Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2030(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0250/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0250/2008

Debates :

PV 09/07/2008 - 20
CRE 09/07/2008 - 20

Balsojumi :

PV 10/07/2008 - 5.8
CRE 10/07/2008 - 5.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0365

Pieņemtie teksti
PDF 393kWORD 85k
Ceturtdiena, 2008. gada 10. jūlijs - Strasbūra
Kosmoss un drošība
P6_TA(2008)0365A6-0250/2008

Eiropas Parlamenta 2008. gada 10. jūlija rezolūcija par Kosmosu un drošību (2008/2030(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas Drošības stratēģiju "Droša Eiropa labākā pasaulē",

–   ņemot vērā 2003. gada 12. decembrī Eiropadomes pieņemto ES stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu,

–   ņemot vērā Padomes 2007. gada 21. maija rezolūciju par Eiropas Kosmosa politiku(1),

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Līgumu par Eiropas Savienību, kas grozīti ar Lisabonas līgumu, un to noteikumus, kuri attiecas uz Eiropas Kosmosa politiku (Līguma par Eiropas Savienības darbību 189. pants), pastāvīgo strukturēto sadarbību drošības un aizsardzības jautājumos (Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 6. punkts un 46. pants un 10 protokols par pastāvīgu strukturētu sadarbību) un ciešāku sadarbību civilajā jomā (Līguma par Eiropas Savienības darbību sestā daļa, III sadaļa), kā arī solidaritātes klauzulu (Līguma par Eiropas Savienību 222. pants) un noteikumus par savstarpēju palīdzību bruņotas agresijas gadījumā pret dalībvalsti vai dalībvalstīm (Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punkts),

–   ņemot vērā 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par rīcības plānu Eiropas Kosmosa politikas īstenošanai(2),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par Eiropas Drošības stratēģiju(3),

–   ņemot vērā 1967. gada Līgumu par principiem, kas reglamentē valstu darbības principus, pētot un izmantojot Kosmosu, tostarp Mēnesi un citus debesus ķermeņus, ("Kosmosa Līgumu"),

–   ņemot vērā ES un Krievijas sadarbību Kosmosa politikas jomā, kas izveidota trīspusējās sarunās par Kosmosa jomu starp Eiropas Komisiju, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Roscosmos (Krievijas Federācijas Kosmosa aģentūru),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0250/2008),

A.   tā kā Eiropas Kosmosa politikas pamatprincipiem ir jābūt ar Kosmosa izmantošanu saistītu draudu novēršanai un iespējām droši un brīvi piekļūt Kosmosam un izmantot to;

B.   tā kā dažādu politiskas un drošības problēmu dēļ, ar kurām aizvien biežāk saskaras Eiropas Savienība, neatkarīga Eiropas Drošības politika ir stratēģiska nepieciešamība;

C.   tā kā tas, ka ES dalībvalstīm nav kopīgas pieejas Kosmosa politikai, ir radījis pārāk dārgas programmas;

D.   tā kā krīžu vadības operācijas, ko īsteno kā daļu no Eiropas Drošības un aizsardzības politikas (EDAP), cieš no tā, ka ES dalībvalstu izmantotie Kosmosa līdzekļi nav savstarpēji savietojami;

E.   tā kā ES nav visaptverošas Eiropas Kosmosa izmantošanas sistēmas drošības un aizsardzības mērķiem;

F.   tā kā jaunākās paaudzes palaidējiekārtu izgatavošanai ir vajadzīgi aptuveni 15 gadi un pašreizējās palaidējiekārtas tuvāko 20 gadu laikā būs jānomaina;

G.   tā kā ASV, Krievija, Japāna un jaunās Kosmosa izmantotājvalstis, īpaši Ķīna, Indija, Dienvidkoreja, Taivāna, Brazīlija, Izraēla, Irāna, Malaizija, Pakistāna, Dienvidāfrika un Turcija strauji attīsta savus Kosmosa resursus;

H.   tā kā ES Francijas prezidentūra 2008. gada otrajā pusē par vienu no savām prioritātēm noteiks Eiropas Kosmosa politikas uzlabošanu;

I.   tā kā viens no visrentablākajiem Kosmosa arhitektūras elementiem un iespējām nodrošināt ilgtspējīgu Kosmosa resursu floti, ir apkope orbītā, izmantojot tur izvietotus līdzekļus,

Vispārīgi apsvērumi

1.   norāda uz Kosmosa dimensijas nozīmi ES drošībā un to, ka ir vajadzīga kopīga pieeja, lai būtu iespējams aizsargāt Eiropas intereses Kosmosā;

2.   uzsver, ka, lai ES politiskās un diplomātiskās darbības varētu balstīties uz neatkarīgu, uzticamu un pilnīgu informāciju, ko iespējams izmantot konfliktu novēršanas politikā, krīžu vadības operācijās un drošības uzlabošanai visā pasaulē, īpaši uzraugot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un pārvadāšanas veidus un pārbaudot starptautisku līgumu ievērošanu, uzraugot vieglo un kājnieku ieroču starptautisko kontrabandu, aizsargājot stratēģiski nozīmīgu infrastruktūru un Eiropas Savienības robežas, kā arī civilajā aizsardzībā dabas vai cilvēka darbības izraisītu krīžu gadījumā, ir nepieciešami Kosmosa resursi;

3.   atzinīgi vērtē to, ka "Kosmosa Padome" ir pieņēmusi tādu Eiropas Kosmosa politiku, kāda tā ir ierosināta Eiropas Komisijas un EKA kopīgajā paziņojumā (COM(2007)0212), jo īpaši nodaļu par drošību un aizsardzību, tajā pašā laikā pauž nožēlu par to, ka netiek pieminēti ar ieroču izvietošanu Kosmosā saistītie draudi, kuri ir svarīgākie jautājumi, kas jāņem vērā, izstrādājot starptautisko attiecību stratēģiju (kā minēts Padomes iepriekšminētās 2007. gada 21. maija Rezolūcijas Par Eiropas Kosmosa politiku 3. pielikumā); tādēļ iesaka pienācīgi ņemt šo politiku vērā pārskatītajā Eiropas Drošības stratēģijā un uzskata, ka Kosmosa jautājumi ir jāatspoguļo iespējamajā Baltajā grāmatā par drošības un aizsardzības politiku;

4.   norāda uz Eiropas Drošības politikas juridisko pamatu Lisabonas līgumā; atzinīgi vērtē Parlamentam un Padomei sniegto iespēju saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru noteikt pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas kosmosa programmas izveidei; aicina Komisiju iesniegt Parlamentam un Padomei atbilstīgu priekšlikumu šādiem pasākumiem, kā arī paziņojumu par piemērotu attiecību izveidi ar EKA; atzinīgi vērtē arī pastāvīgas strukturētas sadarbības iespējas drošības un aizsardzības jomā un ciešākas sadarbības iespējas civilajā jomā;

5.   aicina ES dalībvalstis, EKA un dažādās ieinteresētās puses biežāk un pēc iespējas labāk izmantot pašreizējās valstu un starptautiskās Kosmosa sistēmas, kā arī veicināt to savstarpējo papildināmību; tādēļ norāda uz to, ka EDAP ir vajadzīgi kopēji resursi vismaz šādās jomās: telekomunikāciju, informācijas pārvaldības, novērošanas un navigācijas jomā; iesaka dalīties un apmainīties ar šiem datiem atbilstīgi ES koncepcijai par uz tīklu orientētu operāciju sistēmu;

6.   ļoti pozitīvi vērtē Starptautiskās astronautikas akadēmijas un Starptautiskās asociācijas drošības palielināšanai Kosmosā centienus veicināt situācijas uzlabošanu, informētību un pasākumus, kas attiecas uz kosmiskajiem atkritumiem;

Neatkarīgs draudu novērtējums

7.   aicina ES dalībvalstis izmantot kopīgi tādus ģeotelpiskos izlūkdatus un dalīties ar tiem, kas nepieciešami neatkarīgam ES draudu novērtējumam;

Zemes novērošana un izpēte

8.   mudina pabeigt Eiropas Savienības Satelītcentra (EUSC) izveidi, lai varētu pilnībā izmantot tā piedāvātās iespējas; turklāt iesaka nekavējoties noslēgt nolīgumus starp EUSC un ES dalībvalstīm par iegūto attēlu nodošanu EDAP operāciju un spēku komandieru izmantošanai, vienlaikus nodrošinot savietojamību ar Globālā vides un drošības monitoringa (GMES) novērošanas resursiem un iegūto, ar drošību saistīto informāciju; šajā sakarā atzinīgi vērtē Taktisko attēlu izmantošanas stacijas projektu, ko kopīgi vada Eiropas Drošības aģentūra (EDA) un EUSC;

9.   iesaka ES izstrādāt vienotu ģeotelpiskās izlūkošanas koncepciju, tādējādi veicinot EUSC iesaistīšanos visās EDAP operācijās, kurām vajadzīga novērošana un izlūkošana no Kosmosa; iesaka EUSC, lai atbalstītu EDAP operācijas, izveidot drošu sakaru savienojumu ne tikai ar Operatīvo štābu (OHQ), kas atrastos ES, bet arī ar Bruņoto spēku štābā (FHQ) dislokācijas reģionā; turklāt ierosina ES izpētīt iespēju piešķirt EUSC finansējumu no ES budžeta, lai paredzētu pietiekamus līdzekļus, ar ko apmierināt pieaugošās EDAP operāciju vajadzības;

10.   mudina tās ES dalībvalstis, kuru rīcībā ir dažāda veida radari, optiskie un laikapstākļu novērošanas satelīti un izlūkošanas sistēmas (Helios, SAR-Lupe, TerraSAR-X, Rapid Eye, Cosmo-Skymed, Pleiades), nodrošināt to savietojamību; atzinīgi vērtē divpusējos un daudzpusējos nolīgumus, kas noslēgti starp vadošajām ES dalībvalstīm (piemēram, SPOT, ORFEO, Helios sadarbības sistēma, Šverīnas nolīgums un nākotnē veidojamais MUSIS); ierosina MUSIS sistēmu iekļaut Eiropas sistēmā un finansēt no ES budžeta;

11.   uzsver GMES nozīmi ES ārpolitikā un drošības un aizsardzības politikā; aicina izveidot darbības budžeta pozīciju, lai nodrošinātu GMES pakalpojumu stabilitāti atbilstīgi lietotāju vajadzībām;

Navigācija, pozicionēšana un laika noteikšana

12.   uzsver, ka Galileo ir nepieciešams neatkarīgām EDAP operācijām, kopējai ārpolitikai un drošības politikai, Eiropas drošībai un Eiropas Savienības stratēģiskai autonomijai; īpaši norāda uz to, ka šie valsts regulētie pakalpojumi būs būtiski svarīgi navigācijas, pozicionēšanas un laika noteikšanas jomā, kā arī, lai izvairīties no nevajadzīga riska;

13.   norāda uz pirmajā lasījumā panākto Parlamenta un Padomes vienošanos par priekšlikumu regulai par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku ieviešanu un to, ka sistēma piederēs Kopienai un ka izvēršanas posms tiks pilnībā finansēts no Kopienas budžeta;

14.   vērš uzmanību uz 2008. gada 23. aprīlī pieņemto nostāju par Eiropas satelītu radionavigācijas programmām(4), jo īpaši to, ka EGNOS un Galileo programmas ir jāuzskata par vienu no nākamās Eiropas Kosmosa programmas pamata balstiem, kā arī uz programmu vadību līdz ar Iestāžu Galileo komiteju, kas var kalpot par modeli Eiropas kosmosa politikas izstrādei;

Telekomunikācijas

15.   uzsver, ka EDAP operācijām (ES militārajam štābam, ES štābam, dislocējamajiem štābiem) un ANO, NATO un tamlīdzīgu organizāciju operācijās iesaistītajām ES vienībām ir nepieciešami droši satelītnodrošināti sakari;

16.   lai samazinātu izmaksas, prasa, lai ES dalībvalstu rīcībā esošās un plānotās satelīta telekomunikāciju sistēmas (piemēram, Skynet, Syracuse, Sicral, SATCOM Bw, Spainsat) ir savietojamas;

17.   atbalsta kopīga Eiropas Komisijas un EDA programmvadāmo rāciju projekta (SDR) izveidi; atzīmē, ka SDR uzlabos uz zemes izvietotās telekomunikāciju sistēmu daļas savietojamību;

18.   iesaka taupīt līdzekļus, kopīgi izmantojot infrastruktūru uz Zemes, kas atbalsta dažādu valstu telekomunikāciju sistēmas;

19.   atbalsta iespēju gaidāmās Eiropas satelītu telekomunikāciju sistēmas, kuras tiek izmantotas EADP operāciju atbalstam, finansēt no ES budžeta;

Kosmosa uzraudzība

20.   atbalsta Eiropas Kosmosa uzraudzības sistēmas izveidi, kas uzlabotu informāciju par stāvokli Kosmosa (tostarp, piemēram, tādas sistēmas kā GRAVES un TIRA), ļaujot novērot Kosmosa infrastruktūru, komiskos atkritumus un, iespējams, citus draudus;

21.   atbalsta iespēju gaidāmo Eiropas Kosmosa situācijas apzināšanas sistēmu finansēt no ES budžeta;

Agrīnā satelītbrīdināšana pret ballistiskajām raķetēm

22.   pauž nožēlu par to, ka ES dalībvalstīm nav piekļuves aktuālai informācijai par pasaulē palaistajām ballistiskajām raķetēm; tādēļ pauž atbalstu projektiem, kuru rezultātu tiks izveidota agrīnā satelītbrīdināšana par ballistisko raķešu palaišanu (tādiem kā, piemēram, Francijas sistēma "Spirale"); turklāt aicina nodrošināt, ka ar šīm nākotnē izveidojamajām sistēmām iegūtā informācija ir pieejama visām ES dalībvalstīm, lai aizsargātu savus iedzīvotājus un atbalstītu iespējamos pretošanās pasākumus un pārbaudītu Kodolieroču neizplatīšanas līguma ievērošanu, kā arī izmantošanai EDAP operācijās un Eiropas drošības interešu aizsardzībai;

Signāla izlūkdati

23.   atbalsta signāla izlūkdatu (tādu elektronisko izlūkdatu kā "Essaim" un sakaru izlūkdatu) apmaiņu Eiropas līmenī;

Autonoma piekļuve Kosmosam un starptautiskajai videi

24.   atbalsta drošu, neatkarīgu un stabilu ES piekļuvi Kosmosam, kas ir viens no priekšnoteikumiem autonomai rīcībai;

25.   iesaka nekomerciālus Eiropas satelītus laist orbītā ar Eiropas palaidējiekārtām, vēlams, no ES teritorijas, paturot prātā Eiropas aizsardzības tehnoloģiju un ražošanas bāzes piegāžu drošību un aizsardzību;

26.   norāda, ka nepieciešams kāpināt izveides tempu, lai uzlabotā Ariane 5 būtu pieejama līdz 2015. gadam;

27.   iesaka, tiklīdz tas ir iespējams, sākt stratēģiskas ilgtermiņa investīcijas Eiropas palaidējiekārtās, lai neatpaliktu no pieaugošās starptautiskās konkurences; pieprasa gan budžeta, gan termiņu ziņā šajā projektā ievērot lielāku disciplīnu;

28.   iesaka izveidot apkopi orbītā, lai palīdzētu palielināt operatīvo Kosmosa resursu izmantošanas ilgumu, izturību, pieejamību un darbības efektivitāti, tajā pašā laikā samazinot izmaksas, kas saistītas ar šo resursu izvietošanu Kosmosā un uzturēšanu;

Pārvaldība

29.   mudina izveidot spēcīgu pīlāru sadarbību Kosmosa un drošības jautājumos, iesaistot visas puses (t. i., Komisiju, Padomi, EDA un Eiropas Savienības satelītcentru), lai aizsargātu drošības politiku un ar EDAP saistīto datu drošību;

30.   stingri iesaka veicināt to, lai visām ES dalībvalstīm ir vienlīdzīgas iespējas piekļūt operatīvajiem datiem, kas iegūti, izmantojot Kosmosa resursus pastiprinātā EDAP sistēmā;

31.   iesaka EDA izveidot administratīvās un finansiālās iespējas ar Kosmosu saistītu darbību pārvaldībai;

Finansējums

32.   norāda, ka laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam ES budžetā atvēlēti aptuveni EUR 5 250 000 000 izdevumiem, kas saistīti ar Eiropas darbībām Kosmosā, proti, šajā laika posmā šādiem izdevumiem paredzēti EUR 750 000 000 gadā;

33.   aicina Eiropas Savienību izveidot darbības budžetu Kosmosa resursiem, ar kuriem atbalstīta EDAP un Eiropas drošības intereses;

34.   pauž bažas par to, ka koordinācijas trūkums starp ES valstīm rada resursu trūkumu, jo notiek nevajadzīga darbību dublēšanās; tādēļ atbalsta ideju, ka ES dalībvalstīm ir jāuzsāk kopīgas programmas, kas ilgtermiņā ļaus samazināt izmaksas;

35.   turklāt norāda, ka saskaņā ar aplēsēm kopējas Eiropas pieejas trūkums Kosmosa resursu sagādei, uzturēšanai un darbībai izmaksā simtiem miljonu eiro;

36.   norāda, ka pieredze rāda – liela mēroga kopīgus projektus nav iespējams pienācīgi vadīt, ja ir iesaistītas 27 valstu budžeta lēmējiestādes, kas darbojas saskaņā ar principu par "godīgu atdevi" no ieguldītajiem līdzekļiem; tādēļ ierosina šis projektus un programmas finansēt no ES budžeta;

37.   norāda, ka saskaņā ar pašlaik pieejamajām aplēsēm, lai apmierinātu Eiropas drošības un aizsardzības vajadzības, kas saistītas ar satelīta telekomunikācijām, investīciju līmenis un ES aptuvenie izdevumi Zemes novērošanai un izlūkdatu, tostarp signāla izlūkdatu, vākšanai ir ievērojami jāpalielina, lai varētu segt visaptverošas Kosmosa politikas vajadzības un mērķus;

38.   uzskata, ka ES, EKA, EDA un to dalībvalstīm ir jānodrošina pienācīgs finansējums paredzētajām Kosmosa darbībām un ar tām saistītajai izpētei; uzskata, ka liela nozīme ir ES finansējumam, kā tas ir, piemēram, Galileo projekta gadījumā;

Kosmosa infrastruktūras aizsardzība

39.   atzīst, ka stratēģisko Kosmosa resursu, kā arī tādas infrastruktūras, kas sniedz piekļuvi Kosmosam, piemēram, palaidējiekārtu un kosmisko staciju, neaizsargātība ir nepietiekami novērtēta; tādēļ uzsver, ka šie resursi ir pienācīgi jāaizsargā, izmantojot uz zemes bāzētu pretraķešu aizsardzības sistēmu, militārās lidmašīnas un Kosmosa uzraudzības sistēmas; turklāt atbalsta datu apmaiņu ar starptautiskajiem partneriem gadījumā, ja satelīti tiek neitralizēti pretinieka rīcības rezultātā;

40.   aicina samazināt nākotnē izveidojamo Eiropas satelītu sistēmu neaizsargātību, izveidojot pretbloķēšanas, aizsardzības "vairogu", apkalpošanas orbītā, orbītas augstāko slāņu un daudzorbitālu satelītu izvietojuma sistēmas;

41.   uzsver, ka aizsargpasākumiem ir pilnībā jāatbilst starptautiskajiem standartiem par Kosmosa izmantošanu miermīlīgā veidā un kopīgi pieņemtiem pārredzamības un uzticības veicināšanas pasākumiem; aicina ES dalībvalstis izpētīt iespēju izveidot juridiski un politiski saistošus "ceļu satiksmes" noteikumus Kosmosa izmantotājiem un Kosmosa satiksmes uzraudzības režīmu;

42.   uzsver, ka šīs neaizsargātības dēļ modernās sakaru iekārtas nekad nedrīkst būt pilnībā atkarīgas no Kosmosā izvietotām tehnoloģijām;

Starptautiskais tiesiskais režīms Kosmosa izmantošanai

43.   atgādina, cik svarīgs ir princips par Kosmosa izmantošanu mierīgos nolūkos, kurš norādīts iepriekšminētajā 1967. gada Kosmosa Līgumā; tādēļ pauž bažas par iespējamu ieroču izvietošanu Kosmosā;

44.   aicina nekādā gadījumā nepieļaut, ka Eiropas Kosmosa politika veicina Kosmosa militarizāciju un bruņošanos Kosmosā;

