Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Zaļo grāmatu "Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru" (COM(2007)0551),

–   ņemot vērā Balto grāmatu "Eiropas Savienības transporta politika līdz 2010. gadam ‐ pamatnostādnes nākotnei" (COM(2001)0370),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Eiropas dinamisma saglabāšana ‐ ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā ‐ Eiropas Komisijas 2001. gadā publicētās Transporta Baltās grāmatas vidusposma pārskats" (COM(2006)0314),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Ceļā uz drošāku, tīrāku un efektīvāku mobilitāti Eiropas mērogā: pirmais ziņojums par viedajiem automobiļiem" (COM(2007)0541),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam ‐ Komisijas nostāja attiecībā uz augsta līmeņa darba grupas CARS 21 nobeiguma ziņojumu ‐ Ieguldījums ES stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai" (COM(2007)0022),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par viedā automobiļa iniciatīvu "Izpratnes padziļināšana par IST gudrākiem, drošākiem un tīrākiem transportlīdzekļiem" (COM(2006)0059),,

–   ņemot vēra Komisijas paziņojumu "Kravu pārvadājumu loģistika Eiropā ‐ ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors" (COM(2006)0336),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāns" (COM(2007)0607),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par pilsētvides tematisko stratēģiju (COM(2005)0718),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumus un pamatnostādnes un Eiropas Parlamenta atzinumus par struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, kā arī 7. Pētniecības pamatprogrammu,

–   ņemot vērā pārskatīto priekšlikumu direktīvai par tīru un energoefektīvu autotransporta līdzekļu veicināšanu (COM(2007)0817),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. februāra rezolūciju par ieguldījumu Eiropadomes 2008. gada pavasara sanāksmes darbā saistībā ar Lisabonas stratēģiju(1),

–   ņemot vērā 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par Eiropas dinamisma saglabāšanu ‐ ilgtspējīgu attīstību mūsu kontinentā(2),

–   ņemot vērā 2008. gada 15. janvāra rezolūciju par CARS 21 ‐ konkurētspējīgas autobūves nozares tiesisko regulējumu(3),

–   ņemot vērā 2007. gada 5. septembra rezolūciju par kravu pārvadājumu loģistiku Eiropā ‐ ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošo faktoru(4),

–   ņemot vērā 2006. gada 26. septembra rezolūciju par pilsētvides tematisko stratēģiju(5),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par pilsētas mobilitāti,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0252/2008),

A.   tā kā pilsētām (pilsētām un to apkārtnei) daudzējādā ziņā ir ļoti liela nozīme ES iedzīvotāju dzīvē; tā kā pilsētas, neraugoties uz atšķirīgo platību un struktūru, saskaras ar līdzīgām problēmām un uzdevumiem saistībā ar pilsētas satiksmes radīto piesārņojumu, pārslogotību, troksni un satiksmes drošības problēmām;

B.   tā kā pilsētās ir steidzami vajadzīga jauna un novatoriska mobilitātes koncepcija, jo pilsētas satiksme dod galveno pienesumu attiecībā uz klimata pārmaiņām, piesārņojumu un citām vides problēmām, kā arī negatīvi ietekmē pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veselību; tā kā šīs problēmas ir jārisina, lai ES kopējā stratēģija cīņai pret klimata pārmaiņām un citām vides problēmām būtu sekmīga;

C.   tā kā ir pienācīgi jāsadala uzdevumi starp Eiropas Savienību, pilsētām un lielpilsētām, piešķirot Eiropas Savienībai skaidri noteiktu lomu; tā kā saskaņā ar labāka regulējuma principu, kā arī subsidiaritātes un proporcionalitātes principu Kopienas pasākumi pilsētu mobilitātes jomā ir jāīsteno tikai tad, ja ir skaidra ES pievienotā vērtība;

D.   tā kā Eiropas Savienības iekšējā tirgus koncepcijas pamatprincipi ir jāievēro arī pilsētu mobilitātes jomā;

E.   tā kā Eiropas pilsētām un lielpilsētām jābūt plašām elastīgu instrumentu izvēles iespējām, lai tās varētu izveidot sev piemērotu politikas stratēģiju kombināciju un sniegt integrētus, ilgtspējīgus, sociālā ziņā efektīvus un ekonomiski pamatotus risinājumus to īpašajām mobilitātes problēmām; tā kā labāki loģistikas risinājumi un pāreja uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem ir jāpanāk visos transporta veidos un jomās (gājēji, riteņbraucēji, sabiedriskais un privātais pasažieru transports, preču pārvadājumi un pakalpojumi), lai nodrošinātu labu piekļuvi pilsētu centriem un netraucētas satiksmes plūsmas, kas ir ļoti svarīgi iedzīvotājiem, pilsētu apmeklētājiem, piepilsētu iedzīvotājiem, preču un pakalpojumu ražotājiem un piegādātājiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; tā kā īpaša uzmanība jāpievērš izvēlēto instrumentu savietojamībai, lai iestādes pēc tam varētu nodrošināt, ka par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu pilsētās tiek piemēroti pārrobežu sodi;

