Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam,

–   ņemot vērā EK līguma 195. panta 1. punkta otro daļu un 211. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi,(1), un it īpaši tā 3. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Komisijas 2002. gada 20. marta paziņojumu par atgriezenisko saikni ar sūdzību iesniedzējiem attiecībā uz Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2002)0141)(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 195. panta 2. punkta pirmo teikumu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A6-0289/2008),

A.   tā kā EK līguma 195. pants pilnvaro Eiropas ombudu saņemt sūdzības no jebkura Eiropas Savienības pilsoņa attiecībā uz gadījumiem, kad Kopienas iestāžu vai struktūru darbībā ir pieļauta kļūda pārvaldē;

B.   tā kā pilsoņu iesniegtās sūdzības ir svarīgs informācijas avots par iespējamiem Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem;

C.   tā kā saskaņā ar EK līguma 211. pantu Komisija, pildot savu līgumu ievērošanas sargātāja lomu, ir atbildīga par to, ka tiek nodrošināta atbilstīga Līguma noteikumu un iestāžu īstenoto pasākumu piemērošana;

D.   tā kā saskaņā ar EK līguma 226. panta 1. daļu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi Līgumā noteiktās saistības, tai par šo jautājumu ir ,,jāsniedz" pamatots atzinums pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju iesniegt savus novērojumus, un tā kā saskaņā ar šī panta otro daļu, ja attiecīgā dalībvalsts Komisijas noteiktā laika periodā neievēro atzinumu, Komisija ,,drīkst" nodot lietu izskatīšanai Tiesā;

E.   tā kā ombuds savā lēmumā par sūdzību 995/98/OV jau ir uzsvēris, ka, pat ja Komisija izmanto pilnvaras rīkoties pēc sava ieskata attiecībā uz pārkāpumu procedūru sākšanu, uz šīm tiesībām nekādā gadījumā neattiecas juridiskie ierobežojumi, ,,kā noteikts Eiropas Kopienu Tiesas tiesu praksē, kas, piemēram, izvirza prasību, ka administratīvajām iestādēm jārīkojas konsekventi un godprātīgi, jāizvairās no diskriminācijas, jārīkojas atbilstīgi proporcionalitātes, vienlīdzības un likumiskās paļāvības principiem, kā arī jāievēro cilvēktiesības un pamatbrīvības";

F.   tā kā Komisija ir uzsvērusi, ka šī loma ir būtiska Eiropas pilsoņu interesēm, un ir atzinusi tiesiskuma nozīmīgumu šajā sakarā(3);

G.   tā kā Komisija apstiprina, ka tās iepriekšminētais 2002. gada 20. marta paziņojums nosaka tādus administratīvos aktus sūdzību iesniedzēju vajadzībām, kurus Komisija apņemas ievērot gadījumos, kad tā izskata sūdzību un novērtē attiecīgo pārkāpumu;

H.   tā kā ombuds uzskata, ka Komisijas nespēja izlemt par konkrētu nostāju attiecībā uz sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumiem ir kļūda pārvaldē;

I.   tā kā ombuda ieteikums Komisijai ir pēc iespējas ātrāk un rūpīgāk izskatīt sūdzību iesniedzēja sūdzību;

1.   atbalsta Eiropas ombuda ieteikumu Komisijai;

2.   uzsver, ka veidam, kādā Komisija izskata pilsoņu iesniegtās sūdzības, kurās ir atsauce uz dalībvalstu pieļautu Kopienas tiesību aktu pārkāpumu, vienmēr ir jābūt saskaņā ar labas pārvaldības principu;

3.   norāda, ka savā iepriekšminētajā 2002. gada 20. marta paziņojumā Komisija ir uzņēmusies noteiktas saistības attiecībā uz sūdzību par pārkāpumiem izskatīšanu;

4.   norāda, ka Komisija savā paziņojumā ir minējusi, ka parasti tā nolems, vai uzsākt pārkāpumu procedūru vai slēgt lietu, viena gada laikā no sūdzības reģistrēšanas datuma un ka tā rakstiski informēs sūdzības iesniedzēju gadījumos, kad šis laika ierobežojums tiks pārsniegts;

5.   apstiprina, ka grūtos un sarežģītos gadījumos Komisijas veiktām izmeklēšanām var būt vajadzīgs vairāk nekā viens gads; tomēr uzskata, ka viena gada ierobežojuma pārsniegšana ir attaisnojama tikai gadījumos, kad izmeklēšana tiešām turpinās;

6.   atzīmē, ka pašreizējā lietā attiecībā uz Vācijas valdības nespēju pienācīgi piemērot Darba laika direktīvu(4) Komisija plānoja izskatīt sūdzību, ņemot vērā savu priekšlikumu direktīvas grozījumam, un nolēma sagaidīt, kad tiks pabeigta ar citām Kopienas iestādēm risināmā diskusija par tās priekšlikumu;

7.   atgādina, ka priekšlikums tika iesniegts 2004. gada septembrī un ka nekas neliecina, ka Komisija kopš tā laika ir veikusi turpmākus pasākumus, lai turpinātu savu izmeklēšanu;

