Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ES līguma 2., 6., 24. un 29. pantu un EK līguma 62., 63., 286. un 300. pantu, kas ir juridiskais pamats Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpai un starptautiskām sarunām ar trešām valstīm un organizācijām,

–   ņemot vērā Padomes un Komisijas 2008. gada 6. marta un 2008. gada 21. aprīļa paziņojumus Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai,

–   ņemot vērā Reglamenta 83. pantu un 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā kopš Amsterdamas līguma stāšanās spēkā 1999. gadā Padome nosaka vīzu noteikumus, tostarp to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem vajadzīga vīza, un to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņi no šīs prasības ir atbrīvoti (EK līguma 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) ievilkums);

B.   tā kā Kopienas kompetence vīzu jautājumos ietver nosacījumus bezvīzu režīma piešķiršanai trešo valstu pilsoņiem un tā kā šiem nosacījumiem jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visiem ES pilsoņiem ne tikai attiecībā uz bezvīzu statusa piešķiršanu vai atteikumu, bet arī attiecībā uz noteikumiem par šāda statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu dažādām ES dalībvalstīm no trešo valstu puses;

C.   tā kā kopš 2001. gada Padome ir atbrīvojusi ASV pilsoņus no vīzu režīma(1); tā kā līdzīgs atbrīvojums diemžēl nav attiecināts uz visiem ES pilsoņiem, jo ASV joprojām saglabā vīzu režīmu dažu dalībvalstu (pašlaik Bulgārijas, Kipras, Čehijas, Igaunijas, Grieķijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas) pilsoņiem,  cita starpā arī tādēļ, ka lielākajai daļai šo valstu vīzu atteikumi, kas pamatojas uz nepārredzamiem kritērijiem, pārsniedz 3 % no pieteikumu skaita (pie zināmiem nosacījumiem ‐ 10 %);

D.   tā kā kopš 2005. gada savstarpīguma mehānismu var ierosināt Kopienas līmenī(2) pēc dalībvalsts paziņojuma, Komisijas saziņas ar attiecīgo trešo valsti un Komisijas ziņojuma Padomei, kura tad var nolemt "par vīzu prasības pagaidu atjaunošanu attiecībā uz konkrētās trešās valsts pilsoņiem";

E.   tā kā, lai gan savstarpīgums ir panākts ar vairākām trešām valstīm, tas vēl nav noticis ar ASV, tādēļ Komisija 2006. gadā ierosināja "vīzu režīma atjaunošanu uz laiku [ASV] diplomātisko un dienesta/oficiālo pasu turētājiem, lai veicinātu progresu savstarpības principa īstenošanā"(3); tā kā šo simbolisko ierosinājumu Padome tomēr neņēma vērā;

F.   tā kā vairākas dalībvalstis ir turpinājušas tiešu divpusēju saziņu ar ASV administrāciju, neņemot vērā Kopienas neapstrīdamo kompetenci šajā jautājumā;

G.   tā kā situācija juridiski sarežģījās, kad ASV 2007. gada 3. augustā stājās spēkā Likuma par 9/11 komisijas rekomendāciju īstenošanu 711. sadaļa(4), proti, Drošas ceļošanas un pretterorisma partnerības 2007. gada akts, kas reformēja vīzu režīma atcelšanu, pievienojot septiņus drošības uzlabojumus(5), lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis, kas vēlas piedalīties vīzu režīma atcelšanas programmā (VWP), piekrīt parakstīt divpusēju saprašanās memorandu un tā saistošos īstenošanas noteikumus;

H.   tā kā, lai gan šo tā saukto īstenošanas noteikumu saturs ES iestādēm joprojām nav zināms, no saprašanās memoranda ir skaidrs, ka daži no jaunajiem "drošības uzlabojumiem" ir Kopienas kompetencē (piemēram, attiecībā uz vīzu piegādi un Ceļošanas elektronisko sistēmu autorizācija (ESTA) turpmākajiem papildu pienākumiem), daži ir ES kompetencē (piemēram, attiecībā uz nozagtām pasēm(6), pasažieru datu reģistru un Šengenas datiem saistībā ar noziegumiem) un atlikušie uzlabojumi ‐ katras dalībvalsts ekskluzīvā kompetencē (piemēram, saistībā ar attiecīgās valsts pilsoņu sodu reģistru un attiecībā uz drošības darbinieku klātbūtni transatlantiskos lidojumos);

I.   tā kā, lai atrisinātu šo jautājumu un visas dalībvalstis 2009. gadā piedalītos reformētā ASV vīzu režīma atcelšanā, Padome 2008. gada 18. aprīlī pieņēma lēmumu par divpusēju pieeju:

J.   tā kā pat attiecībā uz jautājumiem, kuri ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē, lojālas sadarbības principu var apdraudēt divpusēji nolīgumi, kuros ir atšķirīgi nosacījumi par bezvīzu statusa piešķiršanu dažu dalībvalstu pilsoņiem, kā rezultātā vīzu jomā iespējama atšķirīga attieksme pret dažādu dalībvalstu pilsoņiem; tā kā Komisijai būtu jānodrošina lojālas sadarbības princips;

K.   tā kā, lai labāk aizsargātu ASV un ES pilsoņus no terorisma draudiem, transatlantiskajai sadarbībai vajadzētu uzlabot: a) draudu identifikāciju, izmantojot kopīgu analīzi un plašu informācijas apmaiņu, tostarp apmaiņu ar labāko praksi, ievērojot stingru datu aizsardzības pasākumu sistēmu, b) tiesībaizsardzības iestāžu un izlūkdienestu koordināciju ES un transatlantiskā līmenī, vienlaikus ievērojot tiesiskumu, pamattiesības un privātumu un c) darbības spējas, izmantojot ES un ASV tiesībaizsardzības iestāžu un izlūkdienestu ciešāku sadarbību, pamatojoties uz dziļāka līmeņa savstarpēju uzticēšanos starp dažādām aģentūrām un iestādēm,

L.   tā kā, ASV Iekšzemes drošības departaments līdz 2009. gada janvārim plāno personām, kuras izceļo pa gaisa un jūras ceļiem, piemērot biometriskās pārbaudes procedūras; izceļošanas procedūru programma tiek uzskatīta par pamatnoteikumu, lai efektīvi pārvaldītu vīzu režīma atcelšanas programmu; ASV varas iestādes plāno neattiecināt (VWP) uz lielāku skaitu ASVsabiedroto valstu, ja ierosinātās izceļošanas procedūras netiek ieviestas, vēlākais, līdz 2009. gada 30. jūnijam;

1.   uzskata, ka jebkāda veida tieša vai netieša diskriminācija starp Eiropas pilsoņiem, tostarp, pamatojoties uz viņu valstspiederību, ir jāaizliedz ne tikai Eiropas Savienībā, kā paredzēts EK līguma 12. pantā, bet arī ārpus ES, it īpaši tad, ja šāda diskriminācija ir sekas ES iestāžu un dalībvalstu koordinācijas trūkumam starptautiskās sarunās;

2.   atzīmē to, ka pirmo reizi ASV ir atzinušas Kopienas kompetenci veikt sarunas par starptautiskiem vīzu politikas nolīgumiem tieslietu un iekšlietu ministru trijotnes sanāksmē 2008. gada 13. martā, kopīgā paziņojumā piekrītot ievērot divpusēju pieeju; norāda, ka paziņojumā teikts, ka "jautājumi, kas attiecas uz valstu atbildības jomām, tiks apspriesti ar valstu iestādēm, bet jautājumi, kas attiecas uz ES atbildības jomām, tiks apspriesti ar ES iestādēm"; uzskata, ka saskaņā ar šo paziņojumu ASV turpmāk jāveic sarunas:

3.   atkārtoti pauž, ka visiem nolīgumiem, kurus noslēdz EK/ES, ir jāatbilst pamattiesībām un individuālajām brīvībām, kā paredzēts ES līguma 6. panta 2. punktā, tostarp privātumam un datu aizsardzībai, kā paredzēts:

4.   mudina Komisiju sarunās iekļaut jautājumu par to Eiropas iedzīvotāju neizslēgšanu no (VWP), kuri ir inficēti ar CIV, un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES iedzīvotājiem; piekrīt Komisijas viedoklim, ka ceļošanas aizliegumu piemērošana personām, kuras ir inficētas ar CIV, nav objektīvi pamatota (kā norādīts Komisijas 2008. gada 19. februāra atbildē uz Parlamenta uzdoto jautājumu E-6038/07);

5.   apstiprina pilnvaras, ko Padome sniegusi Komisijai, lai veiktu sarunas par nolīgumu, kas nodrošinātu vīzu režīma atcelšanu visiem ES pilsoņiem, kuri dodas uz ASV teritoriju, kā tas jau ir ASV pilsoņiem, kuri dodas uz ES teritoriju; aicina Komisiju informēt attiecīgo Parlamenta komiteju pēc katras sarunu sanāksmes (vajadzības gadījumā konfidenciāli);

6.   uzskata, ka sarunas jāpabeidz pirms 2009. gada jūnija un ka no tā brīža nav pieļaujama nekāda diskriminācija starp ES pilsoņiem;

7.   piekrīt viedoklim, ka dalībvalstīm Padomes norādījumi(8) jāievēro saskaņā ar EK līguma 10. pantā paredzēto lojālas sadarbības principu, kas saskaņā ar EK Tiesas judikatūru (C-105/03 un AETR lieta (22/70)) attiecas arī uz ES līgumā paredzēto pienākumu izpildi; it īpaši uzsver, ka:

8.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas Savienoto Valstu Kongresam un Amerikas Savienoto Valstu Tēvzemes drošības sekretāram.

(1) Skatīt Padomes Regulas (EK) 539/2001 II. pielikumu. (2) Skatīt Padomes Regulas (EK) 539/2001 1. panta 4. punktu (konsolidētā versija). (3) Otrais ziņojums par savstarpīgumu ‐ 2006. gada 3. oktobra COM(2006)0568. (4) Pieejams: http://www.ise.gov/docs/nsis/Implementing911_Act.pdf. (5) Četri no tiem ir obligāti: 1) elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēma (ESTA), 2) pastiprināti drošības datu apmaiņas pasākumi, 3) prasība laicīgi ziņot par neaizpildītu vai izdotu pasu pazaudēšanu vai nozagšanu un 4) garantijas, ka vīzu režīma atcelšanas programmas valstis piekrīt savu pilsoņu repatriācijai gadījumā, ja tos izraida no ASV. Ir arī trīs neobligāti pastiprinātas drošības faktori, kas jāņem vērā, nosakot, vai prasību par 3 % vīzu atteikuma procentu var atcelt: 1) lidostu drošības standarti, 2) programmas par drošības darbiniekiem lidmašīnās un 3) valsts ceļošanas dokumentu standarti. (6) Skatīt 2005. gada 24. janvāra Kopējo nostāju 2005/69/TI par konkrētu datu apmaiņu ar Interpolu, OV L 27, 29.1.2005., 61. lpp. (7) Nolīgums par "atvērtajām debesīm" (OV L 134, 25.5.2007., 4. lpp.). (8) http://register.consilium.europa.eu/pdf/en/08/st07/st07337.en08.pdf