Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 30. maija ieteikumu 2002/413/EK par integrētas piekrastes zonas apsaimniekošanas īstenošanu Eiropā(1),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 7. jūnija paziņojumu ar nosaukumu "Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Integrētās piekrastes zonas pārvaldības (IPZP) Eiropā novērtējums" (COM(2007)0308),

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras vides stratēģijas pamatdirektīva)(3), un Komisijas 2005. gada 24. oktobra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam ar nosaukumu "Jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematiskā stratēģija" (COM(2005)0504),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. oktobra paziņojumu ar nosaukumu "Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika" (COM(2007)0575),

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 15. jūnija rezolūciju par piekrastes zvejniecību un piekrastes zvejniecības kopienu problēmām(4),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 9. marta paziņojumu par zvejniecības nozares ekonomiskās situācijas uzlabošanu (COM(2006)0103) un Parlamenta 2006. gada 28. septembra rezolūciju par šo tematu(5),

–   ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. septembra paziņojumu ar nosaukumu "Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģija" (COM(2002)0511),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta pētījumu "Reģionu atkarība no zvejniecības"(6),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0286/2008),

A.   tā kā integrēta piekrastes zonas apsaimniekošana (IPZA) nav tikai vides politikas daļa, bet arī pastāvīgs process nolūkā uzlabot piekrastes zonu ekonomiskos un sociālos apstākļus un nodrošināt visu attiecīgo reģionu saimniecisko darbību, piemēram, zvejas un akvakultūras, ilgtspējīgu attīstību;

B.   tā kā IPZA īstenošana ir ilgtermiņa pasākums un lielāko daļu valstu stratēģiju, kuras pieņēma saistībā ar iepriekš minēto ieteikumu, sāka īstenot tikai 2006. gadā;

C.   tā kā piekrastes zonu apsaimniekošanu līdz šim veica vidēji ilgā laikā, neņemot vērā to, ka ir runa par sarežģītām dabas ekosistēmām, kuras laika gaitā mainās;

D.   tā kā pieņemtie lēmumi un pasākumi attiecās uz atsevišķu darbību un ar tiem nevarēja risināt piekrastes zonu degradācijas problēmu kopumā;

E.   tā kā pašreizējā plānošana līdz šim ir bijusi vairāk vērsta uz sauszemi un nav ņemta vērā atsevišķu piekrastes darbību ietekme uz citām tajā pašā reģionā veiktajām darbībām;

F.   tā kā ir paredzams, ka valstu IPZA stratēģiju īstenošana neizmaksās dārgi un turklāt radīs ievērojamus finansiālus ieguvumus;

G.   tā kā plānošanas un īstenošanas pasākumos nav izdevies pienācīgi iekļaut visas nozares, lai risinātu piekrastes zonu problēmas, un tādējādi tiek apdraudētas atsevišķu nozaru intereses;

H.   tā kā saskaņotas pārvaldības politikas īstenošanā jāplāno, kā piekrastes zonas izmanto iedzīvotāji, kā tās tiek izmantotas tūrismā un tautsaimniecībā, kā arī šo zonu ainavas un vides aizsardzība;

I.   tā kā vēl nav izdevies panākt IPZA iestāžu efektīvu koordināciju, izņemot atsevišķus gadījumus;

J.   tā kā atsevišķos gadījumos, lai īstenotu IPZA veicināšanas politiku, ir vajadzīgi liela apjoma izdevumi, kurus nevar segt vietējās kopienas, un tādēļ šo politiku uzdod īstenot augstākos administratīvos līmeņos, kavējot tās īstenošanu;

K.   tā kā, ņemot vērā daudzu piekrastes procesu pārrobežu raksturu, ir nepieciešama reģionāla saskaņošana un sadarbība, tostarp pat ar trešām valstīm;

L.   tā kā zveja un akvakultūra ir divas tipiskākās piekrastes darbības, kuras ir atkarīgas no piekrastes ūdeņu kvalitātes;

M.   tā kā akvakultūrā vēl nav panākts tāds tehnoloģijas attīstības līmenis, kurš dotu iespēju intensīvu zveju veikt tālu no piekrastes zonām;

N.   tā kā ir jāņem vērā būtiskā loma, kāda no zvejas atkarīgajos reģionos ir sievietēm, un tas, ka līdz šim šī loma ir par maz atzīta;

O.   tā kā piekrastes zveja veido 80 % no Kopienas zvejas flotes un veicina piekrastes kopienu saimniecisko un sociālo kohēziju, kā arī to kultūras tradīciju saglabāšanu;

P.   tā kā zvejniecība pati par sevi nav piesārņojuma avots, bet tā cieš no piesārņojuma, kuru rada citas piekrastes zonās veiktās darbības, tādējādi apdraudot zvejniecības dzīvotspēju;

Q.   tā kā zvejai un akvakultūrai ir liela saimnieciskā un sociālā nozīme, jo ar šīm darbībām nodarbojas galvenokārt piekrastes reģionos ar trauslu ekonomiku, un daudzi šie reģioni ir mazāk attīstīti un nevar nodrošināt iedzīvotājiem alternatīvas darba iespējas;

R.   tā kā tīra un vesela jūras vide dos ieguldījumu zvejniecības produkcijas pieaugumā, uzlabojot šīs nozares nākotnes izredzes;

S.   tā kā akvakultūra stingri balstās uz ilgtspējīgas attīstības principu, un jebkura ietekme uz vidi ir atrunāta Kopienas noteikumos;

T.   tā kā situācijā, kad zivju krājumi samazinās, bet pasaulē pieprasījums pēc zivīm un čaulgliemjiem palielinās, pastāvīgi pieaug akvakultūras nozīme Eiropā;

