Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Rūpniecības politikas termiņa vidusposma pārskats – Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā" ((COM(2007)0374) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2007)0917),

–   ņemot vērā 2007. gada 22. un 23. novembra Konkurences padomes secinājumus,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) būtiskā nozīme, lai veicinātu lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu – mūsdienīgās MVU politikas pārskats" (COM(2007)0592),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Vadošā tirgus iniciatīva Eiropai" (COM(2007)0860),

–   ņemot vērā 2006. gada 5. jūlija rezolūciju par politikas pamatu ES ražošanas stiprināšanai – ceļā uz integrētāku pieeju rūpniecības politikai(1),

–   ņemot vērā 2006. gada 30. novembra rezolūciju "Laiks paātrināt gaitu – Eiropas mēroga uzņēmējdarbības un izaugsmes bāzes veidošana"(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A6-0167/2008),

A.   tā kā Komisijas rūpniecības politikas vidusposma pārskatā ir izvērtēts progress, kas panākts, līdz 2005. gadam rūpniecības politikā īstenojot integrēto pieeju, un noteikti pasākumi, kas jāveic turpmākajos gados;

B.   tā kā rūpniecībai ES tiek izmantoti vairāk nekā 80% no privātā sektora pētniecības un attīstības izdevumiem un tās ražotie inovatīvie produkti veido 73% no ES eksporta, tai ir būtiska loma ES pārveidošanā par ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām;

C.   tā kā salīdzinājumā ar citiem reģioniem, piemēram, ASV vai Āziju, rūpniecība ES vēl joprojām salīdzinoši lēni pielāgojas mainīgajām tirgus realitātēm un jaunu tehnoloģiju attīstībai smagnējo normatīvo aktu dēļ;

D.   tā kā tādas tendences kā globalizācija, tehnoloģiju maiņa un ilgtspējīga attīstība piedāvā svarīgas un pagaidām neizmantotas iespējas rūpniecības nozarei ES,

1.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kurā tiek izvērtēts integrētas rūpniecības politikas īstenošanā panāktais progress, un uzsver, ka rūpniecības nozaru veiksmīga darbība ir īpaši svarīga, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus;

2.   norāda, ka progress ir panākts gan ar horizontāliem, gan ar attiecīgai nozarei īpašiem pasākumiem, un atzinīgi vērtē jaunās nozaru iniciatīvas pārtikas apstrādē un elektrotehnikā;

3.   pauž nožēlu par vājo saikni starp ES un valstu rūpniecības politiku un atbalsta Komisijas un dalībvalstu iniciatīvas šīs saiknes stiprināšanai;

4.   uzskata, ka ES rūpniecības politikas svarīgākais uzdevums ir nodrošināt atbilstošus apstākļus uzņēmumu attīstībai, investīcijām rūpniecībā, jauninājumiem un darbavietu radīšanai, īpašu vērību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vajadzībām;

5.   uzskata, ka atvērts un konkurētspējīgs pakalpojumu un rūpniecības iekšējais tirgus veicina jauninājumu potenciāla pieaugumu un uzlabo rūpniecības nozaru konkurētspēju; uzskata, ka konkurences politikai ir izšķirīga nozīme, lai patērētāji gūtu labumu no atvērta Eiropas tirgus;

6.   uzsver efektīva publiskā iepirkuma režīma nozīmi Eiropas rūpniecības konkurētspējai; uzskata, ka pirmskomerciāls publisks iepirkums ir nozīmīgs līdzeklis, lai palielinātu Eiropas uzņēmumu novatoriskumu; līdz ar to mudina dalībvalstis pārskatīt savus publiskā iepirkuma politikas virzienus un aicina Komisiju veicināt apmaiņu ar paraugpraksēm šajā jomā;

7.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus nostiprināt Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgu un uzlabot ES aizsardzības nozares konkurētspēju pasaulē;

8.   aicina Komisiju intensīvāk uzraudzīt rūpniecības un patēriņa preču piegādes ķēdi, tostarp nākamā posma tirgus izplatītājus un mazumtirgotājus, lai nodrošinātu konkurences apstākļus visos piegādes ķēdes posmos;

9.   aicina Komisiju palielināt tās centienus, lai samazinātu nevajadzīgos administratīvos slogus, kas apgrūtina piekļuvi iekšējam tirgum, vienkāršotu un uzlabotu normatīvo vidi un samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, cita starpā, nodrošinot, ka progress tiek panākts 13 prioritārajās jomās, kas noteiktas Komisijas rīcības plānā attiecībā uz administratīvā sloga samazināšanu, kā arī īstenojot paātrināti veicamo pasākumu otro paketi administratīvā sloga likvidēšanai;

