(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0698),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0420/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A6-0318/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju(3),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(4),

tā kā:

(1)  Komisijai regulāri jāpārskata Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (Piekļuves direktīva)(5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Atļauju izsniegšanas direktīva)(6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (Pamatdirektīva)(7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva)(8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)(9), kuras veido elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu spēkā esošo tiesisko regulējumu ║, darbība, jo īpaši apzinot nepieciešamību izdarīt tajās grozījumus, lai ņemtu vērā tehnoloģiju un tirgus attīstību.

(2)  Šādā nolūkā Komisija izklāstīja savus atzinumus 2006. gada 29. jūnija paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu ES tiesiskā regulējuma pārskatīšanu.

(3)  Elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu ES tiesiskā regulējuma reforma, tostarp pastiprinot noteikumus par lietotājiem invalīdiem, ir nozīmīgs solis virzībā uz Vienotas Eiropas informācijas telpas un līdz ar to arī iekļaujošas informācijas sabiedrības izveidi. Šie mērķi ir iekļauti informācijas sabiedrības izveides stratēģiskajā pamatplānā, kas izklāstīts Komisijas 2005. gada 1. jūnija paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Iniciatīva i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai".

(4)  Universālais pakalpojums ir aizsardzības tīkls cilvēkiem, kuru finanšu resursi, ģeogrāfiskā atrašanās vieta vai īpašas sociālās vajadzības tiem neļauj piekļūt pamatpakalpojumiem, kas ir pieejami lielākajai daļai pilsoņu. Direktīvā 2002/22/EK noteiktās galvenās universālā pakalpojuma saistības ir nodrošināt lietotājiem, kuri to pieprasa, pieslēgumu sabiedriskajam telefonu tīklam no noteiktas atrašanās vietas un par pieņemamu cenu. Tādēļ šīs saistības neattiecas uz mobilo sakaru pakalpojumiem un platjoslas piekļuvi internetam. Minētās saistības patlaban ietekmē attīstība tehnoloģiju jomā un tirgū, jo daudzās jomās piekļuvi galvenokārt nodrošina mobilie sakari un tīkliem arvien vairāk sāk izmantot tehnoloģiju, kas saistīta ar mobilajiem un platjoslas sakariem. Šīs tendences rada nepieciešamību novērtēt, vai ir izpildīti tehniskie, sociālie un ekonomiskie nosacījumi, kas attaisno mobilo sakaru un platjoslas piekļuves iekļaušanu universālā pakalpojuma nodrošināšanas saistībās, kā arī attiecīgos finansēšanas aspektus. Tālab Komisija ne vēlāk kā 2008. gadā iesniegs pārskatu par universālā pakalpojuma saistību piemērošanas jomu un priekšlikumus Direktīvas 2002/22/EK grozīšanai, lai sasniegtu attiecīgos sabiedriskas nozīmes mērķus. Šajā pārskatā izvērtēs ekonomisko konkurētspēju un ietvers sociālo apstākļu, komerciālo un tehnoloģisko nosacījumu, kā arī sociālās atstumtības riska analīzi. Tajā vērtēs arī potenciāli pārskatīto universālā pakalpojuma nodrošināšanas saistību tehnisko un ekonomisko dzīvotspēju, paredzamās izmaksas, izmaksu sadalījumu un finansēšanas veidus. Tā kā jautājumi par universālā pakalpojuma saistību piemērošanas jomu tiks pilnībā izskatīti minētajā atsevišķajā procedūrā, šī direktīva attiecas vienīgi uz citiem Direktīvā 2002/22/EK paredzētajiem aspektiem.

(5)  Skaidrības un vienkāršības labad šajā tiesību aktā iekļauti vienīgi grozījumi Direktīvā 2002/22/EK un Direktīvā 2002/58/EK.

(6)  Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu(10) un jo īpaši 3. panta 3. punkta f) apakšpunktā noteiktās prasības par izmantošanas atvieglošanu personām ar invaliditāti, atsevišķi ar galiekārtām saistīti aspekti, tostarp tie, kas saistīti ar invalīdiem paredzētām iekārtām, būtu jāiekļauj Direktīvas 2002/22/EK darbības jomā, lai veicinātu piekļuvi tīkliem un pakalpojumu izmantošanu. Pašreiz pie šādām iekārtām pieder radiouztveršanas ierīces un televīzijas galiekārtas, kā arī īpašas dzirdes invalīdiem paredzētas galiekārtas.

(7)  Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu tirgus izveidi plaši pieejamiem ražojumiem un pakalpojumiem, kuri ietver iespējas lietotājiem invalīdiem. To var panākt, inter alia, atsaucoties uz Eiropas standartiem, ieviešot elektroniskās pieejamības (e-pieejamības) prasības valsts iepirkuma procedūrām un nodrošinot pakalpojumus attiecībā uz konkursiem, un ieviešot tiesību aktus, kuri aizsargā ivalīdu tiesības.

(8)  Definīcijas jāpielāgo, lai panāktu atbilstību tehnoloģiskās neitralitātes principam un sekotu tehnoloģiju attīstības tempam. Jo īpaši pakalpojuma sniegšanas nosacījumi būtu jānošķir no publiski pieejamu telefonpakalpojumu faktiskajiem definīcijas elementiem, t.i., elektronisko sakaru pakalpojumi, kas pieejami sabiedrībai vietējo un/vai starptautisko zvanu veikšanai un saņemšanai tieši vai netieši, ar operatora izvēli vai iepriekšēju izvēli, vai ar tālākpārdošanas palīdzību, un sakaru līdzekļi, kuri paredzēti tieši lietotājiem invalīdiem un kuros izmanto teksta telefonijas vai pilnīgas sarunas pakalpojumus, ar numuru vai numuriem nacionālajā vai starptautiskajā numerācijas plānā, neatkarīgi no tā, vai šo pakalpojumu sniedz, izmantojot ķēžu komutācijas vai pakešu komutācijas tehnoloģiju. Šāds pakalpojums ir divvirzienu, kas abām pusēm nodrošina iespēju piezvanīt, lai sazinātos. Pakalpojums, kas neatbilst visiem šiem nosacījumiem, piemēram, "starpposma'lietotnes klientu apkalpošanas tīmekļa vietnē, nav publiski pieejams telefonpakalpojums.

(9)  Jāprecizē atsevišķu noteikumu piemērošana, lai ņemtu vērā situācijas, kad pakalpojuma sniedzējs tālākpārdod vai pārdod ar citu zīmolu publiski pieejamus telefonpakalpojumus, ko sniedz cits uzņēmums.

(10)  Tehnoloģiju un tirgus attīstības rezultātā sakaru tīklos arvien vairāk izmanto interneta protokola (IP) tehnoloģiju, un patērētājiem paveras arvien plašākas iespējas izvēlēties starp vairākiem konkurējošiem balss pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu jābūt iespējai nošķirt universālā pakalpojuma saistības par pieslēguma publiskajam sakaru tīklam nodrošināšanu noteiktā atrašanās vietā un saistības par publiski pieejamu telefonpakalpojumu (tostarp zvanu neatliekamās palīdzības dienestiem, izmantojot numuru "112") nodrošināšanu. Šāda nošķiršana nedrīkstētu ietekmēt universālā pakalpojuma saistību darbības jomu, kas noteikta un pārskatīta Kopienas līmenī. Dalībvalstis, kurās līdztekus numuram "112" tiek izmantoti citi valsts neatliekamās palīdzības dienestu numuri, var uzņēmumiem uzlikt līdzvērtīgas saistības par piekļuvi šiem valsts neatliekamās palīdzības dienestu numuriem.

(11)  Valsts pārvaldes iestādēm būtu jābūt iespējai uzraudzīt mazumtirdzniecības tarifu līmeni un attīstības tendences pakalpojumiem, kas ir iekļauti universālā pakalpojuma saistību darbības jomā, ja dalībvalstī vēl nav izraudzīts uzņēmums, kas sniegtu universālo pakalpojumu.

(12)  Būtu jāsvītro liekās saistības, kas tika noteiktas, lai veicinātu pāreju no "vecā" 1998. gada tiesiskā regulējuma uz 2002. gada regulējumu, kā arī citi noteikumi, kuri pārklājas ar Direktīvas 2002/21/EK noteikumiem vai dublē tos.

(13)  Vairs nav nepieciešama un tāpēc būtu jāatceļ prasība mazumtirdzniecības līmenī nodrošināt nomāto līniju minimālo kopumu, kura bija nepieciešama, lai nodrošinātu 1998. gada tiesiskā regulējuma noteikumu piemērošanas turpināmību nomāto līniju jomā, kurā vēl nebija pietiekami pilnvērtīgas konkurences laikā, kad stājās spēkā 2002. gada tiesiskais regulējums.

(14)  Ja operatora izvēli vai operatora iepriekšēju izvēli turpinās tieši noteikt ar Kopienas tiesību aktiem, tas var kavēt tehnoloģiju attīstību. Šie līdzekļi drīzāk būtu jānosaka valsts pārvaldes iestādēm tirgus analīzes rezultātā saskaņā ar Direktīvā 2002/21/EK noteiktajām procedūrām.

(15)  Noteikumi par līgumiem būtu jāattiecina ne tikai uz patērētājiem, bet arī uz citiem galalietotājiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas var vēlēties noslēgt patērētāja vajadzībām pielāgotu līgumu. Lai novērstu nevajadzīgus administratīvus šķēršļus pakalpojumu sniedzējiem un ar MVU definīciju saistītās grūtības, noteikumus par līgumiem minētajiem citiem galalietotājiem nebūtu jāpiemēro automātiski, bet tikai tad, ja tie to lūdz. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai sekmētu MVU informētību par šo iespēju.

(16)  Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, lai to klienti saņemtu pienācīgu informāciju par to, vai ir iespējama piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem un zvanītāja atrašanās vietas informācijai, kā arī lai precīza un pārskatāma informācija būtu sniegta sākotnējā līgumā ar klientu un regulāri pēc tam, piemēram, klientu rēķinos ietvertajā informācijā. Šajā informācijā būtu jāiekļauj visi ierobežojumi saistībā ar aptveramo teritoriju, ņemot vērā plānotos attiecīgā pakalpojuma tehniskās darbības parametrus un pieejamo infrastruktūru. Ja komutējamā telekomunikāciju tīklā pakalpojums nav pieejams, būtu jāsniedz informācija arī par piekļuves un zvanītāja atrašanās vietas informācijas ticamības pakāpi salīdzinājumā ar komutējamā telekomunikāciju tīklā pieejamo pakalpojumu, ņemot vērā pašreizējos tehnoloģiju un kvalitātes standartus, kā arī Direktīvā 2002/22/EK precizēto pakalpojumu parametru kvalitāti. Balss zvani joprojām ir visnoturīgākais un uzticamākais piekļuves veids avārijas dienestiem. Citi saziņas veidi, piemēram, teksta īsziņas, var būt mazāk uzticami un uz tiem var negūt tūlītēju atbildi. Tomēr dalībvalstīm būtu jābūt iespējai, ja tās to uzskata par nepieciešamu, veicināt citu tādu piekļuves veidu avārijas dienestiem attīstību un ieviešanu, ar kuriem iespējams nodrošināt balss zvaniem līdzvērtīgu piekļuvi. Klientus arī būtu pietiekami labi jāinformē par iespējamiem tādu pasākumu veidiem, kurus elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs varētu veikt, lai apkarotu drošības apdraudējumus vai reaģētu uz starpgadījumiem saistībā ar drošību vai integritāti, jo šādi pasākumi var tieši vai netieši ietekmēt klienta datus, privāto dzīvi vai citus sniegtā pakalpojuma aspektus.

(17)  Klienta līgumā attiecībā uz galiekārtām būtu jāprecizē visi pakalpojumu sniedzēja ierobežojumi klienta iespējām izmantot iekārtu(-as), piemēram, izmantojot mobilo sakaru līdzekļu SIM kartes bloķēšanu, un visas maksas saistībā ar līguma izbeigšanu pirms paredzētā termiņa vai termiņā, tostarp visām izmaksām iekārtu paturēšanas gadījumā.

(18)  Neuzliekot nekādas saistības pakalpojumu sniedzējiem veikt pasākumus, kas pārsniedz Kopienas tiesību aktos paredzēto, klienta līgumā būtu jāprecizē arī pakalpojumu sniedzēja iespējamā rīcība drošības un integritātes apdraudējumu vai nepilnību gadījumā, kā arī pasākumi, ko pakalpojumu sniedzējs veic kompensācijas nodrošināšanai šādos gadījumos.

(19)  Lai risinātu sabiedriskas nozīmes jautājumus attiecībā uz sakaru pakalpojumu izmantošanu un sekmētu citu personu tiesību un brīvību aizsardzību, attiecīgajām valsts iestādēm būtu jāspēj sagatavot un ar pakalpojumu sniedzēju palīdzību jāizplata informācija par sakaru pakalpojumu izmantošanu. Šajā informācijā būtu jāiekļauj sabiedriskas nozīmes brīdinājumi attiecībā uz autortiesību pārkāpumiem, citiem nelikumīgas izmantošanas veidiem un kaitīga satura izplatīšanu, kā arī padomi un informācija par aizsardzību pret iespējamiem apdraudējumiem personas drošībai, kuri var rasties, piemēram, noteiktos apstākļos atklājot personisku informāciju, kā arī privātajai dzīvei un personas datiem. Šo informāciju var nodot, izmantojot Direktīvas 2002/22/EK 33. panta 2.a punktā paredzēto sadarbības procedūru. Šāda sabiedriskas nozīmes informācija būtu jāatjaunina pēc vajadzības un būtu jāsniedz viegli saprotamā drukātā vai elektroniskā formātā, kā noteikusi katra dalībvalsts, un attiecīgo valsts iestāžu tīmekļa vietnēs. Valsts regulatīvajām iestādēm jāspēj uzlikt pakalpojumu sniedzējiem par pienākumu izplatīt minēto standartizēto informāciju visiem to klientiem tādā veidā, kādu minētās iestādes uzskata par pienācīgu. Pakalpojumu sniedzējiem un attiecīgajām iestādēm būtu jāvienojas par būtiskām papildu izmaksām, kas pakalpojumu sniedzējiem rodas, izplatot šādu informāciju, un šīs izmaksas ir jāsedz attiecīgajām iestādēm. Šī informācija būtu arī jāiekļauj līgumos.

