Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika" (COM(2007)0575 - SEC(2007)1283),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Secinājumi pēc apspriešanās par Eiropas jūrniecības politiku" (COM(2007)0574),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu kopīgai trīspusējai deklarācijai, ar kuru nosaka "Eiropas jūrniecības dienu" (SEC(2007)1631),

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu "Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku: Eiropas redzējums okeāniem un jūrām"(1) (COM(2006)0275) un Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūciju,

–   ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmes secinājumus par dokumenta "Eiropadomes rīcības plāns (2007.–2009. gadam) ‐ Eiropas enerģētikas politika" pieņemšanu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "20 un 20 līdz 2020 ‐ Eiropas izredzes klimata pārmaiņu apstākļos" (COM(2008)0030),

–   ņemot vērā noteikumus, kas noteikti Konvencijā par darba standartiem jūrniecībā, kuru Starptautiskā Darba organizācija (SDO) pieņēma 2006. gada 23. februārī, vienotā instrumentā apvienojot tās konvencijas par darba standartiem jūrniecībā, ko SDO pieņēmusi kopš 1919. gada,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Reģionālās attīstības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A6-0163/2008),

A.   tā kā okeāni un jūras ir ārkārtīgi svarīgs ES ekonomiskais un ekoloģiskais faktors; tā kā ES piekrastes un attālākie reģioni veido 320 000 km garu piekrastes līniju un ir mājvieta trešajai daļai Eiropas iedzīvotāju;

B.   tā kā ar jūru saistītās nozares un pakalpojumi kopā ar piekrastes reģioniem veido 40 % no Eiropas IKP;

C.   tā kā klimata pārmaiņas ir visu politiku lielākais izaicinājums 21. gadsimtā; ņemot vērā, ka piekrastes reģionus apdraud jūras ūdens līmeņa paaugstināšanās, kuru izraisījušas klimata pārmaiņas un kas plašā mērogā var smagi ietekmēt iedzīvotājus,

D.   tā kā ES jūras reģioniem un jo īpaši tās attālākajiem reģioniem no vienas puses ir ļoti būtiska nozīme saistībā ar drošumu un drošību attiecībā uz krimināli sodāmām darbībām, piemēram, nelegālo imigrāciju, terorismu un kontrabandu, un, no otras puses, tie ir pakļauti īpašām dabas katastrofām;

E.   tā kā pēdējā gadā starptautiskajos ūdeņos pie Āfrikas krastiem ir palielinājies noziedzīgu uzbrukumu skaits un biežums Kopienas zvejas kuģiem, kā arī tirdzniecības un pasažieru kuģiem, kas rada lielus draudus kuģu apkalpes locekļu dzīvībai un kuriem ir būtiska negatīva ietekme uz starptautisko tirdzniecību;

1.   atzinīgi vērtē Komisijas pieņemtos minētos paziņojumus un rīcības plānu, kas izklāstīti iepriekšminētajā Komisijas dienestu darba dokumentā;

2.   atkārtoti apstiprina 2007. gada 12. jūlija rezolūciju un atzinīgi vērtē, ka Komisija vismaz daļēji ir pārņēmusi daļu no Parlamenta prasībām;

3.   norāda, ka unikālā jūras dimensija, ko ES piešķir piekrastes un attālākie reģioni, sniedz unikālas iespējas saistībā ar jauninājumiem, izpēti, vidi un bioloģisko daudzveidību, kas ir jāņem vērā integrētā ES jūrniecības politikā un norāda, ka attālākie reģioni turklāt nodrošina īpašas saziņas struktūras transporta un drošības mērķiem ES un pasaules mērogā;

4.   atbalsta Komisijas nodomu labāk izmantot dalībvalstu īso jūras pārvadājumu un iekšzemes ūdensceļu transporta potenciālu un tos nekavējoties iekļaut iekšējā tirgū un atzinīgi vērtē Komisijas centienus paātrināt tās priekšlikumus par kopīgas jūras pārvadājumu telpas izveidi kopā ar visaptverošu jūras transporta stratēģiju 2008.–2018. gadam;

5.   mudina dalībvalstis stiprināt sadarbību savā starpā un ar kaimiņvalstīm, lai lietderīgi izmantotu Eiropas transporta tīklu (TEN-T) un pārējos Eiropas Savienības finansēšanas mehānismus (piemēram, "Marco Polo" programmu) jūras maģistrāļu un īso jūras pārvadājumu tīklu projektu pilnveidošanai;