8.   atzīmē, ka tā vietā, lai pieņemtu vienu no diviem iespējamiem lēmumiem ‐ uzsākt oficiālu pārkāpumu procedūru vai slēgt lietu ‐ Komisija atturējās veikt jebkādu turpmāku rīcību attiecībā uz savu izmeklēšanu;

9.   uzskata, ka Kopienas tiesību aktos nav paredzēta iespēja neņemt vērā pašreizējos tiesību aktus un spriedumus, pamatojoties uz to, ka tiek izskatīti jauni noteikumi; norāda, ka Komisija arī nespēja izskatīt sūdzībā minētos jautājumus, kas neattiecas uz ierosinātajām piemērojamās direktīvas izmaiņām;

10.   apzinās, ka Komisijai ir zināma rīcības brīvība attiecībā uz visiem posmiem sūdzību un pārkāpumu procedūru pārvaldībā, jo īpaši attiecībā uz lietas nodošanu izskatīšanai Tiesā, taču norāda, ka EK līguma 226. pants nosaka, ka Komisijai ir jāierosina pirmstiesas posms, ja tā uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi Līgumā noteiktās saistības;

11.   uzskata, ka uz rīcības brīvību arī attiecas juridiskie ierobežojumi, ko paredz administratīvo tiesību aktu vispārīgie principi, kā noteikts Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā, un ka šīs pilnvaras nedrīkst pārsniegt robežas, ko Komisija pati noteikusi iepriekšminētajā 2002. gada 20. marta paziņojumā;

12.   atkārtoti pauž bažas par nepamatotu un pārmērīgi ilgu laiku ‐ bieži vairāku gadu garumā ‐, kas Komisijai vajadzīgs, lai īstenotu un noslēgtu pārkāpumu procedūras, un neapmierinātību par to, ka dalībvalstis bieži neievēro Tiesas lēmumus; uzskata, ka tas apdraud Kopienas tiesību aktu formulēšanas uzticamību un saskaņotu piemērošanu un diskreditē ES mērķus;

13.   vēlreiz uzsver dalībvalstu galveno lomu, pareizi īstenojot Kopienas tiesību aktus, un uzsver to, ka praktiskā piemērošana ir izšķiroša, lai pastiprinātu Eiropas Savienības saistības pret saviem pilsoņiem;

14.   lūdz Komisijai iesniegt sarakstu, uzskaitot dalībvalstis, kuru tiesību akti neatbilst visiem Darba laika direktīvas noteikumiem, un norādot pasākumus, ko tā veic šajā sakarā; mudina Komisiju saskaņā ar savām prerogatīvām nekavējoties rīkoties visos gadījumos un visās dalībvalstīs, kurās direktīvas transponēšana vai piemērošana neatbilst likumdevēja un Eiropas Kopienu Tiesas noteikumiem;

15.   mudina Komisiju nekavējoties izanalizēt jauno Vācijas tiesību aktu, kas tika pieņemts 2004. gada 1. janvārī un stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, lai noteiktu, vai tas ir saskaņā ar visiem Darba laika direktīvas noteikumiem un piemērojamajiem Tiesas spriedumiem; uzsver, ka Komisijai ir jāpārbauda šīs direktīvas īstenošanas apstākļi;

16.   atzīmē, ka Komisija ir nesen pārskatījusi savas pamatnostādnes par pārkāpumu procedūrām; no šī dokumenta saprot, ka vispirms pastāvīgajiem pārstāvjiem un dalībvalstīm tiks iesniegts lēmumu saraksts un ka preses paziņojumi par pieņemtajiem pārkāpumu lēmumiem var tikt publicēti oficiālās pieņemšanas dienā; tomēr līdz šim nav informēts nedz Parlaments, nedz tā atbildīgās komitejas;

17.   atkārtoti un steidzami aicina Komisiju pilnībā informēt visos procedūras posmos Parlamentu un īpaši tā Lūgumrakstu komiteju par lēmumiem attiecībā uz pārkāpumu dokumentiem;

18.   uzsver, ka saskaņā ar EK līguma 230. pantu Parlaments ir tiesīgs uzsākt tiesvedību Eiropas Kopienu Tiesā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Padome un Komisija, un ka Parlaments atbilstīgi Līguma 201. pantam ir pilnvarots kontrolēt Komisijas darbības;

19.  turklāt mudina visas dalībvalstis ņemt vērā iepriekšminēto un pilnībā piemērot visus noteikumus attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā, pamatojoties uz principu, saskaņā ar kuru šaubu gadījumā ir jāizvēlas strādājošo veselībai un drošībai labvēlīgākā interpretācija (in dubbio pro operario);

20.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas ombudam.

(1) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp. (2) OV C 244, 10.10.2002., 5. lpp. (3) Komisijas 2002. gada 11. decembra paziņojums "Labāka Kopienas tiesību aktu piemērošanas uzraudzība"(COM(2002)0725). (4) Direktīva 2003/88/EK, ar kuru tika atcelta un aizstāta Direktīva 93/104/EK (OV L 299, 18.11.2003, 9. lpp.).