Eiropas Parlamenta 2008. gada 24. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (COM(2007)0697 – C6-0427/2007 – 2007/0247(COD))
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0697),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0427/2007),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A6-0321/2008),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu Parlamentā, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 24. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/.../EK, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),
tā kā:
(1) Lai noteiktu to, vai ir nepieciešams izdarīt grozījumus, ņemot vērā tehnoloģijas un tirgus attīstību, Komisija regulāri pārskata piecas direktīvas, kas veido pašreizējo tiesisko regulējumu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem(4) ("Pamatdirektīva"), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu(5) ("Piekļuves direktīva"), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu(6) ("Atļauju izsniegšanas direktīva"), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem(7) ("Universālā pakalpojuma direktīva") un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē(8) ("Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju") (kopā sauktas kā "Pamatdirektīva un īpašās direktīvas").
(2)Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos attiecībā uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīva(9)) tika pārskatīta 2007. gadā, lai nodrošinātu optimālus konkurences apstākļus un juridisko noteiktību attiecībā uz informācijas tehnoloģijas un plašsaziņas līdzekļu nozari un to pakalpojumiem Eiropas Savienībā, kā arī panāktu kultūru un valodu dažādības respektēšanu. Šajā kontekstā taisnīgi un līdzsvaroti noteikumi, kas reglamentē elektroniskās komunikācijas tīklus un pakalpojumus, ir būtisks elements visā ES audiovizuālajā nozarē.
(3) Komisija sākotnējos konstatējumus šajā sakarā izklāstīja 2006. gada 29. jūnija Paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu ES tiesiskā regulējuma pārskatīšanu". Pamatojoties uz šiem sākotnējiem konstatējumiem, tika sarīkota sabiedriskā apspriešana, kuras gaitā izkristalizējās vissvarīgākā risināmā problēma, proti, elektronisko komunikāciju jomā vēl joprojām nav izveidots iekšējais tirgus. Īpaši tika uzsvērts tas, ka regulējuma sadrumstalotība un valsts regulatīvo iestāžu rīcības nekonsekvence ne tikai apdraud attiecīgās nozares konkurētspēju, bet arī neļauj patērētājiem izmantot ievērojamās priekšrocības, ko sniedz pārrobežu konkurence.
(4) Tādēļ ir jāreformē ES tiesiskais regulējums elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomā, lai pilnveidotu elektronisko komunikāciju iekšējo tirgu, nostiprinot Kopienas mehānismu to operatoru darbības regulēšanai, kuriem ir būtiska ietekme galvenajos tirgos. ▌ Reformas gaitā tiks izstrādāta arī efektīvas un saskaņotas radiofrekvenču spektra pārvaldības stratēģija, lai radītu vienotu Eiropas informācijas telpu un paredzētu stingrākus noteikumus attiecībā uz lietotājiem invalīdiem, tādējādi veidojot iekļaujošu informācijas sabiedrību.
(5)ES elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tiesiskā regulējuma galvenais mērķis ir izveidot ilgtspējīgu elektronisko komunikāciju "ekosistēmu", kas balstās uz piedāvājumu un pieprasījumu, proti, piedāvājumu sekmē konkurētspējīga infrastruktūras un pakalpojumu tirgus veidošana, bet pieprasījumu ‐ norises informācijas sabiedrībā.
(6)Tālāks ES elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tiesiskā regulējuma mērķis ir līdz ar konkurences pilnveidošanos elektronisko komunikāciju tirgū pakāpeniski samazināt īpašus nozares ex ante noteikumus un, galvenais, panākt, lai elektronisko komunikāciju jomu reglamentētu tikai un vienīgi konkurences tiesības. Lai gan elektronisko komunikāciju tirgus konkurētspēja pēdējos gados dinamiski palielinājusies, ir ļoti svarīgi, ka regulējošas ex ante saistības piemēro tikai, ja nav efektīvas un ilgtspējīgas konkurences. Ex ante regulējuma nepieciešamību pārskata ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas.
(7)Lai nodrošinātu regulējuma proporcionalitāti un piemērotu pieeju dažādiem konkurences apstākļiem, valsts regulatīvajām iestādēm būtu jāspēj noteikt vietējos tirgus un atcelt reglamentējošās saistības tirgos vai ģeogrāfiskajās zonās, kurās ir efektīva infrastruktūras konkurence. Tas jāpiemēro pat tad, ja ģeogrāfiskās zonas nav noteiktas kā atsevišķi tirgi.
(8)Lai sasniegtu Lisabonas darba kārtības mērķus,nepieciešams pienācīgi stimulēt ieguldījumus ātrgaitas tīklos, kuros var ieviest jauninājumus, kas saistīti ar satura ziņā daudzveidīga interneta pakalpojumiem un stiprinātu Eiropas Savienības konkurētspēju starptautiskajā līmenī. Šiem tīkliem ir lielas iespējas sniegt priekšrocības patērētājiem visā Eiropas Savienībā. Tādēļ ir svarīgi, izmantojot regulatīvo noteikumu skaidrību un konsekvenci, veicināt iltspējīgus ieguldījumus šādu tīklu attīstībā, vienlaikus nodrošinot konkurenci un sekmējot patērētāju izvēli.
(9)Komisija 2006. gada 20. marta paziņojumā "Atšķirību izlīdzināšana platjoslas pakalpojumu jomā"(10) atzina, ka Eiropas Savienībā pastāv teritoriāla šķirtne attiecībā uz piekļuvi ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem. Neskatoties uz platjoslas savienojumu skaita vispārējo pieaugumu, piekļuve dažādos apgabalos vēl arvien ir ierobežota dēļ augstām izmaksām, kas rodas zema iedzīvotāju blīvuma un lielu attālumu dēļ. Komerciāli stimuli bieži vien izrādās nepietiekami, lai veicinātu ieguldījumus platjoslas attīstībā šajos apgabalos. Tomēr tehnoloģiski jauninājumi samazina izvēršanas izmaksas. Lai nodrošinātu ieguldījumus jaunās tehnoloģijās nepietiekami attīstītos apgabalos, elektronisko telekomunikāciju regulējumam būtu jāatbilst citiem stratēģiskajiem virzieniem, piemēram, valsts atbalsta politikai, struktūrfondiem vai plašākiem industriālās politikas mērķiem.
(10)Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir ļoti svarīgi, lai nākamās paaudzes optisko šķiedru tīkli pilnveidotos un lai elastīgā un efektīvā veidā nodrošinātu piekļuvi radiosakaru tīkliem, kas sekmē konkurenci, novatoriskus lietojumus un pakalpojumus, nodrošinot patērētājiem priekšrocības. Galvenais uzdevums ir nodrošināt jaunās paaudzes pieejamu un saistītu tīklu un pakalpojumu infrastruktūru elektroniskiem sakariem, informācijas tehnoloģijām un medijiem.
(11)Valsts politika ir svarīgs faktors efektīvi funkcionējoša elektronisko komunikāciju tirgus papildināšanā, pievēršoties jautājumam par pieprasījumu un piedāvājumu, lai stimulētu sekmīgas attīstības ciklu, kurā labāka satura un pakalpojumu pilnveidošana ir atkarīga no infrastruktūras izvietošanas un otrādi. Valsts intervencei vajadzētu būt samērīgai, un tā nedrīkstētu ne radīt konkurences kropļojumus, ne arī kavēt privātos ieguldījumus, turklāt tai vajadzētu būt tādai, kas mudina veikt ieguldījumus un novērš šķēršļus ienākšanai tirgū. Šajā sakarā valsts iestādes var atbalstīt nākotnē derīgas un jaudīgas infrastruktūras veidošanas sākšanu. To darot, valsts atbalsts jāpiešķir, izmantojot atklātas, pārredzamas un uz konkurenci balstītas procedūras, turklāt nedrīkst piešķirt nekādas priekšrocības nevienai noteiktai tehnoloģijai a priori, un piekļuve infrastruktūrai jānodrošina, ievērojot nediskriminācijas principus.
(12)Ar ES elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tiesisko regulējumu jāveicina patērētāju aizsardzība elektronisko komunikāciju nozarē, nodrošinot precīzu un plašu informāciju ar visiem iespējamiem līdzekļiem, lai nodrošinātu maksājumu un nodevu pārredzamību un lai sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus. Šajā tiesiskajā regulējumā arī pilnībā jāatzīst patērētāju apvienību nozīme sabiedriskās apspriešanās laikā un jānodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir nepieciešamās pilnvaras, lai kavētu iespējamu krāpniecību un atbilstīgi rīkotos, lai likvidētu jebkādus krāpšanas gadījumus.
(13)Pieņemot lēmumus saskaņā ar šo direktīvu un izmantojot iespēju efektīvi apspriesties, lai nodrošinātu pārredzamību un proporcionalitāti, Komisijai ir jāņem vērā valsts regulatīvo iestāžu un nozares ieinteresēto personu viedoklis. Komisijai jāsagatavo detalizēti apspriešanās dokumenti, kurā skaidroti dažādi rīcības modeļi, savukārt ieinteresētajām personām ir jādod pieņemams termiņš atbildes sniegšanai. Pēc konsultēšanās un ņemot vērā sniegtās atbildes, Komisija pamato pieņemto lēmumu paziņojumā, ieskaitot aprakstu par to, kā ir ņemti vērā respondentu viedokļi.
(14) Lai visas valsts regulatīvās iestādes varētu sasniegt Pamatdirektīvā un īpašajās direktīvās izklāstītos mērķus, jo īpaši tos, kas saistīti ar savstarpējo savietojamību, ir jāpaplašina Pamatdirektīvas darbības joma, lai tā attiektos arī uz radioiekārtām un telekomunikāciju termināliekārtām, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvā 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu(11), kā arī uz patērētāju ierīcēm, ko izmanto ciparu televīzijai.
(15)Neierobežojot Direktīvu 1999/5/EK, ir jāprecizē daži termināla iekārtu aspekti par galalietotāju-invalīdu piekļuvi, lai nodrošinātu termināla iekārtu un elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu savstarpēju savietojamību.
(16) Dažas definīcijas ir jāprecizē vai jāmaina, lai ņemtu vērā tirgus un tehnoloģijas attīstību un novērstu nenoteiktību, kas konstatēta tiesiskā regulējuma īstenošanā.
(17)ES elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tiesiskā regulējuma ietvaros veiktie valsts regulatīvo iestāžu un Eiropas Komisijas pasākumi veicina plašākas politikas īstenošanu valsts politikas uzdevumu izpildes, kultūras, nodarbinātības, vides, sociālās kohēzijas, reģionu attīstības un pilsētu un lauku plānošanas jomās.
(18)Valstu elektroniskās komunikācijas tirgi Eiropas Savienībā joprojām būs atšķirīgi. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka valsts regulatīvajām iestādēm un Eiropas elektronisko sakaru regulatoru organizācijai (BERT) ir nepieciešamās pilnvaras, lai veidotu konkurētspējīgu ES elektronisko komunikāciju tirgu un pakalpojumu ekosistēmu, vienlaikus izprotot valstu un reģionu atšķirības, kā arī ievērojot subsidiaritātes prasības;
(19) Jānostiprina valsts regulatīvo iestāžu neatkarība, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma efektīvāku piemērošanu, palielinātu to autoritāti un lēmumu paredzamību. Šajā nolūkā valsts tiesību aktos ir jāiestrādā īpašs noteikums, lai panāktu to, ka valsts regulatīvās iestādes uzdevumu pildīšanā ir pasargātas no ārējas iejaukšanās vai politiska spiediena, kas varētu apdraudēt to spēju neatkarīgi izvērtēt tām uzticētos jautājumus. Šādas ārējās ietekmes rezultātā valsts likumdevēja iestāde vairs nespēj veikt valsts regulatīvās iestādes funkcijas saskaņā ar tiesisko regulējumu. Šim nolūkam jau iepriekš ir jāparedz noteikumi par valsts regulatīvās iestādes vadītāja atlaišanas iemesliem, lai novērstu visas pamatotās šaubas par minētās iestādes neitralitāti un tās spēju pretoties ārējiem faktoriem. Svarīgi ir tas, lai valsts regulatīvajām iestādēm būtu pašām savs budžets, kas pirmām kārtām ļautu tām pieņemt darbā pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku. Pārredzamības nolūkos budžets ir jāpublicē katru gadu.
(20) Pārsūdzības iestādes ir ļoti atšķirīgi piemērojušas pagaidu pasākumus valsts regulatīvo iestāžu lēmumu apturēšanai. Lai panāktu konsekventāku pieeju, ir jāpiemēro kopīgs standarts saskaņā ar Kopienas judikatūru. Ņemot vērā pārsūdzību nozīmi tiesiskā regulējuma vispārējā darbībā, ir jāizveido mehānisms, lai visās dalībvalstīs vāktu informāciju par pārsūdzībām un lēmumiem, ar ko aptur valsts regulatīvo iestāžu pieņemtos lēmumus, un minēto informāciju paziņotu Komisijai.
(21) Lai regulēšanas uzdevumus būtu iespējams veikt pilnvērtīgi, datos, kuri jāvāc valsts regulatīvajām iestādēm, ir jāiekļauj uzskaites dati par mazumtirdzniecības tirgiem, kas ir saistīti ar vairumtirdzniecības tirgiem, kuros darbojas operators ar būtisku ietekmi tirgū un kurus attiecīgi regulē valsts regulatīvā iestāde, un jāietver arī dati, ar kuru palīdzību valsts regulatīvās iestādes var izvērtēt to, kā plānotā tīkla topoloģijas modernizācija vai pārmaiņas varētu ietekmēt konkurences attīstību vai vairumtirdzniecības produktus, ko piedāvā citiem tirgus dalībniekiem.
(22) Apspriešanās valsts mērogā, kas paredzēta Pamatdirektīvas 6. pantā, ir jāsarīko pirms apspriešanās Kopienas mērogā, kura paredzēta minētās direktīvas 7. pantā, lai Kopienā organizētajā apspriešanā tiktu atspoguļoti visu ieinteresēto aprindu viedokļi. Šādā veidā varētu izvairīties arī no vajadzības rīkot otru apspriešanos Kopienā, ja valsts mēroga apspriešanās rezultātā tiktu ieviestas izmaiņas plānotajā pasākumā.
(23) Valsts regulatīvo iestāžu rīcības brīvībai ir jābūt līdzsvarā ar konsekventas regulējuma prakses izveidi un tiesiskā regulējuma konsekventu piemērošanu, lai efektīvi veicinātu iekšējā tirgus attīstību un pilnveidi. Tādēļ valsts regulatīvajām iestādēm ir jāatbalsta darbības, ko iekšējā tirgus jomā veic Komisija un BERT, kurai jākalpo kā īpašam forumam valsts regulatīvo iestāžu sadarbībai to pienākumu veikšanā saskaņā ar tiesisko regulējumu.
(24) Kopienas mehānisms, ar kura palīdzību Komisija var pieprasīt valsts regulatīvajām iestādēm anulēt plānotos pasākumus, kas saistīti ar tirgus noteikšanu un operatoru atzīšanu par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, ir lielā mērā palīdzējis panākt konsekventu pieeju to apstākļu noteikšanai, kādos var piemērot ex-ante regulējumu un operatoriem piemēro šādu regulējumu. Savukārt attiecībā uz piemērojamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem līdzvērtīgs mehānisms nav izveidots. Komisijas veiktā tirgus uzraudzība un jo īpaši pieredze ar Pamatdirektīvas 7. pantā paredzēto procedūru liecina, ka nekonsekvence, ar kādu valsts regulatīvās iestādes piemēro tiesiskās aizsardzības līdzekļus pat līdzīgos tirgus apstākļos, kavē elektronisko komunikāciju iekšējā tirgus izveidi, nenodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus operatoriem, kas veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, un traucē patērētājiem gūt priekšrocības no pārrobežu konkurences un pakalpojumiem. Ir jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieprasīt valsts regulatīvajām iestādēm anulēt pasākumu projektus par to izvēlēto tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu. Lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma konsekventu piemērošanu Kopienā, Komisijai pirms lēmuma pieņemšanas ir jāapspriežas ar BERT.
(25) Ir svarīgi, lai tiesiskais regulējums tiktu īstenots laikus. Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ar ko valsts regulatīvajai iestādei pieprasa anulēt plānotu pasākumu, valsts regulatīvajām iestādēm ir jāiesniedz Komisijai pārskatīts pasākuma projekts. Ir jānosaka termiņš pārskatītā pasākuma paziņošanai Komisijai saskaņā ar Pamatdirektīvas 7. pantu, lai tirgus dalībnieki varētu zināt tirgus analīzes ilgumu un lai palielinātu juridisko noteiktību.
(26) Turklāt, ņemot vērā vajadzību nepieļaut regulējuma trūkumu nozarē, kam raksturīgas straujas pārmaiņas, ir jānodrošina iespēja Komisijai pēc apspriešanās ar BERT pieprasīt attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei noteiktā termiņā piemērot konkrētu tiesiskās aizsardzības līdzekli, ja arī atkārtoti paziņotā pasākuma projekta pieņemšana radītu šķērsli vienotajam tirgum vai nebūtu saderīga ar Kopienas tiesību aktiem.
(27) Ņemot vērā īsos termiņus, kādi paredzēti Kopienas mēroga apspriešanās vajadzībām, ir jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus, lai vienkāršotu procedūras informācijas apmaiņai starp Komisiju un valsts regulatīvajām iestādēm, piemēram, gadījumos, kas attiecas uz stabiliem tirgiem vai kas saistīti tikai ar nelielām pārmaiņām iepriekš paziņotos pasākumos, vai lai atļautu paredzēt izņēmumu no paziņošanas prasības, tādējādi atsevišķos gadījumos racionalizējot procedūras.
(28) Saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Eiropas Pamattiesību hartā un Apvienoto Nāciju Konvencijā par invalīdu tiesībām, tiesiskajam regulējumam ir jānodrošina tas, ka kvalitatīvi pakalpojumi par pieņemamām cenām ir viegli pieejami visiem lietotājiem, tostarp galalietotājiem invalīdiem, gados vecākiem lietotājiem un lietotājiem ar īpašām sociālajām vajadzībām. Amsterdamas akta galīgajai redakcijai pievienotajā Deklarācijā Nr. 22 ir paredzēts, ka Kopienas iestādēm, izstrādājot pasākumus saskaņā ar Līguma 95. pantu, ir jāņem vērā invalīdu vajadzības.
(29) Radiofrekvences ir jāuzskata par ierobežotu sabiedrisko resursu, kam ir būtiska ‐ gan sabiedriska, gan tirgus ‐ vērtība. Sabiedrības interesēs ir panākt to, lai radiofrekvenču spektra pārvaldība, ņemot vērā kultūras mērķus un plašsaziņas līdzekļu plurālismu, būtu iespējami efektīva un pilnvērtīga no ekonomiskā, sociālā un vides aspekta, kā arī ņemot vērā kultūru daudzveidības un mediju plurālisma mērķus, un lai pakāpeniski tiktu likvidēti šķēršļi tā efektīvai izmantošanai.
(30)Lai gan ar spektra pārvaldību saistīti jautājumi ir dalībvalstu kompetencē, vienīgi ar koordinēšanu un attiecīgā gadījumā ar saskaņošanu Kopienas mērogā var panākt to, ka spektra izmantotāji iekšējā tirgū gūst pilnīgas priekšrocības un ka ES intereses var efektīvi aizstāvēt pasaulē.
(31)Šīs direktīvas noteikumiem par spektra pārvaldību jābūt saskaņā ar starptautisko un reģionālo organizāciju (piemēram, Starptautiskās Elektrosakaru savienības (ITU) un Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences (CEPT)) darbu jautājumos par radiofrekvenču pārvaldību, lai Kopienā un pasaulē nodrošinātu radiofrekvenču spektra efektīvu pārvaldību un tā izmantošanas saskaņošanu.
(32)Lai veicinātu Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 8. paunkta a) apakšpunktā noteiktos mērķus, 2010. gadā jāsasauc dalībvalstu augsta līmeņa sanāksme par radiofrekvenču spektra jautājumiem, iesaistot Eiropas Parlamentu, Komisiju un visus dalībniekus. Augsta līmeņa sanāksme jo īpaši jāveicina lielāka Eiropas politiku saskaņotību vispārējā radiofrekvenču spektra jomā, sniedzot norādījumus attiecībā uz pāreju no analogās uz digitālo zemes apraides televīziju un piešķirot spektru jauniem komunikāciju pakalpojumiem pēc tam, kad būs notikusi pāreja uz digitālo apraidi.
(33)Pārejas rezultātā no analogās uz ciparu zemes televīziju digitālo tehnoloģiju augstākas datu pārraides efektivitātes dēļ, Eiropas Savienībās atbrīvosies liels daudzums radiofrekvenču spektra tā saucamās "digitālās dividendes". dalībvalstīm jāatbrīvot savas digitālās dividendes, cik ātri vien iespējams, sniedzot Eiropas pilsoņiem iespēju gūt labumu no jaunu, inovatīvu un konkurētspējīgu pakalpojumu ieviešanas. Šai nolūkā jānovērš šķēršļi valstu līmenī attiecībā uz efektīvu digitālo dividenžu piešķiršanu vai pārdali un jāīsteno saskaņotāka un integrēta pieeja digitālo dividenžu piešķiršanai Kopienā.
(34) Radiofrekvenču pārvaldībai ir jānodrošina kaitīgu traucējumu novēršana. Tādēļ, ņemot vērā pašreizējos starptautiski atzītos frekvenču plānus, ir jāizstrādā precīza kaitīgo traucējumu definīcija, lai nodrošinātu to, ka regulatīvā iejaukšanās notiek tikai tiktāl, ciktāl vajadzīgs šādu traucējumu novēršanai.
(35) Pašreizējā radiofrekvenču spektra pārvaldības un sadalījuma sistēma principā pamatojas uz administratīviem lēmumiem, kas nav pietiekami elastīgi, lai pielāgotos tehnoloģiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām, jo īpaši straujajai attīstībai bezvadu tehnoloģijas jomā un pieaugošajam platjoslas pieprasījumam. Pārlieku atšķirīgā politika dažādās valstīs ir cēlonis lielākām izmaksām un zaudētām tirgus iespējām radiofrekvenču spektra lietotājiem, sadrumstalotība palēnina arī inovācijas tempus un kaitē iekšējam tirgum, patērētājiem un tautsaimniecībai kopumā. Turklāt radiofrekvenču piekļuves un izmantošanas nosacījumi var atšķirties atkarībā no operatora veida, savukārt šo operatoru nodrošinātie elektroniskie pakalpojumi lielā mērā pārklājas, tādējādi radot nesaskaņas tiesību turētāju starpā, atšķirības spektra piekļuves izmaksās un iespējamus traucējumus iekšējā tirgus darbībā.
(36) Valstu robežas kļūst arvien maznozīmīgākas optimālas radiofrekvenču spektra izmantošanas noteikšanai. Radiofrekvenču spektra piekļuves tiesību sadrumstalota pārvaldība ierobežo investīcijas un inovācijas un traucē operatoriem un iekārtu ražotājiem izmantot apjomradītus ietaupījumus, tādā veidā neļaujot izveidot iekšējo tirgu elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kam izmanto radiofrekvenču spektru.
(37) Ir jāpanāk elastīgāka spektra pārvaldība un piekļuve spektram, izsniedzot atļaujas neatkarīgi no tehnoloģijas un pakalpojuma, lai spektra lietotāji varētu izvēlēties labākās tehnoloģijas un pakalpojumus, kas izmantojami frekvenču joslās, kas ir pieejamas elektronisko sakaru pakalpojumiem, kā tas noteikts valstu frekvenču piešķīrumu plānos un Starptautiskās telekomunikāciju apvienības (ITU) noteikumos par radiosakariem (turpmāk tekstā ‐ "tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes princips"). Tehnoloģiju un pakalpojumu administratīva noteikšana ir jāpiemēro, kad vien tiek skarti vispārējo interešu mērķi.
(38) Tehnoloģiju neitralitātes principa ierobežojumiem jābūt atbilstošiem un šādu ierobežojumu pamatā ir jābūt vajadzībai novērst kaitīgus traucējumus, piemēram, nosakot emisiju maskas un jaudas līmeņus, vai nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību, ierobežojot elektromagnētisko lauku ietekmi uz sabiedrību, vai nodrošināt spektra pareizu koplietošanu, jo īpaši tad, ja tā izmantošanai ir izsniegtas tikai vispārējas atļaujas vai lai atbilstu vispārējas nozīmes mērķim saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.
(39) Ir jāparedz arī iespēja radiofrekvenču spektra lietotājiem brīvi izvēlēties pakalpojumus, kurus tie vēlas piedāvāt spektrā atkarībā no pārejas pasākumiem, kas paredzēti, lai risinātu jautājumus saistībā ar iepriekš iegūtām tiesībām, kā arī atkarībā no valsts frekvenču piešķiršanas plānos ietvertajiem noteikumiem un Starptautiskās telekomunikāciju apvienības (ITU) noteikumiem par radiosakariem. Ir jāparedz iespēja, ja nepieciešams, pieļaut tādus izņēmumus no pakalpojumu neitralitātes principa, ar kuriem pieprasa nodrošināt konkrētu pakalpojumu, lai ņemtu vērā valsts sabiedriskās politikas apsvērumus vai lai izpildītu skaidri noteiktus vispārējo interešu mērķus, piemēram, dzīvības aizsardzība, vajadzība veicināt sociālo, reģionālo un teritoriālo kohēziju, vai radiofrekvenču efektīva izmantošana un spektra efektīva pārvaldība. Minēto mērķu vidū ir jābūt valsts audiovizuālās un plašsaziņas līdzekļu politikas, kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanai, kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Izņemot gadījumus, kad ir jāaizsargā dzīvība vai jānodrošina šo mērķu izpilde, izņēmumi nedrīkst būt par cēloni konkrētu pakalpojumu ekskluzīvai izmantošanai, bet tikai piešķirt tiem prioritāti, lai citi pakalpojumi vai tehnoloģijas varētu līdzāspastāvēt tajā pašā radiofrekvenču joslā. Lai atļaujas turētājs varētu brīvi izvēlēties visefektīvākos līdzekļus, ar kuriem piedāvātā pakalpojuma saturu pārraidīt radiofrekvencēs, saturu nevajadzētu regulēt ar radiofrekvenču izmantošanas atļaujām.
(40) Dalībvalstu kompetencē ir noteikt darbības jomu un būtību visiem izņēmumiem, kas attiecas uz kultūras un valodu daudzveidības, valsts audiovizuālās un plašsaziņas līdzekļu politikas un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.
(41) Tā kā radiofrekvenču spektra sadalījums konkrētām tehnoloģijām vai pakalpojumiem ir izņēmums no tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principa un ierobežo brīvību izvēlēties piedāvāto pakalpojumu vai izmantoto tehnoloģiju, visiem priekšlikumiem par šādu sadalījumu jābūt pārredzamiem, un ir jārīko to sabiedriskā apspriešana.
(42) Elastīguma un efektivitātes labad valsts regulatīvajām iestādēm joslās, kuras noteiks harmonizēti, ir jāatļauj spektra lietotājiem arī brīvi nodot vai iznomāt savas izmantošanas tiesības trešām personām, tādā veidā paverot iespēju radiofrekvenču spektra novērtēšanai tirgū. Valsts regulatīvajām iestādēm, ņemot vērā to pilnvaras nodrošināt spektra faktisku izmantošana, ir jārīkojas, lai panāktu to, ka tirdzniecības dēļ netiek traucēta konkurence, kā rezultātā spektrs paliek neizmantots.
▌
(43) Turklāt iekšējā tirgus nolūkos var būt nepieciešams visā Kopienā harmonizēt tirgojamu frekvenču joslu noteikšanu, tirgojamības nosacījumus vai pāreju uz tirgojamām tiesībām konkrētās joslās, tirgojamu tiesību minimālo apjomu, prasības nodrošināt spektra tirdzniecībai vajadzīgās informācijas centralizētu pieejamību, piekļuvi un drošticamību un prasības aizsargāt konkurenci un novērst spektra izmantošanas tiesību uzkrāšanu. Tādēļ Komisijai ir jāpiešķir pilnvaras pieņemt pasākumus minētās harmonizācijas īstenošanai. Šādos īstenošanas pasākumos ir pienācīgi jāņem vērā, vai individuālās izmantošanas tiesības ir piešķirtas uz komerciāla vai nekomerciāla pamata.
(44) Tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes un spēkā esošu spektra izmantošanas tiesību tirdzniecības ieviešanai var būt vajadzīgi pārejas noteikumi, tostarp pasākumi godīgas konkurences nodrošināšanai, jo jaunajā sistēmā dažiem spektra lietotājiem var pavērties iespēja konkurēt ar spektra lietotājiem, kuri spektra izmantošanas tiesības ir ieguvuši saskaņā ar daudz apgrūtinošākiem noteikumiem un nosacījumiem. Turpretī tad, ja tiesības vispārējo interešu mērķu sasniegšanas nolūkā ir piešķirtas, atkāpjoties no vispārējiem noteikumiem, vai saskaņā ar tādiem kritērijiem, kas nav objektīvi, pārredzami, samērīgi un nediskriminējoši, šādu tiesību turētāju stāvokli, kaitējot viņu jaunajiem konkurentiem, nedrīkst uzlabot vairāk, nekā tas ir nepieciešams šādu vispārējo interešu mērķu sasniegšanai. Ikvienu radiofrekvenču spektru, kas vairs nav vajadzīgs vispārējo interešu mērķu sasniegšanai, ir jāatbrīvo un no jauna jāpiešķir saskaņā ar Atļauju izsniegšanas direktīvu.
(45) Lai veicinātu iekšējā tirgus darbību un atbalstītu pārrobežu pakalpojumu izveidi, Komisijai jābūt iespējai apspriesties ar BERT saistībā ar numerāciju. Turklāt, lai dalībvalstu iedzīvotāji, tostarp ceļotāji un lietotāji invalīdi, konkrētus dienestus visās dalībvalstīs varētu izsaukt par līdzīgām cenām, izmantojot vienus un tos pašus zināmos numurus, Komisijas pilnvarām pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus vajadzības gadījumā ir jāaptver arī piemērojamie tarifikācijas principi vai mehānismi, kā arī vienota ES piekļuves telefona numura izveidi, kas lietotājiem nodrošina ērtu piekļuvi šiem pakalpojumiem.
(46) Atļaujas, kas izsniegtas uzņēmumiem, kuri nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un pakalpojumus, un kas ļauj tiem iegūt piekļuvi sabiedriskam vai privātam īpašumam, ir būtisks faktors elektronisko komunikāciju tīklu vai jaunu tīkla elementu izveidei. Tādēļ nevajadzīgi sarežģītas un lēnas procedūras ceļa tiesību piešķiršanai var radīt ievērojamu šķērsli konkurences attīstībai. Tādēļ ir jāvienkāršo veids, kādā pilnvaroti uzņēmumi iegūst ceļa tiesības. Valsts regulatīvajām iestādēm ir jābūt iespējai koordinēt ceļa tiesību iegūšanu, sniedzot attiecīgu informāciju savās tīmekļa vietnēs.
(47) Ir jāpastiprina dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz ceļa tiesību turētājiem, lai nodrošinātu jauna tīkla ierīkošanu vai paplašināšanu godīgā, efektīvā unvidei nekaitīgā veidā un neatkarīgi no pienākuma, kas uzlikts operatoram ar būtisku ietekmi tirgū, proti, piešķirt piekļuvi tā elektronisko komunikāciju tīkliem. Valsts regulatīvajām iestādēm ir jābūt iespējai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieprasīt tīkla sastāvdaļu un ar to saistīto iekārtu, piemēram, stabu un antenu, un ievadu ēkās koplietošanu un inženiertehnisko būvdarbu labāku koordinēšanu. Pilnveidojot iekārtu koplietošanu, iespējams būtiski uzlabot konkurenci un samazināt uzņēmumiem vispārējās finansiālās un vides izmaksas par elektronisko komunikāciju infrastruktūras ierīkošanu, galvenokārt par jaunu optiskās šķiedras piekļuves tīklu izveidi. Turklāt valsts regulatīvajām iestādēm ir jābūt tiesībām pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir būtiska tirgus daļa, iesniedz standartpiedāvājumu par piekļuves nodrošināšanu viņu rīcībā esošai kabeļu kanalizācijai godīgā un nediskriminējošā veidā.
(48) Uzticama un droša informācijas nodošana elektronisko komunikāciju tīklos ieņem arvien nozīmīgāku vietu visā tautsaimniecībā un sabiedrībā. Sistēmas sarežģītība, tehniskas kļūmes vai cilvēku kļūdas, negadījumi vai uzbrukumi ‐ tie visi var ietekmēt tās fiziskās infrastruktūras darbību un pieejamību, ar kuras palīdzību ES iedzīvotājiem tiek nodrošināti svarīgi pakalpojumi, tostarp e-pārvaldes pakalpojumi. Tādēļ valsts regulatīvajām iestādēm ir jānodrošina publisko komunikāciju tīklu integritāte un drošība. Eiropas tīklu informācijas drošības aģentūrai (ENISA)(12) ir jāpalīdz nodrošināt augsta elektronisko komunikāciju drošības pakāpe, cita starpā daloties pieredzē un sniedzot atzinumus, kā arī veicinot apmaiņu ar labāko praksi. Gan ENISA, gan valsts regulatīvo iestāžu rīcībā ir jābūt to pienākumu pildīšanai vajadzīgajiem līdzekļiem, tostarp pilnvarām saņemt pietiekamu informāciju, lai varētu novērtēt tīklu vai pakalpojumu drošības pakāpi, kā arī iegūt visaptverošus un drošticamus datus par aktuāliem drošības incidentiem, kas ir būtiski ietekmējuši tīklu vai pakalpojumu darbību. Ņemot vērā to, ka atbilstīgas drošības pakāpes veiksmīga izvēle nav vienreizējs pasākums, bet gan nepārtraukts īstenošanas, pārskatīšanas un atjaunināšanas process, ir jāpieprasa elektronisko komunikāciju tīklu nodrošinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem veikt pasākumus, lai aizsargātu to integritāti un drošību saskaņā ar novērtētajiem apdraudējumiem, ņemot vērā jaunākos sasniegumus šajā jomā.
(49) Ja ir jāpanāk vienošanās par kopīgām drošības prasībām, Komisija ir jāpilnvaro pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus, lai panāktu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu pienācīgu drošības pakāpi iekšējā tirgū. ENISA iestādei ir jāiesaistās piemērotu tehnisku un organizatorisku drošības pasākumu harmonizācijā, nodrošinot speciālistu ieteikumus. Valsts regulatīvajām iestādēm ir jābūt pilnvarotām izdot saistošas instrukcijas par tehniskiem īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi Pamatdirektīvai. Lai tās varētu veikt savus pienākumus, tām ir jābūt pilnvarotām veikt izmeklēšanu un uzlikt sodus noteikumu neievērošanas gadījumos.
(50) Tiesiskā regulējuma īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka tirgus, uz kuru tiek paplašināta būtiska ietekme tirgū, nav problēmas cēlonis, bet gan tās ietekmes rezultāts. Tādēļ valsts regulatīvajām iestādēm pasākumi attiecībā uz būtisku ietekmi tirgū ir jāveic tajā tirgū, kurā tā izveidojusies, bet ne saistītajos tirgos, kuros jūtama tās ietekme.
(51) Attiecībā uz tirgiem, kuri ir noteikti kā vairāku valstu tirgi, ir jāvienkāršo tirgus analīzes procedūra, un tā jāpilnveido, ļaujot Komisijai, ņemot vērāBERT atzinumu, atzīt uzņēmumu vai uzņēmumus par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, un uzlikt vienu vai vairākus īpašus pienākumus, tādā veidā panākot to, ka tieši Komisija risina regulējuma jautājumus, kas skar vairākas valstis.
(52) Lai tirgus dalībnieki varētu rēķināties ar noteiktību regulatīvo nosacījumu jomā, jānosaka laika limits tirgus analīzes veikšanai. Ir svarīgi veikt regulāras tirgus analīzes pieņemamā un piemērotā termiņā. Nosakot šo termiņu, ir jāņem vērā tas, vai iepriekš ir veikta konkrētā tirgus analīze un vai par to ir pienācīgi paziņots. Ja valsts regulatīvā iestāde neveic tirgus analīzi noteiktajā termiņā, tas var apdraudēt iekšējo tirgu, un parastās noteikumu neizpildes procedūras var laikus neradīt vēlamo efektu. Tādēļ Komisijai ir jābūt iespējai pieprasīt, lai BERT palīdz attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei pildīt tās uzdevumus un jo īpaši izdod atzinumu, iekļaujot pasākumu projektu, konkrētā tirgus analīzi un atbilstīgos pienākumus, kurus pēc tam varētu uzlikt Komisija.
(53) Sakarā ar tehnoloģiskās inovācijas augsto līmeni un izteikto dinamiku elektronisko komunikāciju nozares tirgos ir jānodrošina iespēja visā Eiropā ātri, koordinēti un harmonizēti pielāgot regulējumu, jo pieredze liecina, ka atšķirības veidā, kā valsts regulatīvās iestādes īsteno tiesisko regulējumu, var radīt šķēršļus iekšējā tirgus attīstībai. Tādēļ Komisija ir jāpilnvaro pieņemt īstenošanas pasākumus tādās jomās kā jaunu pakalpojumu, numerācijas, nominācijas un adresācijas, ar lietotājiem saistītu jautājumu, tostarp e-pieejamības, regulēšana un pasākumus attiecībā uz grāmatvedības uzskaiti regulēšanas vajadzībām.
(54) Nozīmīgs uzdevums, kas uzticēts BERT, ir vajadzības gadījumā izdot atzinumus par pārrobežu strīdiem. Tādēļ valsts regulatīvajām iestādēm šādos gadījumos ir jāņem vērā ikviens BERT atzinums.
(55) Tiesiskā regulējuma īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka spēkā esošie noteikumi, ar kādiem valsts regulatīvās iestādes ir pilnvarotas uzlikt sodus, nav izrādījušies pietiekams stimuls ievērot regulējuma prasības. Paredzot pienācīgas izpildes pilnvaras, var panākt tiesiskā regulējuma laicīgu īstenošanu un tādā veidā veicināt regulējuma noteiktību, kas ir svarīgs investīciju stimuls. Visam tiesiskajam regulējumam ir raksturīgs tas, ka trūkst pilnvērtīga mehānisma rīcībai noteikumu neievērošanas gadījumos. Tādēļ ieviešot Pamatdirektīvā jaunu noteikumu par to, kā rīkoties Pamatdirektīvas vai īpašo direktīvu noteikumu pārkāpuma gadījumā, ir jānodrošina tas, ka visā tiesiskajā regulējumā tiek piemēroti konsekventi un saskanīgi noteikumu izpildes un pārkāpumu sodīšanas principi.
(56)Jāveicina gan ieguldījumi, gan konkurence, lai nodrošinātu patērētājiem izvēli.
(57) Spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā bija iekļauti konkrēti noteikumi, lai veicinātu pāreju no vecā 1998. gada tiesiskā regulējuma uz jauno 2002. gada regulējumu. Šī pāreja ir pabeigta visās dalībvalstīs, un minētie noteikumi ir jāatceļ, jo tie ir kļuvuši lieki.
(58) Pamatdirektīvas I pielikumā ir norādīts saraksts ar tirgiem, kuri jāiekļauj Ieteikumā par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem, kuros var būt vajadzīgs ex-ante regulējums. Šis pielikums ir jāatceļ, jo ir izpildīts tā mērķis, proti, kalpot par pamatu ieteikuma(13) sākotnējās redakcijas sagatavošanai.
