Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai "ES Patērētāju politikas stratēģija 2007.–2013. gadam ‐ patērētāju tiesību nodrošināšana, labklājības uzlabošana, efektīva aizsardzība" (COM(2007)0099),

–   ņemot vērā Padomes rezolūciju par ES Patērētāju politikas stratēģiju 2007.–2013. gadam, kuru pieņēma 2007. gada 30. un 31. maija sanāksmē,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 27. septembra rezolūciju par pārrobežu pakalpojumu sniedzēju pienākumiem(1),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 6. septembra rezolūciju par Zaļo grāmatu par patērētāju acquis pārskatīšanu(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 4. septembra rezolūciju "Vienotā tirgus pārskatīšana ‐ šķēršļu un neefektivitātes novēršana, uzlabojot īstenošanu un izpildi"(3),

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 21. jūnija rezolūciju par patērētāju uzticēšanos digitālajai videi(4),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai" (COM(2007)0724),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Vispārējas nozīmes pakalpojumi, tostarp vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi ‐jauns Eiropas uzdevums"(COM(2007)0725), kas pievienots paziņojumam par vienotu tirgu 21. gadsimta Eiropai,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Iespējas, pieejamība un solidaritāte: īstenojot jaunu sociālo redzējumu 21. gadsimta Eiropai" (COM(2007)0726),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu "Iniciatīvas finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā" (SEC(2007)1520), kas pievienots Komisijas paziņojumam par vienotu tirgu 21. gadsimta Eiropai,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0155/2008),

Ievads

1.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ES Patērētāju politikas stratēģiju, kā arī Komisijas centienus ieviest patērētāju kultūru, nodrošinot augstāka līmeņa patērētāju informētību, kas ir pašreizējā tiesiskā regulējuma labākas transponēšanas un īstenošanas pamats;

2.   uzskata, ka ir vajadzīga horizontālā pieeja patērētāju politikai un ka ir svarīgi ņemt vērā patērētāju intereses visās attiecīgajās politikas jomās, lai nodrošinātu, ka patērētāji visā ES būtu labi aizsargāti; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzsver vajadzību nodrošināt, ka iekšējais tirgus lielākā mērā ir pielāgots iedzīvotāju cerībām un interesēm; uzsver, ka patērētāju aizsardzība un iekšējā tirgus izveide nav savstarpēji konkurējoši, bet gan viens otru papildinoši mērķi; šajā sakarā atgādina Komisijai, ka patērētāju politika ir jāievieš visās politikas jomās jau ietekmes novērtēšanas posmā;

3.   uzskata, ka patērētāju aizsardzību var nodrošināt ar tiesību aktu palīdzību vienīgi tad, ja tie ir labāki un vienkāršāki, kā arī ja tie ir sagatavoti, iesaistoties visiem kompetentajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem ‐ Veselības un patērētāju aizsardzības ĢD, Tiesiskuma, brīvības un drošības ĢD, Iekšējā tirgus un pakalpojumu ĢD un Konkurences ĢD;

4.   uzsver to, ka patērētāju acquis pārskatīšanai ir jānoved pie saskaņotāka patērētāju tiesību tiesiskā regulējuma; atgādina savu izvēli pieņemt jauktu pieeju, tas ir, horizontālu instrumentu ar galveno mērķi nodrošināt pašreizējo tiesību aktu saskaņotību un novērst nepilnības, apvienojot konsekventā tiesību aktā starpnozaru jautājumus, kas kopīgi visām direktīvām; uzskata, ka īpašus jautājumus jāturpina izskatīt atsevišķi nozaru direktīvās; ilgu laiku piemērotos patērētāju tiesību principus vajadzētu piemērot arī digitālajā jomā; šajā sakarā mudina īstenot aquis pārskatu, veikt vairāk patērētāju aizsardzības pasākumu, tostarp privātuma un drošības jomā digitālajā pasaulē, tomēr neuzliekot privātajam sektoram papildu nepamatotu slogu;

5.   pauž nožēlu par līgumtiesību mazo nozīmi patērētāju aizsardzībā un aicina Komisiju izmantot līgumtiesību projektā panāktos rezultātus, vajadzības gadījumā tos pārorientējot;

