Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Nozares izmeklēšana banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nozarē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu" (galīgais ziņojums)(COM(2007)0033),

-   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 12. aprīļa 1. starpposma ziņojumu par maksājumu kartēm un 2006. gada 17. jūlija 2. starpposma ziņojumu par norēķinu kontiem un saistītiem pakalpojumiem,

-   ņemot vērā Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū (COM(2007)0226),

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai" (COM(2007)0724),

-   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 19. decembra Lēmumu COMP/34.579 (Eurocard-MasterCard)par EEZ iekšienē Mastercard piemērojamām daudzpusējas savstarpējas apmaiņas maksām ,

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija)(1) (Kapitāla prasību direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (pārstrādāta versija)(2) (Kapitāla pietiekamības direktīva),

-   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvu 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū(3) (Maksājumu pakalpojumu direktīva),

-   ņemot vērā tā 2008. gada 16. janvārī otrajā lasījumā pieņemto nostāju par Padomes pieņemto kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK(4) (Patēriņa kredītu direktīvas projekts),

-   ņemot vērā tā 2007. gada 11. jūlija rezolūciju par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam - Baltā grāmata(5),

-   ņemot vērā tā 2006. gada 4. jūlija rezolūciju par tālāku konsolidāciju finanšu pakalpojumu nozarē(6),

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0185/2008),

A.   tā kā integrēta finanšu tirgus pareiza darbība ir priekšnosacījums, lai sasniegtu Lisabonas programmas mērķus, proti, padarīt Eiropas Savienību par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kurā būtu iespējama ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme ar vairāk un labākām darba vietām;

B.   tā kā komercbankām ir būtiska nozīme pienācīgā monetārās politikas nosacījumu izplatīšanā tirgū, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un patērētāju informēšanā;

C.   tā kā, lai pabeigtu Finanšu pakalpojumu rīcības plānu un šā plāna rezultātus pilnībā ļautu izmantot patērētājiem un mazumtirgotājiem, ir jāuzlabo finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecība;

D.   tā kā ikviens iedzīvotājs ir tiesīgs saņemt banku pamatpakalpojumus, piemēram, bankā atvērt kontu;

E.   tā kā banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nozare ir svarīga ES ekonomikā attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību, patērētājiem un MVU;

F.   tā kā pastāv patērētāju aizsardzības politikas saskaņošanas grūtības Eiropas Savienībā un finanšu produktiem raksturīgā komplicētība;

G.   tā kā Kopienas konkurences politika ir svarīguma, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un visām iesaistītajām pusēm nodrošinātu īsteni līdzvērtīgus konkurences apstākļus;

H.   tā kā banku mazumtirdzniecības pakalpojumu jomā pastāvošā juridisko modeļu un finanšu iestāžu uzņēmējdarbības mērķu dažādība (bankas, krājbankas, kooperatīvi utt.) ir ES ekonomikas pamatvērtība, kas sekmē nozares attīstību, atbilst tirgus plurālistiskajai struktūrai un veicina konkurenci iekšējā tirgū;

I.   tā kā ir nepieciešams patērētāju augstu aizsardzības līmeni saskaņot ar pareizu iekšējā tirgus darbību,

Ievads

1.   atbalsta Komisijas integrēto pieeju, kas ietver iekšējā tirgus atbalsta politikas apvienošanu ar mērķtiecīgiem nozares apsekojumiem; tomēr pauž nožēlu par nozares apsekojuma termiņiem un par to, ka nav veikta izpēte, kā monetārās politikas nosacījumus īsteno mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū, un mudina Komisiju veikt pārraudzības pasākumus pēc tam, kad praktiskus rezultātus būs sniegusi Kapitāla pietiekamības direktīva, Vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) direktīva, Maksājumu pakalpojumu direktīva un Patēriņa kredītu direktīva;

2.   pauž nožēlu, ka nozares apsekojumā par banku mazumtirdzniecības pakalpojumiem nav pievērsta pietiekama uzmanība stingri reglamentētā banku sektora īpatnībām un kultūras, paradumu un valodas faktoriem, kas nosaka patērētāju izvēli, kā arī finanšu produktu aizsardzībai; uzskata, ka patērētāju mobilitātes trūkumu Eiropas Savienībā bieži vien nosaka ilgtermiņa attiecībās izveidojusies uzticība, kas bieži vien rodas starp banku un patērētāju; ar bažām norāda, ka Komisijas novērtējumā par tirgus integrāciju izmantoti pārāk maz ekonomisko rādītāju, un līdz ar to, iespējams, ka nav pienācīgi atspoguļotas banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nozares īpatnības;

3.   atgādina, ka konkurences politika ir ietekmīgs instruments, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi, taču lielākai konkurencei nevajadzētu nedz vājināt riska pārvaldību banku nozarē, nedz apdraudēt pasaules ekonomikas īpaši nozīmīgas un stratēģiskas nozares stabilitāti; uzsver, ka gan tirgus uzticamība, gan patērētāju uzticība ir izšķirošs finanšu pakalpojumu nozares turpmākās attīstības faktors un ka ir jāuzlabo patērētāju informētība par finanšu pakalpojumiem, lai palielinātu to nozīmi, kāda patērētājiem ir kā tirgus dalībniekiem;

4.   norāda, ka sadrumstalotā normatīvā vide kavē pārrobežu pakalpojumu attīstību banku nozarē; tādēļ atbalsta Komisijas iniciatīvu atkārtoti izskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu(7), ietverot arī Direktīvas par elektronisko tirdzniecību(8) un Direktīvas par elektronisko parakstu sistēmu(9) pārskatīšanu, lai varētu efektīvi īstenot šo direktīvu mērķus;

5.   uzskata, ka pat tādu tiesību aktu īstenošana, kuru mērķis ir novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, var radīt šķēršļus patērētāju mobilitātei, piemēram, attiecībā uz pārrobežu norēķinu kontu atvēršanu, ņemot vērā bankām izvirzītās daudzās identificēšanas un pārbaudes prasības; aicina Komisiju novērtēt to tiesību aktu ietekmi uz patērētāju mobilitāti, kuru mērķis ir novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

Patērētāju mobilitāte

6.   prasa Komisijai veikt pasākumus, lai veicinātu patērētāju mobilitāti un pārraudzītu dalībvalstu sasniegtos rezultātus, kas patērētājiem ļautu vieglāk mainīt operatoru, tādējādi sekmējot konstruktīvu konkurenci starp operatoriem; vēlas, lai pēc iespējas ilgāk pakalpojumu turpinātu sniegt arī pēc norēķinu konta slēgšanas vai pakalpojumu sniedzēja maiņas un lai novērstu pakalpojumu dubultošanu, kas rada augstas izmaksas;

7.   prasa, lai finanšu pakalpojumu noteikumu vienkāršošana un patērētāju mobilitāti apgrūtinošu šķēršļu likvidēšana neizraisītu patērētāju aizsardzības standartu pazemināšanos dalībvalstīs;

8.   iesaka atļaut par kontu slēgšanu prasīt tikai pamatotu maksu, ja šādu maksu paredz vispār, lai veicinātu mobilitāti un konkurenci; mudina banku nozarē izstrādāt labāko praksi attiecībā uz ātrām un efektīvām kontu maiņas procedūrām, ņemot vērā gan procedūru ilgumu, gan ar tām saistītās izmaksas; uzskata, ka norēķinu konta maiņa nekādā ziņā nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt patērētājus; vēršas pret jebkādām nevajadzīgām līgumsaistībām, kas ietekmē patērētāju mobilitāti;

9.   uzsver, ka attiecībā uz produktu sasaisti tā produktu kombinācija, kas ir izdevīga gan patērētājiem, gan bankām un ir pazīstama visās ekonomikas nozarēs, ir skaidri jānošķir no tām darbībām, kas rada negodīgu konkurenci;

10.   uzskata, ka finanšu pamatpakalpojumu pieejamība, piemēram, bankas konta atvēršana, ir neapstrīdamas tiesības, un aicina Komisiju apzināt šķēršļus, kas kavē īstenot šīs tiesības, un noteikt operatoru labāko praksi, kas šajā ziņā ir jāievēro finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības nozarē;

Informācija un pārredzamība

11.   uzskata, ka informācijas sniegšana patērētājiem ir pamatnosacījums, lai nodrošinātu banku konkurenci; prasa sniegt kvalitatīvāku, vieglāk uztveramu un līdz ar to patērētājiem pieejamāku informāciju; uzskata, ka pašreiz patērētājiem bieži vien ir laikietilpīgi un apgrūtinoši iegūt iepriekšminēto informāciju;

12.   atzīst, ka ir sarežģīti noteikt samēru starp pārmērīgas un pietiekamas informācijas sniegšanu patērētājiem; uzskata, ka informācijas sniegšanā galvenā uzmanība jāpievērš kvalitātei, nevis kvantitātei; tādēļ aicina Komisiju lūgt patērētāju organizācijām noteikt, kāda informācija ir būtiska patērētājiem, lai viņi varētu izdarīt attiecīgu izvēli;

13.   prasa Komisijai veikt pasākumus, lai nozarē papildus spēkā esošajiem valsts noteikumiem nodrošinātu, ka patērētājiem pirms konta atvēršanas sniedz kodolīgu informatīvu apkopojumu par visām maksām, tostarp norādot konta slēgšanas maksu, ja tāda ir paredzēta, lai šos datus varētu salīdzināt ar līdzīgu informāciju visā Eiropas Savienībā; aicina Komisiju šajā jautājumā ieteikt atbilstīgu likumdošanu, ja nozarē netiek ievērotas tajā noteiktās saistības;

14.   atzinīgi vērtē Komisijas pētījumu par ieguldījumu produktu mazumtirdzniecības normatīvo vidi un sagaida, ka šis pētījums sniegs lielāku izmaksu, risku un nosacījumu pārredzamību, tādējādi nodrošinot vajadzīgo pārrobežu salīdzinājumu;

15.   iesaka izveidot vienotu ES standartu, ar ko patērētājiem sniegtu informāciju, norādot pakalpojumu sniedzēju pamatproduktus, saistītās izmaksas un nosacījumus, lai nodrošinātu iespēju viegli un pārredzamā veidā salīdzināt radniecīgus produktus, ko pašreiz izdarīt nav iespējams; aicina pēc pieprasījuma finanšu produktu mazumtirdzniecībā atklāt vērtības radīšanas ķēdes izmaksas, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; iesaka nozarē veikt priekšizpēti par iespēju izveidot ES mēroga meklētājprogrammu, lai viegli un bez maksas varētu veikt pārrobežu salīdzināšanu;

Patērētāju izglītošana par banku mazumtirdzniecības pakalpojumiem

16.   aicina izstrādāt izglītošanas programmas finanšu jautājumos, kuru mērķis būtu palielināt patērētāju izpratni par viņiem pieejamām naudas pārvaldības iespējām;

17.   atbalsta Komisijas un finanšu pakalpojumu nozarē iesaistīto centienus uzlabot patērētāju zināšanas par finanšu pakalpojumu produktiem un īstenot izglītošanas programmas šajā jomā, jo finanšu pakalpojumu sniedzēju izplatītajai informācijai ir jābūt tādai, ko var izprast un izmantot arī patērētāji;

18.   atgādina, ka papildus pienācīgai patērētāju tiesību aizsardzībai ir būtiski uzlabot zināšanas par finanšu lietām, jo īpaši banku mazumtirdzniecības pakalpojumu jomā (piemēram, zināšanas par aizņēmumiem, hipotēkām, uzkrājumu un ieguldījumu dažādošanu un drošību); aicina dalībvalstis un banku nozarē iesaistītos veikt un saskaņot pasākumus, kuru mērķis būtu palielināt iedzīvotāju, tostarp bērnu, jauniešu, darba ņēmēju un pensionāru zināšanas par finanšu lietām, lai izglītotu patērētājus un nodrošinātu viņiem iespēju izvēlēties labākus, lētākus un piemērotākus produktus un pakalpojumus un lai banku nozarē veicinātu konkurenci, kvalitāti un inovāciju; atgādina, ka pašapzinīgi ieguldītāji var nodrošināt papildu likviditāti kapitāla tirgos;

19.   prasa, lai dalībvalstis apsvērtu iespēju izveidot neatkarīgu valsts ombuda struktūru, kas būtu atbildīga par finanšu pakalpojumiem;

Kredīti ‐ reģistri un starpnieki

20.   uzsver, cik liela nozīme ir tam, lai banku un citu kredītu izsniedzēju rīcībā esošie dati par kredītiem un krāpšanas gadījumiem būtu ticami un pieejami godīgā un pārredzamā veidā; tomēr prasa nodrošināt patērētāju personas datu aizsardzību; prasa Komisijai apzināt, kādi šķēršļi pastāv datu apmaiņai, un iesniegt priekšlikumus par datu reģistru savietojamību, vienlaikus ievērojot patērētāju privātumu un tiesības piekļūt informācijai un šo informāciju labot; uzskata, ka patērētāji ir jāinformē, ja saistībā ar pārrobežu kredītiem pieprasa datus, kas attiecas uz viņiem; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izveidot kredītvēstures jautājumu ekspertu grupu, lai tā palīdzētu Komisijai sagatavot pasākumus šajā sakarā;

21.   aicina Komisiju veikt papildu pasākumus attiecībā uz kredītu starpniekiem (aģentiem vai mākleriem), lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību un novērstu nepārskatāmas darbības, kas jo īpaši skar mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupas; šajā ziņā atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos publicēt pētījumu, kurā analizēts ES kredītu starpniecības tirgus, pārskatot tā reglamentējošos noteikumus un apzinot šo noteikumu iespējamos kaitējumus patērētājiem;

22.   prasa Komisijai konkretizēt un saskaņot kredītu starpnieku pilnvaras un pienākumus saskaņā ar principu "vienāds darījums, vienādi riski, vienādi noteikumi", jo bieži vien problēmas rada finanšu pakalpojumu līgumu tirdzniecība, pārvaldīšana un izpilde; norāda, ka standartizēta, "universāla" pieeja mazinās produktu daudzveidību; vērš Komisijas uzmanību uz to, ka pastāv atšķirība starp informāciju, kurai jābūt nepārprotamai, kodolīgai, viegli uztveramai un bezmaksas, un to informāciju, ko klientam konkrētā gadījumā sniedz kā konsultāciju pakalpojumu;

Banku sadarbība

23.   atzinīgi vērtē Komisijas padziļinātu pārbaudi banku sadarbības jomā, lai novērtētu, kādos gadījumos šāda sadarbība ir ekonomiski un patērētājiem izdevīga un kādos gadījumos tā mazina konkurenci; tomēr uzsver, ka banku sadarbība, piemēram, kredītiestāžu sadarbība decentralizētā tīklā, var sniegt ekonomiskus un patērētājiem izdevīgus uzlabojumus un ka tādēļ ir jāveic rūpīga analīze un jāīsteno objektīva pieeja;

24.   uzskata, ka krājbankas un kooperatīvās bankas, kā arī citas kredītiestādes, būtiski veicina vietējās ekonomikas darbības finansēšanu, attīsta reģionu vietējās iespējas un uzlabo visu patērētāju piekļuvi finanšu pakalpojumiem; uzsver, ka plurālistiski banku tirgi un operatoru daudzveidība ir priekšnosacījumi konkurences veicināšanai visā ES banku tirgū, ar nosacījumu, ka netiek ierobežota konkurence un tiek nodrošināti līdzvērtīgi konkurences apstākļi visiem tirgus dalībniekiem saskaņā ar principu "vienāds darījums, vienādi riski, vienādi noteikumi";

25.   uzskata, ka nediskriminējoša sadarbība starp neatkarīgām un savstarpēji konkurējošām kredītiestādēm ir efektīvāka, galapatērētājiem nodrošina lielāku pakalpojumu savietojamību un daudzveidību, var uzlabot nozares darbību un veicināt iepriekšminēto mērķu sasniegšanu;

Maksājumu sistēmas

26.   ir pārliecināts, ka SEPA un Maksājumu pakalpojumu direktīva atrisinās ar sadrumstalotību un nepietiekamo konkurenci saistītās problēmas, kas konstatētas nozares apsekojumā par maksājumu infrastruktūru; atgādina, ka SEPA pirmā posma īstenošana sākās 2008. gada 28. janvārī, un šajā procesā ir nepieciešamas integrētas tīrvērtes un norēķinu programmas, ar kurām piemēro vienādus noteikumus un tehniskos standartus; uzsver, ka piekļuves kritērijiem SEPA jābūt godīgiem un pārredzamiem un ka, īstenojot pārvaldību, jāņem vērā visas sistēmā iesaistītās puses, nevis tikai finanšu iestādes; atgādina arī, ka Maksājumu pakalpojumu direktīvā paredzēts, ka piekļuvē maksājumu sistēmām nedrīkst pastāvēt nekāda diskriminācija, izņemot nepieciešamos drošības pasākumus, lai novērstu risku un aizsargātu finansiālo un darbības stabilitāti; norāda, ka saskaņā ar Kopienas politikas neitralitātes principu nevienam maksāšanas veidam nedrīkst dot priekšroku un ar dažādu maksāšanas veidu izmantošanu saistītajām izmaksām jābūt pārredzamām, lai patērētāji, pilnībā pārzinot faktus, varētu izvēlēties sev vēlamo maksāšanas veidu;

27.   aicina Komisiju izmeklēt, vai Maksājumu pakalpojumu direktīvas transponēšana nesamazina norēķinu pakalpojumu sniedzēju skaitu, un veikt tūlītējus pasākumus, ja lielākie pakalpojumu sniedzēji atrodas monopolstāvoklī, kas varētu mazināt konkurenci;

28.   atzīmē, ka Komisija un daudzu valstu konkurences uzraudzības iestādes vairākkārt ir paudušas, ka daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksas pašas par sevi nav aizliegtas saskaņā ar EK līguma 81. pantu; tomēr atzīmē, ka Komisija nesen ir pievērsusi uzmanību jautājumam par daudzpusējo savstarpējās apmaiņas maksu sistēmas atbilstību Kopienas konkurences tiesībām; iesaka Komisijai noteikt skaidras pamatnostādnes un norādījumus, lai novērstu tirgus nepilnības; atgādina Komisijai, cik svarīga tirgus dalībniekiem un tā jaunpienācējiem ir juridiskā noteiktība, lai viņi varētu uzlabot sniegtos un izstrādāt jaunus pakalpojumus;

29.   uzskata, ka pastāv nepieciešamība konkretizēt metodoloģiju un noteikumus, ar ko nosaka daudzpusējo savstarpējas apmaiņas maksu pārvaldību attiecībā uz karšu maksājumiem un mehānismu starpbanku maksas aprēķināšanai par bankomātu izmantošanu un skaidras naudas maksājumu veikšanu; atgādina, ka tādas tiešā debeta un pārskaitījumu shēmas, kuras ietilpst SEPA, veicina pakalpojumus, kurus kopīgi piedāvā divi maksājumu pakalpojumu sniedzēji un kopīgi pieprasa divi patērētāji, un kuras, pateicoties tā dēvētajam tīkla efektam, nodrošina tautsaimnieciskus ieguvumus; iesaka Komisijai noteikt un paziņot visām iesaistītajām pusēm kritērijus, lai tirgus dalībnieki varētu izstrādāt metodoloģiju, kāda izmantojama, lai aprēķinātu visas daudzpusējās savstarpējas apmaiņas maksas, un ko Komisijai vajadzētu ņemt vērā, tādējādi nodrošinot īsteni līdzvērtīgus konkurences apstākļus un visu konkurences noteikumu izpildi;

30.   atgādina Komisijai, ka liela uzmanība ir jāpievērš maksājumiem un cenām, jo tādējādi nozarē var panākt lielāku pārredzamību attiecībā uz patērētājiem sniegto informāciju par maksājumu produktu un pakalpojumu aprakstiem un patērētāju lietotāja tiesībām un pienākumiem, līdz ar to tirgū veicinot lielāku konkurenci;

o
o   o

31.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Banku uzraugu komitejai.

(1) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp. (2) OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp. (3) OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0011. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0338. (6) OV C 303E, 13.12.2006., 110. lpp. (7) OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp. (8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.).