(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0269),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 62. panta 2. punkta b) apakšpunktu ii) daļu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedz priekšlikumu Parlamentam (C6-0166/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0459/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. panta noteikto procedūru(1),

tā kā:

(1)  Lai nodrošinātu vīzu pieprasītāju pārliecinošu pārbaudi un identifikāciju, Vīzu informācijas sistēmā (VIS), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK(2) ir jāapstrādā biometriskie dati un jārada šo biometrisko datu ieguves tiesiskais regulējums. Turklāt VIS īstenošanai ir nepieciešamas jaunas organizācijas formas vīzu pieteikumu pieņemšanai.

(2)  Biometrisko identifikatoru integrācija VIS ir svarīgs jaunu elementu izmantošanas pasākums, ar kuru izveido drošāku saikni starp vīzas turētāju un pasi, lai izvairītos no viltotas identitātes izmantošanas gadījumiem. Tādēļ noteikumam par vīzas pieprasītāja personisku ierašanos – vismaz pirmā pieteikuma iesniegšanas reizē – ir jābūt vienai no pamatprasībām, kas jāizpilda, lai izsniegtu vīzu, reģistrējot biometriskos identifikatorus VIS.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulā (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām(3) (VIS Regula) noteikts, ka pieprasītāja pirkstu nospiedumi un fotogrāfijas jāuzglabā VIS. Šajā regulā noteikti biometrisko identifikatoru ieguves standarti, atsaucoties uz attiecīgajiem Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteikumiem. Lai nodrošinātu standartu savietojamību, sīkākas tehniskās specifikācijas nav nepieciešamas.

(4)  Pieteikuma iesniedzēju pieņemšanai jānotiek, pienācīgi ievērojot cilvēka cieņu un integritāti. Vīzas pieteikumu apstrāde jāveic profesionāli un cieņas pilni, un tai jābūt samērīgai ar izvirzītajiem mērķiem.

(5)  Lai atvieglotu vīzu pieprasītāju reģistrāciju un samazinātu dalībvalstu izmaksas, papildus esošajiem "pārstāvības" noteikumiem ir jāparedz jaunas organizatoriskas iespējas, papildinot esošo pārstāvības regulējumu. Vispirms Kopīgā konsulārā instrukcija jāpapildina, nosakot īpašu pārstāvības veidu, kurš aprobežojas ar vīzu pieteikumu pieņemšanu un biometrisko identifikatoru reģistrāciju.

(6)  Jāīsteno citas iespējas, piemēram, līdzās atrašanās, kopīgi vīzu pieteikuma centri un ārpakalpojumi. Jāizveido piemērots šo iespēju tiesiskais regulējums, īpaši ņemot vērā datu aizsardzības aspektus. Lai nodrošinātu godīgumu vīzu izsniegšanas procesā, jebkurai darbībai, kas saistīta ar vīzu izsniegšanu, tostarp biometrisko datu ieguvei, jānotiek dalībvalsts iestādes telpās, uz kurām attiecas starptautiskajos tiesību aktos paredzētā diplomātiskā vai konsulārā aizsardzība, vai Eiropas Komisijas telpās, kuras attiecīgā uzņēmējvalsts uzskata par neaizskaramām. Pamatojoties uz izstrādāto regulējumu, dalībvalstīm jābūt iespējai saskaņā ar šīs regulas noteikumiem brīvi izvēlēties, kāda veida organizatorisko struktūru tās izmantos katrā attiecīgajā trešajā valstī. Komisijai šādu struktūru sīks apraksts jāpublicē Šengenas vīzas kopīgajā interneta vietnē.

(7)  Organizējot sadarbību, dalībvalstīm ir jānodrošina, lai pieprasītājai personai norādītu dalībvalsti, kura ir atbildīga par šīs personas pieteikuma apstrādi.

(8)  Tā kā vīzu izsniegšana pēc savas būtības ir valsts uzdevums, jebkādu dalībvalstu centrālo iestāžu lēmumu vīzu pieteikuma apstrādes procesa daļas izpildi nodot ārējam pakalpojumu sniedzējam drīkst pieņemt tikai tad, ja nav citas iespējas un tam ir pienācīgs pamatojums. Šādai kārtībai jābūt ciešā saskaņā ar vispārējiem vīzu izsniegšanas principiem, ievērojot datu aizsardzības prasības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(4).

