Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2007. gada 25. aprīļa lēmumu par pagaidu komitejas saistībā ar klimata pārmaiņām izveidi(1), kas pieņemts saskaņā ar Reglamenta 175. pantu,

–   ņemot vērā prezidentūras secinājumus, kas pieņemti Eiropadomes sanāksmē 2007. gada 8. un 9. martā Briselē,

–   ņemot vērā Lielā astoņnieka valstu augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gada 7. jūnijā Heiligendammā pieņemto deklarāciju ,,Klimata pārmaiņas, energoefektivitāte un droša energoapgāde ‐ izaicinājums un iespēja pasaules ekonomikas izaugsmei",

–   ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) Ceturtā novērtējuma ziņojuma (AR4) secinājumus, kas pieņemti 2007. gada 17. novembrī Valensijā, Spānijā, un turpmākos pētījumus, ko valstu valdību uzdevumā veikušas ANO institūcijas,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu ,,Progress Kioto mērķu sasniegšanā" (COM(2007)0757),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentu 2007. gada 1. un 2. oktobra kopīgo sanāksmi par klimata pārmaiņām,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pušu trīspadsmito konferenci (COP 13) un Pušu trešo konferenci, ko rīkoja 2007. gada 3.–15. decembrī Bali, Indonēzijā, kā Kioto Protokola pušu sanāksmi (COP/MOP 3),

–   ņemot vērā atklātās uzklausīšanas un viedokļu apmaiņu ar augsta līmeņa pārstāvjiem, kā arī Parlamenta Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas delegācijas vizīšu rezultātus, un jo īpaši informāciju, kas apkopota, uzklausot ekspertu uzstāšanās un tām sekojošās debates 2007. gada 10. septembra tematiskajā sesijā "Sasilšanas dažādu līmeņu ietekme uz klimatu",

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas starpposma ziņojumu (A6-0136/2008),

A.   tā kā atbilstīgi piešķirtajām pilnvarām Klimata pārmaiņu pagaidu komitejai ir jāsniedz ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai klimata pārmaiņu jomā; tā kā ieteikumu pamatā jābūt ar mūsdienīgām metodēm veiktiem pētījumiem, kurus veicot, noteikti jāņem vērā jaunākie zinātniskie dati;

B.   tā kā Pagaidu komitejas starpposma ziņojumā analizēta tikai klimata pārmaiņu ietekme un sekas, pamatojoties uz zinātnes atziņām; tā kā atbilstīgi komitejai piešķirtajām pilnvarām un pamatojoties uz darba gaitā apkopoto informāciju gala ziņojumā būs sniegti ieteikumi turpmākai integrētai ES politikai klimata pārmaiņu jomā; tā kā gala ziņojumā būs iekļauta arī Parlamenta nostāja sarunās par starptautiskas sistēmas izveidi politikas īstenošanai klimata pārmaiņu jomā pēc 2012. gada, gatavojoties Pušu četrpadsmitajai konferencei (COP 14), kas notiks 2008. gada decembrī Poznaņā, Polijā;

C.   tā kā zinātnieki visā pasaulē ir vienisprātis par klimata pārmaiņu izcelsmi un cēloņiem, un tos atzīst gan IPCC dalībvalstīs, gan citās valstīs; tā kā kopš IPCC 1990. gada novērtējuma ir gūts ārkārtīgi daudz zinātnes atziņu un ir krietni palielinājusies izpratne par to, ka aktuālais globālās sasilšanas process ir cilvēku darbības radīts, un tas jau tiek uzskatīts par zinātnisku faktu; tā kā ir panākta pamatota zinātniskā vienprātība attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) antropogēno emisiju ietekmi uz pasaules klimatu; tā kā, ņemot vērā sniegto riska novērtējumu, neskaidrība prasa rīkoties, nevis ieņemt nogaidošu nostāju;

D.   tā kā līdz šim pētījumu un datu vākšanas rezultātā iegūtās zināšanas par klimata pārmaiņām un globālās sasilšanas cēloņiem ir pietiekamas, lai sāktu rīkoties un pieņemt steidzami vajadzīgus lēmumus politiskā līmenī, kas ievērojami mazinātu emisijas un ļautu pielāgoties nenovēršamajām klimata pārmaiņām;