6.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu uzlabot ar kuģošanas pārraudzību saistīto Eiropas aģentūru sadarbību un it sevišķi uzsver prettiesisku darbību (cilvēku tirdzniecība un narkotiku kontrabanda, nelegālā imigrācija un terorisma draudi) novēršanu, pievēršot īpašu uzmanību starptautiskajiem ūdeņiem;

7.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu dibināt Eiropas kuģošanas pārraudzības tīklu un veicināt sadarbības uzlabošanu starp dalībvalstu krasta apsardzes iestādēm; aicina Komisiju darīt zināmus priekšizpētes par krasta apsardzi rezultātus, kuri bija jāpublicē un ar kuriem līdz 2006. gada beigām bija jāiepazīstina Parlaments un Padome;

8.   uzskata, ka jūrniecības jomu pārstāvošās segmentu grupas ("klasteri") atrodas īpaši izdevīgā pozīcijā, lai dotu ieguldījumu integrētas jūrniecības politikas sasniegšanā; aicina Komisiju nekavējoties uzsākt projektu, kurā paredzēts izveidot dažādas Eiropas jūrniecības jomas pārstāvošo segmentu grupu tīklu;

9.   atbalsta priekšlikumu par ikgadējas Eiropas "Jūrniecības dienas" noteikšanu 20. maijā; uzskata, ka šī diena jāizmanto, lai, piedaloties parastajiem pilsoņiem, skolām, universitātēm un nevalstiskajām organizācijām, uzsvērtu jūrniecības politikas nozīmi ārpus speciālistu aprindām; atgādina Komisijai tās priekšlikumu apbalvot priekšzīmīgos jūras reģionus, lai tādā veidā veicinātu labāko praksi;

10.   kopumā tomēr uzskata, ka rīcības plānā ir pārāk maz konkrētu pasākumu un mudina Komisiju turpmāk mērķtiecīgāk izmantot instrumentus, kas ir tās rīcībā saskaņā ar līgumiem;

11.   pauž nožēlu, ka klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšana nav saistošs noteikums Eiropas jūrniecības politikas rīcības plānā; atkārtoti apstiprina savu viedokli, ka Eiropas jūrniecības politikas uzdevums ir sagatavoties klimata pārmaiņu radītām sekām un steidzami noteikt pielāgošanās pasākumus, jo īpaši ņemot vērā ledāju kušanu, kas izraisa jūras ūdens līmeņa paaugstināšanos, plūdu iespēju ostās un piekrastes reģionos, un tādēļ aicina piesaistīt visus ar jūrniecību saistītos politikas virzienus, it īpaši pētniecību;

12.   atgādina, ka ledāju kušana izraisa ne tikai jūras ūdens līmeņa paaugstināšanos, bet arī neatgriezenisku kaitējumu cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem, un tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ierosināt Arktisko iniciatīvu un aicina zinātnieku aprindas un lēmumu pieņēmējus turpināt polāro ledāju aizsardzības iespēju izpēti;

13.   norāda, ka saprātīgas jūru apsaimniekošanas nodrošināšanai ir nepieciešama piekrastes zonu saprātīga apsaimniekošana un tādēļ būvniecības projektos ES piekrastēs visos gadījumos ir jāņem vērā klimata pārmaiņu izraisītās sekas un attiecīgā jūras ūdens līmeņa paaugstināšanās, smilšu aizplūšanas izraisītā erozija un vētru biežuma un stipruma palielināšanās;

14.   atbalsta 2007. gada marta Eiropadomes izvirzīto mērķi, lai līdz 2050. gadam panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu uz pusi, un atkārtoti apstiprina savu aicinājumu, ka arī jūrniecības politikai ir jādod būtisks ieguldījums šo emisiju samazināšanā; tas nozīmē kuģniecības iekļaušanu emisiju tirdzniecības sistēmā un pētniecības darba pastiprināšanu attiecībā uz jūru kā atjaunojamās enerġijas avotu izpēti, un ņemot vērā tīrāku jaunu kuģu piedziņas tehnoloģiju izstrādi; uzskata, ka, ja Eiropa uzņemas līdera lomu cīņā ar klimata pārmaiņām, tas varētu stiprināt un attīstīt tās vadošo lomu vides tehnoloģiju un pētniecības jomā;

15.   neatlaidīgi aicina Komisiju izvērst mērķtiecīgāku darbību kuģu radīto sēra un slāpekļa oksīda emisiju, kā arī cieto vielu izmešu apkarošanā; atkārtoti uzsver labākas sadarbības nepieciešamību ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju (JSO) un jo īpaši pieprasa:

16.   atzinīgi vērtē pasākumus, kas pieņemti, lai ar satelītu palīdzību novērotu nekontrolētu izgāšanu jūrā, ko veic atsevišķi kuģi; tomēr pieprasa, lai tiesību aktos būtu noteikts, ka kuģiem ir jāizmanto neatveramas (un patentētas) iekārtas, kas līdzīgi kā melnās kastes ar īsiem intervāliem reģistrētu to šķidrumu līmeni un veidu, kuri tiek iepildīti rezervuāros un tilpnēs vai kuri no tiem tiek izlieti; uzskata, ka šādi iegūto reģistrācijas datu analīze ļautu noskaidrot, vai ir notikusi piesārņojošu degvielas atlieku nekontrolēta un nelikumīga izgāšana;

17.   atgādina savu aicinājumu dalībvalstīm un Komisijai, ņemot vērā gaisa piesārņojumu, kas skāris daudzas ostas pilsētas un reģionus, nodrošināt ievērojami labākus stimulus ostās esošo kuģu apgādei ar elektroenerģiju no sauszemes avotiem; tādēļ aicina iesniegt priekšlikumus grozījumiem Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvai 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai(2), ar kuriem saskaņā tām dalībvalstīm, kas izmanto nodokļu atvieglojumu priekšrocības attiecībā uz bunkuru eļļu saskaņā ar šīs direktīvas 14. pantu, tiktu uzlikts par pienākumu piešķirt nodokļu atvieglojumus elektroenerģijai no sauszemes avotiem tādā pašā mērā; atzīmē, ka vienāda attieksme nodokļu ziņā gan pret elektroenerģiju, gan arī bunkuru eļļu varētu būt galvenais stimuls ostām un kuģu īpašniekiem palīdzēt samazināt gaisa piesārņojumu ostas pilsētās, veicot ieguldījumus ostās esošajiem kuģiem paredzētajām elektroenerģijas piegādēm;

18.   atkārtoti uzsver, ka piekrastes radītais jūras piesārņojums veido ievērojamu daļu no Eiropas jūru kopējā piesārņojuma un ka Komisija pievērš šim jautājumam nepietiekamu uzmanību; tādēļ atkārtoti aicina Komisiju iesniegt rīcības plānu šī piesārņojuma mazināšanai un aicina dalībvalstis bez kavēšanās īstenot attiecīgos tiesību aktus, piemēram, Ūdens pamatdirektīvu(3); uzsver, ka, lai īstenotu Ūdens pamatdirektīvu ir nepieciešams arī rīcības plāns, lai noteiktu un likvidētu iepriekšējo karu laikā Ziemeļu un Baltijas jūrā nogremdētos vecās munīcijas krājumus;

19.   aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt plānu avarējušu kuģu vraku un zemūdens teritoriju ar arheoloģisku nozīmi apsekošanai un atzīmēšanai kartē, jo tās ir Kopienas vēstures un kultūras mantojuma daļa, un tādējādi veicināt sapratni un zināšanas par šādām teritorijām un palīdzēt novērst izlaupīšanu, kas šādās teritorijās nereti notiek, tādā veidā nodrošinot tām pienācīgu aizsardzību;

20.   aicina iesaistītās iestādes cik iespējams drīz pieņemt Erika III jūrniecības nozares tiesību aktu paketi un aicina dalībvalstis nekavējoties uzsākt tiesību aktu paketes īstenošanu, lai nodrošinātu likumīgus līdzekļus, kas nepieciešami tiesiskajai aizsardzībai nelaimes vai avārijas gadījumos ar katastrofālām sekām jūras reģionu attīstībai, divi šādi piemēri ir "Erika" un "Prestige" kuģu avārijas;

21.   uzskata, ka Jūras vides stratēģijas pamatdirektīvai(4) ir jābūt integrētās ES jūrniecības politikas pamatam vides jomā; piezīmē, ka šī direktīva paredz, ka reģionos, kuros jūras stāvoklis ir kritisks, ir ātrāk jāizstrādā un jāīsteno pasākumi, lai panāktu labvēlīgu jūras vides stāvokli; uzsver, ka šādos reģionos ir īpaši svarīgi, lai Komisija koordinētu atšķirīgas nozares, programmas un stratēģijas un nodrošinātu pietiekamu finansiālo atbalstu; norāda, ka, lai panāktu šādu integrētu jūrniecības politiku, ir nepieciešams tajā ietvert darbības piekrastē, piemēram, lauksaimniecību, notekūdeņu apsaimniekošanu, transportu un enerģijas ražošanu; uzskata, ka šādi reģioni var būt eksperimentālās teritorijas patiesai un pilnībā integrētai jūrniecības politikai;

22.   atzinīgi vērtē Komisijas apkopoto informāciju par to Eiropas sociālās un darba drošības noteikumu daļu, kas netiek attiecināti uz jūrniekiem (piemēram, Direktīva 98/59/EK(5) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu, Direktīva 2001/23/EK(6) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā, Direktīva 2002/14/EK(7), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, kā arī Direktīva 96/71/EK(8) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā); ierosina, lai šīs direktīvas pārskatītu, cieši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem;

23.   aicina dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas Konvenciju par darba standartiem jūrniecībā, to pēc iespējas drīz ratificēt, lai uzlabotu dzīves un darba apstākļus jūrniekiem un novērstu negodīgu konkurenci kuģniecības nozarē, atjauninot un kodificējot spēkā esošo starptautisko darba standartu kopumu;

24.   aicina Komisiju atjaunināt acquis communautaire, jo īpaši Direktīvu 1999/95/EK(9) par noteikumu ieviešanu attiecībā uz jūrnieku darba stundām, kā arī tiesību aktus par jautājumiem, kuri ir Komisijas kompetencē, bet nav iekļauti tiesību aktos vai arī ir tikai daļēji iekļauti Kopienas līmenī, piemēram, noteikumi, kas reglamentē pagaidu darbā iekārtošanas aģentūras vai darba ņēmēju tiesības parakstīt darba līgumu;

25.   uzskata ‐ lai veiksmīgi īstenotu jūrniecības politiku, ir nepieciešams iesaistīt ieinteresētās personas reģionālajā un vietējā līmenī; tādēļ apgalvo, ka jābūt ciešākai sadarbībai un saistībai starp Eiropas piekrastes reģioniem, kas jāpanāk, sekmējot koordinētas stratēģijas, lai veicinātu attīstību un konkurētspēju, kā arī efektīvāk savstarpēji saskaņojot dažādus pārvaldības līmeņus;

26.   aicina arī turpmāk ES jūrniecības politikā izmantot integrētu pieeju un mudina Komisiju stiprināt tās politisko pamatu, kā arī teritoriālo sociālo un ekonomisko kohēziju, nodrošinot saikni ar Eiropas iekšzemes teritoriju un attiecīgajām politikām; ierosina ik pa diviem gadiem publicēt ziņojumu par Eiropas jūrniecības politiku, kā arī regulāri organizēt sabiedrisku domu apmaiņu ar visām ieinteresētajām pusēm; aicina nākamās Padomes prezidentūras savās darba programmās iekļaut jūrniecības politiku; turklāt aicina Komisiju katru gadu precīzi apkopot informāciju par projektiem, kas saistīti ar jūru un kas saņem ES fondu atbalstu;

27.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu veicināt sarunas par labāku jūras sadalījuma pārvaldību ar trešām valstīm un stingri atbalsta sadarbības palielināšanu ar kaimiņvalstīm to jūru aizsardzībai, kuras ir ārpus valstu jurisdikcijas;

28.   mudina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar ANO un SJO efektīvi atbalstīt vairāku dalībvalstu izvirzīto iniciatīvu paplašināt tiesības uz jūras teritoriju un gaisa telpu saskaņā ar piekrastes valstu teritoriālajiem ūdeņiem, ja attiecīgās valstis tam piekrīt, kā arī izstrādāt savstarpējas palīdzības mehānismu attiecībā uz jūras pirātisma gadījumiem;

29.   prasa Komisijai saskaņā ar jauno integrēto jūrniecības politiku izveidot Kopienas sistēmu koordinēšanai un sasvstarpējai palīdzībai, kas ļautu jūras spēku kuģiem, kuru karoga valsts ir kāda no dalībvalstīm, starptautiskajos ūdeņos tiklīdz tas ir iespējams aizsargāt tirdzniecības un zvejas kuģus no citām dalībvalstīm;

30.   uzskata, ka visaptverošai Eiropas stratēģijai zinātniskajai un tehniskajai jūras pētniecībai ir liela nozīme un ka tai jānodrošina pietiekams finansējums jau pašreizējā Septītajā pamatprogrammā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, kā arī turpmākās programmās;

31.   ierosina pēc 2013. gada ES budžetā un instrumentos atbilstoši ņemt vērā jūrniecības politiku un aicina to atspoguļot Eiropas jūrniecības politikas regulāro ziņojumu kopsavilkumos;

32.   atzinīgi vērtē arī Eiropadomes 2007. gada 14. decembrī pieņemto ieteikumu par to, ka, izstrādājot jūrniecības politiku, jāņem vērā dalībvalstu un piejūras reģionu, tostarp piekrastes reģionu, salu un attālāko reģionu īpatnības;

33.   atzīstot dalībvalstu kompetenci šajā jomā, ar interesi gaida, ka Komisija publicēs ceļvedi, lai veicinātu to, ka dalībvalstis attīsta jūras telpisko plānošanu; norāda, ka nepieciešams saglabāt pienācīgu līdzsvaru starp sociālajiem, teritoriālajiem un ekoloģiskajiem apsvērumiem;

34.   uzsver, ka jūrniecības ārkārtējā dimensija, kuru ES piešķir piekrastes reģioni, salas un attālākie reģioni, piedāvā unikālas iespējas novatorisma, pētniecības, vides, bioloģiskās daudzveidības, novatorisku, ar jūrniecību saistītu tehnoloģiju un citās jomās, un ka ar turpmākās Eiropas jūrniecības politikas starpniecību jāizmanto šīs iespējas; atzīst, ka ir lietderīgi izveidot izcilības centrus, un ierosina veicināt un atbalstīt piekrastes reģionos pašreiz jau esošos universitāšu pētniecības centrus;

35.   norāda, cik svarīga nozīme ir viļņu enerģijai, kas ir alternatīvs un tīrs enerģijas avots, un aicina Komisiju ņemt vērā šo enerģijas avotu, izstrādājot turpmākos rīcības plānus;

36.   uzskata, ka Eiropas integrētas jūrniecības politikas galvenajam mērķim zvejas jomā ir jābūt šīs jomas modernizācijas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, šīs nozares līdzsvarotības un taisnīguma nodrošināšanai visā Eiropas Savienībā, saglabājot tās sociāli ekonomisko dzīvotspēju un resursu pastāvību un garantējot neatkarību un nodrošinātību ar pārtiku, iedzīvotāju apgādi ar zivīm, nodarbinātības saglabāšanos un zvejnieku dzīves apstākļu uzlabošanos;

37.   uzskata, ka līdz šim kopējā zivsaimniecības politika nav nodrošinājusi pienācīgas rūpes nedz par jūras resursu ilgtspējību, nedz par zvejas flotu un piekrastes kopienu ekonomisko dzīvotspēju un tāpēc turpmāk integrēto Eiropas jūrniecības politiku vajadzētu attīstīt tā, lai kopējā zivsaimniecības politikā neparādītos tādi trūkumi kā pārmērīga centralizācija un nespēja ņemt vērā Eiropas Savienības ūdeņu reģionālo daudzveidību;

38.   uzskata, ka iespējas radīt "vairāk un kvalitatīvākas darbvietas jūrniecības nozarē", īpaši zvejas jomā, ir atkarīgas arī no iespējām šajā jomā strādājošiem nodrošināt taisnīgu un atbilstīgu ienākumu līmeni, pienācīgus darba apstākļus (īpaši no veselības un drošības viedokļa) un piekļuvi apmācībai;

39.   aicina dalībvalstis savstarpēji atzīt zvejas kuģu kapteiņu un mehāniķu vidējās profesionālās izglītības diplomus;

40.   atgādina, ka ir nepieciešami mehānismi atbalsta vai kompensāciju piešķiršanai tiem zvejniekiem, kurus skārušas sociāli ekonomiskas sekas, ko radījuši zivju krājumu vai ekosistēmu aizsardzībai pieņemtie pasākumi, īpaši nabadzīgākajos reģionos un kopienās, kā arī attālākajos reģionos;

41.   apliecina nepieciešamību palielināt atbalstu dažādās dalībvalstīs zvejas jomā notiekošajiem zinātniskajiem pētījumiem saistībā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem;

42.   aicina piešķirt kopienas atbalstu efektīvu pasākumu pieņemšanai, lai nodrošinātu piemērotus līdzekļus ekipāžu evakuācijas, atbalsta un glābšanas pasākumiem;

43.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī Ekonomikas un sociālo lietu un Reģionu komitejai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0343. (2) OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp. (3) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. (4) Pieņemtie teksti, 2007. gada 11. decembris, P6_TA(2007)0595. (5) OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp. (6) OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp. (7) OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp. (8) OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp. (9) OV L 14, 20.1.2000., 29. lpp.