Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2621(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0377/2008

Debates :

PV 03/09/2008 - 15
CRE 03/09/2008 - 15

Balsojumi :

PV 04/09/2008 - 7.5
CRE 04/09/2008 - 7.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0406

Pieņemtie teksti
PDF 229kWORD 79k
Ceturtdiena, 2008. gada 4. septembris - Brisele
Mātes un bērna veselības uzlabošana
P6_TA(2008)0406RC-B6-0377/2008

Eiropas Parlamenta 2008. gada 4. septembra rezolūcija par situāciju attiecībā uz māšu mirstību saistībā ar gaidāmo ANO augsta līmeņa sanāksmi par Tūkstošgades attīstības mērķiem, kas notiks 2008. gada 25. septembrī

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2000. gada septembrī ANO augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtos Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM),

–   ņemot vērā Eiropadomes jūnija sanāksmē pieņemto ES rīcības programmu TAM sasniegšanai un tajā norādītos starpposma mērķus 2010. gadam,

–   ņemot vērā augsta līmeņa sanāksmi par Tūkstošgades attīstības mērķiem, kas 2008. gada 25. septembrī notiks ANO mītnē, Ņujorkā,

–   ņemot vērā Komisijas ziņojumu "ES Tūkstošgades attīstības mērķi 2000-2004" (SEC(2005)456),

–   ņemot vērā 2004. gada 16.-17. decembra Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kurā pausta Eiropas Savienības pilnīga apņemšanās pildīt tūkstošgades attīstības mērķus un īstenot saskaņotu politiku,

–   ņemot vērā ANO 1959. gada 20. novembra Deklarāciju par bērna tiesībām, ar kuru saskaņā "[bērnam] un viņa mātei nodrošināma īpaša kopšana un aizsardzība, arī pirms un pēc dzemdībām", un ANO 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām, ar kuru saskaņā parakstītājvalstīm jānodrošina "mātēm pienācīgus pakalpojumus veselības aizsardzībā pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodā",

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei "Dzimumu līdztiesība un sieviešu lomas pastiprināšana attīstības sadarbībā" (COM(2007)0100),

–   ņemot vērā Āfrikas un ES kopējo stratēģiju, kas pieņemta 2007. gada Lisabonas ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmē,

–   ņemot vērā 2008. gada 13. marta rezolūciju par dzimumu līdztiesību un sieviešu lomas pastiprināšanu attīstības sadarbībā(1),

–   ņemot vērā 2005. gada 12. aprīļa rezolūciju par Eiropas Savienības lomu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM)(2) sasniegšanā un 2007. gada 20. jūnija rezolūciju par Tūkstošgades attīstības mērķiem ‐ pusceļš(3),

–   ņemot vēra 2005. gada 17. novembra rezolūciju par Āfrikas attīstības stratēģiju(4) un 2007. gada 25. oktobra rezolūciju par ES un Āfrikas pašreizējām attiecībām(5),

–   ņemot vērā ANO ceturtās Pasaules sieviešu konferences Pekinā 1995. gada septembrī pieņemto deklarāciju un rīcības platformu, kā arī sekojošajās ANO Pekina +5 un Pekina+10 īpašajās sesijās attiecīgi 2000. gada 10. jūnijā un 2005. gada 11. martā pieņemtos rezultātu dokumentus attiecībā uz turpmāko rīcību un iniciatīvām, lai īstenotu Pekinas deklarāciju un rīcības platformu,

–   ņemot vērā Padomes un Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju kopīgo paziņojumu, ko pieņēma Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgajā sanāksmē par Eiropas Savienības attīstības politiku: "Eiropas konsenss" (Eiropas konsenss par attīstību)(6), un ņemot vērā Eiropas konsensu par humāno palīdzību(7);

–   ņemot vērā ANO Iedzīvotāju fonda 2005. un 2006. gada ziņojumus par pasaules iedzīvotāju stāvokli, kuru nosaukumi ir "Apsolītā līdztiesība: Dzimumu vienlīdzība, reproduktīvā veselība un Tūkstošgades attīstības mērķi" (2005) un "Cerību ceļi. Sievietes un starptautiskā migrācija" (2006),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (Attīstības sadarbības instruments (DCI))(8),

–   ņemot vērā Protokolu par sieviešu tiesībām Āfrikas hartai par cilvēka un tautas tiesībām, kas pazīstams arī kā "Maputu protokols", kas stājās spēkā 2005. gada 25. novembrī un Āfrikas Savienības 2006. gada septembra veselības ministru sanāksmes ārkārtas sesijā pieņemto Maputu rīcības plānu, lai uzsāktu īstenot kontinenta politikas pamatnostādnes 2007.–2010. gadam seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes un tiesību jomā,