E.   tā kā, saskaņā ar IPCC Ceturto novērtējuma ziņojumu, globālais CO2 emisiju apjoms no 1970. līdz 2004. gadam ir pieaudzis par aptuveni 80 % un to galvenokārt veicinājusi fosilā kurināmā izmantošana;

F.   tā kā pētījumi, kas veikti, pamatojoties uz novērojumiem un modelēšanu, liecina par nopietnu apdraudējumu mūsu planētai, ja nevilcinoties netiks veikti pasākumi, kas palēninātu vai pat apturētu CO2 un citu IPCC sarakstā iekļauto siltumnīcefekta gāzu emisiju turpmāku pieaugumu;

G.   tā kā kopš pārskata perioda un tam sekojošā IPCC Ceturtā novērtējuma ziņojuma publicēšanas vairākos jaunos zinātniskos pētījumus analizēti un publicēti dati, kas apstiprina globālās sasilšanas tendenci, un pamatīgāk vērtēta klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēci vides, ekonomikas un sociālajā jomā, pamatīgāk vērtējot arī nepieciešamību pielāgoties šīm pārmaiņām un mazināt to ietekmi;

H.   tā kā N. Stern ziņojumā ir secināts ‐ ja pasākumi netiks veikti, ar prognozētajām klimata pārmaiņām saistītās izmaksas 2050. gadā būs 5–20 % no IKP, tā kā šajā ziņojumā arī secināts, ka mērķus klimata pārmaiņu jomā var sasniegt, ja, sākot ar šo gadu, attiecīgiem pasākumiem katru gadu tiek tērēts 1 % no IKP;

I.   tā kā pastāvīgā zinātnes diskursā vairs netiek apšaubīti globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu cēloņi; tā kā pašreizējā zinātniskā diskusija ir tikai zinātniskā progresa atspoguļojums, lai precizētu vēl neskaidros aspektus vai kliedētu šaubas, un to vēsturiski raksturo centieni vairāk izzināt cilvēces ietekmi uz dabas procesiem;

J.   tā kā jaunākie zinātniskie pētījumi sniedz papildu pierādījumus tam, ka svārstības Zemes atmosfērā ir antropogēnas izcelsmes; tā kā klimata pārmaiņu eksaktās dabaszinātnes pēta to, kādā veidā pagātnē radītas emisijas ir ietekmējušas mūsdienās vērojamo globālās sasilšanas līmeni; tā kā šādu pētījumu rezultātā iegūtie dati nepārprotami liecina, ka ir steidzami jāveic risku mazinoši pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un izvairītos no satraucoša apdraudējuma cilvēkiem, augu un dzīvnieku bioloģiskajai daudzveidībai, biotopiem un infrastruktūrai, pirmām kārtām jaunattīstības valstīs, taču arī Eiropā un citās turīgākajās pasaules valstīs;

K.   tā kā zinātnieki ir atklājuši vairākus t. s. "vājos punktus" Zemes klimata sistēmā, tā kā šie "vājie punkti" pēc būtības ir "strupceļa punkti", veidojoties praktiski neatgriezeniskām klimata pārmaiņām, ar kurām cilvēki saviem spēkiem vairs nespēj tikt galā; tā kā šos "vājos punktus" un to izraisītos neapturamos fizikālos procesus nevar pilnībā iekļaut pašreizējos turpmāko klimata pārmaiņu scenārijos; tā kā cita starpā šie "vājie punkti" ir mūžīgais sasalums, kuram kūstot atmosfērā nonāk liels metāna daudzums, ledāji, kuriem kūstot palielinās saules gaismas absorbcijas spēja, un CO2 zemāka spēja šķīst jūras ūdenī, kā rezultātā paaugstinās temperatūra; tā kā, temperatūrai paaugstinoties, šiem faktoriem ir tendence pakāpeniski veicināt globālo sasilšanu, ko nodrošina arī pozitīva atgriezeniskā saite;

L.   tā kā tiek prognozēts, ka 20–30 % sugu draud izzušana, ja atmosfēra sasils vēl par 1,5–2,5ºC; tā kā izzušana draud 40–70 % sugu, ja atmosfēra sasils par 3,5ºC, tātad klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai ir izšķiroša nozīme, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un funkcionēt spējīgu ekosistēmu;

