Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 3. panta 1. punkta q) apakšpunktu, kā arī 149. un 150. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu (COM(2007)0392) un ar to saistītos Komisijas dienestu darba dokumentus (SEC(2007)0931 un SEC(2007)0933),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā(1), kurā noteikts īpašs mērķis uzlabot skolotāju mācību kvalitāti un Eiropas dimensiju tajās (17. panta 2. punkta e) apakšpunkts),

–   ņemot vērā astoņas pamatprasmes, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumā Nr. 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā(2),

–   ņemot vērā 10 gadus ilgo darba programmu "Izglītība un apmācība 2010" un jo īpaši mērķi Nr. 1.1. "Skolotāju un pasniedzēju izglītības un apmācības uzlabošana"(3), kā arī attiecīgus kopējos starpposma ziņojumus par šā mērķa īstenošanas rezultātiem,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības daudzvalodības politiku un Komisijas augsta līmeņa grupas 2007. gada ziņojumu par daudzvalodību,

–   ņemot vērā Eiropadomes prezidentvalsts īpašās sanāksmes secinājumus 2000. gada 23. un 24. martā Lisabonā,

–   ņemot vērā Eiropadomes prezidentvalsts secinājumus 2002. gada martā Barselonā notikušajā sanāksmē, kurā noteica konkrētus mērķus uzlabot, cita starpā, skolotāju un pasniedzēju izglītību un apmācību,

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 5. maija secinājumus par paraugkritērijiem attiecībā uz Eiropas vispārējās un profesionālās izglītības vidējiem rādītājiem(4),

–   ņemot vērā Izglītības, jaunatnes un kultūras lietu padomes 2007. gada 15. un 16. novembra sanāksmē pieņemtos secinājumus un jo īpaši secinājumus par skolotāju izglītību(5),

–   ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) trīs gadu laikā izstrādāto Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījumu, kā arī šīs organizācijas 2005. gada ziņojumu "Skolotājiem ir nozīme: kā piesaistīt, izglītot un noturēt darbam skolā labus skolotājus",

–   ņemot vērā McKinsey & Co 2007. gada septembrī iesniegto ziņojumu "Kā pasaulē veiksmīgākās izglītības sistēmas kļūst par tādām",

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada februārī publicēto pētījumu "Pašreizējā situācija un fiziskās izglītības perspektīvas Eiropas Savienībā",

–   ņemot vērā 2007. gada 13. novembra rezolūciju par sporta nozīmi izglītībā(6),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0304/2008),

A.   tā kā augstas kvalitātes vispārējā un profesionālā izglītība daudzpusīgi veicina ne tikai darbavietu radīšanu un konkurētspēju un tā kā tā ir svarīga mūžizglītības sastāvdaļa;

B.   tā kā ir nepieciešamība izglītot indivīdus, lai viņi kļūtu saimnieciski patstāvīgi un informēti cilvēki, kas apzinās vienotas sabiedrības nozīmi, un tā kā izglītības kvalitāte ir izšķirošs faktors, lai globalizācijas apstākļos Eiropas Savienībā veicinātu sociālo un ekonomisko kohēziju, kā arī darbavietu radīšanu, konkurētspēju un izaugsmes iespējas;

C.   tā kā Eiropas Sociālajam fondam var būt svarīga nozīme izglītības un apmācības attīstībā, veicinot skolotāju labāku izglītību;

D.   tā kā skolotāju apmācības kvalitāte atspoguļojas praktiskajā izglītības darbā un tieši ietekmē ne tikai skolēnu zināšanu līmeni, bet arī viņu personības veidošanos, īpaši pirmo mācību gadu laikā skolā;

E.   tā kā problēmas, ar ko saskaras skolotāji, pastiprinās, jo izglītības vide kļūst arvien sarežģītāka un neviendabīgāka; tā kā šīs problēmas ir saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, izmaiņām sociālajā un ģimenes struktūrā, ar daudzās skolās arvien lielāku skolēnu sastāva daudzveidību pieaugošās imigrācijas un daudzkultūru sabiedrības attīstības rezultātā, kā arī ar skolu autonomijas pastiprināšanos, kā rezultātā skolotājiem ir vairāk pienākumu, un ar nepieciešamību lielāku uzmanību pievērst atsevišķu skolēnu vajadzībām mācību procesā;