(59) Pamatdirektīvas II pielikumā ir norādīti kritēriji, kas valsts regulatīvajām iestādēm jāizmanto, novērtējot kolektīvo dominanci saskaņā ar minētās direktīvas 14. panta 2. punkta otro daļu. Šis pielikums var radīt pārpratumus, valsts regulatīvajām iestādēm veicot tirgus analīzi. Turklāt kolektīvās dominances jēdziens ir atkarīgs arī no Eiropas Kopienu Tiesas prakses. Tādēļ II pielikums būtu jāgroza.
(60) Funkcionālo nošķiršanu, kad vertikāli integrētam operatoram pieprasa izveidot uzņēmējdarbības vienības, kuru darbība ir nošķirta, veic ar mērķi panākt pilnīgi līdzvērtīgu piekļuves produktu piedāvājumu visiem nākamā tirgus posma operatoriem, tostarp paša vertikāli integrētā operatora struktūrvienībām, kas darbojas nākamajā tirgus posmā. Funkcionālā nošķiršana varētu uzlabot konkurenci vairākos konkrētajos tirgos, ievērojami samazinot diskrimināciju veicinošos faktorus un atvieglojot iespējas pārbaudīt un nostiprināt nediskriminējošas attieksmes noteikumu ievērošanu. ▌Lai novērstu konkurences traucēšanu iekšējā tirgū, ierosinājumus par funkcionālo nošķiršanu iepriekš ir jāapstiprina Komisijai.
(61) Funkcionālās nošķiršanas īstenošana nedrīkst traucēt piemērotu mehānismu izveidi dažādu nošķirto uzņēmējdarbības vienību koordinācijai, lai nodrošinātu to, ka tiek aizsargātas mātesuzņēmuma ekonomiskās un pārvaldības uzraudzības tiesības.
(62)Lai iekšējā tirgū turpinātos elektronisko sakaru pakalpojumu un tīklu tirgu integrācija, ir ciešāk jākoordinē ES elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tiesisko regulējuma ietvaros noteiktā ex ante regulējuma piemērošana.
(63) Ja vertikāli integrēts uzņēmums nolemj nodot ievērojamu daļu vietējā piekļuves tīkla aktīvu vai visus minētos aktīvus atsevišķai uzņēmējdarbības vienībai, kam ir cits īpašnieks, vai izveidot atsevišķu uzņēmējdarbības vienību, kas darbojas ar piekļuves produktiem, valsts regulatīvajai iestādei ir jānovērtē plānotā darījuma ietekme uz visiem pašreizējiem pienākumiem, kas regulēšanas vajadzībām uzlikti vertikāli integrētam operatoram, lai nodrošinātu jaunās kārtības atbilstību Direktīvai 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) un Direktīvai 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva). Attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei ir jāveic jauna to tirgu analīze, kurā darbojas nošķirtā uzņēmējdarbības vienība, un attiecīgi jāuzliek, jāsaglabā, jāmaina vai jāanulē minētie pienākumi. Šajā nolūkā valsts regulatīvajai iestādei ir jābūt iespējai pieprasīt informāciju no uzņēmuma.
(64) Kaut gan zināmos apstākļos valsts regulatīvajai iestādei ir lietderīgi uzlikt pienākumus operatoriem, kuriem nav būtiskas ietekmes tirgū, lai izpildītu tādus mērķus kā pakalpojumu savstarpēja savienojamība un savietojamība, lai sekmētu efektivitāti, ilgtspējīgu konkurenci un lai galalietotājiem nodrošinātu maksimālu labumu, tomēr ir jānodrošina tas, ka šādus pienākumus uzliek saskaņā ar tiesisko regulējumu un jo īpaši ar tajā paredzētajām paziņošanas procedūrām.
(65) Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas pasākumus, ņemot vērā vajadzību pielāgot tirgus un tehnoloģiju attīstībai I pielikumā izklāstītos nosacījumus par piekļuvi ciparu televīzijas un radio pakalpojumiem. Tas pats attiecas arī uz II pielikumā iekļauto obligāto kritēriju sarakstu, kas ir jāpublisko, lai izpildītu noteikumu par pārredzamību.
(66)Komisijai ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikums, lai pieņemtu tos Kopienas elektroniskās komunikācijas politikas īstenošanas saskaņošanas pasākumus, kas pārsniedz tehniskās izpildes pasākumus.
(67) Atvieglojot tirgus dalībnieku piekļuvi radiofrekvenču resursiem, tiks novērsti šķēršļi ienākšanai tirgū. Turklāt tehnoloģiskā progresa rezultātā mazinās kaitīgu traucējumu risks konkrētās frekvenču joslās, un tādēļ mazinās vajadzība iegūt individuālas izmantošanas tiesības. Tādēļ elektronisko komunikāciju pakalpojumu nodrošināšanai lietotā radiofrekvenču spektra izmantošanas nosacījumi jāiekļauj vispārējās atļaujās, ja vien, ņemot vērā spektra izmantošanu, aizsardzībai pret kaitīgiem traucējumiem vai konkrēta vispārējo interešu mērķa sasniegšanai nav vajadzīgas individuālas tiesības. Lēmumi par individuālu tiesību nepieciešamību ir jāpieņem pārredzamā un samērīgā veidā.
(68) Ieviešot pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes prasības attiecībā uz lēmumiem par piešķīrumiem un sadalījumu, vienlaikus nodrošinot lielākas iespējas nodot tiesības uzņēmumu starpā, ir jāpalielina brīvība un līdzekļi izplatīt elektroniskus paziņojumus un nodrošināt audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus sabiedrībai, tādā veidā veicinot arī vispārējo interešu mērķu sasniegšanu. Tomēr, lai izpildītu konkrētus vispārējo interešu pienākumus, kas apraides organizācijām uzlikti attiecībā uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu izplatīšanu, var nākties izmantot īpašus radiofrekvenču spektru piešķiršanas kritērijus gadījumos, kad tas ir būtiski, lai sasniegtu konkrētu vispārējas nozīmes mērķi, kas noteikts valsts tiesību aktos. Procedūrām, kas saistītas ar vispārējo interešu mērķu sasniegšanu, jebkuros apstākļos ir jābūt pārredzamām, objektīvām, samērīgām un nediskriminējošām.
(69)Ikvienam pilnīgam vai daļējam atbrīvojumam no pienākuma maksāt nodevas vai maksājumus, kas paredzēti par spektra izmantošanu, ir jābūt objektīvam, pārredzamam un pamatotam uz pārējiem valsts tiesību aktos noteiktajiem vispārējo interešu pienākumiem.
(70) Ir jānosaka netirgojamu individuālo izmantošanas tiesību derīguma termiņš, ņemot vērā to, ka tās ierobežo brīvu piekļuvi radiofrekvencēm. Ja izmantošanas tiesībās ir iekļauts noteikums par to termiņa pagarināšanu, dalībvalstīm vispirms ir jāveic pārskatīšana, kura ietver sabiedrisko apspriešanu, ņemot vērā tirgus, pārklājuma un tehnoloģiju attīstību. Ņemot vērā to, ka spektrs ir ierobežots resurss, ir regulāri jāpārskata uzņēmumiem piešķirtās individuālās tiesības. Veicot minēto pārskatīšanu, dalībvalstīm ir jāpanāk līdzsvars starp tiesību turētāju interesēm un vajadzību veicināt radiofrekvenču spektra tirdzniecības ieviešanu, kā arī spektra elastīgāku izmantošanu, iespējami vairāk izsniedzot vispārējas atļaujas.
(71)Valsts regulatīvajām iestādēm ir jābūt pilnvarotām panākt radiofrekvenču spektra un numuru faktisku izmantošanu un gadījumos, kad spektra vai numerācijas resursi netiek izmantoti, rīkoties tā, lai novērstu izmantošanas tiesību uzkrāšanu, kas kavē konkurenci un varētu traucēt jauna dalībnieka ienākšanu tirgū.
(72) Novēršot Eiropas mēroga juridiskos un administratīvos šķēršļus vispārējām atļaujām vai tiesībām izmantot spektru vai numurus, ir jāveicina tehnoloģiju un pakalpojumu attīstība un jāpanāk spraigāka konkurence. Kaut gan radiofrekvenču pieejamības un efektīvas izmantošanas tehnisko nosacījumu koordinēšana tiek organizēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (Radiofrekvenču spektra lēmums)(14), iekšējā tirgus mērķu sasniegšanai var būt nepieciešams arī koordinēt vai harmonizēt atlases procedūras un nosacījumus, kas piemērojami tiesībām un atļaujām konkrētās frekvenču joslās, numuru izmantošanas tiesībām un vispārējām atļaujām. Tas jo īpaši attiecas uz elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, ko piedāvā iekšējā tirgū vai kam piemīt pārrobežu pakalpojumu potenciāls, piemēram, satelītu pakalpojumi, kuru attīstību traucētu dalībvalstīs pastāvošās atšķirības spektra piešķiršanā, vai atšķirības starp ES un trešām valstīm, ņemot vērā Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (STS) un Eiropas Pasta un telekomunikāciju pārvalžu konferences (EPTPC) lēmumus. Tādēļ Komisijai ir jābūt iespējai ar Komunikāciju komitejas palīdzību pieņemt tehniskos īstenošanas pasākumus šādu mērķu sasniegšanai, maksimāli ņemot vērā BERT atzinumu. Komisijas pieņemtajos īstenošanas pasākumos var pieprasīt, ka dalībvalstīm spektra un/vai numuru izmantošanas tiesības ir jādara pieejamas visā to teritorijā un vajadzības gadījumā jāanulē citas valstī spēkā esošas izmantošanas tiesības. Šādos gadījumos dalībvalstis nedrīkst piešķirt jaunas tiesības izmantot attiecīgo frekvenču joslu vai numuru sēriju, piemērojot valsts procedūras.
(73) Tehnoloģijas un tirgus attīstība ir pavērusi iespēju izveidot elektronisko komunikāciju pakalpojumus, kas sniedzas pāri dalībvalstu ģeogrāfiskajām robežām. Atļauju izsniegšanas direktīvas 16. pantā ir noteikts, ka Komisijai ir jāpārskata valsts atļauju izsniegšanas sistēmu darbība un pārrobežu pakalpojumu nodrošināšanas attīstība Kopienā. Atļauju izsniegšanas direktīvas 8. pantā paredzētie noteikumi par radiofrekvenču harmonizētu piešķiršanu, ir izrādījušies neefektīvi attiecībā uz to uzņēmumu vajadzībām, kuri vēlas sniegt pakalpojumus dažādās Kopienas valstīs, tādēļ šie noteikumi ir jāgroza.
(74) Atļauju piešķiršanai un izmantošanas nosacījumu ievērošanas pārraudzībai arī turpmāk jāpaliek katras dalībvalsts kompetencē, taču dalībvalstīm ir jāatturas no tādu papildu nosacījumu, kritēriju vai procedūru ieviešanas, kuras ierobežotu, mainītu vai aizkavētu harmonizētas vai koordinētas atlases vai atļauju izsniegšanas procedūras pareizu īstenošanu. Ja to pamato pasākumu īstenošanas atvieglošana, šādos koordinācijas vai harmonizācijas pasākumos var paredzēt pagaidu atkāpes vai ‐ attiecībā uz spektru ‐ pārejas mehānismus spektra koplietošanai, tādējādi atbrīvojot dalībvalsti no šādu pasākumu piemērošanas, ar nosacījumu, ka tas nerada konkurences vai regulējumu pārmērīgas atšķirības dažādās dalībvalstīs.
(75)Valsts regulatīvajām iestādēm ir jābūt tiesīgām efektīvi rīkoties, lai pārraudzītu un panāktu ar vispārējām atļaujām vai izmantošanas tiesībām saistītu noteikumu un nosacījumu ievērošanu, tām jābūt pilnvarotām uzlikt reālus finansiālus sodus un/vai piemērot administratīvas sankcijas par šo noteikumu un nosacījumu pārkāpumiem.
(76) Nosacījumos, kurus var piemērot atļaujām, ir jāiekļauj konkrēti nosacījumi, ar kuriem reglamentē pieejamību lietotājiem invalīdiem un valsts iestāžu un ārkārtas situāciju dienestu nepieciešamību sazināties savā starpā un ar plašu sabiedrību pirms lielām katastrofām, to laikā un pēc tām. Turklāt, ņemot vērā tehnisko inovāciju nozīmību, dalībvalstīm ir jābūt iespējai izsniegt atļaujas spektra izmantošanai eksperimentālos nolūkos, paredzot tajās īpašus ierobežojumus un nosacījumus, kurus pamato šādu tiesību eksperimentālais raksturs.
(77) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 2887/2000 par neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai(15) bija lietderīga sākotnējā tirgus atvēršanas posmā. Pamatdirektīvā Komisija ir aicināta pārraudzīt pāreju no 1998. gada tiesiskā regulējuma uz 2002. gada regulējumu un piemērotā brīdī ierosināt priekšlikumus par minētās regulas atcelšanu. Saskaņā ar 2002. gada regulējumu valsts regulatīvajām iestādēm ir pienākums analizēt vairumtirdzniecības tirgu atsaistītai piekļuvei metāla vadu līnijām un apakšlīnijām platjoslas un balss pakalpojumu nodrošināšanai, kā noteikts Ieteikumā par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem. Tā kā visas dalībvalstis vismaz vienreiz ir veikušas šā tirgus analīzi un ir ieviesti attiecīgie pienākumi, kuru pamatā ir 2002. gada regulējums, Regula (EK) Nr. 2887/2000 ir kļuvusi nevajadzīga, un tādēļ tā jāatceļ.
(78) Pamatdirektīvas, Piekļuves direktīvas un Atļauju izsniegšanas direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(16).
(79) Jo īpaši Komisijai ir jāpiešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz paziņojumiem saskaņā ar Pamatdirektīvas 7. pantu; harmonizāciju spektra un numerācijas jomā, kā arī ar tīklu un pakalpojumu drošību saistītos jautājumos; vairāku valstu tirgu noteikšanu; standartu ieviešanu; tiesiskā regulējuma noteikumu saskaņotu piemērošanu. Turklāt ir jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus, lai Piekļuves direktīvas I un II pielikumu atjauninātu atbilstīgi tirgus un tehnoloģijas attīstībai, un pieņemt īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu atļauju izsniegšanas noteikumus, procedūras un nosacījumus attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaujām. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šo direktīvu elementus, tās papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, tie ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā. Ņemot vērā to, ka noteiktās ārkārtas situācijās regulatīvā kontroles procedūra parastos termiņos var aizkavēt īstenošanas pasākumu laicīgu pieņemšanu, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ir jārīkojas ātri, lai nodrošinātu šo pasākumu laicīgu pieņemšanu,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Grozījumi Direktīvā 2002/21/EK (Pamatdirektīva)
Direktīvā 2002/21/EK izdara turpmāk minētos grozījumus.
1) Direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1. Ar šo direktīvu izveido elektronisko komunikāciju pakalpojumu, elektronisko komunikāciju tīklu, saistītu iekārtu un saistītu pakalpojumu, kā arī konkrētu, ar termināliekārtām saistītu aspektu saskaņotu regulējumu, lai atvieglotu piekļuvi invalīdiem un veicinātu elektronisko telekomunikāciju izmantošanu mazāk priviliģēto lietotāju vidū. Tajā nosaka valsts regulatīvo iestāžu uzdevumus un izveido procedūru kopumu, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu visā Kopienā.
"
2) Direktīvas 2. pantu groza šādi.
a) Panta b) punktu aizstāj ar šādu:"
b)
"vairāku valstu tirgi" ir tirgi, kas aptver Kopienu vai ievērojamu tās daļu, kura atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī;
"
b) Panta d) punktu aizstāj ar šādu:"
d)
"publiskais komunikāciju tīkls" ir elektronisko komunikāciju tīkls, ko pilnībā vai galvenokārt izmanto, lai nodrošinātu publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, kuri atbalsta informāciju pārraidīšanu starp tīkla pieslēguma punktiem, šī definīcija aptver arī tīkla pasīvos elementus;
"
c)
Panta e) punktu aizstāj ar šādu:"
e)
"saistītās iekārtas" ir iekārtas un aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko komunikāciju tīklu un/vai ar elektronisko komunikāciju pakalpojumu un kas pieļauj un/vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minētā tīkla un/vai pakalpojuma palīdzību, vai kam ir minētajām darbībām vajadzīgais potenciāls; tās ietver numuru vai adrešu translācijas sistēmas, nosacītās piekļuves sistēmas un elektroniskos programmu ceļvežus, kā arī fizisko infrastruktūru, piemēram, ēku ieejas, elektroinstalāciju, torņus un citas atbalsta konstrukcijas, kabeļu kanalizāciju, kabeļu kanalizāciju, stabus, antenas, kabeļu akas un citus neaktīvus tīkla elementus;
"
d)
Panta l) punktu aizstāj ar šādu:"
l)
"īpašās direktīvas" ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva), Direktīva 2002/19/EK (Piekļuves direktīva), Direktīva 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē ( ║ Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)*
______________________ * OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
"
e) Iekļauj šādu q), r) un s) punktu:"
q)
"q) "sadalījums" ir noteiktas frekvenču joslas vai numuru sērijas atvēlēšana vienam vai vairākiem pakalpojumu veidiem, vajadzības gadījumā paredzot konkrētus nosacījumus;
r)
"piešķīrums" ir valsts regulatīvās iestādes izdota atļauja juridiskai personai vai fiziskai personai izmantot radiofrekvenci vai radiofrekvenču kanālu, vai numuru (vai vienu vai vairākus numuru blokus);
s)
"kaitīgi traucējumi" ir traucējumi, kas apdraud radionavigācijas pakalpojuma vai citu drošības pakalpojumu nodrošināšanu vai kas citādi nopietni pasliktina, traucē vai vairākkārt pārtrauc radiosakaru pakalpojumu, kurš nodrošināts saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem, Kopienas vai valsts tiesību aktiem.
"
3) Direktīvas 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes savas pilnvaras īsteno neatkarīgi, objektīvi, pārredzami un savlaicīgi. Valsts regulatīvās iestādes nelūdz un neizpilda citu struktūru norādījumus par to, kā veikt ikdienas uzdevumus, kuri tām uzticēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Kopienas tiesību aktus. Tikai pārsūdzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar 4. pantu, vai valsts tiesas ir pilnvarotas apturēt vai anulēt valsts regulatīvo iestāžu lēmumus.
Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes vadītāju vai viņa aizstājēju var atlaist tikai tad, ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai pildītu valsts tiesību aktos iepriekš noteiktos pienākumus, vai tad, ja viņš atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā. Lēmumā par valsts regulatīvās iestādes vadītāja atlaišanu izklāsta tā pamatojumu, un to publicē atlaišanas dienā.
Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvo iestāžu rīcībā ir tām uzticēto uzdevumu veikšanai pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi un ka tām ir atsevišķi gada budžeti. Budžetus dara zināmus atklātībai.
3 bis.3a. Dalībvalstis nodrošina, ka Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācijas (BERT) mērķus labākas regulatīvās koordinācijas un saskaņas veicināšanai aktīvi atbalsta valsts regulatīvās iestādes.
Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvo iestāžu rīcībā ir tām uzticēto uzdevumu veikšanai pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, lai tās varētu aktīvi iesaistīties un dot ieguldījumu BERT. Valsts regulatīvajām iestādēm ir jābūt atsevišķiem gada budžetiem, un šiem budžetiem jābūt publiski pieejamiem.
3 ter.3b. dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes, pieņemot lēmumus par vietējiem tirgiem, maksimāli ņem vērā BERT kopējās nostājās.
"
4) Direktīvas 4. pantu groza šādi.
a) Panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka valstī darbojas efektīvs mehānisms, lai jebkuram lietotājam vai uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus un ko ir ietekmējis valsts regulatīvās iestādes lēmums, būtu tiesības pārsūdzēt lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām pusēm. Šai iestādei, kas var būt tiesa, ir attiecīga lietpratība, lai tā varētu efektīvi pildīt savas funkcijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek pienācīgi ņemti vērā lietas apstākļi, ka ir izveidots efektīvs pārsūdzības mehānisms un ka procedūra attiecīgajā pārsūdzības iestāde nav nepamatoti gara. Dalībvalstis nosaka termiņu šādu pārsūdzības rakstu izskatīšanai.
