Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumus "ES kravu pārvadājumu programma ‐ kravas pārvadājumu efektivitātes, integrācijas un ilgtspējības uzlabošana Eiropā" (COM(2007)0606), "Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāns" (COM(2007)0607), "Ceļā uz dzelzceļa tīklu, kurā prioritāte ir kravu pārvadājumiem" (COM(2007)0608) un "Par daudzgadu līgumiem dzelzceļa infrastruktūras kvalitātes jomā" (COM(2008)0054),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kravu pārvadājumu loģistika Eiropā ‐ ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors" (COM(2006)0336),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas dzelzceļa kontroles, vadības un signalizācijas sistēmas ERTMS/ETCS izvietošanu (COM(2005)0298),

–   ņemot vērā 2007. gada 29.–30. novembra/3. decembra Padomes secinājumus par Komisijas paziņojumu "Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāns", kā arī 2008. gada 7. aprīļa Padomes secinājums par Komisijas paziņojumu "Ceļā uz dzelzceļa tīklu, kurā prioritāte ir kravu pārvadājumiem",

–   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu "Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru" (COM(2007)0551),

–   ņemot vērā 2007. gada 5. septembra rezolūciju par kravu pārvadājumu loģistiku Eiropā ‐ ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošo faktoru(1),

-   ņemot vērā 2008. gada 9. jūlija rezolūciju par tēmu "Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru"(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0326/2008),

A.   tā kā transporta nozare ES rada teju 30 %, bet pilsētās ‐ pat 40 % CO2 emisiju, tā kā CO2 emisijas laikā starp 1990. un 2005. gadu ir palielinājušās par 26 %, neraugoties uz dažiem centieniem tehnisko uzlabojumu un jauninājumu jomā, savukārt citās nozarēs ar nozīmīgiem ieguldījumiem (kas mērāmi miljardos euro) ir izdevies panākt šo emisiju samazināšanos par 10 %;

B.   tā kā ilgtspējīgi un efektīvi kravu pārvadājumi Eiropā ir ļoti svarīgi, lai veidotu sekmīgu un konkurētspējīgu ekonomiku, apmierinātu patērētāju vajadzības, radītu ievērojamu daudzumu darbavietu, kā arī sekmētu Eiropas iedzīvotāju labklājību;

C.   tā kā saskaņā ar prognozi Komisijas Baltajā grāmatā "Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks pieņemt lēmumu" (COM(2001)0370) laika posmā no 2000. līdz 2020. gadam paredzams kravu pārvadājumu apjoma pieaugums par 50 % (tonnkilometros), un tā kā kravu pārvadājumi laikā no 1995. līdz 2005. gadam jau palielinājušies par 30 % straujāk nekā iekšzemes kopprodukts; tā kā transporta nozares izaugsmi lielākoties sekmēja straujāks autotransporta un gaisa transporta pārvadājumu pieaugums, salīdzinot ar citiem transporta veidiem;

D.   tā kā ilgtspējīgi un efektīvi risinājumi loģistikas un dzelzceļa kravu pārvadājumu sistēmu jomā, kā arī visu transporta veidu iesaistīšana vairākveidu pārvadājumu sistēmā sniedz ne tikai saimnieciskus un drošības uzlabojumus, bet arī atbilst tiem Eiropas Savienības mērķiem klimata pārmaiņu un energotaupības jomā, kuri jāsasniedz laika posmā līdz 2020. gadam;

E.   tā kā šo uzdevumu izpildei ES un dalībvalstīm būtu jāizvirza noteiktas saskaņotas prioritātes, resursi jākoncentrē ierobežotam skaitam pasākumu kravu pārvadājumu ilgtspējas un vairākveidu pārvadājumu jomā un jāņem vērā paaugstināta riska reģioni, jo budžeta resursi šobrīd ir nepietiekami;

F.   tā kā būtu labāk jāattīsta Eiropas transporta koridoru tīkls, balstoties uz jau pastāvošajiem tīkliem, esošajām struktūrām un tehnoloģijām, kā arī attiecībā uz visiem kravu pārvadājumu veidiem integrējot arī "zaļos" transporta koridorus ar to tālejošajiem ilgtspējīgajiem vides kritērijiem;

G.   tā kā minētajam Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plānam jāveicina kravu pārvadājumu darbība Eiropā un ārpus tās gan visu Eiropas uzņēmumu, gan Eiropas kopējās konkurētspējas labā;

1.   uzsver, ka Eiropas kravu pārvadājumu sistēmām ir jāveic steidzami uzdevumi, lai palielinātu Eiropas kravu pārvadājumu efektīvu integrāciju un ilgtspējību, sniedzot lielāku ieguldījumu mobilitātes un energoefektivitātes uzlabošanā, degvielas patēriņa, piesārņojošu vielu emisiju un ārējo izmaksu samazināšanā, un tāpēc atzinīgi vērtē iepriekš minētos Komisijas paziņojumus un Padomes secinājumus; mudina Komisiju, dalībvalstis un nozari nākotnē atbalstīt tādu kravu pārvadājumu politiku, kura mobilitātes, vides, klimata, tautsaimniecības, drošības un sociālo vajadzību ziņā būtu ilgtspējīgāka, veicinot arvien efektīvāku loģistikas sistēmu izmantošanu pakāpeniskajā integrācijā, kas paplašinātajā Eiropas Savienībā tiek īstenota attiecībā uz prioritārajiem pārrobežu dzelzceļa kravu koridoriem, mezglu punktiem un parastajiem tīkliem, kā arī veicinot principu "maksā izmantotājs" un "maksā piesārņotājs" attiecināšanu uz visiem transporta veidiem;

2.   atbalsta Komisijas viedokli par to, ka vairākveidu pārvadājumu kombinēšana un intermodalitāte ir galvenie nosacījumi, lai attīstītu ilgtspējīgus un efektīvus kravu pārvadājumus Eiropā;

3.   tomēr konstatē, ka ES pilnvaras un līdzekļi attiecībā uz kravu pārvadājumu tirgus uzlabošanu ir ierobežoti; atzīmē, ka tīkla svarīgākos posmus jau šobrīd izmanto pilnībā; tāpēc mudina par galvenajiem Eiropas dzelzceļa kravu koridoriem atbildīgos transporta ministrus pievērsties jautājumam par ieguldījumiem infrastruktūrā un vienoties vismaz par valstu ieguldījumu plānu saskaņošanu attiecībā uz šiem koridoriem;

4.   pauž pārliecību, ka attiecībā uz kravu pārvadājumu loģistiku pilsētās ir nepieciešama īpaša pieeja; cer, ka diskusijas par jau minēto pilsētu mobilitātei veltīto Zaļo grāmatu un Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plānu varētu nodrošināt labas prakses apmaiņu starp pilsētām, lai rastu ilgtspējīgus kravu pārvadājumu risinājumus pilsētās;

5.   tāpēc pieprasa, lai Komisija vēlākais līdz 2008. gada beigām ierosina programmu par sadarbības stiprināšanu starp dalībvalstīm, kuras atbildīgas par projektiem šajā jomā, un lai Komisija sekmē un izvērtē risinājumus, kā pārvarēt pašreizējos kavēkļus, pievēršot īpašu uzmanību kravu pārvadājumiem un ņemot vērā loģistikas nozares sniegto pievienoto vērtību;

6.   atbalsta ierosinājumu par kravu pārvadājumiem paredzētu transporta tīklu, tā vajadzībām izmantojot pašreizējos tradicionālos transporta tīklus, kuri kļūst arvien pieejamāki, pateicoties sasniegumiem attiecībā uz ātrgaitas vilcieniem;

7.   uzsver, ka dzelzceļa kravu tīkli būtu jābalsta uz tirgus vajadzībām visvairāk piemērotajiem kravu koridoriem, ņemot vērā esošos ERTMS (Eiropas dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēma) koridorus un TEN-T (Eiropas transporta) tīklu (t.i. nepieciešamības gadījumā to paplašinot, lai iekļautu īpašas teritorijas, kurās rodas liela apjoma satiksmes plūsma, piemēram, ostas); uzskata, ka vietās, kur tas vēl nav izdarīts, ir jāieceļ "koridoru augsta līmeņa koordinatori"; aicina par ERTMS sistēmu atbildīgo Eiropas Dzelzceļa aģentūru nodrošināt šo maršrutu savstarpējo izmantojamību;

8.   sagaida, ka Komisija atbilstoši ES tiesību aktiem, saviem mērķiem un automatizētām transporta sistēmām definēs "zaļos koridorus" kā mobilitātes un vairākveidu pārvadājumu kombinēšanas paraugprojektus kravu plūsmas novirzīšanai uz videi draudzīgiem transporta veidiem un attiecībā uz vispārējā negadījumu skaita, pārliekas noslogotības, trokšņa, vietēja mēroga toksiska un netoksiska piesārņojuma, CO2 emisiju, izmantotās zemes apjoma un enerģijas patēriņa samazināšanu, kā arī atjaunojamo enerģijas avotu (jo īpaši vēja un saules enerģijas) izmantošanas palielināšanu;

9.   šajā sakarā mudina Komisiju un dalībvalstis piedāvāt spēcīgākus stimulus, lai uzlabotu visu transporta veidu ekoloģisko efektivitāti un veicinātu transporta veidu efektīvākās kombinācijas, tādējādi panākot iespējami mazāku ietekmi uz vidi, jo īpaši "zaļajos koridoros";

10.   ierosina atbalstīt reģionālās plānošanas, ražošanas procesu un tirgus struktūru integrāciju pat līdz vispārējai satiksmes intensitātes samazināšanai, kā arī veicināt īsākus maršrutus un pielāgotus braukšanas ātrumus kravu pārvadājumos; uzskata, ka kravu pārvadājumos vajadzētu izvairīties no laikietilpīgās un energoietilpīgās "brauc un stāvi" satiksmes, lietojot datorizētu braukšanas ātruma saskaņošanu;

11.   par prioritāti uzskata spēkā esošo tiesību aktu pienācīgu īstenošanu un nostiprināšanu attiecībā uz bīstamu un piesārņojošu kravu pārvadājumiem;

12.   rosina Komisiju un dalībvalstis pasteidzināt paraugprakses apmaiņu pārrobežu paaugstināta riska kalnu reģionos un aglomerācijās, kā arī pilsētās, ņemot vērā ierosinājumus minētajā rezolūcijā par mobilitāti pilsētās, kā arī pieredzi, kas gūta CIVITAS programmā par tīrāku un labāku transportu pilsētās, pastiprinot loģistikas aspektu;

13.   prasa Komisijai ES līdzfinansējumu galvenokārt izmantot dzelzceļa infrastruktūras, vairākveidu pārvadājumu mezglu punktu un visu citu kravu pārvadājumu veidu efektivitātes;

14.   aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā 2009. gadā gaidāmo Eiropas Savienības budžeta pārskatīšanu un jau sākt apsvērt transporta nozares vietu šajā budžetā, lai nepieļautu pagātnes kļūdu atkārtošanos un nodrošinātu pietiekamus nākotnes ieguldījumus stratēģiski svarīgā infrastruktūrā, tādējādi sekmējot to mērķu sasniegšanu, ko Eiropas Savienība sev izvirzījusi ilgtspējīgas attīstības un emisiju samazināšanas jomā;

15.   uzsver, ka efektīvam kravu transportam Eiropā ārkārtīgi svarīga ir savstarpēji savietojama ceļu nodevu sistēma;

16.   par svarīgu transporta infrastruktūras elementu uzskata labākus jūras un iekšējo ūdensceļu ostu savienojumus ar iekšzemes dzelzceļa un ceļu tīklu; uzsver iekšējo platformu un sauso doku svarīgo lomu;

17.  pauž pārliecību par iekšējo ūdensceļu iespējām saistībā ar kravu pārvadājumiem un aicina Komisiju nodrošināt NAIADES rīcības programmas atbilstošu īstenošanu attiecībā uz iekšējo ūdensceļu transporta veicināšanu Eiropā;

18.   uzsver, ka var elastīgi un ātri piesaistīt ieguldījumus iekšzemes termināliem, un tādējādi pārvarēt iespējamās sastrēgumu vietas kopējā vairākveidu pārvadājumu ķēdē;

19.   aicina piešķirt stratēģisku nozīmi stabilu vairākveidu pārvadājumu standartu ievērošanai vai ieviešanai attiecībā uz transportlīdzekļu, konteineru un termināļu izmēriem un svaru, lai novirzītu kravu pārvadājumu loģistiku uz dzelzceļu un ilgtspējīgiem ūdensceļiem, šādi samazinot infrastruktūras izmaksas;

20.   konstatē, ka bieži nav pietiekami standartizēti dažādie horizontālās tehnikas veidi, kam būtu jāsekmē vienkārša kravu pārkraušana no autotransporta dzelzceļa vagonos, kā arī pārkraušana gadījumos, kad jāveic pāreja no viena sliežu platuma uz citu; tāpēc prasa starptautiskajām un Eiropas iestādēm standartizēt šos tehnikas veidus, lai panāktu lielāku efektivitāti un izmaksu samazināšanu; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir ātri pieņemt vairākveidu pārvadājumu kravas vienības pasaules standartu;

21.   aicina Komisiju pamatnostādnes attiecībā uz atbalstu vides jomā un atbalstu dzelzceļa transportam izstrādāt tā, lai tiktu atviegloti ieguldījumi ilgstspējīgos kravu pārvadājumos pa dzelzceļu; šajā sakarā uzsver, cik stratēģiski svarīgs ir līdzfinansējums attiecībā uz trokšņa samazināšanu arī tā rašanās vietā (kravas vagonu pārbūve), kā tas jau notiek saistībā ar ritošā sastāva aprīkošanu atbilstoši Eiropas dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmai;

22.   pauž pārliecību, ka infrastruktūras pārvaldība un pakalpojumu sniegšana jāveic pārrobežu līmenī, nediskriminējošā un pārredzamā veidā, lai varētu nodrošināt efektīvu, savstarpēji izmantojamu un netraucētu kravu loģistiku; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir turpināt pilnveidot iekšējo transporta tirgu attiecībā uz visiem transporta veidiem; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par "Eiropas jūras transporta telpas bez šķēršļiem" izveidi un atbalsta ierosinājumu par vienotu pārvadājumu dokumentu un "vienotu koordinācijas punktu" visiem transporta veidiem;

23.   uzsver, ka tikai veiksmīgi strādājošs kravas autopārvadājumu iekšējais tirgus var palīdzēt padarīt transportu efektīvāku un samazināt tukšbraucienu skaitu; aicina Komisiju strikti īstenot Eiropas tiesību aktus par starptautiskajiem kravas autopārvadājumiem un kabotāžu; atzīst, ka dalībvalstīm noteiktos apstākļos ir tiesības ierobežot kabotāžu, taču aicina Komisiju, pildot savus Līguma sarga pienākumus, stingri iebilst pret nesamērīgiem ierobežojumiem un sankcijām, kuras dažas dalībvalstis šajā sakarā piemēro ārzemju pārvadātājiem;

24.   mudina Komisiju daudzgadu līgumos dzelzceļa infrastruktūras kvalitātes jomā iekļaut pamatnoteikumus attiecībā uz Eiropas mēroga minimālajiem kvalitātes standartiem; iesaka dalībvalstīm līdzekļu piešķiršanu dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai, paplašināšanai un uzturēšanai saistīt ar šiem kvalitātes standartiem, un uzskatīt to par nedalāmu kopumu, lai šādi veicinātu efektivitāti un izmaksu samazinājumu;

25.  aicina Komisiju uzraudzīt un veicināt efektīvu un konsekventu paraugprakses piemērošanu attiecībā uz daudzgadu līgumiem dzelzceļa infrastruktūras kvalitātes jomā; aicina Komisiju pamatoties uz minēto paziņojumu COM(2008)0054 un izstrādāt veidu, kā ciešā sadarbībā ar infrastruktūras pārvaldītājiem veikt infrastruktūras pakalpojumu salīdzinošo novērtēšanu un svarīgāko darbības rādītāju publicēšanu;

26.  mudina Komisiju sagatavot stingrākus ierosinājumus attiecībā uz daudzgadu līgumiem dzelzceļa infrastruktūras kvalitātes un jaudas jomā (pamatojoties uz Direktīvas 2001/14/EK(3) 6. panta pašreizējās īstenošanas pārredzamu uzraudzību); šajā sakarā aicina Komisiju mudināt dalībvalstis īstenot šīs daudzgadu finansēšanas programmas, lai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem nodrošinātu finansiālu stabilitāti attiecībā uz nepieciešamajiem uzturēšanas un atjaunošanas darbiem (ieskaitot attiecīgu publisku finansējumu);

27.   aicina Komisiju atbalstīt projektus par ātrgaitas līniju daudzveidīgu izmantošanu, piemēram, nelielu kravu transportēšanai;

28.   iesaka Komisijai izveidot pārskatu par tiem preču vagoniem Eiropas Savienībā, kuri aprīkoti ar satelītnavigācijas līdzekļiem, lai tā pārbaudītu šo sistēmu savstarpējo pārrobežu izmantojamību un savietojamību ar jau esošām tehniskām sistēmām, ieviest jauno vagonu savstarpēji izmantojamu satelītnavigāciju un veicināt esošo vagonu aprīkošanu ar šādām sistēmām; atbalsta paraugprakses pārņemšanu attiecībā uz iekraušanas paņēmieniem, tādējādi vairākveidu pārvadājumu ķēdi no tās sākuma līdz pārkraušanas vai izkraušanas beigām veidojot tā, lai sekmētu visas nozares iespējami lielāko efektivitāti;

29.   uzsver, ka ir nepieciešams standartizēt un vienkāršot administratīvās procedūras kravu pārvadājumu tirgū iesaistītajās iestādēs, vienlaikus vienkāršojot muitas noteikumus un procedūras uz robežām; īpaši atzinīgi vērtē lēmumu par Eiropas jūras transporta telpas bez šķēršļiem izveidi, mudina Komisiju lūgt attiecīgās starptautiskās asociācijas un organizācijas vairākveidu pārvadājumiem izstrādāt vienotu dokumentu;

30.   uzsver, ka augstskolas nepiedāvā labas izglītības iespējas loģistikas jomā, tāpēc aicina dalībvalstis piešķirt pilnīgu prioritāti augstākajai izglītībai un tālākizglītībai loģistikas un kravu pārvadājumu nozarē;

31.   mudina Komisiju atbalstīt projektus, zinātnisko izpēti un darbības attiecībā uz standartizētām informācijas plūsmām, lai nodrošinātu dažādu transporta veidu integrāciju un savietojamību datu apstrādes līmenī;

32.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 187 E, 24.7.2008., 154. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0356. (3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksājumu iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju (OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp.).