Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ieteikumus, ko sagatavoja Eiropas Parlamenta ad hoc delegācija pēc vizītēm Kašmirā 2003. gada 8.-11. decembrī un 2004. gada 20.-24. jūnijā,

–   ņemot vērā 2006. gada 18. maija rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2005. gadā un ES politiku šajā jomā(1),

–   ņemot vērā 2007. gada 24. maija ziņojumu "Kašmira: pašreizējā situācija un nākotnes perspektīvas"(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā tiek ziņots par simtiem neidentificētu kapu, kas kopš 2006. gada atklāti Džammu un Kašmirā, un tā kā tikai Uri apgabala 18 ciemos vien ziņo par atrastiem vismaz 940 mirušajiem;

B.   tā kā Pazudušo personu vecāku asociācija ar mītni Srinagar pilsētā savā 2008. gada 29. marta ziņojumā norāda uz vairākiem kapiem tādās vietās, kas nav pieejamas bez īpašas drošības spēku atļaujas, jo atrodas tieši līdzās kontroles līnijai ar Pakistānu;

C.   tā kā cilvēktiesību organizācijas uzskata, ka šajās kapavietās var atrasties nelikumīgi nogalināto, piespiedu pazudušo, spīdzināto vai cita veida vardarbībai pakļauto cilvēku mirstīgās atliekas, kuri cietuši bruņotajā konfliktā, kas Džammu un Kašmirā turpinās jau kopš 1989. gada;

D.   tā kā ievērojami atšķiras apgalvojumi par kopš 1989. gada pazudušo personu skaitu, jo upuru piederīgo apvienību vērtējumā tas pārsniedz 8 000 cilvēku, savukārt valdības iestādes apgalvo, ka pazuduši mazāk nekā 4 000 cilvēku;

E.   tā kā valsts policijas 2006. gada pārskatā apstiprināts, ka kopš 1989. gada ieslodzījumā gājis bojā 331 cilvēks un reģistrēti 111 piespiedu pazušanas gadījumi;

F.   tā kā sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem turpinās, kaut Indijas valdība 2005. gada septembrī apņēmās vairs nepieļaut cilvēktiesību pārkāpumus Džammu un Kašmirā;

G.   tā kā 2008. gada 30. jūnijā Srinagar pilsētā notika bruņots uzbrukums atzītam cilvēktiesību jomas advokātam, Džammu un Kašmiras Pilsoniskās sabiedrības koalīcijas prezidentam un Pazudušo personu vecāku organizācijas dibinātājam Pervez Imroz, par kura veikšanu tiek vainoti drošības spēki, un tā kā tikuši iebaidīti vairāki citi Pazudušo personu vecāku organizācijas atbalstītā Kašmiras cilvēktiesību un tiesiskuma starptautiskā tribunāla locekļi;

1.   aicina Indijas valdību nekavējoties nodrošināt neatkarīgu un neitrālu izmeklēšanu visās iespējamo masu kapu vietās Džammu un Kašmiras teritorijā, turklāt kā šīs izmeklēšanas pirmo soli veikt kapa vietu aizsardzību, lai saglabātu pierādījumus;

2.   aicina Komisiju saistībā ar stabilitātes instrumentu piedāvāt finansiālu un tehnisku palīdzību Indijas valdībai gan visaptverošas izmeklēšanas veikšanai, gan arī iespējamiem turpmākiem pasākumiem Kašmiras konflikta atrisināšanai;

3.   aicina dalībvalstis apspriest šo jautājumu 2008. gada otrajā pusē paredzētajā dialogā par cilvēktiesībām;

4.   pauž bažas par Pervez Imroz un citu to cilvēktiesību aktīvistu drošību, kuri veic izmeklēšanu saistībā ar neiezīmētajām kapa vietām un citām apsūdzībām par cilvēktiesību pārkāpumiem Džammu un Kašmirā, un aicina Indijas varas iestādes nodrošināt viņu aizsardzību un ļaut viņiem rīkoties bez iebaidīšanas un vardarbības draudiem; mudina varas iestādes ātri un objektīvi izmeklēt uzbrukumu Pervez Imroz, publiskot šīs izmeklēšanas rezultātus un saukt vainīgos pie atbildības;

5.   atkārtoti aicina Indijas valdību un varas iestādes izmeklēt visus ziņojumus par piespiedu pazušanu; aicina civilajai prokuratūrai uzdod izmeklēt visus gadījumus, kuros ir aizdomas par militārpersonu, drošības vai tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku līdzdalību, kā arī izveidot vienotu, publiski pieejamu datubāzi par visām pazudušajām personām un par visiem atrastajiem bojāgājušajiem; aicina ES dalībvalstis veicināt un atbalstīt visa veida iespējamo sadarbību starp Indijas un Pakistānas valdībām sakarā ar šo izmeklēšanu;

6.   aicina varas iestādes nodrošināt, lai visas apcietināšanas procedūras atbilstu minimālajām prasībām attiecībā uz starptautiskajiem juridiskajiem standartiem, pienācīgu attieksmi, reģistrāciju un saukšanu pie atbildības, nekavējošu iespēju sazināties ar tuviniekiem, piekļuvi advokātam un neatkarīgai tiesai, kā arī nodrošināt atbildību par jebkādiem šādu procedūru pārkāpumiem;

7.   asi nosoda nelikumīgu nogalināšanu, piespiedu pazušanu, spīdzināšanu, izvarošanu un cita veida cilvēktiesību pārkāpumus, kuri Džammu un Kašmirā notikuši kopš bruņotā konflikta sākuma 1989. gadā; prasa upuru tuviniekiem nodrošināt pilnīgu kompensāciju;

8.   aicina visas valdības pilnībā ratificēt un īstenot ANO Konvenciju par visu personu aizsardzību pret cilvēku piespiedu pazušanu, tostarp saskaņā ar tās 31. un 32. pantu pieņemtās deklarācijas par Piespiedu pazušanas komitejas pilnvaru atzīšanu, kā arī ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus;

9.   prasa ANO īpašajiem referentiem nodrošināt brīvu piekļuvi teritorijai kontroles līnijas abās pusēs saskaņā ar ANO īpašajās procedūrās noteiktajām pilnvarām, jo sevišķi nodrošinot šo piekļuvi īpašajiem referentiem spīdzināšanas jautājumos, jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi, kā arī ANO Darba grupai vardarbīgas vai piespiedu pazušanas jautājumos;

10.   atkārtoti aicina Indijas parlamenta apakšpalātu Lok Sabha grozīt Cilvēktiesību aizsardzības aktu, lai Nacionālajai cilvēktiesību komisijai ļautu veikt neatkarīgu izmeklēšanu par bruņoto spēku pārstāvju veiktiem pārkāpumiem;

11.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Indijas valdībai un parlamentam, Pakistānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam, Džammu un Kašmiras štata valdībai un parlamentam un ANO ģenerālsekretāram.

(1) OV C 297 E, 7.12.2006., 341. lpp. (2) OV C 102 E, 24.4.2008., 468. lpp.