Kamēr nav zināms pārsūdzības rezultāts, valsts regulatīvās iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien netiek noteikti pagaidu pasākumi. Pagaidu pasākumus var noteikt saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, ja ir steidzama vajadzība apturēt lēmuma darbību, lai nepieļautu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu pusei, kura pieprasa šos pasākumus, un ja tas nepieciešams interešu līdzsvara nodrošināšanai.
"
b)Iekļauj šādus punktus:"
3.Pārsūdzības struktūras ir tiesīgas prasīt BERT atzinumu pirms lēmuma pieņemšanas pārsūdzības procesa laikā.
4. Dalībvalstis apkopo informāciju par pārsūdzību iemesliem, iesniegto pārsūdzību skaitu, pārsūdzības procesu ilgumu, to lēmumu skaitu, ar ko nosaka pagaidu pasākumus saskaņā ar 1. punktu, un šādu lēmumu pamatojumu. Dalībvalstis katru gadu šo informāciju nosūta Komisijai un BERT.
"
5) Direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, sniedz visu informāciju, ieskaitot finanšu informāciju, kura nepieciešama valsts regulatīvajām iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem vai saskaņā ar tām pieņemtiem lēmumiem. Šie uzņēmumi pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz šādu informāciju, ievērojot valsts regulatīvās iestādes norādītos termiņus un detalizētības pakāpi. Valsts regulatīvās iestādes pieprasītā informācija ir samērīga ar iestādes veicamo uzdevumu. Valsts regulatīvā iestāde norāda iemeslus, kas pamato informācijas pieprasījumu, un ņem vērā Kopienas un valsts tiesību aktus par uzņēmējdarbības konfidencialitāti.
"
6) Direktīvas 6. un 7. pantu aizstāj šādi:"
6. pants
Apspriešanas un pārredzamības mehānisms
Izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 7. panta 10. punkts, 20. vai 21. pants, un ja vien atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes dod ieinteresētajām aprindām iespēju pieņemamā termiņā izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja minētās iestādes plāno saskaņā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām veikt pasākumus vai arī plāno noteikt ierobežojumus saskaņā ar 9. panta 3. punktu un 9. panta 4. punktu, kuram ir būtiska ietekme uz konkrēto tirgu.
Valsts regulatīvās iestādes dara zināmas valstī piemērojamās apspriešanas procedūras.
Dalībvalstis nodrošina vienota informācijas centra izveidi, ar kura starpniecību ir pieejamas visas pašreizējās apspriešanas.
Valsts regulatīvā iestāde publisko apspriešanas rezultātus, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla saskaņā ar Kopienas un valsts tiesību aktiem par uzņēmējdarbības konfidencialitāti. Konfidenciālas informācijas nepamatotas izplatīšanas gadījumā valsts regulatīvās iestādes pēc attiecīgo uzņēmumu pieprasījuma nodrošina, lai nekavējoties tiktu pieņemti atbilstoši pasākumi.
7. pants
Elektronisko komunikāciju iekšējā tirgus konsolidācija
1. Pildot uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu un īpašajām direktīvām, valsts regulatīvās iestādes maksimāli ņem vērā 8. pantā izklāstītos mērķus, ciktāl tie attiecas uz iekšējā tirgus darbību.
2. Valsts regulatīvās iestādes, pārredzami sadarbojoties ar Komisiju un BERT, veicina iekšējā tirgus attīstību, lai nodrošinātu šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumu konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs. Tālab tās jo īpaši sadarbojas ar Komisiju un BERT, lai noteiktu instrumentus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir vislabāk piemēroti konkrētu situāciju risināšanai tirgū.
3. Izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 7.b pantu pieņemtajos īstenošanas noteikumos ir paredzēts citādi, ja valsts regulatīvā iestāde pēc 6. pantā minētās apspriešanas beigām plāno veikt pasākumu:
a)
uz ko attiecas šīs direktīvas 15. vai 16. pants vai Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 5. vai 8. pants un
b)
kas ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm,
tā saskaņā ar 5. panta 3. punktu dara pasākuma projektu pieejamu Komisijai, BERT un valsts regulatīvajām iestādēm citās dalībvalstīs, vienlaikus pievienojot projektam pasākuma pamatojumu, un informē par to Komisiju BERT un citas valsts regulatīvās iestādes. National regulatory authorities, BERT and the Commission may make comments to the national regulatory authority concerned only within one month. Viena mēneša laikposmu nevar pagarināt.
4. Ja plānotais pasākums atbilst 3. punkta kritērijiem un tā mērķis ir:
a)
noteikt konkrētu tirgu, kas nav viens no tirgiem, kuri norādīti ieteikumā saskaņā ar 15. panta 1. punktu, vai
b)
saskaņā ar 16. panta 3., 4. vai 5. punktu pieņemt lēmumu par to, vai uzņēmumu atzīt vai neatzīt par tādu, kam atsevišķi vai kopā ar citiem ir būtiska ietekme tirgū,
▌
un šis pasākums ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm, un Komisija ir norādījusi valsts regulatīvajai iestādei, ka tā uzskata, ka projektā paredzētais pasākums radītu šķērsli vienotajam tirgum vai ka tai ir radušās nopietnas šaubas par tā saderību ar Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši 8. pantā minētajiem mērķiem, pasākuma projektu nepieņem vēl divus mēnešus. Šo laikposmu nevar pagarināt.
5. Divu mēnešu laikposmā, kas minēts 4. punktā, Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei pieprasa anulēt pasākuma projektu. Komisija pirms lēmuma pieņemšanas maksimāli ņem vērā BERT atzinumu, kas iesniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas EK Nr. .../2008 [ar ko izveido Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizāciju (BERT)]* 5. pantu. Šim lēmumam pievieno sīki izstrādātu un objektīvu analīzi par to, kāpēc Komisija uzskata, ka pasākuma projektu nevajadzētu pieņemt, pievienojot konkrētus priekšlikumus par pasākuma projekta grozīšanu.
6. Ja Komisija trīs mēnešu laikā saskaņā ar 5. punktu izdod lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei pieprasa anulēt pasākuma projektu, valsts regulatīvā iestāde groza vai anulē minēto pasākuma projektu. Ja pasākuma projektu groza, valsts regulatīvā iestāde organizē sabiedrisku apspriešanu saskaņā ar 6. pantā minētajām procedūrām, un saskaņā ar 3. punkta noteikumiem atkārtoti paziņo Komisijai grozīto pasākuma projektu.
7. Attiecīgā valsts regulatīvā iestāde maksimāli ņem vērā citu valsts regulatīvo iestāžu, BERT un Komisijas komentārus, un, izņemot 4. punktā minētos gadījumus, tā var pieņemt grozīto pasākuma projektu un, ja tā pasākuma projektu pieņem, par to paziņo Komisijai. Turklāt visas citas valsts iestādes, kas darbojas saskaņā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām, maksimāli ņem vērā Komisijas komentārus.
▌
8. Izņēmuma gadījumā, ja valsts regulatīvā iestāde uzskata, ka ir steidzama vajadzība rīkoties ║ , tā, atkāpjoties no 3. un 4. punktā izklāstītās procedūras, var nekavējoties pieņemt samērīgus un provizoriskus pasākumus, lai nodrošinātu konkurenci un aizsargātu lietotāju intereses. Tā tūlīt paziņo Komisijai, citām valsts regulatīvajām iestādēm un BERT minētos pasākumus, izklāstot to pilnīgu pamatojumu. Valsts regulatīvās iestādes lēmums šādus pasākumus padarīt par pastāvīgiem vai pagarināt laikposmu, kādā tie ir piemērojami, ir pakļauts 3. un 4. punkta noteikumiem.
_______________________
* OV L...
"
7)Iekļauj šādus pantus:"
7.a pants
Tiesiskās aizsardzības līdzekļu konsekventas piemērošanas kārtība
1.Ja valsts regulatīvā iestāde ir nodomājusi veikt pasākumus, lai uzliktu, grozītu vai atceltu operatora pienākumus, piemērojot 16. pantu saistībā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 5. pantu, 9.–13. pantu, 13.a un 13.b pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu, Komisijai un valsts regulatīvajām iestādēm citās dalībvalstīs ir viens mēnesis laika, sākot no pasākuma projekta paziņošanas dienas, lai attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei nosūtītu piezīmes.
2.Ja pasākuma projektā ir paredzēts uzlikt, grozīt vai atcelt citus operatora pienākumus, bet ne tos, kas minēti Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīvas) 13.a un 13.b pantā, Komisija tādā pašā laika periodā var darīt zināmus attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei un BERT iemeslus, kādēļ tā uzskata, ka pasākuma projekta pieņemšana radīs šķēršļus vienotā tirgus izveidei, un kādēļ tai ir nopietnas bažas par pasākuma projekta atbilstību Kopienas tiesībām. Šajā gadījumā saskaņā ar Komisijas paziņojumu pasākuma projektu nepieņem vēl divus mēnešus.
Ja šāda paziņojuma nav, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde var pieņemt pasākuma projektu, maksimāli ņemot vērā jebkādas piezīmes, kuras ir iesniegusi Komisija vai kāda cita valsts regulatīvā iestāde.
3.Divu mēnešu laikā, kā noteikts 2. punktā, Komisija, BERT un attiecīgā valsts regulatīvā iestāde cieši sadarbojas nolūkā noteikt vispiemērotākos un visefektīvākos pasākumus, ņemot vērā 8. pantā noteiktos mērķus, kā arī pienācīgi ņemot vērā tirgus dalībnieku viedokli un nepieciešamību nodrošināt regulējuma prakses konsekvenci.
Šo pašu divu mēnešu laikā BERT, pamatojoties uz absolūtu balsu vairākumu, sniedz atzinumu, kurā apstiprina pasākuma projekta piemērotību un efektivitāti vai norāda, ka pasākuma projektā jāizdara izmaiņas, un tādēļ šajā sakarā iesniedz īpašu priekšlikumu. Atzinums ir jāpublisko.
Ja BERT ir sniegusi pamatotu atzinumu, kurā tā apstiprina pasākuma projekta piemērotību un efektivitāti, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde, maksimāli ņemot vērā visus Komisijas un BERT ieteikumus, var pieņemt pasākuma projektu. Valsts regulatīvā iestāde publisko, kādā veidā šie komentāri ir ņemti vērā.
Ja BERT ir sniegusi pamatotu atzinumu, kurā tā norāda, ka pasākuma projektā jāizdara izmaiņas, Komisija, maksimāli ņemot vērā šo atzinumu, var pieņemt pamatotu lēmumu, kurā Komisija attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei prasa grozīt pasākuma projektu, un šajā sakarā sniedz īpašu priekšlikumu.
4.Ja pasākuma projektā ir paredzēts uzlikt, grozīt vai atcelt kādu pienākumu, kas minēts Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīvas) 13.a pantā, pasākuma projektu nepieņem vēl divus mēnešus pēc 1. punktā norādītā perioda beigām.
Pirmajā apakšpunktā minēto divu mēnešu laikā Komisija, BERT un attiecīgā valsts regulatīvā iestāde cieši sadarbojas, lai noteiktu, vai piedāvātais pasākumu plāna projekts atbilst Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 13.a panta noteikumiem un jo īpaši, lai noteiktu, vai tas ir vispiemērotākais un efektīvākais pasākumu plāns. Šajā nolūkā pienācīgi ņem vērā tirgus dalībnieku viedokli, kā arī nepieciešamību nodrošināt saskanīgas regulatīvās prakses attīstību. Balstoties uz BERT vai Komisijas pamatota lūguma, šo divu mēnešu termiņu pagarina līdz nākamiem diviem mēnešiem.
2. punktā norādītajā laikposmā BERT, pamatojoties uz absolūto balsu vairākumu, sniedz atzinumu, kurā apstiprina pasākuma projekta piemērotību un efektivitāti vai norāda, ka pasākuma projekts nav pieņamams. Šim atzinumam jābūt pamatotam un tas jāpublisko.
Tikai tad, ja Komisija un BERT apstiprina pasākuma projekta piemērotību un efektivitāti, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde, maksimāli ņemot vērā visus Komisijas un BERT ieteikumus, var pieņemt pasākuma projektu. Valsts regulatīvā iestāde publisko, kādā veidā šie komentāri ir ņemti vērā.
5.Trīs mēnešu laikā, sākot no dienas, kad Komisija saskaņā ar 3. punkta 4. apakšpunktu izdod pamatotu lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei pieprasa izdarīt izmaiņas pasākuma projektā, valsts regulatīvā iestāde groza vai anulē minēto pasākuma projektu. Ja pasākuma projekts jāgroza, valsts regulatīvā iestāde organizē sabiedrisku apspriešanu saskaņā ar 6. pantā minēto kārtību un saskaņā ar 7. punkta noteikumiem atkārtoti informē Komisiju par grozīto pasākuma projektu.
6.Valsts regulatīvajai iestādei ir tiesības anulēt pasākuma projektu jebkurā procedūras posmā.
"7.b pants
Īstenošanas noteikumi
║ Attiecībā uz 7. pantu Komisija, maksimāli ņemot vērā BERT viedokli, var pieņemt ieteikumus un/vai norādes, kurās paredz formu, saturu un detalizētības pakāpi paziņojumiem, kas sniedzami saskaņā ar 7. panta 3. punktu, apstākļus, kādos šādi paziņojumi netiktu pieprasīti, un plānotos termiņus.
▌"
"
8) Direktīvas 8. pantu groza šādi.
a) ║ 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"
Ja vien 9. pantā par radiofrekvencēm nav norādīts citādi vai ja vien nav prasības rīkoties citādi, lai nodrošinātu 2.–4. punktā norādīto mērķu izpildi, dalībvalstis maksimāli ņem vērā nepieciešamību panākt tehnoloģiskā ziņā neitrālus noteikumus un nodrošina to, ka tāpat rīkojas arī valsts regulatīvās iestādes, veicot šajā direktīvā un īpašajās direktīvās noteiktos regulēšanas uzdevumus, jo īpaši tos, kas paredzēti pilnvērtīgas konkurences nodrošināšanai.
"
b) ║ 2. punkta a) un b) un c) apakšpunktu aizstāj šādi:"
a)
nodrošinot to, ka lietotājiem, tostarp lietotājiem invalīdiem, gados vecākiem lietotājiem un lietotājiem ar īpašām sociālajām vajadzībām, tiek sagādātas maksimālas priekšrocības izvēles cenas un kvalitātes ziņā un ka tiek kompensētas visas piegādātāju papildu neto izmaksas, ja viņi pierādīt, ka tās ir radušās šādu sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildes dēļ;
b)
panākot to, ka elektronisko komunikāciju nozarē un jo īpaši satura izplatīšanas un piekļūšanas, kā arī piekļuves pakalpojumiem visos tīklos jomā netiek traucēta vai ierobežota konkurence;
c)
sekmējot un veicinot efektīvas un tirgus pieprasītas investīcijas, kā arī veicinot inovāciju; un
"
c)3. punktu groza šādi:
c) apakšpunktu svītro;
d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
d)
sadarbojoties ar Komisiju un BERT, lai nodrošinātu saskanīgas regulējuma prakses izveidi un šīs direktīvas un īpašo direktīvu konsekventu piemērošanu.
"
d) ║ 4. punktu groza šādi:
i)
e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
e)
pievēršoties vajadzībām, kas raksturīgas īpašām sociālajām grupām, jo īpaši lietotājiem invalīdiem, gados vecākiem lietotājiem un lietotājiem ar īpašām sociālajām vajadzībām;
"
ii)
ii) pievieno šādu g) un h) apakšpunktu:"
g)
piemērojot principu, ka galalietotājiem ir jābūt iespējai pēc izvēles piekļūt jebkādam likumīgam saturam un izplatīt to, un izmantot visas likumīgās lietotnes un/vai pakalpojumus, šai nolūkā veicinot likumīga satura izplatīšanu atbilstīgi Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 33. pantam.
h)
piemērojot principu, saskaņā ar kuru nedrīkst noteikt nekādus ierobežojumus galalietotāju pamattiesībām un pamatbrīvībām bez iepriekšēja tiesu iestāžu lēmuma, īpaši saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu par vārda un informācijas brīvību, izņemot ja ir apdraudēta sabiedriskā kartība, kad lēmums var tikt pieņemts pēc ierobežojumu noteikšanas.
"
e)Pievieno šādu jaunu punktu:"
5.Valsts regulatīvās iestādes saskaņā ar 2., 3. un 4. punktā norādītajiem politikas mērķiem objektīvi, pārredzami, bez diskriminācijas un samērīgi piemēro regulējošus principus tostarp:
a)
sekmējot regulējuma paredzamību, izmantojot tiesiskās aizsardzības līdzekļu nepārtrauktību attiecībā uz dažiem tirgus analītiskajiem pārskatiem;
b)
nodrošinot, ka līdzīgos apstākļos nepastāv diskriminācija attieksmē pret uzņēmumiem, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un pakalpojumus;
c)
saglabājot konkurenci patērētāju interesēs, kā arī, kur vien iespējams, veicināt konkurenci attiecībā uz infrastruktūru;
d)
sekmējot tirgus pieprasītas investīcijas un inovācijas jaunās un pastiprinātās infrastruktūrās, tostarp veicinot ieguldījumu sadali un nodrošinot atbilstošu riska sadali investoru un to uzņēmumu starpā, kuriem pieejamas jaunās iekārtas;
e)
pienācīgi ņemot vērā dažādus apstākļus, kas dalībvalstīs un dažādās dalībvalstu ģeogrāfiskajās zonās saistīti ar konkurenci un patērētājiem;
f)
uzliekot ex-ante reglamentējošas saistības tikai gadījumos, kad konkurence nav efektīva un ilgtspējīga, un atvieglojot vai atceļot šādas saistības, tiklīdz šis nosacījums ir izpildīts;
"
9)Iekļauj šādus pantus:"
"8.a pants
Radiofrekvenču spektra politikas komiteja
1.Ar šo izveido Radiofrekvenču spektra politikas komiteju (RSPK), lai veicinātu 8.b panta 1.,3. un 5. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.
RSPK sniedz konsultācijas Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par radiofrekvenču spektra politikas jautājumiem.
RSPK sastāvā ir pa vienam augsta līmeņa pārstāvim no valsts regulatīvās iestādes, kas katrā dalībvalstī atbild par radiofrekvenču spektra politiku. Katrai dalībvalstij ir viena balss, un Komisija nebalso.
2. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma, vai pēc pašas komitejas iniciatīvas, RSPK ar absolūtu balsu vairākumu pieņem atzinumus.
3. RSPK iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada darbības pārskatu.
8.b pants
Radiofrekvenču spektra politikas stratēģiskā plānošana un saskaņošana Eiropas Savienībā
1.Dalībvalstis sadarbojas gan savstarpēji, gan ar Komisiju radiofrekvenču izmantošanas stratēģiskajā plānošanā un saskaņošanā Kopienā. Šai nolūkā tās ņem vērā arī tautsaimniecības, drošības, veselības un sabiedrības intereses, vārda brīvību, ES politikas kultūras, zinātniskos, sociālos un tehniskos aspektus, kā arī radiofrekvenču spektra lietotāju kopienu dažādās intereses, lai uzlabotu radiofrekvenču spektra lietošanu un izvairītos no kaitīgiem traucējumiem;
2.Ar radiofrekvenču spektra politiku saistītās darbība Eiropas Savienībā neierobežo:
a)
pasākumus, kas atbilstīgi Kopienas tiesībām veikti Kopienas vai valstu līmenī, lai sasniegtu vispārējo interešu mērķus, jo īpaši attiecībā uz satura regulējumu un audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku;
b)
Direktīvas 1999/5/EK noteikumus, kā arī
c)
dalībvalstu tiesības organizēt un izmantot savus radiofrekvenču spektrus sabiedriskās kārtības, drošības un aizsardzības nodrošināsānai.
