Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā priekšsēdētāja, Padomes prezidentūras, kas pārstāv Eiropas Savienību, Kopējās ārējās un drošības politikas Augstā pārstāvja, Eiropas Komisijas, ANO Drošības padomes, Āfrikas Savienības, Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienības un Starptautiskās Frankofonijas organizācijas paziņojumus pēc valsts apvērsuma Mauritānijā,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja Rietumāfrikā Said Djinnit otro vizīti Mauritānijā kopš valsts apvērsuma,

–   ņemot vērā ĀS dibināšanas aktu, kurā nosodīts jebkurš mēģinājums ar spēku pārņemt varu,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā valsts apvērsums Mauritānijā notika 2008. gada 6. augustā, kad Mauritānijas prezidentu Sidi Mohamed Ould Cheikh Abdallahi gāza augsti stāvošu ģenerāļu grupa, kurus viņš bija atcēlis no amata tajā pašā dienā,

B.   tā kā starptautiskie novērotāji, tostarp novērotāji no Eiropas Savienības un konkrēti Eiropas Parlamenta nosūtītās vēlēšanu novērošanas misijas, uzskatīja par godīgām un pārredzamām 2006. gada novembrī un decembrī notikušās parlamenta vēlēšanas un 2007. gada janvārī notikušās senāta vēlēšanas, kā arī prezidenta Sidi Mohamed Ould Cheikh Abdallahi ievēlēšanu 2007. gada martā, garantējot šo vēlēšanu likumību,

C.   tā kā vairāk nekā divas trešdaļas Mauritānijas parlamenta deputātu ir parakstījuši atbalsta deklarāciju apvērsuma vadītājam Mohamed Ould Abdel Aziz un pārējiem ģenerāļiem; tā kā 2008. gada jūnijā likumdevēji nobalsoja par neuzticību, mudinot prezidentu Sidi Mohamed Ould Cheikh Abdallahi nekavējoties veikt izmaiņas viņa valdības sastāvā, tā kā 49 deputāti atkāpās no amata pēc tam, kad prezidents Sidi Mohamed Ould Cheikh Abdallahi iecēla 12 valdības ministrus, kuri bija strādājuši īpaši nepopulārā iepriekšējā režīma laikā,

D.   tā kā lēmumus par Mauritānijas politisko, ekonomisko un sociālo nākotni var pieņemt tikai ievēlētie tautas pārstāvji un tā kā demokrātija paredz līdzsvaru starp izpildvaru un likumdošanas varu, abām šīm varām gūstot labumu no likumīgām vēlēšanām,

E.   tā kā valsts apvērsums degradējoši iejaucas ekonomikā un sabiedrībā un tā kā attīstība ir labākā veiksmes un demokrātijas garantija,

F.   atzīstot panākumus, kas sasniegti attiecībā uz bēgļu atgriešanos un tiesību akta pieņemšanu, lai valstī atzītu verdzību par kriminālnoziegumu,

G.   tā kā ES no 10. Eiropas Attīstības fonda ir sniegusi palīdzību EUR 156 000 000 apmērā pārejai uz demokrātiju un "atbalsta programmai" laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam, papildinot jau esošo palīdzību un kopš 1985. gada piešķirtos EUR 335 000 000,

H.   tā kā Pasaules Banka ir apturējusi 175 000 000 ASV dolāru vērtu palīdzību Mauritānijai un tā kā šo maksājumu apturēšana skars 17 valsts projektus Mauritānijā, kā arī tās līdzdalību Pasaules Bankas reģionālajos projektos, konkrēti lauku attīstības, veselības, izglītības, infrastruktūras, un ceļu būves jomā,

I.   tā kā demokrātiska Mauritānija būtu stabilitātes centrs īpaši jutīgā apakšreģionā, kas ir iezīmīgs, no vienas puses, ar Salāfistu sludinātāju un kaujinieku grupas (GSPC), kas ir kļuvusi par Al-Qaeda, klātbūtni Sahārā pie ziemeļaustrumu robežas ar Alžīriju un Mali un, no otras puses, ar tuaregu sacelšanos,

J.   tā kā "konstitucionālajam rīkojumam", saskaņā ar kuru hunta nosaka savas pilnvaras un kurš ļauj izdodot pārvaldes dekrētus, nav nekāda juridiska pamata,

1.   nosoda militāro valsts apvērsumu, ko veica Mauritānijas ģenerāļi un kas ir otrais apvērsums šajā valstī triju gadu laikā, un ar ko ir pārkāpta konstitucionālā likumība un demokrātiskie un starptautiski apstiprinātie vēlēšanu rezultāti; pauž nožēlu par atpakaļ sperto soli, ņemot vērā būtiskos panākumus demokrātijas un tiesiskas valsts attīstībā pēdējo gadu laikā Mauritānijā; aicina pārtraukt pašreizējo politisko spriedzi Mauritānijā ar institucionālās sistēmas starpniecību, kas izveidota pārejas laikā uz demokrātiju, un cik vien drīz iespējams atjaunot konstitucionālo kārtību un civilo pārvaldi,

2.   prasa nekavējoties atbrīvot prezidentu Sidi Mohamed Ould Cheikh Abdallahi, kā arī premjerministru Yahya Ould Ahmed el-Waghef un pārējos valdības locekļus, kas joprojām atrodas mājas apcietinājumā dažādās valsts vietās;

3.   aicina pilnībā ievērot Mauritānijas prezidenta un parlamenta pilnvaru konstitucionālo likumību, kas paredz, ka prezidenta un parlamenta līdzāspastāvēšanas mehānismus un līdzsvaru starp izpildvaru un likumdošanas varu reglamentē konstitūcija, kuru var grozīt, lai nodrošinātu lielāku stabilitāti, vienīgi atbilstīgi tās noteikumiem pēc plašām debatēm, kurās piedalās visi politiskie spēki;

4.   uzskata, ka godīgām un atklātām debatēm starp galvenajiem politiskajiem spēkiem ir jānosaka konstitucionālās metodes un formas, kas vajadzīgas, lai apturētu krīzi;

5.   pauž gandarījumu par bēgļu atgriešanos, tiesību akta pieņemšanu, ar ko padara par kriminālnoziegumu verdzību, un tiesību akta priekšlikumu plašsaziņas līdzekļu liberalizācijai un pauž nožēlu par demokrātisku līdzekļu trūkumu, lai risinātu problēmas saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumu sekām, un 1990. gadā notikušajām represijām pret Mauritānijas melnādainajiem iedzīvotājiem, neskatoties uz prezidenta solījumiem izveidot izmeklēšanas komiteju;

6.   prasa, lai bēgļiem, kas ir atgriezušies Mauritānijā, tiktu atjaunotas viņu tiesības, atdodot viņiem atņemto īpašumu;

7.   prasa, lai Mauritānijas tautu, ko jau ir īpaši skārusi ekonomiskā un pārtikas krīze, neizmantotu kā ķīlnieci pašreizējā krīzē, un prasa Eiropas Komisijai ieviest atbalsta programmu pilsoniskajai sabiedrībai ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta starpniecību;

8.   pieņem zināšanai militārās huntas paziņojumu par jaunām prezidenta vēlēšanām, taču pauž nožēlu par to, ka pretēji huntai, kas bija pie varas no 2005. līdz 2007. gadam, nav bijušas nekādas apņemšanās nodrošināt neitralitāti vēlēšanās; prasa militārajiem spēkiem, kas ir pie varas, nekavējoties apņemties noteikt grafiku, lai atjaunotu demokrātiskās iestādes, sadarbībā ar politiskajiem spēkiem;

9.   atbalsta ĀF centienus, lai saprātīgi atrisinātu krīzi;

10.   prasa Komisijai uzsākt politisko dialogu atbilstīgi Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem un EK, ko parakstīja 2000. gada 23. jūnijā Kotonū(1) un grozīja 2005. gada 24. jūnijā Luksemburgā (Kotonū nolīgums) 8. pantam, lai atjaunotu konstitucionālo likumību, un informēt Parlamentu par šā dialoga rezultātiem, ja tas nav veiksmīgs , aicina no jauna aktivizēt Kotonū nolīguma 96. pantu, kas varētu novest pie palīdzības apturēšanas, izņemot pārtikas un humāno palīdzību;

11.   prasa Padomes prezidentūrai turpināt uzraudzīt politisko situāciju šajā valstī, cieši sadarbojoties ar Āfrikas Savienību, un garantēt ES valstspiederīgo drošību;

12.   prasa pēc iespējas drīzāk nosūtīt parlamentāriešu delegāciju, kas tiktos ar kolēģiem un piedāvātu atbalstu, lai apturētu krīzi;

13.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai un dalībvalstu valdībām, kā arī Āfrikas Savienības iestādēm, Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienībai, Starptautiskajai Frankofonijas organizācijai un ANO Drošības padomei.

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.