(20)  Abonentu tiesības lauzt līgumu bez soda piemērošanas attiecas uz grozījumiem līgumu nosacījumos, ko nosaka elektronisko sakaru tīkla operatori un/vai pakalpojumu sniedzēji.

(21)  Kopienas noteikumiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā un ar tiem saskaņotiem dalībvalstu noteikumiem visiem bez izņēmuma būtu jāattiecas uz Direktīvu 2002/22/EK.

(22)  Lietotājiem būtu jāizlemj, kādu likumīgu saturu tie vēlas sūtīt un saņemt un kādus pakalpojumus, lietotnes, tehniku un programmatūru tie vēlas šim nolūkam izmantot, neskarot nepieciešamību saglabāt tīklu un pakalpojumu integritāti un drošību. Tirgum, kurā valda pilnvērtīga konkurence un pārredzama pakalpojumu nodrošināšana, kā noteikts Direktīvā 2002/22/EK, būtu jānodrošina, lai lietotājiem būtu iespēja piekļūt jebkura veida likumīgam saturam un izplatīt šādu saturu, kā arī pēc savas izvēles izmantot jebkura veida likumīgas lietotnes un/vai pakalpojumus, kā noteikts Direktīvas 2002/21/EK 8. pantā. Elektroniskie sakari kļūst aizvien svarīgāki gan patērētājiem, gan uzņēmējsabiedrībām, tāpēc lietotāji jebkurā gadījumā pilnībā būtu jāinformē par jebkādiem ierobežojumiem, ko elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanai nosaka tīkla operators un/vai pakalpojumu sniedzējs. Šādā informācijā pēc pakalpojumu sniedzēja ieskatiem būtu jāprecizē vai nu attiecīgā satura, lietotnes vai pakalpojuma veids, vai atsevišķas lietotnes vai pakalpojumi, vai arī abi minētie. Atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ierobežojuma veida šādu ierobežojumu piemērošanai var būt vajadzīga patērēju piekrišana saskaņā ar Direktīvu 2002/58/EK.

(23)  Tirgum, kurā valda pilnvērtīga konkurence,būtu jānodrošina arī tas, lai lietotājiem būtu iespēja saņemt kvalitatīvu pakalpojumu, kas atbilstu to prasībām, tomēr atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams publiskos sakaru tīklos garantēt obligātu kvalitātes līmeni, lai novērstu pakalpojuma kvalitātes pazemināšanos, lietošanas ierobežojumus un datu plūsmas palēnināšanos tīklos. Ja nepastāv efektīva konkurence, valstu regulatīvām iestādēm būtu jāizmanto aizsardzības līdzekļus, kas tām pieejami saskaņā ar direktīvām, ar kurām izveido tiesisko regulējumu elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka lietotāju piekļuve konkrētiem satura vai lietojumu veidiem netiek pārāk ierobežota. Valsts regulatīvajām iestādēm būtu arī jābūt iespējai sniegt pamatnostādnes, ar ko nosaka obligātos pakalpojumu kvalitātes standartus saskaņā ar Direktīvu 2002/22/EK, un veikt citus pasākumus, ja šādi citi aizsardzības līdzekļi pēc to atzinuma nav bijuši efektīvi, ņemot vērā lietotāju intereses un visus citus attiecīgos apstākļus. Šādās pamatnostādnēs vai pasākumos var ietvert neierobežotu pakalpojumu pamatapjoma nodrošināšanu.

(24)  Ja Kopienas tiesību aktos nav paredzēti attiecīgie noteikumi, saturu, lietotnes un pakalpojumus būtu jāuzskata par likumīgiem vai kaitīgiem saskaņā ar valsts materiālajām un procesuālajām tiesību normām. Lemt par to, vai saturs, lietotnes vai pakalpojumi ir likumīgi vai kaitīgi ir dalībvalstu attiecīgo iestāžu, nevis elektronisko sakaru tīkla operatoru vai pakalpojumu sniedzēju uzdevums. Direktīva 2002/22/EK neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskajiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Elektroniskās tirdzniecības direktīva)(11), kurā, inter alia, ir noteikums par vienkāršo līniju starpnieku pakalpojumu sniedzējiem. Direktīvā 2002/22/EK nav prasīts, lai operatori uzraudzītu to tīklos pārraidīto informāciju vai uzsāktu tiesvedību pret saviem klientiem šīs informācijas dēļ, kā arī nav noteikts, ka operatori būtu atbildīgi par šo informāciju. Par represīvām darbībām vai kriminālvajāšanu ir atbildīgas attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes.

(25)  Direktīva 2002/22/EK neierobežo saprātīgu un nediskriminējošu tīkla pārvaldību, ko veic tīkla operatori.

(26)  Tā kā pretrunīgi aizsardzības līdzekļi būtiski kavē efektīva iekšējā tirgus nodrošināšanu, Komisijai būtu jāizvērtē valsts regulatīvo iestāžu pieņemtās pamatnostādnes un citi pasākumi, lai, iespējams, varētu paredzēt vienotu tiesisku regulējumu visā Kopienā un vajadzības gadījumā pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu konsekventu attiecīgo aizsardzības līdzekļu piemērošanu visā Kopienā.

(27)  Pārredzamu, atjauninātu un salīdzināmu tarifu pieejamība ir būtisks elements patērētājiem tirgū, kurā valda pilnvērtīga konkurence un kurā pakalpojumus piedāvā vairāki uzņēmumi. Elektronisko sakaru pakalpojumu patērētājiem būtu jābūt iespējai bez grūtībām salīdzināt dažādu tirgū piedāvāto pakalpojumu cenas, pamatojoties uz viegli pieejamā veidā publiskotu informāciju par tarifiem. Lai atvieglotu cenu salīdzināšanu, valsts regulatīvajām iestādēm būtu jāpiešķir pilnvaras pieprasīt no operatoriem labāku tarifu pārredzamību un nodrošināt, ka trešām personām ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamus tarifus, ko publiskojuši uzņēmumi, kuri sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus. Tām arī pašām vai ar trešo personu starpniecību bez maksas vai par saprātīgu cenu būtu jādara pieejamas cenu rokasgrāmatas, ja tādas netiek piedāvātas tirgū. Operatoriem nebūtu jābūt tiesībām saņemt jebkādu atlīdzību, ja šādi tiek izmantoti tarifi, kas jau ir publiskoti un tādējādi ir nodoti atklātībā. Turklāt lietotājus pirms pakalpojuma iegādes būtu pienācīgi jāinformē par attiecīgo cenu vai piedāvātā pakalpojuma veidu, jo īpaši ja par bezmaksas tālruņa numura izmantošanu ir noteikta jebkāda papildu maksa. Valsts regulatīvajām iestādēm būtu jābūt pilnvarotām pieprasīt, lai šādu informāciju sniedz vienmēr un dažām to precizētām pakalpojumu kategorijām ‐ pirms zvana savienojuma nodrošināšanas. Nosakot zvanu kategorijas, par kuru izmaksām informācija jāsniedz pirms savienojuma, valsts regulatīvajām iestādēm būtu pienācīgi jāņem vērā konkrētā pakalpojuma veids, tam piemērojamie cenu noteikšanas nosacījumi un tas, vai pakalpojumu piedāvā pakalpojumu sniedzējs, kas nav elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs.

(28)  Klienti būtu jāinformē par to tiesībām attiecībā uz personas datu izmantošanu abonentu sarakstos un jo īpaši par šādu uzziņu nolūku, kā arī klientu tiesībām bez maksas pieprasīt, lai tos neiekļauj publiski pieejamos abonentu sarakstos, kā noteikts Direktīvā 2002/58/EK. Ja pastāv sistēmas, kas ļauj informāciju iekļaut abonentu datubāzē, bet neizpaust abonentu saraksta izmantotājiem, klienti būtu jāinformē par šādu iespēju.

(29)  Dalībvalstīm būtu jāievieš vienoti informācijas punkti visiem lietotāju pieprasījumiem. Šiem informācijas punktiem, kurus varētu pārvaldīt valsts regulatīvās iestādes kopā ar patērētāju apvienībām, būtu jāspēj arī sniegt juridiskā palīdzība gadījumos, kad radušies strīdi ar operatoriem. Šo informācijas punktu izmantošanai būtu jābūt bez maksas, un lietotāji par to pieejamību būtu jāinformē, regulāri rīkojot informācijas kampaņas.

(30)  Nākotnes IP tīklos, kur pakalpojuma sniegšana var būt nošķirta no tīkla nodrošināšanas, dalībvalstīm būtu jānosaka vispiemērotākie pasākumi, kas veicami, lai katastrofālu tīkla darbības pārrāvumu vai force majeure gadījumā nodrošinātu piekļuvi publiski pieejamiem telefonpakalpojumiem, izmantojot publiskos sakaru tīklus, un nepārtrauktu neatliekamās palīdzības dienestu pieejamību.

(31)  Operatora palīdzības pakalpojumi ietver vairākus atšķirīgus pakalpojumus lietotājiem. Par šādu pakalpojumu sniegšanu komerciālās sarunās būtu jāvienojas publisko sakaru tīklu operatoriem un operatora palīdzības pakalpojumu sniedzējiem, kā tas notiek jebkura cita klientu atbalsta dienesta gadījumā, un tādējādi nav vajadzības arī turpmāk prasīt šādu pakalpojumu sniegšanu. Tāpēc attiecīgās saistības būtu jāatceļ.

(32)  Saskaņā ar 5. pantu Komisijas Direktīvā 2002/77/EK (2002. gada 16. septembris) par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū(12) uzziņu dienestu pakalpojumu jomā būtu jānodrošina konkurence un bieži vien šajā jomā jau ir konkurence. Būtu jāievieš vairumtirdzniecības pasākumi, kas nodrošina galalietotāju (gan fiksēto, gan mobilo sakaru) datu iekļaušanu datubāzēs, šo datu sniegšanu pakalpojumu sniedzējiem uz izmaksām vērstā veidā un tīkla piekļuves sniegšanu uz izmaksām vērstos, pamatotos un pārredzamos apstākļos, lai nodrošinātu to, ka galalietotāji var pilnībā izmantot visas konkurences priekšrocības, un galu galā panāktu šo pakalpojumu mazumtirdzniecības regulējuma atcelšanu.

(33)  Lietotājiem būtu jābūt iespējai zvanīt pieejamajiem neatliekamās palīdzības dienestiem un piekļūt tiem, izmantojot jebkura veida telefonpakalpojumus, ar ko nodrošina iespēju veikt balss zvanus ar numuru vai numuriem nacionālajā vai starptautiskajā numerācijas plānā. Neatliekamās palīdzības iestādēm būtu jāspēj apstrādāt zvanus uz numuru "112" un atbildēt uz tiem vismaz tikpat ātri un efektīvi kā uz zvaniem, ko veic uz citiem valsts neatliekamās palīdzības dienestu numuriem. Lai uzlabotu Eiropas Savienībā ceļojošu personu aizsardzību un drošību, svarīgi ir labāk informēt par numuru "112". Tādēļ iedzīvotājus pilnībā būtu jāinformē par to, ka "112" var izmantot kā vienotu neatliekamās palīdzības dienestu numuru, ceļojot pa jebkuru dalībvalsti; jo īpaši šāda informācija jāsniedz starptautiskajās autoostās, dzelzceļa stacijās, ostās vai lidostās un telefona abonentu sarakstos, taksofona kabīnēs, abonentiem izsniegtajos materiālos un rēķinos. Tā pirmām kārtām ir dalībvalstu atbildība, bet Komisijai būtu jāturpina atbalstīt un papildināt dalībvalstu iniciatīvas, lai sekmētu plašāku informētību par numuru "112", un periodiski jānovērtē sabiedrības zināšanas par "112". Lai uzlabotu Eiropas Savienības iedzīvotāju aizsardzību, būtu jāpastiprina pienākums sniegt informāciju par zvanītāja atrašanās vietu. Jo īpaši operatoriem automātiski ("push" režīmā) būtu jāsniedz informācija par zvanītāja atrašanās vietu neatliekamās palīdzības dienestiem. Lai reaģētu uz tehnoloģiju attīstības tendencēm, tostarp uz iespējām iegūt arvien precīzāku atrašanās vietas informāciju, Komisijai būtu jādod iespēja pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu numura "112" sekmīgu ieviešanu Kopienā par labu Eiropas Savienības iedzīvotājiem.

(34)  Dalībvalstīm būtu jāveic īpaši pasākumi, lai nodrošinātu, ka neatliekamās palīdzības dienesti, tostarp numurs "112", ir vienlīdz pieejami arī lietotājiem invalīdiem, jo īpaši nedzirdīgajiem, vājdzirdīgajiem, cilvēkiem ar runas defektiem un lietotājiem, kas vienlaikus ir nedzirdīgi un neredzīgi. Šādi pasākumi varētu ietvert īpašu termināliekārtu nodrošināšanu vājdzirdīgiem lietotājiem, teksta telefonijas pakalpojumus vai citas īpašas iekārtas.

(35)  Starptautiskā koda "3883" (Eiropas telenumerācijas telpa (ETNS)) attīstību šobrīd kavē pieprasījuma trūkums, pārmērīgi birokrātiskas procedūras prasības un nepietiekama informētība. Lai veicinātu ETNS pilnveidi, Komisijai atbildība par tās pārvaldību, numuru piešķiršanu un veicināšanu būtu jādeleģē vai nu Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācijai (BERT), vai, ievērojot pirmā līmeņa domēna ".eu" ieviešanas pieredzi, atsevišķai organizācijai, kuru Komisija izraugās saskaņā ar atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu atlases procedūru un kuras darbības noteikumi ir daļa no Kopienas tiesību aktiem.