F.   tā kā, veidojot Eiropas Savienības politiku pilsētas transporta jomā, ir jāņem vērā ekonomiskā, sociālā, teritoriālā un vides kohēzija; tā kā īpaša uzmanība jāpievērš īpašām problēmām un apstākļiem jaunajās dalībvalstīs;

G.   tā kā jāņem vērā darba ņēmēju (piepilsētu iedzīvotāju), cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās iespējām, bērnu (saliekamos ratiņos), mazturīgo iedzīvotāju un vecāka gadagājuma cilvēku īpašās vajadzības; tā kā ir jāņem vērā, ka Eiropas iedzīvotāju strauja novecošana ir saistīta ar demogrāfiskām pārmaiņām un sabiedrībai rada jaunas mobilitātes vajadzības;

H.   tā kā ir būtiski pieņemt jaunu pieeju pilsētu teritoriju stratēģiskajai plānošanai, lai paredzētu vides, enerģētikas un mobilitātes problēmas, kas radīsies nākamajās desmitgadēs;

I.   tā kā ārējo izmaksu internalizācija ir svarīgs solis, lai noteiktu patiesās izmaksas transporta nozarē; tā kā ir jāpārbauda šķērssubsidēšanas iespējas ilgtspējīgiem pilsētas transporta projektiem, lai nodrošinātu taisnīgu līdzekļu sadalījumu starp preču un pasažieru pārvadājumiem un starp dažādiem transporta veidiem; tā kā ir jācenšas izstrādāt jaunus finansēšanas instrumentus un labāk un biežāk izmantot tādus pašreizējos finansēšanas instrumentus kā struktūrfondi un Kohēzijas fonds, lai rastu ilgtspējīgus pilsētu mobilitātes risinājumus,

Eiropas Savienības nozīme

1.   atzinīgi vērtē iepriekš minēto Zaļo grāmatu, uzskatot to par labu pamatu diskusijām; atzinīgi vērtē arī iesaistīto pušu vispusīgu iesaistīšanu ES turpmākās politikas veidošanā un formulēšanā pilsētas satiksmes jomā;

2.   uzskata, ka ir skaidri jādefinē ES kompetences jomas saskaņā ar Līgumos noteikto subsidiaritātes un proporcionalitātes principu; atzīst principu, ka pašvaldības iestādes var neatkarīgi pieņemt savu mobilitātes politiku, ja tā nepārkāpj attiecīgos valsts un Eiropas Savienības tiesību aktus; vienlaikus gaida, ka, piemērojot iepriekš minētos principus, dalībvalstis, pilsētas un lielpilsētas ņems vērā savu atbildību attiecībā uz pilsētu mobilitātes labāku organizēšanu un plānošanu; tomēr atzīst, ka Kopienas vienota rīcība attiecībā uz pilsētu mobilitāti var sniegt skaidru pievienoto vērtību dažās jomās;

3.   uzskata, ka ES ir jānosaka pilsētu mobilitātes vispārējā stratēģija, lai sekmētu privāto automašīnu racionālāku izmantošanu, un jāveicina pāreja uz ilgtspējīgiem transporta veidiem, lai atbalstītu ES saistības vides aizsardzības jomā un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā;

4.   uzskata, ka ir vajadzīga rīcība Eiropas līmenī šādās jomās un aicina:

5.   aicina Komisiju strādāt kopā ar dalībvalstīm, lai pārvarētu valstu barjeras pilsētu shēmām, tomēr neierosinot jaunus ES tiesību aktus, kuri varētu ierobežot vietējo iestāžu elastīgumu, kas vajadzīgs mobilitātes problēmu risināšanai;