45.   aicina pastiprināt starptautisko tiesisko režīmu neagresīvas Kosmosa izmantošanas regulēšanai un aizsardzībai, īpaši uzdodot ANO Miera mērķiem paredzēta visuma telpas izmantojuma komitejai (COPUOS) izstrādāt kosmisko atkritumu mazināšanas pamatnostādņu projektu, kas atbilst Starpaģentūru kosmisko atkritumu koordinācijas komitejas pamatnostādnēm, un aicina ANO atbruņošanās konferenci izstrādāt daudzpusēju nolīgumu par bruņošanās sacensību novēršanu Visumā; turklāt aicina ES prezidentūru nodrošināt proaktīvu ES pārstāvību COPUOS; aicina ES iestādes veicināt konferences organizēšanu, kuras mērķis ir pārskatīt Kosmosa Līgumu, lai padziļinātu to un aizliegtu jebkādu ieroču izvietošanu Kosmosā;

46.   aicina visus starptautiskos dalībniekus atturēties no agresīvu iekārtu izmantošanas Kosmosā; pauž īpašas bažas par destruktīva spēka lietojumu pret satelītiem, piemēram, Ķīnas antisatelītu testu 2007. gada janvārī un strauji pieaugošā kosmisko atkritumu daudzuma ietekmi uz drošību Kosmosā; tādēļ iesaka pieņemt juridisko saistošus starptautiskus instrumentus, kuru mērķis ir aizliegt ieroču izmantošanu, vēršot tos pret Kosmosa resursiem, un ieroču izvietošanu Kosmosā;

47.   aicina visus Kosmosa izmantotājus reģistrēt savus satelītus, tostarp militāros satelītus, tādējādi atbalstot uzticības veidošanas pasākumu attiecībā uz Kosmosa drošību; atbalsta Padomes īstenoto ES Rīcības kodeksu attiecībā uz Kosmosa objektiem; pieprasa, lai kodekss kļūtu par juridiski saistošu instrumentu;

48.   aicina Apvienoto Nāciju Organizāciju un ES aktīvi iesaistīties satelītiem kaitīgu Kosmosa atkritumu samazināšanā un aizsardzībā pret šiem atkritumiem;

Transatlantiskā sadarbība Kosmosa politikas un pretraķešu aizsardzības jomā

49.   mudina ES un Ziemeļatlantijas Līguma organizāciju sākt stratēģisku dialogu par Kosmosa politiku un pretraķešu aizsardzību, paturot prātā juridisko pienākumu izvairīties no jebkādas darbības, kas var būt nesavietojama ar miermīlīgas Kosmosa izmantošanas principu un īpašu uzmanību pievēršot satelītkomunikāciju sistēmu papildināmībai un savietojamībai, Kosmosa uzraudzībai un agrīnai brīdināšanai par ballistiskajām raķetēm, kā arī Eiropas spēku aizsardzībai ar karadarbības apgabalā izvietotu pretraķešu aizsardzības sistēmu;

50.   aicina ES un Amerikas Savienotās Valstis iesaistīties stratēģiskā dialogā par Kosmosa resursu izmantošanu un uzņemties vadošo lomu ANO un ārpus šīs organizācijas, lai panāktu, ka Kosmosā tiek īstenota tikai miermīlīga politika;

Cita veida starptautiskā sadarbība

51.   atzinīgi vērtē nostiprināto sadarbību starp ES un Krieviju saskaņā ar iepriekšminēto Trīspusējo Kosmosa dialogu, ko 2006. gadā uzsāka Eiropas Komisija, EKA un Roscosmos, tostarp tādās jomās kā Kosmosā izvietotas iekārtas (satelītnavigācijas, Zemes novērošanas un satelītkomunikāciju sistēmas), kā arī piekļuve Kosmosam (palaidējiekārtas un nākotnē paredzamas Kosmosa transporta sistēmas);

o
o   o

52.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Kosmosa aģentūrai, dalībvalstu parlamentiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas, Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ģenerālsekretāriem.

(1) OV C 136, 20.6.2007., 1. lpp.
(2) OV C 96 E, 21.4.2004., 136. lpp.
(3) OV C 33 E, 9.2.2006., 580. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0167.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika