Eiropas Parlamenta 2008. gada 5. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību pret grunts zvejas rīku negatīvo ietekmi tāljūras zvejā (COM(2007)0605 – C6-0453/2007 – 2007/0224(CNS))
(Apspriežu procedūra)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0605),
– ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0453/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6-0183/2008),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
Grozījums Nr.1 Priekšlikums regulai 10. apsvērums
(10) Patlaban ir uzsākta jutīgu jūras ekosistēmu apzināšana apgabalos, kuri nav nevienas reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas pārvaldībā, un pagaidām šajā jomā ir pieejama relatīvi ierobežota zinātniskā informācija. Dziļuma ierobežojums grunts zvejas rīku izmantošanai ir veids, kā saskaņā ar piesardzības principu ūdens vertikālajā slānī noteikt robežu dziļūdens koraļļu un sūkļu aizsardzībai. 1 000 m dziļums ir saprātīga izvēle, jo tas sniedz pienācīgu aizsardzības pakāpi, vienlaikus dodot iespēju turpināt zvejot bentisko sugu īpatņus, kas parasti mitinās mazākā dziļumā, piemēram, heku un kalmāru. Turklāt šāda dziļuma ierobežojuma noteikšana ir saderīga ar platībpamatotu pasākumu pakāpenisku izstrādi saskaņā ar šo regulu, lai pilnībā aizsargātu vietas, kurās ir vai varētu būt sastopamas jutīgas ekosistēmas.
(10) Patlaban ir uzsākta jutīgu jūras ekosistēmu apzināšana apgabalos, kuri nav nevienas reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas pārvaldībā, un pagaidām šajā jomā ir pieejama relatīvi ierobežota zinātniskā informācija.
(12a)Šajā regulā ņem vērā starptautiskās pamatnostādnes par dziļūdens zvejas pārvaldību tāljūrā, ko pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO). Ja rodas šaubas par šīs regulas interpretāciju, tā ir jāinterpretē, pamatojoties uz FAO pamatnostādnēm.
Grozījums Nr.3 Priekšlikums regulai 1. pants − 1. punkts
1. Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kuri ar grunts zvejas rīkiem veic zvejas darbības tāljūrā.
1. Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kuri ar grunts zvejas rīkiem veic zvejas darbības tāljūrā, kad šie rīki nonāk saskarē ar jūras grunti ierasto zvejas darbību laikā.
Grozījums Nr. 4 Priekšlikums regulai 1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
(a) apgabals, kuram nav izveidota reģionāla zivsaimniecības pārvaldības organizācija vai režīms šādu zvejas darbību regulēšanai;
(a) apgabals, kas ir tādas reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas pārziņā, kurai irjuridiskaspilnvaras regulēt šādas zvejas darbības;
Grozījums Nr.6 Priekšlikums regulai 2. pants – b apakšpunkts
(b) "jutīga jūras ekosistēma" ir jūras ekosistēma, kuras specifisko struktūru un funkcijas ‐ saskaņā ar pilnīgāko pieejamo zinātnisko informāciju un piesardzības principu ‐ var ietekmēt kaitējums, ko izraisa fiziska saskare ar grunts zvejas rīkiem zvejas darbību laikā; šādas ekosistēmas ir, piemēram, rifi, jūras pacēlumi, hidrotermālie avoti, aukstūdens koraļļi un aukstūdens sūkļu kolonijas;
(b) "jutīga jūras ekosistēma" ir jūras ekosistēma, kuras specifiskajai struktūrai un/vai funkcijām var nodarīt kaitējumu kāds ārējais faktors;
Grozījums Nr.7 Priekšlikums regulai 2. pants – c apakšpunkts
(c) "grunts zvejas rīki" ir grunts traļi, dragas, pie grunts nostiprināti žaunu tīkli, pie grunts nostiprinātas āķu jedas, murdi un krātiņveida lamatas.
(c) "grunts zvejas rīki" ir izmantojamie zvejas rīki, kas nonāk saskarē ar jūras grunti, piemēram, grunts traļi, dragas, pie grunts nostiprināti žaunu tīkli, pie grunts nostiprinātas āķu jedas, murdi un krātiņveida lamatas.
Grozījums Nr.8 Priekšlikums regulai 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b) mērķa sugas;
(b) mērķsugasun sugas, kas parasti veido piezveju;
Grozījums Nr.9 Priekšlikums regulai 4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c) dziļumu, kādā izvietos zvejas rīkus;
(c) izmantojamos zvejas rīkus un dziļumu, kādā tos izvietos;
Grozījums Nr.10 Priekšlikums regulai 4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d) jūras gultnes batimetriskā profila konfigurāciju paredzētajā zvejas vietā.
(d) jūras gultnes batimetriskā profila konfigurāciju paredzētajā zvejas vietā, ja šī informācija vēl nav pieejama kuģu karoga valsts kompetentajām iestādēm.
Grozījums Nr. 11 Priekšlikums regulai 4. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da) zvejas ilgumu.
Grozījums Nr. 12 Priekšlikums regulai 4. pants – 2. punkts
2. Kompetentās iestādes izdod īpašu zvejas atļauju pēc tam, kad tās ir veikušas paredzēto kuģa zvejas darbību iespējamās ietekmes novērtējumu un secinājušas, ka šādas darbības, visticamāk, neizraisīs ievērojamu negatīvu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām.
2. Kompetentās iestādes izdod īpašu zvejas atļauju pēc tam, kad tās ir veikušas paredzēto kuģa zvejas darbību iespējamās ietekmes novērtējumu un secinājušas, ka šādas darbības, visticamāk, neizraisīs ievērojamu negatīvu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām. Īpašās zvejas atļaujas derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt zvejas plāna izpildes laiku.
Grozījums Nr.13 Priekšlikums regulai 4. pants – 4. punkts
4. Veicot 2. punktā minēto novērtējumu, kompetentā iestāde piemēro piesardzības kritērijus. Ja rodas šaubas par to, vai negatīvā ietekme ir būtiska, iestādes pieņem, ka iespējamā negatīvā ietekme, kas norādīta zinātniskajā ieteikumā, ir būtiska.
Grunts zvejas rīkus ir aizliegts izmantot dziļumā, kas pārsniedz 1 000 m.
Grozījums Nr.15 Priekšlikums regulai 7. pants – 1. punkts
1. Ja, veicot zvejas darbības, tiek pamanīta jutīga jūras ekosistēma, zvejas kuģis tūlīt pārtrauc zveju vai neuzsāk zveju attiecīgajā apgabalā. Tas atsāk darbības tikai tad, kad ir sasniegta alternatīva vieta vismaz 5 jūras jūdžu attālumā no vietas, kurā pamanīta minētā ekosistēma, apgabalā, kas noteikts 4. panta 1. punktā paredzētajā zvejas plānā.
1. Ja, neraugoties uz 4. pantā noteiktajiem pasākumiem, zinātniskais novērotājs, kas atrodas uz kuģa saskaņā ar 12. pantu, gūst pietiekamus pierādījumus tam, ka zvejas darbību laikā, iespējams, ir pamanīta varbūtēji jutīga jūras ekosistēma, zvejas kuģis tūlīt pārtrauc zveju vai neuzsāk zveju attiecīgajā apgabalā Tas atsāk darbības tikai tad, kad ir sasniegta alternatīva vieta vismaz 5 jūras jūdžu attālumā no vietas, kurā pamanīta minētā ekosistēma, apgabalā, kas noteikts 4. panta 1. punktā paredzētajā zvejas plānā.
Grozījums Nr.16 Priekšlikums regulai 7. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
2.a Ja pastāv liela neskaidrība par jūras ekosistēmas statusu, šis apvidus ir uzskatāms par jutīgu jūras ekosistēmu, kamēr nav gūti pietiekami pierādījumi, kas liecina par pretējo.
Grozījums Nr.17 Priekšlikums regulai 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
3. Katru reizi, kad pamanīta šāda ekosistēma, zvejas kuģis par to nekavējoties ziņo kompetentajām iestādēm, sniedzot precīzu informāciju par pamanīšanas veidu, vietu, laiku un citiem būtiskiem apstākļiem.
3. Katru reizi, kad pamanīta šāda ekosistēma, zvejas kuģis par to nekavējoties ziņo kompetentajām iestādēm, kuras savukārt, tiklīdz iespējams, ziņo Komisijai un dalībvalstīm, sniedzot precīzu informāciju par ekosistēmas veidu, atrašanās vietu, laiku un citiem būtiskiem apstākļiem.
Grozījums Nr.18 Priekšlikums regulai 7. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
3.a Nejauši pamanītās ekosistēmas reģistrē tiešsaistē elektroniskajā kartografēšanas sistēmā, lai izveidotu pastāvīgu datubāzi par jutīgām jūras ekosistēmām.
Grozījums Nr.19 Priekšlikums regulai 8. pants – 1. punkts
1. Apgabalus, kurus slēdz zvejai ar grunts zvejas rīkiem, dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz pilnīgāko pieejamo zinātnisko informāciju par to, vai jutīgas jūras ekosistēmas ir vai varētu būt sastopamas reģionā, kurā darbojas to zvejas kuģi. Dalībvalstis apgabalu slēgšanu nekavējoties piemēro attiecībā uz saviem kuģiem un iesniedz Komisijai ziņojumu saskaņā ar 13. pantu.
1. Apgabalus, kurus slēdz zvejai ar grunts zvejas rīkiem, dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz pilnīgāko pieejamo zinātnisko informāciju par to, vai jutīgas jūras ekosistēmas ir vai varētu būt sastopamas reģionā, kurā darbojas to zvejas kuģi. Dalībvalstis apgabalu slēgšanu nekavējoties piemēro attiecībā uz saviem kuģiem un tūlīt ziņo Komisijai par attiecīgo aizliegumu. Komisija šo informāciju nekavējoties pārsūta pārējām dalībvalstīm.
Grozījums Nr.21 Priekšlikums regulai 11. pants
Šīs regulas 1. panta 1. punktā minētajiem Kopienas zvejas kuģiem, kuri zvejo no dziļjūras zivju krājumiem, piemēro arī prasības, kas paredzētas 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2347/2002.
Šīs regulas 1. panta 1. punktā minētajiem Kopienas zvejas kuģiem, kuri zvejo no dziļjūras zivju krājumiem, piemēro arī prasības, kas paredzētas 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3., 5., 7. un 9. pantā.
Grozījums Nr.23 Priekšlikums regulai 12. pants – 1. punkts
1. Katra dalībvalsts norīko zinātniskos novērotājus darbam uz kuģiem, kam ir izdota 3. panta 1. punktā minētā īpašā zvejas atļauja. Novērotāji novēro kuģa zvejas darbības visā 4. panta 1. punktā paredzētā zvejas plāna izpildes laikā.
1. Katrs reprezentatīvas izlases kuģis, kam ir dalībvalstu izdota 3. panta 1. punktā minētā īpašā zvejas atļauja, uzņem vienu zinātnisko novērotāju. Zinātnisko novērotāju kopējo skaitu nosaka Komisija pēc Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas priekšlikuma, ņemot vērā zvejas apgabalu un veidu. Uzņemto zinātnisko novērotāju skaits ir proporcionāls to kuģu skaitam katrā dalībvalstī, kam ir izdota īpašā zvejas atļauja. Pēc katra zvejas gada Komisija nodrošina zinātnisko novērotāju pienācīgu rotāciju uz minētajiem kuģiem. Zinātniskie novērotāji pārrauga kuģa zvejas darbības visā 4. panta 1. punktā paredzētā zvejas plāna izpildes laikā un jo īpaši veic šā panta 2. punktā minētos uzdevumus.
Grozījums Nr.24 Priekšlikums regulai 12. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Zinātniskais novērotājs ir neatkarīgs no kuģiem un uzņēmumiem, kurus viņš uzrauga. Viņam nav nekādu finanšu vai citu interešu saistībā ar šiem kuģiem un uzņēmumiem. Novērotājam nedrīkst būt reģistrēta sodāmība par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, un viņam nepieciešamas pietiekamas zināšanas par dziļjūras zvejas paņēmieniem, mērķsugām un ekosistēmām.
Grozījums Nr.25 Priekšlikums regulai 13. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa) par zvejas darbību ietekmi saskaņā ar 4. panta 2. punktu;
Grozījums Nr.26 Priekšlikums regulai 13. pants – 2. punkts
2. Komisija 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauto informāciju nekavējoties pārsūta attiecīgajām zinātniskajām struktūrām.
2. Komisija 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauto informāciju nekavējoties pārsūta attiecīgajām zinātniskajām struktūrām, kā arī dalībvalstīm, kas pieprasa šo informāciju.
Grozījums Nr. 27 Priekšlikums regulai 14. pants – virsraksts
Pārskats par paveikto
Pārskatīšana
Grozījums Nr.28 Priekšlikums regulai 14. pants
Komisija līdz 2010. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus par šīs regulas grozījumiem.
Komisija līdz 2009. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus par regulas grozījumiem.
Grozījums Nr.29 Priekšlikums regulai 15. pants – pirmā daļa
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.