3.Dalībvalstis nodrošina politikas pieeju koordinēšanu un attiecīgā gadījumā arī koordinē saskaņotos nosacījumus attiecībā uz radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu, kas vajadzīga iekšējā tirgus izveidei un tā darbībai, un saskaņā ar radiofrekvenču spektra izmantošanas ekonomiskajiem, politiskajiem, kultūras, veselības un sociālajiem apsvērumiem.
4. Komisija, pienācīgi ņemot vērā RSPK viedokli, var iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai izveidotu radiofrekvenču spektra rīcības plānu, ņemot vērā stratēģisko plānošanu un radiofrekvenču spektra lietošanas saskaņošanu Eiropas Savienībā vai citus likumdošanas pasākumus, lai uzlabotu radiofrekvenču spektra izmantošanu un izvairītos no kaitīgiem traucējumiem.
5.Dalībvalstis nodrošina Eiropas Savienības interešu efektīvu saskaņošanu radiofrekvenču spektra jautājumos kompetentajās starptautiskajās organizācijās. Gadījumos, kad ir nepieciešama šāda efektīva saskaņošana, Komisija pienācīgi ņemot vērā Radiofrekvenču spektra politikas komitejas (RSPK) viedokli, var ieteikt Eiropas Parlamentam un Padomei kopējās politikas mērķus, tostarp, ja nepieciešams, arī sarunu pilnvaras.
1. Ņemot vērā, ka radiofrekvences ir sabiedriski resursi, kam ir svarīga sociālā, kultūras un ekonomiskā vērtība, dalībvalstis savā teritorijā nodrošina elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pilnvērtīgu pārvaldību saskaņā ar 8. un 8.b pantu. Tās nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes, kuru pārziņā ir šādu radiofrekvenču sadalījums un piešķīrums, rīkojas, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem. To darot, dalībvalstis ievēro starptautiskos nolīgumus un var ņemt vērā valsts pārvaldes apsvērumus.
2. Dalībvalstis veicina radiofrekvenču izmantošanas harmonizāciju visā Kopienā atbilstīgi vajadzībai nodrošināt to faktisku un efektīvu izmantošanu, lai nodrošinātu izdevīgumu patērētājiem, piemēram, apjomradītus ietaupījumus un pakalpojumu savstarpējo savietojamību. Šādi rīkojoties, tās darbojas atbilstīgi šīs direktīvas 8.b un 9.c pantam, kā arī Lēmumam Nr. 676/2002/EK (Lēmums par raiofrekvenču spektru).
3. Ja vien otrajā daļā vai atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu tehnoloģijas, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem, var sniegt radiofrekvenču joslās, kas pieejamas elektronisko sakaru pakalpojumiem saskaņā ar ITU noteikumiem par radiosakariem.
Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantotajiem tehnoloģiju veidiem, ja šādi ierobežojumi ir vajadzīgi, lai:
a)
novērstu iespējamus kaitīgus traucējumus;
b)
aizsargātu sabiedrības veselību pret elektromagnētiskajiem laukiem;
c)
nodrošinātu pakalpojumu tehnisko kvalitāti;
d)
maksimāli nodrošinātu radiofrekvenču koplietošanu ▌;
e)
nodrošinātu radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu;
f)
sasniegtu vispārēju interešu mērķi, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu.
4. Ja vien otrajā daļā vai atbilstīgi 9c. pantam pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis, cik vien iespējams, veicina visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumu izmantošanu radiofrekvenču joslās, kas pieejamas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, saskaņā ar attiecīgās valsts radiofrekvenču sadalījuma plānu un ITU noteikumiem par radiosakariem. Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko komunikāciju pakalpojumu veidiem.
Pasākumi, ar ko nosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanai jāizmanto konkrēta josla,kas pieejama elektronisko sakaru pakalpojumiemir pamatoti, ja ar to palīdzību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem īstenovalstu tiesību aktos noteiktuvispārējo interešu mērķi, piemēram, dzīvības aizsardzība, sociālās, reģionālās vai teritoriālās kohēzijas veicināšana, radiofrekvenču neefektīvas izmantošanas novēršana, vai veicinakultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas mērķus, piemēram,kultūras un valodu daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu.
Pasākumu, ar ko aizliedz sniegt jebkādu citu elektronisko sakaru pakalpojumu konkrētā joslā, var noteikt vienīgi tad, ja to pamato vajadzība netraucēti sniegt dzīvības aizsardzības pakalpojumus.
5. Dalībvalstis regulāri pārskata 3. un 4. punktā minēto ierobežojumu un pasākumu nepieciešamību un šo pārskatu rezultātus publisko.
6. Šā panta 3. un 4. punktu radiofrekvenču sadalījumam un piešķīrumiem piemēro no ...*
_______________________
* Šīs Direktīvas ieviešanas diena.
"
11) Direktīvā iekļauj šādu 9.a, 9.b un 9.c pantu:"
9.a pants
Spēkā esošo tiesību ierobežojumu pārskatīšana
1. Piecu gadu laikposmā, kas sākas ...*, dalībvalstis var nodrošināt to, ka radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētāji, kuriem šādas tiesības piešķirtas pirms minētā datuma un kuras būs spēkā vismaz piecus gadus pēc šī datuma, var iesniegt kompetentajai valsts regulatīvajai iestādei pieteikumu atkārtoti izvērtēt viņiem piešķirto tiesību ierobežojumus saskaņā ar 9. panta 3. un 4. punktu.
Pirms šāda lēmuma pieņemšanas kompetentā valsts ▌iestāde paziņo tiesību turētājam par ierobežojumu atkārtotu izvērtēšanu, norādot tiesību apjomu pēc atkārtotas izvērtēšanas un ļaujot viņam pieņemamā termiņā anulēt pieteikumu.
Ja tiesību turētājs anulē pieteikumu, tiesības nemainās līdz dienai, kad tās zaudē spēku, vai arī līdz 5 gadu laikposma beigām, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk.
2. Ja 1. punktā minētais tiesību turētājs sniedz radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumus un radiofrekvenču izmantošanas tiesības viņam piešķirtas konkrēta vispārējo interešu mērķa sasniegšanai, tostarp, lai sniegtu apraides pakalpojumus, tad tiesības izmantot to radiofrekvenču daļu, kuras ir vajadzīgas šāda mērķa sasniegšanai, nemainās. Attiecībā uz to radiofrekvenču daļu, kura minētā mērķa sasniegšanai vairs nav vajadzīga, piemēro jaunu piešķīruma procedūru atbilstīgi šīs direktīvas 9. panta 3. un 4. punktam un Atļauju izsniegšanas direktīvas 7. panta 2. punktam.
"
3. Pēc 1. punktā minētā piecu gadu laikposma beigām dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 9. panta 3. un 4. punktu piemēro visiem pārējiem radiofrekvenču piešķīrumiem un sadalījumam, kas bija spēkā šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā.
4. Piemērojot šo pantu, dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus godīgas konkurences nodrošināšanai.
9.b pants
Individuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošana
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi var nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās tiesības izmantot radiofrekvences joslās, attiecībā uz kurām šāda tiesību nodošana vai iznomāšana ir atļauta atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos, ja vien šāda nodošana vai iznomāšana ir saskaņā ar valstī noteikto kārtību un valsts frekvenču piešķiršanas plāniem.
Arī attiecībā uz citām joslām dalībvalstis var paredzēt uzņēmumiem noteikumu par individuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu citiem uzņēmumiem saskaņā ar valstī noteikto kārtību.
2. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmuma nodoms nodot radiofrekvenču izmantošanas tiesības, kā arī veiktā nodošana tiek paziņoti par individuālo radiofrekvenču izmantošanas piešķīrumiem atbildīgajām kompetentajām valsts iestādēm un darīti zināmi atklātībai. Ja radiofrekvenču izmantošana ir saskaņota, piemērojot 9.c pantu un Radiofrekvenču spektra lēmumu vai citus Kopienas tiesību aktus, šādu nodošanu veic atbilstīgi saskaņotas izmantošanas principiem.
Lai veicinātu iekšējā tirgus attīstību, 8.b, 9. 9.a un 9.b panta principu īstenošanai Komisija var pieņemt piemērotus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai:
a)
piemērotu radiofrekvenču rīcības plānu, kas pieņemts atbilstīgi 8.b panta 4. punktam;
b)
noteiktu tās joslas, kuru izmantošanas tiesības uzņēmumi var nodot vai iznomāt viens otram;
c)
saskaņotu nosacījumus, kas saistīti ar šādām tiesībām;▌
d)
noteiktu joslas, uz kurām attiecas pakalpojumu neitralitātes princips;
Šos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ▌
_____________________________
* Šīs Direktīvas transponēšanas diena.
12) Direktīvas 10. pantu groza šādi:
a) Panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2. Valsts regulatīvās iestādes nodrošina to, ka numerācijas ║ plānus un procedūras piemēro tā, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pakalpojumu sniedzējiem un numuru lietotājiem visā Eiropas Savienībā. Dalībvalstis jo īpaši nodrošina to, ka uzņēmums, kam piešķirta numuru sērija, nenostāda citus pakalpojumu sniedzējus un lietotājus neizdevīgākā stāvoklī attiecībā uz numuru secībām, ko izmanto, lai nodrošinātu piekļuvi to pakalpojumiem.
"
b) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4. Dalībvalstis atbalsta īpašas numerācijas [numuru piešķiršanas] vai numuru sēriju harmonizāciju Kopienā, ja tas ir vajadzīgs, lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un veicinātu visu Eiropu aptverošu pakalpojumu izveidi. Komisija var veikt piemērotus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu pārrobežu piekļuvi valsts numuriem, kurus uzmanto tādiem svarīgiem pakalpojumiem kā uzziņu dienesta pakalpojumi. Īstenošanas pasākumos BERT var paredzēt konkrētus pienākumus šo pasākumu piemērošanā.
Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ▌
"
13) Direktīvas 11. panta 1. punktā vārdus "rīkojas, pamatojoties uz caurskatāmām un publiski pieejamām procedūrām, kas piemērotas bez diskriminācijas un nekavējoties, un" aizstāj šādi:"
rīkojas, pamatojoties uz vienkāršām, pārredzamām un publiski pieejamām procedūrām, ko piemēro vienlīdzīgi un nekavējoties, un katrā ziņā pieņem lēmumu četru mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas, un
"
14) Direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu:"
12. pants
Elektronisko komunikāciju tīklu nodrošinātāju līdzāsatrašanās un tīkla komponentu un saistīto iekārtu koplietošana
1. Ja uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesības uzstādīt iekārtas uz, virs vai zem valsts īpašuma vai privātīpašuma, vai tas var izmantot procedūru īpašuma atsavināšanai vai izmantošanai, valsts regulatīvajām iestādēm jābūt iespējai, pilnībā ņemot vērā proporcionalitātes principu, veicināt šādu iekārtu vai īpašuma, tostarp ievadu ēkās, elektroinstalācijas, stabu, antenu, torņu un citu atbalsta konstrukciju, sadales punktu, kabeļu kanalizācijas, kabeļu aku, sadales punktu un visu citu neaktīvu tīkla elementu koplietošanu.
2. Dalībvalstis var pieprasīt, lai 1. punktā minēto tiesību turētāji atļauj iekārtu vai īpašuma koplietošanu (tostarp fizisku līdzāsatrašanos) vai veic pasākumus inženiertehnisko būvdarbu koordinēšanas atvieglošanai, lai aizsargātu vidi, sabiedrības veselību, sabiedrības drošību vai izpildītu pilsētplānošanas un valsts plānošanas mērķus, tikai pēc atbilstīga sabiedriskās apspriešanas laikposma, kurā visām ieinteresētajām aprindām tiek dota iespēja izteikt savu viedokli. Šādā koplietošanas vai koordinēšanas kārtībā var ietvert noteikumus iekārtu vai īpašuma koplietošanas izmaksu sadalei.
3.Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes pēc piemērota laika, kad ir veikta sabiedriskā apspriešana, kuras laikā visām ieinteresētajām pusēm bija iespēja paust savu viedokli, ir pilnvarotas pieprasīt, lai 1. punktā minēto tiesību turētāji atļauj iekārtu vai īpašuma koplietošanu, tostarp fizisku līdzāsatrašanos, lai veicinātu efektīvus ieguldījumus infrastruktūrā un jauninājumu attīstību, pēc atbilstīgas sabiedriskās apspriešanas laikposma, kurā visām ieinteresētajām pusēm tiek dota iespēja pausts savu viedokli. Šādā koplietošanas vai saskaņošanas kārtībā var iekļaut noteikumus iekārtu vai īpašuma koplietošanas izmaksu sadalei, tā nodrošina, ka pastāv atbilstoša riska sadale starp iesaistītajiem uzņēmumiem.
4.Dalībvalstis nodrošina, ka valstu regulatīvās iestādes, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz 1. punktā noteikto tiesību turētāji, izveido detalizētu inventāra sarakstu par šajā punktā minēto iekārtu veidu, pieejamību un ģeogrāfisko izvietojumu un dara to pieejamu ieinteresētajām pusēm.
5.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nosaka piemērotas saskaņošanas procedūras sadarbībā ar valsts regulatīvajām iestādēm, attiecībā uz 2. punktā minētajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un citām piemērotām publiskām iekārtām vai īpašumu. Šajās procedūrās var iekļaut procedūras, kas nodrošina to, ka ieinteresētajām pusēm ir informācija par piemērotām publiskām iekārtām vai īpašumu, kā arī par esošiem vai plānotiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī nodrošina to, ka par šiem pakalpojumiem tām paziņo laikus, kā arī to, ka koplietošana tiek cik vien iespējams sekmēta.
6. Pasākumi, ko valsts regulatīvās iestādes veic saskaņā ar šo pantu, ir objektīvi, pārredzami, nediskriminējoši un samērīgi.
"
15) Direktīvā iekļauj šādu IIIa nodaļu:"
IIIa nodaļa
TĪKLU UN PAKALPOJUMU DROŠĪBA UN INTEGRITĀTE
13.a pants
Drošība un integritāte
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, veic piemērotus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai panāktu tīklu un pakalpojumu drošību. Ņemot vērā jaunākos tehniskos sasniegumus, ar šiem pasākumiem nodrošina novērtētajam riskam atbilstīgu drošības pakāpi. Jo īpaši veic tādus pasākumus, lai novērstu un mazinātu drošības incidentu ietekmi uz lietotājiem vai savienotajiem tīkliem.
2. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus, veic atbilstīgus pasākumus, lai panāktu tādu tīklu integritāti, kura garantē pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību šajos tīklos. Pirms īpašu pasākumu pieņemšanas attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīklu drošību un integritāti valsts regulatīvās iestādes apspriežas ar visiem elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem.
3. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, paziņo atbildīgajaivalsts iestādei par drošības pārkāpumu vai integritātes zaudēšanu, kas ir būtiski ietekmējuši tīklu darbību vai pakalpojumu sniegšanu.
Vajadzības gadījumā attiecīgā kompetentā valsts iestāde informē kompetentās valsts iestādes citās dalībvalstīs unEiropas tīklu informācijas drošības aģentūru (ENISA). Ja pārkāpuma publiskošana ir sabiedrības interesēs, kompetentā valsts iestāde var informēt sabiedrību.
Kompetentā valsts iestādereizi gadā iesniedz Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par saņemtajiem paziņojumiem un rīcību, kas veikta saskaņā ar šo punktu.
4. Komisija, maksimāli ņemot vērā ENISA atzinumus, var pieņemt attiecīgus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus, tostarp pasākumus, ar ko nosaka paredzēto paziņojumu apstākļus, veidu un piemērojamās procedūras. Šādu tehnisko īstenošanas pasākumu pieņemšana netraucē dalībvalstīm pieņemt papildu prasības, lai izpildītu 1. un 2. punktā noteiktos uzdevumus.
Tehniskajiem īstenošanas pasākumiem par pienākumu ziņot jāatbilst Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem.
Šos īstenošanas pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ║
13.b pants
Īstenošana un izpilde
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka 13.a panta noteikumu īstenošanas nolūkos kompetentās valsts regulatīvās iestādes ir pilnvarotas izdot saistošas instrukcijas uzņēmumiem, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus. Saistošajiem norādījumiem jābūt samērīgiem un ekonomiski un tehniski ilgtspējīgiem, un to īstenošanai pieņemams termiņš.
2. Dalībvalstis nodrošina to, ka kompetentās valsts iestādes ir pilnvarotas pieprasīt, lai uzņēmumi, kuri nodrošina publisko sakaru tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus:
a)
sniedz informāciju, kas vajadzīga pakalpojumu un tīklu drošības un integritātes novērtēšanai, tostarp informē par dokumentētu drošības politiku; kā arī
b)
uzdod kvalificētai neatkarīgai struktūrai veikt drošības kontroli un nosūta tās pieejamos rezultātus valsts regulatīvajai iestādei.
3. Dalībvalstis nodrošina to, ka kompetentajām valsts ║ iestādēm ir visas vajadzīgās pilnvaras izmeklēt noteikumu neievērošanas gadījumus un to, kā šie gadījumi ietekmē tīklu drošību un integritāti.
4. Šie noteikumi neierobežo šīs direktīvas 3. pantu.
"
16)14. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
Ja uzņēmumam ir būtiska ietekme īpašā tirgū un ja saikne starp diviem tirgiem ir tāda, kas ļauj ietekmi, kas ir vienā tirgū, pārvirzīt uz otru tirgu, tādējādi nostiprinot uzņēmuma ietekmi tirgū, saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 9., 10., 11. un 13. pantu. Ja minēto pantu noteikumi nav pietiekami, tiesiskās aizsardzības līdzekļus var piemērot saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu.
"
17) Direktīvas 15. pantu groza šādi.
a) Virsrakstu aizstāj ar šādu:"
Procedūra tirgu norādīšanai un noteikšanai
"
b) Panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"
1. Pēc sabiedriskās apspriešanas un apspriešanās ar BERT Komisija pieņem Ieteikumu par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem (turpmāk tekstā ‐ "ieteikums"). Ieteikumā norāda tos produktu un pakalpojumu tirgus elektronisko komunikāciju nozarē, kuru iezīmes var būt par pamatu, lai uzliktu īpašajās direktīvās minētos pienākumus regulēšanas vajadzībām, neskarot tirgus, kurus konkrētos gadījumos var noteikt saskaņā ar konkurences tiesībām. Komisija nosaka tirgus saskaņā ar konkurences tiesību principiem.
"
c)Pievieno šādu punktu:"
2.a Līdz ...* Komisija publicē vadlīnijas valsts regulatīvajām iestādēm attiecībā uz lēmumiem, kuru mērķis ir saistību noteikšana, grozīšana vai atcelšana uzņēmumiem, kuriem ir būtiska ietekme tirgū.
__________________________
*Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvas 2008/../EK spēkā stāšanās diena [ar ko groza Direktīvu 2002/21/EK].
"
d) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3. Valsts regulatīvās iestādes, maksimāli ņemot vērā ieteikumu un vadlīnijas, saskaņā ar konkurences tiesību principiem un atbilstīgi apstākļiem valstī nosaka konkrētus tirgus, jo īpaši konkrētus ģeogrāfiskos tirgus, kas atrodas to teritorijā. Pirms to tirgu noteikšanas, kas nav ieteikumā norādītie tirgi, valsts regulatīvās iestādes veic 6. un 7. pantā minētās procedūras.
"
e) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4. Komisija, maksimāli ņemot vērā BERT atzinumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas EK Nr. .../2008 [ar ko izveido Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizāciju (BERT)] 7. pantu, pieņem lēmumu par vairāku valstu tirgu norādīšanu.
Šo lēmumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.▌
"
18) Direktīvas 16. pantu groza šādi.
a) Panta 1. un 2. punktu aizstāj šādi:"
1. Valsts regulatīvās iestādes veic konkrēto tirgu analīzi, ņemot vērā ieteikumā minētos tirgus un maksimāli ņemot vērā vadlīnijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka šī analīze attiecīgā gadījumā tiek veikta sadarbībā ar valsts konkurences iestādēm.
2. Ja valsts regulatīvajai iestādei saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. panta 3. vai 4. punktu vai Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 8. pantu ir jānosaka, vai uzlikt, saglabāt, grozīt vai anulēt pienākumus uzņēmumiem, tā, pamatojoties uz šā panta 1. punktā minēto tirgus analīzi, nosaka, vai konkrētajā tirgū valda pilnvērtīga konkurence.
"
b) Panta 5. un 6. punktu aizstāj šādi:"
5. Attiecībā uz vairāku valstu tirgiem, kas norādīti 15. panta 4. punktā minētajā lēmumā, Komisija pieprasa BERT veikt tirgus analīzi, maksimāli ņemot vērā vadlīnijas, un izdot atzinumu par šā panta 2. punktā minēto, regulēšanas vajadzībām paredzēto pienākumu uzlikšanu, saglabāšanu, grozīšanu vai anulēšanu.
Komisija, maksimāli ņemot vērā BERT atzinumu, var pieņemt lēmumu, ar ko vienu vai vairākus uzņēmumus atzīst par tādiem, kam ir būtiska ietekme minētajā tirgū, un uzliek tam/tiem vienu vai vairākus īpašus pienākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 9. līdz 13.a pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu. Šādi rīkojoties, Komisija ievēro 8. pantā izklāstītos politikas mērķus.
6. Saskaņā ar šā panta 3. un 4. punkta noteikumiem veiktie pasākumi ir pakļauti 6. un 7. pantā minētajām procedūrām. Valsts regulatīvās iestādes veic konkrētā tirgus analīzi:
a)
divu gadu laikā pēc iepriekšējā paziņojuma par pasākuma projektu, kas saistīts ar minēto tirgu;
b)
attiecībā uz tirgiem, par kuriem Komisijai nav iepriekš paziņots, viena gada laikā pēc tam, kad pieņemts pārskatītais ieteikums par konkrētajiem tirgiem; vai
c)
attiecībā uz dalībvalstīm, kas nesen pievienojušās Eiropas Savienībai, viena gada laikā pēc to pievienošanās.
"
c) Iekļauj šādu 7. punktu:"
7. Ja valsts regulatīvā iestāde ieteikumā norādītā konkrētā tirgus analīzi nav pabeigusi laikposmā, kas paredzēts 16. panta 6. punktā, Komisija var pieprasīt BERT izdot atzinumu, iekļaujot pasākuma projektu, par konkrētā tirgus analīzi un īpašajiem pienākumiem, kas jāuzliek. BERT organizē attiecīgā pasākuma projekta sabiedrisko apspriešanu.
▌
"
19) Direktīvas 17. pantu groza šādi.
a) Panta 1. punkta pirmajā teikumā vārdus "22. panta 2. punktā" aizstāj ar "22. panta 3. punktā" un otrajā teikumā vārdus "darbojoties saskaņā ar 22. panta 2. punktā noteikto procedūru" aizstāj ar vārdiem "var veikt piemērotus īstenošanas pasākumus".
b)2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"
"Ja šādu standartu un/vai specifikāciju nav, dalībvalstis veicina Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU), Eiropas Pasta un elektrosakaru pārvalžu konferences (CEPT), Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) vai Starptautiskās Elektrotehniskās komisijas (IEC) pieņemto starptautisko standartu vai rekomendāciju ieviešanu."
"
c) Panta 6. punktā vārdus "darbojoties saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto procedūru, izsvītro šos standartus un/vai specifikācijas no 1. punktā minētā standartu un/vai specifikāciju saraksta" aizstāj ar vārdiem "veic piemērotus īstenošanas pasākumus un izsvītro šos standartus un/vai specifikācijas no 1. punktā minētā standartu un/vai specifikāciju saraksta".
d) Iekļauj šādu 6.a punktu:"
6. a Īstenošanas pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, kas minēti 1., 4. un 6. punktā,to papildinot ║ , pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ▌
"
20) Direktīvas 18. pantu groza šādi.
a) Panta 1. punktā iekļauj šādu c) apakšpunktu:"
c)
lai digitālu televīzijas pakalpojumu sniedzēji un iekārtu nodrošinātāji sadarbotos, sniedzot savstarpēji savietojamus televīzijas pakalpojumus galalietotājiem invalīdiem.
"
b) Svītro 3. punktu.
21) Direktīvas 19. pantu aizstāj ar šādu:"
19. pants
Harmonizācijas procedūras
1. Neierobežojot šīs direktīvas 9. pantu un Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 6. un 8. pantu, ja Komisija konstatē, ka atšķirīga to valsts regulatīvo iestāžu regulēšanas uzdevumu īstenošana, kas konkrēti norādīti šajā direktīvā un īpašajās direktīvās, rada šķērsli iekšējam tirgum, Komisija var, maksimāli ņemot vērā BERT atzinumu, ja tāds pieejams, pieņemt lēmumu par šajā direktīvā un īpašajās direktīvās paredzēto noteikumu harmonizētu piemērošanu, lai turpinātu 8. pantā izklāstīto mērķu īstenošanu.
▌
2. Šā panta 1. punktā minēto lēmumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ║ , pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru ▌ .
3. Pasākumos, kas pieņemti atbilstīgi 1. punktam, var paredzēt harmonizētu vai koordinētu pieeju šādiem jautājumiem:
a)
konsekventa regulējuma īstenošana, tostarp jaunu pakalpojumu, vietējo tirgu, pārrobežu uzņēmumu sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu regulēšana;
b)
numerācijas, nominācijas un adresācijas [numuru, nosaukumu un adrešu piešķiršanas] jautājumi, tostarp numuru sērijas, numuru un identifikatoru saglabāšana, numuru un adrešu translācijas sistēmas un piekļuve "112" neatliekamās palīdzības dienestiem;
c)
ar patērētājiem saistīti jautājumi, kas nav iekļauti Direktīvā 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīvā),ieskaitot, jo īpaši elektronisko komunikāciju pakalpojumu un iekārtu pieejamība galalietotājiem invalīdiem;
d)
grāmatvedības uzskaite regulēšanas vajadzībām, tostarp ieguldījumu riska aprēķināšana.
▌
"
22) Direktīvas 20. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1. Ja starp pakalpojumu sniedzējiem rodas strīds saistībā ar pienākumiem, kas uzlikti saskaņā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām, un ja viena no strīdā iesaistītajām pusēm ir uzņēmums, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus dalībvalstī, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde pēc vienas puses pieprasījuma, neierobežojot 2. punkta noteikumus, pieņem saistošu lēmumu, lai izšķirtu strīdu iespējami īsākajā laikposmā un katrā ziņā četros mēnešos, izņemot ārkārtas apstākļus. Attiecīgā dalībvalsts pieprasa visām pusēm pilnībā sadarboties ar valsts regulatīvo iestādi.
"
23) Direktīvas 21. pantu aizstāj ar šādu:"
21. pants
Pārrobežu strīdu izšķiršana
1. Ja saistībā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām rodas pārrobežu strīds starp pusēm dažādās dalībvalstīs un ja strīds ir vairāk nekā vienas dalībvalsts valsts regulatīvo iestāžu kompetencē, piemēro 2., 3. un 4. punktā paredzētos noteikumus.
2. Jebkura puse var nodot strīdu izskatīšanai attiecīgajā valsts regulatīvajā iestādē. Kompetentās valsts regulatīvās iestādes BERT koordinē savu rīcību, lai cik iespējams, pieņemot kopīgu lēmumu, panāktu strīda izšķiršanu saskaņā ar 8. pantā izklāstītajiem mērķiem. Jebkādas saistības, ko uzņēmumam noteikušas valsts regulatīvās iestādes strīdu risināšanā, atbilst šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem.
Ikviena valsts regulatīvā iestāde, kuras kompetencē ir šāda strīda izšķiršana, var pieprasīt BERT saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2008 [ar ko izveido Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizāciju] 18. pantu izdot ieteikumu par rīcību, kas atbilstīgi Pamatdirektīvas noteikumiem un/vai īpašo direktīvu noteikumiem jāveic, lai izšķirtu strīdu.
Ja BERT iesniegts šāds pieprasījums, visas valsts regulatīvās iestādes, kuru kompetencē ir jebkurš strīda aspekts, nogaida BERT ieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2008 [ar ko izveido Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizāciju] 18. pantu, pirms uzsāk darbību strīda izšķiršanai, neierobežojot valsts regulatīvo iestāžu iespēju vajadzības gadījumā veikt steidzamus pasākumus.
Attiecībā uz visiem pienākumiem, ko valsts regulatīvās iestādes ir uzlikušas uzņēmumam saistībā ar strīda izšķiršanu, ievēro šīs direktīvas vai īpašo direktīvu noteikumus un maksimāli ņem vērā ieteikumu, ko BERT izdevusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2008 [ar ko izveido Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizāciju] 18. pantu.
3. Dalībvalstis var paredzēt noteikumu, ka kompetentās valsts regulatīvās iestādes var kopīgi atteikties izšķirt strīdu, ja pastāv citi mehānismi, tostarp starpniecība, un tie labāk veicinātu laicīgu strīda izšķiršanu saskaņā ar 8. panta noteikumiem.
Valsts regulatīvās iestādes nekavējoties informē puses. Ja pēc četriem mēnešiem strīds nav izšķirts, ja puse, kuras tiesības ir aizskartas, strīda izšķiršanu nav nodevusi tiesā, valsts regulatīvās iestādes koordinē savu rīcību, lai, pieņemot kopīgu lēmumu, cik vien iespējams, izšķirtu strīdu saskaņā ar 8. pantā izklāstītajiem mērķiem, maksimāli ņemot vērā ieteikumu, ko BERT izdevusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2008 [ar ko izveido Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizāciju] 18. pantu.
4. Procedūra, kas minēta 2. punktā, neliedz pusēm iesniegt prasību tiesā.
"
24) Direktīvā iekļauj šādu 21.a pantu:"
21.a pants
Sodi
Dalībvalstis paredz sodus, kas piemērojami par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sodu izpildi. Sodiem ir jābūt atbilstošiem, efektīviem, samērīgiem un atturošiem. Dalībvalstis līdz ...(17) paziņo šos noteikumus Komisijai un to nekavējoties informē par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas skar šos noteikumus."║
"
25) Direktīvas 22. pantu groza šādi:
a)Pievieno šādu punktu:"
1 bis."1.a Atkāpjoties no 1. punkta, pasākumu pieņemšanā atbilstīgi 9.c pantam, Komisijai palīdz Radiofrekvenču spektra komiteja, kas izveidota saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 3. panta 1. punktu
"
b) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
"
c) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
"
26) Svītro 27. pantu.
27)I Pielikumu svītro, un II pielikumā izdara grozījumus saskaņā ar šīs Direktīvas pielikumu:
Direktīvā 2002/19/EK izdara turpmāk minētos grozījumus.
1) Direktīvas 2. pantu groza šādi:
a)
a) punktu aizstāj ar šādu:"
a)
"piekļuve" ir ar konkrētiem nosacījumiem saistītas ekskluzīvas vai neekskluzīvas tiesības citam uzņēmumam piekļūt iekārtām un/vai pakalpojumiem, lai sniegtu elektronisko komunikāciju pakalpojumus, tostarp informācijas sabiedrības pakalpojumu vai apraides satura pakalpojumu sniegšanu. Tā inter alia ietver piekļuvi tīkla elementiem un saistītām iekārtām, tostarp iekārtu vadu vai bezvadu savienojumiem (tā jo īpaši iekļauj piekļuvi abonentlīnijai [vietējai sakaru līnijai] un iekārtām un pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pakalpojumus abonentlīnijā); piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai, ietverot ēkas, kabeļu kanalizāciju un stabus; piekļuvi attiecīgām programmatūras sistēmām, tostarp operacionālām atbalstsistēmām; piekļuvi numuru translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas; piekļuvi nepieciešamajai abonenta informācijai, kā arī galalietotājiem aprēķināto summu atmaksāšanas mehānismiem izziņu pakalpojumu sniedzējiem; piekļuvi fiksēto un mobilo komunikāciju tīkliem, jo īpaši viesabonēšanai; piekļuvi nosacītās piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem; un piekļuvi virtuālā tīkla pakalpojumiem;
"
b)
e) punktu aizstāj ar šādu tekstu:"
e)
"vietējā sakaru līnija" nozīmē fizisku shēmu, kas savieno tīkla pieslēgumpunktu [...] ar galveno komutatoru vai ekvivalentu iekārtu fiksētā publiskajā elektronisko sakaru tīklā, kur tehniski var piekļūt savienojumam.
"
2) Direktīvas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1. Publisko komunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības un ‐ ja to pieprasa citi uzņēmumi, kas ir pilnvaroti tā rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 4. pantu, ‐ pienākums risināt sarunas par starpsavienojumu publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai vai platjoslas satura, vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanai, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu un savietojamību visā Kopienā. Operatori piekļuvi un starpsavienojumu citiem uzņēmumiem piedāvā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas ir saskanīgi ar pienākumiem, ko valsts regulatīvā iestāde uzlikusi, ievērojot 5. - 8. pantu. Tomēr starpsavienojuma noteikumi un nosacījumi nedrīkst radīt nepamatotus šķēršļus sadarbspējai.
"
3) Direktīvas 5. pantu groza šādi:
a) Panta1. un 2. punktu aizstāj šādi:"
Valsts regulatīvās iestādes, darbojoties saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 8. pantā noteiktajiem mērķiem, veicina un, attiecīgos gadījumos, nodrošina, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, atbilstīgu piekļuvi pakalpojumiem un to savstarpēju savienojumu, un savietojamību, veicot savus pienākumus, veicinot efektivitāti, ilgstošu konkurenci, investīcijas un jauninājumus un sniedzot maksimālu labumu lietotājiem.
Jo īpaši, neskarot pasākumus, kurus var veikt attiecībā uz uzņēmumiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, saskaņā ar 8. pantu, valsts regulatīvās iestādes var uzlikt:
a)
līmenī, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pilnīgu pārklājumu vai godīgu un pamatotu piekļuvi trešo pušu pakalpojumiem, piemēram, izziņu pakalpojumiem, pienākumus uzņēmumiem, kas kontrolē piekļuvi galalietotājiem attaisnotos gadījumos ieskaitot pienākumu savstarpēji savienot to tīklus, ja tas nav jau izdarīts, vai padarīt savus pakalpojumus savietojamus, tostarp izmantojot galalietotājiem aprēķināto summu atmaksājamu pakalpojuma sniedzējiem, godīgā, pārredzamā un saprātīgā veidā.
b)
līmenī, kas nepieciešams, lai nodrošinātu lietotāju pieejamību ciparu radio un televīzijas pārraides pakalpojumiem, ko precizējusi dalībvalsts, pienākumus operatoriem nodrošināt piekļuvi citām iekārtām, kas minētas I pielikuma II daļā, ar godīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem.
2. "2. Pienākumi un nosacījumi, kas uzlikti saskaņā ar 1. punktu, ir objektīvi, pārredzami, samērīgi un nediskriminējoši, un tos ievieš saskaņā ar procedūrām, kas minētas Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 6., 7. un 7.a pantā.
Novērtējot piemērojamo saistību un nosacījumu proporcionalitāti, valsts regulatīvās iestādes ņem vērā atšķirīgos konkurences apstākļus dalībvalstu dažādās teritorijās.
"
b) Svītro 3. un 4. punktu.
4) Direktīvas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2. Ņemot vērā tirgus un tehnoloģijas attīstību, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, lai grozītu I pielikumu. Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru ▌ .
Šajā punktā minēto noteikumu sagatavošanā Komisijai var palīdzēt Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācija (BERT).
"
5) Svītro 7. pantu.
6) Direktīvas 8. pantu groza šādi.
a) Panta 1. punktā vārdus "9. līdz 13. pantā" aizstāj ar vārdiem "9. līdz 13.a pantā
b)Panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2.Ja operators saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantu veiktās tirgus analīzes rezultātā ir izraudzīts kā tāds operators, kuram ir nozīmīga tirgus spēja konkrētā tirgū, valsts regulatīvās iestādes atbilstīgi uzliek šīs direktīvas 9.–13. pantā minētos pienākumus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 7. a pantā.
"
c) Panta 3. punktu groza šādi:
i) punkta pirmo daļu groza šādi:
-
pirmajā ievilkumā vārdus "5. panta 1. punkta, 5. panta 2. punkta un 6. panta" aizstāj ar vārdiem "5. panta 1. punkta un 6. panta";
-
otrajā ievilkumā vārdus "Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/66/EK attiecībā uz personu datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību telekomunikāciju sektorā*" aizstāj ar vārdiem "Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)**;
___________________________
* OV L 24, 30.1.1998., 1. lpp.
** OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.║"
ii) punkta otrajā daļā iekļauj šādu otro teikumu:"
Komisija maksimāli ņem vērā BERT atzinumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas Regulas (EK) Nr. .../2008 [ar ko izveido Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizāciju] 4. panta 3. punkta m) apakšpunktu.
"
7)9. pantu groza šādi:
1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:"
1.Valsts regulatīvās iestādes saskaņā ar 8. panta noteikumiem var uzlikt pārskatāmības pienākumus attiecībā uz savstarpējo savienojumu un/vai piekļuvi, pieprasot operatoriem konkrētu informāciju publiskot, piemēram, grāmatvedības informāciju, tehniskās specifikācijas, tīkla raksturojumu, piekļuves ierobežojumus pakalpojumiem un pielietojumiem, datplūsmas pārvaldības politiku, noteikumus un nosacījumus nodrošināšanai un lietošanai un cenas.
"
4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:"
4.Neatkarīgi no 3. punkta, ja ir atklāts, ka operatoram attiecīgajā tirgū ir būtiska ietekme saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 14. pantu par vietēju piekļuvi noteiktā vietā, valsts regulatīvās iestādes nodrošina standartpiedāvājuma publicēšanu, kas satur vismaz II pielikumā minētos elementus.
"
c)
5. punktu aizstāj ar šādu:" 5. Komisija var pieņemt II pielikumā vajadzīgos grozījumus, lai to pielāgotu tehnoloģijas un tirgus attīstībai. Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru. Šā punkta noteikumu īstenošanā Komisijai var palīdzēt BERT."
8) Direktīvas 12. pantu groza šādi."
"12. pants
Piekļuves un izmantošanas nosacījumi īpašiem tīkla elementiem
1.Valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar 8. panta noteikumiem var uzlikt operatoriem pienākumu izpildīt pamatotus piekļuves un izmantošanas pieprasījumus īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām inter alia situācijās, kad valsts regulatīvā iestāde uzskata, ka piekļuves atteikums vai nepamatoti noteikumi un nosacījumi, kuriem ir līdzīga ietekme, kavēs ilgstoša konkurences tirgus izveidi mazumtirdzniecības līmenī vai nebūs galalietotāju interesēs.
Operatoriem inter alia var pieprasīt:
a)
piešķirt trešām personām piekļuvi noteiktiem tīkla elementiem un/vai iekārtām, tostarp atsevišķu piekļuvi vietējai sakaru līnijai;
b)
godprātīgi veikt pārrunas ar uzņēmumiem, kas pieprasa piekļuvi;
c)
neatsaukt piekļuvi iekārtām, kas jau piešķirta;
d)
vairumtirdzniecībā nodrošināt noteiktus pakalpojumus mazumtirdzniecībai, ko veic trešās personas;
e)
piešķirt atvērtu piekļuvi tehniskām saskarnēm, protokoliem vai citām galvenajām tehnoloģijām, kas ir nepieciešamas pakalpojumu vai virtuālā tīkla pakalpojumu savietojamībai;
f)
nodrošināt līdzāsatrašanos vai citus iekārtu koplietošanas [dalīšanas] veidus, tostarp kabeļu kanalizācijas, ēku vai ievadu ēkās, antenu, torņu vai citu atbalsta konstrukciju, stabu, kabeļu aku un sadales punktu un citu neaktīvu tīkla elementu koplietošanu;
fa) nodrošināt trešās puses ar standartpiedāvājumu par piekļuves atļaušanu kabeļu kanalizācijai;
g)
nodrošināt noteiktus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pilnīgu pakalpojumu savietojamību lietotājiem, tos iekārtas automatizētiem tīkla pakalpojumiem vai viesabonēšanai mobilajos tīklos;
h)
nodrošināt piekļuvi darbības atbalsta sistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu godīgu konkurenci pakalpojumu nodrošināšanā;
i)
savstarpēji savienot tīklus vai tīklu iekārtas;
j)
sniegt piekļuvi saistītiem pakalpojumiem, tādiem kā identifikācijas, vietas noteikšanas un klātbūtnes noteikšanas spējas."
Valsts regulatīvās iestādes šiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, kas attiecas uz godīgumu, pamatotību un izpildes laiku.
2.Valsts regulatīvajām iestādēm nolemjot, vai uzlikt 1. punktā minētos pienākumus, un jo īpaši izvērtējot, vai šādi pienākumi būtu samērīgi ar mērķiem, kas minēti Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 8. pantā, tās jo īpaši ņem vērā šādus faktorus:
a)
konkurējošo iekārtu izmantošanas vai uzstādīšanas tehnisko un ekonomisko dzīvotspēju, ņemot vērā tirgus attīstības pakāpi, kā arī ņemot vērā attiecīgā savstarpējā savienojuma un piekļuves raksturu un veidu, tostarp citu vairumtirdzniecības piekļuves produktu, piemēram, kabeļu kanalizācijas, pieejamību;
b)
piedāvātās piekļuves nodrošināšanas iespējamību attiecībā uz pieejamo jaudu;
c)
iekārtas īpašnieka sākotnējās investīcijas, ņemot vērā valsts investīcijas un attiecīgo investīciju risku, veicot investīcijas, tostarp atbilstīgu riska sadale starp tiem uzņēmumiem, kuri var piekļūt jaunajām iekārtām;
d)
nepieciešamību nodrošināt konkurenci ilgtermiņā, jo īpaši tādu konkurenci, kuras pamatā ir infrastruktūra;
e)
attiecīgos gadījumos, attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības;
f)
Viseiropas pakalpojumu nodrošināšanu.
3. Valsts regulatīvās iestādes, uzliekot operatoram pienākumus nodrošināt piekļuvi saskaņā ar šo pantu, var noteikt tehniskus vai darbības nosacījumus, kas šādas piekļuves nodrošinātājam un/vai saņēmējiem jāievēro, lai garantētu normālu tīkla darbību. Pienākumi ievērot konkrētus tehniskus standartus vai specifikācijas ir saskaņā ar standartiem un specifikācijām, kas noteikti atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 17. pantam."
"
9)Direktīvas 13. pantu groza šādi:
a)1. punktu aizstāj ar šādu:"
1.Valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar 8. panta noteikumiem var uzlikt saistības attiecībā uz izmaksu atgūšanu un cenu kontroli, tostarp saistības par cenu orientāciju uz izmaksām un saistības par izmaksu uzskaites sistēmām saistībā ar specifisku starpsavienojumu un/vai piekļuves veidu pakalpojumu sniegšanu tādās situācijās, kurās tirgus analīze parāda, ka efektīvas konkurences trūkums liecina par to, ka attiecīgais operators, iespējams, uztur pārāk augstu cenu līmeni vai piemēro pārlieku mazu uzcenojumu, kaitējot galalietotājiem. Valsts regulatīvās iestādes ņem vērā operatora veiktās investīcijas un ļauj tam gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā kapitāla un neskarot Direktīvas 2002/21/EK 19. panta 3. punkta d) apakšpunktu, ņem vērā risku un atbilstīgu riska sadali starp investoru un tiem uzņēmumiem, kuriem ir piekļuve jaunajām iekārtām, tostarp diferencētu īstermiņa un ilgtermiņa riska sadalījuma kārtību.
"
b) pievieno šādu punktu:"
5.Valstu regulatīvās iestādes nodrošina, lai ilgtermiņa riska sadales līgumos noteiktā piekļuves cenu regulēšana ir saskaņā ar efektīva operatora ilgtermiņa papildu izmaksas, ņemot vērā operatora aprēķināto jaunu tirgu izplatības rādītāju un to, ka īstermiņa līgumu piekļuves cenas ietver riska prēmiju. Šāda riska prēmija tiek pakāpeniski atcelta līdz ar notiekošo jaunas piekļuves izplatību tirgū. Netaisnīgas cenu starpības samazināšanas pārbaudes nepiemēro īstermiņa līgumiem, ja tiek iekasēta riska prēmija.
"
10) Direktīvā iekļauj šādu 13.a un 13.b pantu:"
13.a pants
Funkcionālā nošķiršana
1. Valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar 8. panta noteikumiem un jo īpaši 8. panta 3. punkta otro daļu var kā ārkārtas pasākumu noteikt vertikāli integrētiem uzņēmumiem pienākumu uzticēt neatkarīgai uzņēmējdarbības vienībai darbības, kas saistītas ar fiksētas piekļuves produktu piedāvāšanu vairumtirdzniecībā.
Minētā uzņēmējdarbības vienība nodrošina piekļuves produktus un pakalpojumus visiem uzņēmumiem, tostarp citām uzņēmējdarbības vienībām mātesuzņēmumā, tādos pašos termiņos un ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, tostarp tādā pašā cenu un apkalpošanas līmenī, un ar to pašu sistēmu un procesu palīdzību.
2. Ja valsts regulatīvā iestāde plāno uzlikt pienākumu veikt funkcionālo nošķiršanu, tā iesniedz Komisijai priekšlikumu, kurā ietver:
a)
pierādījumus par to, ka uzliekot un pieņemamā laikā izpildot, pienācīgi ņemot vērā labāko regulējošo praksi, atbilstīgus pienākumus, tostarp 9. līdz 13. pantā minētos pienākumus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu konkurenci pēc konkrēto tirgu koordinētas analīzes, kuras procedūra izklāstīta Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantā, nav izdevies un arī turpmāk nebūtu iespējams panākt pilnvērtīgu konkurenci, un ka vairākos analizētajos produktu vairumtirdzniecības tirgos ir konstatētas nopietnas un ilgstošas konkurences problēmas un tirgus nepilnības;
b)
pierādījumus par to, ka ir mazas izredzes vai nav izredžu pnākt infrastruktūras konkurenci pieņemamā laikā;
c)
analīzi par gaidāmo ietekmi uz valsts regulatīvo iestādi, uzņēmumu, jo īpaši uz tā darbaspēku un tā stimuliem investēt līdzekļus tīklā, un uz citām ieinteresētajām aprindām, jo īpaši analīzi par gaidāmo ietekmi uz infrastruktūras konkurenci un jebkuru iespējamo ietekmi uz patērētājiem;
d)
analīzi par iemesliem, kas pamato, ka šis pienākums būs visefektīvākais līdzeklis, ar ko piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri paredzēti apzināto konkurences problēmu/tirgus nepilnību novēršanai;
▌
3. Valsts regulatīvā iestāde savā priekšlikumā iekļauj ieteiktā pasākuma projektu, kurā iekļauj šādus elementus:
a)
nošķiršanas būtību un pakāpi ▌;
b)
nošķirtās uzņēmējdarbības vienības aktīvi un produkti un pakalpojumi, kas šai vienībai jāpiedāvā;
c)
pārvaldības režīms, lai nodrošinātu nošķirtajā uzņēmējdarbības vienībā nodarbinātā personāla neatkarību un atbilstošus stimulus;
d)
noteikumus, ar ko nodrošina pienākumu pildīšanu;
e)
noteikumus, ar ko nodrošina darbības procedūru pārredzamību, jo īpaši no citu ieinteresēto personu viedokļa;
f)
uzraudzības programmu, ar ko nodrošina noteikumu ievērošanu, ietverot gada pārskata publiskošanu.
4. Saskaņā ar Komisijas lēmumu par pasākuma projektu, kas pieņemts atbilstīgi 8. panta 3. punktam, valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantā, veic dažādo, ar piekļuves tīklu saistīto tirgu koordinētu analīzi. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, valsts regulatīvā iestāde uzliek, saglabā, groza vai anulē pienākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 6. un 7. pantu.
5. Uzņēmumam, kam uzlikts funkcionālās nošķiršanas pienākums, var piemērot ikvienu no 9. līdz 13. pantā norādītajiem pienākumiem kādā no konkrētajiem tirgiem, kurā tas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantu atzīts par uzņēmumu, kam ir būtiska ietekme tirgū, vai jebkādu citu Komisijas atļautu pienākumu saskaņā ar 8. panta 3. punktu.
13.b pants
Vertikāli integrētu uzņēmumu brīvprātīga nošķiršana
1. Uzņēmumi, kuri saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantu ir atzīti par tādiem, kam ir būtiska ietekme vienā vai vairākos konkrētajos tirgos, iepriekš informē valsts regulatīvo iestādi, ja tie plāno savus vietējās piekļuves tīkla aktīvus vai to lielu daļu nodot atsevišķam tiesību subjektam, kas nav to īpašumā, vai izveidot atsevišķu uzņēmējdarbības vienību, lai visiem mazumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem, tostarp šo uzņēmumu mazumtirdzniecības struktūrvienībām, nodrošinātu pilnīgi līdzvērtīgus piekļuves produktus.
2. Valsts regulatīvā iestāde novērtē plānotās transakcijas ietekmi uz pašreizējiem pienākumiem, kas regulēšanas vajadzībām uzlikti saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (Pamatdirektīva).
Šajā nolūkā valsts regulatīvā iestāde veic dažādo, ar piekļuves tīklu saistīto tirgu koordinētu analīzi saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantā.
Pamatojoties uz šo izvērtējumu, valsts regulatīvā iestāde uzliek, saglabā, groza vai anulē pienākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 6. un 7. pantu.
3. Juridiski un/vai operacionāli nošķirtajai uzņēmējdarbības vienībai var piemērot ikvienu no 9. līdz 13. pantā norādītajiem pienākumiem kādā no konkrētajiem tirgiem, kurā tā ir atzīta par tādu, kam ir būtiska ietekme tirgū, saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantu, vai jebkādu citu Komisijas atļautu pienākumu saskaņā ar 8. panta 3. punktu.
"
11)Direktīvas 14. pantā 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3. "3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
"
▌
12)II pielikumā izdara grozījumus saskaņā ar šīs Direktīvas pielikumu.
1) Direktīvas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"
2. Piemēro arī šādu definīciju:
"vispārējā atļauja" ir tiesiskais regulējums, ko saskaņā ar šo direktīvu izveidojusi dalībvalsts, paredzot tiesības nodrošināt elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus un nosakot nozarei specifiskus pienākumus, kas var attiekties uz visiem vai uz atsevišķiem elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu veidiem.
"
2) ║ 3. panta 2. punktu groza šādi:
a)
vārdus "5., 6. un 7. pantā" aizstāj ar vārdiem "5., 6., 6.a un 7. pantā";
b) pievieno šādu daļu:"
Pret uzņēmumiem, kas sniedz pārrobežu elektronisko sakaru pakalpojumus uzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs, vienādi jāattiecas visās dalībvalstīs un uz tiem attiecas tikai viena vienkāršota paziņošanas procedūra attiecīgā dalībvalstī.
"
3) Direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:"
5. pants
Radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesības
1. Dalībvalstis sekmē radiofrekvenču izmantošanu saskaņā ar vispārēju atļauju. Dalībvalstis var piešķirt individuālas tiesības, lai:
a)
novērstu iespējamus kaitīgus traucējumus;
b)
nodrošinātu pakalpojumu tehnisko kvalitāti;
c)
nodrošinātu radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu.
d)
īstenotu citus vispārējo interešu mērķus, kas noteikti valsts tiesību aktos un nav pretrunā Kopienas tiesībām; vai
e)
nodrošinātu atbilstību ierobežojumam saskaņā ar 6.a pantu;
2. Dalībvalstis pēc pieprasījuma piešķir individuālas tiesības jebkuram uzņēmumam, ievērojot šīs direktīvas 6., 6.a un 7. pantu un 11. panta 1. punkta c) apakšpunktu un citus noteikumus, kas garantē šo resursu efektīvu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (Pamatdirektīva).
Neierobežojot īpašos kritērijus un procedūras, ko dalībvalstis pieņēmušas, lai piešķirtu radiofrekvenču izmantošanas tiesības radio un televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem vispārējo interešu mērķu īstenošanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šādas izmantošanas tiesības piešķir ar atklātu, objektīvu, pārredzamu, nediskriminējošu un samērīgu procedūru palīdzību un ‐ attiecībā uz radiofrekvencēm ‐ saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. panta noteikumiem. Izņēmuma gadījumā lietu izskatīšana var nebūt atklāta, ja ir iespējams apliecināt, ka radiofrekvenču izmantošanas individuālo tiesību piešķiršana radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem ir svarīga, lai izpildītu īpašu, dalībvalsts iepriekš noteiktu un pamatotu pienākumu, kas vajadzīgs vispārējo interešu mērķa sasniegšanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.
Piešķirot izmantošanas tiesības, dalībvalstis norāda, vai un saskaņā ar kādiem nosacījumiem tiesību turētājs var nodot šīs tiesības. Attiecībā uz radiofrekvencēm šie noteikumi ir saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. un 9. b pantu.
Ja dalībvalstis piešķir izmantošanas tiesības uz ierobežotu laikposmu, tam jābūt piemērotam attiecīgajam pakalpojumam izvirzītā mērķa ziņā, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību noteikt atbilstīgu laikposmu ieguldījumu amortizācijai.
Ja individuālās radiofrekvenču izmantošanas tiesības piešķir uz desmit vai vairāk gadiem un ja uzņēmumi tās nevar nodot vai iznomāt cits citam, kā atļauts Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9.b pantā, tad kompetentā valsts regulatīvā iestāde nodrošina, lai tās rīcībā būtu līdzekļi, ar kuriem tā var pārbaudīt, ka šo individuālo izmantošanas tiesību piešķiršanai piemērojamie kritēriji joprojām ir spēkā un ka tos ievēro licences darbības laikā. Ja šie kritēriji vairs nav spēkā, individuālās izmantošanas tiesības pārveido par vispārēju atļauju radiofrekvenču izmantošanai, par to paziņojot iepriekš un pēc pamatota laika posma beigām, vai arī atļauj uzņēmumiem tās savstarpēji brīvi nodot vai iznomāt.
3. Lēmumu par izmantošanas tiesību piešķiršanu pieņem, paziņo un publisko iespējami drīz pēc tam, kad valsts regulatīvā iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieteikumu; trīs nedēļu laikā, ja numuri saskaņā ar nacionālo numerācijas plānu ir iedalīti īpašiem nolūkiem, un sešu nedēļu laikā, ja radiofrekvences saskaņā ar nacionālo radiofrekvenču plānu ir iedalītas elektroniskiem sakaru pakalpojumiem. Pēdējais termiņš neierobežo piemērojamos starptautiskos nolīgumus attiecībā uz radiofrekvenču vai orbītas stāvokļu izmantošanu.
4. Ja pēc apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 6. pantu ir nolemts, ka tiesības izmantot numurus ar īpašu ekonomisko vērtību ir jāpiešķir, organizējot atlasi konkursa kārtībā vai salīdzinošu atlasi, dalībvalstis maksimālo trīs nedēļu laikposmu var pagarināt par vēlreiz par trīs nedēļām.
Attiecībā uz atlasi konkursa kārtībā vai salīdzinošas atlases procedūrām radiofrekvenču izmantošanai piemēro 7. pantu.
5. Dalībvalstis neierobežo piešķiramo izmantošanas tiesību skaitu, izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu radiofrekvenču efektīvu izmantošanu saskaņā ar 7. pantu.
6. Kompetentas valsts iestādes nodrošina to, ka radiofrekvences tiek efektīvi un faktiski izmantotas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 8. punkta 2. punktu un 9. panta 2. punktu. Tās nodrošina to, ka radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanas vai uzkrāšanas rezultātā netiek traucēta konkurence. ▌
"
4) Direktīvas 6. pantu groza šādi.
a) Panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1. Izsniedzot vispārējo atļauju elektronisko komunikāciju tīklu vai pakalpojumu nodrošināšanai un radiofrekvenču izmantošanas tiesības, un numuru izmantošanas tiesības, drīkst piemērot tikai I pielikumā minētos nosacījumus. Šādi nosacījumi ir nediskriminējoši, samērīgi un pārredzami, un attiecībā uz radiofrekvenču izmantošanas tiesībām tie ir saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. pantu.
"
b) Panta 2. punktā vārdus "Direktīvas 2002/22/EK (universālā pakalpojuma direktīva) 16., 17., 18. un 19. pantu" aizstāj ar vārdiem "Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu".
c) Panta 3. punktā vārdu "pielikuma" aizstāj ar "I pielikuma".
5) Direktīvā iekļauj šādu 6.a ▌pantu:"
6.a pants
Harmonizācijas pasākumi
1. Neierobežojot šīs direktīvas 5. panta 1. un 2. punktu un Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8.b pantu un 9. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus:
a)
lai noteiktu radiofrekvenču joslas, kuru izmantošanai izsniedz vispārējas atļaujas ▌ ;
b)
lai noteiktu numuru sērijas, kam jābūt harmonizētām visā Kopienā;
c)
lai harmonizētu procedūras vispārēju atļauju vai radiofrekvenču, kuras nodrošina Eiropas tīklus vai sniedz elektroniskās komunikācijas pakalpojumus, vai numuru individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai uzņēmumiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai elektronisko sakaru pakalpojumus visā Eiropā;
d)
lai harmonizētu II pielikumā paredzētos nosacījumus vispārēju atļauju vai radiofrekvenču, vai numuru individuālu izmantošanas tiesību piešķiršanai uzņēmumiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai elektronisko sakaru pakalpojumus visā Eiropā;
▌
Šos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 14.a. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
2. Attiecīgā gadījumā 1. punktā minētajos pasākumos var atļaut dalībvalstīm iesniegt pamatotu pieprasījumu par daļēju izņēmumu un/vai pagaidu atkāpi no šiem pasākumiem.
Komisija novērtē šāda pieprasījuma pamatotību, ņemot vērā specifiskos apstākļus dalībvalstī, un var piešķirt daļēju izņēmumu vai pagaidu atkāpi, vai abus minētos, ja vien tas pārmērīgi neaizkavē 1. punktā minēto īstenošanas pasākumu izpildi vai nerada konkurences vai regulējuma pārmērīgas atšķirības dažādās dalībvalstīs.
▌
"
6) Direktīvas 7. pantu groza šādi.
a) Panta 1. punktu groza šādi:
i) ievadteikumu aizstāj ar šādu:"
1. "1. Ja dalībvalsts izvērtē, vai ierobežot piešķiramo radiofrekvenču izmantošanas tiesību skaitu vai pagarināt spēkā esošo tiesību termiņu citādi, nekā saskaņā ar šādās tiesībās paredzētajiem nosacījumiem, tā inter alia:
"
ii) punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"
c)
publicē visus lēmumus par izmantošanas tiesību piešķiršanas ierobežošanu vai izmantošanas tiesību atjaunināšanu, minot to iemeslus;
"
b) Panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"
3. Ja radiofrekvenču izmantošanas tiesību piešķiršana ir jāierobežo, dalībvalstis piešķir šādas tiesības, pamatojoties uz atlases kritērijiem, kam jābūt objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem. Visus atlases kritērijus nosaka, pienācīgi ņemot vērā Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 8. panta mērķu sasniegšanu un minētās direktīvas 9. panta prasību izpildi.
"
c) Panta 5. punktā vārdus "9. pantu" aizstāj ar vārdiem "9.b pantu".
▌
7) Direktīvas 10. pantu groza šādi.
a) Panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj šādi:"
1. Valsts regulatīvās iestādes saskaņā ar 11. pantu uzrauga un pārrauga vispārējās atļaujas vai izmantošanas tiesību nosacījumu ievērošanu un 6. panta 2. punktā minēto īpašo pienākumu izpildi.
Valsts regulatīvās iestādes saskaņā ar 11. pantu ir pilnvarotas uzņēmumiem, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, kuri iekļauti vispārējā atļaujā, vai uzņēmumiem, kam piešķirtas radiofrekvenču vai numuru izmantošanas tiesības, pieprasīt visu vajadzīgo informāciju, lai pārbaudītu vispārējās atļaujas vai izmantošanas tiesību nosacījumu ievērošanu un 6. panta 2. punktā minēto īpašo pienākumu izpildi.
2. Ja valsts regulatīvā iestāde konstatē, ka uzņēmums neievēro vienu vai vairākus vispārējās atļaujas vai izmantošanas tiesību nosacījumus vai nepilda 6. panta 2. punktā minētos īpašos pienākumus, tā par šiem konstatējumiem informē uzņēmumu un dod tam iespēju pieņemamā termiņā izklāstīt savu viedokli.
3. Attiecīgā iestāde ir pilnvarota pieprasīt uzņēmumam tūlīt vai pieņemamā termiņā novērst 2. punktā minēto pārkāpumu, un tā veic piemērotus un samērīgus pasākumus, kuru mērķis ir izpildes nodrošināšana.
Šajā sakarā dalībvalstis var pilnvarot attiecīgās iestādes:
a)
vajadzības gadījumā uzlikt preventīvus finansiālus sodus, turklāt tie var būt periodiski sodi ar atpakaļejošu spēku; kā arī
b)
izdot rīkojumus pārtraukt tāda pakalpojuma vai pakalpojuma kopuma sniegšanu, kas var būtiski kaitēt konkurencei, līdz tiek nodrošināta atbilstība piekļuves nodrošināšanas pienākumam, kurš uzlikts pēc tam, kad saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantu ir veikta tirgus analīze.
"
b) Panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4. Neskarot 2. un 3. punkta noteikumus, dalībvalstis pilnvaro attiecīgo iestādi vajadzības gadījumā uzlikt finansiālus sodus uzņēmumiem par to, ka tie pieņemamā laikposmā, ko noteikusi valsts regulatīvā iestāde, nav snieguši informāciju saskaņā ar pienākumiem, kas uzlikti atbilstīgi šīs direktīvas 11. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktam vai Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 9. pantam.
"
c) Panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"
5. Nopietnu vai atkārtotu vispārējās atļaujas vai izmantošanas tiesību nosacījumu vai 6. panta 2. punktā minētā īpašā pienākuma pārkāpumu gadījumā valsts regulatīvās iestādes var liegt uzņēmumam turpināt nodrošināt elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus vai apturēt vai anulēt izmantošanas tiesības, ja šā panta 3. punktā minētie pasākumi, kuru mērķis ir izpildes nodrošināšana, nav izrādījušies efektīvi. Reālas, samērīgas un atturošas sankcijas un sodus var piemērot attiecībā uz visu pārkāpuma periodu, pat ja šis pārkāpums pēc tam ir novērsts.
"
d) Panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"
6. Neraugoties uz 2., 3. un 5. punkta noteikumiem, ja attiecīgajai iestādei ir pierādījums par vispārējās atļaujas vai izmantošanas tiesību nosacījumu vai 6. panta 2. punktā minēto īpašo pienākumu pārkāpumu, kas rada tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības aizsargātībai, sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai, vai radīs nopietnas ekonomiskas vai funkcionālas problēmas citiem elektronisko komunikāciju tīklu vai pakalpojumu nodrošinātājiem vai lietotājiem vai citiem radiofrekvenču spektra lietotājiem, tā var pieņemt tūlītējus pagaidu pasākumus, lai labotu situāciju pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Pēc tam attiecīgajam uzņēmumam dod pieņemamu iespēju izteikt savu viedokli un ierosināt tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Vajadzības gadījumā attiecīgā iestāde var apstiprināt pagaidu pasākumus, kas ir spēkā ne ilgāk kā 3 mēnešus.
"
e)Iekļauj šādu punktu:"
6.a Dalībvalstīm atbilstīgi to tiesību aktiem, ir jānodrošina, ka 5. un 6. punktā paredzētajiem sodiem piemēro tiesas kontroli.
"
8) ║ 11. panta 1. punktu groza šādi:
a) a) apakšpunktā vārdu "pielikuma" aizstāj ar vārdu "I pielikuma" un b) apakšpunktā vārdu "pielikumā" aizstāj ar vārdu "I pielikumā":
b)1. daļu papildina ar šādu punktu:"
g)
radiofrekvenču efektīvas izmantošanas mudināšanai un to efektīvas pārvaldības nodrošināšanai.
"
9) Direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu:"
14. pants
Tiesību un pienākumu grozījumi
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiesības, nosacījumus un procedūras attiecībā uz vispārējām atļaujām un izmantošanas tiesībām vai tiesībām uzstādīt iekārtas var grozīt tikai objektīvi pamatotos gadījumos un samērīgā veidā, vajadzības gadījumā ņemot vērā īpašos nosacījumus, kas piemērojami nododamām radiofrekvenču izmantošanas tiesībām. Atbilstīgā veidā paziņo par nolūku izdarīt minētos grozījumus, un ieinteresētajām aprindām, tostarp lietotājiem un patērētājiem, piešķir pietiekamu laikposmu, lai tās varētu izteikt savus viedokļus par ierosinātajiem grozījumiem; šis laikposms nav īsāks par četrām nedēļām, izņemot ārkārtas apstākļus.
2. Dalībvalstis neierobežo vai neanulē tiesības uzstādīt iekārtas vai radiofrekvenču izmantošanas tiesības pirms tā laikposma beigām, uz kuru tās ir piešķirtas, izņemot tad, ja tas ir pamatoti, vajadzības gadījumā saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par tiesību anulēšanas kompensāciju.
"
10) Direktīvā iekļauj šādu 14.a pantu:"
14.a pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz Komunikāciju komiteja.
2.Atkāpjoties no 1. punkta, pasākumu pieņemšanā atbilstīgi 6.a panta 1. punkta a),c) un d) apakšpunktam,, Komisijai palīdz Radiofrekevenču spektra komiteja, kas izveidota saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 3. panta 1. punktu
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
▌
"
11) Direktīvas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka visu attiecīgo informāciju par tiesībām, nosacījumiem, procedūrām, maksājumiem, nodevām un lēmumiem, kas attiecas uz vispārējām atļaujām, izmantošanas tiesībām un tiesībām uzstādīt iekārtas, publicē un atjaunina piemērotā veidā, lai šī informācija būtu viegli pieejama visām ieinteresētajām aprindām.
"
12) Direktīvas 17. panta 1. un 2. punktu aizstāj šādi:"
1. Neierobežojot Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9.a pantu, dalībvalstis 2009. gada 31. decembrī spēkā esošās atļaujas pielāgo šīs direktīvas 5., 6. un 7. panta un I pielikuma noteikumiem vēlākais līdz [2010. gada 31. decembrim].
2. Ja 1. punkta piemērošanas rezultātā tiek sašaurinātas tiesības vai paplašināti pienākumi, kas noteikti spēkā esošajās atļaujās, dalībvalstis var pagarināt šo tiesību un pienākumu termiņu vismaz līdz [2011. gada 30. septembrim], ja netiek ietekmētas citu uzņēmumu tiesības, kas ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Dalībvalstis par šādu pagarinājumu paziņo Komisijai un norāda tās iemeslus.
"
13)Pielikumā izdara grozījumus saskaņā ar šīs direktīvas ║ pielikumu.
14) Pievieno jaunu II pielikumu, kura teksts izklāstīts šīs direktīvas ║ pielikumā.
4. pants
Pārskatīšanas procedūra
1.Komisija periodiski pārskata šīs direktīvas, kā arī Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva), Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) un 2002/20/EK (Atļaujas direktīva) darbību un ne vēlāk kā trīs gadus pēc 6. panta 1. punktā minētā piemērošanas termiņa ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā Komisija novērtē vai atbilstīgi tirgus attīstībai un ņemot vērā gan konkurenci, gan patērētāju aizsardzību, joprojām ir nepieciešams nozares ex ante regulējums, kas noteikts Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 8. līdz 13. a punktā un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantā vai arī tas jāgroza vai jāatceļ. Šim nolūkam Komisija no dalībvalstīm un valstu regulatīvajām iestādēm drīkst pieprasīt informāciju, kas sniedzama bez liekas kavēšanās.
2.Ja Komisija atklāj, ka noteikumi, kas minēti 1. punktā jāgroza vai jāatceļ, tā bez liekas kavēšanās iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. pants
Atcelšana
Atceļ Regulu (EK) Nr. 2887/2000.
6. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis vēlākais līdz […] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
Tās piemēro minētos noteikumus no […].
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
7. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā […] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Komisijas 2003. gada 11. februāra Ieteikums par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kuros var būt nepieciešams ex ante regulējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (OV L 114, 8.5.2003., 45. lpp.).
+ Termiņš Direktīvas 2008/.../EK ieviešanai [ar ko groza Direktīvu 2002/21/EK]
PIELIKUMS
1.Direktīvas 2002/21/EK II pielikumu aizstāj ar šādu:"
II PIELIKUMS
Kritēriji, kas jāizmanto valsts regulatīvajām iestādēm, izvērtējot kopēju dominējošu stāvokli, saskaņā ar 14. panta 2. punkta otro daļu.
Divi vai vairāki uzņēmumi var radīt kopā dominējošu stāvokli 14. panta nozīmē, ja pat neesot strukturālām vai citām saiknēm starp tiem, tie darbojas tirgū, ko raksturo efektīvas konkurences trūkums un kurā nevienam atsevišķam uzņēmumam nav ievērojamas ietekmes tirgū. Neierobežojot Eiropas Kopienu Tiesas praksi attiecībā uz kopīgu dominējošu stāvokli, šāds gadījums varētu rasties, ja tirgus ir piesātināts un atspoguļo vairākas attiecīgas īpašības, no kurām saistībā ar sakaru nozari šādas var būt vissvarīgākās:
-
maza pieprasījuma elastība,
-
līdzīgas tirgus daļas,
-
augsti juridiski vai ekonomiski šķēršļi ienākšanai tirgū,
-
vertikāla integrācija ar kolektīvu atteikumu piegādāt,
-
pretsvara trūkums no pircēju puses,
-
potenciālas konkurences trūkums,
Šis saraksts nav izsmeļošs, kritēriji nav kumulatīvi. Saraksts ir vairāk paredzēts, lai norādītu to liecību veidus, kurus var izmantot, lai nostiprinātu pārliecību attiecībā uz kopēja dominējoša stāvokļa esamību.
"
2.Direktīvas 2002/19/EK II pielikumā nosaukumu, definīcijas, A daļu, B daļu un 1. punktu aizstāj ar šādu:"
II pielikums
Obligāto kritēriju saraksts, kas iekļaujams standartpiedāvājumos piekļuvei vairumtirdzniecības tīklam, tostarp dalītai vai atsevišķai piekļuvei noteiktā vietā, kas tirgus dalībniekiem, kuriem ir būtiska tirgus spēja (SMP) ir jāpublicē.
Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:
a)
"vietējā sakaru apakšlīnija" nozīmē daļēju vietējo sakaru līniju, kas savieno tīkla pieslēgumpunktu [...] ar koncentratorpunktu vai noteiktu piekļuves starppunktu fiksētajā publisko elektronisko sakaru tīklā;
b)
"atsevišķa piekļuve vietējai sakaru līnijai" nozīmē pilnīgi atsevišķu piekļuvi vietējai sakaru līnijai un dalītu piekļuvi vietējai sakaru līnijai; tā nav saistīta ar maksājumiem vietējās sakaru līnijas īpašniekam;
c)
"pilnīgi atsevišķa piekļuve vietējai sakaru līnijai" nozīmē saņēmējam nodrošinātu piekļuvi tāda pilnvarota operatora vietējai sakaru līnijai vai vietējai sakaru apakšlīnijai, kas ļauj izmantot pilnu tīkla infrastruktūras kapacitāti;
d)
"pilnīgi atsevišķa piekļuve vietējai sakaru līnijai" nozīmē saņēmējam nodrošinātu piekļuvi tāda pilnvarota operatora vietējai sakaru līnijai vai vietējai sakaru apakšlīnijai, kas ļauj izmantot pilnu tīkla infrastruktūras kapacitāti;
A.Nosacījumi atsevišķai piekļuvei [...]
1.Tīkla elementi, kuriem ir piedāvāta piekļuve, kas iekļauj jo īpaši šādus elementus kopīgi ar piemērotām saistītajām iekārtām:
a)
atsevišķu piekļuvi vietējai sakaru līnijai un vietējai apakšlīnijai;
b)
dalītu piekļuvi piemērotos punktos tīklā, kas nodrošina līdzvērtīgu funkcionalitāti atsevišķai piekļuvei, apstākļos, kad šāda piekļuve tehniski un ekonomiski nav iespējama;
c)
kabeļu kanalizācijas piekļuvi, kas ļauj uzstādīt piekļuves un atvilces maršrutēšanas tīklus;
2.Informācija attiecībā uz fizisko piekļuves vietu atrašanās vietām, tostarp ārtelpu sadales punktiem un galvenajiem komutatoriem, vietējo sakaru līniju un apakšlīniju, kabeļu kanalizācijas un atvilces maršrutēšanas iekārtu pieejamību īpašās piekļuves tīkla daļās;
3.Tehniskie nosacījumi attiecībā uz piekļuvi vietējām sakaru līnijām, apakšlīnijām un kabeļu kanāliem un uz to izmantošanu, ieskaitot vītā pāra optiskās šķiedras kabeļu, vai tiem līdzvērtīgus, un kabeļu sadales iekārtu, kabeļu kanalizāciju un ar to saistīto iekārtu tehnisko raksturojumu;
4.Pasūtīšanas un sniegšanas procedūras, lietošanas ierobežojumi.
B.Līdzāsatrašanās pakalpojumi
1.Informācija par operatora ar būtisku tirgus spēju (SMP) pastāvošajām attiecīgajām vietām (2) vai iekārtu izvietojumu un to plānoto atjaunināšanu.
1) Virsrakstu "Pielikums" aizstāj ar virsrakstu "I pielikums".
"
2) Pielikuma pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"
Šajā pielikumā izklāstītie nosacījumi ir visplašākais saraksts ar nosacījumiem, kas var būt saistīti ar vispārējām atļaujām (A daļa), radiofrekvenču izmantošanas tiesībām (B daļa) un numuru izmantošanas tiesībām (C daļa), kā paredzēts 6. panta 1. punktā un 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ievērojot Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 5., 6., 7., 8. un 9. pantā noteiktos limitus.
"
3) Pielikuma A daļu groza šādi.
a) Minētās daļas 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4. Dalībvalstu nacionālajos numerācijas plānos norādīto numuru pieejamība galalietotājiem, ETNS un UIFN numuri un nosacījumi, kas ir saskaņā ar Direktīvu 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva).
"
b) Minētās daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:"
7. Personas datu un privātuma aizsardzība, kas raksturīga tieši elektronisko komunikāciju nozarei, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvai 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju).
"
_________________________
* OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
c) Minētās daļas 8. punktu aizstāj ar šādu:"
8. Patērētāju aizsardzības noteikumi, kas attiecas tieši uz elektronisko komunikāciju nozari, tostarp nosacījumi atbilstīgi Direktīvai 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) un nosacījumi par pieejamību lietotājiem invalīdiem atbilstīgi minētās direktīvas 7. pantam.
"
d) Minētās daļas 11. un 16. punktā vārdu "Direktīva 97/66/EK" aizstāj ar vārdu "Direktīva 2002/58/EK".
e) Iekļauj šādu 11.a punktu:"
11. a Nosacījumi, ar kādiem valsts iestādes var izmantot paziņojumus plašai sabiedrībai, lai brīdinātu sabiedrību par nenovēršamiem draudiem un mazinātu lielu katastrofu sekas.
19.Pārredzamības nodrošināšanas pienākums, ar kuru publiskā komunikāciju tīkla operatoriem saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 8. pantā noteiktajiem mērķiem un principiem ir jānodrošina pilnīgs pārklājums, tostarp neierobežota piekļuve saturam, pakalpojumiem un lietojumiem, un jāpaziņo par ierobežojumiem, kas saistīti ar piekļuvi pakalpojumiem un lietojumiem, un par nostādnēm attiecībā uz datplūsmas pārvaldību, kā arī attiecīgos gadījumos par valsts regulatīvo iestāžu piekļuvi informācijai, kas nepieciešama, lai pārbaudītu paziņojumā paustās informācijas precizitāti.
"
4) Pielikuma B daļu groza šādi.
a) Minētās daļas 1. punktu aizstāj ar šādu:"
1. Pienākums sniegt pakalpojumu vai izmantot tehnoloģiju, attiecībā uz kuru ir piešķirtas frekvences izmantošanas tiesības, vajadzības gadījumā ietverot pārklājuma nodrošināšanas prasības.
"
b) Svītro 2. punktu.
▌
c) Minētās daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:"
7. Brīvprātīgas saistības, ko uzņēmums, saņemot izmantošanas tiesības, uzņēmies konkursa kārtībā veiktas atlases vai salīdzinošas atlases procedūras gaitā. Ja šādas saistības de facto atbilst vienam vai vairākiem pienākumiem, kuri norādīti Direktīvas 2002/19/EK 9.–13.a pantā, tad uzskata, ka šādas saistības ir izbeigušās vēlākais līdz 2010. gada 1. janvārim.
"
d) Iekļauj šādu 9. punktu:"
9. Pienākumi, ko parasti piemēro radiofrekvenču eksperimentālai izmantošanai.
"
5)Pielikuma C daļu groza šādi.
a)
1. punktu aizstāj ar šādu:" 1.Pakalpojuma izraudzīšanās, kuram šo numuru izmanto, ietverot visas prasības, kas saistītas ar šā pakalpojuma nodrošināšanu, un, lai novērstu neskaidrības, tarifu principus un maksimālās cenas, ko var piemērot par konkrētiem numuru diapazoniem, ar mērķi nodrošināt patērētāju aizsardzību saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 8. panta 4. punkta b) apakšpunktu."
b)8. punktu aizstāj ar šādu:"
8. Brīvprātīgas saistības, ko uzņēmums, saņemot izmantošanas tiesības, uzņēmies konkursa kārtībā veiktas atlases vai salīdzinošas atlases procedūras gaitā.
"
4. Direktīvā 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) iekļauj šādu II pielikumu:"
II PIELIKUMS
Nosacījumi, kurus var harmonizēt atbilstīgi 6.a panta 1. punkta d) apakšpunktam.
1) Ar radiofrekvenču izmantošanas tiesībām saistītie nosacījumi:
a)
radiofrekvenču izmantošanas tiesību termiņš;
b)
teritorija, kurā tiesības ir spēkā;
c)
iespēja nodot tiesības citiem radiofrekvenču lietotājiem, kā arī ar to saistītie nosacījumi un procedūras;
d)
metode, kā aprēķina lietošanas nodevas par radiofrekvenču izmantošanas tiesībām, neierobežojot dalībvalstu noteiktās sistēmas gadījumos, ja pienākumu maksāt izmantošanas nodevas aizstāj ar pienākumu pildīt īpašus vispārēju interešu mērķus;
e)
vienam uzņēmumam piešķiramo izmantošanas tiesību skaits;
f)
nosacījumi, kas minēti I pielikuma B daļā.
2) Ar numuru izmantošanas tiesībām saistītie nosacījumi:
g)
attiecīgā numura vai numuru izmantošanas tiesību termiņš;
h)
teritorija, kurā tiesības ir spēkā;
i)
konkrēti pakalpojumi vai lietojumi, kam šie numuri jārezervē;
j)
izmantošanas tiesību nodošana un saglabāšana;
k)
metode, ko izmanto, lai aprēķinātu lietošanas nodevas (ja tādas ir) par numuru izmantošanas tiesībām;