Likumdošana

6.   uzskata, ka Eiropas Savienībai tajās politikas jomās, kurās tā darbojas kā likumdevēja (piemēram, budžeta politika, vides politika, sociālā un darba tirgus politika, konkurences politika, rūpniecības politika, reģionālā un kohēzijas politika, transporta un satiksmes drošības politika, enerģētikas politika) ir jāņem vērā īpašās prasības saistībā ar pilsētas transportu;

Standartizācija un saskaņošana

7.   aicina izstrādāt īpašus ES noteikumus un/vai pamatnostādnes par standartizāciju un saskaņošanu attiecībā uz:

Paraugprakses izplatīšana un apmaiņa

8.   lai veicinātu paraugprakses apmaiņu, aicina īstenot piemērotus pasākumus, jo īpaši šādās jomās:

9.   aicina pēc iespējas plašāk izplatīt datus par pilsētu mobilitāti, piemēram, Eiropas Kopienu Statistikas biroja un CARE (Kopienas datubāze par ceļu satiksmes negadījumiem Eiropā) statistiku; prasa atvērt piekļuvi CARE datubāzei, kas varētu būt iedarbīgs līdzeklis informācijas un pieredzes apmaiņai starp transporta nozares darbiniekiem;

10.   aicina Komisiju atbalstīt vietējās varas iestādes, sekmējot izmēģinājuma projektu un eksperimentālo projektu īstenošanu, jo īpaši atbalstot tādus projektus, kuru mērķis ir ieviest integrētu pieeju pilsētu mobilitātes jautājumam, kā arī sniedzot palīdzību pilsētplānošanas izpētē;

Pētniecība un attīstība

11.   uzsver pētniecības un attīstības nepieciešamību ilgtspējīga transporta jomā, jo īpaši tehnoloģiskās attīstības veicināšanai, izstrādājot tīrākās transporta līdzekļu tehnoloģijas; aicina Komisiju un Padomi ieguldīt līdzekļus tīrās, efektīvākās, uz patērētājiem orientētās un drošās pilsētu transporta sistēmās, kā arī veikt pasākumus šādu sistēmu tirgus izveidei;

12.   norāda, ka ES ir liela nozīme automatizētas transporta sistēmas izveidē, veicināšanā un novatorisku tehnoloģiju finansēšanā, jo tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu, cita starpā satiksmes drošības palielināšanā, kā arī satiksmes plūsmas un loģistikas efektivitātes uzlabošanā; tādēļ uzskata, ka Eiropas Savienībā ir jāveicina šo sistēmu turpmākā attīstība un jo īpaši arvien plašāka izmantošana;

13.   aicina Komisiju izveidot dažādās ES pamatprogrammās izstrādāto pilsētu mobilitātes pētniecības un attīstības projektu pieejamus un savienojamus sarakstus, norādot piemērus, kas īstenoti praksē;

Koordinācija starp pašvaldībām

14.   uzsver, ka paraugprakses apmaiņa attiecībā uz mobilitātes pārvaldību un labāku koordināciju ir būtiska pilsētu transporta un mobilitātes uzlabošanai, jo ir novērojami tādi trūkumi kā neatbilstīgs pienākumu sadalījums un nepietiekami koordinētas darbības starp dažādām vietējām, reģionālām un valsts iestādēm, kā arī nepietiekama pilsētu, priekšpilsētu un lauku transporta sistēmu plānošanas koordinācija; norāda, ka slikta koordinācija starp vietējām pašvaldībām paaugstina piegādes izmaksas, palielina satiksmi un tādējādi palielina vides piesārņojumu;

15.  aicina nekavējoties īstenot labāku koordināciju starp vietējām kaimiņu pašvaldībām, lai nodrošinātu zināmu konsekvences pakāpi un nodrošinātu ilgtspējīgu un harmonisku vietējās un reģionālās transporta infrastruktūras attīstību pierobežu teritorijās un citur;

Integrētā pieeja

16.   uzskata, ka pilsētu attīstība un plānošana ir jāīsteno integrēti, ņemot vērā pilsētu transporta pašreizējās un turpmākās vajadzības; ātrgaitas dzelzceļa savienojumi starp pilsētu centriem un upju un dzelzceļa stacijām, lidostām un jo īpaši ar nomaļu rajoniem ir jāizvirza par prioritāti plašai pilsētas attīstībai un modernizācijai;

17.   atgādina, ka, ņemot vērā arvien straujāku urbanizāciju, ir jāvelta lielāka uzmanība priekšpilsētām, piepilsētas zonām un konurbācijām;

Individuāla atbildība

18.   uzsver pilsoņu personīgo atbildību un uzskata, ka pilsoņi ir jāmudina kritiski izvērtēt savu satiksmes dalībnieka uzvedību un, ja tas ir iespējams, aktīvi piedalīties vietējos pilsētu mobilitātes forumos; uzskata, ka gandrīz katrs pilsonis var mainīt savus ieradumus, piemēram, saistībā ar savas automašīnas izmantošanu un alternatīviem transporta veidiem (iešanu kājām, riteņbraukšanu vai sabiedrisko transportu), un tādējādi dot personīgu ieguldījumu tīras un dzīves kvalitātes ziņā augstvērtīgas pilsētas vides veidošanā; aicina valsts, reģionālām un vietējām iestādēm nodrošināt alternatīvas mobilitātes iespējas, lai šīs pārmaiņas veicinātu; turklāt aicina Eiropas Savienības, valstu, reģionālās un vietējās iestādes pastiprināt iedzīvotāju izglītošanas un informācijas kampaņas, lai viņi labāk apzinātos savu uzvedību satiksmē; jo īpaši uzsver šo kampaņu būtisko lomu jaunās paaudzes izglītošanā;

19.   šajā saistībā uzsver "dienas bez auto" nozīmi un arvien lielākos panākumus ES mobilitātes nedēļas kontekstā; atzīmē, ka 2007. gadā 1909 pilsētas no 23 dalībvalstīm piedalījās šajā iniciatīvā; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstu šai iniciatīvai un veicināt tās plašu pieņemšanu;

20.   uzskata par vajadzīgu veikt pētījumu, kur iztirzāta detalizēta informāciju par visiem aspektiem saistībā ar iedzīvotāju mobilitātes izvēli un iespējām pilsētā (individuālais transports pret sabiedrisko transportu); aicina veikt jaunu un standartizētu datu vākšanu par tādiem mazāk pētītiem jautājumiem kā gājēju un riteņbraucēju uzvedība un pilsoņu motivācija izmantot tādus un ne citādus transporta veidus;

Finansēšana

21.   uzskata, ka Eiropas Savienība, finansējot pasākumus pilsētas pasažieru un kravas transporta jomā, piemēram, izmantojot struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus, var sniegt nozīmīgu ieguldījumu, un aicina Komisiju izmantot savu kompetenci šajā jomā; atgādina, ka dalībvalstīm ir jāuzņemas finansiālā atbildība to pasākumu īstenošanā, kuri noteikti Kopienas tiesību aktos attiecībā uz vidi un transportu;

22.   aicina Komisiju izveidot īpašus tirgus ekonomikas instrumentus, kas rada līdzsvarotus nosacījumus ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanai pilsētu centros;

23.   ņemot vērā nākamo ES budžeta pārskatīšanu, prasa, lai projektu finansēšana, izmantojot Eiropas Savienības līdzekļus, turpmāk pastiprināti būtu saistīta ar nosacījumiem un prasībām attiecībā uz transporta ilgtspējību un vides aizsardzību, un uzskata to par piemērotu instrumentu videi labvēlīga un plaši pieejama transporta stratēģiju veicināšanā;

24.   aicina Komisiju patstāvīgi vai kopā ar Eiropas Investīciju banku strādāt, piemēram, pie pilsētu transporta pašreizējo un turpmāko finansēšanas iespēju izskatīšanas; iesaka izstrādāt visaptverošu rokasgrāmatu, kurā būtu sistemātiski norādītas visas pilsētu transporta jomā pieejamās finansēšanas programmas; turklāt aicina Komisiju pārbaudīt jautājumu par šķērssubsidēšanu transporta jomā, kas nodrošina taisnīgu attieksmi pret visiem transporta veidiem un arī pret pasažieru un kravas transportu; turklāt ir jāizvērtē visi sabiedriski privātās partnerības aspekti un tās iespējamais ieguldījums ilgtspējīgos pilsētu mobilitātes risinājumos;

25.   aicina Eiropas Parlamenta Prezidiju un tā dienestus rādīt priekšzīmi, īstenojot savus lēmumus un veicinot mobilitātes pārvaldības pasākumus EP deputātiem, darbiniekiem un viesiem ar nolūku integrēt ilgtspējīgo mobilitāti Kopienas vides vadības un audita sistēmas (EMAS) regulas piemērošanā;

o
o   o

26.   uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0057. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0345. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0007. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0375. (5) OV C 306 E, 15.12.2006., 182. lpp.