F.   tā kā augsti kvalificētu skolotāju apmācība ir skaidri un pozitīvi saistīta ar skolēnu panākumiem mācībās;

G.   tā kā, ņemot vērā arvien lielāku informācijas piedāvājumu, kas saistīts ar pašreizējo digitalizāciju, ir jāattīsta spējas efektīvi izmantot plašsaziņas līdzekļus un to saturu saskaņā ar katra paša mērķiem un vajadzībām, un tā kā plašsaziņas izglītība ir pedagoģiskas pieejas veids plašsaziņas līdzekļiem, ar kuru jānodrošina kritiska un pārdomāta visu plašsaziņas līdzekļu izmantošana;

H.   tā kā vairāk nekā 80 % pamatskolas skolotāju un 97 % sākumskolas skolotāju Eiropas Savienībā ir sievietes, kamēr vidusskolās sievietes veido tikai 60 % no skolotāju kopējā skaita,

I.   tā kā skolotāju izglītības kvalitāte var ietekmēt skolas priekšlaicīgas pamešanas līmeni un gados vecāko skolēnu lasītprasmi,

J.   tā kā pirmsskolas un pamatskolas izglītībai ir īpaši svarīga ietekme uz bērnu sekmēm mācībās;

K.   tā kā Eiropas Savienībā darbojas vairāk nekā 27 dažādas skolotāju apmācības sistēmas, tomēr pēc būtības problēmas, kas saistītas ar skolotāju profesiju, visām dalībvalstīm ir kopīgas;

L.   tā kā mācīšana ir profesija, kurā liela nozīme ir apmierinātībai ar darbu, lai varētu noturēt labus darbiniekus;

M.   tā kā būtu netaisnīgi, ja par savu izglītojošo būtu atbildīgi tikai paši skolotāji; tā kā ir jāuzsver, ka skolotāju spēja sniegt pienācīgu izglītību visiem skolēniem, radīt vidi, kurā spētu sadzīvot visi, un samazināt vardarbīgu uzvedību ir cieši saistīta ar apstākļiem, kādos tie māca, pieejamajiem atbalsta līdzekļiem, tādu skolēnu daudzumu katrā klasē, kam ir grūtības mācībās, sociālo un kultūras vidi skolās, ģimeņu spēju sadarboties un saņemto sociālo atbalstu; tā kā skolotāju atbildības līmenis lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik lielu uzmanību sabiedrība pievērš izglītībai, un abi faktori savstarpēji mijiedarbojas, veicinot labāku mācīšanu;

N.   tā kā ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu skolotājiem apziņu, ka viņu profesija tiek cienīta un novērtēta, ņemot vērā, ka profesionālā identitāte lielā mērā ir atkarīga no valdošā viedokļa sabiedrībā;

O.   tā kā, lai skolotāju profesijai piesaistītu augsti kvalificētus speciālistus, ir jānodrošina attiecīgs sociālās atzinības, statusa un atalgojuma līmenis;

P.   tā kā skolotājiem ir svarīga nozīme socializēšanās un attīstības procesā un tas neattiecas tikai uz klasiskajiem mācību priekšmetiem, bet tam var būt svarīga nozīme arī, rādot skolēniem piemēru;

Q.   tā kā mērķis par līdztiesīgām iespējām visiem ir iekļauts EK līgumā, jo īpaši EK līguma 13. pantā, kas ir tiesiskais pamats cīņai pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ;

R.   tā kā skolu kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no šo skolu mācību plānu un vadības autonomijas pakāpes;

S.   tā kā fiziskās audzināšanas skolotāju atbilstošai profesionālai kvalifikācijai ir ļoti svarīga loma fiziskajā un garīgajā bērnu attīstībā un bērnu mudināšanā pieņemt veselīgu dzīvesveidu,

1.   stingri atbalsta uzskatu, ka, paaugstinot skolotāju izglītības kvalitāti, var būtiski uzlabot skolēnu sekmes;

2.   uzskata, ka skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanai un politikai, kuras mērķis ir piesaistīt skolotāju profesijai piemērotākos kandidātus, ir jābūt galvenajām prioritātēm izglītības ministriju darbā;

3.   uzskata, ka izglītības izmaksas ir jāpalielina tajās jomās, kurās skolēnu sekmes ir uzlabojušās visvairāk;

4.   uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpievērš lielāka nozīme skolotāju apmācībai un jāpiešķir tai vairāk resursu, lai gūtu ievērojamus panākumus Lisabonas stratēģijas "Izglītība un apmācība 2010. gadam" mērķu sasniegšanā, proti, ir jāuzlabo izglītības kvalitāte, kā arī jāveicina mūžizglītība visā Eiropas Savienībā;

5.   īpaši mudina veicināt skolotāju profesionālās karjeras ilgtspējīgu un saskaņotu attīstību; ierosina nodrošināt visiem skolotājiem iespējas ‐ akadēmiskā, darba un finanšu aspektā, piemēram, ar valdības stipendijām, ‐ pastāvīgi uzlabot un atjaunināt savas prasmes un kvalifikāciju, kā arī pedagoģiskās zināšanas; uzskata, ka šīm mācību iespējām jābūt strukturētām tādā veidā, ka kvalifikācijas tiek atzītas visās dalībvalstīs;

6.   uzsver, ka ir jāveicina starpvalstu dialogs un pieredzes apmaiņa, jo sevišķi, nodrošinot efektivitāti profesionālās attīstības turpināšanai sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas skolotāju izglītības jomā;

7.   mudina pievērst īpašu uzmanību jaunu skolotāju ievadīšanai amatā; mudina veidot atbalsta sadarbības tīklus un apmācību programmas, ar kuru palīdzību skolotājiem ar pārbaudītu pieredzi un spējām var būt izšķiroša nozīme jauno kolēģu apmācīšanā, nododot tālāk zināšanas, kas iegūtas veiksmīgas karjeras laikā, veicinot kopīgu darbu un palīdzot risināt problēmas, lai mazinātu to jauno darbinieku skaitu, kuri priekšlaicīgi pārtrauc darbu; uzskata, ka, strādājot un mācoties kopā, skolotāji var uzlabot skolas darbu un mācību vidi kopumā;

8.   aicina dalībvalstis nodrošināt, lai, vēršot uzmanību uz labāko skolotāju pieņemšanu un noturēšanu darbā, jo īpaši padarot šo profesiju pietiekami pievilcīgu, izglītības jomā strādājošo sastāvs visos skolas izglītības līmeņos atspoguļotu sociālo un kultūru daudzveidību sabiedrībā;

9.   uzsver ‐ tas, ka par skolotājiem kļūst motivēti un spējīgi absolventi un speciālisti, ir cieši saistīts ar uzdevumu nodrošināt, lai skolotāja profesija būtu interesanta un perspektīva profesija ar lielām izaugsmes iespējām; mudina dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus, lai veicinātu, ka skolotāju profesiju izvēlas vislabākie absolventi;

10.   uzsver dzimumu līdztiesības politikas īpašo nozīmi; uzsver arī, ka īpaši svarīgi ir piesaistīt augsti kvalificētus sākumskolas un pamatskolas skolotājus un nodrošināt, lai viņi saņemtu pienākumu pildīšanai nepieciešamo sociālo un profesionālo atbalstu;

11.   atzīst, ka ir svarīga skolotāju pastāvīga dalība darba un diskusiju grupās saistībā ar to mācīšanas darbību; uzskata, ka šis darbs ir jāatbalsta padomdevējiem un izglītības iestādēm; uzskata, ka dalībai kritiskajā darba novērtēšanā saistībā ar mācību procesu ir jārada lielāka interese par skolotāju darbu un tādējādi jāuzlabo darba rezultāti;

12.   uzstāj, ka skolai ir svarīga loma bērnu sociālajā un mācību dzīvē, kā arī, sniedzot tiem zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai iesaistītos demokrātiskā sabiedrībā; uzsver, ka skolotāju efektīvas pedagoģiskās apmācības metožu koncepcijā ir svarīgi iekļaut kvalificētus, kompetentus un pieredzējušus skolotājus;

13.   aicina dalībvalstis nodrošināt, ka valsts izglītības sistēmā fizkultūras nodarbības var vadīt tikai atbilstoši kvalificēti fiziskās audzināšanas skolotāji;

14.   uzsver ne tikai milzīgās atšķirības starp skolotāju vidējo atalgojumu dažādās dalībvalstīs, bet arī atšķirības attiecībā uz vidējiem valsts ienākumiem un IKP uz vienu iedzīvotāju; uzskata, ka skolotājiem jābūt pieejamam labam atalgojumam, lai atspoguļotu viņu svarīgo nozīmi sabiedrības labā, un rīkoties, lai aicina novērst, ka ļoti labus skolotājus, jo īpaši zinātnes un tehnoloģijas nozares skolotājus, pārvilina strādāt labāk atalgotajā privātajā sektorā;

15.   uzsver, ka skolotāji ir labāk jāsagatavo, lai viņi atbilstu daudzām jaunajām prasībām, ko pašreiz tiem izvirza; atzīst, ka attīstība informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā ir jauns izaicinājums skolotājiem, tomēr tā sniedz arī jaunas iespējas; mudina pamatizglītībā un tālākizglītībā galveno uzmanību pievērst informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, lai nodrošinātu, ka skolotāji ir iepazinušies ar jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem un izglītības lietojumprogrammu un viņiem ir nepieciešamās zināšanas, kuras viņi var izmantot mācību stundās;

16.   uzskata, ka apmācība ir jāveido tā, lai sniegtu skolotājiem novatorisku struktūru, kas tiem nepieciešama vides aspektu iekļaušanai darbā un jaunajos mācību priekšmetos ‐ atbalsta vietēja mēroga seminārus īpašu prasību izpildei un kursus attiecīgā uzņēmuma darbiniekiem noteiktu projektu īstenošanā, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības;

17.   uzsver, ka skolotāju mobilitāte, labāka sadarbība un kopīgs darbs varētu veicināt jaunradi un jauninājumus mācīšanas metodēs un, pamatojoties uz paraugpraksi, atvieglot mācīšanos;

18.   aicina Komisiju palielināt finansējumu, kas paredzēts, lai ar mūžizglītības programmu palīdzību veicinātu skolotāju izglītību, un jo īpaši aicina veicināt skolotāju apmaiņu starp skolām kaimiņvalstīs un kaimiņreģionos; uzsver, ka mobilitāte atvieglo ideju un mācību paraugprakses apmaiņu un tādā veidā uzlabo gan svešvalodu zināšanas, gan izpratni par citām kultūrām; uzsver, ka skolotājiem viņu profesionālās karjeras laikā būtu jāsniedz vairāk iespēju apgūt svešvalodas, lai viņi, cita starpā, varētu pēc iespējas labāk izmantot Eiropas Savienības mobilitātes programmu sniegtās iespējas;

19.   aicina skolotāju apmācībā piešķirt prioritāru nozīmi plašsaziņas līdzekļu pētījumiem un iekļaut šo pētījumu moduļus kā svarīgu skolotāju pamatapmācības sastāvadaļu;

20.   uzsver programmās "Comenius" un "Comenius-Regio" iesaistīto skolu partnerattiecību svarīgo nozīmi šajā skolotāju mobilitātes struktūrā;

21.   īpaši atbalsta to, ka svešvalodas māca jau agrīnā vecumā un svešvalodu mācību stundas iekļauj sākumskolas mācību programmā; uzsver ‐ lai sasniegtu šo mērķi, ir jānodrošina pietiekams finansējums svešvalodu skolotāju pieņemšanai darbā un viņu apmācībai;

22.   uzsver, ka katram skolotājam ir jārāda piemērs dzimtās valodas prasmē, jo tā ir ļoti svarīgs līdzeklis pareizai informācijas nodošanai un tā atvieglo skolēniem pārējo mācību priekšmetu apgūšanu, un vienlaicīgi tiek attīstīta viņu spēja sazināties, kā arī tas ir īpaši svarīgs faktors daudzās profesionālās darbības jomās;

23.   uzsver, ka skolotājiem visās dalībvalstīs ir jābūt apliecinājumam par to, ka viņi pārvalda vismaz vienu svešvalodu;

24.   aicina veicināt skolā, pēcskolas un skolotāju neklātienes kursos zināšanu apgūšanu plašsaziņas līdzekļu jomā un mūžizglītību, izmantojot sadarbību starp valsts iestādēm un privāto sektoru;

25.   uzsver, ka laiks, ko skolotāji pavada ar skolēniem klasē, ir neaizvietojams, un pauž bažas, ka arvien pieaugošais administratīvā darba apjoms negatīvi ietekmē šo laiku, kā arī laiku, kas paredzēts mācību stundu sagatavošanai;

26.   aicina iekļaut pilsonisko audzināšanu obligāto mācību priekšmetu plānā gan skolotāju apmācībā, gan skolās, lai skolotājiem un skolēniem būtu vajadzīgās zināšanas par pilsoņu tiesībām un pienākumiem un par Eiropas Savienību, un lai viņi spētu izvērtēt un kritiski novērtēt aktuālo politisko un sociālo situāciju un procesus;

27.   uzskata, ka katrai skolai ir īpaša saikne ar vietējo pašvaldību un skolu vadībām būtu jāpiešķir lielākas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, lai sadarbībā ar vecākiem un vietējās pašvaldības pārstāvjiem varētu risināt problēmas izglītības jautājumos un reaģēt uz izglītības prasībām attiecīgajā reģionā; uzsver, ka, imigrējot ārkārtīgi dažādiem iedzīvotājiem, skolotājiem ir jābūt īpaši izglītotiem par starpkultūru jautājumiem un procesiem ne tikai skolās, bet arī attiecībā uz ģimenēm un to apkārtējo vidi, kur pieaug kultūras daudzveidība;

28.   uzsver programmas "Comenius" ārkārtīgi labvēlīgo ietekmi uz skolotājiem un tās nozīmi mazās kopienās, jo īpaši sociālā un ekonomiskā ziņā mazāk attīstītos reģionos, veicinot Eiropas jautājuma iekļaušanu izglītībā un labākas zināšanas šajā jomā;

29.   atzinīgi vērtē dalībvalstu vienošanos kopīgi strādāt, lai uzlabotu skolotāju izglītības politikas stratēģiju koordinēšanu, jo īpaši izmantojot atklāto koordinēšanas metodi; mudina dalībvalstis pilnībā izmantot šo iespēju un apmainīties pieredzē un aicina apspriesties par laika grafiku un virzību šajā jomā;

30.   uzsver, ka ir vajadzīga labāka statistika par skolotāju izglītību Eiropas Savienībā, lai veicinātu informācijas un paraugprakses apmaiņu, kā arī labāku sadarbību; ierosina dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju izveidot sistēmas, ar ko nodrošina, lai būtu pieejami precīzi salīdzinošie dati par sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas skolotāju izglītību;

31.   uzskata ‐ lai cīnītos pret vardarbību skolās, ir ārkārtīgi svarīgi panākt ciešāku sadarbību starp skolu vadītājiem un vecākiem un radīt līdzekļus un procedūras šīs parādības efektīvai risināšanai;

32.   uzsver ar dzimumu saistītas mācīšanas un dzimuma aspekta nozīmi skolotāju apmācībā;

33.   aicina Komisiju publiskot paraugprakses piemērus no dalībvalstīm par vispārējo dzīves prasmju uzlabošanu ar skolu projektu palīdzību, piemēram, veselīgu uzturu un sportu, mājturību un privāto finanšu plānošanu;

34.   aicina dalībvalstis iekļaut skolotāju apmācībā konfliktu risināšanas programmas, lai skolotāji apgūtu jaunas stratēģijas visu veidu konfliktsituāciju risināšanai klasēs, kā arī cīņai pret vardarbību un agresiju;

35.   aicina dalībvalstis iekļaut skolotāju apmācības pamatprogrammā zināšanu apguvi par Eiropas Savienību, tās iestādēm un to darbības veidiem, kā arī rīkot skolotājiem vizītes Eiropas Savienības iestādēs;

36.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, UNESCO un Eiropas Padomei.

(1) OJ L 327, 24.11.2006., 45. lpp. (2) OJ L 394, 30.12.2006., 10. lpp. (3) OJ C 142, 14.6.2002., 7. lpp. (4) OJ C 134, 7.6.2003., 3. lpp. (5) OJ C 300, 12.12.2007., 6. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0503.