M.  La tā kā vairāk nekā 70% pasaules virsmas klāj okeāni; tā kā okeānos ietilpst vairāk nekā 97% visas planētas ūdens; tā kā okeāni nodrošina 99% apdzīvojamās platības uz Zemes; tā kā zivis ir procentuāli vislielākais cilvēku pārtikā izmantojamais olbaltumvielu avots pasaulē, un 3,5 miljardiem cilvēku tās ir galvenais pārtikas produkts; tā kā trīs ceturtdaļas no pasaules lielākajām pilsētām atrodas pie jūras;

N.   tā kā zinātnieku vienprātība IPCC Ceturtajā novērtējuma ziņojumā ļauj secināt, ka globālais SEG emisiju apjoms ir jāsamazina par 50–85 % salīdzinājumā ar 2000. gadu, lai izvairītos no nopietna apdraudējuma; tā kā šo mērķi būs arvien grūtāk sasniegt, ja globālais SEG emisiju apjoms līdz 2020. gadam un arī pēc tam turpinās palielināties; tā kā gandrīz visas dalībvalstis sekmīgi mēģina sasniegt pašu noteiktos mērķus ES kopējo pienākumu izpildei, tā palielinot iespēju, ka ES līdz 2012. gadam sasniegs Kioto noteikto mērķi; tā kā pēc 2012. gada dalībvalstīm tomēr būs vēl vērienīgāk jāsamazina SEG emisijas, lai rūpnieciski attīstītās valstis kopīgi sasniegtu iepriekšminētās Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmē pieņemtos mērķus ‐ līdz 2050. gadam samazinātu SEG emisiju apjomu par 60–80 % salīdzinājumā ar 1990. gadu;

O.   tā kā IPCC Ceturtais novērtējuma ziņojums liecina ‐ lai nodrošinātu pozitīvu saiti starp sasilšanu un oglekli absorbējošām sauszemes un okeānu ekosistēmām, emisijas, iespējams, nāksies turpmāk būtiski samazināt , lai stabilizētu SEG koncentrāciju;

P.   tā kā ES ir politiska vienprātība attiecībā uz to, ka ir ļoti svarīgi sasniegt stratēģisko mērķi ierobežot globālās vidējās temperatūras pieaugumu tā, lai tas nepārsniedz 2°C salīdzinājumā ar temperatūru pirms rūpniecības laikmeta; tā kā globālā temperatūra pagājušā gadsimta laikā jau ir palielinājusies par 0,74°C, un tā nenovēršami paaugstināsies vēl par 0,5–0,7°C pagātnē radīto emisiju dēļ;

Q.   tā kā, saskaņā ar IPCC Ceturto novērtējuma ziņojumu, globālais SEG emisiju apjoms salīdzinājumā ar attiecīgo apjomu pirms rūpniecības laikmeta ir palielinājies un joprojām palielinās straujāk nekā jebkad, no 1970. līdz 2004. gadam cilvēku darbības dēļ pieaugot par 70 %, turklāt krietni ‐ par 24 % ‐ pieaugot kopš 1990. gada; tā kā reģionālās klimata pārmaiņas, kas izpaužas kā temperatūras paaugstināšanās, izmaiņas lietus un vēja struktūrā un aizvien lielāks ūdens trūkums, jau ietekmējušas daudzas ekosistēmas visos kontinentos un lielākajā daļā okeānu;

R.   tā kā klimata sistēmai ir svarīgs kopējais kumulētais siltumnīcefekta gāzu apjoms, kas ir nonācis atmosfērā, nevis salīdzinošais emisiju vai to samazinājuma apjoms, tātad, lai novērstu bīstamas klimata pārmaiņas, nozīmīgākais noteicošais faktors ir kopējais SEG emisiju apjoms, kas veidosies tuvākajos gados un desmitgadēs;

S.   tā kā IPCC Ceturtajā novērtējuma ziņojumā pirmo reizi ir apkopotas līdz šim dokumentētās plaša mēroga sekas, ko rada pārmaiņas pašreizējā Eiropas klimatā, piemēram, ledāju kušana, ilgstošāki veģetācijas periodi, izmaiņas sugu izplatības areālos, kā arī vēl nebijuši spēcīgu karstuma periodu ietekme uz veselību; tā kā novērotās pārmaiņas sakrīt ar tām, ko prognozē turpmākām klimata pārmaiņām; tā kā dažas turpmāko klimata pārmaiņu sekas Eiropai kopumā būs nelabvēlīgas, ietekmēs gandrīz katru reģionu un radīs problēmas sociālekonomiskām nozarēm; tā kā ir sagaidāms, ka klimata pārmaiņu ietekmē vēl vairāk palielināsies Eiropas reģionu noslāņošanās dabas resursu ziņā, piem., ūdens resursu pieejamības ziņā;