6.   tā kā mazumtirdzniecības iekšējā tirgus izveidei visvairāk traucē nedrošība attiecībā uz patērētāju līgumiem, atbalsta Komisijas centienus ieviest standarta līgumus un ar tiešsaistē noslēgtiem līgumiem saistītus noteikumus, kuriem būtu vienāds spēks visās dalībvalstīs;

7.   uzsver patērētāju organizāciju svarīgo nozīmi patērētāju kultūras uzlabošanā; uzskata, ka spēcīgas un neatkarīgas patērētāju organizācijas ir efektīvas patērētāju politikas stūrakmens; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt šādām organizācijām atbilstošu finansējumu; ierosina Komisijai, izstrādājot likumdošanas priekšlikumus saistībā ar patērētāju aizsardzību, vairāk sazināties ar nevalstiskajām patērētāju organizācijām, kuras var vislabāk noteikt patērētāju patiesās vajadzības;

8.   atzinīgi vērtē ierosinājumu Komisijā norīkot sadarbības koordinatorus; mudina visus attiecīgos ģenerāldirektorātus publicēt gada pārskatus par to, kā patērētāju politika tiek integrēta to atbildības jomā;

9.   uzskata, ka efektīva patērētāju aizsardzības sistēma, kas darbojas visā Eiropā, dos labumu gan patērētājiem, gan konkurētspējīgiem ražotājiem un tirgotājiem; uzsver to, ka tas radīs stimulu uzņēmējiem ražot un pārdot ilgākai lietošanai paredzētus produktus, kā rezultātā izaugsme būs ilgtspējīgāka; uzsver to, ka ir vajadzīga efektīva un uzlabota patērētāju aizsardzība, lai sasniegtu labāk funkcionējošu iekšējo tirgu;

10.   aicina ieviest pasākumus, lai nodrošinātu, ka salīdzinoši nelielie 27 valstu tirgi ES tiktu pārveidoti par lielāko mazumtirdzniecības tirgu pasaulē; uzskata, ka, lai to panāktu, iedzīvotājiem ir jājūtas vienlīdz droši, iepērkoties internetā vai vietējā stūra veikalā, un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir jāvar paļauties uz vienādiem vienkāršiem noteikumiem visā iekšējā tirgū; aicina Komisiju izskatīt veidus, kā uzlabot MVU aizsardzību, jo īpaši izmantojot Mazo uzņēmumu aktu;

11.   uzsver, ka ES iekšējā tirgus pilnīgai izveidei ir jābūt prioritātei; atzīst eiro labvēlīgo ietekmi, jo tas palīdz samazināt darījumu izmaksas, ļauj patērētājiem vieglāk veikt cenu pārrobežu salīdzināšanu un palielina iekšējā mazumtirdzniecības tirgus potenciālu; mudina jaunās dalībvalstis turpināt reformu īstenošanu, lai tās spētu ieviest eiro, tiklīdz tās būs panākušas atbilstību Māstrihtas kritērijiem, un lai tādējādi pilnībā baudītu priekšrocības, ko nodrošina vienotās valūtas labvēlīgā ietekme iekšējā tirgū; pieprasa atcelt visus vēl pastāvošos ierobežojumus un šķēršļus, lai garantētu patērētāju uzticēšanos, veicot pārrobežu pirkumus un slēdzot pārrobežu līgumus, sevišķi attiecībā uz pakalpojumiem, vienlaikus paturot prātā, ka ir jāīsteno īpaša pieeja attiecībā uz valodu, kultūru un patērētājiem tīkamāko izvēli;

12.   uzsver, ka Eiropas patērētāju politikas normām un pašregulācijas iniciatīvām jākalpo par piemēru globālajiem standartiem un paraugpraksei un atzinīgi vērtē to, ka Eiropa ir tendences noteicējs, izmantojot savu "maigo varu", lai uzlabotu patērētāju tiesības visā pasaulē;

13.   mudina Komisiju arī turpmāk nodrošināt spēcīgu atbalstu patērētāju tiesību ievērošanai attiecībā uz produktu drošību, nodrošinot CE zīmes viengabalainību un uzlabojot tirgus uzraudzību visos attiecīgajos dalībvalstu līmeņos, izmantojot RAPEX sistēmu (Kopienas ātrās ziņošanas sistēmu brīdināšanas sistēmu nepārtikas patēriņa precēm), dalībvalstīm apmainoties ar paraugpraksi tirgus uzraudzības jomā; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu pastāvošo tiesību aktu atbilstošu īstenošanu un pilnīgu piemērošanu dalībvalstīs, cita starpā novērtējot iespēju pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību(5) ("Produktu vispārējas drošības direktīvu"); atgādina, ka CE zīmi var kļūdaini interpretēt, to uzskatot par norādi, ka trešā puse ir veikusi pārbaudes, vai izcelsmes norādi, atgādina arī, ka Komisiju lūdza(6) sagatavot patērētāju drošības marķējuma jomas padziļinātu analīzi, kurai vajadzības gadījumā jāpievieno likumdošanas priekšlikumus;

14.   atzinīgi vērtē Komisijas centienus starptautiskā līmenī stiprināt sadarbību preču drošības jomā, jo īpaši, sadarbojoties ar Ķīnas, ASV un Japānas iestādēm; atzīmē, ka pastāvīgas sarunas un informācijas apmaiņa par ražojumu drošību ir visu iesaistīto pušu interesēs un tam ir svarīga nozīme patērētāju uzticības veidošanā; mudina Komisiju par šo jautājumu regulāri atskaitīties Parlamentam;

Uzlabota zināšanu bāze

15.   uzskata, ka parasti var pieņemt, ka pirms pirkuma izdarīšanas patērētāji rīkojas racionāli, vienlaikus neesot pilnīgi informētiem par savām tiesībām problēmu gadījumā; šī iemesla dēļ aicina lielāku uzmanību pievērst patiesajai patērētāju uzvedībai un tajā pašā laikā ņemt vērā neaizsargāto grupu, piemēram, bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar noteiktiem spēju traucējumiem, īpašās vajadzības; atgādina par nesen pieņemto budžeta pozīciju, ko Parlaments ierosināja pilotprojektam, kura mērķis cita starpā ir izstrādāt patērētāju datubāzi un veikt pētījumus un aptaujas, kā arī salīdzināt dalībvalstu sasniegumus; atzinīgi vērtē Komisijas darbu, sagatavojot patērētāju politikas progresa ziņojumu, kas palīdzēs uzlabot sapratni par, cita starpā, cenu struktūrām, kā arī patērētāju uzvedību un apmierinātību;

16.   uzsver, ka visi saskaņošanas pasākumi ir jāveic uzmanīgi, lai risinātu patiesās problēmas, ar ko saskaras patērētāji iekšējā tirgū; uzskata, ka, ja patiesi ir nepieciešama saskaņošana, tai ir jābūt pilnīgai, lai nepieļautu, ka patērētāju aizsardzība ES ir nepilnīga un uzņēmumiem ir grūti to ievērot starptautiskajā tirdzniecībā; norāda, ka esošā situācija rada neapšaubāmu šķērsli MVU, kuri mēģina paplašināt tirdzniecību visā Eiropā, un ir mulsinoša patērētājiem;

17.   uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai patērētājiem būtu prasmes un līdzekļi, kas nepieciešami, lai vairotu uzticību digitālai videi; uzsver, ka personas dati ir kļuvuši par tirdzniecības preci, kā arī par tirdzniecības metožu sastāvdaļu, piemēram, gadījumos, kad piedāvājums tiek pielāgots patērētāju uzvedībai; tāpēc uzskata, ka datu aizsardzības un privātuma noteikumi jāiekļauj ikvienā ar patērētājiem saistītā stratēģijā; uzsver, ka dati ir pieejami izmantošanai jebkurā brīdī jebkurā pasaules daļā; uzsver, ka likumdevējiem kopā ar rūpniecības nozaru un patērētāju organizāciju pārstāvjiem steidzami jāizstrādā vispārēji datu aizsardzības standarti;

18.   uzsver jaunu un aizvien biežāk lietotu pārdošanas veidu, piemēram, elektroniskās tirdzniecības, nozīmi, stiprinot konkurenci iekšējā tirgū un tā veicinot arī patēriņa spēju; uzskata, ka elektroniskā tirdzniecība ir jo īpaši piemērota finanšu, banku un apdrošināšanas tirgiem, un mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt labvēlīgākus nosacījumus pārrobežu elektronisko pirkumu attīstībai; prasa Komisijai veikt pētījumu par tiem dažādajiem mehānismiem, ko dalībvalstīs izmanto patērētāju un uzņēmumu domstarpību novēršanai, ar šā pētījuma palīdzību cenšoties noskaidrot un veicināt efektīvo mehānismu izmantošanu; mudina veidot stabilu pamatu patērētāju aizsardzībai, kas ir nozīmīga, jo īpaši finanšu pakalpojumu jomā;

19.   atzinīgi vērtē to, ka Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma tiek izmantota kā instruments, lai vēl vairāk uzlabotu analītisko un empīrisko sapratni par patērētāju uzvedību;

20.   uzskata, ka patērētāju aizsardzībai jābūt neatņemamai uzņēmumu preču un pakalpojumu plānošanas un projektēšanas daļai, un ka ir svarīgi pārbaudīt tirgus izmaiņas;

21.   aicina veikt pasākumus, lai uzlabotu ES līmeņa dialogu starp patērētāju organizāciju un rūpniecības nozaru pārstāvjiem, vērtību ķēdes procesā iesaistot visus dalībniekus; uzskata, ka labs dialogs, tostarp informācijas par paraugpraksi apmaiņa, varētu samazināt problēmas iekšējā tirgū; atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt patērētāju politikā iesaistīto pušu līdzdalību apspriežu un politikas izstrādes procesā; atzinīgi vērtē centienus stiprināt patērētāju aizsardzību un informētību jaunajās dalībvalstīs; uzsver, cik svarīgi ir arī turpmāk atbalstīt patērētāju organizācijas Eiropas Savienībā, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs;

22.   uzsver to, ka patērētāju kultūras izveidi veicina sistemātiska patērētāju izglītošana par viņu tiesībām un to aizstāvēšanu; šī iemesla dēļ ES un dalībvalstīm ir jāsniedz lielāks ieguldījums patērētāju informēšanas un izglītošanas kampaņās, pareizajam patērētāju segmentam nodrošinot pareizo informāciju; uzsver, ka patērētāju izglītošanai ir jābūt mūžizglītības daļai un iesaka patērētāju informēšanai izmantot jaunās tehnoloģijas (jo īpaši internetu);

23.   uzskata, ka, izstrādājot patērētāju politiku, īpaša uzmanība jāpievērš neaizsargāto grupu, piemēram, bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar noteiktiem spēju traucējumiem, īpašajām vajadzībām un ka jāņem vērā demogrāfiskās izmaiņas;

24.   uzsver, ka, izstrādājot rādītājus un statistiku, lai noteiktu atsevišķas problēmu jomas dažādām patērētāju grupām, jāņem vērā dzimuma, kā arī vecuma un etniskie faktori;

Pievērst lielāku uzmanību pakalpojumiem

25.   atgādina par Eiropas Parlamenta rezolūciju saistībā ar pārrobežu pakalpojumu sniedzēju pienākumiem; gaida Komisijas darba programmu šajā jautājumā; lūdz Komisiju papildus precizēt savus nolūkus, ja tādi ir, turpmākajām iniciatīvām šajā jomā;

26.   īpaši norāda, ka ir svarīgi sekmēt pārrobežu darījumus, lai sniegtu vairāk brīvas izvēles, un uzsver konkurences politikas un pārdomātam patēriņam veltītu izglītojošu pasākumu nozīmi, nodrošinot patērētājiem labākās izvēles iespējas cenas, kvalitātes un sortimenta ziņā, jo īpaši attiecībā uz pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem, piemēram, pārtiku, mājokli, kā arī izglītības, veselības aprūpes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju pakalpojumiem; uzsver, ka pakalpojumu tirgus turpmāka liberalizācija ir jo īpaši vajadzīga, lai veicinātu konkurenci, tā piedāvājot patērētājiem zemākas cenas; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt jauninājumus finanšu pakalpojumu nozarē, lai nodrošinātu patērētājiem labākas izvēles iespējas;

27.   uzsver to, ka papildus atbilstošiem un efektīviem pasākumiem patērētāju aizsardzībai jānodrošina laba komunikācija šajā jautājumā, lai patērētājiem būtu skaidrs, kā aizsargāt savas tiesības saskaņā ar iekšējā tirgus tiesību aktiem un citiem tiesību aktiem, no kuriem viņi var gūt labumu;

