Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un it īpaši tā 23.–31., 95., 133. un 135. pantu,

–   ņemot vērā 2007. gada 13. decembra Lisabonas līgumu, kuru šobrīd ratificē dalībvalstis,

–   ņemot vērā Konvenciju, ar ko izveido Muitas sadarbības padomi, kas parakstīta Briselē 1950. gada 15. decembrī un stājās spēkā 1952. gada 4. novembrī,

–   ņemot vērā 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) un it īpaši tās V, VIII un X pantu,

–   ņemot vērā Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) ministru deklarāciju, kas pieņemta 1996. gada 13. decembrī Singapūrā, un it īpaši tās 21. punktu,

–   ņemot vērā PTO ministru deklarāciju, kas pieņemta 2001. gada 14. novembrī Dohā, un it īpaši tās 27. punktu,

–   ņemot vērā PTO Ģenerālpadomes 2004. gada 1. augustā pieņemto lēmumu un it īpaši tā D pielikumu par sarunu par tirdzniecības atvieglošanu noteikumiem,

–   ņemot vērā PTO ministru deklarāciju, kas pieņemta 2005. gada 18. decembrī Honkongā, un it īpaši tās 33. punktu un E pielikumu,

–   ņemot vērā PTO Īpašās grupas un Strīdu izšķiršanas organizācijas ziņojumus lietā (WT/DS315) "Eiropas Kopienas – daži jautājumi par muitu",

–   ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi(1),

–   ņemot vērā tā 2008. gada 19. februāra Nostāju otrajā lasījumā par Padomes pieņemto kopējo nostāju attiecībā uz Regulas, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss), pieņemšanu(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Lēmumu Nr. 70/2008/EK par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi(3),

–   ņemot vērā Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Kopienas muitas rīcības programmas ("Muita 2013") izveidi (COM(2006)0201),

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 16. marta paziņojumu "Izcelsmes noteikumi preferenciālā tirdzniecības režīmā – Tālākās ievirzes" (COM(2005)0100),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 1. aprīļa ziņojumu "Muitas savienības attīstības stratēģija", (COM(2008)0169),

–   ņemot vērā Priekšlikumu Komisijas regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas izcelsmes noteikumiem (TAXUD 2046/2007), kuru šobrīd izskata Muitas kodeksa Komiteja,

–   ņemot vērā Starptautisko konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu (pārskatītā Kioto Konvencija) ar grozījumiem,

–   ņemot vērā Priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Kopienu pievienošanos Pasaules Muitas organizācijai (PMO) un par identisku tiesību un pienākumu izmantošanu pagaidu kārtā (PMO) un šīs organizācijas biedriem līdzvērtīgu tiesību un pienākumu (COM(2007)0252),

–   ņemot vērā Komisijas Nodokļu politikas un Muitas savienības ģenerāldirektorāta 2007. gada 15. jūnija ziņojumu par muitas lomu nākotnē,

–   ņemot vērā Parlamentā Starptautiskās tirdzniecības komitejā 2007. gada 19. decembrī notikušo uzklausīšanu par tēmu "Efektīvi importa un eksporta noteikumi un procedūras tirgus politikā",

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A6-0184/2008),

A.   tā kā Muitas savienība ir viens no vēsturiskajiem instrumentiem, uz kuriem būvēta Eiropas kontinenta ekonomiskā un politiskā integrācija,

B.   tā kā jēdzieni "muitas savienība" un "kopējā tirdzniecības politika" ir nedalāmi,

C.   tā kā Eiropas Savienības importa un eksporta noteikumiem un procedūrām joprojām ir būtiska nozīme iekšējā tirgus veiksmīgā darbībā;

D.   tā kā kopējā tirdzniecības politika pēdējo gadu laikā ir ievērojami attīstījusies, ir bijis un būs pastāvīgi jāpielāgo eksporta un importa noteikumi;

E.   tā kā kopējā tirgus politika var funkcionēt, vienīgi balstoties uz efektīviem noteikumiem un procedūrām preču importa un eksporta jomā,

F.   tā kā importa un eksporta noteikumu un procedūru vienkāršošana un modernizēšana gan Eiropas Savienībā, gan starptautiskā līmenī ir stratēģiski uzdevumi tirdzniecības konkurētspējai,

G.   tā kā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) radās īpašas problēmas muitas noteikumu un procedūru uzraudzībā, kas bieži vien ir iemesls tam, ka šiem uzņēmumiem ir sarežģītāk piekļūt starptautiskajai tirdzniecībai un ka tās traucē pilnībā izmantot globalizācijas sniegtās priekšrocības,

H.   tā kā ir nepieciešams pareizi noteikt importēto preču tarifa klasifikāciju, to izcelsmi un vērtību, lai varētu veiksmīgi piemērot kopējo muitas tarifu, tarifa preferenču sistēmu, antidempinga un antisubsidēšanas pasākumus, kā arī citus tirdzniecības politikas instrumentus,

I.   tā kā pārlieku stingri vai lēni muitas noteikumi un procedūras kavē starptautisko preču apriti, un uzņēmēji, it īpaši MVU, tos uzskata par galvenajiem ārpustarifu šķēršļiem tirdzniecībai;

J.   tā kā muitas loma šodien no vienkāršas muitas nodokļu iekasēšanas, kas ir svarīga muitas funkcija, kura pēdējo divdesmit gadu laikā ir apsīkusi, mainās uz ārpustarifu pasākumu piemērošanu it īpaši drošības un uzticamības, cīņas pret viltošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšaas un narkotisko vielu jomā, kā arī veselības, vides un patērētāju aizsardzības jomā, neaizmirstot PVN un akcīzes nodokļa piemērošanu importam vai eksporta atbrīvošanu no šiem nodokļiem un, protams, Eiropas Savienības tirgus politikas ievērošanu,

K.   tā kā kopš 2004. gada augusta paveikts darbs PTO un Dohas sarunu kārtā, lai noslēgtu saistošu daudzpusēju vienošanos tirdzniecības atvieglošanai, un tā kā vairākām jaunattīstības valstīm radās grūtības rast finansējumu pasākumiem uz robežām, kurus ieteica saistībā ar šīm sarunām,

L.   tā kā jaunattīstības valstīm radās īpašas grūtības ieviest efektīvas muitas sistēmas attiecībā uz infrastruktūrām, aprīkojumu, kā arī personāla apmācību un integrēšanu,

M.   tā kā galvenais tirdzniecības veicināšanas mērķis ir jāsaskaņo ar ne mazāk nozīmīgu mērķi, proti, ar kontroles efektivitāti,

N.   tā kā personu un preču drošības jautājumam ir arvien lielāka loma muitas noteikumu un procedūru noteikšanā un piemērošanā, it īpaši dažiem Savienības lielajiem tirdzniecības partneriem,

O.   tā kā Eiropas patērētāju aizsardzības standartiem, it īpaši attiecībā uz veselību un drošību, ir jāattiecas uz visiem produktiem, kas tiek laisti apgrozībā iekšējā tirgū neatkarīgi no to izcelsmes,

P.   tā kā būtiski ieguvumi efektivitātes un ātruma ziņā ir saistīti ar lielāku informātikas un citu moderno tehnoloģiju atbalstu muitas darījumu informācijas apstrādē un preču kontrolē,

Q.   tā kā ir nepieciešams ievērot savstarpējas izmantojamības ierobežojumus attiecībā uz aprīkojumu lietošanu, kā arī no tā izrietošās izmaksas, kas paredzētas attiecīgajām iestādēm un uzņēmējiem;

R.   tā kā Līgumā par Eiropas Savienību starp jaunajiem pamatmērķiem, kas minēti tā 3. panta 5. punktā (atbilstīgi pašreizējam 2. panta 5. punktam, kas grozīts ar Lisabonas līguma 1. panta 4. punktu), paredzēts, ka attiecībās ar pārējo pasauli Eiropas Savienība aizsargā savus pilsoņus; tā kā minētais līgums tā 3. panta 2. punktā (atbilstīgi pašreizējam 2. panta 2. punktam, kas arī grozīts ar Lisabonas līguma 1. panta 4. punktu) paredz, ka Eiropas Savienība nodrošina saviem pilsoņiem brīvības, drošības un taisnīguma telpu bez iekšējām robežām, kurā tiek garantēta personu brīva pārvietošanās, kā arī saistīti atbilstīgi pasākumi, it īpaši ārējo robežu kontroles jomā,

S.   tā kā, lai gan Savienības muitas noteikumi un procedūras tiek noteiktas un pieņemtas Kopienas līmenī, to efektīva īstenošana balstās uz dalībvalstu pārvaldes rīcību,

T.   tā kā Pasaules muitas organizācijas (PMO) loma tirdzniecības atvieglošanā, sadarbojoties ar starptautiskajām muitām, ir nozīmīga,

Importa un eksporta noteikumu un procedūru nozīme

1.   uzsver noteikumu un procedūru efektivitātes nozīmi importa un eksporta jomā, īstenojot tirgus politiku;

2.   atgādina, ka jebkuru tirgus politikas pasākumu efektivitāte ir lielā mērā atkarīga no Eiropas Savienības spējas nodrošināt to pareizu piemērošanu; ka tas it īpaši attiecas uz tirgus aizsardzības pasākumiem un visu veidu tarifu preferencēm, ko Eiropas Savienība piešķir dažādajiem partneriem; ka nepiemērojams vai grūti piemērojams pasākums muitas jomā ir neiedarbīgs pasākums tirgus jomā, kas var radīt nopietnus konkurences kropļojumus un neskaitāmus netiešus kaitējumus ekonomikai, sabiedrībai un/vai videi;

3.   pauž nožēlu, ka dažu tirdzniecības politikas iniciatīvu "muitas izpildāmība" ne vienmēr ir pareizi novērtēta un ņemta vērā; kā piemēru atgādina problēmas, kas radās 2005. gadā, īstenojot 2005. gada 10. jūnija Saprašanās memorandu ar Ķīnu par tekstilizstrādājumu importu un apģērbu ražojumiem;

4.   uzsver, ka ir nepieciešama labāka sadarbība starp Komisijas dienestiem, kas atbildīgi par tirgus politiku, un tiem, kuri atbild par muitas politiku, it īpaši sistemātiskāk integrējot pēdējos tirdzniecības nolīgumu sarunu grupās;

5.   aicina Komisiju vērst īpašu uzmanību uz problēmām, ar ko saskaras MVU, it īpaši, atvieglojot to informātikas sistēmu pielāgošanu muitas administrāciju izmantotajām sistēmām par viszemākajām iespējamām izmaksām un vienkāršojot tiem atzīta uzņēmēja statusa iegūšanu;

6.   atzinīgi vērtē Eiropas Kopienas kā pilntiesīga biedra uzņemšanu PMO no 2007. gada 1. jūlija, kas nostiprina tās starptautisko kompetenci muitas politikas jomā un var vienīgi palīdzēt stiprināt tās iekšējo kohēziju; lūdz Komisiju atbalstīt šo organizāciju;

Tarifa klasifikācija, vērtība, izcelsme un ekonomiskie režīmi

7.   atgādina noteikumu, kas attiecas uz preču tarifa klasifikāciju, vērtību un preferences vai nepreferences izcelsmi, īpašo nozīmi;

8.   mudina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai uzlabotu šos noteikumus kā Kopienas, tā daudzpusējā PTO un PMO līmenī pārskatāmības, paredzamības, vienkāršošanas un efektivitātes jomā;

9.   pauž nožēlu par to, ka pastāvīgi tiek bloķētaa nepreferenciālu izcelsmes nosacījumu saskaņošana daudzpusējā līmenī, kas uzsākta 1995. gadā, balstoties uz Urugvajas sarunu kārtā noslēgto nolīgumu par izcelsmes noteikumiem (ARO); uzskata, ka šāda saskaņošana it īpaši ļautu efektīvāk un godīgāk piemērot tirgus aizsardzības pasākumus visā pasaulē un labāk pārraudzīt izcelsmes marķējuma praksi; aicina Komisiju uzņemties visas iespējamās iniciatīvas, lai atjaunotu un noslēgtu šīs sarunas, balstoties uz ARO noteiktajiem principiem;

10.  10 pieņem zināšanai Komisijas veiktos pasākumus, lai modernizētu un vienkāršotu preferenču izcelsmes noteikumus;

11.   pauž nožēlu, ka Parlaments, neskatoties uz šī reformas nozīmi un lielo politisko jutīgumu, nav vēl ciešāk iesaistījies priekšlikuma izstrādē regulai par izcelsmes noteikumiem preferenciālā tirdzniecības režīmā, kuru šobrīd izskata dalībvalstis Muitas kodeksa komitejā, lai tādējādi varētu izmantot savas iepriekšējas uzraudzības tiesības, kas tam ir pieškirtas saistībā ar komitoloģiju; tomēr atzīmē, ka Komisija plāno iepazīstināt ar šo jautājumu Parlamenta kompetentās komitejas;

12.   atzīmē nopietnos strīdus, kas par pievienotās vērtības kritērija vienotu piemērošanu rodas dažās Kopienas rūpniecības nozarēs, piemēram, tekstila, apģērbu un pārtikas ražošanas nozarē; lūdz Komisiju un dalībvalstis cik vien iespējams ņemt vērā šo pamatoto kritiku;

13.   atgādina, ka kopumā ir rūpīgi jāuzrauga, lai preferences, kas piešķirtas šī režīma saņēmējvalstīm, dažās jutīgās nozarēs nevarētu pārāk viegli ar pārāk elastīgiem izcelsmes noteikumiem izmantot ļoti konkurētspējīgu trešo valstu labā;

14.   pauž nožēlu par to, ka Eiropas uzņēmumi sarežģītības dēļ maz izmanto Kopienas režīmu uzglabāšanai muitas noliktavā un aktīvo apstrādi; aicina Komisiju apsvērt ekonomisko režīmu vienkāršošanu, elastīgāku procedūru ieviešanu un atteikšanos no papīra dokumentiem;

Tirdzniecības atvieglošana

15.   piešķir vislielāko nozīmi sarunām, kas noris kopš 2004. gada augusta PTO par tirdzniecības atvieglošanu; atgādina ievērojamos ieguvumus, ko sniegs vērienīgais nolīgums transakciju izmaksu samazināšanas, konkurētspējas uzlabošanas un starptautiskas intereses par jaunattīstības valstīm palielināšanas un aprites veicināšanas ziņā;

16.   apzinās, ka sarunas par tirdzniecības atvieglošanu rada risku, ka jaunattīstības valstīm var būt jāīsteno grūti izpildāmas un dārgas programmas; līdz ar to uzskata, ka sarunu galīgajā noslēgumā attīstītajām valstīm būtu skaidri jāapņemas sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību jaunattīstības valstīm, lai tās varētu apmaksāt izdevumus, kas saistīti ar gaidāmas daudzpusējās sistēmas saskaņošanu, pielāgošanu un piemērošanu;

17.   uzsver šo sarunu īpašo sadarbības raksturu, kuras pašas par sevi neparedz panākt izdevīgas starpnozaru vienošanās attiecībā uz citiem Dohas sarunu kārtas jautājumiem; uzskata, ka vienošanās par tirdzniecības atvieglošanu un tās īstenošana varētu notikt atsevišķi, lai neriskētu apdraudēt sarunu kārtas līdzsvaru, un tādēļ lūdz to izslēgt no vienotās apņemšanās;

18.   atbalsta arī Komisijas vērienīgos plānus iekļaut sadaļu par tirdzniecības atvieglošanu un muitas sadarbību visos jaunajos brīvās tirdzniecības nolīgumos, ko tā apspriež, atbilstīgi 2006. gada 4. oktobra ziņojumam "Konkurētspējīga Eiropa pasaules ekonomikā – Ieguldījums Eiropas attīstības un nodarbinātības stratēģijā" (COM(2006)0567);

Jauni muitas uzdevumi

19.   atgādina nepieciešamību ieviest ES līmenī plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu; uzsver, ka ir nepieciešams pastiprināt sadarbību ar Komisiju starp intelektuālā īpašuma, tirdzniecības politikas un muitas politikas dienestiem šajā jomā, kā arī ar dalībvalstu muitas iestādēm un starp šīm iestādēm;

20.   atzinīgi vērtē kompromisu, kas rasts starp dalībvalstīm un Komisiju, attiecībā uz sarunām par jaunu starptautisku nolīgumu viltojumu novēršanas jomā (tirdzniecības nolīgums viltojumu novēršanas jomā (ACTA)), kas ir būtisks Savienības globālās tirdzniecības stratēģijas elements un ļaus izveidot jaunu augsta līmeņa starptautisku sistēmu, lai pastiprinātu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu un aizsargātu ražotājus no rūpnieciskām zādzībām, kā arī patērētājus no riskiem drošībai un veselībai, kas saistīti ar daudziem viltotiem produktiem;

21.   prasa Komisijai un dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka importētās preces pirms pārdošanas ES atbilst patērētāju aizsardzības Eiropas standartiem veselības un drošības jomā ar mērķi novērst tādu produktu un vielu tirdzniecību, kuras varētu būt bīstamas patērētājiem;

Satraucoša brīvības ierobežošana drošības vārdā

22.   atzīst satraukuma pamatotību, kas saistīts ar personu un preču drošību, taču uzsver, ka ir jāatrod līdzsvars starp kontroli un atvieglošanu, lai lieki vai pārmērīgi nekavētu starptautisko tirdzniecību; tomēr uzskata, ka muitai ir īpaši svarīga nozīme, lai pilnībā piemērotu Kopienas pasākumus veselības, vides un patērētāju aizsardzības jomā, un ka šo nozīmi nevar mazināt ar muitas atvieglošanas pasākumiem;

23.   atbalsta SAFE (Tirdzniecības atvieglošana un drošība) normu pamatu, ko PMO Padome pieņēma 2005. gadā; pilnībā atbalsta viedokli, ko izteikusi PMO, ka "nav nedz pieļaujams, nedz vajadzīgs pārbaudīt visus sūtījumus" un ka priekšroka jādod risku efektīvai pārvaldībai ar efektīvām informātikas sistēmām;

24.   pauž dziļu nožēlu par to, ka ASV Kongress 2007. gada jūlijā pieņēma tiesību aktu "HR1" un ka ASV vienpusēji ieviesa prasību skenēt visus konteinerus, kas ienāk šajā valstī, sākot ar 2012. gadu; pauž šaubas par šāda pasākuma efektivitāti un atbilstību PMO noteikumiem; baidās, ka, īstenots praksē, tas varētu kavēt transatlantisko tirdzniecību;

25.   atzīmē, ka droša preču aprite ir svarīga arvien integrētākā pasaules ekonomikā; aicina Transatlantisko likumdevēju dialogu (TLD) un Komisiju atbalstīt viņu pūles, lai panāktu, ka ASV likumdošana, kas paredz visu ASV ienākošo konteineru skenēšanu, novērtē un iekļauj pieeju, kuras pamatā ir riski; prasa Komisijai sākt diskusijas par šo jautājumu gan Transatlantiskajā ekonomikas padomē (TEP), gan arī ar citās iestādēs un pārliecināt ASV grozīt to lēmumu; aicina veicināt "pilnvaroto uzņēmēju" un Pasaules muitas organizācijas pieņemto drošības normu (C – TPAT, SAFE pamats) savstarpēju atzīšanu;

Pastāvīgs saskaņošanas trūkums

26.   atgādina, ka Eiropas Savienības muitas sistēmas atbilstība PTO noteikumiem tika būtībā apstiprināta apelācijas tiesvedībā iepriekš minētajā lietā WT/DS315, un pauž atzinību par šādu rezultātu;

27.   tomēr secina, ka gan mūsu tirdzniecības partneri, gan paši Eiropas uzņēmēji joprojām prasa lielāku saskaņošanu valstu pārvaldēs, īstenojot Kopienas muitas tiesību aktus;

28.   atzīmē, ka starp dalībvalstīm dažkārt tiek konstatētas pretrunas ar negatīvu ietekmi, piemēram, attiecībā uz PVN piemērošanu importam, apstākļiem, kas ļauj izmantot dažas atvieglotas procedūras, preču fizisko kontroļu biežumu un sankcijām;

29.   uzskata, ka ir jādara viss, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmējiem jebkurā Kopienas muitas punktā, kas ir vajadzīgs, lai uzturētu iekšējā tirgus integritāti, aizsargātu Eiropas Savienības finansiālās intereses, saglabātu tās ārējās kompetences, it īpaši tirdzniecības politikas jomā, kā arī ievērotu tās starptautiskās apņemšanās;

30.   izsaka atbalstu visām iniciatīvām, kuru mērķis ir palielināt kohēziju valstu pārvaldēs, sekmēt sinerģiju, izveidot jaunas komunikācijas un informācijas apmaiņas sistēmas, attīstīt labāku praksi un veikt personāla un pieredzes apmaiņu, lai, piemērojot Kopienas tiesību aktus, ļautu šīm pārvaldēm darboties kā vienam veselumam;

31.   uzsver, ka šajā sakarībā ir ļoti svarīgi tādi līdzekļi kā integrētais tarifs (TARIC), juridiski saistoša informācija par tarifiem (EBTI) un saistoša informācija par izcelsmi (BOI) un kopējā risku pārvaldības sistēma; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt pilnveidot savus instrumentus un nodrošināt to veiksmīgu darību;

32.   uzsver, ka ir nepieciešams standartizēt pierādīšanas tiesības un izstrādāt kopējus obligātos noteikumus, kā arī uzraudzīt, lai 27 dalībvalstis vienādi piemērotu Kopienas regulas attiecībā uz muitas tiesībām (it īpaši Regulu (EK) Nr. 1383/2003)(4);

33.   prasa Komisijai tās priekšlikumos ietvert precīzus noteikumus attiecībā uz administratīvajām un soda sankcijām muitas noteikumu pārkāpšanas gadījumā, kas paredzēti EK līguma 135. pantā un 280. pantā, kurā grozījumi izdarīti ar Lisabonas līguma 2. panta 45. punktu un 276. punktu;

34.   pauž nožēlu par Komisijas un dalībvalstu kavēšanos šajā posmā izveidot jaunas struktūras, lai nodrošinātu Kopienas muitas tiesību aktu vienveidīgu piemērošanu; prasa Komisijai un dalībvalstīm nopietni apsvērt ideju par ES muitas dienestu apvienošanu, lai virzītos uz Kopienas administrāciju, kas atbildīga par muitas savienību, lai efektīvāk piemērotu muitas noteikumus un procedūras visā Eiropas Savienības muitas teritorijā;

o
o   o

35.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Pasaules Muitas organizācijai, Pasaules Tirdzniecības organizācijai, kā arī šo organizāciju valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm.

(1) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0049. (3) OV L 23, 26.1.2008., 21. lpp. (4) OV L 196, 2.8.2003., 7. lpp.