Eiropas Parlamenta 2008. gada 5. jūnija rezolūcija par situāciju Gruzijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Gruziju un jo īpaši 2006. gada 26.oktobra(1) un 2007. gada 29. novembra(2) rezolūciju,
– ņemot vērā tā 2007. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) stiprināšanu(3), 2008. gada 17. janvāra rezolūcijas par efektīvāku ES politiku attiecībā uz Dienvidkaukāzu(4) un par pieeju Melnās jūras reģionālās politikas jomā(5),
– ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses(6), kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā,
– ņemot vērā Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānu, ko 2006. gada 14. novembrī apstiprināja ES un Gruzijas sadarbības padome,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2008. gada 15. aprīļa rezolūciju 1808(2008), kurā atbalstīta Gruzijas teritoriālā integritāte un līdz 2008. gada 15. oktobrim pagarināts ANO novērošanas misijas mandāts Gruzijā (UNOMIG),
– ņemot vērā ES un Gruzijas parlamentu sadarbības komitejas 2008. gada 28.–30. aprīļa sanāksmē pieņemtos ieteikumus,
– ņemot vērā Slovēnijas Padomes prezidentūras 2008. gada 18. aprīļa un 2. maija deklarāciju Eiropas Savienības vārdā par spriedzes palielināšanos Gruzijas un Krievijas attiecībās,
– ņemot vērā Starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas Gruzijā 2008. gada 22. maija paziņojumu par sākotnējiem atzinumiem un secinājumiem par Gruzijas parlamenta vēlēšanām,
– ņemot vērā ANO novērošanas misijas Gruzijā (UNOMIG) 2008. gada 26. maija secinājumus sakarā ar Gruzijas bezpilota lidaparāta notriekšanas izmeklēšanu,
– ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2008. gada 26. maija secinājumus par Gruziju,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienības apņemšanās attīstīt un padziļināt attiecības ar Gruziju paliek nemainīga, un tā atbalsta Gruzijai nepieciešamās politiskās un ekonomiskās reformas un pasākumus, lai izveidotu noturīgas un efektīvas demokrātiskās institūcijas un iedarbīgas un neatkarīgas tiesas iestādes, kā arī turpmākus centienus izskaust korupciju, tādējādi veidojot pārtikušu Gruziju, kurā valda miers un kas var dot ieguldījumu stabilitātes veicināšanā reģionā un visā Eiropā;
B. tā kā saskaņā ar prezidenta dekrētu Krievijas ministrijām un citām valsts aģentūrām tika uzdots nodibināt oficiālas saites ar attiecīgām aģentūrām Gruzijas separātiskajos Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos;
C. tā kā Krievijas Federācija atkāpās no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstu vadītāju padomes 1996. gada 19. janvāra lēmuma, ar ko tā parakstītājām valstīm aizliedza jebkādu militāro sadarbību ar Abhāzijas separātistu varas iestādēm;
D. tā kā 2008. gada maijā Krievija saskaņā ar NVS miera uzturēšanas misiju vienpusēji izvietoja Abhāzijā lielāku karaspēku un ieveda smago artilēriju, un paziņoja par nodomu uz administratīvās robežas izveidot 15 papildu kontrolpunktus; tā kā Krievijas pārstāvji paziņoja, ka varētu tikt palielināts Dienvidosetijā dislocētā Krievijas bataljona kontingents;
E. tā kā 2008. gada 20. aprīlī Abhāzijas gaisa telpā tika notriekts Gruzijas bezpilota izlūkošanas lidaparāts; tā kā ANO novērošanas misijas Gruzijā nesenajā ziņojumā par šo starpgadījumu norādīts, ka bezpilota izlūkošanas lidaparātu notriekusi Krievijas lidmašīna; tā kā ziņojumā arī norādīts, ka Gruzijai jāpārtrauc šo izlūkošanas lidaparātu sūtīšana Abhāzijas gaisa telpā;
F. tā kā kopš 2007. gada nav notikusi neviena oficiāla augsta līmeņa sanāksme, kurā piedalītos Gruzijas un Abhāzijas pārstāvji Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aizgādībā; tā kā Gruzijas prezidents M. Saakašvili saistībā ar Abhāzijas konflikta atrisināšanu iesniedza jaunus priekšlikumus, kas ietver plašu politisku pārstāvību augstākajā līmenī Gruzijas valdībā, piešķirot veto tiesības attiecībā uz visiem svarīgākajiem tiesību aktiem, kas skar Abhāziju, un paredzot starptautiskas garantijas plaša federālisma, neierobežotas autonomijas un drošības nodrošināšanai;