T.   tā kā ir sagaidāms, ka klimata pārmaiņas un masveida urbanizācija, pieaugot iedzīvotāju skaitam, veicinās pilsētas "karstuma zonu" veidošanos, kas tiešā veidā nelabvēlīgi ietekmēs pilsētas iedzīvotāju veselību un labklājību;

U.   tā kā ar pašreizējo politiku klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai un attiecīgo ilgtspējīgas attīstības praksi, kas jebkurā gadījumā ir intensīvāk jāīsteno, tomēr nepietiks, lai nākamajās desmitgadēs samazinātu globālo SEG emisiju apjomu; tā kā, atbilstīgi zinātnieku ieteikumiem, līdz 2015. gadam, kad globālo emisiju apjomam vajadzētu sasniegt maksimumu, vēl ir iespējams veiksmīgi stabilizēt globālo SEG koncentrāciju līdz līmenim, kas nodrošina 50 % iespēju kontrolēt klimata pārmaiņas tā, lai temperatūras paaugstināšanās nepārsniegtu 2°C;

V.   tā kā Trešā darba grupa, kas palīdzēja sagatavot IPCC Ceturto novērtējuma ziņojumu, ir norādījusi ‐ lai nodrošinātu IPCC līdz šim noteikto zemāko apjomu un attiecīgi ierobežotu iespējamo kaitējumu, visām I pielikumā minētajām UNFCCC dalībvalstīm līdz 2020. gadam nāktos par 25–40 % samazināt emisiju apjomu salīdzinājumā ar 1990. gada rādītājiem;

W.   tā kā nākamais IPCC novērtējuma ziņojums, iespējams, tiks publicēts tikai 2012. vai 2013. gadā; tā kā tā kā profesionāli recenzēti zinātniskie raksti un zinātniskie pētījumi, kas veikti valdību uzdevumā vai ko veikušas starptautiskas organizācijas vai ANO institūcijas, piemēram, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), ANO Vides programma (UNEP), ANO Attīstības programma (UNDP), Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) vai Pasaules Veselības organizācija (PVO), sniedz papildu zināšanas un ievērojami veicina izpratni par pašreizējo un turpmāko klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēkiem un vidi, kā arī par iespējām pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt;

X.   tā kā lielākajā daļā šo papildus veikto pētījumu uzsvērts, ka ir nekavējoties jārīkojas, lai apturētu globālo sasilšanu; tā kā, saskaņā ar jaunākajiem, 2007. gada decembrī publicētajiem PMO datiem, pēdējā desmitgade (no 1998. līdz 2007. gadam) ir bijusi siltākā līdz šim oficiāli reģistrētā desmitgade, un 2007. gads tiks reģistrēts kā viens no desmit siltākajiem gadiem, kad, saskaņā ar aplēsēm, gaisa temperatūra par 0,41°C pārsniedza ilgtermiņā noteiktus vidējās temperatūras rādītājus, 2007. gadā gaisa temperatūra janvārī un aprīlī atsevišķās Eiropas daļās pat par 4°C pārsniedza ilgtermiņā noteiktus mēneša vidējās temperatūras rādītājus,

Y.   tā kā globālā sasilšana un klimata pārmaiņu dažādie aspekti ir jāskata, ņemot vērā arī citas pasaules mēroga problēmas, piemēram, nabadzību vai pasaulē aktuālus veselības jautājumus, jo temperatūras paaugstināšanās, sausums, plūdi, jūras līmeņa paaugstināšanās un aizvien biežākas ārkārtējas klimata parādības saasinās šīs problēmas; tā kā klimata pārmaiņas varētu kaitēt valstu ilgspējīgai attīstībai un spējai sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus, tā kā klimata pārmaiņas varētu nopietni apdraudēt veiksmīgas attīstības scenārijus, tāpēc šīs problēmas risināšanai ir vajadzīga vispārēja starptautiska sadarbība.

1.   mudina UNFCCC puses Bali konferencē atzīt IPCC Ceturto novērtējuma ziņojumu par vispusīgāko un ietekmīgāko līdz šim veikto klimata pārmaiņu novērtējumu, kas sniedz integrētu zinātnisku, tehnisku un sociālekonomisku skatījumu uz aktuālajām problēmām, kā arī mudina valstis pamatoties uz ziņojumā sniegto informāciju, izstrādājot un īstenojot savu politiku klimata pārmaiņu jomā;

2.   ir pārliecināts, ka zinātne progresē, vispāratzītas zināšanas un hipotēzes pretstatot konkurējošām idejām, kā arī nodrošinot salīdzinošu zinātnisko vērtējumu; pauž atzinību IPCC par padarīto darbu un to, ka šajā darbā tā spējusi iesaistīt tūkstošiem zinātnieku; uzskata, ka IPCC nopietni jāapsver jauni argumenti, lai arī turpmāk garantētu, ka tās veiktie pētījumi ir ticami un kvalitatīvi;

3.   uzskata klimata pārmaiņu zinātni par pietiekami stabilu un uzsver savu apņemšanos sasniegt ES stratēģisko mērķi ‐ ierobežot planētas vidējās temperatūras pieaugumu, lai tas nepārsniedz 2°C salīdzinājumā ar attiecīgo līmeni pirms rūpniecības laikmeta, un tādēļ, saskaņā ar vairākiem zinātniskiem ziņojumiem, kas paredz, ka to var sasniegt aptuveni ar 50 % iespējamību, ja SEG koncentrācija atmosfērā ir 400-450 ppm CO2 ekvivalenta, un saskaņā ar IPCC Ceturto ziņojumu, rūpnieciski attīstītajām valstīm līdz 2020. gadam par 25–40 % nāksies samazināt savu SEG emisiju apjomu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; neatkarīgi no iepriekšminētā uzskata, ka, cenšoties apturēt emisiju apjoma turpmāku pieaugumu, faktiski ir jādara viss iespējamais, lai ne tuvu nepārsniegtu 2°C mērķi, jo jau šāds sasilšanas līmenis spēcīgi ietekmētu sabiedrības un indivīdu dzīvesveidu un arī radītu būtiskas pārmaiņas ekosistēmās un ūdens resursos;

4.   atzīst, ka prognozes 2050. gadam uzskatāmi pierāda, ka jārīkojas nekavējoties; uzsver, ka pēdējais brīdis samazināt klimata pārmaiņas, sasniedzot 2°C mērķi, ir nākošās desmitgades vidus;

5.   uzsver, ka, pieaugot cilvēku izraisīto siltumnīcefekta gāzu emisijām, tiks krasi ietekmētas un nopietni apdraudētas jūras ekosistēmas, resursi un zvejnieki un ka, notiekot ievērojamām ūdens temperatūras izmaiņām, var notikt izmaiņas jūras organismu populācijā (migrācijas), tai skaitā svešzemju sugu invāzija un vietējo sugu izzušana;

6.   uzsver, ka visos kontinentos un vairumā okeānu gūtie zinātniskie pierādījumi liecina, ka rūpnieciski attīstīto valstu pagātnē radīto oglekļa emisiju rezultātā reģionālās klimata pārmaiņas jau ir ietekmējušas daudzas ekosistēmas; uzsver ‐ ir zinātniski pierādīts, ka globālo sasilšanu daļēji izraisījusi cilvēku darbība un ka apkopotās zināšanas jau pietiekami pārliecinoši pierāda, ka svārstības Zemes atmosfērā ir antropogēnas izcelsmes;

7.   uzsver ‐ prognozētā okeānu acidifikācija CO2 emisiju lielāka apjoma dēļ var ļoti nopietni ietekmēt jūras ekosistēmas, un prasa turpināt pētījumus šajā jomā, lai nodrošinātu labāku problēmas izpratni un noteiktu tās ietekmi uz attiecīgo politikas stratēģiju;

8.   uzsver, ka zinātnisko pētījumu dati skaidri liecina par tuvākajā nākotnē gaidāmām klimata pārmaiņām, kas atšķirīgi ietekmēs dažādus reģionus, un pierāda, ka globālā sasilšana ir gan valstu attīstības, gan globāls vides jautājums, no kura visvairāk cieš nabadzīgie cilvēki un jaunattīstības valstis; uzskata, ka pielāgošanās pasākumi, kas vērsti uz nenovēršamās globālās sasilšanas seku pārvaldību, kuru iemesls ir rūpnieciski attīstīto valstu vēsturiskās emisijas, ir tikpat svarīgi kā intensīvi centieni mazināt klimata pārmaiņas, lai novērstu turpmāku nekontrolētu globālo sasilšanu;

9.   uzskata, ka temperatūras, skābekļa satura, sāļuma, pH, hlorofila un vēja virziena maiņas tendences kļūs redzamas tikai pēc daudziem gadiem; uzsver to, ka ir nepieciešami sērijveida dati un visaptveroša okeānu un jūru gultnes novērošana, lai varētu izskaidrot vietēja mēroga izmaiņas, kas ietekmē zivsaimniecību, jo mainās mūsu spēja atklāt ekosistēmas izmaiņu cēloņus un sekas;

10.   uzsver ‐ "vājie punkti", kas inter alia ir Amazones mūžamežu bojāeja, Grenlandes ledāju un rietumu Antarktikas ledus segas kušana, Indijas okeāna musonu cikla sabrukums un metāna masveida emisija no Sibīrijas tundras, ir grūti prognozējami, taču pašreizējos klimata pārmaiņu apstākļos visi šie procesi, iespējams, var sasniegt lūzuma punktu jau šajā gadsimtā; uzsver ‐ lai novērstu šos "vājos punktus", būs jāveic spēcīgāki pasākumi ietekmes mazināšanai, nekā norādīts IPCC Ceturtajā novērtējuma ziņojumā;

11.   šajā sakarā atzinīgi vērtē COP 13 un COP/MOP 3 rezultātus, kuru pamatā ir vispāratzītas zinātniskās atziņas, un jo īpaši Bali konferencē pieņemto rīcības plānu, kas jāpārskata Pušu četrpadsmitajā konferencē 2008. gadā un kam pateicoties līdz 2009. gadam ir jāpanāk vienošanās par vispārēju sistēmu; atzinīgi vērtē arī Tehnoloģiju nodošanas ekspertu grupai doto uzdevumu novērtēt nepilnības un šķēršļus, kas kavē jaunattīstības valstīm piešķirto finanšu resursu izmantošanu un pieejamību, tā reaģējot uz šo valstu apņemšanos izmērāmā, pārskatāmā un pārbaudāmā veidā īstenot katrai valstij atbilstošus pasākumos klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai; tāpat atzinīgi vērtē Pielāgošanās fonda izveidošanu un mežu iekļaušanu jaunajā nolīgumā par klimata aizsardzību, lai novērstu mežu turpmāku izciršanu un oglekļa emisijas, ko izraisa meža vai kūdrāju ugunsgrēki, kuri turklāt nodara milzīgus postījumus vietējām pašvaldībām, pat tik lielā mērā, ka nelikumīgā vai daļēji likumīgā veidā piespiedu kārtā tiek atsavināta tām piederošā zeme;

12.   nepiekrīt zinātniski nepamatotiem centieniem atspoguļot par klimata pārmaiņu cēloņiem un sekām veikto pētījumu rezultātus kā apšaubāmus, neskaidrus vai apstrīdamus; taču saprot, ka zinātnes progresu vienmēr ir raksturojušas šaubas, to pakāpeniska kliedēšana un jaunu skaidrojumu vai modeļu meklējumi, kas neiekļaujas sava laika akadēmiskās zinātnes atziņās;

13.   tāpēc uzskata, ka turpmāki pētījumi, lai labāk izprastu globālās sasilšanas cēloņus un sekas, ir ļoti svarīgi atbildīgu lēmumu pieņemšanai; tomēr uzskata, ka līdz šim gūtās zināšanas ir pietiekamas, lai steidzami formulētu politiku, kas ļautu samazināt SEG emisiju apjomu tā, lai klimata pārmaiņas nepārsniegtu +2°C, un pasākumus, kas ļauj pielāgoties pašreizējām klimata pārmaiņām;

14.   uzsver, ka nepieciešams vēl vairāk analizēt un pētīt klimata pārmaiņu radītās sekas, piemēram ietekmi uz ekonomisko konkurētspēju, enerģijas izmaksām un sociālo attīstību Eiropā, zemes izmantošanas, mežu un mežu izciršanas nozīmi, jūras vides nozīmi, kā arī aprēķināt rūpniecības nozares, kā arī transporta nozares ārējās ar klimatu saistītās izmaksas, tostarp attiecībā uz lidmašīnu radītā piesārņojuma kvantitatīvu noteikšanu; uzskata, ka nepieciešami turpmāki pētījumi, lai pielāgošanās un riska mazināšanas pasākumus iekļaut attīstības plānošanas un nabadzības mazināšanas politikas pasākumos;

15.   atbalsta ierosinājumu arī turpmāk pētīt biodegvielas popularizēšanas politikas ietekmi un to, kā biodegvielas ražošana veicina mežu izciršanu, kultivēto zemes platību pieaugumu un pasaules nodrošinājumu ar pārtiku;

16.   uzsver vajadzību pēc jūras zivju fizioloģijas un ekoloģijas izpētes, jo īpaši tropu apgabalos, kur ir veikts salīdzinoši maz pētījumu; norāda, ka uzkrājoties šādai informācijai, zinātnieki varēs izteikt precīzākas prognozes un rast attiecīgus risinājumus; uzskata, ka visas piezvejas nodošana zinātniskai analīzei varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu mūsu informatīvās bāzes veidošanā; tāpat atzīst, ka ir jāturpina pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras putnu populāciju barības pieejamību, vairošanos un izdzīvošanu;

17.   uzskata, ka zinātnisku atziņu par cilvēku ietekmi uz globālo klimatu publiskošanai jābūt galvenajam faktoram plašākos pasākumos, lai veicinātu sabiedrības informētību un pēc tam gūtu un saglabātu sabiedrības atbalstu politiskiem pasākumiem oglekļa emisiju samazināšanai, piemēram, dažādiem darba tirgus dalībniekiem sadarbojoties, ne tikai rūpnieciski attīstītajās valstīs, bet arī jaunajās tirgus ekonomikas valstīs; prasa IPCC publicēt tā novērtējuma ziņojumu kopsavilkumu; turklāt uzskata, ka nepieciešamas individuālas dzīvesveida izmaiņas, ko var panākt ar izglītojošām programmām, skaidrojot globālās sasilšanas cēloņus un sekas;

18.   tāpēc prasa, lai zinātnieki un politiķi kopīgiem spēkiem veido izpratni un arī neoficiālā līmenī veicina atbalstu "sīkumiem, kas varētu būt nozīmīgi", ņemot vērā, ka pat kopienas, kas labi spēj pielāgoties klimata pārmaiņu sekām, tomēr nav pasargātas no ārkārtējiem un iepriekš neparedzamiem notikumiem;

19.   uzsver, ka pašlaik trūkst izsmeļošas informācijas, kas vajadzīga izglītojošiem pasākumiem par dzīvesveidu, kurš neveicina oglekļa emisiju pieaugumu, jo cita starpā, piemēram, uz patēriņa precēm nav norādes par SEG ietekmi un nav SEG marķējuma, un šāda informācija ir jānodrošina nekavējoties; uzsver, ka ideālā gadījumā šādu iniciatīvu pamatā jābūt kopīgiem standartiem un ka jāņem vērā arī ievedumu radīto SEG emisiju apjoms;

20.   prasa, lai Klimata pārmaiņu pagaidu komiteja turpina darbu un, beidzoties pilnvaru laikam, sniedz Parlamentam attiecīgu ziņojumu ar ieteikumiem rīcībai vai iniciatīvām, kā arī pielāgošanās un riska mazināšanas pasākumiem, kas jāveic saistībā ar turpmāku integrētās ES politikas īstenošanu klimata pārmaiņu jomā atbilstīgi ES mērķim ierobežot planētas vidējās temperatūras pieaugumu, neļaujot tam pārsniegt 2°C, un IPCC Ceturtā novērtējuma ziņojuma secinājumiem un ieteikumiem;

21.   aicina Komisiju, Padomi un Parlamentu visaugstākajā līmenī atbalstīt sarunas un dialogu par to, lai uz visām partnervalstīm pasaulē stratēģiski attiecinātu ES dalībvalstu vai ārpuskopienas valstu ļoti prasmīgi izstrādātas stratēģijas, principus un standartus, kas piemērojami zinātniskiem pētījumiem un ar klimata pārmaiņu problēmas risināšanu saistītai rīcībai atbilstīgi zinātnieku ieteikumiem;

22.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 74 E., 20.3.2008., 652. lpp.