Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2001. gada 17. janvāra rezolūciju par jauno lauksaimnieku situāciju un perspektīvām Eiropas Savienībā(1),

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai, ko sniedz Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)(2),

–   ņemot vērā Lisabonas stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2010. gadam padarīt ES par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē,

–   ņemot vērā 2008. gada 26. februāra publiskās uzklausīšanas rezultātus,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0182/2008),

A.   tā kā Gēteborgas stratēģija nosaka prioritātes attiecībā uz ES ekonomikas konkurētspēju un ilgtspēju un jaunajiem lauksaimniekiem var būt būtiska loma šo mērķu sasniegšanā;

B.   tā kā ES lauksaimniecības daudzfunkcionāls modelis var būt viens no lauku rajonu ilgtspējīgas attīstības virzieniem, izmantojot lauksaimniecības uzņēmumu plašo izplatību;

C.   tā kā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma ir radījusi jaunas iespējas jauniešiem attiecībā uz daudziem lauksaimniecības uzņēmumu izveides un attīstības aspektiem, bet šīs iespējas nav vienlīdz izplatītas visā ES, tādējādi apgrūtinot Kopienas stratēģisko pieeju;

D.   tā kā, pastāvot pilnīgas un jaunas statistikas trūkumam attiecībā uz jauniem lauksaimniekiem un viņu stāvokli Eiropas lauksaimniecībā, EK Statistikas biroja 2003. gada dati norāda, ka līdz 35 gadu vecu lauksaimnieku ES ir tikai 7 % un to īpatsvars turpina samazināties, lai gan nākotnē pārtikas ražošanai jāpalielinās;

E.   tā kā paredzētā KLP pārskatīšana (KLP veselības pārbaude) sniedz iespēju uzlabot atbalsta sniegšanu jaunajiem lauksaimniekiem un šī iespēja ir jāizmanto;

F.   tā kā, ņemot vērā uzdevumus, kas jārisina energoapgādes un pārtikas apgādes ES drošības, izaugsmes un nodarbinātības ES lauku apvidos un lauku apvidu ilgtspējīgas ilgtermiņa pārvaldības jomās, jaunajiem lauksaimniekiem jābūt iespējai strādāt dzīvotspējīgās saimniecībās un piemērotā vidē;

G.   tā kā ir vajadzīga daudzfunkcionāla pieeja un it īpaši būtu jābūt spēcīgai atbalsta politikai jaunajiem lauksaimniekiem;

H.   tā kā jauniešu iesaistīšana lauku saimniecību īpašumtiesībās ir būtiska lauku apvidiem, jo vairākumā lauku apvidu ekonomiskā darbība un sociālā struktūra joprojām balstās uz lauksaimniecību;

I.   tā kā Eiropas stratēģija jauno lauksaimnieku uzņēmējdarbības apmācības veicināšanai šķiet obligāti nepieciešama;

J.   tā kā jaunajiem lauksaimniekiem ir ļoti dinamiska pieeja lēmumu pieņemšanā un viņi ir gatavi uzņemties risku, meklēt sinerģijas iespējas un komplementaritāti un īstenot ļoti novatoriskus plānošanas risinājumus, uzlabojot parasto lauksaimniecības praksi;

K.   tā kā, lai gan dažādas jaunos lauksaimniekus atbalstošas politikas veicina paaudžu nomaiņu ES lauksaimniecībā, tomēr paaudžu maiņa saimniecību īpašnieku vidū ES joprojām nav atrisināta;

L.   tā kā lauksaimniecības nozarē jaunajiem lauksaimniekiem ir papildu problēmas, piemēram, augstas izmaksas darbības uzsākšanai, smags parādu slogs, pārāk neliels pieejamo saimniecību skaits un nepietiekama speciālā apmācība; tā kā lauksaimniecības politika uzņēmējiem turklāt rada arvien vairāk pienākumu saistībā ar atbilstības prasībām vides, dzīvnieku veselības un labturības, pārtikas nekaitīguma un ainavu kopšanas jomās;