–   ņemot vērā 1994. gada septembrī Kairā notikušo ANO starptautisko konferenci par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD), tajā pieņemto galīgo rīcības programmu, kā arī turpmākos 1999. gadā pieņemtos dokumentus, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma Kairā un piecās īpašās sesijās par turpmākiem pasākumiem, īstenojot 1999. gadā pieņemto rīcības programmu (ICPD+5),

–   ņemot vērā Briseles rīcības programmu un ieteikumus veselības jomā ilgtspējīgai attīstībai, kurus Briselē 2007. gada oktobrī pieņēma Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas veselības ministru pirmajā sanāksmē,

–   ņemot vērā ANO Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kurš ir spēkā kopš 1976. gada 3. janvāra, jo īpaši šā pakta 12. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas vispārējo komentāru Nr. 14 par ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 12 pantu ("Tiesības uz augstāko iespējamo veselības aprūpes līmeni"),

–   ņemot vērā ANO Konvenciju par sieviešu visa veida diskriminācijas novēršanu, kas stājās spēkā 1981. gada 3. septembrī,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā mātes veselība ir TAM joma, kurā panākta vismazākā attīstība, un tādēļ 5. TAM ir viens no tiem mērķiem, ko, visticamāk, neizdosies sasniegt līdz 2015. gadam, jo īpaši Āfrikā dienvidos no Sahāras tuksneša un Dienvidāzijā;

B.   tā kā katru gadu vairāk nekā pusmiljons sieviešu mirst grūtniecības vai dzemdību laikā, un 99 % gadījumu tas notiek jaunattīstības valstīs; tā kā pēdējo 20 gadu laikā rādītāji Āfrikā dienvidos no Sahāras tuksneša tikpat kā nav uzlabojušies, māšu mirstībai šajā reģionā samazinoties par 0,1% gadā, un viena no katrām sešpadsmit sievietēm riskē ar to, ka zaudēs dzīvību grūtniecības vai dzemdību laikā; tā kā māšu mirstība ir visdramatiskākā nevienlīdzības izpausme veselības jomā pasaulē;

C.  tā kā papildus ģeogrāfiskai nevienlīdzībai pieredze un pētījumi māšu mirstības jomā liecina par ievērojamām māšu mirstības rādītāju atšķirībām atkarībā no pārticības, rases un tautības, dzīves vietas pilsētā vai laukos, izglītības līmeņa un pat lingvistiskā vai reliģiskā dalījuma valstīs, tai skaitā rūpnieciski attīstītajās valstīs, padarot šīs atšķirības par lielāko nevienlīdzības rādītāju visā sabiedrības veselības statistikas datu kopumā;

D.   tā kā G8 apstiprināja pasākumu kopumu veselības aprūpes jomā, ar kuru saskaņā apmācīs un pieņems darbā 1,5 miljonus veselības aprūpes darbiniekus Āfrikā un 80 % māšu nodrošinās apmācīta veselības aprūpes darbinieka palīdzību dzemdību laikā; tā kā šajā pasākumu kopumā cita starpā paredzēta apņemšanās palielināt veselības aprūpes darbinieku skaitu līdz 2,3 uz 1000 cilvēkiem 36 Āfrikas valstīs, kurās jūtams būtisks šo darbinieku trūkums; tā kā tomēr nav runas par 10 miljardiem ASV dolāru, kuri pēc pilsoniskās sabiedrības aktīvistu domām būtu nepieciešami, lai katru gadu glābtu sešu miljonu māšu un bērnu dzīvības;

E.   tā kā māšu mirstība un saslimstība ir ārkārtas veselības problēma pasaules mērogā ‐ katru gadu dzemdībās mirst aptuveni 536 000 sieviešu, turklāt vienai no katrām divdesmit sievietēm bijušas smagas komplikācijas, sākot no hroniskām infekcijām līdz tādām invaliditāti izraisošām traumām kā fistulas vai invaliditātei, kas saglabājas visu mūžu;

F.   tā kā nav nekāds noslēpums, kāpēc sievietes mirst grūtniecības un dzemdību laikā, jo māšu mirstības cēloņi tāpat kā līdzekļi to novēršanai ir skaidri un labi zināmi;

G.   tā kā māšu mirstības iemeslus var novērst, nodrošinot atbilstošu aprūpi mātēm, piekļuvi efektīviem kontracepcijas līdzekļiem, legāliem un drošiem abortiem;