(36)  Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/116/EK (2007. gada 15. februāris) par valsts numuru sērijas, kas sākas ar "116", rezervēšanu saskaņotajiem numuriem, kuri paredzēti saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību(13), Komisija ir rezervējusi numurus, kuri sākas ar "116", noteiktiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību. Minētajā lēmumā noteiktos numurus nevar izmantot citiem mērķiem kā vien tiem, kas noteikti lēmumā, taču dalībvalstīm nav jānodrošina, ka ar šiem rezervētajiem numuriem saistītie pakalpojumi tiek faktiski sniegti. Attiecīgajiem Lēmuma 2007/116/EK noteikumiem būtu jābūt atspoguļotiem Direktīvā 2002/22/EK, lai tos vēl ciešāk iekļautu reglamentējošajos noteikumos par elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, kā arī nodrošinātu piekļuvi galalietotājiem ar invaliditāti. Ņemot vērā īpašos aspektus saistībā ar ziņošanu par bērnu pazušanas gadījumiem un pašreiz ierobežoto attiecīgā dienesta pieejamību, dalībvalstīm būtu ne tikai jārezervē numurs, bet arī jānodrošina, ka dienests ziņošanai par bērnu pazušanas gadījumiem faktiski ir pieejams to teritorijā, zvanot pa tālruni "116000".

(37)  Vienotais tirgus nozīmē to, ka lietotājiem jābūt iespējai piekļūt visiem numuriem, kas iekļauti citu dalībvalstu nacionālajos numerācijas plānos, un piekļūt pakalpojumiem, tostarp informācijas sabiedrības pakalpojumiem, Kopienā izmantojot numurus, kas nav piesaistīti noteiktai ģeogrāfiskai atrašanās vietai, cita starpā bezmaksas numurus un speciālo pakalpojumu numurus. Lietotājiem būtu jābūt arī iespējai piekļūt numuriem no Eiropas telenumerācijas telpas (ETNS) un universālajiem starptautiskajiem bezmaksas numuriem (UIFN). Nedrīkstētu kavēt pārrobežu piekļuvi numuru resursiem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem, izņemot objektīvi pamatotus gadījumus, kad tas ir nepieciešams, lai apkarotu krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, saistībā ar atsevišķiem speciālajiem pakalpojumiem, vai gadījumus, kad numurs ir definēts kā tikai valsts mēroga numurs (piemēram, valsts īsais kods). Lietotājus būtu jau iepriekš nepārprotami un pilnībā jāinformē par jebkurām maksām, ko piemēro bezmaksas numuriem, piemēram, maksu par starptautisko zvanu uz numuriem, kas pieejami ar parasto starptautisko zvanu kodu starpniecību. Lai nodrošinātu lietotājiem faktisku piekļuvi numuriem un pakalpojumiem Kopienā, Komisijai būtu jādod iespēja pieņemt īstenošanas pasākumus. Galalietotājiem arī būtu jābūt iespējai pievienoties citiem galalietotājiem (jo īpaši ar IP numuriem), lai veiktu datu apmaiņu, neatkarīgi no izvēlētā operatora.

(38)  Lai pilnībā izmantotu konkurences vides piedāvātās priekšrocības, patērētājiem būtu jābūt iespējai izdarīt izvēli, pamatojoties uz informāciju, un mainīt pakalpojumu sniedzēju, kad tas ir patērētāju interesēs. Ir svarīgi nodrošināt, lai patērētājus šādā gadījumā nekavētu tiesiski, tehniski vai praktiski šķēršļi, tostarp, līguma nosacījumi, procedūras, maksājumi u.c. Tas neizslēdz iespēju līgumā ar patērētāju noteikt samērīgu minimālo līguma termiņu. Elektronisko sakaru tirgos, kuros valda pilnvērtīga konkurence, numura saglabāšana ir galvenais faktors, kas patērētājiem atvieglo izvēli un veicina faktisku konkurenci, un tādēļ tā būtu jāīsteno pēc iespējas ātrāk, lai standarta procedūra aizņemtu ne vairāk kā vienu dienu, sākot no abonenta pieprasījuma iesniegšanas datuma. Tomēr dažās dalībvalstīs gūtā pieredze liecina, ka, pārejot pie cita operatora, pastāv numura nomainīšanas risks bez abonenta piekrišanas. Lai gan šim jautājumam pirmkārt būtu jābūt tiesībaizsardzības iestāžu kompetencē, dalībvalstīm būtu jābūt tiesīgām attiecībā uz operatora maiņas procedūru noteikt samērīgus obligātos pasākumus, kas ir nepieciešami šāda riska ierobežošanai, nemazinot patērētāju interesi par šo procedūru. Lai numura saglabāšanas iespēju pielāgotu tirgus un tehnoloģiju attīstībai, tostarp paredzot iespējamību saglabāt abonenta personīgos direktorijus un profila informāciju, kas tiek uzglabāta tīklā, Komisijai būtu jādod iespēja pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus šajā jomā. Novērtējot to, vai tehnoloģiju un tirgus apstākļi atļauj saglabāt numurus, pārejot starp tīkliem, kas nodrošina pakalpojumus noteiktā atrašanās vietā, un mobilajiem tīkliem, jo īpaši būtu jāņem vērā cenas lietotājiem un izmaksas, pārslēdzoties starp uzņēmumiem, kas nodrošina pakalpojumus noteiktā atrašanās vietā, un mobilajiem tīkliem.

(39)  ▌Juridiskas saistības, kas jāievēro, var piemērot ▌noteiktiem radio un audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem un papildpakalpojumiem, kurus piedāvā noteikts plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs. Audiovizuālie pakalpojumi ir definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/65/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos(14). Saistības, kas jāievēro, ▌ dalībvalstīm būtu precīzi jāpamato, lai nodrošinātu, ka šādas saistības ir pārredzamas, samērīgas un pienācīgi definētas. Tādēļ saistības, kas jāievēro, būtu jāizstrādā tādas, lai pietiekami veicinātu efektīvas investīcijas infrastruktūrā. Saistības, kas jāievēro, būtu regulāri jāpārskata, lai tās neatpaliktu no tehnoloģiju un tirgus attīstības tempa, nodrošinot to nepārtrauktu samērīgumu ar īstenojamajiem mērķiem. Papildpakalpojumi ietver tādus pakalpojumus, kas uzlabo pieejamību lietotājiem invalīdiem, piemēram, izmantojot videotekstu, subtitrus, audioaprakstu vai surdotulkojumu, kā arī citus pakalpojumus.

(40)  Lai novērstu pašreizējos trūkumus attiecībā uz apspriešanos ar patērētājiem un pienācīgi ņemtu vērā iedzīvotāju intereses, dalībvalstīs būtu jāizveido ▌piemēroti apspriešanās mehānismi. Šādi mehānismi varētu būt struktūra, kas neatkarīgi no valsts pārvaldes iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem pētītu ar patērētājiem saistītus jautājumus, piemēram, patērētāju rīcības modeļus un mehānismus pakalpojumu sniedzēju nomaiņai, un kas darbotos pārskatāmi un dotu savu ieguldījumu sistēmā, ko šobrīd izmanto, lai apspriestos ar ieinteresētajām personām. Turklāt būtu jāizveido mehānisms, lai varētu īstenot pienācīgu sadarbību tajos jautājumos, kas saistīti ar likumīga satura izplatīšanu. Taču šādas sadarbības procedūras, par kurām notikusi vienošanās saskaņā ar minēto mehānismu, nedrīkstētu izmantot sistemātiskai individuālas interneta izmantošanas uzraudzībai. Ja nepieciešams veicināt elektronisko sakaru pakalpojumu un termināliekārtu pieejamību un izmantošanu lietotājiem invalīdiem, neskarot ║ Direktīvu 1999/5/EK ║ par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu un jo īpaši prasības par izmantošanu invalīdiem saskaņā ar tās 3. panta 3. punkta f) apakšpunktu, Komisijai būtu jādod iespēja pieņemt īstenošanas pasākumus.

(41)  Būtu jānostiprina ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūra, nodrošinot, ka tiek izmantotas neatkarīgas strīdu izšķiršanas iestādes un ka šī procedūra atbilst vismaz obligātajiem principiem, kuri noteikti Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikumā 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā(15). Dalībvalstis var šim nolūkam izmantot vai nu esošās strīdu izšķiršanas iestādes, ja šīs iestādes atbilst piemērojamām prasībām, vai izveidot jaunas iestādes.

(42)  Komisijai būtu jāpaziņo par saistībām, kuras uzliktas uzņēmumiem, kas izraudzīti kā uzņēmumi ar universālā pakalpojuma sniegšanas saistībām.

(43)  Direktīvā 2002/58/EK ir paredzēta to dalībvalstu noteikumu saskaņošana, kas nepieciešami, lai nodrošinātu personu pamattiesību un brīvību, jo īpaši personu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī tiesību uz konfidencialitāti un informācijas tehnoloģiju sistēmu drošības līdzvērtīgu aizsardzības līmeni saistībā ar personas datu apstrādi elektronisko sakaru nozarē un lai nodrošinātu šādu datu un elektronisko sakaru iekārtu un pakalpojumu brīvu apriti Kopienā.

(44)  Datu plūsmas informācijas apstrāde, lai nodrošinātu tīklu un informācijas drošību, uzglabāto vai pārsūtīto datu pieejamību, autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, ļaus izmantot šo datu apstrādi datu kontroliera likumiskās interesēs, novēršot neatļautu piekļuvi un ļaunprātīgu datorkodu izplatīšanu, apturot uzbrukumus, kuru mērķis ir panākt pakalpojuma atteikumu, kā arī nepieļaujot kaitējuma nodarīšanu datoriem un elektronisko sakaru sistēmām. Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA) būtu jāpublicē regulāri pētījumi, lai norādītu, kāda veida apstrāde atbilstoši šīs Direktīvas 2002/58/EK 6. pantam ir atļauta.

(45)  Nosakot izpildes pasākumus saistībā ar datu apstrādes drošību saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, Komisijai būtu jāapspriežas ar visām atbilstīgajām Eiropas iestādēm un organizācijām (Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA), Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un saskaņā ar 29. pantu izveidoto Datu aizsardzības darba grupu), kā arī ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai jo īpaši būtu informēta par labākajiem pieejamajiem tehniskiem un ekonomiskiem risinājumiem Direktīvas 2002/58/EK īstenošanas uzlabošanai.

(46)  Direktīvas 2002/58/EK noteikumi precizē un papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(16) un nodrošina abonentu, kas ir fiziskas un juridiskas personas, likumīgo interešu aizstāvību.

(47)  Elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu tirgu liberalizācija līdz ar straujo tehnoloģiju attīstību veicina konkurenci un ekonomikas izaugsmi, un rezultātā lietotājiem publiskajos un privātajos elektronisko sakaru tīklos un publiski pieejamos privātos tīklos ir pieejams plašs un daudzveidīgs pakalpojumu klāsts.

(48)  IP adreses ir ļoti svarīgas darbā ar internetu. Ar tām pēc numura identificē ierīces, kas darbojas tīklā, t.i., datorus vai mobilo sakaru ierīces. Ņemot vērā dažādos veidus, kādos izmanto IP adreses, un ar tiem saistītās tehnoloģijas, kas strauji attīstās, ir radušies jautājumi par šo adrešu kā personas datu izmantošanu noteiktos apstākļos. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pētījumu par IP adresēm un to izmantošanu, jāiesniedz atbilstīgi priekšlikumi.

(49)  Tehnoloģiju attīstība dod iespēju izstrādāt jaunas lietotnes, kuru pamatā ir datu vākšanas un identifikācijas ierīces, kas var būt bezkontakta ierīces, kuras izmanto radiofrekvences. Piemēram, radiofrekvenču identifikācijas ierīces (RFID) izmanto radiofrekvences, lai no tagiem ar unikālu identifikatoru tvertu datus, ko pēc tam var pārraidīt pa izveidotajiem sakaru tīkliem. Šādu tehnoloģiju plaša izmantošana, ja tā iedzīvotājiem ir pieņemama, var dot ievērojamu ekonomisku un sociālu ieguvumu un tādējādi būtiski veicināt iekšējā tirgus darbību. Lai to panāktu, ir jānodrošina, ka tiek aizsargātas visas personu pamattiesības, tostarp tiesības uz privātās dzīves un tiesības uz personas datu aizsardzību. Ja šādas ierīces pieslēdz publiski pieejamiem elektronisko sakaru tīkliem vai tās izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus kā pamata infrastruktūru, tad būtu jāpiemēro attiecīgie Direktīvas 2002/58/EK noteikumi, tostarp par drošību, informāciju par datu plūsmu un ║ konfidencialitāti.

(50)  Publiski pieejamo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam būtu jāveic atbilstīgi tehniski un organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu savu pakalpojumu drošību. Neskarot Direktīvu 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/24/EK (2006. gada 15. marts) par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu(17), šādiem pasākumiem būtu jānodrošina, ka personas datiem var piekļūt tikai attiecīgi pilnvaroti darbinieki likumīgā nolūkā un ka uzglabātie vai pārsūtītie personas dati, kā arī tīkls un pakalpojumi tiek aizsargāti. Turklāt būtu jāizstrādā drošības politika saistībā ar personas datu apstrādi, lai identificētu vājās vietas sistēmā un īstenotu regulāru uzraudzību un preventīvus, koriģējošus un problēmu novēršanas pasākumus.

(51)  Valsts regulatīvajām iestādēm būtu jāuzrauga veiktie pasākumi un jāizplata labākā prakse publiski pieejamo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju vidū.

(52)  Ja uz drošības pārkāpumiem, kā rezultātā atsevišķu abonentu vai indivīdu personas dati ir zuduši vai kompromitēti, nereaģē pienācīgi un savlaicīgi, tie var lietotājiem radīt būtisku kaitējumu. Tāpēc attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam bez kavēšanās būtu jābrīdina valsts regulatīvā iestāde vai cita kompetentā valsts iestāde par visiem drošības pārkāpumiem. Kompetentajai iestādei būtu jānosaka, cik nopietns ir pārkāpums, un jāprasa, lai attiecīgie pakalpojumu sniedzēji nekavējoties pienācīgi informē personas, ko skar šis pārkāpums. Turklāt gadījumos, kad ir nenovēršams un tiešs patērētāju tiesību un interešu apdraudējums (piemēram, neatļauta piekļuve e-pasta saturam, piekļuve kredītkaršu informācijai utt.), attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem ir jāinformē ne tikai kompetentās valsts iestādes, bet arī nekavējoties par to tieši jāpaziņo lietotājiem. Visbeidzot, pakalpojumu sniedzējiem ik gadu būtu jāsniedz paziņojums attiecīgajiem lietotājiem par visiem drošības pārkāpumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2002/58/EK un kuri notikuši attiecīgajā laikposmā. Paziņojumā valsts iestādēm un lietotājiem jāiekļauj informācija par pasākumiem, kurus pakalpojuma sniedzējs veicis, reaģējot uz pārkāpumu, un ieteikumi to lietotāju aizsardzībai, ko skāris pārkāpums.

(53)  Valsts pārvaldes iestādēm būtu jāaizstāv Eiropas Savienības iedzīvotāju intereses, cita starpā veicinot personas datu un privātās dzīves aizsardzības nodrošināšanu augstā līmenī. Šādā nolūkā to rīcībā jābūt pienākumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem, tostarp visaptverošiem un uzticamiem datiem par faktiskiem drošības pārkāpumiem, kā rezultātā tikuši kompromitēti iedzīvotāju personas dati.

(54)  Īstenojot Direktīvas 2002/58/EK transponēšanas pasākumus, dalībvalstu iestādēm un tiesām būtu ne tikai jāinterpretē savas valsts tiesības ar minēto direktīvu saskanīgā veidā, bet būtu arī jānodrošina, lai to pamatā nebūtu tāda minētās direktīvas interpretācija, kas ir pretrunā ar citām Kopienu tiesību aktos paredzētām pamattiesībām vai Kopienu tiesību vispārējiem principiem, piemēram, proporcionalitātes principu.

(55)  Būtu jāpieņem noteikumi par īstenošanas pasākumiem, lai izveidotu vienotu prasību kopumu nolūkā panākt privātās dzīves aizsardzību un pārraidīto vai apstrādāto personas datu drošību pienācīgā līmenī saistībā ar elektronisko sakaru tīklu izmantošanu iekšējā tirgū.

(56)  Izstrādājot detalizētus noteikumus par formātu un kārtību, kādā jāpaziņo par drošības pārkāpumiem, būtu pienācīgi jāņem vērā apstākļi, kādos noticis pārkāpums, tostarp tas, vai personas dati ir bijuši aizsargāti ar šifrēšanu vai ar citiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību var efektīvi ierobežot identitātes viltošanas vai cita veida ļaunprātīgas izmantošanas iespējamību. Turklāt, izstrādājot šādus noteikumus un kārtību, būtu jāņem vērā tiesībaizsardzības iestāžu likumiskās intereses gadījumos, kad priekšlaicīga atklāšana varētu nevajadzīgi kavēt pārkāpuma apstākļu izmeklēšanu.

▌

(57)  Programmatūra, ar kuras palīdzību trešas personas labā slepeni uzrauga lietotāja darbības un/vai iejaucas lietotāja termināliekārtu darbībā (tā sauktā "spiegprogrammatūra"), ir nopietns drauds lietotāju privātās dzīves neaizskaramībai. Jānodrošina lietotāju privātās telpas augsta līmeņa un līdzvērtīga aizsardzība neatkarīgi no tā, vai nevēlamā spiegprogrammatūra tiek netīši lejupielādēta ar elektronisko sakaru tīklu starpniecību vai nonākusi lietotāja iekārtā un slepeni instalēta ar programmatūras, ko izplata ar citu ārējo atmiņas nesēju, kā kompaktdisku, lasāmatmiņas kompaktdisku (CD-ROM), USB atslēgu, starpniecību. Dalībvalstīm būtu jāmudina galalietotāji veikt vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu to galiekārtas pret vīrusiem un spiegprogrammām.

(58)  Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem jāveic būtiski ieguldījumi, lai apkarotu nelūgtus komerciālus paziņojumus (surogātpastu). Tiem arī labāk nekā lietotājiem ir pieejamas zināšanas un resursi, kas nepieciešami surogātpasta izplatītāju atklāšanai un apzināšanai. Tāpēc e-pasta pakalpojumu sniedzējiem un citu pakalpojumu sniedzējiem būtu jābūt iespējai uzsākt tiesvedību pret surogātpasta izplatītājiem par šādiem pārkāpumiem un tādējādi aizstāvēt klientu intereses, kā arī savas likumiskās uzņēmējdarbības intereses.

(59)  Ja apstrādā atrašanās vietas datus, kas nav informācija par datu plūsmu, šādus datus būtu jāapstrādā vienīgi, tos padarot anonīmus vai iepriekš saņemot attiecīgo lietotāju vai abonentu piekrišanu pēc tam, kad tiem ir sniegta skaidra un visaptveroša informācija par iespēju jebkurā laikā atsaukt savu piekrišanu.

(60)  Nepieciešams Kopienā pienācīgā līmenī nodrošināt privātās dzīves aizsardzību un pārraidīto vai apstrādāto personas datu drošību saistībā ar elektronisko sakaru tīklu izmantošanu, tāpēc ir jānosaka efektīvas īstenošanas un izpildes pilnvaras nolūkā pienācīgi veicināt atbilstības ievērošanu. Valsts pārvaldes iestādēm būtu jābūt pietiekamām pilnvarām un resursiem, lai efektīvi izmeklētu neatbilstības gadījumus, tostarp iespējai iegūt jebkādu tām nepieciešamo attiecīgo informāciju, pieņemt lēmumus par sūdzībām un piemērot sankcijas neatbilstības gadījumos.

(61)  Pārrobežu sadarbība un noteikumu izpilde būtu jāpastiprina atbilstīgi spēkā esošajiem Kopienas pārrobežu izpildes mehānismiem, kā tiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā)(18), izdarot grozījumus šajā regulā.

62)   ║Direktīvas 2002/22/EK un Direktīvas 2002/58/EK ║ īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(19).

(63)  Ja Lisabonas Līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu(20), stājas spēkā, Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei jauns likumdošanas priekšlikums par privātās dzīves aizsardzību un datu drošību elektronisko sakaru jomā, izmantojot jaunu juridisko pamatu.

(64)  Komisijai jo īpaši būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus saistībā ar tarifu pārredzamību, pakalpojumu kvalitātes minimālajām prasībām, numura "112" pakalpojumu sekmīgu ieviešanu, numuru un pakalpojumu faktisku pieejamību, uzlabotu pieejamību lietotājiem invalīdiem un grozījumiem, lai pielikumus pielāgotu tehniskajam progresam vai pieprasījuma izmaiņām tirgū. Tai būtu arī jāpiešķir arī pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus saistībā ar prasībām par informēšanu un paziņošanu, kā arī pārrobežu sadarbību. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un ir paredzēti, lai papildinātu Direktīvu 2002/22/EK, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ║tie ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā noteikto regulatīvo kontroles procedūru. Ņemot vērā to, ka regulatīvās kontroles procedūras norise parastajos termiņos dažās izņēmuma situācijās varētu kavēt izpildes pasākumu savlaicīgu pieņemšanu, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu rīkoties ātri, lai nodrošinātu šo pasākumu savlaicīgu pieņemšanu.

(65)  Direktīvas 2002/22/EK mērķis ir nodrošināt patērētāju un individuālu lietotāju tiesību aizsardzību augstā līmenī telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas jomā. Šāda aizsardzība nav nepieciešama globālu telekomunikāciju pakalpojumu jomā. Tie ir korporatīvi datu un balss pakalpojumi, ko paketes veidā sniedz lieliem uzņēmumiem, kuri atrodas dažādās valstīs ES un ārpus tās, saskaņā ar individuāli noslēgtiem līgumiem, par ko vienojušās divas līdzvērtīgas līgumslēdzējas puses.

(66)  Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2002/22/EK un Direktīva 2002/58/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2002/22/EK

(Universālā pakalpojuma direktīva)

Direktīvu 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) groza šādi:

1)  Direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:"

"1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Ar Direktīvu 2002/21/EK (Pamatdirektīva) izveidotajā sistēmā šī direktīva attiecas uz elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu nodrošināšanu lietotājiem. Mērķis ir ar pilnvērtīgas konkurences un izvēles palīdzību visā Kopienā nodrošināt publiski pieejamus labas kvalitātes pakalpojumus un rīkoties apstākļos, kad tirgus nepietiekami apmierina patērētāju vajadzības. Direktīvā iekļauti arī noteikumi par termināliekārtām patērētāju telpās, īpašu uzmanību pievēršot galiekārtām, kas paredzētas personām ar īpašām vajadzībām, tai skaitā cilvēkiem ar invaliditāti un gados vecākiem cilvēkiem.

2.  Ar šo direktīvu nosaka lietotāju tiesības un atbilstošās to uzņēmumu saistības, kas nodrošina publiski pieejamus elektronisko komunikāciju tīklus un pakalpojumus. Lai nodrošinātu universālā pakalpojuma sniegšanu atvērtos tirgos, kuros valda pilnvērtīga konkurence, ar šo direktīvu nosaka noteiktas kvalitātes pakalpojumu minimālo kopumu, kas ir pieejams visiem lietotājiem par pieņemamu cenu, ņemot vērā īpašos valsts apstākļus un netraucējot konkurenci. Šajā direktīvā arī noteiktas saistības attiecībā uz atsevišķu obligātu pakalpojumu sniegšanu."

3.  Šīs direktīvas noteikumus piemēro, neierobežojot Kopienas noteikumus patērētāju aizsardzības jomā, jo īpaši Direktīvu 93/13/EEK un Direktīvu 97/7/EK, un valsts noteikumus, kas ir saskaņā ar Kopienas tiesībām."

a)   svītro b) apakšpunktu;

b)   ║c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

c)  e) apakšpunktu svītro.

3)  Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu:"

4. pants

Piekļuves nodrošināšana noteiktā atrašanās vietā un telefonpakalpojumu sniegšana

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka vismaz viens uzņēmums izpilda visus pamatotos pieprasījumus noteiktā atrašanās vietā saņemt pieslēgumu publiskajam telefonu tīklam.

2.  Nodrošinātais pieslēgums dod lietotājiem iespēju izmantot balss, faksimila un datu sakarus ar datu pārraides ātrumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu funkcionālu piekļuvi internetam, ņemot vērā galvenās abonentu vairākuma izmantotās tehnoloģijas un tehnoloģiskās iespējas.

3.  Dalībvalstis nodrošina to, ka vismaz viens uzņēmums izpilda visus pamatotos pieprasījumus, izmantojot 1. punktā minēto pieslēgumu tīklam, saņemt publiski pieejamus telefonpakalpojumus, kas dod iespēju veikt un saņemt vietējos un starptautiskos zvanus un zvanus neatliekamās palīdzības dienestiem pa numuru "112" un jebkādu citu valsts neatliekamās palīdzības numuru.

4)  Direktīvas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

2.  Sarakstos, kas minēti 1. punktā, saskaņā ar Direktīvas 2002/58/EK 12. pantu iekļauj visus publiski pieejamu telefonpakalpojumu abonentus.

5)  Direktīvas 6. pantu groza šādi:

a)  a) virsrakstu aizstāj ar šādu:"

Taksofoni un citas elektronisko sakaru pakalpojumu piekļuves vietas

b)  1. punktu aizstāj ar šādu:"

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes, rūpējoties par taksofonu vai citu sakaru pakalpojumu piekļuves vietu nodrošināšanu, var uzlikt saistības uzņēmumiem apmierināt pamatotās lietotāju vajadzības attiecībā uz ģeogrāfisko pārklājumu, telefonu vai citu sakaru pakalpojumu piekļuves vietu skaitu, pieejamību invalīdiem un pakalpojumu kvalitāti.

6)  Direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:"

"7. pants

▌Pasākumi lietotājiem invalīdiem

1.  Dalībvalstis veic īpašus pasākumus lietotājiem invalīdiem, lai nodrošinātu tiem pieejamu piekļuvi elektronisko sakaru pakalpojumiem, tostarp piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem, uzziņu dienestiem un sarakstiem, kas līdzvērtīga tai piekļuvei, kura nodrošināta citiem lietotājiem.

2.  Dalībvalstis var veikt īpašus pasākumus, kuru nepieciešamība ir konstatēta valsts regulatīvo iestāžu veiktā novērtējumā, ņemot vērā apstākļus valstī un īpašas ar invaliditāti saistītas prasības, lai nodrošinātu to, ka lietotāji invalīdi var ▌ izmantot vairākumam lietotāju pieejamo priekšrocību izvēlēties uzņēmumus un pakalpojumu sniedzējus, un lai veicinātu atbilstošu gala iekārtu pieejamību. Tās arī nodrošina, ka jebkurā gadījumā vismaz viens uzņēmums sniedz konkrētām lietotāju invalīdu grupām nepieciešamos pakalpojumus.

3.  Veicot iepriekš minētos pasākumus, dalībvalstis veicina atbilstību attiecīgajiem standartiem vai specifikācijām, kas publicētas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīvas) 17., 18. un 19. panta noteikumiem.

4.  Lai varētu pieņemt un īstenot īpašus pasākumus lietotājiem invalīdiem, dalībvalstis veicina tādu gala iekārtu ražošanu un pieejamību, kas nodrošina vajadzīgos pakalpojumus un funkcijas."

7)  Direktīvas 8. pantā iekļauj šādu 3. punktu:"

3.  Ja atbilstīgi 1. punktam izraudzītais uzņēmums gatavojas nodot būtisku vietējā piekļuves tīkla aktīvu daļu vai visus šos tīkla aktīvus atsevišķai juridiskai vienībai, kam ir cits īpašnieks, tas jau savlaicīgi iepriekš informē valsts pārvaldes iestādi, lai valsts pārvaldes iestādei būtu iespēja novērtēt, kā paredzamais darījums ietekmēs piekļuves nodrošināšanu noteiktā atrašanās vietā un telefonpakalpojumu sniegšanu saskaņā ar 4. pantu. Valsts pārvaldes iestāde var izvirzīt nosacījumus saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 6. panta 2. punktu.

8)  Direktīvas 9. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:"

1.  Valsts pārvaldes iestādes pārrauga, jo īpaši attiecībā uz valsts patēriņa cenām un ienākumiem, mazumtirdzniecības tarifu attīstību un līmeni pakalpojumiem, kas 4., 5., 6. un 7. pantā noteikti kā universālā pakalpojuma saistībās ietilpstoši un ko nodrošina izraudzītie uzņēmumi, vai kas citādi ir pieejami tirgū, ja nav izraudzītu uzņēmumu.

2.  Dalībvalstis, ņemot vērā apstākļus valstī, var pieprasīt izraudzītajiem uzņēmumiem nodrošināt patērētājiem izvēles tarifus vai tarifu paketes, kas atšķiras no parastā komercpiedāvājuma, jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka patērētājiem ar zemiem ienākumiem vai patērētājiem ar īpašām sociālajām vajadzībām netiek liegta 4. panta 1. punktā minētās piekļuves tīklam pieejamība vai izmantošana vai tādu pakalpojumu pieejamība vai izmantošana, kas 4. panta 3. punktā un 5., 6. un 7. pantā noteikti kā universālā pakalpojuma saistībās ietilpstoši un ko nodrošina izraudzītie uzņēmumi.

3.  Dalībvalstis papildus noteikumiem izraudzītajiem uzņēmumiem nodrošināt īpašus izvēles tarifus vai pildīt cenu griestu vai ģeogrāfiskās izlīdzināšanas prasības vai līdzīgas programmas nodrošina to, ka tiek sniegts atbalsts patērētājiem, kas apzināti kā patērētāji ar zemu ienākumu līmeni, ar invaliditāti vai ar īpašām sociālajām vajadzībām.

9)  Direktīvas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas piedāvā telekomunikāciju pakalpojumus, kā definēts Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 2. pantā, nodrošina īpašās iespējas un pakalpojumus, kas minēti šīs direktīvas I pielikuma A daļā, lai abonenti varētu pārraudzīt un kontrolēt izdevumus, un izvairīties no nepamatota pakalpojuma atvienojuma.

10)  Direktīvas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

1.   Valsts pārvaldes iestādes nodrošina to, ka visi izraudzītie uzņēmumi ar saistībām, kas minētas 4., 5., 6., 7. pantā un 9. panta 2. punktā, publicē atbilstošu un atjauninātu informāciju attiecībā uz to darbību universālā pakalpojuma nodrošināšanā, pamatojoties uz pakalpojuma parametru kvalitāti, definīcijām un III pielikumā minētajām mērījumu metodēm. Publicēto informāciju pēc pieprasījuma sniedz valsts regulatīvajai iestādei.

11)  Direktīvas III nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:"

UZŅĒMUMU AR BŪTISKU IETEKMI TIRGŪ REGLAMENTĒJOŠA KONTROLE ĪPAŠOS MAZUMTIRDZNIECĪBAS TIRGOS

12)  16. pantu svītro.

13)  Direktīvas 17. pantu groza šādi:

a)   ║1. punktu aizstāj ar šādu:"

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts pārvaldes iestādes attiecīgajā mazumtirdzniecības tirgū uzliek atbilstošas reglamentējošas saistības uzņēmumiem, kas norādīti kā uzņēmumi ar būtisku ietekmi tirgū saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 14. pantu,

b)   iekļauj šādu punktu:"

2.  a Neskarot saistības, kas saskaņā ar 1. punktu uzliktas operatoriem, kuri noteikti kā operatori ar būtisku ietekmi attiecīgajā mazumtirdzniecības tirgū, valsts regulatīvās iestādes var pārejas laikā piemērot 2. punktā minētās saistības operatoriem, kuri ir noteikti kā operatori ar būtisku ietekmi attiecīgajā vairumtirdzniecības tirgū, ja vairumtirdzniecības saistības ir uzliktas, bet vēl efektīvi nenodrošina konkurenci mazumtirdzniecības tirgū.

c)  3. punktu svītro.

14)  18. un 19. pantu svītro.

15)  Direktīvas 20. un 21. pantu aizstāj ar šādu:"

20. pants

Līgumi

▌

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka, abonējot pakalpojumus, ar ko nodrošina pieslēgumu publiskajam komunikāciju tīklam un/vai elektroniskos sakarus, patērētājiem un citiem galalietotājiem, kas to lūdz, ir tiesības uz līgumu ar uzņēmumu vai uzņēmumiem, kas nodrošina šādus pakalpojumus un/vai pieslēgumu. Šajā līgumā skaidrā, vispusīgā un viegli pieejamā veidā norāda vismaz:

Līgumā iekļauj arī visu informāciju, ko attiecīgās valsts iestādes sniedz par likumā aizliegtajiem elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu izmantošanas veidiem vai kaitīga satura izplatīšanu, kā arī par 21. panta 4. punktā minētajiem aizsardzības līdzekļiem, lai novērstu apdraudējumus, kas saistīti ar personas drošību, privātumu un personas datu apstrādi un attiecas uz sniegto pakalpojumu.

▌

2.  Abonentiem ir tiesības lauzt līgumu bez soda piemērošanas, saņemot paziņojumu par pakalpojumu sniedzēju piedāvātajām līguma nosacījumu izmaiņām. Abonentus atbilstoši informē ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šādām izmaiņām, tajā pašā laikā informējot arī par to tiesībām lauzt līgumu bez soda piemērošanas, ja tie nepiekrīt jaunajiem nosacījumiem.

21. pants

Informācijas pārredzamība un publicēšana

▌

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas nodrošina savienojumu ar publisku elektronisko komunikāciju tīklu un/vai elektronisko sakaru pakalpojumus, publicē pārredzamu, salīdzināmu, atbilstīgu un atjauninātu informāciju par cenām un tarifiem, visiem maksājumiem saistībā ar līguma izbeigšanu un informāciju par standartnoteikumiem, ko piemēro par galalietotāju un patērētāju piekļuvi to piedāvātajiem pakalpojumiem un par to izmantošanu saskaņā ar II pielikumu. Šādu informāciju publicē skaidrā, vispusīgā un viegli pieejamā veidā. Valsts regulatīvās iestādes var noteikt papildu prasības par veidu, kādā šāda informācija ir publicējama.

2.  Valsts regulatīvās iestādes veicina salīdzināmas informācijas sniegšanu, lai lietotājiem un patērētājiem, izmantojot interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzvērtīgus paņēmienus, būtu iespēja neatkarīgi novērtēt alternatīvu izmantošanas modeļu izmaksas. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes pašas vai ar trešo personu starpniecību rada iespēju izmantot šādas rokasgrāmatas vai paņēmienus bez maksas vai par samērīgu cenu. Trešām personām ir tiesības bez maksas izmantot elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēju un/vai tīkla nodrošinātāju publiskoto informāciju nolūkā pārdot vai darīt pieejamas šādas interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzvērtīgus paņēmienus.

3.  Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvajām iestādēm ir iespēja uzņēmumiem, kas nodrošina savienojumu ar publisku elektronisko sakaru tīklu un/vai elektronisko sakaru pakalpojumus, uzlikt pienākumu, inter alia:

Valsts regulatīvās iestādes pirms jebkādu saistību paredzēšanas var vispirms veicināt pašregulējošus vai kopējus regulējošus pasākumus, ja tās uzskata šādu risinājumu par piemērotu.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes 3. punktā minētajiem uzņēmumiem uzliek pienākumu attiecīgā gadījumā izplatīt esošajiem un jaunajiem abonentiem publiskas nozīmes informāciju. Šo informāciju attiecīgās valsts iestādes sagatavo standartizētā formātā, un tā var cita starpā ietvert šādus tematus:

Būtiskas ar šo prasību ievērošanu saistītas uzņēmuma papildu izmaksas atlīdzina attiecīgās valsts iestādes.

16)  Direktīvas 22. pantu groza šādi:

a)  Panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:"

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes, ņemot vērā ieinteresēto personu viedokļus, var pieprasīt uzņēmumiem, kas nodrošina publiski pieejamus elektronisko komunikāciju tīklus un/vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, publicēt salīdzināmu, atbilstošu un atjauninātu informāciju lietotājiem par to pakalpojumu kvalitāti un veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu līdzvērtīgu pieejamību lietotājiem invalīdiem. Informāciju pirms tās publicēšanas pēc pieprasījuma sniedz arī valsts pārvaldes iestādei.

2.  Valsts regulatīvā iestāde inter alia var noteikt mērāmo pakalpojumu parametru kvalitāti un publicējamās informācijas saturu, formu un veidu, tostarp kvalitātes sertifikācijas mehānismus, lai nodrošinātu galalietotājiem, tostarp galalietotājiem ar invaliditāti, piekļuvi visaptverošai, salīdzināmai, ticamai un lietotājam draudzīgai informācijai. Attiecīgos gadījumos var izmantot III pielikumā minētos parametrus, definīcijas un mērījuma metodes.

b)   iekļauj šādu 3. punktu:"

3.  Lai novērstu pakalpojuma kvalitātes pazemināšanos un datu plūsmas palēnināšanos tīklos un nodrošinātu, ka netiek nepamatoti ierobežota lietotāju piekļuve likumīgam saturam vai iespējas izplatīt šādu saturu, vai pēc savas izvēles izmantot lietotnes un pakalpojumus, valsts regulatīvās iestādes var pieņemt pamatnostādnes, kurās nosaka pakalpojumu kvalitātes obligātās prasības, un attiecīgā gadījumā veikt citus pasākumus. Šajās pamatnostādnēs un pasākumos pienācīgi ņem vērā visus standartus, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīvas) 17. pantu.

Komisija pēc šādu pamatnostādņu un pasākumu izvērtēšanas un apspriešanās ar Eiropas telekomunikāciju regulatoru organizāciju (BERT) var pieņemt attiecīgus tehniskus īstenošanas pasākumus, ja tā uzskata, ka minētās pamatnostādnes vai pasākumi var radīt šķēršļus iekšējā tirgū. Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.▌

17)  Direktīvas 23. pantu aizstāj ar šādu:"

"23. pants

Pakalpojumu pieejamība

Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai katastrofālu tīkla darbības pārrāvumu vai force majeure gadījumā nodrošinātu pēc iespējas pilnīgāku piekļuvi publiski pieejamiem telefonpakalpojumiem ▌. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas sniedz publiski pieejamus telefonpakalpojumus, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nepārtrauktu piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem no jebkuras vietas ES teritorijā."

18)  Direktīvas 25. pantu groza šādi:

a)  Nosaukumu aizstāj ar šādu:"

▌Uzziņu dienesti

b)  1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:"

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka visiem elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu galalietotājiem ir tiesības uz to, ka informācija par viņiem ir pieejama uzziņu dienestu un abonentu sarakstu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar 2. punkta noteikumiem.

c)  3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādu:"

3.  Dalībvalstis nodrošina to, ka visiem elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem ir pieejami telefona uzziņu dienesti un ka operatori, kas kontrolē piekļuvi šādiem dienestiem, piekļuves pakalpojumus sniedz atbilstoši taisnīgiem, uz izmaksām vērstiem, objektīviem, nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem.

4.  Dalībvalstis nesaglabā nekādus reglamentējošos ierobežojumus, kas lietotājiem vienā dalībvalstī liedz tiešu piekļuvi uzziņu dienestam citā dalībvalstī, izmantojot balss savienojumu vai SMS, un dalībvalstis veic pasākumus, lai šādu piekļuvi nodrošinātu saskaņā ar 28. pantu.

5.   ║1., 2., 3. un 4. punktu piemēro saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par personas datu un privātās dzīves aizsardzību un jo īpaši Direktīvas 2002/58/EK 12. pantu.

19)  Direktīvas 26. un 27.║pantu aizstāj ar šādu:"

26. pants

Neatliekamās palīdzības dienesti un vienots Eiropas neatliekamās palīdzības numurs

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka papildus citiem valsts neatliekamās palīdzības numuriem, ko nosaka valsts pārvaldes iestādes, visi 2. punktā minēto pakalpojumu lietotāji, tostarp taksofonu lietotāji, izmantojot vienotu Eiropas neatliekamās palīdzības numuru "112", var piezvanīt neatliekamās palīdzības dienestiem par brīvu un neizmantojot nekādus maksāšanas līdzekļus.

2.  Dalībvalstis sadarbībā ar valsts regulatīvajām iestādēm, neatliekamās palīdzības dienestiem un pakalpojumu sniedzējiem nodrošina to, ka uzņēmumi, kas piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus vietējo un/vai starptautisko zvanu veikšanai ar numuru vai numuriem nacionālajā vai starptautiskajā numerācijas plānā, nodrošina uzticamu piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem.

3.  Dalībvalstis nodrošina to, ka neatliekamās palīdzības dienesti spēj pienācīgi atbildēt uz visiem zvaniem uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru "112" ▌ un tos apstrādāt valsts neatliekamās palīdzības sistēmu organizācijai vispiemērotākajā veidā. Uz šādiem zvaniem jāatbild un tie jāapstrādā vismaz tikpat ātri un efektīvi kā zvani uz citu(-iem) valsts neatliekamās palīdzības dienestu numuru(-iem), ja tādu(-us) turpina izmantot.

4.  Dalībvalstis nodrošina to, ka lietotājiem invalīdiem ir tāda pati piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem kā citiem galalietotājiem. Lai nodrošinātu to, ka lietotājiem invalīdiem, ceļojot pa citām dalībvalstīm, ir iespējams piekļūt neatliekamās palīdzības dienestiem, pieņemtajos pasākumos iekļauj prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem standartiem vai specifikācijām, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 17. panta noteikumiem.

5.  Dalībvalstis nodrošina to, ka informāciju par zvanītāja atrašanās vietu bez maksas dara pieejamu, tiklīdz neatliekamās palīdzības dienesti ir saņēmuši neatliekamās palīdzības izsaukuma zvanu. Tas attiecas arī uz visiem zvaniem uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru "112

▌

6.  Dalībvalstis nodrošina to, ka papildus informācijai par attiecīgajiem valsts numuriem visus ES iedzīvotājus pienācīgi informē par vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības numura "112"pieejamību un izmantošanu, jo īpaši ar tādām iniciatīvām, kas konkrēti paredzētas personām, kuras ceļo starp dalībvalstīm ▌.

7.  Lai nodrošinātu numura "112" pakalpojumu sekmīgu īstenošanu dalībvalstīs, ▌Komisija, apspriedusies ar BERT, var pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus.

Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ▌

27. pants

Eiropas telefonu piekļuves kodi

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka kods "00" ir starptautiskās piekļuves standarta kods. Var noteikt vai paturēt spēkā īpašu kārtību zvanu veikšanai starp blakus esošām vietām abpus dalībvalstu robežai. Lietotājus, kas atrodas šādās vietās, pilnībā informē par šādu kārtību.

2.  Dalībvalstis, kurām Starptautiskā elektrosakaru savienība (ITU) ir piešķīrusi starptautisko piekļuves kodu "3883", uztic organizācijai, kas izveidota saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un ko Komisija izraudzījusies, pamatojoties uz atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu atlases procedūru, jeb BERT, pilnu atbildību par Eiropas telenumerācijas telpas (ETNS) pārvaldību, tostarp par numuru piešķiršanu un ETNS darbības veicināšanu.

3.  Dalībvalstis nodrošina to, ka visi uzņēmumi, kas sniedz publiski pieejamus telefonpakalpojumus, visus zvanus uz ETNS un no tās apstrādā par cenām, kas nepārsniedz maksimālās cenas, kuras tie piemēro zvaniem uz citām dalībvalstīm un no tām."

20)  Direktīvu papildina ar šādu pantu:"

27.a. pants

Saskaņotie numuri, kas paredzēti saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību, tostarp pazudušu bērnu palīdzības dienesta numurs

1.   Dalībvalstis sekmē to īpašo numuru ieviešanu un darbību, kuri sākas ar "116" un kuri noteikti Komisijas 2007. gada 15. februāra Lēmumā 2007/116/EK par valsts numuru sērijas, kas sākas ar "116", rezervēšanu saskaņotajiem numuriem, kuri paredzēti saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību*. Tās sekmē tādu pakalpojumu sniegšanu savā teritorijā, kuriem šādi numuri ir rezervēti.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka lietotājiem ar invaliditāti ir iespējams piekļūt palīdzības dienestiem, kuru tālruņu numuri sākas ar "116". Lai nodrošinātu to, ka lietotājiem ar invaliditāti, ceļojot pa citām dalībvalstīm, ir iespējams piekļūt palīdzības dienestiem, pieņemtajos pasākumos iekļauj prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem standartiem vai specifikācijām, ko publicē saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 17. panta noteikumiem.

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka iedzīvotājus pienācīgi informē par pazudušu bērnu palīdzības dienesta numura "116" pieejamību un izmantošanas iespējām, jo īpaši ar tādu iniciatīvu palīdzību, kas konkrēti paredzētas personām, kuras ceļo starp dalībvalstīm.

4.   Dalībvalstis papildus pasākumiem, ko piemēro visiem numuriem, kuri sākas ar "116", un kas pieņemti saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, nodrošina iedzīvotāju piekļuvi dienestam, kam var zvanīt un ziņot par bērnu pazušanas gadījumiem. Šāds palīdzības dienests būs sazvanāms pa tālruni "116000".

5.   Lai nodrošinātu "116" numuru un jo īpaši pazudušu bērnu palīdzības dienesta numura sekmīgu ieviešanu dalībvalstīs, tostarp to pieejamību galalietotājiem ar invaliditāti, ceļojot pa citām dalībvalstīm, Komisija, apspriedusies ar BERT, var pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

____________________

* OV L 49, 17.2.2007., 30. lpp.

21)  Direktīvas 28. pantu aizstāj ar šādu:"

28. pants

Pieeja numuriem un pakalpojumiem

1.  Dalībvalstis nodrošina, ciktāl tas tehniski un ekonomiski iespējams un izņemot gadījumus, ja sazvanītais abonents komerciālu iemeslu dēļ ir izvēlējies ierobežot piekļuvi no konkrētām ģeogrāfiskajām zonām, to, ka valsts regulatīvās iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai

Valsts regulatīvajām iestādēm ir iespēja konkrētos gadījumos bloķēt piekļuvi numuriem vai pakalpojumiem, ja tas ir pamatots ar krāpniecības vai ļaunprātīgas izmantošanas iemesliem, un lai nodrošinātu, ka šādos gadījumos, tostarp, ja izmeklēšana nav pabeigta, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji ietur ieņēmumus par attiecīgo starpsavienojumu vai citiem pakalpojumiem.

2.  Lai nodrošinātu lietotājiem faktisku piekļuvi numuriem un pakalpojumiem Kopienā, Komisija var ▌pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus. Šos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ▌

Jebkuru no šādiem tehniskiem īstenošanas pasākumiem var periodiski pārskatīt, lai ņemtu vērā tirgus un tehnoloģiju attīstību.

3.  Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvajām iestādēm ir pilnvaras prasīt, lai uzņēmumi, kas nodrošina publisko sakaru tīklu darbību, sniedz informāciju par to tīklu pārvaldību saistībā ar jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz galalietotāju piekļuvi pakalpojumiem, saturam vai lietotnēm vai to izmantošanu. Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvajām iestādēm ir visas nepieciešamās pilnvaras, lai izmeklētu gadījumus, kuros uzņēmumi ir noteikuši ierobežojumus galalietotāju piekļuvei pakalpojumiem, saturam vai lietotnēm.

22)  Direktīvas 29. pantu groza šādi:

a)  1. punktu aizstāj ar šādu:"

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādes var pieprasīt visiem uzņēmumiem, kas sniedz publiski pieejamus telefonpakalpojumus un/vai nodrošina publiski pieejamus komunikāciju tīklus, lietotājiem darīt pieejamas I pielikuma B daļā minētās papildu iespējas, ņemot vērā tehniskās iespējas un ekonomisko dzīvotspēju.

b)   ║ 3. punktu aizstāj ar šādu:"

3.  Neierobežojot 10. panta 2. punktu, dalībvalstis I pielikuma A daļas e) punktā minētās saistības attiecībā uz atvienošanu var uzlikt kā vispārēju prasību visiem uzņēmumiem, kas sniedz publiski pieejamus telefonpakalpojumus un/vai nodrošina publiski pieejamus komunikāciju tīklus.

23)  Direktīvas 30. pantu aizstāj ar šādu:"

30. pants

Pakalpojumu sniedzēja nomaiņas atvieglošana

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka visi abonenti ar numuriem no nacionālā tālruņu numerācijas plāna pēc pieprasījuma var saglabāt savu (-s) numuru(-us) neatkarīgi no uzņēmuma, kas sniedz pakalpojumus, saskaņā ar I pielikuma C daļas noteikumiem.

2.  Valsts pārvaldes iestādes nodrošina to, ka cenas, ko uzņēmumi savstarpēji piemēro par numura saglabāšanas nodrošināšanu, ir uz izmaksām vērstas un ka tiešie maksājumi abonentiem, ja tādi ir, nav šķērslis šo iespēju izmantošanai.

3.  Valsts pārvaldes iestādes nenosaka mazumtirdzniecības tarifus par numuru saglabāšanu tā, ka tiktu traucēta konkurence, piemēram, nosakot īpašus vai kopējus mazumtirdzniecības tarifus.

4.  Numuru pārnešanu un to sekojošu aktivāciju veic pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā vienu darbdienu pēc abonenta sākotnējā pieprasījuma. Valsts regulatīvās iestādes var šo vienas dienas periodu pagarināt un vajadzības gadījumā noteikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka abonentu numuri netiek mainīti pret viņu gribu. Valsts regulatīvās iestādes var piemērot atbilstīgas sankcijas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp saistības izmaksāt kompensācijas klientiem, ja numuru pārnešana ir novēlota vai tās laikā pakalpojumu sniedzēji ir pieļāvuši pārkāpumus, vai tie pieļauti viņu vārdā.

5.  Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka to līgumu termiņš, ko slēdz lietotāji un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi, nepārsniedz 24 mēnešus. Tām arī jānodrošina, lai minētie uzņēmumi piedāvā lietotājiem iespēju noslēgt līgumu ar 12 mēnešu maksimālo termiņu attiecībā uz visiem pakalpojumu un galiekārtu veidiem.

6.  Dalībvalstis nodrošina to, ka ▌līgumu pārtraukšanas kārtība nekavē pakalpojumu sniedzēja nomaiņu.

24)  Direktīvas 31. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

1.  Dalībvalstis var noteikt pamatotas saistības, kas jāievēro, īpašu radio un audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu un papildu pakalpojumu, jo īpaši pieejamības pakalpojumu, raidīšanai uzņēmumiem, kas ir to jurisdikcijā un kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus, ko izmanto radio vai audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu izplatīšanai sabiedrībai, ja nozīmīgs šādu tīklu lietotāju skaits izmanto tos kā galveno līdzekli radio un audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu saņemšanai. Šādas saistības nosaka tikai tad, ja tās ir vajadzīgas, lai īstenotu vispārējo interešu mērķus, ko skaidri un konkrēti noteikusi katra dalībvalsts ▌, un tās ir samērīgas un pārredzamas.

Pirmajā daļā minētās saistības dalībvalstis pārskata vismaz viena gada laikā no <grozošā tiesību akta īstenošanas termiņš>, izņemot gadījumus, kad dalībvalstis veikušas šādu pārskatīšanu iepriekšējo 2 gadu laikā.

Dalībvalstis regulāri pārskata saistības, kas jāievēro.

25)   iekļauj šādu pantu:"

31.a pants

Vienlīdzīgas piekļuves un izvēles nodrošināšana lietotājiem invalīdiem

26)   iekļauj šādu pantu:"

32.a. pants

Piekļuve saturam, pakalpojumiem un lietotnēm

Dalībvalstis nodrošina, ka jebkādi ierobežojumi lietotāju tiesībām piekļūt saturam, pakalpojumiem un lietotnēm, ja tādi ir nepieciešami, tiek īstenoti ar atbilstīgiem pasākumiem, saskaņā ar proporcionalitātes, efektivitātes un atturēšanas principiem. Šie pasākumi netraucē informācijas sabiedrības attīstībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)*, kā arī nav pretrunā ar pilsoņu pamattiesībām, tostarp tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un pienācīgu lietas izskatīšanu.

_____________

* OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

(27)  Direktīvas 33. pantu groza šādi:

a)   ║1. punktu groza šādi:

b)  Pievieno šādu punktu:"

2a.  Neskarot ar Kopienas tiesību aktiem saskaņotus dalībvalstu noteikumus, ar ko veicina kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas mērķus, piemēram, kultūras un valodu daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu, valsts regulatīvās iestādes un citas attiecīgās iestādes to kompetences robežās sekmē uzņēmumu, kuri nodrošina elektronisko sakaru tīklu darbību un/vai pakalpojumus, sadarbību ar nozarēm, kuras ir ieinteresētas veicināt likumīga satura izplatīšanu, izmantojot elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus. Šī sadarbība var ietvert arī koordināciju, lai saskaņā ar 21. panta 4. punktu un 20. panta 1. punktu darītu pieejamu sabiedriskas nozīmes informāciju.

c)   pievieno šādu punktu:"

▌

3.  Neierobežojot Direktīvas 1999/5/EK piemērošanu un jo īpaši prasības par izmantošanu invalīdiem saskaņā ar tās 3. panta 3. punkta f) apakšpunktu un lai uzlabotu elektronisko komunikāciju pakalpojumu un iekārtu pieejamību lietotājiem invalīdiem, Komisija pēc sabiedriskas apspriešanas un konsultēšanās ar BERT var pieņemt piemērotus tehniskus īstenošanas pasākumus. Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ▌

28)  Direktīvas 34. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka neatkarīgas iestādes nodrošina pārredzamas, vienkāršas un nedārgas ārpustiesas procedūras, lai izšķirtu strīdus starp patērētājiem un elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem un/vai tīkla nodrošinātājiem saistībā ar līgumu nosacījumiem un/vai to izpildi attiecībā uz šādu tīklu nodrošināšanu vai pakalpojumu sniegšanu. Šādas procedūras ļauj strīdus atrisināt godīgi un ātri, un, tās piemērojot, ņem vērā prasības, kas paredzētas Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikumā 98/257/EK par principiem ārpustiesas struktūrām, kuras iesaistītas patērētāju strīdu ārpustiesas izšķiršanā *. Dalībvalstis attiecīgos gadījumos var pieņemt atmaksāšanas un/vai kompensācijas sistēmu. Dalībvalstis var paplašināt šīs saistības tā, lai tās attiektos uz strīdiem, kuros iesaistīti citi lietotāji.

Dalībvalstis nodrošina to, ka par šādu strīdu izšķiršanu atbildīgās struktūrvienības, kas var būt vienoti kontaktpunkti, sniedz attiecīgu informāciju Komisijai un EEST iestādēm statistikas apkopošanas vajadzībām.

Dalībvalstis nodrošina uzticamas ārpustiesas procedūras, jo īpaši attiecībā uz audiovizuālo un elektronisko sakaru mijiedarbību.

_______________

* OV L 115, 17.4.1998., 31. lpp.

29)  Direktīvas 35. pantu aizstāj ar šādu:"

35. pants

Pielāgojumi pielikumos

Komisija saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem grozījumus, kas vajadzīgi, lai grozītu nebūtiskus šīs Direktīvas elementus, un lai pielāgotu I, II, III un VI pielikumu tehnoloģiju attīstībai vai tirgus pieprasījuma izmaiņām.

30)  Direktīvas 36. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

2.  Valsts pārvaldes iestādes paziņo Komisijai par saistībām, kuras uzliktas uzņēmumiem, kas izraudzīti kā uzņēmumi ar universālā pakalpojuma saistībām. Komisijai nekavējoties paziņo par jebkurām izmaiņām, kas ietekmē saistības, kuras uzliktas uzņēmumiem, vai par ietekmētajiem uzņēmumiem saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

31)  Direktīvas 37. pantu aizstāj ar šādu:"

37. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz Komunikāciju komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 22. pantu.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

▌

32)  Direktīvas I, II un III pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas I, II un III pielikumu.

33)  Direktīvas VI pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu:"

1.   Kopējais kodēšanas algoritms un vaļēja uztveršana

34)  VII pielikumu svītro.

2. pants

Grozījumi Direktīvā 2002/58/EK

(Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)

Direktīvu 2002/58/EK (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) groza šādi:

1)  Direktīvas 1. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:"

1.   Šajā direktīvā paredzēta dalībvalstu to noteikumu saskaņošana, ar kuriem jānodrošina pamattiesību un pamatbrīvību līdzvērtīgs aizsardzības līmenis, un jo īpaši attiecībā uz tiesībām uz privāto dzīvi un tiesībām uz konfidencialitāti un informācijas tehnoloģiju sistēmu drošību saistībā ar personas datu apstrādi elektronisko sakaru nozarē, kā arī jānodrošina šo datu un elektronisko sakaru iekārtu un pakalpojumu brīva aprite Kopienā.

2.   Šīs direktīvas noteikumi precizē un papildina Direktīvu 95/46/EK 1. punktā minētajā nolūkā. Turklāt ar tiem nodrošina abonentu, kuri ir fiziskas vai juridiskas personas, likumīgo interešu aizsardzību.

2)  Direktīvas 2. panta e) punktu aizstāj ar šādu:"

3)  Direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu:"

3. pants

Attiecīgie pakalpojumi

Šī direktīva attiecas uz personas datu apstrādi saistībā ar publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu publiskos un privātos sakaru tīklos un publiski pieejamos privātos tīklos Kopienā, tostarp publiskos un privātos sakaru tīklos un publiski pieejamos privātos tīklos, kuros var izmantot datu vākšanas un identifikācijas ierīces.

4)  Direktīvas 4. pantu groza šādi:

a)  Nosaukumu aizstāj ar šādu:"

Apstrādes drošība

b)   iekļauj šādus punktus:"

1.  a Neskarot Direktīvu 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu*, šādiem pasākumiem jāietver:

1.  b Valsts regulatīvās iestādes ir pilnvarotas veikt to pasākumu novērtējumu, ko veic publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, un publicēt ieteikumus par paraugpraksi un darbības rādītājiem attiecībā uz drošības līmeni, kāds jāsasniedz ar šiem pasākumiem.

______________

* OV L 105, 13.4.2006., 54. lpp.

c)  Iekļauj šādu 3. un 4. punktu:"

3.  Ja noticis drošības pārkāpums, kā rezultātā nejauši vai nelikumīgi iznīcināti, zaudēti, izmainīti, neatļauti izpausti vai kļuvuši pieejami personas dati, kas pārraidīti, uzglabāti vai citādi apstrādāti saistībā ar publiski pieejamu sakaru pakalpojumu sniegšanu Kopienā, tad publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs, kā arī jebkurš cits uzņēmums, kurš darbojas internetā un sniedz pakalpojumus patērētājiem un kurš ir datu apstrādātājs un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, bez nepamatotas kavēšanās par šādu pārkāpumu paziņo ▌ valsts regulatīvajai iestādei vai kompetentajai iestādei saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Paziņojumā kompetentajai iestādei jāizklāsta vismaz pārkāpuma būtība un ieteicamie pasākumi tā iespējamās negatīvās ietekmes mazināšanai. Paziņojumā kompetentajai iestādei bez tam jāizklāsta pārkāpuma sekas un pakalpojumu sniedzēja veiktie pasākumi saistībā ar pārkāpumu.

Publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs, kā arī jebkurš uzņēmums, kurš darbojas internetā un sniedz pakalpojumus patērētājiem un kurš ir datu apstrādātājs un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, par šādu pārkāpumu vispirms paziņo lietotājiem, lai izvairītos no nenovēršama un tieša apdraudējuma patērētāju tiesībām un interesēm.

Abonenti vai attiecīgās personas nav jāinformē par drošības pārkāpumu, ja pakalpojumu sniedzējs kompetentajai iestādei ir uzskatāmi pierādījis, ka tas ir īstenojis atbilstošus tehniskus aizsardzības pasākumus un šie pasākumi tikuši piemēroti datiem, ko skāris drošības pārkāpums. Šādi tehniski drošības pasākumi padara datus nesalasāmus personām, kas nav pilnvarotas tiem piekļūt.

4.  Kompetentā iestāde apsver un nosaka pārkāpuma smagumu. Ja pārkāpums uzskatāms par nopietnu, kompetentā iestāde prasa publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam bez liekas kavēšanās par pārkāpumu paziņot personām, kuras šis pārkāpums skar. Minētajā paziņojumā jāietver 3. punktā minētie dati.

Paziņošanu par nopietnu pārkāpumu var atlikt gadījumos, ja šāda paziņošana varētu traucēt kriminālizmeklēšanas gaitai saistībā ar minēto pārkāpumu.

Pakalpojumu sniedzēji ik gadu paziņo lietotājiem, kurus skāris pārkāpums, par visiem drošības pārkāpumiem, kuru rezultātā nejauši vai nelikumīgi iznīcināti, zaudēti, izmainīti, neatļauti izpausti vai kļuvuši pieejami personas dati, kas pārsūtīti, uzglabāti vai citādi apstrādāti saistībā ar publiski pieejamu sakaru pakalpojumu sniegšanu Kopienā.

Valsts regulatīvās iestādes arī uzrauga, vai uzņēmumi ir pildījuši pienākumu paziņot par pārkāpumiem saskaņā ar šo pantu un, ja tas nav veikts, attiecīgā gadījumā piemēro atbilstīgas sankcijas, tostarp publiskošanu.

5.  Pārkāpuma smagumu, par kādu prasa paziņot abonentiem, nosaka, ņemot vērā pārkāpuma apstākļus, piemēram, pārkāpuma izraisīto apdraudējumu attiecībā uz personas datiem, pārkāpuma skarto datu veidu, attiecīgo abonentu skaitu, kā arī tiešo vai iespējamo pārkāpuma ietekmi uz pakalpojumu sniegšanu.

6.  Lai nodrošinātu 1.- 5. punktā minēto pasākumu īstenošanas konsekvenci, Komisija, apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, attiecīgajām ieinteresētajām personām un EiropasTtīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) ierosina tehniskus īstenošanas pasākumus, cita starpā 1.a punktā minētos pasākumus, kā arī pasākumus attiecībā uz 4. un 5. punktā minēto informēšanas un paziņošanas prasību piemērošanas apstākļiem, veidu un kārtību.

Komisija iesaista visas ieinteresētās personas, jo īpaši tādēļ, lai gūtu informāciju par labākajām pieejamām tehniskām un ekonomiskām metodēm, kā uzlabot šīs direktīvas īstenošanu. Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 14.a panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 14.a panta 3. punktā minēto steidzamības procedūru."

5)  Direktīvas 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācijas uzglabāšana abonenta vai lietotāja galiekārtā vai piekļuves iegūšana šādā iekārtā jau uzglabātai informācijai vai nu tieši, vai netieši ar jebkāda veida datu uzglabāšanas līdzekli ir aizliegta, ja vien attiecīgie abonenti vai lietotāji nav iepriekš devuši tam piekrišanu, ņemot vērā to, ka pārlūkprogrammas iestatījumi ir uzskatāmi par iepriekšēju piekrišanu, un ja viņiem saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK sniedz skaidru un visaptverošu informāciju, cita starpā par apstrādes nolūku, un piedāvā tiesības liegt personas datu apstrādātājam veikt šādu apstrādi. Tas neliedz jebkādu tehnisku uzglabāšanu vai piekļuvi, kas paredzēta vienīgi, lai veiktu ▌saziņas pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā, vai kas noteikti nepieciešama, lai sniegtu informācijas sabiedrības pakalpojumu, ko skaidri pieprasījis abonents vai lietotājs.

6)  Direktīvas 6. pantu groza šādi:

a)  3. punktu aizstāj ar šādu:"

3.   Elektronisko sakaru pakalpojumu tirdzniecības nolūkā vai pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanas nolūkā publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs var apstrādāt 1. punktā minēto informāciju tādā apjomā un tik ilgi, cik nepieciešams šādiem pakalpojumiem vai tirdzniecībai, ja abonents vai lietotājs, uz kuru šī informācija attiecas, ir iepriekš devis savu piekrišanu. Lietotājiem vai abonentiem dod iespēju jebkurā laikā atsaukt savu piekrišanu informācijas par datu plūsmu apstrādei.

b)   pievieno šādu punktu:"

7.  Neskarot atbilstību tiem noteikumiem, kas nav minēti Direktīvas 95/46/EK 7. pantā un šīs direktīvas 5. pantā, informāciju par datu plūsmu datu kontroliera likumiskās interesēs var apstrādāt nolūkā īstenot tehniskus pasākumus tīklu un informācijas drošībai saskaņā ar 4.panta c) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 460/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko izveido Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru*, lai nodrošinātu publisko elektronisko sakaru pakalpojumu, publiskā vai privātā elektroniskā sakaru tīkla, informācijas sabiedrības pakalpojuma vai atbilstīgo galiekārtu vai elektronisko sakaru sistēmu drošību, izņemot gadījumus, kad šādas intereses jāpakļauj datu subjekta pamattiesību un brīvību aizsardzībai. Šāda datu apstrāde ir jāierobežo līdz līmenim, kāds noteikti nepieciešams minēto drošības pasākumu mērķiem.

__________

* OV L 77, 13.3.2004, 1. lpp.

a)  1. punktu aizstāj ar šādu:"

1.   Automātisku zvanīšanas un sakaru sistēmu bez cilvēka iesaistīšanās (automātiskā atbildētāja), faksa aparātu (faksa) vai elektroniskā pasta (tostarp īsziņu pakalpojumu (SMS) un multivides ziņojumu pakalpojumu (MMS)) izmantošana ar tiešu tirdzniecību saistītiem mērķiem ir pieļaujama tikai attiecībā uz abonentiem, kas snieguši iepriekšēju piekrišanu.

b)  4. punktu aizstāj ar šādu:"

4.   Katrā ziņā elektroniskā pasta sūtīšana tiešas tirdzniecības nolūkā, slēpjot vai noklusējot sūtītāja identitāti, kura vārdā saziņa tiek veikta, vai pārkāpjot Direktīvas 2000/31/EK 6. pantu, vai elektroniskā pasta vēstulē ietverot saiknes uz tīmekļa vietnēm, kam ir ļaunprātīgs vai krāpniecisks saturs, vai nenorādot derīgu adresi, uz kuru saņēmējs var sūtīt lūgumu šādu saziņu pārtraukt, ir aizliegta.

c)   pievieno šādu punktu:"

6.  Neierobežojot jebkādus administratīvus līdzekļus, ko var noteikt, cita starpā saskaņā ar 15.a panta 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka jebkura privātpersona vai juridiska persona, kuras likumiskās interesēs ir apkarot saskaņā ar šo Direktīvu pieņemto valsts tiesību aktu noteikumu pārkāpumus, tostarp elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējs, kas aizstāv savas likumīgās uzņēmējdarbības intereses vai savu klientu intereses, var tiesā veikt tiesisku darbību pret šādiem pārkāpumiem.

8)  Direktīvas 14. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

3.   Ja nepieciešams, var pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka galiekārta ir veidota tā, lai tā būtu savietojama ar lietotāju tiesībām aizsargāt un kontrolēt to personas datu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK un Padomes 1986. gada 22. decembra Lēmumu 87/95/EEK par standartizāciju informācijas tehnoloģijas un komunikāciju jomā*. Šajos pasākumos ievēro tehnoloģijas neitralitātes principu.

____________________________________________________________________

* OV L 36, 7.2.1987., 31. lpp.

9)   pievieno šādu 14.a pantu:"

14.a pants

Komitejas procedūra 

1.  Komisijai palīdz Komunikāciju komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 22. pantu.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

10)  Direktīvas 15. pantā iekļauj šādu punktu:"

1.b Publiski pieejamo sakaru pakalpojumu sniedzēji un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji bez nepamatotas kavēšanās ziņo neatkarīgajām datu aizsardzības iestādēm par visiem pieprasījumiem attiecībā uz piekļuvi lietotāju personas datiem, kas saņemti saskaņā ar 1. punktu, kā arī par to, kāds juridisks pamatojums ir sniegts un kāda juridiska procedūra ievērota saistībā ar katru pieprasījumu; attiecīgā neatkarīgā datu aizsardzības iestāde ziņo atbilstošajām tiesu iestādēm par gadījumiem, kad tā uzskata, ka nav ievēroti attiecīgie valsts tiesību aktu noteikumi.

11)  Iekļauj šādu ║pantu:"

15.a pants

Īstenošana un izpilde

1.  Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, tostarp attiecīgā gadījumā par sodiem, ko piemēro par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajam sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis par šiem noteikumiem paziņo Komisijai vēlākais līdz [grozošā tiesību akta īstenošanas termiņš] un nekavējoties ziņo tai par visiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2.  Neierobežojot jebkādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas varētu būt pieejami, dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādei ir pilnvaras pieprasīt pārtraukt 1. punktā minētos pārkāpumus.

3.  Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts pārvaldes iestādēm ir visas izmeklēšanas pilnvaras un nepieciešamie resursi, tostarp iespēja iegūt jebkādu attiecīgu informāciju, kas tām varētu būt vajadzīga, lai uzraudzītu un izpildītu atbilstīgi šai direktīvai pieņemtos valsts tiesību aktus.

4.  Lai nodrošinātu efektīvu pārrobežu sadarbību, izpildot atbilstīgi šai direktīvai pieņemtos valsts tiesību aktus, un lai izveidotu harmonizētus nosacījumus tādu pakalpojumu sniegšanai, kas saistīti ar pārrobežu datu plūsmām, Komisija pēc apspriešanās ar ENISA, saskaņā ar 29. pantu izveidoto darba grupu un attiecīgajām regulatīvajām iestādēm var pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus.

Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 14.a panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 14.a panta 3. punktā minēto steidzamības procedūru.

12)  Direktīvas 18. pantu aizstāj ar šādu:"

"18. pants

Pārskatīšana

Līdz ...(21) Komisija, apspriedusies ar saskaņā ar 29. pantu izveidoto darba grupu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un tās ietekmi uz uzņēmējiem un patērētājiem, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par nevēlamu saziņu, paziņojumiem par pārkāpumiem un publisku vai privātu trešo personu veiktu personas datu izmantošanu nolūkos, kas nav paredzēti šajā direktīvā, ņemot vērā starptautisko vidi. Šim nolūkam Komisija var no dalībvalstīm pieprasīt informāciju, kuru tās sniedz nekavējoties. Attiecīgos gadījumos Komisija sniedz priekšlikumus šīs direktīvas grozīšanai, ņemot vērā minētā ziņojuma rezultātus, izmaiņas nozarē, Lisabonas Līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu* , jo īpaši Līguma 16. pantā par Eiropas Savienības darbību minētās jaunās pilnvaras datu aizsardzības jomā, un jebkuru citu priekšlikumu, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai uzlabotu šīs direktīvas efektivitāti.

Ne vēlāk kā ... +, Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, 29. pantā minēto darba grupu un citām ieinteresētajām personām, tostarp nozares pārstāvjiem, iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu, kura pamatā ir padziļināts pētījums, kopā ar ieteikumiem par IP adrešu standartizētiem izmantošanas veidiem un e-privātuma un datu aizsardzības direktīvu piemērošanu attiecībā uz IP adrešu reģistrēšanu un turpmāku apstrādi."

__________

* OV C 306, 17.12.2007., 1. lpp."

3. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2006/2004

Pielikumā ║Regulai (EK) Nr. 2006/2004 ║ iekļauj šādu punktu:"

17.  Attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību – Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.) 13. pants.

4. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstis vēlākais līdz […] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Eiropas Parlamentam un Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no […].

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā […] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 224, 30.8.2008., 50. lpp. (2) OV C 257, 9.10.2008., 51 .lpp.. (3) OV C 181, 18.7.2008., 1. lpp. (4) Eiropas Parlamenta 2008. gada 24. septembra Nostāja. (5) OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp. (6) OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp. (7) OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp. (8) OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp. (9) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp. (10) OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp. (11) OV L 178, 17.7.2000., 1. pp. (12) OV L 249, 17.9.2002., 21. lpp. (13) OV L 49, 17.2.2007., 30. lpp. (14) OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp. (15) OV L 115, 17.4.1998., 31. lpp. (16) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. (17) OV L 105, 13.4.2006., 54. lpp. (18) OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp. (19) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. (20) OV C 306, 17.12.2007, p. 1. (21) + Divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas.

DIREKTĪVAS 10. PANTĀ (IZDEVUMU KONTROLE), 29. PANTĀ (PAPILDU IESPĒJAS) UN 30. PANTĀ (PAKALPOJUMU SNIEDZĒJA NOMAIŅAS ATVIEGLOŠANA) MINĒTO IESPĒJU UN PAKALPOJUMU APRAKSTS

A daļa

Direktīvas 10. pantā minētās iespējas un pakalpojumi

a)  Detalizēti rēķini

Attiecīgā gadījumā par pieņemamiem tarifiem vai bez maksas abonentiem var piedāvāt papildu līmeņa detalizāciju.

Zvani, kas zvanītājam abonentam ir bezmaksas, tostarp zvani uz palīdzības līnijām, nav jānorāda attiecīgā zvanītāja abonenta detalizētajā rēķinā.

b)  Izvēles zvanu bloķējums izejošajiem zvaniem, bezmaksas

T.i., iespēja, ar kuru abonents pēc pieprasījuma tālruņu pakalpojumu nodrošinātājam bez maksas var bloķēt noteikta veida izejošos zvanus vai citus sakaru veidus, vai arī zvanus uz noteikta veida numuriem par brīvu.

c)  Priekšapmaksas sistēmas

Dalībvalstīm jānodrošina tas, ka valsts pārvaldes iestādes var pieprasīt izraudzītajiem uzņēmumiem nodrošināt iespēju patērētājiem maksāt par piekļuvi publiskajam komunikāciju tīklam un izmantot publiski pieejamus telefonpakalpojumus ar priekšapmaksas noteikumiem.

d)  Pieslēguma maksas pēcapmaksa

Dalībvalstīm jānodrošina tas, ka valsts pārvaldes iestādes var pieprasīt izraudzītajiem uzņēmumiem ļaut patērētājiem veikt samaksu par pieslēgumu publiskajam komunikāciju tīklam ar pēcapmaksu zināmā laikposmā.

e)  Rēķinu neapmaksāšana

Dalībvalstis apstiprina samērīgus, nediskriminējošus un publicētus īpašus pasākumus, kas attiecas uz saskaņā ar 8. pantu noteikto operatoru rēķinu neapmaksāšanu. Minētie pasākumi ir paredzēti, lai nodrošinātu to, ka abonents iepriekš tiek pienācīgi brīdināts par sekojošu pakalpojuma pārtraukšanu vai atvienošanu. Izņemot krāpšanas gadījumus, gadījumus, kad rēķinu apmaksa tiek pastāvīgi kavēta vai netiek veikta vispār, ar minētajiem pasākumiem nodrošina, ciktāl tas tehniski ir iespējams, ka jebkura pakalpojuma pārtraukšana ir saistīta ar attiecīgo pakalpojumu. Atvienošana par rēķinu nemaksāšanu jāveic tikai pēc pienācīga brīdinājuma abonentam. Dalībvalstis pirms pilnīgas atvienošanas var atļaut ierobežota pakalpojuma periodu, kura laikā ir atļauti vienīgi zvani, par kuriem abonentam nav jāmaksā (piemēram, zvani uz "112"). Piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem pa numuru 112 var bloķēt gadījumos, ja lietotājs atkārtoti ir ļaunprātīgi izmantojis pakalpojumu.

f)  Izmaksu kontrole

Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes visiem uzņēmumiem, kas sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus, liek piedāvāt abonentiem līdzekļus, ar ko tie var kontrolēt telekomunikāciju pakalpojumu izmaksas, tostarp bezmaksas brīdinājumus patērētājiem pārmērīga patēriņa gadījumos.

g)  Labākie ieteikumi

Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes visiem uzņēmumiem, kas sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus, liek reizi gadā ieteikt patērētājiem labāko pieejamo tarifu paketi, pamatojoties uz patērētāja patēriņa modeli iepriekšējā gadā.

B daļa

Direktīvas 29. pantā minēto iespēju saraksts

a)  Tonālā numura sastādīšana vai DTMF (divtoņu daudzfrekvenču signālu pārraide)

Publiskajā komunikāciju tīklā uzturēta DTMF toņu izmantošana, kā noteikts ETSI ETR 207, pilnīgai signālu pārraidei tīklā gan dalībvalsts iekšienē, gan starp dalībvalstīm.

b)  Zvanītāja līnijas noteikšana

Zvanītāja numurs tiek uzrādīts sazvanāmajai personai pirms savienojuma izveidošanas.

Šī iespēja jānodrošina saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem par personas datu un privātās dzīves aizsardzību, jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 2002/58/EK.

Ciktāl tas ir tehniski iespējams, operatoriem jānodrošina dati un signāli, lai atvieglotu zvanītāja līnijas noteikšanu un tonālo numura sastādīšanu, sniedzot pakalpojumus starp dalībvalstīm.

c)  Pakalpojumi zādzības gadījumā

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidots visiem mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem kopīgs bezmaksas tālruņa numurs, pa kuru var paziņot par galiekārtas zādzību un nekavējoties apturēt ar abonementu saistītos pakalpojumus. Arī lietotājiem ar invaliditāti ir jābūt iespējai piekļūt šim pakalpojumam. Lietotāji regulāri jāinformē par šā numura pieejamību, un tam ir jābūt tādam, ko var viegli atcerēties.

d)  Aizsardzības programmatūra

Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatori var likt operatoriem to abonentu rīcībā bez maksas nodot uzticamu, viegli izmantojamu, vienkārši un pilnībā konfigurējuamu aizsardzības un/vai filtrēšanas programmatūru, lai novērstu bērnu vai mazāk aizsargātu personu piekļuvi viņiem nepiemērotam saturam.

Šīs programmatūras potenciāli savāktos datplūsmas uzraudzības datus izmanto tikai abonents.

C daļa

Direktīvas 30. pantā minēto numura saglabāšanas noteikumu īstenošana

Šis punkts neattiecas uz numura saglabāšanu, pārejot starp tīkliem, kas nodrošina pakalpojumus noteiktā atrašanās vietā, un mobilajiem tīkliem.

INFORMĀCIJA, KAS JĀPUBLICĒ SASKAŅĀ AR 21. PANTU (INFORMĀCIJAS PĀRREDZAMĪBA UN PUBLICĒŠANA)

Valsts pārvaldes iestādei ir pienākums nodrošināt to, ka šajā pielikumā minēto informāciju publicē saskaņā ar 21. pantu. Valsts pārvaldes iestādei ir jāizlemj, kura informācija jāpublicē uzņēmumiem, kas nodrošina publiskos komunikāciju tīklus un/vai publiski pieejamus telefonpakalpojumus, un kura informācija jāpublicē pašai valsts pārvaldes iestādei, lai nodrošinātu to, ka patērētāji varētu izdarīt izvēli, pamatojoties uz informāciju. ▌

1.  Uzņēmuma(-u) nosaukums un adrese

To uzņēmumu nosaukums un galvenā biroja adrese, kas nodrošina publiskos komunikāciju tīklus un/vai publiski pieejamus telefonpakalpojumus.

2.  Piedāvāto pakalpojumu apraksts

2.1.  Piedāvāto pakalpojumu joma

2.2.  Standarta tarifi, norādot sniegtos pakalpojumus un katra tarifa elementa saturu (piemēram, maksa par piekļuvi, visu veidu maksājumi par lietošanu, maksa par tehnisko apkopi). Iekļauj arī detalizētu informāciju par piemērotajām standarta atlaidēm, īpašiem tarifu režīmiem, tarifu režīmiem noteiktām grupām un visas papildu maksas, kā arī maksājumus par galiekārtu.

2.3.  Kompensāciju/atlīdzināšanas politika, tostarp konkrēta informācija par visiem piedāvātajiem kompensāciju/atlīdzināšanas režīmiem.

2.4.  Piedāvāto tehniskās apkopes pakalpojumu veidi.

2.5.  Standarta līguma nosacījumi, tostarp jebkāds minimālais līguma termiņš, līguma pārtraukšanas nosacījumi, kārtība un tiešie maksājumi saistībā ar numura un citu identifikatoru saglabāšanu, ja tādi ir.

3.  Strīdu izšķiršanas mehānismi, tostarp uzņēmuma izveidotie.

4.  Informācija par tiesībām attiecībā uz universālo pakalpojumu, attiecīgā gadījumā iekļaujot I pielikumā minētās iespējas un pakalpojumus.

PAKALPOJUMA KVALITĀTES PARAMETRI

NODROŠINĀŠANAS LAIKS UN PAKALPOJUMA KVALITĀTES PARAMETRI, DEFINĪCIJAS UN MĒRĪJUMU METODES, KAS MINĒTAS 11. UN 22. PANTĀ

Uzņēmumam, kas izraudzīts, lai nodrošinātu piekļuvi publiskam komunikāciju tīklam

Uzņēmumam, kas izraudzīts, lai nodrošinātu publiski pieejamus telefonpakalpojumus

ETSI EG 202 057, versijas numurs 1.1.1. (2000. gada aprīlis)

1. piezīme

Parametriem jādod iespēja analizēt darbību reģionālā mērogā (t.i., ne mazāk kā 2. līmenis Eurostat izstrādātajā statistiski teritoriālo vienību nomenklatūrā (NUTS)).

2. piezīme

Dalībvalstis var izlemt nepieprasīt saglabāt atjauninātu informāciju par šo divu parametru darbību, ja ir pieejami pierādījumi, kas apliecina apmierinošu darbību šajās divās jomās.