28.   uzskata, ka, pabeidzot finanšu pakalpojumu iekšēja tirgus izveidi, īpaša uzmanība ir jāvelta tam, lai garantētu patērētāju aizsardzību un izvēles tiesības; uzsver, ka finanšu, banku un apdrošināšanas nozares produkti ir ārkārtīgi komplicēti, un, lai iedrošinātu iedzīvotājus vairāk izmantot šos produktus, sevišķi saistībā ar savas nākamās pensijas nodrošinājumu, ir jāīsteno politika patērētāju labākai informētībai un konsultēšanai, šādi garantējot, ka patērētāji apzinās visas izvēles iespējas; tomēr uzsver, ka patērētāju aizsardzība nedrīkst būt protekcionisma attaisnojums; īpaši vērš uzmanību uz to, ka tieši tirgus konjunktūrai ir jāveicina pilnībā integrēts finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgus;

29.   uzskata, ka attiecībā uz finanšu tirgiem galvenais uzdevums ir visu ES tiesību aktu transponēšana un pilnīga īstenošana, kā arī to saskaņošana visās dalībvalstīs; iesaka stiprināt pašreiz spēkā esošo tiesību aktu vienveidīgu izpildi, pirms tiek piedāvāti papildu noteikumi; saistībā ar jaunajiem tiesību aktiem mudina Komisiju ievērot labāka regulējuma principu, neradot nepamatotu papildu apgrūtinājumu ne patērētājiem, ne ražotājiem;

Uzlabota pārsūdzības pieejamība

30.   atzinīgi vērtē to, ka stratēģijā ir pievērsta uzmanība labākai izpildei un pārsūdzības mehānismiem, jo tie ir svarīgi faktori, veidojot patērētāju uzticību; uzskata, ka patērētāju uzticības veidošana ir svarīgākais faktors preču un pakalpojumu iekšējā tirgus pabeigšanai; atbalsta turpmāku darbu šajā jautājumā;

31.   uzskata, ka domstarpības starp patērētājiem un uzņēmējdarbības pārstāvjiem galvenokārt ir jānoregulē ārpus tiesas, jo risinājums, kas panākts ar ārpustiesas pārsūdzības līdzekļiem, var būt daudz ātrāks un saistīts ar zemākām izmaksām; šim mērķim ir jāstiprina Eiropas patērētāju centri un SOLVIT, kā arī jāpiešķir lielāki finanšu līdzekļi šo centru tīklam; atgādina, ka dalībvalstis var prasīt, lai puse, kas vēlas uzsākt tiesvedību, iepriekš apspriežas ar atbildētāju, lai dotu viņam iespēju pārtraukt pienākumu neizpildes procesu;

32.   jāatgādina, ka alternatīvas strīdu izšķiršanas sistēmas pēc sava rakstura ir alternatīvs risinājums salīdzinājumā ar tradicionālajiem un formālajiem juridiskajiem mehānismiem; tādēļ stimuls lietot alternatīvas strīdu izšķiršanas sistēmas ir atkarīgs no tā, vai pastāv juridiski saistošās tiesību normās noteiktas alternatīvas, kuras nodrošina patērētajiem efektīvu, viegli pieejamu un nediskriminējošu kompensācijas mehānismu;

33.   atgādina, ka elektroniskās tirdzniecības pieaugums rada nepieciešamību visā ES saskaņot alternatīvas strīdu izšķiršanas sistēmas, lai tās atbilstu prasībām, kas iekļautas Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikumā 98/257/EK par principiem, kas piemērojami ārpustiesas procedūrām(7); un Komisijas 2001. gada 4. aprīļa Ieteikumā 2001/310/EK par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā(8) ir jāiegulda vēl vairāk darba tiešsaistes strīdu atrisināšanā, ko Parlaments ir prasījis jau vismaz kopš 1999. gada;