M.   tā kā dinamiska lauksaimniecība, kurā iesaistās jaunieši, ir nepieciešama kā būtisks elements Lisabonas stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanai;

N.   tā kā saskaņā ar jauno lauku attīstības atbalsta regulu ir iespējams veikt programmas izstrādi laika posmam līdz 2013. gada 31. decembrim;

O.   tā kā lauku apvidi veido 92 % no ES teritorijas, bet 50 % iedzīvotāju dzīvo pilsētās un 50 % ‐ laukos;

P.   tā kā paaudžu maiņa ir nepieciešama, lai saglabātu ES pārtikas kvalitātes augsto līmeni, pārtikas nekaitīgumu un ES pašpietiekamību nākotnē,

1.   uzskata, ka vienam no reformētās KLP mērķiem jābūt uzlabot paaudžu maiņu lauksaimniecībā un ka, lai to sasniegtu, īpaši noderīgi ir pirmā un otrā pīlāra instrumenti ilgtspējīgas lauksaimniecības un attīstītu lauku kopienu atbalstam;

2.   uzskata, ka pasākumi paaudžu nomaiņas veicināšanai lauksaimniecībā ir īpaši būtiski, lai pašlaik un turpmāk risinātu ES lauksaimniecības uzdevumus saistībā ar pārtiku, enerģētiku un teritoriju; uzskata, ka šo uzdevumu risināšanai saskaņā ar sabiedrības vēlmēm vajadzīga spēcīga lauksaimniecības nozare un liels skaits lauksaimnieku ES;

3.   norāda, ka jauno dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai ir veicinājusi kultūru dažādību un lielāku produktu daudzveidību un ka tā sniedz lielisku iespēju palielināt Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju, vairāk uzmanības pievēršot pastāvīgam novatorismam, Kopienas ražojumu kvalitātei un ražotāju sasniegumiem svarīgajā pārtikas nekaitīguma jomā;

4.   uzskata, ka jauno lauksaimnieku atbalsta pasākumu plānošanā un īstenošanā īpaši jāņem vērā jauno lauksaimnieku stāvoklis jaunajās dalībvalstīs;

5.   tāpēc aicina Komisiju sagatavot priekšlikumus par ES kvalitātes marķējuma ieviešanu, kas patērētājiem ļautu viegli atpazīt preces, kas ražotas saskaņā ar ES stingrajiem vides, dzīvnieku labturības un pārtikas nekaitīguma standartiem;

6.   norāda, ka saistībā ar kvalitāti ražošanas un produkcijas dažādībai ir jābūt mērķim;

7.   norāda, ka galvenais faktors lauksaimniecības nozarē strādājošo vecuma struktūras atjaunināšanai ir zemes pieejamība, ņemot vērā tās augsto cenu;

8.   uzskata, ka turpmāk KLP jācenšas likvidēt šķēršļus, ar kuriem pašlaik saskaras jaunieši, kas vēlas sākt strādāt lauksaimniecībā, un paaudžu maiņa jāizvirza par vienu no prioritātēm;

9.   turklāt aicina pastiprināt centienus izskaidrot sabiedrībai ES lauksaimniecības modeli, kam raksturīgi stingri vides, dzīvnieku labturības un pārtikas nekaitīguma standarti;

10.   uzskata, ka paplašinātajai ES ir ļoti svarīgi, lai jaunieši izveidotu vai pārņemtu lauksaimniecības uzņēmumus;

11.   pievērš uzmanību pastāvīgajām grūtībām saistībā ar augstajām darbības uzsākšanas izmaksām, tostarp lauksaimniecības īpašumu pirkšanas vai nomas cenu, kā arī vajadzībai pastāvīgi ieguldīt pamatlīdzekļos un cilvēkresursos, lai sasniegtu augstāku tehnisko jauninājumu un loģistikas līmeni, un tam, ka tehnoloģijas un loģistikas uzlabojumi neaprobežojas ar aprīkojuma un iekārtu pirkšanu un uzlabojumu īstenošanai svarīga ir pētniecība un piekļuve pētījumu rezultātiem;

12.   aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis, lai izveidotu zemes banku, izmantojot zemi, kas atbrīvojusies pirmstermiņa pensionēšanās rezultātā; uzskata, ka jāsniedz atbalsts, lai varētu kopīgi iegādāties dārgas iekārtas un aprīkojumu, ko katrs atsevišķais lauksaimnieks izmanto reti;

13.   aicina pārskatīt darbības uzsākšanas atbalstu, kas palicis nemainīgā līmenī kopš tā ieviešanas un vairs neapmierina lauksaimnieku vajadzības;

14.   uzsver, ka zemes cenas palielina grūtības jauniešiem uzsākt lauksaimniecisko darbību, un aicina Komisiju izpētīt zemes cenu ievērojamo pieaugumu, ko cita starpā izraisa pilsētu ietekme un spekulācija;

15.   iesaka ieviest instrumentus, kas ļautu prioritāti lauksaimniecības zemes nodošanā piešķirt jaunajiem lauksaimniekiem, kas uzsākt darbību, salīdzinājumā ar lauksaimniekiem, kas vēlas paplašināt saimniecības, tostarp paātrinātas pensionēšanās mehānismu, atlikto pirkumu atbalstu, pakāpeniskas darbības uzsākšanas pasākumus un zemes daļas nomu;

16.   norāda uz vajadzību uzlabot to politiku efektivitāti, kas palīdz jaunajiem lauksaimniekiem uzsākt darbību, un uz to, cik svarīgi ir paredzēt citus kritērijus, izstrādājot labumguvēju prioritātes kategoriju klasifikāciju, kas ņemtu vērā objektīvus faktorus;

17.   mudina Komisiju likumdošanas priekšlikumā par "veselības pārbaudi" ierosināt lauku attīstības tiesību aktos jaunajiem lauksaimniekiem paredzēto atbalstu iekļaut obligātajos pasākumos, kas ietverti dalībvalstu sagatavotajos plānos, paredzot arī darbības uzsākšanas atbalsta palielināšanu;

18.   uzskata, ka ar atbalsta pasākumiem jaunajiem lauksaimniekiem jāatbalsta arī jaunienācēji šajā jomā, jo tie ES lauksaimniecībai var palīdzēt atjaunoties un sniegt vērtīgu ieguldījumu; tāpēc norāda, ka atbalsts pirmām kārtām jāpiešķir jaunajiem uzņēmējiem nevis tiem, kas pamet lauksaimniecību; uzsver, ka atbalsta pasākumi saimniecību pārņemšanai nedrīkst deformēt konkurenci starp jaunienācējiem un lauksaimnieku pēcnācējiem;

19.   norāda, ka saskaņā ar ES teritoriālās kohēzijas mērķi īpaši svarīgi ir novērst nelabvēlīgu lauksaimniecības apgabalu pārtuksnešošanos, atvieglojot jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanu apgabalos, kur ir pastāvīgi nelabvēlīgi dabas apstākļi, piemēram, uz salām un kalnu apgabalos, kur attīstības, būvniecības un piekļuves izmaksas ir augstākas un kur bieži ir vajadzīga diversifikācija, lai saimniecībai nodrošinātu pietiekamu dzīvotspēju;

20.   aicina Komisiju izpētīt jauno lauksaimnieku atbalstam paredzēto dažādo ES pasākumu efektivitāti un pievienoto vērtību un ziņot par to līdz 2009. gada 1. jūlijam;

21.   norāda, ka daudzi jaunie lauksaimnieki ieguldījumu atbalstu un procentu subsīdijas uzskata par visefektīvākajiem līdzekļiem viņu uzņēmējdarbības veicināšanai un konkurētspējas uzlabošanai; aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgu uzmanību veltīt atbalstam un subsīdijām;

22.   aicina Komisiju veikt pētījumu par to, kā ražošanas tiesības, vienreizēja maksājuma tiesības un tiesības uz piemaksu ietekmē jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanu, jo visi šādi instrumenti bieži izraisa paaudžu konfliktus, apgrūtinot šo tiesību saņemšanu jauniešiem, kuri vēlas uzsākt lauksaimniecisko darbību; uzskata, ka Komisijai jāizdara vajadzīgie secinājumi par KLP pārvaldību, lai jauniešiem nodrošinātu labākas iespējas uzsākt lauksaimniecisko darbību;

23.   norāda, ka, lai labāk ņemtu vērā saimniecību pārņemšanas izmaksu paaugstināšanos un grūtības uzsākt darbību problemātiskos lauksaimniecības apgabalos, Kopienas atbalsta maksimālais apjoms EUR 55 000 ir jāpalielina un termiņš, lai panāktu atbilstību noteikumiem, jāpagarina no trim līdz pieciem gadiem pēc saimniecības izveides;

24.   norāda, ka lauksaimniecība ļoti bieži ir pēdējā darbības joma, kas izdzīvo lauku apvidos, un ka tāpēc ir jāievieš stimuli jauniešiem uzsākt lauksaimniecisko darbību; tomēr norāda, ka papildus vajadzībai nodrošināt saimniecību dzīvotspēju ir vajadzīgi arī centieni lauku vidi padarīt tādu, lai cilvēki vēlētos tajā dzīvot, veicinot vienādu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem (pasta nodaļas, skolas, sabiedriskais transports, veselības pakalpojumi utt.) un uzturot normālu pakalpojumu sniegšanu (veikali un darbnīcas, bērnu un vecu cilvēku aprūpes iestādes, sociālie mājokļi, īrējamas telpas utt.) un sociālās ērtības, kas ļauj cilvēkiem nejusties izolētiem (kafejnīcas, kultūras nami, sporta centri utt.)

25.   uzsver, ka jāveic pasākumi, lai jaunie lauksaimnieki varētu uz laiku pamest saimniecības saistībā ar apmācību, atvaļinājumiem, bērnu dzimšanu u. tml.;

26.   atzinīgi vērtē to, ka atbalsts jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanai (pat daļējai uzsākšanai) ir atkarīgs no brīvprātīgi iesniegta uzņēmējdarbības plāna, kas laika gaitā ļaus viņu jaunajās saimniecībās izvērst lauksaimniecisku darbību vai ar lauksaimniecību nesaistītu darbību lauku apvidos;

27.   iesaka darbības uzsākšanas stimulu sistēmā paredzēt, ka stimuli īpašniekiem, kuri izīrē saimniecības jaunajiem lauksaimniekiem, un/vai izīrēšanas atbalsts turpinās līdz desmit gadiem pēc darbības uzsākšanas;

28.   pievērš uzmanību finansējuma saņemšanas grūtībām, ar ko sastopas jaunieši, kas vēlas uzsākt lauksaimniecisko darbību, un subsidēto aizdevumu noderībai, jo tie ļauj jaunajiem lauksaimniekiem uzsākt un turpināt darbību, neuzņemoties pārmērīgu parādu slogu;

29.   norāda, ka augsts parādsaistību līmenis un augstas darbības uzsākšanas izmaksas ļoti apgrūtina jauno lauksaimnieku konkurētspēju; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt papildu risinājumus šīm īpašajām problēmām;

30.   uzskata, ka jauno lauksaimnieku uzņēmējdarbība ir jāatbalsta ar pārredzamiem, vienkāršākiem un mazāk apgrūtinošiem noteikumiem un mazākām ar tiem saistītajām izmaksām;

31.   tāpēc uzskata, ka dalībvalstīm un reģionālajām iestādēm jāizpēta iespējas ieviest vai uzlabot sistēmu darbības uzsākšanas kapitāla nodrošināšanai jaunajiem lauksaimniekiem, izmantojot preferenciālas likmes;

32.   vienlaikus pauž nožēlu par ietekmi, ko radījuši dažādi spekulatīvi un strukturāli faktori, piemēram, ķīlas nepieciešamība kredīta ņemšanai, augsti kredītprocenti, juridiski vai fiskāli šķēršļi, sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī administratīvie maksājumi, kuru dēļ no zemes, darba un kapitāla netiek gūta pienācīga peļņa, un uzskata, ka vajadzīgi piemēroti politikas pasākumi, lai mazinātu pārmērības un konkurences izkropļojumus;

33.   aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt jaunus (fiskālus) pasākumus, lai palīdzētu jaunajiem lauksaimniekiem segt augstās procentu izmaksas, ar kurām viņi saskaras pēc iepirkumu veikšanas savām saimniecībām; aicina Komisiju šajā sakarā iesniegt konkrētus priekšlikumus KLP "veselības pārbaudes" ietvaros;

34.   aicina šādus jauno lauksaimnieku atbalsta pasākumus padarīt obligātus saskaņā ar rīcību, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1698/2005 1. asī, lai uzlabotu lauksaimniecības nozares konkurētspēju;

35.   atkārtoti apstiprina savu viedokli, ka lauku attīstības pasākumiem jābūt tieši vērstiem uz lauksaimniekiem;

36.   uzskata, ka Komisijai jāizpēta īpašais finansējums jaunajiem lauksaimniekiem, kas paredzēts lauku attīstības politikas 2. un 3. asī, piemēram, attiecībā uz sociālo infrastruktūru un lauku apvidu jauniešu nodarbinātības līmeņa uzlabošanu;

37.   aicina darbības uzsākšanas atbalstu lauksaimniekiem, kuru darbība ir daudzfunkcionāla (lauksaimnieciska un nelauksaimnieciska), paplašināt, sniedzot piekļuvi darbības uzsākšanas atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem, kuri veic tikai lauksaimniecisku darbību, un tiem, kuri to papildina ar citiem ienākumu avotiem, kas gūti lauku apvidos;

38.   aicina dalībvalstis piekļuvi darbības uzsākšanas atbalstam sniegt abu dzimumu jauniešiem, kuri ir nedrošā stāvoklī attiecībā uz īpašumtiesībām un kuriem šāds atbalsts vajadzīgs, lai pielāgotu savas saimniecības vai nu lauksaimnieciskās darbības veikšanai vai tās papildināšanai ar citiem ienākumiem, lai saimniecība nodrošinātu viņiem iztikai vajadzīgos ienākumus un darbu;

39.   uzskata, ka ES jaunajiem lauksaimniekiem jāspēj savstarpēji konkurēt līdzvērtīgos konkurences apstākļos ES teritorijā; tāpēc aicina piesardzīgi pārskatīt un pēc tam īstenot Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003(3) 69. pantu, lai novērstu konkurences izkropļojumus ES iekšējā tirgū;

40.   aicina visas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas pilnībā saskaņot ar Lisabonas stratēģijā ES izvirzītajiem mērķiem, lai jaunie lauksaimnieki varētu strādāt dinamiskas ekonomikas vidē;

41.   uzskata, ka KLP "veselības pārbaudes" gaitā ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu stabilākus un drošākus saimniecību ienākumus (kas ir būtisks priekšnoteikums paaudžu nomaiņai lauksaimniecībā), ieviešot ES līmenī novatoriskus riska un krīžu pārvaldības instrumentus, lai risinātu problēmas saistībā ar tirgus svārstībām un cenu nepastāvību;

42.   uzskata, ka prioritāte ir sasniegt patiešām vienkāršāku un pārredzamāku īstenošanu instrumentiem un pasākumiem, kas veltīti lauksaimniecībā iesaistītajiem jaunajiem lauksaimniekiem, pat ja viņu darbību papildina cita nelauksaimnieciska darbība lauku apvidos, kas nepieciešama saimniecības dzīvotspējai;

43.   norāda, ka lauksaimniekiem, kurus vairs neuzskata par jaunajiem lauksaimniekiem, bet kuri turpinās lauksaimniecisko darbību vidējā termiņā un kuri arī saskaras ar jaunām problēmām, nedrīkst būt nelabvēlīgākā stāvoklī;

44.   norāda, ka sakarā ar sarežģītajiem uzdevumiem, kuri būs jārisina turpmākajiem vadītājiem, mācību programmas ir regulāri jāatjauno, lai nodrošinātu agronomijas pētījumu atziņu efektīvu nodošanu lauksaimniekiem;

45.   uzskata, ka attiecībā uz īpašumu nodošanu mantojumā jāizstrādā labāki tiesību akti, lai saglabātu saimniecību veselumu un līdz ar to nodrošinātu apjomradītus un diversifikācijas radītus ietaupījumus; pārņemšanas pasākumi, kuros iesaistītas puses, kas nav ģimenes locekļi, ir jāveicina, lai saglabātu saimniecības un jaunie uzņēmēji ar izglītību lauksaimniecības jomā varētu kļūt par lauksaimniekiem;

46.   uzskata, ka valstu pasākumi attiecībā uz priekšlaicīgu pensionēšanos ir jāpiemēro tikai tad, ja saimniecību no pensionētā lauksaimnieka pārņem jaunais lauksaimnieks, bet alternatīva iespēja būtu šādā gadījumā piešķirt lielāku pensiju;

47.   uzskata, ka kopumā saimniecību izveides un attīstības plānos jāiekļauj īpaši jauno lauksaimnieku oficiālas atzīšanas pasākumi, tādējādi nodrošinot vīriešu un sieviešu sociālo līdztiesību; šajā ziņā uzskata par svarīgu uzturēt lauku apvidos noteiktus būtiskus pakalpojumus, piemēram, mazbērnu novietnes, bērnudārzus un palīdzības dienestus mātēm; šajā sakarā īpašu uzmanību pievērš tam, cik svarīgi ir sniegt informāciju par to partneru statusu, kuri palīdz lauksaimniekam;

48.   norāda, ka būtiski elementi ražojumu veicināšanas politikā ir sociālās un kultūras īpatnības un atšķirības, kā arī konkrētu ģeogrāfisko apgabalu un ražošanas metožu izcilības identifikācija, ko parāda tādu lauksaimniecības ražojumu reputācija un panākumi, kuriem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai kuri ir marķēti;

49.   norāda, ka izglītība pārtikas jomā, ko var sniegt jaunie lauksaimnieki, veicina pareiza uztura paradumus, dodot labumu cilvēku veselībai un sabiedrībai kopumā, un ļoti atzinīgi vērtē tādus pasākumus, kā, piemēram, Eiropas Padomes Tellus programma jaunajiem lauksaimniekiem (CEJA) un starptautiskus paraugprojektus, piemēram, Schüler auf dem Bauernhof ("Skolēni lauku saimniecībās");

50.   uzsver, ka jebkura veida izglītībā ir vajadzīga pārtikas zinātnes pētījumu un dietoloģijas ekspertu informācija;

51.   uzskata, ka jāveic pasākumi, lai propagandētu lauksaimnieku profesiju un labumu, ko tā sniedz sabiedrībai papildus ražošanas darbībai, tādējādi piesaistot jauniešus šai profesijai, it īpaši jauniešus, kuru izcelsme nav saistīta ar lauksaimniecību;

52.   uzskata, ka lauksaimnieku profesijas propagandēšanai jāietver arī uzlabota saziņa ar sabiedrību un līdz ar to ar patērētājiem par KLP saturu attiecībā uz veselības, vides un dzīvnieku labturības prasībām, atbalsta nosacījumiem, daudzfunkcionalitāti, ES ražojumu kvalitāti, ieguldījumu klimata pārmaiņu novēršanā un spēju apgādāt sevi ar pārtiku, kā arī attiecībā uz pārtikas problēmu risināšanu pasaules iedzīvotājiem, kuru skaits 2050. gadā sasniegs deviņus miljardus;

53.   aicina pastiprināt Kopienas preferences, lai ES patērētājiem sniegtu garantijas attiecībā uz veselības un vides standartiem ražojumiem, kurus viņi pērk, un sniegt kompensāciju ES lauksaimniekiem, kuriem jākonkurē ar trešām valstīm, kuras neievēro šāda līmeņa veselības, vides un sociālos standartus;