H.   tā kā māšu mirstību var novērst, ieviešot ģimenes plānošanas metodes un palielinot piekļuvi tām, sniedzot un nodrošinot piekļuvi drošiem un kvalitatīviem māšu aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā un dzemdību komplikāciju gadījumos, kā arī uzlabojot sieviešu veselības stāvokli, uzturu un vietu sabiedrībā;

I.   tā kā šajā profilaktiskajā pieejā ir ietverta sieviešu un veselības aprūpes speciālistu apmācība, kas palīdz atpazīt grūtniecības un dzemdību komplikāciju simptomus un sameklēt piemērotu aprūpi, virkne piemērotu veselības iestāžu, kuras var sasniegt pieņemamā laika posmā, izmantojot pieejamo infrastruktūru un transporta līdzekļus, un piemērota aprūpe, kura pieejama šajās arī lauku apvidos ātri sasniedzamajās veselības iestādēs, kuru nodrošina apmācīts personāls ar efektīvu pārvaldi un kuras sniegšanai ir pieejama elektrība, ūdens un medikamenti;

J.   tā kā saskaņā ar vairākām starptautiskām cilvēktiesību saistībām, tai skaitā ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, pieļaujot novēršamu māšu nāvi, tiek pārkāptas sieviešu un nepilngadīgu meiteņu tiesības uz dzīvību un tā kā māšu mirstības un saslimstības iemesli var būt saistīti ar citu cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp viņu tiesībām uz augstāko sasniedzamo fiziskās un garīgās veselības aprūpi, kā arī tiesībām uz nediskriminēšanu attiecībā uz piekļuvi veselības pamataprūpei;

K.   tā kā tiesības uz pašnoteikšanos seksuālajā un reproduktīvajā jomā ietver tiesības noslēgt laulības, veidot ģimeni un labprātīgi veidot seksuālās attiecības, kā arī tiesības neciest no seksuālās vardarbības un ietekmes;

L.  tā kā valdībām ir pienākums vai nu pašām vai, uzticot to citiem, sniegt veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošinot iedzīvotāju tiesību uz veselību, un tā kā ir pasākumi situācijas uzlabošanai māšu veselības aprūpē, kurus var veikt pat valdības ar ierobežotiem līdzekļiem;

M.   tā kā māšu mirstības un dzemdību traumu pamatcēloņi visticamāk ir nevis praktiski vai strukturāli, bet visdrīzāk liecina par zemo vērtību un statusu, kas tiek piešķirts sievietēm, kuras kopumā ir sabiedrības neaizsargātākā daļa, un tā kā tiek atzīts, ka valstīs ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni tiek novērots, ka jo augstāks ir sievietes statuss sabiedrībā, jo zemāks ir māšu mirstības rādītājs;

N.   tā kā sievietes grūtniecības un dzemdību laikā ir īpaši neaizsargātas dažādu diskriminācijas veidu dēļ, kuru skaitā ir vīriešu un sieviešu nevienlīdzība ģimenē, tradicionālās paražas, kas apdraud sievietes, vardarbība pret sievietēm, tradīcijas neļaut sievietēm kontrolēt savu reproduktīvo veselību un reproduktīvo tiesību izmantošanu, atteikšanās no jaundzimušām meitenēm un stereotipi par sievietēm kā galvenokārt tikai mātēm un aprūpētājām; tā kā Konvenciju par sieviešu visa veida diskriminācijas novēršanu (CEDAW) ir ratificējušas visas ES dalībvalstis;

O.   tā kā ANO Ģenerālā asambleja, kā vispārēju starptautiskās sabiedrības Tūkstošgades mērķi, ir iekļāvusi "vispārēju piekļuvi reproduktīvai veselībai līdz 2015. gadam" Tūkstošgades attīstības mērķu sarakstā 5. TAM, lai samazinātu māšu mirstību;

P.   tā kā starptautiskā sabiedrība starptautiskajā konferencē par iedzīvotājiem un attīstību apņēmās piešķirt papildu līdzekļus, nosakot "reproduktīvo veselību" (tai skaitā ģimenes plānošanu un veselības aprūpes pakalpojumus mātēm) par galveno prioritāti starptautiskās attīstības centienos;

Q.   tā kā kopējais līdzekļu devēju piešķirtais finansējums ģimenes plānošanai nevis tiek palielināts, bet ir daudz mazāks par atbalstu 1994. gadā, samazinoties no 723 miljoniem dolāru 1995. gadā līdz 442 miljoniem dolāru 2004. gadā dolāru absolūtā izteiksmē;