10.   mudina dalībvalstis panākt progresu, izvirzot un sasniedzot tālejošus valstu mērķus administratīvā sloga samazināšanai, jo sevišķi tādus, kas sekmē MVU izaugsmi un attīstību, piemēram, vienkāršotas atskaitīšanās prasības un izņēmumi;

11.   mudina Komisiju izmantot saskaņotu pieeju MVU visās ES politikas jomās, pareizi piemērojot principu "vispirms jādomā par mazākajiem";

12.   stingri atbalsta iniciatīvu "Mazo uzņēmumu akts" Eiropai; uzskata, ka to ir jāizstrādā kā likumdošanas priekšlikumu un tajā jāiekļauj jaunas, konkrētas iniciatīvas, lai, piešķirot atvieglojumus, samazinātu regulējuma slogu MVU, sekmētu šo uzņēmumu piekļuvi iekšējam tirgum un valsts iepirkumu procedūrām un nodrošinātu atbilstošu piekļuvi finansējuma avotiem un pētniecības infrastruktūrai;

13.   uzsver Bāzeles II nolīguma(3) nozīmi banku darbības ietekmēšanā un banku vēlmi dot aizdevumus salīdzinoši augsta riska patērētājiem, tostarp MVU; uzskata šo attīstību par noderīgu MVU atbalstam ieguldījumu un uz uzņēmējdarbību vērstas pētniecības veikšanai;

14.   atzinīgi vērtē tādas Komisijas izveidotas partnerattiecību grupas kā CARS 21 un Augsta līmeņa grupa tekstilpreču ražošanā; uzskata, ka šīs grupas ir nozīmīgs forums ES rūpniecības politikas stiprināšanai;

15.   uzsver, ka ir steidzami jāizveido ES līmeņa riska kapitāla tirgus, likvidējot esošās normatīvās un nodokļu barjeras riska kapitāla investīcijām Eiropas visnovatoriskākajos mazajos uzņēmumos;

16.   atgādina par mūsdienīgu standartizācijas sistēmu nozīmi un mudina Komisiju paātrināt jaunu standartu ieviešanu, ievērojot MVU vajadzības un stiprinot MVU pārstāvju līdzdalību;

17.   uzskata, ka ES mērķi vides jomā nav jāuztver kā drauds rūpniecībai, bet gan kā iespēja izmantot iniciatora priekšrocības un padarīt ES rūpniecību par pasaules līderi videi draudzīgu un sociāli pieņemamu tehnoloģiju, ražojumu un pakalpojumu jomā; tomēr uzsver, ka, sākot izmantot jaunas tehnoloģijas, ir jāpieņem pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt Eiropas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju;

18.   uzskata, ka nozaru attīstība ir cieši saistīta ar efektīvu transporta infrastruktūru visā Eiropā, ka pienācīgi funkcionējoša transporta infrastruktūra ļauj attīstīties industriālajām zonām, tostarp tām, kas atrodas ārpus pilsētām, un ka dalībvalstīm ir jābūt iespējai izmantot reģionālās attīstības fondus, lai veidotu industriālos un tehnoloģiju parkus konurbācijām blakus esošajās lauku teritorijās;

19.   uzskata, ka Komisijas piedāvātajā rīcības plānā par ilgtspējīgas rūpniecības politiku jāievieš noteikumi pakāpeniskai pārejai uz zemas oglekļa koncentrācijas un enerģijas un resursu ziņā efektīvāku rūpniecību, kas veicinās Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. martā formulēto mērķu sasniegšanu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā; uzskata, ka saistībā ar to liela nozīme varētu būt "vadošā tirgus" iniciatīvai un standartizācijas rīcības programmai;

20.   it īpaši uzsver vajadzību pēc ilgtspējīgas un saskaņotas attīstības visā ES - gan ģeogrāfiski, gan attiecībā uz projektu mērogu; uzskata, ka patiesi saskaņota pieeja ir vienīgais veids, kā stimulēt rūpniecības attīstību ES, nodrošināt jaunas darbavietu radīšanas iespējas un sekmēt pārticīgu reģionu veidošanos ES; uzskata, ka "uzņēmumu kopu" iniciatīva var spēcīgi motivēt jaunradi un ilgtspējīgu reģionālo attīstību;

21.   atzinīgi vērtē būtisko kohēzijas politikas ieguldījumu, nodrošinot konkurenci rūpniecības nozarē, un mudina dalībvalstis turpināt koncentrēt ieguldījumus Eiropas Reģionālās attīstības fondā un Eiropas Sociālajā fondā jomās, kuras veicina cilvēkkapitāla, pētniecības, jauninājumu, uzņēmējdarbības izaugsmi, un palīdzības sniegšanā MVU;

22.   norāda, ka ir steidzami jāņem vērā vides tiesību aktu ietekme uz ES energoietilpīgo nozaru starptautisko konkurētspēju, lai izvairītos no oglekļa dioksīda noplūdēm un bezdarba; saistībā ar to mudina Komisiju aktīvi veicināt un atbalstīt globālu nozaru nolīgumu izveidi, kas var samazināt atsevišķu nozaru ietekmi uz vidi visā pasaulē, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

23.   atbalsta Komisijas soli plaši un stingri izvērtēt visus tiesību aktu priekšlikumus attiecībā uz to ietekmi, it īpaši izskatot, vai attiecībā uz ilgtspējības principu neviens priekšlikums negatīvi neietekmē iekšējā tirgus darbību vai Eiropas uzņēmumu konkurētspēju;

24.   vērš uzmanību uz pašreizējiem sasniegumiem saistībā ar piekļuvi izejvielām; norāda, ka ES pilnībā ir atkarīga no vairāku metālu importa; aicina Komisiju ierosināt integrētu pieeju izejvielu ilgtspējīgas piekļuves nodrošināšanai, uzlabojot efektīvu resursu izmantošanu un atbalstot šādu resursu izpētes tehnoloģiju attīstību; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un paātrināt tādu projektu īstenošanu, kuri saskaņā ar Eiropadomes paziņojumu ir Kopienas interesēs energodrošības un ES enerģijas avotu dažādošanas jomā;

25.   atgādina par ievērojamām strukturālām pārmaiņām, kuras radīja darbinieku skaita pieaugums ar ražošanu saistītu pakalpojumu nozarē; tādēļ atbalsta plānoto rūpniecības un pakalpojumu iniciatīvu, kurā tiks analizētas pakalpojumu nozares un to ietekme uz rūpniecisko konkurētspēju; it īpaši vērš Komisijas uzmanību uz rūpniecības pakalpojumu, sevišķi uz zināšanām balstītu uzņēmējdarbības pakalpojumu, kvalitātes, produktivitātes un vērtības uzlabošanu;

26.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par strukturālajām pārmaiņām, kas veicinās dalībvalstu apmaiņu ar labas prakses piemēriem; noteikti mudina Komisiju, pārskatot savu paziņojumu "Pārstrukturēšana un nodarbinātība Paredzēt un atbalstīt pārstrukturēšanu, lai attīstītu nodarbinātību: Eiropas Savienības nozīme" (COM(2005)0120), atbalstīt liela mēroga ES līmeņa partnerību, kā arī dalībvalstu ekspertu apmaiņai ar informāciju un labas prakses piemēriem paredzētu tīklu izveidi;

27.   vērš uzmanību uz nepieciešamību arī turpmāk par prioritāti uzskatīt investīcijas izglītībā, apmācībā un pētniecībā, kā arī ņemt vērā atkarību no ražošanas attīstības un ES ražojumu konkurētspējas atkarību no cilvēkresursu kvalitātes un jauno ražojumu inovācijas pasaulē;

28.   uzsver, ka inovatīvi izstrādājumi ievērojami stiprina ES konkurētspējas priekšrocības, veidojot 73% no ES eksporta; taču norāda, ka ES vēl joprojām atpaliek no Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānas inovāciju jomā, īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbību pētniecības un attīstības jomā; tādēļ uzskata, ka ir pilnībā jāizmanto tādas Kopienas finansējuma programmas kā septītā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējuma pasākumiem un konkurētspējas un inovācijas pamatprogramma, kā arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts; saistībā ar to atzinīgi vērtē "vadošā tirgus" iniciatīvu un standartizācijas rīcības programmu kā ieguldījumu tirgus potenciāla atvēršanai inovatīviem produktiem un pakalpojumiem īpašās, sabiedrībai svarīgās jomās; prasa Komisijai paust apņēmību panākt labāku administratīvo praksi un brīdina nedot priekšroku noteiktiem tehnoloģiskiem risinājumiem;

29.   uzskata, ka, lai veicinātu jauninājumus visā ES, ir svarīgi atbalstīt ar izgudrojumiem saistītus pasākumus un aizsargāt šajos pasākumos radītos izstrādājumus; tādēļ norāda, ka svarīga ir pārredzama, vienkāršota intelektuālā īpašuma tiesību politika, kas jau tiek īstenota; aicina Padomi rīkoties, lai pēc iespējas ātrāk ieviestu Kopienas patentu, un aicina Komisiju turpināt apkarot viltošanu un turpināt darbu, lai šajā jomā atrastu globālu risinājumu, kas galvenokārt balstīts uz Eiropas modeļiem;

30.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 303 E, 13.12.2006, 646. lpp. (2) OV C 316 E, 22.12.2006, 378. lpp. (3) Kapitāla aprēķināšanas starptautiskā konverģence un kapitāla prasība, pārskatītā sistēma,Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, 2004. gada jūnijs.