(9)  Jebkurā līgumā, ko dalībvalstis noslēdz ar ārpakalpojumu sniedzējiem, jāietver noteikumi par pakalpojumu sniedzēja tiešajiem uzdevumiem, tiešu un neierobežotu piekļuvi pakalpojumu sniedzēju telpām, informāciju par vīzu pieprasītājiem, kā arī konfidencialitāti, datu aizsardzības noteikumu ievērošanu un līguma pārtraukšanas vai izbeigšanas apstākļiem, nosacījumiem un procedūru. Dalībvalstīm jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka līgumi ar ārpakalpojumu sniedzējiem ir izpildāmi.

(10)  Dalībvalstīm jācenšas organizēt vīzu pieteikumu pieņemšanu, biometrisko identifikatoru reģistrēšanu un intervijas tā, lai vīzas pieprasītājam vīzas ieguves procesa laikā iestādē būtu jāierodas tikai vienu reizi ("vienas pieturas pakalpojumu" princips).

(11)  Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs ir sniedzis atzinumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(5) 28. panta 1. punktu un 29. pantā minētā darba grupa – saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 30. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

(12)  Uz personas datu apstrādi, ko veic, piemērojot šo regulu, Direktīva 95/46/EK. Tomēr ir jāprecizē daži jautājumi jo īpaši saistībā ar atbildību par datu apstrādi, datu subjekta tiesību garantijām un datu aizsardzības uzraudzību.

(13)  Dalībvalstīm jāļauj noteiktām vīzu pieprasītāju kategorijām vai visiem pieprasītajiem humanitāru vai citu iemeslu dēļ tieši piekļūt savām konsulārajām iestādēm vai diplomātiskajām pārstāvniecībām.

(14)  Lai vienkāršotu katra nākamā pieteikuma procedūru, jābūt iespējai 59 mēnešu laikā no VIS regulas 23. pantā noteiktā glabāšanas perioda sākuma kopēt pirmā pieteikuma biometriskos datus. Ja šis periods ir aizritējis, biometriskie identifikatori ir jāiegūst no jauna.

(15)  Biometrisko identifikatoru ieguves prasības dēļ komercstarpniekus, piemēram, ceļojumu aģentūras, vairs nevarētu izmantot pirmā, bet gan tikai katra nākamā vīzas pieteikuma gadījumā.

(16)  Tādēļ būtu attiecīgi jāpapildina Kopīgā konsulārā instrukcija diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem attiecībā uz vīzām.

(17)  Trīs gadus pēc VIS darbības sākuma un pēc tam ik pēc četriem gadiem Komisijai jāsniedz ziņojums par regulas īstenošanu, aptverot biometrisko identifikatoru reģistrāciju, izvēlētā ICAO standarta piemērotību, atbilstību datu aizsardzības noteikumiem, pieredzi ar ārpakalpojumu sniedzējiem, īpaši atzīmējot biometrisko datu vākšanu, "pirmā pieteikuma" principu un vīzu pieteikumu pieņemšanas un apstrādes procesu. Saskaņā ar VIS Regulas 17. panta 12., 13. un 14. punktu un 50. panta 4. punktu ziņojumā jāiekļauj arī informācija par gadījumiem, kad pirkstu nospiedumus objektīvi nav bijis iespējams nodot vai juridisku apsvērumu dēļ tie nav bijuši jānodod salīdzinājumā ar gadījumiem, kad pirkstu nospiedumi tiek ņemti. Ziņojumā jāiekļauj informācija par gadījumiem, kad personai, kas objektīvi nav varējusi nodot pirkstu nospiedumus, ir atteikta vīza.Vajadzības gadījumā ziņojumam jāpievieno attiecīgi priekšlikumi šīs regulas grozīšanai. Komisija ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

(18)  Tā kā šīs regulas mērķi, proti, vīzu pieteikumu saņemšanas un apstrādes organizēšanu saistībā ar biometrisko datu pievienošanu, nav iespējams sasniegt dalībvalstu līmenī, un tādēļ var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus, ievērojot Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar šajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nesniedzas ārpus tā, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šo mērķi.

(19)  Šī regula ievēro pamattiesības un ņem vērā principus, kas jo īpaši atzīti ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ANO Konvenciju par bērna tiesībām.

(20)  Saskaņā ar 1. un 2. punktu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai nav saistoša tās piemērošana. Ņemot vērā to, ka šī regula saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem papildina Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas nolems, vai regulas īstenošanu ietvert savas valsts tiesību aktos.

(21)  Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus saskaņā ar Nolīgumu, kurš noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē tajā jomā, kura norādīta 1. panta B punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par minētā nolīguma īstenošanas pasākumiem(6).

(22)  Šī regula papildina Šengenas acquis, kur Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā(7). Tādējādi Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tai nav saistoša tās piemērošana.

(23)  Šī regula papildina Šengenas acquis, kur Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā(8). Tādējādi Īrija nepiedalās šīs Regulas pieņemšanā un tai nav saistoša tās piemērošana.

(24)  Attiecībā uz Šveici šī regula papildina Šengenas acquis saskaņā ar Nolīgumu, kuru parakstījusi Eiropas Savienība, Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija par šīs valsts iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē tādā apjomā, kāds norādīts Padomes 2004. gada 25. oktobra Lēmuma 2004/860/EK par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu 4. panta 1. punktā ║(9).

(25)  Šī regula ir dokuments, kurš papildina Šengenas acquis vai citādi attiecas uz to 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta nozīmē,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Kopīgo konsulāro instrukciju diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem attiecībā uz vīzām groza šādi.

1)  Otrās (II) daļas 1.2. punktu groza šādi:

a)   apakšpunktu b) papildina ar šādu daļu:"

Dalībvalsts var pārstāvēt vienu vai vairākas citas dalībvalstis arī vienīgi pieteikumu pieņemšanas un biometrisko identifikatoru reģistrācijas procesā. Piemēro attiecīgos 1.2. punkta c) un e) apakšpunkta noteikumus. Saņemot pieteikumu, pārstāvošā dalībvalsts izveido pieteikuma datni Vīzu informācijas sistēmā un ievieto tajā VIS regulas* 9. pantā minētos datus. Pēc tam, izmantojot VIS regulas 16. pantā paredzēto VIS sakaru infrastruktūru, tā informē pārstāvētās dalībvalsts konsulāro pārstāvniecību par pieteikumu un šķirkli VIS sistēmā. Datņu un datu saņemšanu un nodošanu pārstāvētajam konsulārajam dienestam veic, ievērojot attiecīgos datu aizsardzības un drošības noteikumus.

___________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2008 par vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218,13.8.2008., 60. lpp.)

b)   apakšpunktu d) aizvieto ar šo:"

Pārstāvniecības, kuras izsniedz vienotās vīzas saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, ir norādītas attiecīgā tabulā 18. pielikumā.

2)  Regulas III daļas -1. punktam pievieno:"

Vīzas pieteikumu apstrādē iesaistīto darbinieku izturēšanās

Dalībvalstis nodrošina, ka visi vīzu pieteikumu apstrādē iesaistītie darbinieki pieteikumus saņem, ievērojot pieklājības normas.

Visi darbinieki, veicot savus pienākumus, pilnībā respektē pieteikuma iesniedzēja cilvēka cieņu un integritāti. Visiem veiktajiem pasākumiem jābūt samērīgiem ar šādu pasākumu mērķiem.

Pildot savus pienākumus, darbinieki nevienu personu nedrīkst pakļaut diskriminācijai, kas balstīta uz dzimumu, piederību rasei vai etniskai grupai, reliģisko pārliecību vai ticību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju.

3)  Trešās (III) daļas 1. punktu aizvieto ar šo:"

1.1  Vīzas pieteikuma veidlapas un pieteikuma veidlapu skaits

Arī vīzu pieprasītāji aizpilda vienotas vīzas pieteikuma veidlapu. Vienotas vīzas pieteikumu iesniedz, lietojot saskaņotu veidlapu, kuras paraugs sniegts 16. pielikumā.

Jāaizpilda vismaz viens pieteikuma veidlapas eksemplārs, kurš būtu izmantojams, konsultējoties ar centrālajām iestādēm. Līdzējas puses var, ciktāl to nosaka nacionālais administratīvais process, pieprasīt vairākus pieteikuma eksemplārus.

1.2.  Biometriskie identifikatori

a)  Dalībvalstis, ievērojot tiesības, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām, iegūst vīzas pieprasītāja biometriskos identifikatorus, proti, sejas attēlu un desmit pirkstu nospiedumus.

Katra nākamā vīzas pieprasījuma gadījumā 59 mēnešus no VIS regulas 23. pantā noteiktā glabāšanas perioda sākuma biometriskos identifikatorus kopē no pirmā pieteikuma. Pēc šā perioda beigām nākamo pieteikumu uzskata par "pirmo pieteikumu

Fotogrāfiju un pirkstu nospiedumu tehniskās specifikācijas atbilst ICAO 9303. dokumenta Sestā  izdevuma* 1. daļā (pases) noteiktajiem starptautiskajiem standartiem.

Biometriskos identifikatorus ņem kvalificēti un attiecīgi pilnvaroti diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārā dienesta darbinieki, vai ‐ viņu uzraudzībā un uz viņu atbildību ‐ ārpakalpojumu sniedzējs saskaņā ar 1.B punktu.

Vīzu informācijas sistēmā (VIS) datus ievada tikai attiecīgi pilnvaroti konsulārie darbinieki, kas minēti VIS regulas 4. panta 1. punktā, atbilstīgi 5. pantam.

Lai izvairītos no nepamatotiem atteikumiem un nepareizas identifikācijas, dalībvalstis nodrošina, ka pilnībā tiek izmantoti visi VIS regulas 13. pantā minētie meklēšanas kritēriji.

Biometrisko identifikatoru vākšanu, tostarp pārsūtīšanu no pakalpojuma sniedzēja uz atbildīgo konsulāro dienestu, uzrauga saskaņā ar VIS regulas 41. un 43. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomas Direktīvas 95/46/EK 28. pantu**.

b)  Izņēmumi

Tas, ka fiziski nav iespējams noņemt pirkstu nospiedumus, nedrīkst ietekmēt vīzas piešķiršanu vai atteikšanu.

Dalībvalsts var noteikt biometrisko rādītāju reģistrēšanas izņēmumus, attiecinot tos uz diplomātisko pasu, dienesta/ierēdņu, kā arī speciālo pasu turētājiem.

Visos šajos gadījumos Vīzu informācijas sistēmā ievada norādi "nepiemēro".".

Neskarot III daļas 4. punkta noteikumus, to personu gadījumā, kas jaunākas par 12 gadiem, izmanto skenētas fotogrāfijas, un viņiem pašiem nav jāierodas.

Atbrīvojumu no prasības bērniem nodot pirkstu nospiedumus un jo īpaši vecuma robežas, kurā noņem pirkstu nospiedumus, pārskata trīs gadus pēc VIS darbības uzsākšanas. Šajā sakarā Komisija iesniedz ziņojumu, kurā jo īpaši ietverta VIS darbības laikā gūtā pieredze saistībā ar pirkstu nospiedumu ņemšanu un izmantošanu bērniem no 12 gadu vecuma, kā arī detalizēts tehniskais novērtējums par šo vecumu nesasniegušu bērnu pirkstu nospiedumu noņemšanas un izmantošanas uzticamību identifikācijas un pārbaudes vajadzībām tādā liela apjoma datubāzē kā VIS. Ziņojumā ietver padziļinātu ietekmes novērtējumu par zemāku un augstāku vecuma robežu pirkstu nospiedumu ņemšanai, aplūkojot arī sociālos, ergonomiskos un finansiālos aspektus.

Ziņojumā iekļauj arī līdzīgu novērtējumu par pirkstu nospiedumu ņemšanu veciem cilvēkiem. Ja ziņojums norāda uz ievērojamām problēmām ar pirkstu nospiedumu ņemšanu personām, kas pārsniegušas noteiktu vecumu, Komisija iesniedz priekšlikumu ieviest augstāko vecuma robežu.

Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus šīs regulas grozīšanai.

__________________________

* Tehniskās prasības ir tādas pašas kā pasēm, kuras dalībvalstis izsniedz saviem pilsoņiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2252/2004 (OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp).

** OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.".

4)  Septītajā (VII) daļā 1. punktu aizvieto ar šādu tekstu:"

1 A Vīzu pieteikumu saņemšanas un apstrādes organizācija

Katra dalībvalsts ir atbildīga par vīzu pieteikumu saņemšanas un apstrādes organizāciju.

Katrai atrašanās vietai dalībvalstis vai nu nodrošina savus konsulāros dienestus ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu biometrisko identifikatoru reģistrēšanai/uzkrāšanai vai, neskarot iepriekš minētās pārstāvības iespējas, nolemj sadarboties ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm. Sadarbība notiek, izmantojot līdzās atrašanos vai izveidojot kopīgu vīzu pieteikumu centru, vai, ja tas nav iespējams, arī sadarbojoties ar ārējiem partneriem.

a)  Ja ir izvēlēta "līdzās atrašanās", tad vienas vai vairāku dalībvalstu diplomātisko dienestu vai misiju darbinieki apstrādā pieteikumus (arī biometriskos identifikatorus), ko tiem adresējis citas dalībvalsts diplomātiskais dienests vai konsulārā misija, un izmanto šās dalībvalsts tehnisko aprīkojumu. Attiecīgās dalībvalstis vienojas par līdzās atrašanās ilgumu un tās izbeigšanas nosacījumiem, kā arī par administratīvo izmaksu daļu, kas jāsaņem dalībvalstij, kuras diplomātisko dienestu vai konsulāro pārstāvniecību izmanto. Pieteikumu pārsūta par vīzas pieteikuma apstrādi atbildīgajai dalībvalstij.

b)  "Kopīga pieteikumu centra" gadījumā divu vai vairāku dalībvalstu diplomātiskos dienestus vai konsulārās pārstāvniecības izvieto vienā tādas dalībvalsts ēkā, uz kuru attiecas starptautiskajos tiesību aktos paredzētā diplomātiskā vai konsulārā aizsardzība, kuru uzņēmējvalsts uzskata par nepārkāpjamu, vai Eiropas Komisijas telpās, lai saņemtu tiem adresētos vīzu pieteikumus (arī biometriskos identifikatorus). Vīzu pieprasītājiem norāda dalībvalsti, kura ir atbildīga par vīzas pieteikuma apstrādi. Dalībvalstis vienojas par šādas sadarbības ilgumu un izbeigšanas nosacījumiem, kā arī par izmaksu sadalījumu līdzdalīgo dalībvalstu starpā. Vienai dalībvalstij ir jābūt atbildīgai par līgumiem attiecībā uz loģistiku un diplomātiskajām attiecībām ar valsti, kurā atrodas attiecīgo dalībvalstu diplomātiskie vai konsulārie dienesti.

c)  Sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem notiek saskaņā ar 1. B punktu.

1.  B Sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem

Ja īpašu apstākļu dēļ vai tādēļ, ka vietējie apstākļi nav piemēroti konsulārās iestādes aprīkošanai ar biometrisko identifikatoru reģistrēšanas/uzkrāšanas ierīcēm vai līdzāsatrašanās organizēšanai, vai kopīga pieteikumu centra izveidei, tad dalībvalsts vai vairākas dalībvalstis kopīgi var sadarboties ar ārējo pakalpojumu sniedzēju, kurš nodrošina vīzu pieteikumu pieņemšanu (arī biometrisko identifikatoru iegūšanu). Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par datu apstrādi un tādēļ ir atbildīgas līguma pārkāpumu gadījumā un it īpaši par datu aizsardzības noteikumu ievērošanu vīzu pieteikumu apstrādes procesā. Dalībvalsts (-is) nodrošina, ka saskaņā ar VII punktu 1.B.1. punkta b) apakšpunktā minētais ārpakalpojumu sniedzējs savu darbību veic dalībvalsts iestādes telpās, uz kurām attiecas starptautiskajos tiesību aktos paredzētā diplomātiskā vai konsulārā aizsardzība, vai Eiropas Komisijas telpās, kuras uzņēmējvalsts atzīst par neaizskaramām, un ka tur atrodas kvalificēti un pienācīgi pilnvaroti dalībvalsts (-u) diplomātisko pārstāvniecību vai konsulāro dienestu darbinieki, kas cieši uzrauga ārpakalpojumu sniedzēju darbību.

1.B.1.  - Sadarbības veidi attiecībās ar ārpakalpojumu sniedzējiem

1.B.2.  - Dalībvalstu pienākumi

Saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis izraugās ārpakalpojumu sniedzēju, kas spēj nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumu un visus tehniskos un organizatoriskos drošības pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu personu datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu pazaudēšanu, pārveidošanu, nesankcionētu atklāšanu vai piekļuvi, īpaši, ja apstrāde ietver datu pārraidi tīklā un datņu un datu saņemšanu un nodošanu konsulārajam dienestam, kā arī pret visām citām nelikumīgām apstrādes formām.

Izvēloties ārpakalpojumu sniedzēju, dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārie dienesti rūpīgi izpēta attiecīgā uzņēmuma maksātspēju un uzticamību (arī nepieciešamās licences, komercdarbības reģistrāciju, statūtus, banku līgumus) un pārliecinās par to, ka nepastāv interešu konflikts.

Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārie dienesti pārliecinās, ka izvēlētais uzņēmums piedāvā pienācīga līmeņa izpratni un pieredzi par informācijas nodrošināšanu un datu drošību. Slēdzot līgumus ar ārpakalpojumu sniedzējiem saistībā ar vīzām, dalībvalstis ievēro vislabāko iepirkumu praksi.

Ārpakalpojumu sniedzējiem nekādu iemeslu dēļ nav jāļauj piekļūt Vīzu informācijas sistēmai (VIS). Piekļūt VIS drīkst vienīgi attiecīgi pilnvarotais diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārā dienesta personāls vienīgi VIS regulā uzskaitītajiem mērķiem.

Attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis noslēdz līgumu ar ārpakalpojumu sniedzēju saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 17. pantu. Pirms šāda līguma noslēgšanas attiecīgās dalībvalsts diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārais dienests vietējās konsulārās sadarbības ietvaros, minot iemeslus, ar citu dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem un Komisijas delegāciju.

Ar vietējās konsulārās sadarbības palīdzību izveido līguma paraugu.

Dalībvalstis nodrošina, ka, ārpakalpojumu sniedzējam pēkšņi pārtraucot līgumā paredzēto pakalpojumu sniegšanu, vīzu pieprasītāju apkalpošana tiek traucēta minimāli.

Maksa, kas jāmaksā pieteikuma iesniedzējam, nedrīkst būt lielāka par to, kas norādīta 12. pielikumā, neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts sadarbojas ar ārpakalpojumu sniedzējiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesta procedūra, kas ļauj identificēt visus ārpakalpojumu sniedzējus, kas bijuši saistīti ar ikviena vīzas pieteikuma izskatīšanu.

Attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu diplomātiskais personāls apmāca pakalpojumu sniedzēju, lai tas iegūtu nepieciešamās zināšanas vīzu pieprasītāju pienācīgai apkalpošanai un pietiekamas informācijas sniegšanai.

1.  B.3. - Informācija

Šī informācija plašai sabiedrībai ir pieejama arī Šengenas vīzas kopīgajā interneta vietnē, kas paredzēta VII daļas 1.B.5. punktā.

Šī vietne ir jāizveido, lai labāk atbalstītu kopīgās vīzu politikas un vīzu piešķiršanas procedūras īstenošanu.

1.B.4.  - Informācijas kampaņa

Īsi pirms VIS darbības sākšanas trešā valstī dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārie dienesti kopā ar Komisiju uzsāk sabiedrībai paredzētu informācijas kampaņu, lai informētu par tās mērķiem, datiem, ko tajā glabā, iestādēm, kam ir piekļuve VIS, un vīzu pieprasītāju tiesībām. Šādas kampaņas rīko regulāri.

1.  C Iespējas vīzu pieteikuma iesniedzējiem tieši piekļūt dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem saglabāšana

Lai kāds būtu izvēlētais sadarbības veids, dalībvalstis var nolemt saglabāt tiešas piekļuves iespēju, lai vīzu pieprasītāji varētu nodot vīzas pieteikumu tieši diplomātisko pārstāvniecību vai konsulāro dienestu telpās. Dalībvalstīm jānodrošina vīzu pieteikumu pieņemšanas un apstrādes turpināšanās gadījumā, ja pēkšņi pārtrūkst sadarbība ar citām dalībvalstīm vai kādu ārpakalpojumu sniedzēju.

1.  D Lēmums un publicēšana

Dalībvalstis informē Komisiju par to, kā tās paredz organizēt vīzu pieteikumu pieņemšanu un apstrādi katrā konsulārā dienesta atrašanās vietā. Komisija nodrošinās atbilstošu publicēšanu kopējā Šengenas vīzas interneta vietnē.

Dalībvalstis iesniedz Komisijai to noslēgtos līgumus.

1.  E Vispārēji pienākumi

1.E.1.  Dokumenti

Jebkuru dokumentu, datus vai biometriskos identifikatorus, ko vīzas pieprasīšanas procesā saņem dalībvalsts vai dalībvalsts vārdā, uzskata par "konsulāru dokumentu", uz kuru attiecas Vīnes Konvencija par konsulārajiem sakariem, un ar to attiecīgi rīkojas.

1.E.2.  Apmācība

Pirms diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārā dienesta darbiniekiem dod pilnvaras ņemt biometriskos identifikatorus, tos atbilstoši apmāca, lai nodrošinātu netraucētu un profesionālu darbību.

1.E.3.  Atbildība

Jebkurai personai vai dalībvalstij, kam nodarīts kaitējums sakarā ar nelikumīgu datu apstrādi vai citas ar šīs regulas nosacījumiem nesavienojamas rīcības rezultātā, ir tiesības saņemt kompensāciju par šo kaitējumu no tās dalībvalsts, kura ir atbildīga par kaitējuma nodarīšanu. Attiecīgo dalībvalsti pilnībā vai daļēji atbrīvo no atbildības, ja tā pierāda, ka nav atbildīga par notikumu, kas izraisījis šo kaitējumu.

Pret dalībvalsti vērstas prasības par kompensāciju par kaitējumu, kā minēts iepriekšējā punktā, reglamentē atbildētājas dalībvalsts tiesību aktu noteikumi.

1.E.4.  Sankcijas

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par jebkuru šīs regulas pārkāpumu, īpaši par vīzas pieteikumā norādīto datu ļaunprātīgu izmantošanu, pienākas sods, tostarp efektīvs, proporcionāls un atturošs dalībvalstu tiesību aktos paredzēts administratīvs un/vai kriminālsods.

5)  Astotās (VIII) daļas 5.2. punktu groza,

2. pants

Trīs gadus pēc VIS darbības sākšanas un turpmāk ik pēc četriem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu, tostarp par biometrisko identifikatoru reģistrācijas īstenošanu, izraudzītā ICAO standarta piemērotību, atbilstību datu aizsardzības standartiem, pieredzi sadarbībā ar ārpkalpojumu sniedzējiem, īpašu uzmanību veltot biometrisko datu vākšanai,, "pirmā pieteikuma" principu un vīzu pieteikumu saņemšanas un apstrādes organizēšanu. Saskaņā ar VIS Regulas 17. (12.), 13. un 14. pantu un 50. panta 4. punktu ziņojumā iekļauj arī informāciju par gadījumiem, kad pirkstu nospiedumus praktiski nav bijis iespējams nodot vai juridisku apsvērumu dēļ tie nav bijuši jānodod salīdzinājumā ar gadījumiem, kad pirkstu nospiedumi tiek ņemti. Ziņojumā iekļauj informāciju par gadījumiem, kad personai, kas objektīvu iemeslu dēļ nav varējusi nodot pirkstu nospiedumus, ir atteikta vīza.

Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus šīs regulas grozīšanai.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta 2008. gada 10. jūlija Nostāja. (2) OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp. (3) OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp. (4) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. (5) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp. (6) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp. (7) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp. (8) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp. (9) OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.