R.   tā kā ES ir regulāri un konsekventi (pēdējo reizi iepriekš minētajā ES rīcības programmā TAM sasniegšanai) paudusi apņemšanos sasniegt 5. TAM noteikto rādītāju;

S.   tā kā par spīti šai smagajai problēmai un cilvēktiesību pārkāpumiem, māšu veselības aprūpe starptautiskajā dienas kārtībā ierindojas tālu aiz pasākumiem atsevišķu slimību apkarošanai un tā rezultātā māšu mirstības jautājums ir kļuvis margināls, savukārt augstā HIV izplatības līmeņa dēļ darbs pie māšu mirstības un saslimstības samazināšanas ir apstājies vai pasliktinājies;

1.   pauž spēcīgas bažas par faktu, ka māšu mirstība (5. TAM) ir vienīgais TAM, uz kuru attiecībā rādītāji, jo īpaši Āfrikā dienvidos no Sahāras tuksneša un Dienvidāzijā, ne tikai nav uzlabojušies kopš 2000. gada, bet ir tādi paši kā pirms divdesmit gadiem;

2.   atzīmē, ka līdztekus izglītībai iespēju sniegšana sievietēm ievērojami veicina 5. TAM (mātes veselība) īstenošanas uzlabošanu;

3.   aicina Padomi un Komisiju pirms ANO augstākā līmeņa sanāksmes par TAM sarindot darbības prioritāšu secībā, lai sasniegtu 5. TAM (mātes veselības uzlabošana);

4.   aicina Padomi un Komisiju samazināt atšķirību starp māšu mirstības rādītājiem rūpnieciski attīstītajās un jaunattīstības valstīs, palielinot ieguldījumus un darbības veselības aprūpes personāla cilvēkresursu uzlabošanai un piešķirot lielākus līdzekļus un stingrāk apņemoties stiprināt veselības aprūpes sistēmas un pamata veselības aprūpes infrastruktūras, tai skaitā piešķirot līdzekļus kontrolei, uzraudzībai, pamata sabiedrības veselības pakalpojumiem, vietējās kopienas darbībām un citu nepieciešamu atbalsta funkciju izpildei;

5.   aicina Padomi un Komisiju pastiprināt centienus, lai izskaustu novēršamu māšu mirstību un saslimstību, izstrādājot "ceļvežus" un rīcības plānus, tos īstenojot un regulāri novērtējot, lai samazinātu globālo māšu mirstības un saslimstības nastu, un attiecībā uz tiem ievērot ilgtspējīgu pieeju, kas balstās uz taisnīgumu, sistemātiskumu un cilvēktiesībām un ko pienācīgi atbalsta un veicina ar stingriem institucionāliem mehānismiem un finansējumu;

6.   aicina Padomi un Komisiju saistībā ar primāro aprūpi paplašināt mātes veselības pakalpojumu sniegšanas jomu, balstoties uz koncepciju, ka jāsniedz sievietei iespēja izvēlēties, pamatojoties uz informāciju, kā arī izglītojot par drošu mātes stāvokli, un galveno vērību pievēršot efektīvai pirmsdzemdību aprūpei, mātes uztura programmām, piemērotai palīdzībai dzemdībās, kurā izvairās pārmērīgi izmantot ķeizargriezienus un sniedz neatliekamu palīdzību sarežģītos gadījumos, dienestiem, kas izskata ar grūtniecības, dzemdību un abortu komplikācijām saistītus jautājumus, kā arī pēcdzemdību aprūpei un ģimenes plānošanai;

7.   aicina Padomi un Komisiju veicināt piekļuvi vispusīgai informācijai un pakalpojumiem seksuālās un reproduktīvās veselības jomā visām sievietēm;

8.   aicina Padomi un Komisiju izstrādāt jaunus un pilnveidot jau iedibinātos rādītājus un standartus, lai samazinātu māšu mirstību (arī izmantojot oficiālās attīstības palīdzības finansējumu), un izveidot uzraudzības un pārskatatbildības mehānismus, kas varētu sekmēt pastāvīgu pašreizējo politikas jomu un programmu uzlabojumu;

9.   aicina Padomi un Komisiju nodrošināt to, ka reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumi ir tādi, kurus var atļauties, kuri ir pieejami un kuriem ir augsta kvalitāte, kā arī piešķirt visus iespējamos līdzekļus politikai un programmām, kas risina māšu mirstības problēmu;

10.   aicina Padomi un Komisiju nodrošināt ticamu un savlaicīgu datu apkopojumu, pēc kura vadīties, īstenojot pasākumus māšu mirstības un saslimstības novēršanai;

11.   aicina Padomi un Komisiju nodrošināt apmācību, veikstpējas palielināšanu un infrastruktūru pietiekamam skaitam apmācītu dzemdību speciālistu un radīt visām grūtniecēm piekļuvi šādiem speciālistiem, kā arī nodrošināt to, ka šis mērķis/ rezultāts tiek ietverts "ceļvežos" un valstu rīcības plānos;

12.   aicina valsts veselības programmās proporcionāli palielināt tādas darbības kā HIV noteikšana pirms grūtniecības un tās laikā, ar HIV inficētu grūtnieču antiretrovirāla ārstēšana un HIV profilakses pasākumi, piemēram, informācijas kampaņas un izglītošana;

13.   mudina ES paturēt vadošo lomu centienos atbalstīt tiesības uz seksuālo un reproduktīvo veselību, turpinot tādā pašā apjomā finansēt starptautiskās konferences par iedzīvotājiem (ICPD) rīcības programmas īstenošanu, un pauž nožēlu par faktu, ka, lai gan Āfrikā dienvidos no Sahāras tuksneša ir augstākie māšu mirstības rādītāji, tur ir arī zemākais kontraceptīvo līdzekļu izmantošanas rādītājs pasaulē (19%) un 30% no visām mātēm šajā reģionā mirst nedrošu abortu dēļ;

14.   uzskata, ka, lai līdz 2015. gadam sasniegtu TAM mērķus par vispārēju piekļuvi reproduktīvai veselībai, ES finansējuma apjoms ir jāpalielina, jo pretējā gadījumā sievietes turpinās mirt grūtniecības un ar to saistītu iemeslu dēļ;

15.   aicina Padomi un Komisiju izstrādāt programmas un politiku, lai saistībā ar veselību ietekmējošiem pamatfaktoriem risinātu būtiskus jautājumus māšu mirstības novēršanai, piemēram, attiecībā uz līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā par veselības jautājumiem, informāciju par seksuālo un reproduktīvo veselību, lasīt- un rakstītprasmi, uzturu, nediskriminēšana un sociālās normas, kas atrodas dzimumu līdztiesības pamatā;

16.   aicina Komisiju un Padomi turpināt darbu pie māšu mirstības samazināšanas, aktīvi iesaistīties tādos forumos pasaulē kā "Countdown to 2015", lai apmainītos ar paraugpraksi attiecībā uz programmām un politikām šajā jomā un veicinātu to, ka uzlabojuma temps tiek saglabāts;

17.   mudina ES dalībvalstis neizvairīties no apņemšanās piešķirt finansējumu TAM, tai skaitā 5. TAM, izpildei un aicina Padomes prezidentūru uzņemties vadību un rādīt piemēru, nodrošinot to, ka ir pieejams pietiekams, prognozējams finansējums un ka tiek pieliktas lielākas pūles, lai glābtu dzīvības;

18.   atgādina ES dalībvalstu saistības līdz 2015. gadam sasniegt OAP/NKI 0,7 % līmenī un aicina tās dalībvalstis, kuras pašreiz atpaliek no šā rādītāja, daudzkāršot centienus;

19.   aicina tās valstis, kuras vēl nav ieviesušas tādu bīstamu darbību un tradīciju aizliegumu kā sieviešu dzimumorgānu apgraizīšana, veikt attiecīgus pasākumus un šajā jautājumā atbalstīt informācijas kampaņas;

20.   lūdz Komisiju nodrošināt to, ka TAM nolīgumi galvenokārt tiek slēgti veselības un izglītības sektoros;

21.   pauž nožēlu par kontracepcijas līdzekļu izmantošanas aizliegumu, ko propagandē baznīcas, jo prezervatīvu lietošana ir ļoti svarīga, lai izsargātos no slimībām un nevēlamas grūtniecības;

22.   nosoda ASV pieņemto noteikumu, kurš liedz ārvalstu NVO, kas saņem ASV Starptautiskās attīstības aģentūras USAID finansējumu ģimeņu plānošanas nolūkiem, izmantot savu, ne ASV, finansējumu, lai nodrošinātu legāla aborta pakalpojumus, medicīniskas konsultācijas vai nosūtījumus aborta veikšanai;

23.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Parlamentu savienībai un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejai.

(1) P6_TA(2008)0103.
(2) OV C 33 E, 9.2.2006., 311. lpp.
(3) OV C 146 E, 12.6.2008., 232. lpp.
(4) OV C 280 E, 18.11.2006., 475. lpp.
(5) P6_TA(2007)0483.
(6) OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.
(7) OV C 25, 30.1.2008., 1. lpp.
(8) OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika