumu nozīmi NR tautsaimniecības, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā, jo īpaši gaisa transporta un jūras transporta, pasta, enerģētikas un komunikāciju nozarēs;

20.   prasa steidzami veikt pasākumus, lai NR novērstu nepārtraukto bezdarbu, nabadzību un nevienlīdzību ienākumu pārdalē, jo tur šajās jomās ir visaugstākais līmenis Eiropas Savienībā;

21.   aicina Komisiju sniegt atbalstu dalībvalstīm, kuras plāno īstenot Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. panta 6. punkta pārējas klauzulu;

22.  uzskata, ka NR sniedz iespēju Eiropas Savienībai pašreizējā diskusijā gan par klimata pārmaiņām, gan par neparedzētu gadījumu uzraudzību, zaudējumu novēršanu, reaģēšanu uz katastrofām, gan par ekosistēmu saglabāšanu; prasa šajā sakarā, lai Padome cik iespējams drīz pieņem priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, kurā īpaša vērība veltīta nomaļākajiem reģioniem; pauž vēlmi arī, lai Komisijas priekšlikumos, ar mērķi stiprināt Eiropas Savienības reaģēšanas spēju katastrofu gadījumos, tiktu izmantota pieredze, kas saistīta ar šo reģionu ģeogrāfisko izvietojumu;

23.  aicina nākamajā kopējā imigrācijas politikā īpašu uzmanību veltīt NR situācijai, kuri visi veido Eiropas Savienības ārējo robežu, kuriem kaimiņos ir mazāk labvēlīgas trešās valstis, kuri pakļauti ļoti spēcīgam migrācijas spiedienam, kopā ar demogrāfisko pieaugumu, kas vēl joprojām bieži vien ir augstāks par vidējo pieaugumu Kopienā, izraisot satraucošu tautsaimniecības un sociālo spriedzi šajos reģionos;

24.   prasa, lai Kopienas atbalsts NR lauksaimniecībai, kas tiek minēts ne tik izvērsti kā pārējās tēmas, būtu padziļinātas analīzes priekšmets saistībā ar patieso uzdevumu noteikšanu, nepieciešamību attīstīt vietējo pašpietiekamību, lauksaimnieku ienākuma līmeni, atbalstu ražotāju organizācijām, lai veicinātu viņu produktu laišanu tirgū, vides aspekta nozīmi un tiktu ņemta vērā tā tirdzniecības atvērtības ietekme, ko īsteno EPN un tie brīvās tirdzniecības nolīgumi, kuri ir sarunu posmā ar vairākām Latīņamerikas valstīm;

25.   uzskata, ka NR jābūt Eiropas Savienības jūras politikas centrā, uzstāj, lai debates par šo jautājumu jo īpaši būtu vērstas uz šo reģionu lomu jūru, okeānu un piekrastes teritoriju ilgtspējīgas izmantošanas jomā, kā arī starptautiskās jūrniecības pārvaldības jomā;

26.   prasa Komisijai, Padomei un citām attiecīgajām ES iestādēm efektīvi un atbilstoši nodrošināt Kopienas turpmāko finansējumu Eiropas Savienības palīdzības stratēģijai NR, kā arī to trūkumu kompensācijai, kas saistīt ar to attālinātību;

27.   iesaka, līdzīgi kā NR līdzdalību Eiropas Savienības jauninājumu politikā un digitālās plaisas likvidēšanā, lai nodrošinātu šo reģionu iedzīvotājiem pilnīgu piekļuvi tiem plašsaziņas un komunikācijas līdzekļiem, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, piemēram, platjoslas tīmeklim, par prioritārām diskusiju jomām uzskatīt arī līdzekļus vietējo tirgu ierobežotības pārvarēšanai, aizvien atvērtāku konkurētspējīgu vidi, sarežģīto piekļuvi Eiropas kontinentālajiem vai attiecīgajiem reģionālajiem tirgiem, Eiropas reģionālās attīstības fonda/Eiropas attīstības fonda un Eiropas reģionālās attīstības fonda/Attīstības sadarbības finanšu instrumenta finanšu sadales uzlabošanu sadarbības projektiem ar kaimiņvalstīm;

28.  uzstāj, lai partnerība, kas nepieciešama, lai debates gūtu panākumus, netiktu attiecināta tikai uz Eiropas, valsts un vietējām iestādēm, bet lai tās būtu iespēja, kā tas bija pagātnē, diskusijā iekļaut nomaļo reģionu tautsaimniecības kopumu, ko pārstāv strukturētas organizācijas, kuras ikdienā sastopas ar Kopienas politikas ietekmi uz vietas; prasa, lai Komisijas organizētās partnerības konferences par NR Eiropas stratēģijas nākotni beigās, kas notika Briselē 2008. gada 14. un 15. maijā, Komisija nevilcinoties publicē jaunu paziņojumu, kurā ņemti vērā tie sasniegumi, kas kļuvuši zināmi debašu laikā;

29.   uzskata, ka īpašo NR priekšrocību vērtības palielināšana, jo īpaši to izmantošana par ES priekšposteņiem ārpus Eiropas kontinenta, ir labākā stratēģija, lai nodrošinātu šo reģionu endogēnu un ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši izmantojot tūrismu, kurā iekļauta visa šo reģionu vēstures un kultūras, mākslas un arhitektūras mantojuma bagātība, kuras saglabāšana ir Eiropas Savienības uzdevums;

o
o   o

30.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī Reģionu komitejai, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, NR valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī NR Priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājiem.

(1) OV C 197, 12.7.2001., 197. lpp. (2) OV C 157 E, 6.7.2006., 497. lpp. (3) OV C 227 E, 21.9.2006., 512. lpp.