54.   uzskata, ka jaunajiem lauksaimniekiem jābūt vislabākajiem nosacījumiem, lai izmantotu iespējas, ko sniedz lauksaimniecības ražojumu un pakalpojumu pieprasījuma lielāka elastība, kā arī strauji augošo tirgu atvēršanās starptautiskā līmenī, sagaidot daudzpusēju sarunu noslēgšanu; tāpēc uzskata par svarīgu Komisijai veikt sarunas par PTO nolīgumu, kas lauksaimniekiem sniegtu iespējas turpināt konkurēt ar trešām valstīm un kas tādējādi nodrošinātu jauno lauksaimnieku nākotni; šajā sakarā uzskata par būtiski svarīgu iekļaut ar tirdzniecību nesaistītus apsvērumus;

55.   uzskata, ka jaunajiem lauksaimniekiem jābūt iespējai sacensties ar citu valstu konkurentiem līdzvērtīgos konkurences apstākļos; tāpēc aicina Komisiju piešķirt prioritāti ar tirdzniecību nesaistītu apsvērumu atzīšanai par importa kritēriju daudzpusējās un divpusējās tirdzniecības sarunās;

56.   norāda, ka vidējā termiņa un ilgtermiņa pasākumu plānošanā jāņem vērā, ka jauno lauksaimnieku paaudze palīdzēs cīņā pret klimata pārmaiņām, saudzēs vidi un, nodrošinot videi draudzīgus energoavotus, it īpaši ražojot biomasu un izmantojot biogāzes iekārtas, aktīvi veicinās vides aizsardzību un CO2 mazināšanu;

57.   norāda, ka jaunie lauksaimnieki saskaras ar divējādu uzdevumu ‐ gan veikt pasākumus, lai uzlabotu lauksaimniecības praksi un padarītu to ilgtspējīgāku un dzīvotspējīgāku, gan vienlaikus atjaunot lauksaimniecības būtisko lomu vides aspektu pārvaldībā un tādējādi kļūt par svarīgiem dalībniekiem klimata pārmaiņu novēršanā; šajā sakarā uzsver, ka politikai un pasākumiem jāpiedāvā ilgtermiņa un ilgtspējīga perspektīva jaunajiem lauksaimniekiem un ka viņu centieniem aizsargāt vidi ir jāsaņem finansiāls atbalsts;

58.   norāda, ka lauksaimniecība un mežsaimniecība ir vienīgie ekonomiskās aktivitātes veidi, kas ar fotosintēzes palīdzību mazina oglekļa dioksīda koncentrāciju, tādēļ vēl jo vairāk nepieciešams uzturēt lauksaimniecisko darbību;

59.   uzsver, ka ir svarīgi lauksaimniecības pētījumu tematus pieskaņot KLP reformai, veicinot tehnoloģiju pārņemšanu un uzlabojot lauksaimnieku piekļuvi pētījumu rezultātiem un jaunākajiem atklājumiem attiecībā uz ražošanas metodēm un instrumentiem; uzskata, ka Eiropas lauksaimnieku piekļuve pētījumu rezultātiem ir jāuzlabo, izveidojot pētījumos iegūto datu apmaiņas tīklus un koordinējot pētījumus valstu un Eiropas līmenī;

60.   norāda, ka informācijas apmaiņa starp zinātni un tiem, kuri to izmanto, ir būtiska, lai pētījumu rezultātus varētu praktiski īstenot un pētniecība varētu apmierināt lauksaimniecības nozares vajadzības;

61.   uzsver, ka ES interesēs gan ekonomiski (uzlabojot ražību), gan attiecībā uz vidi (uzlabojot lauksaimnieku zināšanas par videi draudzīgu praksi) ir palielināt atbalstu lauksaimnieku mūžizglītībai; it īpaši pauž atbalstu programmām (tostarp Leonardo) jauno lauksaimnieku mobilitātes veicināšanai ES; sevišķi uzsver vajadzību izveidot instrumentus, kas jaunajiem lauksaimniekiem ļautu šādas apmācības laikā pamest savas saimniecības;

62.   ierosina izveidot lauksaimniecības labākās prakses apmaiņas programmu jaunajiem lauksaimniekiem;

63.   uzskata par nepieciešamu izveidot jauno lauksaimnieku apmaiņas programmu, lai veicinātu labākās prakses kopīgu izmantošanu, kā arī izveidot apmācības tīklu, kurā galvenā uzmanību būtu vērsta uz informāciju par ilgtspējības, bioenerģijas, klimata pārmaiņu un konkurētspējas jautājumiem; uzskata, ka tas palīdzētu jaunajiem lauksaimniekiem risināt jaunos uzdevumus lauksaimniecības un pārtikas nozarēs;

64. aicina izstrādāt izmēģinājumprojektu, lai veicinātu apmaiņas programmu jaunajiem lauksaimniekiem jaunattīstības valstīs un ES jaunajiem lauksaimniekiem, lai viņi varētu tiešā veidā gūt izpratni par savu tirgu darbību, attiecīgo tehnoloģiju izmantošanu un veidiem, kā pielāgoties klimatiskajiem apstākļiem;

65.   iesaka saglabāt, uzlabot un popularizēt lauksaimnieciskās ražošanas metodes, ko ietekmē ģeogrāfiskā izcelsme vai kultūras tradīcijas ES;

66.   uzskata, ka lauksaimniecības īpašuma uzturēšanas jautājums ir cieši saistīts ar jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanas pasākumiem un ka jāizveido politika, kas zemes piešķiršanā nodrošinātu prioritāti jaunajiem lauksaimniekiem, kuri uzsāk darbību; aicina Komisiju ziņot par lauksaimniecības īpašumu jautājumu attiecībā uz jauniešiem, kuri pārņem saimniecības;

67.   uzskata, ka efektīvāks atbalsts jāsniedz uz uzņēmumu balstītu struktūru izveidei, ieviešot īpašus pasākumus šāda veida darbības uzsākšanai, kas ne tikai samazinātu darbības uzsākšanas izmaksas attiecīgajiem jauniešiem, bet arī ļautu tiem organizēt darbu tā, ka uzlabotos saimniecību dzīvotspēja;

68.   iesaka izmantot elastīgāku pieeju attiecībā uz saimniecību izveides un pārņemšanas procedūrām, izmantojot šādas iespējas ‐ pakāpeniska izveide, iepriekšējās profesionālās pieredzes ņemšana vērā, ja personai, kura vēlas uzsākt darbību, nav nepieciešamās kvalifikācijas, vecuma prasības atcelšana, ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz dzīvotspējīgu darbības uzsākšanas projektu, it īpaši nelabvēlīgos lauku apvidos utt.;

69.   uzskata, ka jāveic pasākumi, lai atbalstītu un konsultētu jaunos lauksaimniekus un palīdzētu tiem sākotnējā darbības uzsākšanas sistēmā, lai uzlabotu panākumu procentu un vienlaikus mazinātu vai likvidētu situācijas, kad lauksaimnieki beidz darbību vai bankrotē;

70.   ierosina noteikt pilsētu un lauku dialogam veltītu Eiropas gadu;

71.   aicina Komisiju visās jomās sniegt atbalstu jauniešiem, kuri vēlas uzsākt darbību lauksaimniecībā, un īstenot uzticamu politiku, administratīvos pasākumus pielāgojot reālajam stāvoklim un pēc iespējas palielinot atbalstu apsaimniekošanai;

72.   aicina Komisiju iesniegt starpposma ziņojumu par jauno lauksaimnieku situāciju un pienācīgi apspriesties ar attiecīgajām jauno lauksaimnieku organizācijām;

73.   uzsver, ka jaunie lauksaimnieki jāatbalsta turpmākajos gados pēc darbības uzsākšanas un ka jāizveido īpašs rezerves fonds, lai palīdzētu viņiem tikt galā ar darbības uzsākšanas laikā neparedzamiem apstākļiem, piemēram, ekstrēmiem laika apstākļiem, kas sabojā ražu, vai strauju izmaksu pieaugumu;

74.   aicina Komisiju izpētīt veidus, kā jaunajiem lauksaimniekiem visā ES apmainīties ar labāko praksi attiecībā uz novatoriskām lauksaimniecības metodēm un saimniecību vadību;

75.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 262, 18.9.2001., 153. lpp. (2) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. (3) OV L 270, 21.10.2003., 1.lpp.