G. tā kā Gruzija ir sākusi oficiālu darbību, prasot pārskatīt pašreizējo miera uzturēšanas kārtību vai aizstāt Krievijas miera uzturēšanas kontingentu, kurš nesen izvietots Abhāzijā;
H. tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2008. gada 15. maijā pieņēma rezolūciju A/RES/62/249, kurā atzītas gūstekņu un iekšzemē pārvietoto personu, kā arī viņu pēcnācēju tiesības neatkarīgi no etniskās piederības atgriezties Abhāzijā un uzsvērta gūstekņu un iekšzemē pārvietoto personu, tostarp notikušās "etniskās tīrīšanas" upuru, īpašumtiesību saglabāšanas nozīme;
I. tā kā Tbilisi varas iestādes ir apturējušas divpusējās sarunas ar Maskavu par Krievijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), protestējot pret Krievijas lēmumu pastiprināt sadarbību ar pašpasludinātajām Abhāzijas un Dienvidosetijas republikām; tā kā joprojām saglabājas Krievijas importa aizliegums Gruzijas vīniem un lauksaimniecības produktiem;
J. tā kā 2008. gada 5. janvārī visā Gruzijā notika plebiscīts; tā kā NATO 2008. gada 2.–4. aprīļa sanāksmē Bukarestē Gruzijai netika piedāvāts nekāds rīcības plāns virzībai uz dalību NATO, bet tika pausta politiska apņemšanās attiecībā uz tās iespējamu dalību;
K. tā kā Krievija Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotājiem piešķir pilsonību, ļaujot viņiem gūt labumu no ES un Krievijas nolīguma par vīzu režīma atvieglojumiem, padarot situāciju nelabvēlīgāku Gruzijas pilsoņiem, jo šāds nolīgums vēl nav noslēgts starp Gruziju un ES;
L. tā kā, neraugoties uz Starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas centieniem vadīt vēlēšanu gaitu Gruzijā 2008. gada 21. maijā atbilstīgi starptautiskajiem standartiem, tika atklātas dažas problēmas, kuras pienācīgi turpmāk jārisina,
1. izsaka dziļas bažas par stāvokļa saasināšanos Abhāzijā Krievijas Federācijas nesen veikto pasākumu dēļ un aicina visas puses atturēties no rīcības, kas varētu vēl vairāk destabilizēt situāciju; prasa atjaunot starptautiskos centienus, lai puses atsāktu dialogu un atjaunotu miera procesu ar mērķi panākt noturīgu un visaptverošu risinājumu;
2. pauž dziļu neapmierinātību par Krievijas paziņojumu, ka tā varētu izveidot oficiālus sakarus ar Dienvidosetijas un Abhāzijas separātistu varas iestāžu pakļautībā esošajām institūcijām; šajā sakarā izsaka nožēlu par Krievijas Aizsardzības ministrijas 2008. gada 31. maijā pieņemto lēmumu nosūtīt uz Abhāziju savus spēkus, lai saskaņā ar prezidenta dekrētu atjaunotu dzelzceļu un ceļu infrastruktūru separātiskajā reģionā
3. atkārtoti apstiprina pilnīgu atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālai integritātei starptautiski atzītajās robežās un aicina Krieviju atsaukt šo lēmumu, kas mazina starptautiskos miera centienus, kuru īstenošanā ir iesaistījusies arī Krievija;
4. atbalsta veiktos centienus normalizēt situāciju ar apspriedēm starp Kopējās ārējās un drošības politikas (KĀDP) Augsto pārstāvi, Gruzijas prezidentu M. Saakašvili un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu; mudina ES īpašo pārstāvi Dienvidkaukāza reģionā rast veidus, kā sekmēt dialogu starp visām iesaistītajām pusēm, un mēģināt atjaunot zināmu savstarpēju uzticēšanos;
5. mudina Krievijas Federāciju nekavējoties atsaukt papildu militāro kontingentu Abhāzijā; uzskata, ka jāpārskata pašreizējā miera uzturēšanas kārtība, jo Krievijas karaspēks ir zaudējis savu neitrālo un objektīvo lomu, un prasa lielāku Eiropas iesaistīšanos strupceļā nonākušo konfliktu risināšanā, lai nodrošinātu miera procesa virzību;
6. aicina Padomi apsvērt starptautiskās klātbūtnes atbalstu konflikta zonā, nosūtot uz turieni Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) robežkontroles misiju un vēršot uzmanību uz ES Robežu palīdzības misijas (EUBAM) pozitīvo pieredzi Moldovas un Ukrainas robežas Piedņestras reģionā, vienlaikus ierosinot, ka dalībvalstis varētu aktīvāk piedalīties UNOMIG darbībā; aicina ANO palielināt UNOMIG pilnvaras un resursus;
7. aicina ANO Drošības padomi, Eiropas drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un citas starptautiskās organizācijas atbalstīt Gruzijas valdības priekšlikumus par jaunām sarunu un miera saglabāšanas alternatīvām, kas ietver pakāpenisku īsteni neatkarīgu starptautisko miera uzturēšanas spēku izveidi;
8. aicina Padomi un Komisiju šajā sakarā stingri apspriest jautājumus par Abhāziju un Dienvidosetiju ar attiecīgajiem Krievijas pārstāvjiem gaidāmajā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē, kā arī sarunu gaitā par jaunu pastiprinātu partnerības nolīgumu un mudina Krievijas varas iestādes neiebilst pret iespējamo EDAP misiju reģionā, tostarp pret ES klātbūtni civilos pasākumos un militārās miera uzturēšanas operācijās;
9. prasa ANO veikt izmeklēšanu un pārbaudes par to, vai visas notikumos iesaistītās puses konflikta zonā stingri ievēro attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas, tostarp attiecībā uz smago ieroču klātbūtni;
10. ņem vērā 2008. gada 21. maijā notikušo parlamenta vēlēšanu rezultātus un Starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas secinājumus, kas norādīja, ka vēlēšanu diena kopumā bijusi mierīga un vēlēšanas visumā vērtējamas pozitīvi, un ka kopš janvārī notikušajām prezidenta vēlēšanām ir gūti ievērojami panākumi;
11. taču uzsver, ka jāpieliek vēl pūles ciešā sadarbībā ar starptautisko sabiedrību, lai atrisinātu visas problēmas, kas konstatētas vēlēšanu gaitā un ko izraisījusi EDSO un Eiropas Padomes standartu nekonsekventā un nepietiekamā īstenošana, kā arī lai uzlabotu un nostiprinātu Gruzijas demokrātiskos sasniegumus; aicina Gruzijas varas iestādes visas sūdzības par vēlēšanu gaitu risināt pārredzami un turpmāk uzlabot darbu, lai vēlēšanu procesā varētu panākt lielāku paļāvību un uzticamību;
12. aicina visus Gruzijas politiskos spēkus ievērot tiesiskumu un apņemties turpmāk risināt konstruktīvu dialogu, rast kompromisu un atturēties no turpmākas Gruzijas sabiedrības sašķelšanas; atzīst, ka Gruzijas valdības un opozīcijas partiju savstarpējā neuzticēšanās ir šķērslis turpmākai valsts demokrātiskai attīstībai, un sagaida, ka visi politiskie spēki centīsies izveidot demokrātisku politisko kultūru, kurā politiskās debates notiek parlamentā, tiek ņemts vērā politisko oponentu viedoklis un sekmēts konstruktīvs dialogs, atbalstot un veicinot Gruzijas demokrātisko institūciju stabilitāti;
13. atbalsta Gruzijas vēlmi pastiprinātas EKP ietvaros paātrināt integrācijas procesu Eiropas Savienībā;
14. mudina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas drīz sākt sarunas par nolīgumu noslēgšanu starp ES un Gruziju par atpakaļuzņemšanu un vīzu režīma atvieglojumiem, lai nodrošinātu, ka Gruzijas pilsoņi vairs nav nelabvēlīgā stāvoklī salīdzinājumā ar personām, kurām ir Krievijas pases un kuras dzīvo Abhāzijas un Dienvidosetijas separātistu reģionos;
15. atzinīgi vērtē Padomes 2008. gada 18. februāra secinājumus par EKP par to, ka jāuzsāk sarunas, kur vien iespējams, par plašiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem (DFTA); mudina Komisiju ātri panākt vienošanos ar Gruziju par tās mērķiem un nodrošināt dalībvalstu pilnvaras sākt sarunas; pauž cerību, ka šajā jautājumā tiks gūti jauni panākumi Francijas prezidentūras laikā;
16. atzinīgi vērtē ES un Gruzijas Tieslietu, brīvības un drošības apakškomitejas izveidi, lai pastiprinātu divpusējo dialogu un īstenotu EKP Rīcības plānu;
17. pauž cerību, ka Gruzija pilnībā izmantos papildu finansiālās iespējas, ko sniedz kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisms (NIF), jo īpaši projektiem, kas saistīti ar infrastruktūru, enerģiju un vides aizsardzību, tomēr aicina Komisiju pievērst pastiprinātu uzmanību izglītībai, demokrātijas izveidei un sociālām jomām;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm, Gruzijas prezidentam un parlamentam, EDSO, Eiropas Padomei un Krievijas Federācijas prezidentam un parlamentam.