U.   tā kā visas dalībvalstis vēl nav pabeigušas teritoriālplānojumus, ievērojot IPZA principus, lai līdzsvaroti attīstītu darbības šajās zonās;

V.   tā kā piekrastes zonās notiek asa konkurences cīņa par platībām, un akvakultūras saimniecībām un zvejniekiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā citiem lietotājiem;

W.   tā kā attālākie reģioni, kuri ir minēti EK Līguma 299. panta 2. punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā, var pieprasīt īpašas saskaņotas valsts IPZA stratēģijas izveidi un IPZA atbilstīgu pielāgošanu ES līmenī,

1.   uzsver zvejniecības un akvakultūras saimniecisko un sociālo nozīmi piekrastes reģionos un prasa, lai tie saņemtu palīdzību saistībā ar integrētu piekrastes zonas apsaimniekošanu;

2.   uzsver, ka ir jānodrošina, lai zivsaimniecības un akvakultūras nozares iesaistītos un aktīvi piedalītos starptautiskās jūras apvienībās, un mudina Komisiju veicināt šo procesu;

3.   uzsver, ka Eiropas Zivsaimniecības fonds var dot ieguldījumu IPZA pasākumu ilgtermiņa finansēšanā, jo tas atbalsta darbības, kuras veicina zvejas reģionu ilgtspējīgu attīstību;

4.   norāda, ka ir jāprecizē attiecīgo piekrastes zonu administratīvo iestāžu kompetence un jāizveido saskaņota stratēģija, lai šīs iestādes varētu būt efektīvākas;

5.   atzīst, ka pastāv grūtības ar piekrastes zonu administratīvo iestāžu darbības koordinēšanu, un aicina Komisiju, uzraugot IPZA īstenošanu, pēc apspriešanās ar dalībvalstīm vēlreiz pārbaudīt, vai vispār ir nepieciešams izveidot koordinējošu iestādi;

6.   uzsver, ka IPZA plānošanas un virzības pasākumos ir jāiesaista zvejniecības un akvakultūras nozares pārstāvji (paturot prātā, ka viņu iesaistīšanās ilgtspējīgas attīstības stratēģijās palielinās viņu produktu pievienoto vērtību), un atgādina, ka šādas kopīgas darbības var atbalstīt Eiropas Zivsaimniecības fonds;

7.   atzīst sieviešu svarīgo lomu no zivsaimniecības atkarīgajos reģionos un mudina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai dažādajos Eiropas Zivsaimniecības fonda posmos (tostarp izstrādes, īstenošanas, uzraudzības un izvērtēšanas posmos) veicinātu un iekļautu iespēju vienlīdzības principu, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 1198/2006 11. pants;

8.   prasa kompetentajām iestādēm ciešāk sadarboties reģionālā līmenī, apmainoties ar informāciju par piekrastes zonu stāvokli, kā arī pieņemt kopējas stratēģijas, lai uzlabotu vietējo jūras ekosistēmu ekoloģisko stāvokli;

9.   aicina attālāko reģionu valstu un reģionālās valdības sagatavot saskaņotas IPZA stratēģijas, lai nodrošinātu piekrastes reģionu ilgtspējīgu attīstību;

10.   saistībā ar iepriekš minēto uzsver, cik nozīmīga ir atbilstīga teritorijas plānošana;

11.   akvakultūra ar mērķi atjaunot populāciju ir pamatlīdzeklis, lai panāktu vides saglabāšanu atsevišķās piekrastes zonās, un tāpēc tā ir jāveicina, jāsekmē un finansiāli jāatbalsta;

12.   uzsver to, cik liela ir akvakultūras nozīme pārtikas rūpniecībā, lai dažas ES piekrastes kopienas attīstītos sociālā un tautsaimnieciskā ziņā;

13.   uzskata, ka saskaņā ar jaunajām jūras politikas pamatnostādnēm zivsaimniecības un akvakultūras nozares ir transversālā veidā jāiekļauj visās ar jūru saistītajās rīcībās, kuras notiek piekrastes zonās, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību;

14.   uzsver, ka ir jāizveido un jāīsteno stratēģijas, lai pielāgotos draudiem, ar kuriem sastopas piekrastes zonās, tostarp klimata pārmaiņām, pilnīgi ņemot vērā ietekmi uz zvejniecību un akvakultūru;

15.   uzskata, ka ir jāturpina datu, tostarp datu par bioloģiskās daudzveidības un zivju krājumu stāvokli, vākšanas centieni, lai varētu apmainīties ar informāciju un to izmantot nolūkā veikt salīdzinošu pētījumu;

16.   uzskata, ka akvakultūras jomā ir jāveic lielāki pētījumi nolūkā ieviest audzēšanas sistēmas, kuru pamatā ir slēgta intensīvā audzēšana;

17.   ierosina, ka IPZA ir jādod prioritāte tiem akvakultūras projektiem, kuros izmanto neizsīkstošos enerģijas avotus un kuros nenodara kaitējumu reģioniem, kurus aizsargā ES tiesību akti vides jomā;

18.   aicina Komisiju, apspriežoties ar dalībvalstīm, noteikt precīzu grafiku, kurā jāpārbauda IPZA īstenošanas virzība Eiropas Savienībā;

19.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 148, 6.6.2002., 24. lpp. (2) OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp. (3) OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp. (4) OV C 300E, 9.12.2006., 504. lpp. (5) OV C 306 E, 15.12.2006., 417. lpp. (6) IP/B/PECH/ST/IC/2006-198.