(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0443),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 150. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0243/2007),

–   ņemot vērā iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas 2008. gada 24. janvāra vēstuli Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai atbilstīgi Reglamenta 80.a panta 3. punktam,

–   ņemot vērā Reglamenta 80.a un 51. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6-0131/2008),

A.   tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību aktu negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai to kodifikācija, negrozot to būtību,

1.   apstiprina iepriekš minēto grozīto Komisijas priekšlikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 77, 28.3.2002., 1.lpp.

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 150.  pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu║,

ņemot vērā Eiropas  Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1)  Padomes 1990. gada 7. maija Regula (EEK) Nr. 1360/90, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu, vairākas reizes ir būtiski grozīta(4). Skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā, jo jāveic turpmāki grozījumi.

(2)  Eiropadomes 1989. gada 8. un 9. decembra sanāksmē Strasbūrā Padome tika aicināta, atbildot uz Komisijas priekšlikumu, 1990. gada sākumā pieņemt nepieciešamos lēmumus par Eiropas Izglītības fonda izveidi Centrāleiropā un Austrumeiropā. Tāpēc 1990. gada 7. maijā Padome pieņēma Regulu (EEK) Nr. 1360/90, ar ko izveidoja minēto Fondu.

(3)  Saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts kopējā līgumā starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem valsts vadītāju un valdību līmeņa sanāksmē Briselē 1993. gada 29. oktobrī(5), Fonda galvenā mītne atradīsies Turīnā, Itālijā.

(4)  Padome 1989. gada 18. decembrī pieņēma Regulu (EEK) Nr. 3906/89 par ekonomisko palīdzību Ungārijas Republikai un Polijas Tautas Republikai(6), kas nodrošina palīdzību jomās, ieskaitot mācības, lai atbalstītu ekonomiskās un sociālās reformas procesu Ungārijā un Polijā.

(5)  Pēc tam Padome ir  paplašinājusi  šādu atbalstu attiecībā uz citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm saskaņā ar atbilstīgiem tiesību aktiem.

(6)  Padome 1994. gada 27. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 2063/94(7), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1360/90, lai Eiropas Izglītības fonda darbības attiecinātu arī uz valstīm, kas saņem atbalstu saskaņā ar ║ TACIS programmu.

(7)  Padome 1998. gada 17. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1572/98(8), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1360/90, lai Eiropas Izglītības fonda darbības attiecinātu arī uz Vidusjūras reģiona valstīm, kas nav dalībvalstis, un teritorijām, kas ║ ir sociālo un ekonomisko struktūru reformas pavadošo finansiālo un tehnisko pasākumu saņēmējvalstis saskaņā ar MEDA programmu.

(8)  Padome 2000. gada 5. decembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 2666/2000(9) par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai un par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 1360/90, lai Eiropas Izglītības fonda darbības attiecinātu arī uz Rietumbalkānu valstīm, uz kurām šī regula attiecas.

(9)  Ārējās palīdzības programma valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Izglītības fonda darbībās, jāaizstāj ar jauniem ārējo attiecību politikas instrumentiem, kas galvenokārt izveidoti ar Padomes 2006. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA)(10), un instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (ENPI)(11).

(10)  Atbalstot cilvēkkapitāla  attīstību ārējo attiecību politikas jomā, ES sniedz ieguldījumu šo valstu ekonomiskajā attīstībā, nodrošinot vajadzīgās prasmes, lai veicinātu ražīgumu un nodarbinātību un atbalstītu sociālo kohēziju, sekmējot pilsoniskās sabiedrības līdzdalību.

(11)  Minēto valstu centienos pārveidot to ekonomiskās un sociālās struktūras jo īpaši svarīga ir cilvēkkapitāla  attīstība, lai panāktu ilgtermiņa stabilitāti un labklājību, jo īpaši sociālekonomisko līdzsvaru.

(12)  Eiropas Izglītības fonds var dot nozīmīgu ieguldījumu ES ārējo attiecību politikas jomā, uzlabojot cilvēkkapitāla  attīstību, jo īpaši izglītību un apmācību mūžizglītības perspektīvā.

(13)  Lai dotu savu ieguldījumu, Eiropas Izglītības fondam būs jāizmanto gan Eiropas Savienībā  iegūtā pieredze saistībā ar izglītību un  apmācību mūžizglītības perspektīvā, gan arī to iestāžu pieredze, kas iesaistītas šajā darbībā.

(14)  Kopienā un trešās valstīs, tostarp valstīs, uz kurām attiecas Eiropas Izglītības fonda darbības, pastāv reģionālās un/vai valsts, valsts un/vai privātās iestādes, kuras var aicināt sadarboties efektīvā atbalsta nodrošināšanā cilvēkkapitāla  attīstības jomā, jo īpaši izglītībā un apmācībā mūžizglītības perspektīvā.

(15)  Eiropas Izglītības fonda statusam un struktūrai būtu jāatvieglo elastīga atbilstība īpašajām un atšķirīgajām to atsevišķu valstu prasībām, kam tiek sniegts atbalsts, un jāļauj tam pildīt savas funkcijas ciešā sadarbībā ar esošajām valstu un starptautiskajām iestādēm.

(16)  Eiropas Izglītības fondam būtu jāpiešķir juridiskas personas statuss, uzturot ciešas korporatīvas attiecības ar Komisiju un ievērojot Kopienas un tās iestāžu vispārējo politisko atbildību un ar darbību saistītos pienākumus.

(17)  Eiropas Izglītības fondam būtu jāveido ciešas saiknes ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru, Eiropas Mobilitātes projektu universitātes studijām (Tempus) un visām citām Padomes izveidotām atbalsta sniegšanas programmām izglītības jomā valstīm, uz kurām attiecas Fonda darbības.

(18)  Eiropas Izglītības fondam būtu jābūt atvērtam to valstu dalībai, kas nav Kopienas dalībvalstis un kas uzņēmušās Kopienas un dalībvalstu saistības attiecībā uz atbalsta nodrošināšanu valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Izglītības fonda darbības cilvēkkapitāla attīstības jomā, jo īpaši izglītībā un apmācībā mūžizglītības perspektīvā, saskaņā ar kārtību, kas jānosaka līgumos starp Kopienu un šīm valstīm.

(19)  Eiropas Parlamentam, Komisijai un visām dalībvalstīm vajadzētu būt pārstāvētām valdē, lai efektīvi pārraudzītu Fonda funkcijas.▌

(20)  Lai nodrošinātu Fonda pilnīgu autonomiju un neatkarību, tam būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ienākumus galvenokārt veido Kopienas iemaksas. Kopienas budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Kopienas iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(21)  Fonds ir iestāde, ko izveidojušas Kopienas 185. panta 1. punkta nozīmē Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk tekstā – Finanšu regula)(12), un attiecīgi Fonds pieņem finanšu noteikumus.

(22)  Komisijas 2002. gada 19. novembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(13), būtu jāattiecina uz Fondu.

(23)  Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulas (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(14), noteikumus bez ierobežojumiem vajadzētu attiecināt uz Fondu.

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas(15) dokumentiem būtu jāattiecina uz Fondu.

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(16) būtu jāattiecina uz Fonda veikto personu datu apstrādi.

(26)  Tā kā vajadzīgo darbības mērķi, proti, palīdzēt trešām valstīm attīstīt cilvēkkapitālu, ▌nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(27)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības, kas ▌iekļautas ▌ Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši ▌ tās 43. pantā,

  IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Valstis, kas minētas a), b) un c) punktā, turpmāk tekstā minētas kā "partnervalstis".

Šajā regulā cilvēkkapitāla attīstību definē kā "darbu", kas, uzlabojot profesionālās izglītības un mācību sistēmas, veicina katra indivīda prasmju un kompetences attīstību visa mūža garumā.

2. pants

Funkcijas

3. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  Fonds ir juridiska persona. Katrā dalībvalstī tam ir visplašākā ║tiesībspēja, kāda tiek piešķirta juridiskām personām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem; tas var, jo īpaši, iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt par pusi tiesas prāvās. Fonds ir bezpeļņas organizācija.

2.  Fonda galvenā mītne ir Turīnā, Itālijā.

3.  Fonds ar Komisijas atbalstu sadarbojas ar citām attiecīgām Kopienas iestādēm. Kopējās gada programmas ietvaros, kas pievienota katras aģentūras gada darba programmai; Fonds jo īpaši sadarbojas ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop), lai veicinātu sinerģiju un komplementaritāti starp abu aģentūru darbībām.

4.  Vajadzības gadījumā Fonda darbā var uzaicināt piedalīties tādu Eiropas līmeņa sociālo partneru pārstāvjus, kas jau darbojas Kopienas iestādēs, un tādu starptautisko organizāciju pārstāvjus, kas darbojas apmācības jomā.

5.  ▌Fonda administratīvo pārbaudi veic Eiropas ombuds atbilstīgi EK Līguma 195. panta nosacījumiem.

6.  Fonds var izveidot sadarbības nolīgumus ar citām attiecīgām struktūrām, kas darbojas cilvēkkapitāla attīstības jomā ES un starptautiskā līmenī. Valde pieņem šādus nolīgumus, pamatojoties uz direktora iesniegto nolīguma projektu, pēc tam, kad Komisija ir sniegusi savu atzinumu. Projektā norādītajiem sadarbības noteikumiem jāatbilst Kopienas tiesību aktiem.

4. pants

Pārredzamība

1.  Fonds darbojas, nodrošinot augstu pārredzamības līmeni, un atbilst 2. līdz 4. punktā minētajiem noteikumiem.

2.  Fonds sešu mēnešu laikā pēc valdes izveides publisko

3.  Valde var atļaut attiecīgos gadījumos ieinteresēto personu pārstāvjiem kā novērotājiem piedalīties Fonda iestāžu sanāksmēs.

4.  Fonda rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001║.

Valde paredz praktiskus pasākumus, lai piemērotu minēto regulu.

5. pants

Konfidencialitāte

1.  Neskarot 4. panta 4. punktu, Fonds neizpauž trešām pusēm ║saņemto konfidenciālo informāciju, attiecībā uz ko ir pieprasīta un pamatota konfidencialitāte.

2.  Uz valdes locekļiem un direktoru attiecas konfidencialitātes prasība, kas minēta EK Līguma 287. pantā.

3.  Uz informāciju, ko Fonds apkopojis saskaņā ar pamattiesību aktu, attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001║.

6. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Fonda pieņemtie lēmumi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt ombudam iesniegtas sūdzības vai Eiropas Kopienu Tiesā iesniegtas prasības priekšmets atbilstīgi attiecīgi Līguma 195. un 230. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

7. pants

Valde

1.  Fondam ir valde, kurā ir dalībvalstu pārstāvji saskaņā ar Lisabonas līgumā minētajiem rotācijas nosacījumiem par Komisijas locekļu iecelšanu, trīs Komisijas pārstāvji, kā arī trīs Eiropas Parlamenta iecelti eksperti.Turklāt trīs partnervalstu pārstāvji drīkst piedalīties valdes sanāksmēs kā novērotāji. Pārstāvjus var aizstāt viņu aizstājēji, kurus ieceļ tajā pašā laikā.

2.  Gan dalībvalstis, gan Komisija ieceļ un maina savus pārstāvjus valdē.

Partnervalstu pārstāvjus ieceļ Komisija, ņemot vērā attiecīgo valstu ierosināto kandidātu sarakstu un viņu pieredzi un speciālās zināšanas Fonda darbības jomās.

Dalībvalstis, Eiropas Parlaments un Komisija cenšas nodrošināt, lai valdē būtu līdzsvarots vīriešu un sieviešu skaits.

3.  Pārstāvju pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pilnvaras var atjaunot vienreiz.

4.  Valdes priekšsēdētājs ir viens no Komisijas pārstāvjiem. Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš beidzas, kad beidzas viņa dalība attiecīgajā valdē.

5.  Valde pieņem savu reglamentu.

8. pants

Balošanas noteikumi un priekšsēdētāja uzdevumi

1.  Katram dalībvalstu pārstāvim ▌valdē ir viena balss. Visiem Komisijas pārstāvjiem kopā ir viena balss.

Valdes lēmumu pieņemšanai ir nepieciešams divu trešdaļu balsstiesīgo valdes locekļu balsu vairākums, izņemot gadījumus, kas minēti 2. un 3. punktā.

2.  Ar vienbalsīgu valdes balsstiesīgo locekļu lēmumu ║valde pieņem noteikumus, kas reglamentē valodu lietošanu Fondā, ņemot vērā vajadzību ieinteresētām pusēm nodrošināt pieeju Fonda darbam un dalību tajā.

3.  Priekšsēdētājs sasauc valdi vismaz vienreiz gadā. Papildu sanāksmes var sasaukt tad, ja to pieprasa ▌vienkāršs valdes balsstiesīgo locekļu vairākums.

Priekšsēdētājs atbild par valdes informēšanu par citām Kopienas darbībām, kas attiecas uz tās darbu, un par Komisijas iecerēm saistībā ar Fonda darbībām nākamajā gadā.

9. pants

Valdes pilnvaras

10. pants

Direktors

1.  Valde ieceļ Fonda direktoru uz pieciem gadiem, ▌pamatojoties uz Komisijas iesniegto vismaz trīs kandidātu sarakstu. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā(-s) komiteja(-s) uzaicina valdes izvēlēto kandidātu nākt klajā ar paziņojumu un atbildēt uz komitejas(-u) locekļu jautājumiem.

Valde pēc Komisijas priekšlikuma, ║ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, var vienreiz pagarināt direktora amata pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk par trim gadiem, un vienīgi tādā gadījumā, ja to pamato Fonda pienākumi un prasības║.

Valde informē Eiropas Parlamentu par to, ka tā plāno pagarināt direktora amata pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms direktora amata termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā(-s) komiteja(-s) var uzaicināt direktoru nākt klajā ar paziņojumu un atbildēt uz komitejas(-u) locekļu jautājumiem.

Ja amata pilnvaru termiņu nepagarina, direktors pilda savus pienākumus, kamēr neieceļ viņa amata pilnvaru pārņēmēju.

2.  Direktoru ieceļ amatā, ņemot vērā nopelnus, administratīvās un vadības prasmes un speciālās zināšanas un pieredzi Fonda darbības jomā.

3.  Direktors ir Fonda likumīgais pārstāvis.

4.  Direktoram ir šādas funkcijas un pilnvaras:

5.  Direktors ir atbildīgs par savu rīcību valdei║, kas pēc Komisijas priekšlikuma var atstādināt direktoru no pienākumu pildīšanas pirms amata pilnvaru termiņa beigām.

11. pants

Sabiedriskās intereses un neatkarība

Valdes locekļi un direktors rīkojas sabiedrības interesēs un ir neatkarīgi no jebkādas ārējas ietekmes. Tāpēc katru gadu viņi iesniedz rakstiskas deklarācijas par saistībām un interesēm.

12. pants

Gada darba programma

1.  Gada darba programma atbilst Fonda priekšmetam, darbības jomai un funkcijām, kā noteikts šīs regulas 1. un 2. pantā.

2.  Minēto programmu izstrādā četriem gadiem paredzētas daudzgadu darba programmas ietvaros sadarbībā ar Komisijas dienestiem un ņemot vērā gan ārējo attiecību politikas prioritātes konkrētajās valstīs un reģionos, gan pamatojoties uz pieredzi, kas iegūta izglītības un apmācības jomā Kopienā.

3.  Gada darba programmas projektiem un pasākumiem pievieno nepieciešamo izdevumu tāmi un personāla un budžeta resursu apropriācijas.

4.  Direktors iesniedz darba programmas projektu valdei pēc tam, kad Komisija ir sniegusi savu atzinumu.

5.  Valde vēlākais līdz 30. novembrim pieņem gada darba programmas projektu nākamajam gadam. Darba programmas galīgā apstiprināšana notiek katra gada sākumā.

6.  Vajadzības gadījumā programma var tikt pielāgota gada laikā, izmantojot to pašu procedūru, lai nodrošinātu Kopienas politiku ║lielāku efektivitāti.

13. pants

Gada darbības pārskats

1.  Gada darbības pārskatā direktors ziņo valdei par savu sniegumu.

2.  Pārskatā ir informācija par finansēm un vadību, norādot darbību rezultātus ar atsauci uz gada darba programmu un noteiktajiem mērķiem, ar minētajām darbībām saistītos riskus, sniegto resursu izlietojumu un informāciju par iekšējās pārbaudes sistēmas darbību.

3.  Valde izstrādā gada darbības pārskata analīzi un novērtējumu par iepriekšējo finanšu gadu.

4.  Valde pieņem direktora gada darbības pārskatu un ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam nodod to kopā ar pārskata analīzi un novērtējumu kompetentām struktūrām Eiropas Parlamentā, Padomē, Komisijā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un Revīzijas palātā. Pārskatu nodod arī dalībvalstīm un informācijai partnervalstīm.

5.  Fonda direktors uzstājas par Fonda darbības pārskatu attiecīgajās Eiropas Parlamenta komitejās un Padomes sagatavošanas grupās.

14. pants

Saiknes ar citiem Kopienas pasākumiem

Komisija sadarbībā ar valdi nodrošina saskaņotību un savstarpēju papildināmību starp Fonda darbu un citiem pasākumiem Kopienas līmenī gan Kopienā, gan sniedzot atbalstu partnervalstīm.

15. pants

Budžets

1.  Visu Fonda ienākumu un izdevumu tāmi sagatavo katram finanšu gadam un norāda Fonda budžetā, kas ietver arī štatu sarakstu, un katrs finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

2.  Fonda budžetā norādītie ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.  Neierobežojot cita veida ienākumus, Fonda ienākumi ietver subsīdijas no kopējā Eiropas Kopienu budžeta, maksājumus, kas veikti kā atlīdzība par sniegtiem pakalpojumiem, kā arī finansējumu no citiem avotiem.

4.  Budžets arī ietver sīkas ziņas par jebkuru finansējumu, kas pieejams partnervalstīm projektiem, ko atbalsta no Fonda finansiālās palīdzības.

16. pants

Budžeta procedūra

1.  Katru gadu valde, pamatojoties uz direktora sastādīto projektu, izstrādā Fonda ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Šo tāmi, kas ietver štatu saraksta projektu, valde nodod Komisijai ne vēlāk kā līdz 31. martam.

2.  Komisija pārbauda sastādīto tāmi, ņemot vērā ārējām attiecībām paredzētās kopējās summas robežas, un ieraksta provizoriskajā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā tāmes, kuras tā uzskata par vajadzīgām štatu sarakstam un subsīdiju apjomam, ko sedz vispārējais ES budžets (turpmāk tekstā – vispārējais budžets).

3.  Komisija tāmi iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei (še turpmāk "budžeta lēmējinstitūcija") kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.

4.  Budžeta lēmējinstitūcija nosaka apropriācijas Fonda subsidēšanai.

Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Fonda štatu sarakstu.

5.  Valde pieņem budžetu un štatu sarakstu. Tas kļūst par galīgo variantu pēc vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Attiecīgā gadījumā budžetu un štatu sarakstu  atbilstīgi precizē.

6.  Valde iespējami īsā laikā paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par saviem nodomiem īstenot tādus projektus, kuriem var būt ievērojamas finansiālas sekas tās budžeta finansēšanā, jo īpaši, ar īpašumu saistīti projekti, piemēram, ēku noma vai iegāde. Tā par tiem informē Komisiju.

Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas daļām ir paziņojusi par nodomu sniegt atzinumu, tā nodod savu atzinumu valdei sešu nedēļu laikā no projekta paziņojuma saņemšanas dienas.

17. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.  Ne vēlāk kā līdz 1. martam pēc katra finanšu gada Fonda grāmatvedis iesniedz pagaidu pārskatus Komisijas grāmatvedim kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu vadību šim finanšu gadam. Komisijas grāmatvedis apvieno iestāžu un decentralizēto struktūru pagaidu pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 128. pantu.

2.  Ne vēlāk kā līdz 31. martam pēc katra finanšu gada Komisijas grāmatvedis nodod Fonda pagaidu pārskatus Revīzijas palātai kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu vadību šim finanšu gadam. Pārskatu par budžeta un finanšu vadību šim finanšu gadam nodod arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.  Par Fonda budžeta izpildi atbild tā direktors.

4.  Pēc Revīzijas palātas apsvērumu saņemšanas par Fonda pagaidu pārskatu, ievērojot Finanšu regulas 129. pantu, direktors sastāda galīgos pārskatus uz savu atbildību un nodod tos Valdei atzinuma izteikšanai.

5.  Valde sniedz atzinumu par Fonda galīgajiem pārskatiem.

6.  Ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam pēc katra finanšu gada direktors šos galīgos pārskatus nodod Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai kopā ar valdes atzinumu.

7.  Galīgos pārskatus publicē.

8.  Fonda direktors nosūta Revīzijas palātai atbildi par tās apsvērumiem ne vēlāk kā līdz 30. septembrim. Šo atbildi direktors nosūta arī Valdei.

9.  Direktors iesniedz Eiropas Parlamentam, ja tas pieprasa, jebkādu vajadzīgo informāciju budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai attiecīgajam finanšu gadam, kā paredzēts Finanšu regulas 146. panta 3. punktā.

10.  Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N + 2. gada 30. aprīlim atbrīvo direktoru no atbildības par budžeta izpildi N gadam.

11.  Vajadzības gadījumā, direktors veic visus nepieciešamos pasākumus, kas minēti lēmumam par budžeta izpildi pievienotajos apsvērumos.

18. pants

Eiropas Parlaments un Padome

Neskarot iepriekšminētās pārbaudes un jo īpaši budžeta un tā izpildes procedūru, Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā ▌var pieprasīt direktora uzklausīšanu par jebkuru jautājumu saistībā ar Fonda darbībām.

19. pants

Finanšu noteikumi

1.  Fondam piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie nedrīkst atkāpties no║Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 ja to nepieprasa Fonda darbība un bez Komisijas iepriekšējas piekrišanas.

2.  Saskaņā ar Finanšu regulas 133. panta 1. punktu Fonds piemēro grāmatvedības noteikumus, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis, lai Fonda pārskatus varētu konsolidēt ar Komisijas pārskatiem.

3.  Regulu (EK) Nr. 1073/1999 piemēro Fondam pilnībā.

4.  Fonds ievēro 1999. gada 25. maija Starpiestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju attiecībā uz iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(17). Valde ▌pieņem vajadzīgos pasākumus, lai palīdzētu OLAF veikt šādas iekšējas izmeklēšanas.

20. pants

Privilēģijas un neaizskaramība

Fondam piemēro Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

21. pants

Personāla noteikumi

Fonda personālu reglamentē noteikumi un normas, kas ir piemērojamas Eiropas Kopienu amatpersonām un citiem darbiniekiem.

Fonds izmanto pār savu personālu pilnvaras, kas nodotas iecēlējai iestādei.

Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem attiecīgus īstenošanas noteikumus saskaņā ar kārtību, kas minēta Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 110. pantā un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbinātības kārtības 127. pantā.

Valde var pieņemt noteikumus, lai varētu pieņemt darbā tos dalībvalstu vai partnervalstu ekspertus, kuri no iepriekš minētajām valstīm norīkoti strādāt Fondā.

22. pants

Atbildība

1.  Fonda līgumisko atbildību reglamentē ║attiecīgajam līgumam piemērojamie tiesību akti║.

2.  Attiecībā uz ║ārpuslīgumiskām║ saistībām Fonds saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, atlīdzina jebkurus Fonda vai tā darbinieku pienākumu izpildes laikā radītos zaudējumus.

Strīdi par šādu zaudējumu atlīdzināšanu ir Tiesas piekritībā.

3.  Darbinieku personīgās saistības ar Fondu reglamentē attiecīgi noteikumi, kas piemērojami Fonda personālam.

23. pants

Trešo valstu dalība

1.  Fonds ir atvērts to valstu dalībai, kuras nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, bet kuras tāpat kā Kopiena un tās dalībvalstis ir apņēmušās sniegt atbalstu cilvēkkapitāla  attīstības jomā 1. pantā minētajām partnervalstīm saskaņā ar kārtību, kas jānosaka nolīgumos starp Kopienu un šīm valstīm, ievērojot Līguma 300. pantā paredzēto procedūru.

Nolīgumi tostarp nosaka raksturu, apmēru un sīki izstrādātus noteikumus šo valstu līdzdalībai Fonda darbībā, ieskaitot noteikumus par finanšu ieguldījumu un personālu. Šādi nolīgumi nedrīkst paredzēt to, ka trešās valstis ir pārstāvētas valdē ar balsstiesībām, vai ietvert noteikumus, kas nav saskaņā ar personāla noteikumiem, kuri izklāstīti 21. pantā.

2.  Šo valstu dalību ad hoc darba grupās valde var atzīt par nepieciešamu bez īpašas vienošanās.

24. pants

Novērtējums

1.  Saskaņā ar Regulas (EK. Euratom) Nr. 2343/2002 25. panta 4. punktu ║Fonds regulāri veic savu darbību provizorisko un retrospektīvo novērtējumu, ja šādas darbības rada būtiskus izdevumus. Minēto novērtējumu rezultātus paziņo valdei.

2.  Komisija, konsultējoties ar valdi, ik pēc četriem gadiem veic minētās regulas, Fonda sasniegto rezultātu un tā darbības metožu īstenošanas novērtējumu saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem mērķiem, pilnvarām un funkcijām. Novērtējumu veic neatkarīgi eksperti. Šā novērtējuma rezultātus Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas  Ekonomikas un sociālo lietu komitejai .

3.  Fonds veic visus atbilstošos pasākumus, lai risinātu jebkādas problēmas, kas var atklāties novērtēšanas procesā.

25. pants

Pārskatīšana

Pēc novērtējuma Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu šīs regulas noteikumu pārskatīšanai. Ja Komisija uzskata, ka Fonda pastāvēšana vairs neatbilst tam noteiktajiem mērķiem, tā var ierosināt atcelt šo regulu.

26. pants

Atcelšana

I pielikumā norādītā Padomes Regula (EEK) Nr. 1360/90, Regula (EK) Nr. 2063/94, Regula (EK) Nr. 1572/98, Regula (EK) Nr. 1648/2003 un ║Padomes Regulas (EK) Nr. 2666/2000 16. pants ir atcelts.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar II pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

27. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā  dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

..,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C ... (2) OV C.... (3) Eiropas Parlamenta 2008. gada 22. maija nostāja. (4) OV L 131, 23.5.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar ║Regulu (EK) Nr. 1648/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 22. lpp.). (5) OV C 323, 30.11.1993., 1. lpp. (6) OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp. (7) OV L 216, 20.08.1994., 9. lpp. (8) OV L 206, 23.7.1998., 1. lpp. (9) OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 23. lpp.). (10) OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp. (11) OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp. (12) OV L 248, 16.09.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1525/2007 (OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.). (13) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp. (14) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp. (15) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp. (16) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp. (17) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

Atceltā regula un secīgie grozījumi

Padomes 1990. gada 7. maija Regula (EEK) Nr. 1360/90

(OV L 131, 23.5.1990., 1. lpp.)

Padomes 1994. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 2063/94

(OV L 216, 20.8.1994., 9. lpp.)

Padomes 1998. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1572/98

(OV L 206, 23.7.1998., 1. lpp.)

Padomes 2000. gada 5. decembra Regulas (EK) Nr. 2666/2000 16. pants

(OV L 306, 7.12.2000., 1. lpp.)

Padomes 2003. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 1648/2003

(OV L 245, 29.9.2003., 22. lpp.)

Atbilstības tabula