34.   atgādina, ka no Kopienas tiesību aktiem izrietošo tiesību efektīvas īstenošanas nodrošināšana galvenokārt ir dalībvalstu pienākums; tās ir atbildīgas par valsts procesuālo tiesību aktu pieņemšanu tā, lai šīs tiesības būtu viegli īstenojamas, sniedzot labumu gan patērētājiem, gan uzņēmējiem; pirmkārt, Kopiena nav kompetenta norādīt, kādi noteikumi jāpieņem valsts procesuālajos tiesību aktos, turklāt saskaņā ar Līguma 5. pantu Kopienas rīcība ir samērīga ar Līguma mērķiem; rezultātā saskaņā ar minēto pantu pēc iespējas ir jāņem vērā valstu tiesību sistēmu īpatnības, piedāvājot dalībvalstīm dažādas iespējas ar līdzvērtīgu iedarbību;

35.   aicina Komisiju izpētīt iespēju izveidot īpašu Eiropas patērētāju ombudu, kurš nodarbotos ar pārrobežu lietām; atzīmē, ka vairākām dalībvalstīm vairākās nozarēs ir patērētāju ombudi, kuri sniedz palīdzību patērētājiem to attiecībās ar uzņēmumiem; uzskata, ka Komisija varētu izpētīt šādas pieejas izmantošanu katrā valstī atsevišķi;

36.   atzīmē, ka dažās, bet ne visās dalībvalstīs jau pastāv specifiski patērētāju pārsūdzības sistēmas elementi, piemēram, vienota rīcība, grupu rīcība, pārstāvju rīcība, pārbaudes lietas un negodīgā ceļā iegūta labuma atgūšanas procedūras; norāda, ka tā rezultātā pārrobežu lietās uz patērētājiem šajā sakarā var attiekties dažādas normatīvās prasības;

37.   atgādina, ka jau Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīvā 98/27/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību(9) mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība; uzsver, ka šajā direktīvā patērētāju organizācijām dotas, cita starpā, tiesības sākt pagaidu tiesiskās aizsardzības procedūras; prasa Komisijai iesniegt Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtēts, cik lielā mērā un kāpēc ar šo direktīva panāca vai nepanāca cerētos uzlabojumus saistībā ar patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību;

38.   uzskata, ka pirms uzsākt pārdomu procesu par tiesību aktiem ES līmenī, jāveic padziļināta izpēte par pašreizējām problēmām, ja tādas pastāv, un gaidāmajiem ieguvumiem patērētājiem;

39.   uzskata, ka vairākās dalībvalstīs ir konstitucionālas prasības, kas jāņem vērā, izstrādājot patērētāju pārsūdzības Eiropas modeli; turklāt uzskata, ka pilnībā jāievēro Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants; aicina Komisiju iesniegt ziņojumu Parlamentam un Padomei par to, kā šajā sakarā panākt nepieciešamo līdzsvaru starp patērētāju, to organizāciju un uzņēmumu tiesībām;

40.   aicina Komisiju uzmanīgi izvērtēt jautājumu par patērētāju pārsūdzībām dalībvalstīs, paturot prātā, ka jebkuriem jauniem tās priekšlikumiem šajā jomā jābalstās uz padziļinātu pašreizējo problēmu un gaidāmo ieguvumu patērētajiem izpēti un ka attiecībā uz pārrobežu procedūrām un iespējamām kolektīvās pārsūdzības sistēmām jāveic plaši pētījumi, izmantojot pieredzi visā pasaulē, īpaši ņemot vērā paustās bažas par ASV modeļa pārmērībām un trūkumiem, un skaidri izpētot jautājumu par piemērotu juridisko pamatu ES līmenī saistībā ar šādu instrumentu; lūdz Komisiju nepieciešamības gadījumā ierosināt saskaņotu Eiropas līmeņa risinājumu, nodrošinot visiem patērētājiem piekļuvi kolektīvās pārsūdzības mehānismiem, lai risinātu sūdzības pārrobežu lietās;

41.   lūdz Komisiju apspriesties ar Parlamentu un dalībvalstīm saistībā ar šādu pētījumu novērtējumu;

o
o   o

42.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0421. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0383. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0367. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0287. (5) OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp. (6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmums Nr. 768/2008/EK par ražojumu tirdzniecības vienotu sistēmu (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.), 52. apsvērums. (7) OV L 115, 17.4.1998., 31. lpp. (8) OV L 109, 19.4.2001., 56. lpp. (9) OV L 166, 11.6.1998., 51. lpp.